This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52011DC0131
REPORT FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT and THE COUNCIL on statistics compiled pursuant to Regulation (EC) No 2150/2002 on waste statistics and their quality
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par statistiku, kas apkopota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem, un tās kvalitāti
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par statistiku, kas apkopota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem, un tās kvalitāti
/* COM/2011/0131 galīgā redakcija */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par statistiku, kas apkopota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem, un tās kvalitāti /* COM/2011/0131 galīgā redakcija */
[pic] | EIROPAS KOMISIJA | Briselē, 17.3.2011 COM(2011) 131 galīgā redakcija KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par statistiku, kas apkopota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem, un tās kvalitāti KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par statistiku, kas apkopota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem, un tās kvalitāti SATURS 1. Ievads 3 1.1. Regula par statistiku attiecībā uz atkritumiem 3 1.2. Datu kvalitāte daudzmetožu vidē 3 1.3. Kvalitātes kontrole 4 2. Punktualitāte un savlaicīgums 5 3. Pilnīgums 5 4. Datu precizitāte 6 4.1. Datu aptvērums 6 4.2. Dalījums ekonomikas nozarēs 6 4.3. Atkritumu klasifikācija 6 5. Salīdzināmība 8 5.1. Salīdzināmība laika gaitā 6 5.2. Valstu salīdzināmība 6 6. Uzņēmumu slogs 9 7. Regulas par statistiku attiecībā uz atkritumiem pārskatīšana 6 8. Panāktais un turpmākā rīcība 6 IEVADS Regula par statistiku attiecībā uz atkritumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. novembra Regulā (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem[1], 8. panta 1. punktā, paredzēts, ka Komisija ik pēc trim gadiem sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par regulas īstenošanu. Pirmais ziņojums tika publicēts 2008. gadā[2]. Regulas I un II pielikuma 7. iedaļas 3. punktā paredzēts, ka dalībvalstu iesniegtos kvalitātes ziņojumus ietver regulas 8. pantā noteiktajā ziņojumā. Dalībvalstu ziņojumi pieejami šādā tīmekļa vietnē http://circa.europa.eu/Public/irc/dsis/pip/library?l=/wastesstatisticssregulat/data_transmission/quality_statistics/2008. Šajā ziņojumā apkopots panāktais kopš pirmās datu iesniegšanas 2006. gadā. Ziņojumā aptvertas 27 ES dalībvalstis un ņemti vērā rezultāti par jaunākajiem datiem, kuri iesniegti 2010. gada jūnijā. Ziņojumā arī raksturota pāreja no NACE 1.1. red. uz NACE 2. red. un ieskicētas pārmaiņas un gaidāmie uzlabojumi pēc regulas par statistiku attiecībā uz atkritumiem pārskatīšanas. Regulā paredzēts, ka, sākot ar 2004. gadu (pārskata gads), ES dalībvalstīm jāsniedz dati katru otro gadu. Regulas I un II pielikumā izklāstītas prasības par atkritumu rašanās, atkritumu pārstrādes un atkritumu pārstrādes jaudas statistiku. Rezultāti sniegti, dalot pēc atkritumu kategorijām saskaņā ar atkritumu statistikas nomenklatūru ( EWC–Stat ), kas definēta regulas III pielikumā. Datu kvalitāte daudzmetožu vidē Regulā (EK) Nr. 2150/2002 definēts, kādi dati jāiesniedz un kāda kvalitāte tiek prasīta, bet tajā nav norādīta konkrēta atkritumu statistikas apkopošanas metode, tādēļ tā tiek apkopota daudzmetožu vidē. Tādējādi dalībvalstis var saglabāt jau izveidotās datu vākšanas sistēmas un iespējami samazināt pārmaiņas, kas vajadzīgas, lai izpildītu regulas prasības. Tomēr daudzmetožu pieejas