11.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/74

—

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības vienmēr ir atzinušas un izmantojušas sportu kā efektīvu audzināšanas līdzekli, to iekļaujot skolu politikā un iedzīvotāju dzīves kvalitātes, tostarp veselības, uzlabošanas pasākumos;

—

sevišķi atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir sākusi atbalsta pasākumus cīņai pret krāpniecību un korupciju sportā;

—

uzsver sporta ētiskās vērtības un jo sevišķi vajadzību iemācīt jauniešiem zaudēšanas un godīgas spēles vērtību, apmācot arī trenerus un tehniķus, kuriem jābūt par paraugu, lai izbeigtu nosodāmu un sliktu uzvedību;

—

uzsver tādu sporta iniciatīvu sociālo vērtību kā īpašās olimpiskās spēles un paraolimpiskās spēles, kas sekmē personu ar invaliditāti sociālo integrāciju, dažādā mērā veicinot viņu personīgo autonomiju;

—

ierosina mūžizglītības programmā atbalstīt inovatīvas iniciatīvas, kas saistītas ar fiziskām nodarbībām skolā, jo sevišķi vecuma grupā no četriem līdz četrpadsmit gadiem;

—

aicina pilnībā izmantot sporta infrastruktūras un sporta nodarbību atbalsta iespējas, ko piedāvā Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kā arī Eiropas Sociāla fonda iespējas uzlabot darba ņēmēju prasmes un palielināt nodarbinātību sporta nozarē.

Ziņotājs

Valdengo padomes loceklis un Bjellas (Biella) pilsētas izpildpadomes loceklis Roberto PELLA kgs (IT/PPE)

Atsauces dokuments

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Attīstīt Eiropas dimensiju sportā”

COM(2011) 12 galīgā redakcija

1.

kopumā atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu “Attīstīt Eiropas dimensiju sportā” (1), kas ir turpinājums Baltajai grāmatai par sportu (2) un kurā kā juridiskais pamats ES rīcībai ir minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. pants. Komisijas paziņojumā ir izskatītas 15 prioritātes, kas sagrupētas šādos četros pamatvirzienos: sporta sociālā loma, sporta ekonomiskā dimensija, sporta organizācija un sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām sporta jomā;

2.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija atkārtoti uzsvērusi Baltajā grāmatā par sportu iekļautos principus, proti, lai īstenotu efektīvu stratēģiju, pasākumi sporta nozarē ir jāsaskaņo ar pasākumiem saistītajās jomās, kā veselība, izglītība, apmācība, jaunatne, reģionālā attīstība un kohēzija, sociālā iekļaušana, nodarbinātība, pilsoniskums, tieslietas, iekšlietas, pētniecība, iekšējais tirgus un konkurence;

3.

uzsver, ka LESD 165. pantā ir ietverta arī atsauce uz veicināšanas pasākumiem sporta jomā, uz kuru Eiropas Komisija būtu varējusi pamatoties, lai ierosinātu jaunas izdevumu shēmas pašreizējā finanšu plāna ietvaros, piemēram, ES sporta programmu diviem gadiem;

4.

tāpat kā Eiropas Komisija uzsver, ka LESD 165. pantā ir atzīts sporta nozares īpašais raksturs, kuru savā judikatūrā atzinusi arī Eiropas Savienības Tiesa, un aicina Kopienas tiesību aktu izstrādes un pieņemšanas procesā ņemt vērā sporta nozares īpatnības;

5.

ar gandarījumu uzsver, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 6. un 165. pantā Eiropas Savienībai sporta nozarē ir paredzēta atbalstītājas, koordinētājas un papildinātājas loma, un tas Eiropas dimensijas attīstībai sportā dod jaunu impulsu. Eiropas rīcība, kurā ņemts vērā subsidiaritātes princips un ievērota sporta jomas pārvaldes struktūru autonomija, piešķir dalībvalstu un vietējo un reģionālo pašvaldību sporta iniciatīvām Eiropas pievienoto vērtību, kas ir katalizators, lai palielinātu pasākumu ietekmi sporta jomā;

6.

