23.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/126

1.1

Lai Padomes Regulu (EK) Nr. 485/2008 par dalībvalstu veiktām Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansēšanas sistēmā ietilpstošo darījumu rūpīgām pārbaudēm saskaņotu ar Lisabonas līgumu, ierosināts Komisijai piešķirtās īstenošanas pilnvaras, kas paredzētas Regulā Nr. 485/2008, pielāgot atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. un 291. pantā noteiktajai atšķirībai starp Komisijai deleģētajām pilnvarām un Komisijai piešķirtajām īstenošanas pilnvarām.

1.2

Komiteja atbalsta nostāju, ka, izstrādājot Eiropas Savienības tiesību aktus, jāapspriežas ar ieinteresētajām pusēm un ka jāapkopo un jāizmanto ekspertu atzinumi un pieredze.

1.3

Saistībā ar Regulas Nr. 485/2008 saskaņošanu ar LESD 290. pantu EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikums būtībā atbilst pilnvaru deleģēšanas pamatprincipiem, ko likumdevēja iestāde formulējusi LESD 290. panta 1. punkta otrajā daļā. Komisijas priekšlikumā par ierosināto regulas 1. panta 2. punkta otrā teikuma jauno saturu skaidri noteikti pilnvaru deleģēšanas mērķi, saturs un apjoms.

1.4

Tomēr EESK uzskata, ka Komisija nav ievērojusi ar laika ierobežojumiem saistītus pilnvaru deleģēšanas kritērijus, ko likumdevēja iestāde noteikusi LESD 290. panta 1. punkta otrajā daļā. Tādā formulējumā, kāds ierosināts jaunajā regulas 13.a pantā, kurā pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai tiek piešķirtas uz nenoteiktu laiku, Komisijas priekšlikums neatbilst likumdevējas iestādes noteiktajai prasībai par konkrēta pilnvaru deleģēšanas ilguma noteikšanu, ir pretrunā proporcionalitātes principam un rada jautājumus attiecībā uz leģitimitātes principu. EESK uzskata, ka ir precīzi jānosaka laikposms, uz kādu Komisijai tiek deleģētas pilnvaras.

1.5

EESK piekrīt, ka termiņš, kurā Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu un kurš iepriekšējā sistēmā bija trīs mēneši, tiek saīsināts līdz diviem mēnešiem, ar nosacījumu, ka tā iespējamais pagarinājums ir divi mēneši.

1.6

EESK nevar pilnībā piekrist Komisijas īstenošanas pilnvaru noteikumu traktējumam tādā formulējumā, kāds ierosināts 13.d pantā. Tajā ir atsauce uz Regulu Nr. 1290/2005 (1), kas patlaban tiek grozīta (2). Ir skaidrs, ka grozītā Regula Nr. 1290/2005 neapšaubāmi būtiski ietekmēs Regulu Nr. 485/2008, taču tās saturs vēl nav zināms (3). Tomēr, ņemot vērā to, ka grozītās Regulas Nr. 1290/2005 attiecīgajā pantā savukārt ir atsauce uz jauno komitoloģijas procedūru, kā paredzēts jaunajā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (4), un tā kā, pateicoties jaunajai procedūrai, sistēma ir kļuvusi vienkāršāka, EESK uzskata, ka ierosinātais jaunais 13.d pants neradīs problēmas īstenošanā.

2.1

Priekšlikumā par minētās regulas grozīšanu Komisija norāda, ka īstenošanas pilnvaras, kuras tai piešķirtas saistībā ar Padomes Regulu Nr. 485/2008, jāpielāgo atbilstīgi LESD 290. un 291. pantā noteiktajai atšķirībai starp Komisijai deleģētajām pilnvarām un Komisijai piešķirtajām īstenošanas pilnvarām.

2.2

LESD jaunā 291. panta pamatā ir bijušā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 202. panta trešais ievilkums un 211. panta ceturtais ievilkums, kuros Komisijai vai — atsevišķos gadījumos — Padomei piešķirtas īstenošanas pilnvaras. Savukārt LESD 290. pants piešķir Komisijai jaunas pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus. LESD 291. pantā noteikta Komisijai vai — atsevišķos gadījumos — Padomei piešķirto īstenošanas pilnvaru izmantošanas kārtība.

2.3

Komisijas priekšlikumā uz Regulas (EK) Nr. 485/2008 saskaņošanu ar LESD 290. pantu attiecas ierosinātās regulas jaunais 1. panta 2. punkts, kā arī jaunais 13.a, 13.b un 13.c pants. Saskaņošana ar LESD 291. pantu savukārt aplūkota ierosinātās regulas jaunajā 13.d pantā.