dēļ dažādās valstīs var būt atšķirīgas metodes, tās var būt atšķirīgas attiecībā uz datu kopām vienā valstī un pat atsevišķu datu kopu ietvaros. Tāpēc ir visai grūti saglabāt datu salīdzināmību un nodrošināt augstu datu kvalitāti. Tas, kā nosakāma datu kvalitāte, ir atkarīgs no izmantotās metodes. Dažādām metodēm ir dažādi kvalitātes parametri (piemēram, variāciju koeficients izlases veida apsekojumos, jutīguma analīze modelēšanā utt.). Konkrēti vairāku metožu izmantošana datu kopu ietvaros sagādā grūtības, definējot vispārējas datu kvalitātes rādītājus. Tādēļ regulas daudzmetožu pieeja ievērojami kavē datu kvalitātes novērtēšanu un paziņošanu. Kvalitātes ziņojumos dalībvalstis apraksta datus, pamatojoties uz kvalitātes elementiem, ko plaši izmanto Eiropas statistikas sistēmā[3] un kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 1445/2005 par atkritumu statistikas kvalitāti[4]. Kvalitātes kontrole Pēc tam, kad datus pirmo reizi iesniedza 2006. gadā, Eurostat izveidoja efektīvu kvalitātes kontroles sistēmu, ko veido divi posmi. Pirmajā posmā dati un kvalitātes ziņojumi tiek ātri novērtēti, un vērtējuma ziņojums tiek nosūtīts valstīm divu mēnešu laikā pēc ziņojumu sniegšanas termiņa beigām. Otro posmu veido padziļināta apstiprināšana, un tam nav noteikts konkrēts termiņš. Ātrās vērtēšanas pamatā ir pieci kritēriji: - datu kopu pilnīgums; - kvalitātes ziņojuma pilnīgums; - savlaicīgums; - atbilstoša definīciju un klasifikāciju piemērošana; - uzticamu statistikas metožu izmantošana. Šajā posmā datu apstiprināšana galvenokārt attiecas uz jaunu datu iekšējo saskaņotību un attīstību laika gaitā. Analīzi veic par kopsavilkuma datiem, un tās mērķis ir konstatēt nopietnus pārrāvumus datu rindās. Valstis atzinīgi novērtē ātro vērtēšanu, par ko liecina tūlītējā atgriezeniskā saikne par vērtēšanas ziņojumā uzdotajiem jautājumiem; turklāt, pateicoties ātrajai vērtēšanai, dati tiek savlaicīgi publicēti. Valstu dati tiek publicēti Eurostat izplatīšanas datubāzē trīs mēnešus pēc datu iesniegšanai noteiktā termiņa. Padziļinātajā apstiprināšanā detalizēti analizē datus (piem., pa ekonomikas sektoriem un atkritumu kategorijām) un salīdzina modeļus un attīstību dažādās valstīs. Apstiprināšanas pārbaudē ietver: - vienā valstī veiktus salīdzinājumus par atkritumu rašanos, izmantojot iepriekšējo gadu vērtības un katrai saimnieciskai darbībai izmantojot atbilstīgus rādītājus; - salīdzinājumus starp valstīm par datiem par katru saimniecisku darbību; - kontrolpārbaudes, izmantojot datus par atkritumiem no citiem obligāti sniedzamiem ziņojumiem, piem., atbilstīguma uzraudzību saskaņā ar citiem tiesību aktiem par atkritumiem. Potenciālos jautājumus pārbauda, salīdzinot ar valstu kvalitātes ziņojumiem un atgriezenisko saikni par ātro vērtēšanu, un rezultātā attiecīgajām valstīm var tikt nosūtīts otrs jautājumu kopums. Pun KTUALITāTE UN SAVLAICīGUMS DAT us un kvalitātes ziņojumus iesniedz 18 mēnešu laikā pēc pārskata gada, t. i., termiņš datu iesniegšanai par 2008. pārskata gadu bija 2010. gada 30. jūnijs. Ja bija iesniegti nepilnīgi dati vai nebija iesniegts kvalitātes ziņojums, valstis tika aicinātas iesniegt trūkstošo informāciju pēc iespējas īsā laikā. Šā ziņojuma sagatavošanas laikā atbilstību ziņojumu sniegšanas termiņam par 2008. pārskata gadu var apkopot šādi: - 19 valstis iesniedza datu kopas laikā; - 4 dalībvalstis (Portugāle, Austrija, Francija un Kipra) iesniedza datus triju nedēļu laikā pēc termiņa beigām, tādējādi tās varēja apsvērt pirmajā vērtēšanas posmā; - 1 dalībvalsts (Rumānija) iesniedza