uzsver, ka sports un valstu, Eiropas un starptautiskās organizācijas, kas to pārvalda un regulē (Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK), nacionālās olimpiskās komitejas un profesionālās sporta asociācijas, kā arī invalīdu un tautas sporta organizācijas), var sniegt būtisku ieguldījumu, lai sasniegtu ES ilgtermiņa stratēģiskos mērķus, it īpaši stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, un radītu jaunas nodarbinātības perspektīvas, sevišķi jauniešiem;

7.

uzsver, ka sports ir nozīmīgs Eiropas identitātes veidošanā, kā arī rasisma un ksenofobijas apkarošanā;

8.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija un Eiropas Savienības Padome (Padome) atzīst, ka priekšlikumi par kopīgu rīcību sporta jomā ir sarežģīts un svarīgs jautājums un tāpēc ir vajadzīga dalībvalstu neformāla sadarbība, lai nodrošinātu pastāvīgu labas prakses apmaiņu un izplatītu informāciju par gūtajiem rezultātiem;

9.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas un Padomes (3) vēlmi nodrošināt atbalstu neformālām sporta nozares ekspertu grupām, ko dalībvalstis vēlēsies izveidot un kas atskaitīsies Padomes darba grupai sporta jautājumos; šajā saistībā aicina šādā grupā paredzēt RK līdzdalību;

10.

atzinīgi vērtē faktu, ka Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus ĢD ir pasūtījis neatkarīgu pētījumu par finansējumu tautas sportam Eiropā, lai izvērtētu dažādas finansēšanas sistēmas (piemēram, valstu, reģionālais un vietējais finansējums, mājsaimniecību ieguldījumi, brīvprātīgā darba ieguldījumi, sponsorēšana, plašsaziņas līdzekļu peļņa, kā arī peļņa no azartspēļu organizēšanas, tostarp tiešsaistē); tajā paredzēts arī analizēt daudzas iekšējā tirgus politikas jomas, kas tieši ietekmē minētās finansēšanas sistēmas. RK aicina Komisiju pašreizējos un turpmākajos pētījumu projektos tieši iesaistīt Reģionu komiteju un vietējās un reģionālās pašvaldības, jo pašvaldības ir iniciatīvu ierosinātājas vai atrodas vistuvāk ieinteresētajām personām;

11.

uzskata, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska loma Eiropas dimensijas attīstīšanā sporta jomā, jo tās savu institucionālo uzdevumu ietvaros palīdz nodrošināt pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem sporta jomā; pateicoties šo administrāciju rīcībai, minētie pakalpojumi kļūst par svarīgiem instrumentiem, kas atvieglo sociālo integrāciju un cīņu ar diskrimināciju;

12.

uzsver arī, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir ļoti svarīga nozīme sporta pasākumu finansējuma un tiem nepieciešamā aprīkojuma nodrošināšanā. Turklāt vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbībai ar sporta organizācijām un nacionālo olimpisko komiteju reģionālajām struktūrām, ja tādas pastāv, ir būtiska nozīme iedzīvotāju motivēšanā nodarboties ar sportu; ierosina arī valstīs, kurās vēl nav šādu struktūru, izveidot reģionālas sporta struktūras, kurām reģionālajā līmenī būtu svarīga loma sportiskās aktivitātes popularizēšanā un veicināšanā;

13.

atgādina, ka vietējās un reģionālās pašvaldības lielā mērā palīdz koordinēt visus ar sportu dažādā veidā saistītos dalībniekus, kas darbojas to teritorijā. Tās it īpaši atbalsta apvienības un brīvprātīgu darbu sporta jomā;

14.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības vienmēr ir atzinušas un izmantojušas sportu kā efektīvu audzināšanas līdzekli, to iekļaujot skolu politikā un iedzīvotāju dzīves kvalitātes, tostarp veselības, uzlabošanas pasākumos;

15.

uzskata, ka ir svarīgi, lai Eiropas Komisija respektētu gan sporta jomas pārvaldes struktūru autonomiju, kas ir sporta nozares organizācijas pamatprincips, gan arī dalībvalstu kompetences saskaņā ar subsidiaritātes principu;

16.

uzskata arī, ka ir svarīgi risināt tādus problēmjautājumus kā vardarbība un neiecietība, kas saistīta ar sporta pasākumiem, un ar tiesību aktiem efektīvi risināt tās starptautiskas problēmas Eiropas sportā kā krāpniecība, spēļu rezultātu pasūtīšana, dopings;

17.

