Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52011AE0808

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu Komitejai “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam. Prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai” ” COM(2010) 614 galīgā redakcija

OV C 218, 23.7.2011, p. 38–45 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

23.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/38


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu Komitejai “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam. Prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai””

COM(2010) 614 galīgā redakcija

2011/C 218/07

Ziņotājs: VAN IERSEL kgs

Līdzziņotājs: GIBELLIERI kgs

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 304. pantu 2010. gada 28. oktobrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu Komitejai “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam. Prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai”

COM (2010) 614 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI) savu atzinumu pieņēma 2011. gada 4. aprīlī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 471. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 4. un 5. maijā (4. maija sēdē), ar 119 balsīm par, 1 balsi pret un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1

EESK atzinīgi vērtē paziņojumu par rūpniecības politiku, kas ir viena no stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām. Komiteja ļoti atzinīgi vērtē holistisko pieeju un ES politikas jomu savstarpējās saiknes pastiprināšanu, kā arī ES un dalībvalstu rūpniecības politikas ciešāku koordinēšanu. Mērķis ir veicināt Eiropas rūpniecības ilgtspēju un konkurētspēju pasaules ekonomikā.

1.2

EESK aicina Padomi un Komisiju, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu un attiecīgiem Padomes secinājumiem (1), izstrādāt prioritāšu sarakstu un īstenošanas grafiku.

1.3

EESK uzskata, ka veltot pūliņus tādās jomās kā lietpratīgs regulējums, pētniecība, izstrāde un inovācija, finansējuma pieejamība, energoefektīva ekonomika, kurā ir zems oglekļa emisijas līmenis, vides, transporta, konkurences un nodarbinātības politika, prasmju un zināšanu uzlabošana, tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi, kā arī izejmateriālu pieejamība, ciešāka saikne ļaus rast integrētus risinājumus pilnībā darbotiesspējīgā iekšējā tirgū sociālajā tirgus ekonomikā.

1.4

Pilnīgojot iekšējo plānošanu un koordināciju ES iestādēs un vairāk uzmanības veltot ES un dalībvalstu ciešāku attiecību veidošanai, turpmākās rūpniecības politikas svarīgākais jautājums būs pārvaldības uzlabošana. Dalībvalstīm jāuzlabo rīcības koordinācija. Atbildība jāuzņemas arī reģioniem un lielpilsētu teritorijām. Īsi sakot, visā Eiropā ir jāpaplašina gan vertikālie, gan horizontālie sakari, lai tā neatpaliktu no citiem kontinentiem.

1.5

EESK uzsver, ka nozīmīgi ir Komisijas gada ziņojumi par dalībvalstu rūpniecības politiku, kurai jābūt orientētai uz kopīgi izvirzītiem mērķiem. Šie ziņojumi ir atklāti jāapspriež, lai uzlabotu koordināciju, popularizētu paraugpraksi un sekmētu vienlīdzīgu konkurences nosacījumu radīšanu Eiropā.

1.6

EESK uzsver, ka jānodrošina pietiekams privātais un publiskais finansējums konkurētspējas uzlabošanai un inovācijai, lai varētu kompensēt budžeta līdzekļu samazināšanos. EESK ļoti atzinīgi vērtē paziņojumā minēto ieceri uzlabot nosacījumus, lai nodrošinātu pārrobežu piekļuvi riska kapitālam, un priekšlikumus izveidot ES projektu obligācijas, lai piesaistītu publiskos un privātos līdzekļus ieguldījumiem enerģētikas, transporta un IKT jomā (2). Jāapsver, vai projektu obligācijas var izmantot citās jomās, piemēram, pētniecībai un demonstrējumu projektiem. Rūpniecības politikas mērķu sasniegšanā jāiesaista arī struktūrfondi un Kohēzijas fonds. Vajadzīgas jaunas un novatoriskas idejas, lai rūpniecībai piesaistītu privāto kapitālu.

1.7

Rūpniecības politika skar visas savstarpēji saistītās ražošanas un pakalpojumu jomas. Robežas starp nozarēm vairs nav tik izteiktas. Arvien pieaug mazo un vidējo uzņēmumu nozīme — tas attiecas gan uz pievienotās vērtības, gan uz darba vietu radīšanu. Minēto iemeslu dēļ vajadzīga lietpratīga horizontālo un nozaru tiesību aktu izstrāde un/vai lietpratīgs regulējums, kā arī ar to saistīti pasākumi. Vajadzētu ņemt vērā, ka starptautiskie tīkli un integrētie apstrādes procesi ir ļoti sarežģīti.

1.8

EESK uzsver, ka sarežģītības un daudzveidīgo savstarpējo saikņu dēļ gan publiskajam, gan privātajam sektoram, kuru pārstāvji iesaistīti augsta līmeņa grupās, tehnoloģijas platformās, sociālajā dialogā un izglītības programmu īstenošanā, ir jāvelta (kopīgi) pūliņi.

1.9

EESK īpaši uzsver šādas prioritātes:

jānodrošina lietpratīgs regulējums un tā stabilitāte, atbilstoša novērtēšana un paveiktā novērtējums;

jānodrošina finansējuma pieejamība ES līmenī: Septītā un Astotā pamatprogramma, CIP  (3), Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds, jo īpaši, lai finansējumam varētu piekļūt mazie un vidējie uzņēmumi;

Inovācijas Savienībai jābūt cieši saistītai ar rūpniecības politiku, it īpaši tādās jomās kā svarīgas pamattehnoloģijas un energoietilpīgas rūpniecības nozares;

jāuzlabo koordinācija zināšanu ķēdēs un starp zināšanu ķēdēm — pētniecības centriem, universitātēm un uzņēmumiem;

Eiropas patents ir pārbaudījums rūpniecības politikas ticamībai;

jāiesaista darba ņēmēji, un viņiem ir aktīvi jāpiedalās;

jānodrošina izglītība un apmācība visos līmeņos, un jāattīsta uzņēmējdarbības gars, lai nodrošinātu augstas kvalitātes un stabilu nodarbinātību un pienācīgu un ilgtspējīgu atalgojumu; jāpopularizē labas prakses piemēri;

uz pasaulē pašlaik vērojamām attīstības tendencēm jāreaģē ar aktīvu tirdzniecības politiku un tirgus efektīvu uzraudzību, un Eiropai ir jāpauž vienots viedoklis, lai palīdzētu radīt visā pasaulē vienlīdzīgus konkurences nosacījumus;

Eiropas ekonomika, kurā resursus izmanto efektīvi un kurā oglekļa emisijas līmenis ir zems, būtu signāls ES tirdzniecības partneriem, ka arī viņiem ir jāievēro šādi standarti;

jānodrošina izejmateriālu un dažādu enerģijas avotu pieejamība.