datus 2010. gada 20. septembrī; - 3 dalībvalstis iesniedza datus vairāk nekā trīs mēnešus pēc termiņa beigām: Itālija sniedza datus 2010. gada 11. novembrī, Grieķija — 2010. gada 1. decembrī, un Īrija — 2010. gada 21. decembrī. Grieķija un Īrija ievērojami aizkavējās ar ziņojumu sniegšanu jau iepriekšējos pārskata gados. Kopumā atbilstība 2008. gada pārskata sniegšanas termiņam bija apmierinoša. Kopā 23 no 27 dalībvalstīm iesniedza datus savlaicīgi vai kavējās ne vairāk kā trīs nedēļas. Eurostat ir izveidojis atbilstības uzraudzības kārtību, un dalībvalstīm tiek sūtīti atgādinājumi ik pēc neilga laika saskaņā ar noteiktu grafiku. Tādējādi salīdzinājumā ar 2006. pārskata gadu, kad 18 valstis sniedza datus tādā pašā periodā, punktualitāte ir uzlabojusies. - Publicēšana Datus par atkritumu rašanos un atkritumu pārstrādi publicēja Eurostat izplatīšanas datubāzē 4. oktobrī. Gaidāms, ka datubāze tiks atjaunināta pēc tam, kad būs pabeigta padziļinātā apstiprināšana. PILNīGUMS Pilnīgu datu kopu saņemšana ir izšķiroša, lai apkopotu kopsavilkuma datus par ES. Trūkstoši dati ierobežo atkritumu statistikas interpretēšanu un informatīvo vērtību. Tādēļ valstis ir aicinātas samazināt trūkstošo datu apjomu, vajadzības gadījumā sūtot aplēses. Pirmajā ziņojumu sniegšanas posmā par 2004. pārskata gadu 6 no 27 ES dalībvalstīm varēja sniegt pilnīgas datu kopas par atkritumu rašanos , aptverot visas atkritumu kategorijas un visus sektorus. 21 dalībvalsts sniedza datu kopas, kurās trūka tikai dažu datu. Vairums trūkstošo datu attiecās uz atkritumiem, kas rodas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un medniecībā ( NACE A 01, A 02) un zivsaimniecībā ( NACE A 03), vai uz ziņošanu par dūņām (norādot mitro un sauso svaru). Kopumā trūkstošās vērtības par atkritumu rašanos veidoja apmēram 9 % no prasītajiem datiem. Attiecībā uz 2006. pārskata gadu datu pilnīgums ievērojami uzlabojās. Trūkstošo vērtību īpatsvars par atkritumu rašanos saruka līdz 2,1 %. Par trūkstošiem datiem ziņoja tikai 7 valstis, savukārt 20 dalībvalstis sniedza pilnīgas datu kopas. Vislielākais trūkstošo datu īpatsvars ir jau minētajos sektoros ( NACE A 01–03). Vislielākais trūkstošo vērtību īpatsvars 2006. gadā bija Īrijai, Itālijai un Latvijai. Attiecībā uz atkritumu apstrādes datiem laika posmā no 2004. gada līdz 2006. gadam arī ievērojami samazinājās to valstu skaits, kam bija nepilnīgas datu kopas valsts līmenī. 2004. gadā 15 valstis ziņoja par nepilnīgām datu kopām. Trūkstošo datu īpatsvars ES–27 bija 2,5 % no prasītajiem datiem. 2006. gadā tikai 5 valstis sniedza nepilnīgus datus par apstrādāto atkritumu apjomu. Trūkstošo vērtību īpatsvars samazinājās, sasniedzot tikai 1,5 %. Vairāk nekā 70 % no trūkstošajiem datiem attiecas uz atkritumu apglabāšanu, izmantojot „zemes apstrādi un ielaišanu ūdenstilpēs”, ko galvenokārt piemēro nebīstamām dūņām. Turpmāka atkritumu rašanās un atkritumu apstrādes datu pilnīguma uzlabošanās vērojama attiecībā uz 2008. pārskata gadu. Tomēr, trijām valstīm sniedzot datus novēloti, vērtēšana turpinājās ziņojuma projekta sagatavošanas laikā. Dat U PRECIZITāTE Precizitāte attiecas uz aplēstās vai aprēķinātās vērtības un precīzās vai patiesās vērtības atbilstību, ņemot vērā tādus aspektus kā izlases kļūdas, datu aptvērums, piemērotās robežvērtības, atbilžu nesniegšana, pielāgojumi, kontroles un labojumi vai konfidencialitāte. Datu aptvērums Regulas mērķis ir apkopot statistiku attiecībā uz atkritumiem atbilstīgi Direktīvas 2008/98/EK darbības jomai. Statistika par atkritumu rašanos jāapkopo par