aicina Eiropas Komisiju paredzēt aktīvāku lomu Reģionu komitejai, reģionālajām un vietējām pašvaldībām, nacionālajām sporta organizācijām un nacionālo olimpisko komiteju reģionālajām struktūrām (tur, kur tādas ir) gan sporta politikas plānošanas, gan īstenošanas posmā;

18.

uzsver, ka sports veicina kontaktus starp publiskajām iestādēm, apvienībām, federācijām, klubiem un citām organizācijām, un uzskata, ka jāveido tīkli, kas atvieglo un paātrina zināšanu apmaiņu sporta jomā un tā sociālo ietekmi. Šajā sakarā vietējā līmeņa publisko iestāžu tīklu veidošana būtu nozīmīgs solis, lai palielinātu pašvaldību lomu sporta sociālās ietekmes sekmēšanā, un tām dotu iespēju sniegt ieguldījumu sporta veicināšanā Eiropas līmenī;

19.

aicina Komisiju, lai tā turpinātu īstenot veicināšanas pasākumus, kas paredzēti projektu atbalstam sporta nozarē vai pašreizējās programmās dažādās nozarēs (piemēram, izglītība, mūžizglītība, sabiedrības veselība, jaunatne, pilsoniskums, pētniecība, sociālā integrācija, dzimumu līdztiesība, cīņa pret rasismu), un aktīvi iesaistītu Reģionu komiteju ar nākamās daudzgadu finanšu shēmas izstrādi saistītajās debatēs;

20.

attiecībā uz izskatāmajā dokumentā paustajiem priekšlikumiem uzskata, ka ir svarīgi, lai Eiropas Komisija jau no paša sākuma iesaistītu Reģionu komiteju visās pašreizējās un turpmākajās sagatavošanas darbībās un ierosinātajos īpašajos pasākumos;

21.

iesaka Eiropas Komisijai atbalstīt īpašus pasākumus projektiem, ar kuriem sporta jomā atbalsta un pieņem darbā brīvprātīgos un kurus tieši ierosina vietējās un reģionālās pašvaldības, sporta organizācijas, nacionālo olimpisko komiteju reģionālās struktūras (tur, kur tādas ir), atbalsta klubi un sporta veicināšanas struktūras;

22.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija vērš uzmanību uz nepieciešamību efektīvi apkarot dopinga problēmu ne tikai profesionālajā sportā, jo šī parādība pašlaik arvien vairāk izplatās amatiersportā, un tas rada nopietnu apdraudējumu veselībai;

23.

uzskata, ka efektīvs pasākums, pirmkārt, būtu labāk izprast dopinga prakses izplatību amatiersportā un tad, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem, ieviest regulāras kontroles un stratēģiskus pasākumus, kas sekmētu aizliegto vielu un dopinga izmantošanas samazināšanu neprofesionālajā vidē, un, otrkārt, pastiprināt sankcijas tāpat kā attiecībā uz narkotikām. Šos pasākumus vajadzētu koordinēt, un to mērķim vajadzētu būt paraugprakses izmantošanai un ieviešanai antidopinga stratēģijās attiecībā uz visām jomām. Attiecībā uz dopinga vielu tirdzniecību Komiteja aicina Eiropas Savienību pievienoties Eiropas Antidopinga konvencijai (kurā atzīta Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) loma pasaules mērogā);

24.

uzsver, ka sporta tiesvedības un parastās tiesvedības termiņu atšķirība ir problēma. Komiteja uzskata, ka Eiropas Komisijai šajā jomā jānāk klajā ar attiecīgiem likumdošanas pasākumiem, lai pastiprinātu krimināltiesiskas sankcijas pret dopinga vielu tirdzniecību;

25.

ierosina ES valstīs ieviest vienotu antidopinga sistēmu, kas paredzētu arī pārbaužu minimālo skaitu gan sacensību laikā, gan ārpus tām;

26.

uzsver, ka nekavējoties jāvēršas pret postu, ko nodara nelikumīgās sporta derības, kuras mazina sporta sociālo un izglītojošo lomu, un atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija jau aktīvi strādā, lai risinātu šo situāciju;

27.

sevišķi atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir sākusi atbalsta pasākumus cīņai pret krāpniecību un korupciju sportā, iekļaujot tos darbībās, uz kurām attiecas ES Padomes Pamatlēmums 2003/568/TI par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā, un 2011. gadā ir paredzējusi publicēt plašāku pretkorupcijas tiesisko regulējumu;