2.   Ievads

2.1

“Jaunās rūpniecības politikas” laikmets sākās 2004. gada aprīlī (4). Pēc ilgstoša liberalizācijas un privatizācijas procesa dalībvalstis turpināja īstenot ļoti dažādu rūpniecības politiku.

2.2

ES līmenī visvairāk pūļu veltīja, lai radītu pamatnosacījumus nozaru attīstībai, un veica nozaru analīzi.

2.3

EESK aktīvi piedalījās minētajā procesā un vairākos atzinumos pauda viedokli par nozaru interesēm un īpatnībām Eiropas Savienībā (5).

2.4

Tomēr apstākļi nepārtraukti mainās. Finanšu un ekonomikas krīzes dēļ atšķirīgie viedokļi par pārvaldību ES līmenī un atšķirīgie rūpniecības rādītāji dalībvalstīs ietekmē Eiropas spēju pielāgoties pārmaiņām.

2.5

Vienlaikus aktuāli kļuva arī citi jautājumi un sociālas problēmas, kas saistītas, piemēram, ar sabiedrības novecošanu, klimata aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, energoresursu pieejamību, globalizācijas pastiprināšanos, zināšanu sabiedrību, digitālo sabiedrību un izmaiņām darba tirgū.

2.6

Inovācija ir kļuvusi par ikdienas nepieciešamību — tas saistīts gan ar pastāvīgo pētniecību un tehnoloģiju izstrādi, gan ar konkurences saasināšanos vietējā un starptautiskajā tirgū.

2.7

Pēdējos desmit gadu laikā arvien biežāk izskan viedoklis, ka viena no prioritātēm ir izglītība un apmācība visos līmeņos.

2.8

Neraugoties uz acīmredzamo progresu, joprojām bija vērojama iekšējā tirgus sadrumstalotība un mērķtiecības trūkums, kas daļēji izskaidrojams ar atšķirīgo pieeju uzņēmējdarbībai. Pārāk bieži aizmirstam par iekšējā tirgus izveides un rūpniecības politikas saistību. EESK vairākkārt uzsvērusi, ka jārada labvēlīgi nosacījumi, proti, jāizveido piemērots tiesiskais regulējums nozarēm un būtiskiem tematiskiem jautājumiem, pievēršot uzmanību plaši sazarotajiem globālajiem vērtības radīšanas tīkliem (value networks).

3.   Jaunie ierosinājumi Komisijas paziņojumā

3.1

Rūpniecības politikas uzdevums ir saglabāt Eiropā attīstītu ražojošo rūpniecība un padziļināt sabiedrības un ieinteresēto personu vispārējo izpratni par to, ka ES ir jānovērtē stāvoklis un jārada piemēroti nosacījumi, lai ražošana un pakalpojumu nozare veiksmīgi attīstītos un gūtu panākumus vietējā un starptautiskajā tirgū.

3.2

Ar rūpniecības politiku ir jānodrošina sistēma, kas ļautu veidot spēcīgu Eiropas rūpniecisko bāzi, piesaistīt ieguldījumus un radīt darba vietas, tādējādi risinot problēmas, kuras saistītas ar nenoteiktības palielināšanos un līdzsvara izzušanu un ko rada sīvā konkurence ar citiem pasaules tirgus dalībniekiem un to diktētie noteikumi.

3.3

Rūpniecības politika, tāpat kā inovācija, prasmju apgūšana, tirdzniecība un vienotais tirgus, ir viena no stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām un nozīmīgākajām jomām. Lai īstenotu holistisku pieeju, ir efektīvi jākoordinē un jāsaskaņo ES politika visās jomās. Veicot koordinēšanu un saskaņošanu, vienlaikus jānodrošina arī ES pasākumu pārredzamība un publiskā atpazīstamība un jāsekmē tehnoloģijas attīstība un inovācija (proti, galveno pamattehnoloģiju jomā), pārstrukturēšana, kvalitatīvi augstvērtīgu darba vietu radīšana (6) un Eiropas darbība starptautiskajā tirgū.

3.4

Komisija ierosinājusi jaunu instrumentu — “konkurētspējas pārbaudi”, proti, procedūru, lai konkurētspēju novērtētu ne tikai no cenu un izmaksu viedokļa, bet arī saistībā ar tādiem faktoriem kā investīcijas un inovācija.

3.5

Par prioritāru ir noteikta rūpniecības politikas ārējā dimensija, kas bieži aizmirsta. Minētajam jautājumam agrāk nepievērsa pietiekamu uzmanība. Tas pats attiecas uz lielākas uzmanības pievēršanu izejvielu pieejamībai, jo piekļuve izejvielām ir rūpniecības politikas pamatnosacījums.

3.6

Komisija no jauna uzsver integrētu horizontālu pieeju, ko papildina īstenošana nozarēs un īpaši pielāgoti risinājumi, norādot, ka ir jāņem vērā nozaru savstarpējā saistība un vērtības veidošanas un piegādes ķēžu saistība (kas ir būtiski mazajiem un vidējiem uzņēmumiem), jāraugās uz tīkliem un kopām, uzņēmējdarbības pakalpojumu ietekmi un finansējuma pieejamību.

3.7

Paziņojumā norādīts uz pastāvīgajām pārmaiņām un ievērojamajiem pārstrukturēšanas procesiem Eiropas rūpniecībā, kā arī minētas jaunās rūpniecības nozares, piemēram, kosmosa nozare (7), jauni drošības pakalpojumi, kultūras un radošās nozares, kurās ieguldīto līdzekļu apjoms pieaug un rodas jaunas darba vietas.