visiem ekonomikas sektoriem un par mājsaimniecībām, un tajā jāietver atkritumi, kas rodas reģenerācijas un apglabāšanas darbībās, tā sauktie sekundārie atkritumi. Statistikai jāaptver arī dati par atkritumiem no maziem uzņēmumiem (< 10 darbinieki), lai gan tādi uzņēmumi pēc iespējas jāatbrīvo no dalības aptaujās. Statistika par atkritumu apstrādi aptver visus atkritumus, kas tiek reģenerēti vai apglabāti valstī neatkarīgi no to izcelsmes. Saskaņā ar regulas pamatkoncepciju jāvāc dati par atkritumu galamērķi; sagatavošana pārstrādei netiek iekļauta. Regulas darbības joma neattiecas uz atkritumiem, kuru otrreizējā pārstrāde notiek turpat, kur tie radušies. - Aptvēruma kļūdas Novērotās aptvēruma kļūdas lielākoties ir saistītas ar kādu no šādiem aspektiem: - neskaidrām (juridiskām) definīcijām, piem., atkritumu definēšanas problēmu; - atkritumu importu un eksportu; - aptvērumu saistībā ar sekundāriem atkritumiem un maziem uzņēmumiem; - problēmām saistībā ar konkrētām ekonomikas nozarēm (piem., celtniecību un ēku nojaukšanu). Ir grūti novērtēt aptvēruma kļūdu radīto kopējo ietekmi. Aptvēruma kļūdu dēļ var veidoties gan pārāk zemi novērtējumi, gan pārvērtējumi. Iespējamo ietekmi, kādu rada metodoloģijas koriģēšana, raksturo piemērs par Poliju un Zviedriju. Attiecībā uz 2008. pārskata gadu Polija koriģēja datu aptvērumu par dzīvnieku izkārnījumiem un kūtsmēsliem atbilstīgi Eiropas tiesu praksei (Lieta C–416/02) un izslēdza no atkritumu statistikas kūtsmēslus, ko izmanto lauksaimniecības zemei. Zviedrijā datu aptvērums par koksnes atlikumiem un dzīvnieku un augu atkritumiem tika atkārtoti novērtēts, ņemot vērā kritērijus dalījumam atkritumos un blakusproduktos[5]. Abās valstīs korekcijas rezultātā ievērojami samazinājās radīto atkritumu apjoms: par apmēram 96 miljoniem tonnu Polijā un 21 miljonu tonnu Zviedrijā. Dalījums ekonomikas nozarēs Regulā dalībvalstis ir aicinātas dalīt datus 20 darbībās, kas rada atkritumus (19 ekonomikas nozares un mājsaimniecības). Pareizs dalījums darbībās, kas rada atkritumus, ir priekšnosacījums, lai - nozarei raksturīgi atkritumu daudzumi būtu salīdzināmi; - atkritumu statistika atbilstu uzņēmējdarbības statistikai. Saimniecisko darbību dalījums noteikts, pamatojoties uz saimniecisko darbību klasifikāciju Eiropas Kopienā ( NACE ). Attiecībā uz 2004. un 2006. pārskata gadu piemēro NACE 1.1. red., bet kopš 2008. gada datus vāc saskaņā ar NACE 2. red. - Pāreja uz NACE 2. red. Regulas (EK) Nr. 1893/2006[6] IV pielikumā noteikts jaunais dalījums ekonomikas kategorijās saskaņā ar NACE 2. red . Ņemot vērā augsto kopsavilkuma datu līmeni regulā par statistiku attiecībā uz atkritumiem, pārejai no NACE 1.1. red. uz NACE 2. red. ir ierobežota ietekme, jo 17 no 19 kopsavilkuma ekonomikas rādītājiem par statistiku attiecībā uz atkritumiem pamatā ir identiski. Lielākās pārmaiņas skārušas atkritumu apsaimniekošanas darbību klasifikāciju. Atkritumu apsaimniekošanas darbībām, kas līdz šim bija aptvertas NACE 1.1. red. 90. kodā A tkritumu apsaimniekošana, teritorijas tīrīšana , piešķirts jauns kods: 38. Atkritumu savākšana, apstrāde un izvietošana, materiālu pārstrāde , un NACE 1.1. red. 9001. kodam Notekūdeņu savākšana un apstrāde piešķirts jauns kods: 37. Notekūdeņu savākšana un attīrīšana. Rezultātā vairums atkritumu apsaimniekošanas darbību būs koncentrētas jaunajā 38. kodā. Lai saglabātu laika rindas ekonomikas nozaru līmenī, datus par atkritumu apsaimniekošanas darbībām attiecībā uz 2004. un 2006. gadu pārvērš dalījumā, kas atbilst NACE 2. red. Pārvēršanu veic Eurostat , konsultējoties ar dalībvalstīm. Turklāt NACE 1.1. red. 221. kods Izdevējdarbība pārcelts no apstrādes rūpniecības (DE apakšiedaļa) uz jaunu J iedaļu Informācijas un komunikācijas pakalpojumi , un tagad ir pakalpojumu darbību daļa. Šajā gadījumā neplāno pārvērst 2004. un 2006. gada datus, ja vien datu analīze neuzrādīs nopietnu ietekmi uz laika rindām. - Nepareiza klasifikācija Atkritumu dalījums rašanās sektorā ir atkarīgs no datu vākšanas metodes. Valstīs, kur datus par atkritumu rašanos iegūst netieši no atkritumu apstrādes datiem, ir būtisks nepareiza dalījums risks. Šādu pieeju izmanto Dānija, Vācija, Lietuva, Austrija un Malta. Informācija par uzņēmumu vai sektoru, kas rada atkritumus, tiek gūta no sekundāriem avotiem (piemēram, atkritumu savācēja, atkritumu apstrādes uzņēmuma) vai arī to jāiegūst, izmantojot citus līdzekļus (piemēram, modelējot vai izmantojot Eiropas atkritumu sarakstu[7], kurā ir informācija par atkritumu izcelsmi). Dažas iesaistītās valstis mainījušas savu pieeju, lai uzlabotu dalījumu ekonomikas sektoros. Vācija izveidojusi papildu izlases veida apsekojumu par atkritumu radītājiem, lai radītos atkritumus precīzāk sadalītu pēc avotiem. Lietuva arī plāno ieviest papildu apsekojumu par atkritumu radīšanu. Gaidāms, ka Austrijā atkritumu dalīšana nozarēs uzlabosies līdz ar jaunās elektroniskās informācijas sistēmas ieviešanu. Dānija ievieš jaunu atkritumu datu sistēmu, lai nodrošinātu lielāku atbilstību nepieciešamajam dalījumam, sākot no 2012. pārskata gada. Atkritumu klasifikācija Atkritumu klasifikācijas nozīme precīzas un salīdzināmas atkritumu statistikas sagatavošanā ir acīmredzama: atkritumu kategorijām jāaptver vienu un to pašu veidu atkritumi dalībvalstīs, lai šo statistiku varētu izmantot atkritumu politikas uzraudzībai ES līmenī. Regulā noteikts dalījums pēc atkritumu kategorijām saskaņā ar statistikas nomenklatūru EWC–Stat , bet nav noteikta konkrēta klasifikācija, kas jāizmanto datu vākšanai. Valstis var brīvi lietot jebkuru atkritumu klasifikāciju, ja vien tās var izveidot noteiktos datu formātus nepieciešamajā kvalitātē. Vairākums valstu vāc datus atbilstīgi Eiropas atkritumu sarakstam ( European List of Waste jeb LoW ), kurā ietverti 839 atkritumu veidi. Kaut gan pastāv dažas problēmas saistībā ar LoW piemērošanu, šīs klasifikācijas plašais izmantojums nodrošina augstu salīdzināmības pakāpi. Pieņem, ka kopumā klasifikācijas kļūdas tikai nedaudz ietekmē datu precizitāti. SALīDZINāMīBA Salīdzināmība laika gaitā Pabeidzot trešo ziņojumu sniegšanas posmu, būs iespējams veikt pirmo novērtējumu par datu salīdzināmību laika gaitā. Novērtējot valstu kvalitātes ziņojumus, konstatēts, ka gandrīz visas dalībvalstis veikušas ievērojamas korekcijas savās atkritumu statistikas pieejās. Vairākums valstu patlaban turpina uzlabot ar datu vākšanu saistīto datu kvalitāti (piem., pievienojot neesošos datus, uzlabojot aptvērumu) un metožu efektivitāti. Tomēr, salīdzinot datus par 2008. gadu un iepriekšējiem gadiem, radīto atkritumu apjoms samazinājies par apmēram 309 miljoniem tonnu jeb 10,9 %, un metodoloģijas maiņa atsevišķās valstīs joprojām var ievērojami ietekmēt ES kopsavilkuma datus. To vislabāk raksturo tas, ka šādu tendenci var attiecināt uz metodoloģijas pārmaiņām trijās dalībvalstīs. Kaut gan atkritumu apjoma samazināšanās Polijā un Zviedrijā bija datu aptvēruma korekciju rezultāts (skatīt 4.1. iedaļu), Francija, pateicoties jaunieviestajam precīzākam apsekojumam būvniecības nozarē, ziņoja par ievērojami mazāku atkritumu apjomu būvniecības nozarē ( NACE 1.1. red. F iedaļa). Eurostat datu apstiprināšanas sistēma nodrošina laika rindu pārrāvumu noteikšanu un to labošanu vai skaidrošanu. Turklāt valstu kvalitātes ziņojumi izrādījušies lietderīgs instruments, ar kura palīdzību dalībvalstīs tiek uzraudzītas metodoloģijas pārmaiņas un to ietekme. Lai nodrošinātu konsekventas laika rindas ekonomikas sektoru līmenī, datus par 2004. un 2006. gadu koriģēja, ņemot vērā pārmaiņas dalījumā pēc nozarēm, kas izveidojās, pārejot uz NACE 2. red. Turklāt datus par 2004. gadu, kuru trūka, ņemot vērā atkāpes attiecībā uz 11 valstīm, noteica retrospektīvi, pamatojoties uz datiem par 2006. gadu. Valstu salīdzināmība Pateicoties kopējām definīcijām un klasifikācijai, dažādu valstu datus var diezgan labi salīdzināt. Atšķirības starp radītajām un apstrādātajām kopsummām dažādās valstīs ir arvien vieglāk izskaidrot. Dažas problēmas joprojām saglabājas, ja valstis nav izmantojušas statistikas vienības sasaistei ar saimnieciskām darbībām, kuras rada atkritumus. Tas neietekmē kopējo ziņojumā norādīto atkritumu apjomu, bet kavē ekonomikas nozaru salīdzināmību. Pamatīga datu analīze, cita starpā izmantojot nozarei raksturīgus rādītājus, nodrošina valstu salīdzināmības nepārtrauktu uzlabošanos. UZņēMUMU SLOGS Regulā par statistiku attiecībā uz atkritumiem dalībvalstis ir aicinātas samazināt uzņēmumu slogu, nodrošinot piekļuvi administratīviem datiem un aptaujās neiekļaujot uzņēmumus, kuros ir mazāk nekā 10 darbinieku, ja vien šie uzņēmumi nerada ievērojamu atkritumu daudzumu. Vairākums dalībvalstu nenosaka minēto slogu fiziskā izteiksmē, tāpēc tās var sniegt tikai kvalitatīvu novērtējumu. Kvalitātes ziņojumos par 2008. pārskata gadu septiņas dalībvalstis sniedza skaitļus par respondentiem nepieciešamo laiku. Čehija, Dānija, Vācija, Slovēnija un Apvienotā Karaliste ziņoja, ka slogs ir no 30 minūtēm līdz četrām stundām uz vienu respondentu. Par nepārprotami ilgāku nepieciešamo laiku ziņoja Zviedrija (līdz 25 stundām uz vienu respondentu) un Polija (līdz 40 stundām). Kaut gan nepieciešamais laiks ir ilgs, Zviedrija uzskata, ka kopējais slogs, ko rada statistika attiecībā uz atkritumiem, ir ļoti neliels, jo informāciju lielākoties iegūst no administratīviem avotiem un tiešas aptaujas izmanto tikai dažos uzņēmumos. Polijā smagais slogs ir daļēji saistīts ar ziņošanas sistēmas pāreju no statistikas apsekojumiem uz administratīvas informācijas sistēmas izmantošanu, un līdz jaunās sistēmas ieviešanai uzņēmumiem jāziņo atbilstīgi abām sistēmām. Būtiskākais atbalsts uzņēmumiem ir divkāršas ziņojumu sniegšanas novēršana, izmantojot administratīvos datus, un/vai atkritumiem veltītu apsekojumu saskaņošana ar attiecīgajām iestādēm (statistikas birojiem, vides ministrijām, vides aģentūrām). Administratīvie dati ir galvenais datu avots statistikā attiecībā uz atkritumiem 15 dalībvalstīs. Citas valstis izmanto administratīvos datus kā vienu no daudziem datu ieguves avotiem. Mazu uzņēmumu atbrīvošana no apsekojumiem notiek dažādi. Dažas valstis iekļauj mazos uzņēmumus, izmantojot izlases veida apsekojumus, un ekstrapolē rezultātus. Vairākums valstu tomēr tos neiekļauj vispār, pilnībā neņemot vērā rādītājus vai tos ekstrapolējot aplēšu modeļos uz koeficientu pamata. Valstis ir noteikušas atšķirīgas neiekļaušanas robežvērtības, kas lielākoties definētas ar darbinieku skaitu vai vienā gadā radīto atkritumu daudzumu. Dažas valstis apvieno abus kritērijus, lai nodrošinātu, ka tiek ievākti dati arī par mazajiem uzņēmumiem, ja tie pārsniedz definēto atkritumu radīšanas robežvērtību. REGULAS