28.

uzsver, cik nozīmīga būtu Eiropas Komisijas rīcība tādu partnerību atbalstam, kas atvieglotu agrīnās brīdināšanas sistēmu izstrādi ar mērķi novērst krāpniecību un skandālus saistībā ar iepriekšēju spēļu rezultātu pasūtīšanu un ierobežot organizētās noziedzības iespējamo iejaukšanos Eiropas sportā, mudinot dalībvalstis veikt stingrus pasākumus pret krāpniecisku darbību sportā un saskaņot attiecīgās sankcijas;

29.

uzsver sporta ētiskās vērtības un jo sevišķi vajadzību iemācīt jauniešiem zaudēšanas un godīgas spēles vērtību, apmācot arī trenerus un tehniķus, kuriem jābūt par paraugu, lai izbeigtu nosodāmu un sliktu uzvedību, kura diemžēl bieži vien izpaužas dažu sporta spēļu noslēgumā;

30.

ir vienisprātis ar Eiropas Komisiju par to, ka jāsekmē saikne starp sportu un izglītību, lai izmantotu sporta labvēlīgo ietekmi uz cilvēku labsajūtas uzlabošanu, novēršot veselības problēmas, tostarp patoloģijas, jo īpaši aptaukošanās problēmas, kā arī sirds un asinsvadu slimības, un tas ilgtermiņā palīdzētu samazināt izdevumus veselības nozarē, kas patērē ievērojamu daļu no reģionālo budžetu līdzekļiem;

31.

uzsver, ka ir svarīgi veicināt visu vecuma grupu — bērnu, pieaugušo un vecāka gadagājuma cilvēku — izpratni par nepieciešamību ikdienā nodarboties ar sportu, un uzskata, ka ir ļoti svarīgi īstenot koncepciju “Sports visiem” un aizvien vairāk popularizēt regulāru nodarbošanos ar sportu;

32.

uzsver, ka iekļaujošām sporta nodarbībām ir liela nozīme un tāpēc ir jārada iespējas sportistiem un skolēniem ar invaliditāti ikdienā nodarboties ar sportu gan skolā, gan ārpus tās, kā arī jānodrošina, lai pienācīgs atbalsts tiktu sniegts personu ar invaliditāti sporta veicināšanai un attīstīšanai;

33.

tādēļ mudina valstu iestādes, kā arī vietējās un reģionālās pašvaldības, nodrošināt piemērotu infrastruktūru, lai sekmētu iespēju katru dienu bez maksas nodarboties ar sportu visās skolās;

34.

iesaka veikt pasākumus, lai pirmsskolu un pamatskolu programmās nostiprinātu sporta dimensiju;

35.

aicina uzsākt fizisko izglītošanu jau bērnudārzā un mudina dalībvalstis skolās radīt labvēlīgus priekšnosacījumus sporta nodarbībām, kurās ņemtas vērā bērnu un jauniešu pedagoģiskās, fiziskās un psihiskās vajadzības. RK uzskata arī, ka sporta nodarbības ir būtisks vispusīgas izglītības elements;

36.

iesaka atzīt, ka jāsekmē jaunu sportistu vienlaicīga profesionālā izglītošana, īpašu uzmanību pievēršot jaunākajiem sportistiem; tāpēc vajadzīga stingra un regulāra izglītības kontrole, lai nodrošinātu tās kvalitāti. Komiteja turklāt uzskata, ka šāda izglītība sniedz arī morālas, izglītojošas un profesionālajā sportā nozīmīgas vērtības;

37.

rosina palielināt sporta darbinieku, instruktoru un treneru mobilitāti, kas balstīta uz reģionu un dalībvalstu kopīgi saskaņotiem un savstarpēji atzītiem standartiem;

38.

ierosina arī sekmēt un nostiprināt augsta līmeņa sportistu kā Eiropas sporta vēstnieku lomu gan viņu profesionālās karjeras laikā, gan arī pēc tās;

39.

uzsver, ka Eiropas Komisijas paziņojumā nav pievērsta atbilstoša uzmanība sportā veiktai brīvprātīgai darbībai, kas ir īsts sporta sociālais potenciāls;

40.