3.1

Komiteja atbalsta nostāju, ka, izstrādājot Eiropas Savienības tiesību aktus, jāapspriežas ar ieinteresētajām pusēm un ka jāapkopo un jāizmanto ekspertu atzinumi un pieredze. Pēc EESK domām, šāda pieeja ir īpaši svarīga saistībā ar ierosināto Regulas Nr. 485/2008 saskaņošanu ar Lisabonas līgumu, jo Komiteja uzskata, ka vienkāršošanas nolūkā veikto grozījumu darbības joma nav ierobežota un to raksturs nav tikai un vienīgi tehnisks. Tie attiecas uz lauksaimniecību — svarīgu nozari, kura saskaņā ar LESD 4. panta 2. punkta d) apakšpunktu ir kopīgas kompetences joma un uz kuru attiecas LESD 43. panta noteikumi.

3.2

Attiecībā uz Regulā Nr. 485/2008 Komisijai piešķirto īstenošanas pilnvaru pielāgošanu atbilstīgi atšķirībai starp minētajām īstenošanas pilnvarām un deleģētajām pilnvarām būtu skaidri jānošķir “kvazinormatīvi” pasākumi LESD 290. panta izpratnē un īstenošanas akti, kas minēti LESD 291. pantā. Paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta īstenošanu (5) Komisija norāda, ka likumdevēja iestāde efektivitātes labad piešķir Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētus aktus. Tādējādi Komisija var papildināt vai grozīt likumdevējas iestādes darbu. Šāda deleģēšana vienmēr ir fakultatīva, un tai jāatbilst Līgumā paredzētajiem noteikumiem. No otras puses, LESD 291. pants ļauj Komisijai pieņemt īstenošanas aktus, nevis leģislatīvus aktus. Par juridiski saistošu Savienības aktu īstenošanu un piemērošanu atbildīgas ir dalībvalstis (saskaņā ar LESD 291. panta 1. punktu un saistībā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu), un tādējādi tās īsteno pašas savas, nevis Savienības pilnvaras. Minētās dalībvalstu pilnvaras ir ierobežojamas tikai tad, ja juridiski saistošo Savienības aktu īstenošanai ir nepieciešami vienādi nosacījumi. Tikai ar šādu noteikumu Komisijai atbilstīgi LESD 291. pantam ir jāizmanto savas īstenošanas pilnvaras, kas tādā gadījumā ir obligātas (6).

3.3

Ja likumdevēja iestāde piešķir Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētus aktus, tai jānorāda pilnvaru apjoms attiecībā uz katru aktu. LESD 290. panta 1. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka likumdevējai iestādei ir konkrēti jānosaka pilnvaru deleģēšanas mērķi, saturs, apjoms un ilgums. Tādējādi pilnvaru deleģēšanai paredzēti divi ierobežojumi: satura ierobežojums un laika ierobežojums (7).

3.4

Konkrētajā gadījumā ir jāizpēta, vai likumdevēja iestāde izskatāmajā regulas priekšlikumā ir ievērojusi noteiktos satura un laika ierobežojumus.

3.5

Deleģēto pilnvaru satura ierobežojumi izklāstīti grozītās regulas 1. panta 2. punktā un attiecas uz Komisijas izveidotu sarakstu ar pasākumiem, kuri pēc savas būtības nav piemēroti pēckontrolei, ko veic, rūpīgi pārbaudot tirdzniecības dokumentus, un uz kuriem minētā regula neattiecas.

3.6

Šajā aspektā pilnvaru deleģējums ir skaidri un precīzi definēts. Tas nav pretrunā LESD 290. pantam, jo attiecas uz nebūtiskiem leģislatīva akta elementiem, turklāt pietiekami skaidri ir norādīti pilnvaru deleģēšanas mērķi, saturs un apjoms.

3.7

Attiecībā uz pilnvaru deleģēšanas ilguma ierobežojumiem Komisija ierosinātās regulas 13.a pantā paredzējusi, ka pilnvaras pieņemt attiecīgajā regulā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku. Šāds Komisijas ierosinājums jau sākotnēji neatbilst LESD 290. panta 1. punkta otrajai daļai, kurā norādīts, ka leģislatīvajos aktos citu elementu starpā tiek konkrēti noteikts pilnvaru deleģēšanas ilgums.