3.8

EESK uzskata, ka ļoti nozīmīgs un tālejošs ir Komisijas priekšlikums saskaņā ar Lisabonas līguma 173. pantu publicēt gada ziņojumus par rūpniecības politikas stāvokli un attīstību dalībvalstīs, lai tādējādi uzlabotu kopējo analīzi, kopējo pieeju un kopīgos pasākumus.

3.9

EESK pauž gandarījumu, ka Konkurētspējas padome pilnībā atbalsta ES rīcības stratēģiskās pamatnostādnes, jo tas palīdzēs veidot vienotu izpratni par prioritātēm. Vēl svarīgāk, ka Padome uzsver arī vajadzību koordinēt dalībvalstu rūpniecības politiku.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1

Tā kā apstākļi pašlaik ir sarežģīti, EESK uzskata, ka paziņojums par rūpniecības politiku un Padomes secinājumi publicēti ļoti piemērotā brīdī.

4.2

Rūpniecības politikas izraudzīšanās par vienu no stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm liecina, ka Komisija ir apņēmusies sagatavot stratēģiju, kuras īstenošanu koordinētu ES un dalībvalstu līmenī. Lai to paveiktu, būtisks un neatliekams priekšnoteikums ir dalībvalstu iesaistīšanās.

4.3

EESK uzsver, ka Eiropā ir jāsaglabā konkurētspējīga un noturīga ražojošā rūpniecība. Tādēļ ir vajadzīgs stingrs rūpniecības pamats, kas saistīts ar rūpniecībai nozīmīgiem pakalpojumiem. Autoritatīvos avotos apgalvots, ka, ražošanas uzņēmumiem ne tikai gādājot par ražošanas līdzekļiem, bet pašiem arī sniedzot pakalpojumus, rūpniecībā nodarbinātie pamazām pāriet no ražošanas uz pakalpojumu jomu (8).

4.4

Jāīsteno drosmīga politika, lai veidotu nākotni: vieda enerģētika, nanotehnoloģija un zinātnes par dzīvību, jauni materiāli, uzņēmumu atbalsta pakalpojumi un sociālie plašsaziņas līdzekļi, kā arī IKT izmantošanas paplašināšana. Eiropā nav tādu uzņēmumu kā Apple un Google! Ķīna strauji pārvar atpalicību un dažās jomās jau apsteidz Eiropu.

4.5

Eiropas Savienībai steidzami nepieciešams redzējums un plāns, kā uzlabot ieguldījumu efektivitāti un paaugstināt produktivitāti. Precīzi noteikti kopīgi principi Eiropas Savienības un dalībvalstu rīcībai rosinātu uzņēmumus un publiskās iestādes sākt vērienīgas ieguldījumu programmas.

4.6

Rūpniecības politikai ir vajadzīgs pietiekams privātais un publiskais finansējums. Kopīgi jāvienojas par finanšu instrumentiem, ar kuriem līdzsvarot pašlaik notiekošo budžeta līdzekļu samazināšanos (9).

4.7

EESK uzskata, ka nākamo gadu laikā vairāk uzmanības jāvelta trīs nozīmīgiem jautājumiem:

ES horizontālās politikas un nozaru politikas savstarpējā saistība un mijiedarbība;

kompleksi tīkli un ražošanas procesu integrācija (10);

dalībvalstu stratēģiju pārredzama novērtēšana un labāka saskaņošana ES līmenī un starp dalībvalstīm.

4.8

Svarīgi ir pilnīgot iekšējo plānošanu ES iestādēs un koordinēt to darbību, kā arī vairāk veicināt ES un dalībvalstu ciešākas attiecības, tāpēc turpmākās rūpniecības politikas svarīgākais uzdevums būs pārvaldības uzlabošana.

4.9

Dalībvalstis veido savas rūpniecības politikas stratēģijas un izvirza savus mērķus. Lai ES “jaunā rūpniecības politika” būtu veiksmīga, Padomei vajadzētu sīkāk izstrādāt Konkurētspējas padomes secinājumus, kas veidotu pamatu ciešākai sadarbībai.

4.10

EESK pilnībā piekrīt viedoklim, ka vajadzīga holistiska un integrēta pieeja. Stabilai Eiropas sociālajai tirgus ekonomikai ir svarīgi, lai dažādās jomās īstenotā politika būtu ciešāk saistīta. Šāda politika varētu būt integrēts risinājums, lai, veltot pūliņus tādās jomās kā lietpratīgs regulējums, pētniecības, izstrādes un inovācijas politika, finansējuma pieejamība, energoefektīva ekonomika, kurā ir zems oglekļa emisijas līmenis, vides politika, transporta politika, konkurences politika, prasmju un zināšanu uzlabošana, tirdzniecības politika un ar to saistīti jautājumi, kā arī izejmateriālu pieejamība, nodrošinātu Eiropas rūpniecības nākotni darbotiesspējīgā iekšējā tirgū. Nozaru specifikai pielāgoti risinājumu paplašinās iespējas. Minētajiem tematiem veltīti īpaši paziņojumi (11).

4.11

EESK atbalsta efektīvu “konkurētspējas pārbaudi”, kura jāsāk atsevišķās, īpaši izvēlētās jomās.

4.12

Ļoti svarīgi ir saglabāt vai pat palielināt ES finansējumu pētniecībai un izstrādei. Nozīmīgajiem Eiropas projektiem, piemēram, tiem, kuri saistīti ar enerģētiku un Eiropas mēroga infrastruktūras objektiem un kuru finansēšanā piedalās viena vai vairākas dalībvalstis, ir jārada sviras efekts.

4.13

Rūpniecības kopas parasti veidojas tradicionālajos rūpniecības centros, kas nemitīgi attīstās, kad tiek veikti jauni ieguldījumi, notiek tehnoloģiju attīstība un inovācija, veidojas vērtības radīšanas ķēdes, rodas jaunas zināšanas un prasmes un veidojas reģionālie un starptautiskie tīkli (12). Attīstītie reģioni ir tie, kas virza Eiropas attīstību.