tādēļ aicina gan Eiropas Komisiju, gan vietējās un reģionālās pašvaldības vienmēr pienācīgi ņemt vērā brīvprātīgo darbību sportā, jo tā spēj efektīvi atbalstīt izglītību visos līmeņos, bagātinot skolu programmas un nodrošinot lietderīgu instrumentu mūžizglītības ietvaros. Tāpat tā spēj nodrošināt būtisku atbalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām un sporta apvienībām, lai īstenotu pasākumus, kas tuvina iedzīvotājus sportam un netiecas pēc peļņas — pieeja, kura raksturīga brīvprātīgai darbībai;

41.

uzsver, ka brīvprātīgo darbībai sportā jāveicina solidaritātes princips, un tādēļ tā ir jānošķir no profesionālās sportiskās darbības, kas ir augsti atalgota;

42.

pauž vietējo un reģionālo pašvaldību vēlmi nostiprināt sporta sociālo vērtību, atbilstīgi Eiropas Komisijas priekšlikumam izmantojot ar sportu saistītos struktūrfondu aspektus un atbalstu projektam “Eiropas pilsētas brīvprātīgai darbībai sportā”. RK uzskata, ka ir lietderīgi izmantot sportu kā nozīmīgu līdzekli nelabvēlīgu sociālo apstākļu novēršanai un sociālās integrācijas veicināšanai un izveidot brīvi pieejamus sporta objektus (mini-pitches), jo sevišķi sociāli vai ģeogrāfiski nelabvēlīgā situācijā esošās teritorijās, īpaši pievēršoties maziem un izolētiem ciematiem;

43.

uzsver tādu sporta iniciatīvu sociālo vērtību kā īpašās olimpiskās spēles un paraolimpiskās spēles, kas sekmē personu ar invaliditāti sociālo integrāciju, dažādā mērā veicinot viņu personīgo autonomiju un padarot viņus par pilntiesīgiem un aktīviem sabiedrības dalībniekiem;

44.

vēlreiz uzsver, ka ir svarīgi veicināt arī personu ar invaliditāti nodarbošanos ar sportu ikdienā, piemēram, sniedzot materiālu atbalstu sporta apvienībām, kas organizē sporta nodarbības cilvēkiem ar fizisku, garīgu vai sensorisku invaliditāti, un sedzot šāda veida darbībai nepieciešamu īpašu individuālo iekārtu iegādes vai nomaiņas izdevumus, kā arī pilnībā novēršot arhitektoniska rakstura traucēkļus, lai atvieglotu piekļuvi objektiem, kur var nodarboties ar sportu vai kur noris lielāka mēroga pasākumi. Ņemot vērā pirmām kārtām demogrāfiskās tendences, sporta telpas un sporta piedāvājums būtu arvien vairāk jāpielāgo arī vecāka gadagājuma cilvēku vajadzībām;

45.

rosina atbalstīt sieviešu sportu, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi dažādiem individuālā un komandu sporta veidiem, ieviešot attiecīgus normatīvos aktus un nodrošinot vienlīdzīgu pieeju sieviešu sporta veidu finansējumam, un plašsaziņas līdzekļos sniedzot sieviešu sporta sacensību vienlīdzīgu atspoguļojumu visām vecuma grupām. RK aicina sieviešu sasniegumus dažādajos sporta veidos atzīt tādā pašā mērā kā vīriešu sasniegumus un uzsver, ka nepieciešami nediskriminējoši sporta sacensību noteikumi, kas paredzētu vienādu naudas balvas apjomu sievietēm un vīriešiem;

46.

iesaka Eiropas Komisijai neatstāt novārtā to, ka liela nozīme ir augstskolām, jauniešu apvienībām un klubiem, kuri ir jāiesaista atbilstošā sporta veicināšanā;

47.

uzsver, ka aptuveni 2 % IKP visā pasaulē tiek radīts sporta nozarē un norāda, ka sports, sporta nozare, sporta tūrisms un sporta pasākumu organizēšana pozitīvi ietekmē ekonomiku, it īpaši tūrisma nozari un nodarbinātību. RK turklāt uzsver, ka šiem faktoriem ir liela nozīme darba vietu, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu pievienotās vērtības radīšanā;

