Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2010/C 225/09

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“LAPIN PORON KYLMÄSAVULIHA”

EK Nr.: FI-PDO-0005-0383-19.10.2004

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1.   Atbildīgais departaments dalībvalstī:

2.   Grupa:

3.   Produkta veids:

4.   Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.   Nosaukums:

“Lapin Poron kylmäsavuliha”

4.2.   Apraksts:

“Lapin Poron kylmäsavuliha” (auksti kūpināta Lapzemes ziemeļbriežu gaļa) tiek ražota no kūpināta vesela muskuļa (muskuļu grupas) un muskuļa gabaliem. Ir redzami muskuļu saistaudi, bet tauki ar neapbruņotu aci nav saskatāmi. Gaļa ir ļoti smalkšķiedraina un tai ir blīva struktūra. Auksti kūpinātai ziemeļbriežu gaļai ir smalkšķiedraināka nekā citu veidu auksti kūpināta gaļa.

Atkarībā no tā cik produkts ir sauss, tā griezuma vietas struktūra ir blāvi matēta un gluda. Ja produkts nav pietiekami sauss, griezuma vieta ir spīdīga. Parasti “Lapin Poron kylmäsavuliha” krāsa ir no tumši sarkanas līdz gandrīz melnai. Vītināšanas rezultātā malas ir tumšākā krāsā. Ir gaiši brūna nokrāsa. Griezuma virsma ir tumšāka nekā citu veidu gaļai. Vēl viena atšķirīga pazīme ir brūna nokrāsa.

Pēc vītināšanas produkts “Lapin Poron kylmäsavuliha” satur maz ūdens un īpaši daudz olbaltumvielu. Tomēr ir zems tauku saturs, un saistaudi satur maz olbaltumvielu, kas norāda uz gaļas maigumu. pH ir samazināts, jo ražošanas procesā produkts ir fermentēts.

Tipisku gaļas paraugu fizikāli ķīmisko rādītāju vidējo vērtību un standartnoviržu uzskaitījums sniegts turpmāk.

Auksti kūpinātai gaļai ir viegla dūmu piegarša un tā ir mazliet sāļa. Gan garšai, gan smaržai ir raksturīgs spēcīgs ziemeļbriežu gaļas aromāts. Produktiem ir sulīga garša. Tiem raksturīga stipra un ilgstoša dūmu un ziemeļbrieža gaļas pēcgarša. Tipiskais ziemeļbriežu gaļas aromāts ļauj to atšķirt no citiem līdzīgiem produktiem.

Konsistences ziņā produkts virspusē ir ciets, bet iekšpusē mazliet mīkstāks. Produkts satur muskuļu saistaudus, kas ir sajūtami ar aukslējām, bet iekšējos saistaudus nevar sajust. Košļājot struktūra sadalās, un atkarībā no vītināšanas pakāpes gaļa ir viegla un maiga. Vieglums, ar kādu tā sadalās, ir raksturīga auksti kūpinātas ziemeļbriežu gaļas īpašība salīdzinājumā ar citiem auksti kūpinātiem produktiem. Arī muskuļu saistaudi viegli atdalās un ir viegli norijami.

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals:

Produkts “Lapin Poron kylmäsavuliha” tiek ražots, apstrādāts un iepakots Somijas ziemeļbriežu audzēšanas apgabalā, kas atrodas starp 65° un 70° ziemeļu platuma. Saskaņā ar Somijas Ziemeļbriežu audzēšanas tiesību aktu (Nr. 848/1990) šajā apgabalā iekļauta Lapzemes lēne (izņemot Kemi (Kemi) un Tornio (Tornio) pilsētu un Keminmā (Keminmaa) pagasta teritoriju), Oulu (Oulu) lēnes Hirinsalmi, Kuivaniemi, Kūsamo, Pudasjervi, Suomusalmi, Taivalkoski un Iliī (Hyrynsalmi, Kuivaniemi, Kuusamo, Pu-dasjärvi, Suomussalmi, Taivalkoski un Yli-Ii) pagasts, Puolankas, Utajervi un Ilikīminki (Puolanka, Utajärvi un Ylikiiminki) pagastu daļas uz ziemeļiem no Kīminkijoki (Kiiminkijoki) upes un ceļa Puolanka-Hirinsalmi (Puolanka-Hyrynsalmi).