4.14

EESK uzskata, ka, politikas un pasākumu saskaņošana ES līmenī un pārredzamāka un aktuālāka informācija par norisēm dalībvalstīs var būtiski sekmēt vienlīdzīgu konkurences nosacījumu radīšanu un stabila iekšējā tirgus — Eiropas integrācijas pamatnosacījuma — izveidi.

4.15

Liela nozīme ir datiem un analīzei. EESK atzinīgi vērtē rūpīgo analītisko darbu, ko veic Komisija. Padziļināta analīze un precīzi un salīdzināmi ES līmeņa dati ir būtiski ikvienā politikas jomā. Lai varētu veikt rūpīgāku un tālredzīgu uzraudzību un novērtēšanu, vajadzīgi ticami dati par jaunākajām attīstības tendencēm, kas pastāvīgi mainās (13). Panākumi ir gūti, bet darāmā vēl ir daudz.

4.16

Liela nozīme ir ne vien dalībvalstu statistikai, bet arī Eurostat datiem. Jānodrošina viss vajadzīgais, lai Eurostat varētu ievākt vajadzīgos datus un analizēt Eiropas un pasaules attīstības tendences un to izmaiņas. Jāpaplašina Eurostat iespējas piekļūt datiem. Informācija jādara pieejama pēc iespējas savlaicīgāk, un tai jābūt pēc iespējas pilnīgākai.

5.   Pārvaldība ES līmenī; horizontāla pieeja un nozaru specifikai pielāgoti risinājumi — nozares un pievienotās vērtības radīšanas tīkli

5.1

Komisijas pasākumu apvienošana vienotā sistēmā liecina tikai par to, ka pienācis brīdis novērst sadrumstalotību un palielināt atpazīstamību un efektivitāti.

5.2

Rūpniecības politika daļēji joprojām būs dalībvalstu pārziņā. Paziņojumā minētas daudzas jomas, kurās par pasākumiem ir atbildīga vai kurās varētu rīkoties Eiropas Savienība (Komisija, Padome, Parlaments). Tāpēc satvars, ko veido stratēģija “Eiropa 2020”, paver daudzsološas iespējas.

5.3

EESK atzinīgi vērtē Komisijas politiskās ieceres. Tomēr dažviet nav skaidri saprotams, kādi būs Komisijas uzdevumi, un tas saistīts arī ar to, ka vairākās jomās tai nav oficiālu pilnvaru. Dažās nozarēs, piemēram, enerģētikā, noteicošie joprojām ir dalībvalstu mērķi un procedūras un Komisijas un dalībvalstu pilnvaru izmantošana nav saskaņota.

5.4

Tāpēc ir jāpalielina Konkurētspējas padomes ietekme un jāpalielina tās darbības efektivitāte, jo Konkurētspējas padome kopīgi ar Komisiju izvirza mērķus un ir atbildīga par regulējumu ļoti daudzās jomās.

5.5

EESK aicina Padomi un Komisiju izstrādāt īstenojamu prioritāšu sarakstu un atbilstošu īstenošanas grafiku. Minētajām prioritātēm ir jāattiecas arī uz ekonomikas infrastruktūru, piemēram, transporta tīklu uzlabošanu, enerģijas avotu diversifikāciju un pieejamību, digitalizācijas programmu un informācijas un komunikācijas tehnoloģijām.

5.6

Tā kā iekšējam tirgum ir ārējā dimensija un ir jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi visā pasaulē, īpaša nozīme ir aktīvai tirdzniecības politikai un efektīvam Eiropas diplomātiskajam dienestam.

5.7

Pašlaik rūpniecībā atkal notiek būtiskas pārmaiņas, ko izraisa progress pētniecībā un izstrādē, inovācija, regulējuma izmaiņas un norises starptautiskajā rūpniecības un pakalpojumu tirgū. Minētās pārmaiņas skar visas nozares. Šīs tendences ir jāņem vērā, nosakot turpmāko ES rīcības programmu prioritātes, lai nodrošinātu piemērotus pamatnosacījumus un konkrētu programmu, kas kalpotu kā orientieris un radītu drošību tiem, kuri vēlas ieguldīt rūpniecībā. Jāizveido stabila ilgtermiņa regulējuma sistēma.

5.8

Ļoti svarīga ir rūpniecības politikas saikne ar vienoto tirgu. EESK uzsver, ka nozīmīgi ir ne vien vairāk pielāgot pasākumus nozaru specifikai, bet arī, pieņemot lēmumus saistībā ar Vienotā tirgus aktu, skaidri apliecināt Komisijas un ES nozīmi un vajadzību Eiropā veidot vienlīdzīgus konkurences nosacījumus.

5.9

EESK atkārtoti uzsver, ka ir jāsaglabā mērķis pētniecībai un izstrādei atvēlēt 3 % no iekšzemes kopprodukta. Līdzekļu trūkums nedrīkst mazināt inovācijas intensitāti.

5.10

Paužot viedokli par pasākumu un finanšu instrumentu efektivitāti un to radīto pievienoto vērtību, EESK vairākos atzinumos atzinīgi vērtējusi to, ka ES līdzekļus piešķir augsta līmeņa grupām noteiktās nozarēs, tehnoloģijas platformām, inovāciju kopu stimulēšanai un pētniecības paneļu un pētniecības centru pārrobežu sadarbībai. Jāizstrādā demonstrējumu projekti un paraugprojekti.

5.11

Veiksmīgs projekts ir vadošo tirgu iniciatīvas, ko īsteno sešās svarīgās nozarēs, lai mazinātu šķēršļus produktiem un pakalpojumiem (14). Rīkojoties pēc līdzīga parauga, ES vajadzētu uzsākt jaunus rūpniecības projektus, piemēram, energoefektīvi transportlīdzekļi, kas nekaitē videi, oglekļa dioksīda uztveršana un uzglabāšana, Eiropas transporta tīkli, kosmosa apgūšana un svarīgas pamattehnoloģijas.

5.12

EESK uzskata, ka Eiropas patenta ieviešana ir ES rūpniecības politikas uzticamības pārbaudījums. Ja Eiropas patentu nevar ieviest visā Eiropas Savienībā, sākumā to varētu ieviest arī dažās valstīs.