3.8

Kā izriet no Komisijas paziņojuma par LESD 290. panta piemērošanu (8), izskatāmais priekšlikums ir pamatots ar argumentu, ka prasība likumdevējai iestādei skaidri noteikt pilnvaru deleģēšanas ilgumu “nenozīmē praksē tā sauktās “termiņa izbeigšanās klauzulas” (“sunset clauses”), kas, iekļautas leģislatīvajā aktā, automātiski izbeidz Komisijai piešķirto pilnvaru termiņu, praktiski liekot tai iesniegt jaunu tiesību akta priekšlikumu, kad ir beidzies likumdevējas iestādes noteiktais termiņš. 290. pantā ir pieprasīts, lai deleģētām pilnvarām tiktu noteikts skaidrs un paredzams regulējums; taču tajā nav noteikts, ka Komisijai ir jāievēro “dzelžaini termiņi””. Tādējādi šā iemesla dēļ, pēc Komisijas domām, pilnvaras principā būtu deleģējamas uz nenoteiktu laiku. Sniegdama papildu pamatojumu šādai nostādnei, Komisija norāda, ka, piemērojot LESD 290. panta 2. punkta a) apakšpunktu, Padome vai Eiropas Parlaments var nolemt atsaukt pilnvaru deleģēšanu: “Juridiski atsaukšanai ir tāda pati ietekme kā termiņa izbeigšanās klauzulai; abas izbeidz Komisijai piešķirto pilnvaru termiņu, un, ja tas ir lietderīgi vai nepieciešams, Komisijai vēlāk ir jāiesniedz tiesību akta priekšlikums. Citiem vārdiem sakot, ja dažās jomās likumdevēja iestāde uzskata, ka ir nepieciešams izvairīties no tā, ka pilnvaru deleģēšana kļūst par nepārtrauktām pilnvarām, tā var sev piešķirt tiesības atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas turklāt var būt vieglāk lietojama nekā automātiska termiņa izbeigšanās klauzula.”

3.9

Komisijas paziņojuma pielikumā ietverti Līguma jaunā panta piemērošanas paraugi. Attiecībā uz pilnvaru deleģēšanai paredzēto laiku Komisija ierosina izvēlēties vai nu nenoteiktu laiku, vai noteikt konkrētu laikposmu, automātiski atjaunojot pilnvaru deleģēšanu uz tāda paša ilguma periodiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc (9).

3.10

Tas, ka Komisijai uz nenoteiktu laikposmu piešķir pilnvaras pieņemt deleģētus aktus, nekādi nenozīmē, ka tiek skaidri noteikts deleģēšanas ilgums. Līgumā ir ietverta nepārprotama prasība konkrēti noteikt deleģēšanas ilgumu, lai likumdevēja iestāde varētu regulāri un efektīvi kontrolēt Komisiju. Fakts, ka Padomei un Eiropas Parlamentam ir tiesības atsaukt deleģēšanu, kā paredzēts LESD 290. panta 2. punkta a) apakšpunktā, nav izmantojams kā aizstājējs nepieciešamībai ievērot likumdevējas iestādes prasību par skaidra deleģēšanas ilguma noteikšanu. Minētās atsaukšanas tiesības ir domātas papildu drošībai, lai novērstu šo likumdevējas iestādes tiesību pārkāpšanu. Ja minētās pilnvaras Komisijai deleģē uz nenoteiktu laiku, netiek ievērota prasība par deleģēšanas laika ierobežošanu, ko nosaka LESD 290. pants, turklāt iestāde pārkāpj savas kompetences robežas.

3.11

Jāpiebilst, ka saskaņā ar LESD 4. panta 2. punkta d) apakšpunktu lauksaimniecība ir Savienības un dalībvalstu kopīgā kompetencē. No tā izriet, ka, pieņemot likumdošanas iniciatīvas šajā jomā, Savienībai jāievēro subsidiaritātes princips (LES 5. panta 3. punkts). Izskatāmā grozītā regula attiecas uz Komisijas un dalībvalstu veiktām pārbaudēm, savstarpēju palīdzību un sadarbību saistībā ar darījumiem, kas ietilpst Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansēšanas sistēmā. Regulas pieņemšanu šajā jomā rosinājusi nepieciešamība pēc vienotas, saskaņotas Eiropas līmeņa pieejas. Saskaņā ar proporcionalitātes principu (LES 5. panta 4. punkts) Savienības rīcības saturam un veidam jābūt samērīgam ar Līgumu mērķu sasniegšanai nepieciešamo. Uz nenoteiktu laiku piešķirot Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētus aktus, netiek izpildīta prasība par šādas deleģēšanas ilguma noteikšanu — prasība, kura izvirzīta nolūkā nodrošināt regulāru un efektīvu pārbaudi, kā Komisija īsteno “kvazinormatīvus” pasākumus. Šāda darbība ir pretrunā gan proporcionalitātes, gan — plašākā nozīmē — arī subsidiaritātes principam un saskaņā ar 2. protokola par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa ievērošanu 8. pantu (10) var būt par pamatu prasības celšanai Eiropas Savienības Tiesā sakarā ar subsidiaritātes principa pārkāpumu.