PAR STATISTIKU ATTIECīBā UZ ATKRITUMIEM PāRSKATīšANA Pēc pirmajiem diviem ziņojumu sagatavošanas periodiem uzskatāmi kļuvuši daži trūkumi, un jau pirmajā ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008) 355) tika noteiktas jomas, kurās jāveic uzlabojumi. Turklāt pārskatītajā atkritumu pamatdirektīvā (2008/98/EK) noteiktas jaunas informācijas vajadzības un grozītas definīcijas. Tādēļ 2008. gada rudenī tika izveidota darba grupa, lai apzinātu visas iespējamās tēmas un sagatavotu galīgos ieteikumus regulas pielikumu pārskatīšanai. 2009. gada jūlija beigās dalībvalstīm konsultāciju nolūkā tika izsūtīts dokumentu kopums, kurā bija ietverta sīki izstrādāta informācija un skaidrotas ierosinātās pārmaiņas. Komisija 2010. gada 27. septembrī pieņēma rezultātā sagatavoto tiesību akta priekšlikumu[8]. Pārskatīšana tika veikta, lai: - uzlabotu atkritumu statistikas izmantojamību; - vienkāršotu regulas noteikumus; - saskaņotu regulu ar citām prasībām sagatavot ziņojumus par atkritumiem. Vissvarīgākās pārmaiņas ir regulas I un II pielikuma 2. iedaļā minēto atkritumu kategoriju dalījuma harmonizēšana. Atšķirīgi dalījumi kavēja datu apstiprināšanu un rezultātu interpretēšanu un paziņošanu. Turpmāk par atkritumu rašanos un atkritumu pārstrādi ziņos atbilstīgi tām pašām atkritumu kategorijām (51 atkritumu kategorija). Kaut gan rezultātā ziņojumos sniedzamo datu apjoms nomināli palielināsies, nav gaidāms, ka jaunie noteikumi radīs papildu slogu. Turklāt dažas atkritumu kategorijas tika reorganizētas vai ieviestas no jauna, lai palielinātu datu izmantojamību, piem., atkritumu politikas uzraudzībā. Tas attiecas uz: - atsevišķām atkritumu kategorijām minerālu atkritumiem, kas rodas būvdarbu un ēku nojaukšana dēļ, augsnei un bagarēšanas gruntij; - atsevišķām atkritumu kategorijām šķidrajiem un minerālu atkritumiem, kas rodas atkritumu pārstrādes rezultātā (sekundāriem atkritumiem); - dzīvnieku un augu atkritumu un metālu atkritumu kategoriju reorganizēšanu; - dažādu ķīmisko atkritumu apkopošanu vienā kategorijā. Turklāt atkritumu pārstrādes kategorijas tika reorganizētas, lai nodrošinātu regulas atbilstību pārskatītās atkritumu pamatdirektīvas definīcijām un prasībām un integrētu datus par poligonu skaitu un jaudu, kurus līdz šim vāca saskaņā ar Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem[9]. Datus par pārstrādāto atkritumu apjomiem atbilstīgi II pielikumam ziņojumā iekļauj tikai valsts līmenī. Ziņojumi NUTS 1 līmenī ir atcelti, un nav nepieciešamības dokumentēt politiku šādai informācijai. Ziņojumu sniegšanas prasības par atkritumu pārstrādes iekārtu skaitu un jaudu tika samazinātas, jo dažu sagatavoto datu lietojums izrādījās ierobežots. Kopumā gaidāms, ka regulas pārskatīšana palielinās datu izmantojamību un skaidrību, neuzliekot valstīm papildu slogu. Kaut gan pārskatīšanas rezultātā veidosies datu pārrāvumi, laika gaitā datu nepārtrauktība saglabāsies augstā līmenī. Pārskatīto regulu piemēros, sākot no 2010. pārskata gada. Norādījumi regulas par atkritumu statistiku īstenošanai pielāgoti paredzētajām pārmaiņām. - Statistika par atkritumu importu un eksportu Regulas par statistiku attiecībā uz atkritumiem 1. panta 3. punktā noteikts, ka pēc eksperimentāla pētījuma veikšanas atbilstīgi 5. panta 1. punktam statistikai attiecībā uz atkritumiem ir jāaptver atkritumu imports un eksports, par kuru netiek vākti dati saskaņā ar R egulu (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem [10], t. i., tā saucamajam atkritumiem zaļajā sarakstā. Pamatojoties uz šiem noteikumiem, laika