5.13

Kopumā jāatzīmē, ka mūsdienās ir ļoti svarīgi aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības.

5.14

Lai varētu nodrošināt lietpratīgāku un piemērotāku regulējumu, izveidot vajadzīgos instrumentus un noteikt piemērotākos pasākumus, ir svarīgi izmantot nozaru specifikai pielāgotus risinājumus.

5.15

Tradicionālā nozaru pieeja rūpniecībai vairs nav piemērota politikas īstenošanai — tas saistīts ar globalizāciju un to, ka vienas piegādes ķēdes posmi var atrasties dažādās valstīs un dažādie dalībnieki ir cieši savstarpēji saistīti. Tas nenozīmē, ka jānoliedz konkrētas problēmas, kas pastāv dažās nozarēs, bet gan to, ka minētās problēmas ir jārisina, ikvienu gadījumu aplūkojot atsevišķi no Eiropas skatījuma.

5.16

Ja nozaru pieeja ir elastīga, tā veicina viedokļu apmaiņu un palīdz iesaistīt ieinteresētās personas no publiskā un privātā sektora. To vidū ir ne vien Komisija un ierēdņi no pārvaldes iestādēm, bet arī uzņēmumi, pētniecības iestādes, (augstākās) izglītības iestādes, sociālie partneri, nevalstiskās organizācijas un reģionu pārstāvji.

6.   Īpaši nozīmīgi jautājumi

6.1

Rūpniecības politika ir vispārēja koncepcija, ar kuru saistīta virkne citu savstarpēji saistītu jautājumu.

6.2

Steidzami ir jārisina būtiskās problēmas, kas saistītas ar piekļuvi finansējumam un līdzekļu trūkumu. EESK ļoti atzinīgi vērtē paziņojumā minēto ieceri uzlabot nosacījumus, lai nodrošinātu pārrobežu piekļuvi riska kapitālam, un priekšlikumus izveidot ES projektu obligācijas, lai piesaistītu publiskos un privātos līdzekļus ieguldījumiem enerģētikas, transporta un IKT jomā (15). Jāapsver, vai projektu obligācijas var izmantot citās jomās, piemēram, pētniecības projektiem. Būs jāapsver arī citi pasākumi, tai skaitā nodokļu samazināšanas shēmas.

6.3

Finanšu krīze īpaši skārusi mazos un vidējos uzņēmumus. Vajadzīgas novatoriskas idejas, lai piesaistītu privāto kapitālu, piemēram, aizņēmumu finansējums no daudziem anonīmiem ieguldītājiem (crowd funding). Lai apspriestu metodes un paņēmienus, kā rūpniecībai piesaistīt privāto kapitālu, EESK rosina Komisiju rīkot apaļā galda sanāksmes, kurās piedalītos dažādu interešu pārstāvji ne tikai no ES. Jāanalizē visā pasaulē izmantotās metodes un paņēmieni. Daudzsološās idejas un metodes ir jāpopularizē.

6.4

EESK iesaka mudināt gan Eiropas Investīciju banku, gan Eiropas Investīciju fondu turpināt centienus izstrādāt instrumentus Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes veicināšanai.

6.5

Īpaša nozīme ir Eiropas Investīciju bankai, jo tā ir paraugs citiem privātiem ieguldītājiem un sekmē papildu finansējuma piesaistīšanu. Tas nozīmē arī, ka jāveicina ilgtermiņa ieguldījumi, kas vajadzīgi novatorisku procesu izstrādei. Eiropas Investīciju bankai, piešķirot aizdevumus, jāievēro sociālie un ekoloģiskie kritēriji, un pēc EIB aizdevumu piešķiršanas jānovērtē to ietekme uz Eiropas rūpniecību kopumā un ES mērķu sasniegšanu.

6.6

EESK atzinīgi vērtē to, ka Septītajā un Astotajā pētniecības pamatprogrammā Komisija lielāku uzmanību pievērsusi novatoriskiem rūpniecības projektiem un pārrobežu sadarbībai.

6.7

Pašlaik lielāko daļu ES līdzekļu, ko piešķir pētniecībai un izstrādei, velta zināšanu izplatīšanai un padziļināšanai. Jāatbalsta projekti, kas atbilst ES tehnoloģiju platformu ieteikumiem, un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (16). EESK rosina turpināt īstenošanas vienkāršošanu. ES finansējums ir jāiegulda mērķtiecīgi, lai daudzkārt palielinātu publisko un/vai privāto ieguldījumu pozitīvo ietekmi.

6.8

Tas nozīmē, ka Astotās pētniecības pamatprogrammas un fundamentālo pētījumu pamatā ir jābūt arī rūpniecības politikas mērķiem. Īstenojot vērienīgus rūpniecības projektus, noteikti ir efektīvi jākoordinē ES (centralizētais) un dalībvalstu finansējums.

6.9

Tas attiecas arī uz maziem un vidējiem uzņēmumiem paredzētās Konkurētspējas un jauninājumu programmas (CIP) īstenošanu tādās jomās kā enerģētika, IKT un uzņēmējdarbība.

6.10

Lai efektīvāk veicinātu rūpniecības diversifikāciju, vajadzīga jauna pieeja, analizējot attīstību reģionos, kur dominē viena rūpniecības nozare. ES līdzekļu piešķiršana projektiem, kuru mērķis ir mazināt oglekļa dioksīda emisiju, un vides projektiem veicinās ilgtspējīgu attīstību.

6.11

Rūpniecības saikne ar inovāciju ir acīmredzama. Inovācija ir plaša joma, un tā ne vienmēr saistīta ar tehniskiem jautājumiem. Saprotamu iemeslu dēļ inovācijas un rūpniecības politikas pamatiniciatīvām ir gandrīz tādas pašas prioritātes un mērķi kā inovācijas partnerībām. Tas ļaus palielināt efektivitāti un pārredzamību.

6.12

Jānovērš iespējamā deindustrializācija, stiprinot inovācijas un rūpniecības saikni (17), tostarp arī palielinot “galveno pamattehnoloģiju” nozīmi. Jāuzlabo nosacījumi rūpniecības nozarēm, kuru attīstības pamatā ir zinātnes sasniegumi.