3.12

Pilnvaru piešķiršana Komisijai pieņemt deleģētus aktus ir jautājums, kas skar arī varas dalījumu. Tā kā Eiropas Savienības likumdošanas struktūras ir Eiropas Parlaments un Padome, tad Komisijai, kura ir izpildvaras struktūra, tiek piešķirtas pilnvaras īstenot vienīgi “kvazinormatīvus” pasākumus. Ņemot vērā to, ka šis jautājums skar pašus demokrātiskās leģitimitātes pamatus, ir jāievēro likumdevējas iestādes prasības par deleģēšanas mērķu, satura, apjoma un ilguma skaidru noteikšanu. Turklāt attiecībā uz Komisijas pieņemto deleģēto aktu uzraudzību LESD 290. pantā nav paredzēti noteikumi, kas būtu analogi LESD 291. panta 3. punktā ietvertajiem, tāpēc Padomes un Eiropas Parlamenta uzraudzības tiesības nedrīkst tikt vājinātas.

3.13

Otrais Komisijas ierosinātais variants, proti, tai deleģēto pilnvaru automātiska atjaunošana, būtu vismaz tikpat liels Eiropas Savienības primāro tiesību aktu pārkāpums kā pilnvaru deleģēšana uz nenoteiktu laiku.

3.14

Visbeidzot, ja pilnvaras pieņemt deleģētus tiesību aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku, netiek nodrošināta LESD 290. panta konsekventa ievērošana. Fakts, ka Padomei un Eiropas Parlamentam ir tiesības atsaukt pilnvaru deleģēšanu, nevar atcelt tos motīvus, kas ir pamatā konkrēta deleģēšanas ilguma noteikšanai, proti, regulāru un efektīvu pārbaudi, kura likumdevējai iestādei jāveic attiecībā uz Komisijas pieņemtajiem “kvazinormatīvajiem” aktiem. Pieņemdama deleģētus aktus, Komisija rīkojas nevis savas kompetences ietvaros, bet gan īsteno likumdevējvaras piešķirtas pilnvaras. Nekādā ziņā nav ierobežojamas kompetentās iestādes — šajā gadījumā likumdevējas iestādes — tiesības regulāri un efektīvi veikt attiecīgās pārbaudes. Tā kā lauksaimniecības jomā Savienībai un dalībvalstīm ir kopīga kompetence un tātad visās ES likumdošanas iniciatīvās jāievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes princips, Komisijas priekšlikums, kurā tā rosina uz nenoteiktu laiku piešķirt sev pilnvaras pieņemt deleģētus aktus, nav atbalstāms.

3.15

Regulas priekšlikuma jaunajā 13.c pantā paredzētie divi mēneši no paziņošanas dienas, kuru laikā Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus, ir atkāpšanās no līdzšinējiem noteikumiem, kuri šajā ziņā paredz trīs mēnešu termiņu. No procedūras paātrināšanas un racionalizācijas viedokļa EESK neiebilst pret minētā laikposma saīsināšanu, ja vien tā iespējamais pagarinājums ir divi mēneši.

3.16

Ierosinātās regulas 13.d pants attiecas uz LESD 291. panta īstenošanu un atbilst tā saturam. Tiks piemērota arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kompetences mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (11); regulā paredzētas tikai divas procedūras — konsultēšanās procedūra un pārbaudes procedūra, tādējādi iepriekšējā komitoloģijas kārtība ir vienkāršota.

4.1

EESK norāda, ka ir aicināta sniegt atzinumu par jautājumiem, kuri vēl ir samērā neskaidri. Piemēram, Komisijas priekšlikuma ceturtajā apsvērumā ir atsauce uz 2005. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu 41.d panta 1. punktu, savukārt ierosinātās regulas 13.d pantā norādīts uz tā paša dokumenta 42.d panta 2. punktu, taču minētajā regulā (12) nav ne 41.d panta, ne 42.d panta.

4.2

Komisija ir iesniegusi regulas grozījumu priekšlikumu (13), taču pieņemšanas procedūra nav pabeigta. Komisijas priekšlikumu vēl nav pieņēmusi ne ES Padome, ne Eiropas Parlaments. Pat ja vēlāk tas notiks, 41.d pants un 42.d pants attieksies uz jauno Regulas Nr. 1290/2005 tekstu, kurā būs citāda numerācija. Turklāt Komisijas priekšlikuma 1. panta 26. punktā norādīts, ka 41. pants tiks svītrots, bet 41.d pants vispār nav pieminēts. Tāpēc šķiet savādi, ka Komisija tādas rūpes velta Regulas Nr. 485/2008 grozīšanai, lai gan priekšlikuma pamatā ir Regulas Nr. 1290/2005 saturs, kas joprojām nav pilnībā skaidrs.