4.4.   Izcelsmes apliecinājums:

Saskaņā ar Somijas ziemeļbriežu audzēšanas tiesību aktiem, lai pārraudzītu gaļas izcelsmi, ziemeļbriežu īpašniekam dzīvnieki ir jāmarķē ar krotālijām tūlīt pēc dzīvnieka piedzimšanas vai ne vēlāk kā uzreiz pēc tā nogādāšanas lopkautuvē. Kad ziemeļbrieži tiek šķiroti kaušanai un nodalīti no dzīvniekiem, kas tiks paturēti, tie šķirošanas laikā ganībās tiek marķēti ar kaušanas krotāliju, lai kaujamajam dzīvniekam piešķirtu numuru. Numurs paliek pie liemeņa līdz tā sadalīšanai. Gaļas izcirtņiem tiek piešķirts sadalīšanas un apstrādes partijas numurs, ko pievieno produktam, līdz tas nonāk pie patērētājiem. Gaļas izciršanas telpām un gaļas pārstrādes uzņēmumiem ir jāreģistrē šajos uzņēmumos saņemtie liemeņi un cita gaļa, kā arī gaļa, kas no tiem tiek nosūtīta. Gaļas izciršanas telpas un gaļas pārstrādes uzņēmumus kontrolē pašvaldības pārraudzības iestādes.

Visa ražošanas cikla pārraudzību veic Somijas Pārtikas nekaitīguma iestāde (Evira) un lēņu pārvaldes saskaņā ar Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas piešķirtajām pilnvarām. Pārraudzību veic vietējās pārtikas uzraudzības iestādes.

4.5.   Ražošanas metode:

Produkts “Lapin Poron kylmäsavuliha” tiek ražots no ziemeļbriežiem, kas dzimuši, audzēti un nokauti Somijas ziemeļbriežu audzēšanas apgabalā, un pavasarī, vasarā, rudenī un ziemas sākumā pirms nokaušanas brīvi ganījušies dabiskās ganībās. Šajā laikā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā ziemeļbrieži gandrīz visu barību uzņem no dabīgiem avotiem. Tie galvenokārt ēd zāli, sēnes un ķērpjus. Apmēram 70–75 % no kaujamajiem dzīvniekiem ir 5–8 mēnešus veci teļi, kuru kautsvars ir apmēram 22 kilogrami. Pieaugušas ziemeļbriežu govs vidējais kautsvars ir apmēram 35 kg, bet lielāko ziemeļbriežu buļļu kautsvars var būt 70–80 kg.

Produkta “Lapin Poron kylmäsavuliha” ražošanai izmantotā izejviela ir PE (ar burtu “p” somu valodā apzīmēts ziemeļbriedis (porp) un burts “e” nozīmē ekstra) kategorijas gaļas visi šķiņķi, šķiņķa vai filejas gabali vai P0 kategorijas gaļas (ar burtu “p” somu valodā apzīmēts ziemeļbriedis (porp) un cipars norāda gaļas klasifikāciju) pleca gabali. Tirdzniecībā piedāvājamās gaļas kategoriju īpašību atšķirības un paredzētais izlietojums ir norādīti Ziemeļbriežu audzētāju asociācijas ziemeļbriežu nozarei sastādītajā ziemeļbriežu gaļas klasifikatorā (2005. gads). Kategorijas atšķiras pēc tauku un saistaudu satura gaļā.

Ziemeļbriežu gaļa, ko izmanto “Lapin Poron kylmäsavuliha” ražošanai, tiek sagriezta, to anatomiski nebojājot. No gaļas noņem asins sarecējumus un zīmogus. Produkta ražošanai izmantotās izejvielas ir šķiņķi, pleca gabali un filejas. No šķiņķa noņem stilbu un kaulus, izņemot stobra kaulu, ko var atstāt neskartu. Šķiņķi var arī sadalīt vairākos atkaulotos, anatomiski atsevišķos gabalos. Pleca gabalus un fileju atkaulo. Sagatavošanas vajadzībām katra atkaulotās gaļas partija tiek sagriezta vienāda lieluma gabalos tā, lai sagatavošanas procesā visi vienas partijas sagrieztās gaļas gabali tiktu apstrādāti vienādi. Gaļas gabalu svars vienā partijā var būt no puskilograma līdz pāris kilogramiem. Tikai iepriekšminēto kategoriju gaļu vai muskuļus, kuru pH nepārsniedz 5,8, var izmantot par izejmateriālu “Lapin Poron kylmäsavuliha” produkta ražošanai.