6.13

Gan dalībvalstu, gan ES pētniecības un inovācijas politika ir saistīta ar rūpniecības politiku, it īpaši pašreizējos apstākļos, kad trūkst līdzekļu un palielinās konkurence ar citiem kontinentiem. Bažas rada arī tas, ka uzņēmumi samazina pētniecībai atvēlētos līdzekļus vai piešķir tos citās valstīs veiktiem pētījumiem.

6.14

Nopietna problēma visā Eiropā joprojām ir pētnieku un zinātnieku pūliņu, proti, lietišķo pētījumu rezultātu pārtapšana produktos. Neapšaubot fundamentālās pētniecības būtisko nozīmi, EESK uzsver, ka pārejai no “laboratorijām” uz “reālo ekonomiku” ir jābūt efektīvai, ilgtspējīgai un straujākai.

6.15

Izvirzot mērķus pārejai uz ekonomiku, kurā ir zems enerģijas patēriņa un oglekļa emisijas līmenis, var radīt papildu iespējas inovācijai.

6.16

Par prioritāti jānosaka koordinācijas uzlabošana zināšanu ķēdēs un starp tām. Lai novērstu trūkumus, veicinātu pievienotās vērtības radīšanu un palielinātu efektivitāti, šis jautājums ir jāapspriež visām ieinteresētajām personām no publiskā un privātā sektora.

6.17

Augstskolas vēl joprojām pilnībā neveic uzdevumus, kas saistīti ar to lomu zināšanu trīsstūrī. Vairāk uzmanības jāvelta atvērtiem pārrobežu tīkliem, kuros iesaistītas augstskolas un uzņēmumi. Eiropas Savienībai būtu vairāk jāveicina šādas attīstības tendences.

6.18

Stratēģijas “Eiropa 2020”nodaļā, kas veltīta sociālajai jomai, aplūkoti vairāki aspekti. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir radīt darba vietas, piesaistot privātus ieguldījumus un iesaistot piegādes ķēdi, vērtības radīšanas ķēdi un mazos un vidējos uzņēmumus. Šis mērķis arī vairos sabiedrības labvēlīgo attieksmi pret stratēģiju.

6.19

Jāiesaista darba ņēmēji, un tiem ir aktīvi jāpiedalās. EESK uzsver, ka pašlaik, kad notiek straujas pārmaiņas, vajadzīgs efektīvs sociālais dialogs un jāveicina vienošanās par kopīgiem mērķiem un saistībām. Sociālais dialogs vajadzīgs arī tādēļ, lai nodrošinātu sociāli taisnīgus risinājumus un panāktu sabiedrības uzticēšanos ekonomikas pārveidei; tas arī palielinās sabiedrības informētību un veicinās labvēlīgu sabiedrības attieksmi.

6.20

Ikvienai dalībvalstij ir savas tradīcijas minētajā jomā. EESK uzskata, ka jāpanāk darbinieku piedalīšanās un iesaistīšana visos līmeņos — uzņēmumu, reģionālajā, dalībvalstu un ES līmenī — lai palīdzētu sagatavoties pārmaiņām un tās ietekmētu. Ļoti vērtīgs ES instruments ir sociālais dialogs, ko īsteno konkrētās nozarēs, un arī turpmāk Komisijai vajadzētu to atbalstīt un veicināt tajās jomās, kur šāds dialogs vēl nenotiek.

6.21

Viena no galvenajām prioritātēm ir izglītība un apmācība visos līmeņos. Izstrādājot mācību programmu pamatnostādnes, kā pamats jāizmanto nozarēs veiktās darba tirgus analīzes rezultāti, lai vidējā un ilgākā termiņā nodrošinātu pieprasītās prasmes. Atšķirīga attieksme pret dzimumiem ir jānovērš. Dažās nodarbinātības jomās, piemēram, inženierzinātnēs un tehniskajās profesijās, vērojama nomācoša neatbilstība starp piedāvājumu un pieprasījumu. Jāstiprina uzņēmējdarbības gars.

6.22

Vajadzīgas pamatnostādnes un jāizplata paraugprakses piemēri, lai veicinātu atbilstošu (augstākās izglītības) mācību programmu izstrādi (18). EESK rosina Komisiju aktīvāk iesaistīties minēto jautājumu risināšanā.

6.23

Lai reaģētu uz attīstības tendencēm pasaulē, jāīsteno aktīva tirdzniecības politika. Pašlaik darba dalīšana starp valstīm ar “augstu” un “zemu” vērtību vairs nav tik izteikta. Strauji notiek būtiskas pārmaiņas ekonomikā un sabiedrībā, īpaši Āzijā. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi radīt visā pasaulē vienlīdzīgus konkurences nosacījumus, kas saistīti ar vides un sociālajiem standartiem, savstarpīgumu attiecībā uz piekļuvi tirgum, intelektuālo īpašumu utt. (19)

6.24

EESK uzsver, ka, pieņemot Eiropas līmeņa lēmumus un novērtējot turpmāko tiesību aktu ietekmi, jāievēro vajadzība radīt visā pasaulē vienlīdzīgus konkurences nosacījumus. Eiropas Savienībā arī jāpilnveido uzraudzība un efektīvāk jāuzrauga tirgus. Jāpaplašina arī muitas kontroles pilnvaras.

6.25

Nedrīkst par zemu novērtēt standartizācijas nozīmi, jo tā ir svarīgs vienotā tirgus instruments. ASV un Ķīnas uzņēmumi mēdz pēc pašu iniciatīvas nodrošināt atbilstību minētajiem standartiem, jo visā pasaulē tiem līdzvērtīgu nav.

6.26

EESK uzsver, ka rūpniecības politika ir saistīta ar tirdzniecības politiku un jautājumiem, kas skar tirdzniecību. Jācenšas novērst šķēršļus, ko citās pasaules valstīs īpaši veido, lai apgrūtinātu tirdzniecību un ieguldījumu veikšanu. Minēto jautājumu var risināt arī ārpus Pasaules tirdzniecības organizācijas, divpusējās sarunās vai cita veida daudzpusējās sarunās. Rūpniecības politikas ārējā dimensija nozīmē, ka Eiropas Savienībai visos starptautiskajos ekonomikas forumos ir jāpauž vienots viedoklis (20).