48.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas apņemšanos sadarbībā ar dalībvalstīm novērtēt sporta saimniecisko ietekmi, izmantojot sporta satelītkontu, kurš, filtrējot nacionālos kontus attiecībā uz sportu, ļauj noteikt ar sportu saistīto pievienoto vērtību tieši sporta nozarē vai saimnieciskajā darbībā, kas saistīta ar sportu;

49.

iesaka Eiropas Komisijai iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības šāda satelītkonta izveidē, jo tām ir iespēja tieši sadarboties gan ar sporta pasauli, gan ar valsts un Eiropas līmeņa publiskajām iestādēm un akadēmiskajām aprindām;

50.

uzskata, ka svarīga nozīme ir sporta jomā veicamo pasākumu finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un no līdzekļiem, kas pieejami pašreizējām ar sportu saistītām ES pamatprogrammām, kā arī ierosinātajai ES Sporta pamatprogrammai, kuru jāizstrādā nākamajam ES budžeta periodam. Tāpēc RK aicina pilnībā izmantot ERAF piedāvātās iespējas, lai atbalstītu sporta infrastruktūru un nodarbības, un Eiropas Sociāla fonda iespējas izmantot, lai uzlabotu sporta nozares darbinieku prasmes un nodarbināmību;

51.

atzinīgi vērtē un atbalsta Eiropas Komisijas ieteikumu sporta apvienībām izveidot mehānismus plašsaziņas tiesību kolektīvai pārdošanai, lai, izmantojot finanšu solidaritātes mehānismus, pilnīgā saskaņā ar ES tiesību aktiem un sabiedrības tiesībām uz informāciju nodrošinātu ienākumu atbilstīgu sadali un pārvarētu plaisu starp “bagātajiem” un “nabadzīgajiem” sporta veidiem;

52.

vēlas, lai tiktu īstenotas un atbalstītas iniciatīvas, kurām ir tieša ietekme uz Eiropas iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, cik lielā mērā viņi piedalās tādās ar sportu saistītās aktivitātēs kā Eiropas sporta gads, decentralizētu Eiropas sporta festivālu organizēšana, Eiropas sporta diena. Šādas iniciatīvas sniegtu ieguldījumu Eiropas jaunās sporta politikas izstrādē;

53.

uzskata, ka vajadzīgi īpaši ES finanšu līdzekļi iniciatīvai, ar ko pasludina Eiropas sporta galvaspilsētu un ko 1991. gadā aizsāka un pārvaldīja privātpersonas, un kuras ietekme un atpazīstamība Eiropā pastāvīgi pieaug, līdzīgi kā tas ir Eiropas kultūras galvaspilsētas, Eiropas zaļās galvaspilsētas, Eiropas jaunatnes galvaspilsētas gadījumā. Pateicoties ES atbalstam, Eiropas Komisija varētu šo iniciatīvu izvērst un pārraudzīt;

54.

rosina īstenot reklāmas kampaņas un/vai sporta pasākumus, lai risinātu svarīgus sociālos jautājumus, piemēram, rasisms un ksenofobijas, nepilngadīgo ekspluatācija, jauniešu noziedzība, cīņa ar dažāda veida organizēto noziedzību, kā arī būtiskus jautājumus saistībā ar cilvēktiesībām, jo sports, pateicoties dažādu paaudžu slavenu sportistu līdzdalībai, ļauj popularizēt kopīgas ES vērtības;

55.

uzsver, ka savu efektivitāti praksē jau ir apliecinājusi starptautiskā sadarbība starp policijas iestādēm, kas atbild par sabiedrisko kārtību lielos sporta pasākumos;

56.

uzsver vajadzību īstenot šādu policijas iestāžu sadarbību un to efektīvi un obligāti piemērot gan lielāka mēroga sporta pasākumos, kas tiek organizēti ES teritorijā, gan arī tad, ja tajos ir iesaistītas ne tikai dalībvalstis, bet arī kandidātvalstis, iespējamās kandidātvalstis vai trešās valstis;

57.

atzinīgi vērtē to, ka vairākas Eiropas sporta organizācijas ir pieņēmušas pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt godīgus finansiālos nosacījumus Eiropas futbola jomā, vienlaikus palielinot tās atbilstību iekšējā tirgus un konkurences noteikumu prasībām;

58.