posmā no 2003. gada līdz 2007. gadam Eurostat sagatavoja eksperimentālu pētījumu programmu, kurā piedalījās 11 valstis. Pamatojoties uz pētījumu, kura rezultāti apkopoti Komisijas ziņojumā COM(2008) 501, 2009. gada novembrī priekšlikums tika apspriests ar dalībvalstīm. Diskusijās noskaidrojās, ka vairākām valstīm ir ievērojamas grūtības īstenot regulāru statistiku par atkritumu importu un eksportu. Rezultātā Eurostat pieņēma lēmumu pārskatīt lietotāju vajadzības un šādas statistikas politisko pamatojumu. PANāKTAIS UN TURPMāKā RīCīBA Kopš pirmā ziņojuma sniegšanas 2006. gadā atkritumu statistikas apkopošanā panākts ievērojams progress. Nepārtraukti uzlabojusies dalībvalstu datu sniegšanas punktualitāte un pilnīgums, kā arī datu publicēšanas savlaicīgums. Statistika attiecībā uz atkritumiem kļuvusi ievērojami salīdzināmāka dažādās valstīs, un ir panākts ievērojams progress attiecībā uz pilnīgu datu aptvērumu. Kopumā vairākumā valstu datu kvalitāte ir atbilstīga. Datu turpmākai harmonizēšanai izmanto metodikas vadlīniju dokumentu kopumu, kas pieejams tīmekļa vietnē Environmental Data Centre on Waste . Kvalitātes kontroles sistēma nosaka kļūdas un nepietiekamu metodiku. Pēc tam, kad tika iesniegti dati par 2008. gadu, dati par atkritumu rašanos un apstrādi kļuva pieejami par laika posmu no 2004. gada līdz 2008. gadam. Paplašinot laika rindas, palielinās datu izmantojamība, piem., attiecībā uz būvniecības rādītājiem un izmantošanu vides grāmatvedības jomā. Vienlaikus jāpiemin, ka metodikas pārmaiņas atsevišķās valstīs joprojām var ievērojami ietekmēt laika rindas valsts līmenī, gan arī ES–27 kopsavilkuma datus. Tāpēc attīstība laika gaitā jāskaidro piesardzīgi, pēc visu pamatā esošo datu rūpīgas analīzes. Tāpēc jāņem vērā, kā statistiku attiecībā uz atkritumiem ietekmē pārskatītās atkritumu pamatdirektīvas ieviestās jaunās koncepcijas, t. i., kritēriji stadijai, kad atkritumi vairs nav atkritumi. Ir attīstīti rādītāji par bīstamo atkritumu rašanos un neminerālu atkritumu rašanos, un tos integrē Ilgtspējīgas attīstības rādītāju kopumā un rādītājos par stratēģijas „Eiropa 2020” uzraudzību. Joprojām turpinās otrreizējās pārstrādes rādītāju izstrāde. Gaidāms, ka pārskatītā regula, kuru piemēros, sākot no 2010. pārskata gada, ievērojami uzlabos atkritumu statistikas izmantojamību un interpretāciju. [1] OV L 332, 9.12.2002., 1. lpp., kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 849/2010 (OV L 253, 28.9.2010., 2. lpp.). [2] COM(2008) 355 galīgā redakcija, 13.6.2008. [3] Eurostat tīmekļa vietne, kas veltīta kvalitātes aspektiem: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page?_pageid=2273.1 2273_47140765&_dad=portal&_schema=PORTAL. [4] OV L 229, 6.9.2005., 6. lpp. [5] Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam. Skaidrojošs paziņojums par atkritumiem un blakusproduktiem (COM(2007) 59 galīgā redakcija). [6] OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp. [7] Lēmums 2000/532/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts, OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp. [8] Komisijas 2010. gada 27. septembra Regula (ES) Nr. 849/2010, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem (OV L 253, 28.9.2010., 2. lpp.). [9] Komisijas 2000. gada 17. novembra lēmums par aptauju saistībā ar dalībvalstu ziņojumiem par Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem īstenošanu (OV L 298, 25.11.2000., 24. lpp.). [10] OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp., pēdējie grozījumi publicēti OV L 119, 13.5.2010., 1. lpp.