6.27

Eiropas Savienībai ir aktīvi jācīnās pret tirdzniecības partneru radītajiem ierobežojumiem, kas kavē piekļuvi izejvielām. EESK atzinīgi vērtē ierosinātos pasākumus, kuriem jāietekmē izejvielu cenas un tirgus konsolidācija kalnrūpniecībā. Jārisina jautājumi, kas saistīti ar spekulāciju patēriņa preču tirgū.

6.28

Neskarot ES saskaņotos mērķus un standartus enerģētikas un klimata jomā, politikas instrumenti rūpīgi jānovērtē un jāizstrādā, uzmanību veltot tam, kādā mērā tie ietekmē rūpniecības konkurētspēju (21). Eiropā veidojot resursu izmantošanas ziņā efektīvu ekonomiku, kurā ir zems oglekļa emisijas līmenis, Eiropas Savienībai jāpieprasa, lai tās tirdzniecības partneri ievērotu tos pašus standartus (22). Veiksmīgākais risinājums minētajā jomā būtu daudzpusējie nolīgumi. No tirdzniecības sankciju piemērošanas ir jāizvairās.

6.29

Runājot par sociālajiem standartiem, EESK vēlas uzsvērt to, kas minēts Starptautiskās Darba organizācijas 1998. gada Deklarācijā par darba pamatstandartiem — attiecībā uz diskrimināciju, bērnu darbu un piespiedu darbu, kā arī par arodbiedrību brīvību un darba koplīguma slēgšanas sarunām (23). Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas gan ir konkrētākas, tomēr daudzas valstis tās nav parakstījušas vai nav ieviesušas.

6.30

Uzņēmumu sociālajai atbildībai ir jākļūst par starptautisku praksi, kuras pamatā ir Starptautiskās Darba organizācijas deklarācijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pamatnostādnes, kā arī citi plaši atzīti starptautiski instrumenti (24).

7.   Dalībvalstu rūpniecības politikas saikne ar Eiropas Savienību

7.1

Starp ASV štatiem pastāv atšķirības, taču valsts ekonomikas pamatā ir vienots tirgus un to pārvalda viena centrāla valdība. Tas pats sakāms par Ķīnu un citām valstīm.

7.2

Savukārt Eiropā katra dalībvalsts īsteno pati savu rūpniecības politiku (25). Rūpniecības politiku modeļi stipri atšķiras, jo valstīm ir atšķirīgas lēmumu pieņemšanas struktūras un tradīcijas, dažādas publiskā un privātā sektora attiecības, atšķiras arī ekonomikas struktūras un ikvienai valstij ir citas salīdzinošās priekšrocības. Turklāt pašreizējā krīze var veicināt slēptu protekcionismu.

7.3

Minēto atšķirību dēļ stipri atšķiras arī dalībvalstu ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības rādītāji. Padome ierosina ik gadu gatavot ziņojumus par dalībvalstu rūpniecības politiku. Tas nav vienkāršs uzdevums, jo Komisijas pilnvaras minētajā jomā ir ierobežotas.

7.4

Stratēģijas “Eiropa 2020” galvenais mērķis ir pastiprināt ES un dalībvalstu saikni. Komisijas ziņojumi varētu būt viens no ES pārvaldības elementiem. Lielāku saskaņu valdību uzskatos varētu panākt, nodrošinot pārredzamību, izmantojot veiksmīgus piemērus un paraugpraksi. Tādējādi Padomē varētu rosināt debates par dažādajām koncepcijām un to īstenošanas rezultātiem.

7.5

Protams, dalībvalstīm ir tiesības koncentrēties uz nozarēm, kurās tās ir spēcīgākas, veidojot zināšanu infrastruktūru un citas infrastruktūras, ja minētā rīcība ir saskaņā ar ES tiesību aktiem. Veidojot forumus pieredzes apspriešanai, var veicināt dalībvalstu grupu sadarbību.

7.6

Dalībvalstu darbības rezultātu uzraudzība un vērtēšana var pavērt jaunas iespējas valdību savstarpējai sadarbībai, valdību un Komisijas sadarbībai, kā arī, protams, radīt jaunas iespējas uzņēmumiem, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, no kuriem ļoti daudzi izvērš starptautisku darbību.

7.7

Vairākas valstis izveidojušas inovācijas platformas, nosakot valsts mērķus. Tomēr tie bieži vien neveicina Eiropas kopīgo mērķu sasniegšanu. EESK rosina apsvērt, kā pārrobežu pieeja varētu paaugstināt efektivitāti minētajā jomā. Būtu jāizplata un jāapspriež paraugprakses piemēri.

7.8

Gada ziņojumos vajadzētu analizēt dalībvalstu politikas un ES rūpniecības politikas saskaņotību. Pēdējā laikā dalībvalstīs, piemēram, Vācijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā un Nīderlandē, publicēti dokumenti, kuros izklāstīta šo valstu politiskā stratēģija (26). Saikne ar Eiropas mērķiem un pasākumiem joprojām ir vāja. EESK iesaka Komisijai jaunajā gada ziņojumā analizēt minētos valstu dokumentus no Eiropas interešu viedokļa.

7.9

Dalībvalstis aktīvāk apspiežas par to, kāda rūpniecības politika būtu jāīsteno. Šādas metodes un darbības rezultāti jāpopularizē visā Savienībā, lai šauro nacionālo redzējumu aizstātu ar plašāku skatījumu.

7.10

Atbildība jāuzņemas arī reģioniem un lielpilsētu teritorijām. Jāpaver iespējas, lai tur varētu veidot kopas un paplašināt sadarbību starp skolām, zināšanu centriem un uzņēmumiem (piemēra, veidojot reģionālus nozaru tīklus).

7.11

Komisijai vajadzētu vērtēt arī sniegumu un praksi konkrētās jomās, piemēram, publiskā iepirkuma jomā, kura veido 17 % no iekšzemes kopprodukta un kurā, saskaņā ar veikto analīzi un pretēji tam, ko nosaka ES direktīvas, noteicošie joprojām ir dalībvalstu rūpniecības mērķi.