aicina Eiropas Komisiju un Padomi analizēt faktorus, kas palīdz atrisināt iepriekšēju spēļu rezultātu pasūtīšanas problēmu;

59.

aicina vērsties pie tās nākamajā Eiropas Komisijas rīkotajā apspriešanā par jautājumiem saistībā ar tiešsaistē pieejamajiem azartspēļu pakalpojumiem;

60.

aicina efektīvi un apņēmīgi risināt jautājumus, kas saistīti ar noteikumiem par sporta aģentu pārvietošanu;

61.

attiecībā uz komandas sporta veidiem aicina pozitīvi novērtēt sekas, kādas, ņemot vērā atzīto sporta nozares īpatnību, būs iespējamajiem noteikumiem par uz vietas apmācītiem spēlētājiem;

62.

ierosina precīzāk noteikt starptautiskās sadarbības iespējas sporta jomā, īpašu uzmanību veltot Eiropas Savienības dalībvalstīm, kandidātvalstīm un iespējamajām kandidātvalstīm, kā arī Eiropas Padomes dalībvalstīm;

63.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas dažādos veidos jau ir izveidojušas sadarbību un partnerību ar iepriekš minētajiem dalībniekiem, var būt prioritāra nozīme, lai optimizētu sadarbību, pamatojoties uz attiecībām, kas jau nostiprinājušās laika gaitā;

64.

uzsver nepieciešamību iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, pamatojoties uz kopīgu darba plānu ar Eiropas Komisiju, Padomi un valstu sporta iestādēm;

65.

atzinīgi vērtē paziņojumā ietverto atsauci uz vietējo un reģionālo dimensiju, tostarp atbalstu infrastruktūrām un ilgtspējīgai sportiskai aktivitātei;

66.

uzsver vides aspektu sportā, proti, nepieciešamību rīkoties ES un reģionālajā līmenī, lai sekmētu sporta objektu atbilstošu iekļaušanu ainavā un vidē, izmantojot ekoloģiski ilgtspējīgus būvniecības paņēmienus un materiālus, kā arī ievērojot stingrākus energotaupības standartus. RK ierosina veicināt sporta iniciatīvas, kuras ir iecerētas tā, lai tām būtu pēc iespējas mazāka ietekme uz vidi, un sekmēt ilgtspējīgu mobilitāti, jo sevišķi sabiedriskā transporta un ar muskuļiem darbināma transporta izmantošanu, kā arī paredzēt kompensāciju veidus, lai samazinātu vai nepieļautu ietekmi uz klimatu, ko rada lielu ļaužu masu pieplūdums;

67.

aicina izmantot struktūrfondus, lai atbalstītu sporta programmas un iniciatīvas, ja tās ir cieši saistītas ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem (gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme). Tādā veidā var palielināt pievienoto vērtību, kas piemīt sportam kā vietējās un reģionālās attīstības, pilsētu reģenerācijas, sociālās iekļaušanas, lauku attīstības, nodarbināmības un darba vietu izveides instrumentam. Tādēļ vietējās un reģionālās pašvaldības, kurām ir būtiska loma sporta finansējuma un sporta pieejamības jomā, aizvien vairāk jāiesaista ES līmeņa diskusijās par šo jautājumu;

68.

ierosina ar vietējo un reģionālo pašvaldību starpniecību atbalstīt augstskolu tīklu, kas popularizētu sporta politikas pasākumus;

69.

ierosina mūžizglītības programmā atbalstīt inovatīvas iniciatīvas, kas saistītas ar fiziskām nodarbībām skolā, jo sevišķi vecuma grupā no četriem līdz četrpadsmit gadiem;

70.

aicina nodrošināt, ka novērtējumā par sporta pasākumu ekonomisko ietekmi ir tiešā veidā iesaistītas vietējās un reģionālas pašvaldības, un mudina izveidot sporta pārraudzības sistēmu un datubāzi, lai analizētu un apkopotu datus par attiecīgajiem pasākumiem;

71.

aicina Eiropas Komisiju vairāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī nacionālo sporta organizāciju reģionālās struktūras un nacionālo olimpisko komiteju reģionālās struktūras (tur, kur tādas ir) ES Sporta foruma vai arī ikgadēju sanāksmju organizēšanā, jo šie pasākumi veido pamatu ar sportu saistītu jautājumu iekļaušanai ES fondos, programmās un iniciatīvās.