7.12

Īpaša uzmanība jāpievērš militārā aprīkojuma jomai, kuras nozīmi bieži nenovērtē. Samazinot budžetus, bieži vien samazina tieši militāros izdevumus. Jāveic neatkarīgi pētījumi, lai uzlabotu izmaksu lietderību.

7.13

EESK uzsver, ka ir jālikvidē šķēršļi, kas pastāv Eiropas Savienības iekšienē, un tikpat svarīgi ir veidot arī konkurētspējīgas pārrobežu piegādes ķēdes. Jāveicina labvēlīgu blakusefektu veidošanās, militārajai ražošanai pozitīvi ietekmējot civilo ražošanu un otrādi. Jāparedz izvešanas atļauju saskaņošana Eiropas līmenī.

7.14

Jāpievērš uzmanība arī komunālo pakalpojumu jomai. Izmantojot Komisijas veiktā apsekojuma rezultātus, jāveicina lielāka atvērtība pārrobežu sadarbības projektiem un/vai paraugprakses apmaiņai.

7.15

Veicot ES līmeņa analīzi, var atklāties nozīmīgi dati par dažādiem nosacījumiem dalībvalstīs. Jāmudina vienkāršot administratīvo praksi (neskarot produktu drošību un patērētāju tiesību aizsardzību) un mazināt finanšu slogu (27). Dažās jomās un valstīs minētie pasākumi jau ir uzsākti.

Briselē, 2011. gada 4. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON


(1)  Secinājumi, ko 2010. gada 10. decembrī pieņēma Konkurētspējas padome (Nr. 17838/10). Eiropadomes sanāksmē, kas notika 2011. gada 4. februārī, pieņemti atzinīgi vērtējami lēmumi enerģētikas un inovācijas jomā.

(2)  Skatīt “Gada izaugsmes pētījums”, 9. punkts, COM(2011) 11 galīgā redakcija.

(3)  Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma.

(4)  COM(2004) 274 galīgā redakcija.

(5)  Ar attiecīgajiem EESK atzinumiem var iepazīties tīmekļa vietnē http://www.eesc.europa.eu/?i=portal.en.enterprises-and-industry

(6)  Skat. EESK atzinumu par tematu “Inovatīvas darba vietas — produktivitātes un kvalitatīvu darba vietu avots”, pieņemts 18.03.2011. (vēl nav publicēts OV), un jo īpaši tā 2.6. punktu.

(7)  EESK uzsver, ka kosmosa rūpniecība ir īpaši svarīga attālu un lauku apgabalu attīstībai.

(8)  Sk. arī “Les secteurs créateurs d'emploi à court-moyen terme après la crise”, (Francijas ministru prezidentam pakļautais Stratēģiskās analīzes centrs (Centre d'analyse stratégique), 2010. gada novembris).

(9)  Piemēram, Vācija nesen par 20 % palielinājusi inovācijai atvēlētos budžeta līdzekļus.

(10)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Pievienotās vērtības radīšanas un piegādes ķēdes attīstība Eiropā un pasaulē” (OV C 168, 20.07.2007., 1. lpp).

(11)  Minēto metodi pirmoreiz lietoja Eiropas kuģubūves nozares stratēģijā “LeaderSHIP 2015”, ko sāka īstenot 2005. gadā.

(12)  Tas vērojams vairākos Eiropas reģionos un lielpilsētu teritorijās, kur novecojušās rūpniecības struktūrās veic uz nākotni vērstus ieguldījumus un rodas jauna dinamika.

(13)  EESK to uzsvēra jau informatīvajā ziņojumā “Nozaru pētījums par uzņēmumu pārvietošanu” (2006), pierādot, ka Komisijas izmantotie dati ne vienmēr ir salīdzināmi.

(14)  Vadošo tirgu iniciatīva aptver šādas tirgus nozares: e-veselība, ilgtspējīga būvniecība, aizsargājoši tekstilizstrādājumi, atkritumu pārstrāde, bioprodukti un atjaunīgā enerģija.

(15)  Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

(16)  Pirmās trīs zinību un jaunrades apvienības jau izveidotas.

(17)  Sk. arī “The de-industrialisation of Europe. There is no more time to lose!”, Beļģijas Karaliskā akadēmija, 2010.

(18)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Augstskolas Eiropai” (OV C 128, 18.05.2010., 48. lpp).

(19)  Sk. Paziņojumu par tirdzniecības politiku, SEC(2010) 1268.

(20)  Sk. EESK atzinumu “Eiropas rūpniecības politikas ārējā dimensija – vai ES tirdzniecības politikā tiešām ir ņemtas vērā Eiropas rūpniecības intereses?” (Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 25. lpp) un OV C 128, 18.05.2010, 41. lpp.

(21)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Enerģētikas tirgū notiekošās attīstības ietekme uz rūpniecības vērtību ķēdēm Eiropā” (OV C 77, 31.03.2009., 88. lpp.) un jo īpaši tā 1.6. punktu.

(22)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Starptautisko līgumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu ietekme uz rūpniecības pārmaiņu procesiem Eiropā”, OV C 185, 08.08.2006, 62. lpp.

(23)  Sk. Starptautiskās Darba organizācijas Deklarāciju par pamatprincipiem un tiesībām darbā (1998).

(24)  Piemēram, “UN Global Compact” un “International Financial Reporting Standards” (IFRS, tai skaitā arī “International Accounting Standards”). Nozīmīgi ir arī John Ruggie izstrādātie ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi.

(25)  Nedaudz pārspīlējot, tas nozīmē 27 rūpniecības un inovācijas politikas.

(26)  Im Fokus: Industrieland Deutschland (Vācija), Feuilles de route des comités stratégiques de filière (Francija), The Growth Agenda (Lielbritānija; drīz tiks izstrādāta precīza programma), Plan Integral de Política Industrial 2020 (Spānija), Naar de top: de hoofdlijnen van het nieuwe bedrijfslevenbeleid (Nīderlande).

(27)  Stoiber grupa.


Top