Gaļa tiek pārstrādāta iespējami drīzāk un mazās partijās, lai tās temperatūra nepārsniegtu 7 °C. “Lapin Poron kylmäsavuliha” tiek sālīts ar ierīvēšanas metodi gaļas sālīšanas toveros vai novietojot to sālīšanas plauktos. Ar šo metodi jūras sāls, pienskābes baktērijas un dažreiz – arī nitrīts tiek pievienots gaļas slāņiem sālīšanas toveros vai plauktos. Salīšana un sākotnējā nogatavināšana tiek veikta + 2 līdz + 4 °C temperatūrā un ilgst no vienas līdz divām nedēļām. Pēc tam gaļu noskalo ar tīru, aukstu ūdeni.

“Lapin Poron kylmäsavuliha” nogatavināšana ilgst aptuveni nedēļu. To veic, gaļu žāvējot un tvaicējot kamerās vai skapjos, kas paredzētas aukstai žāvēšanai. Dūmus rada, lēni kūpinot alkšņa, bērza vai kadiķa skaidas. Kūpināšanu sāk aptuveni 48 stundas pēc nogatavināšanas procesa uzsākšanas, lai panāktu produkta īpašību nostabilizēšanos un lai tas iegūtu pietiekamu skābuma pakāpi. Produktu kūpina vienreiz vai divreiz dienā, ne ilgāk par četrām stundām katru reizi. Lai izraisītu fermentāciju, nogatavināšanas procesa sākumā temperatūru uztur augstāku – aptuveni + 24 °C. Nogatavināšanas laikā temperatūru un mitrumu pakāpeniski samazina un turpina nogatavināt produktu 1–2 nedēļas temperatūrā no + 7 līdz + 16 °C, līdz tā svars ir samazinājies par aptuveni 30 %. Nogatavināšanas procesā un pēcnogatavināšanas procesā iztvaikošanu, skābuma pakāpi un produkta svaru kontrolē katru dienu, izmantojot sensoro novērtēšanu.

Beidzoties pēcnogatavināšanas procesam, produkti uzreiz ir jāiesaiņo, lai nepieļautu produkta pārmērīgu izžūšanu, sāls satura palielināšanos un kvalitātes pasliktināšanos. Lai nodrošinātu produkta kvalitāti un novērstu tā organoleptisko īpašību pasliktināšanos, “Lapin Poron kylmäsavuliha” iepako noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Iepakojot produktu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, iespējams nodrošināt to, ka tam raksturīgās īpašības tiek saglabātas. Turklāt mērķis ir nodrošināt pilnīgu produkta izsekojamību, lai netiktu maldināti patērētāji attiecībā uz to, ka viņiem piedāvātais produkts ir iegūts un apstrādāts tā izcelsmes apgabalā, kā arī produkta kontrolējamību visos tā ražošanas posmos.

4.6.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

Ziemeļbriežu gaļu ražo profesionāli ziemeļbriežu audzētāji, kuru darba pamatā ir gadsimtu gaitā uzkrātās zināšanas. Tradicionālās ziemeļbriežu gaļas pagatavošanas metodes aizvien tiek izmantotas ziemeļbriežu gaļas pārstrādes uzņēmumos, vairums no kuriem pieder ģimenēm, kas audzē ziemeļbriežus. Vītināšana un žāvēšana aizvien ir izplatītākās ziemeļbriežu gaļas pārstrādes metodes. “Lapin Poron kylmäsavuliha” jāsagatavo vēlā rudenī vai ziemas sākumā, kad temperatūra ir zemāka par nulli un zeme ir sasalusi, lai nodrošinātu, ka kūpināšanā izmantojamais gaiss ir sauss. Tas nodrošina to, ka iztvaikotā mitruma līmenis dienā ir aptuveni 1 %, tādējādi novēršot mikrobu attīstību un kreveles veidošanos uz gaļas virsmas. Tāpēc sagatavošanas laiks ir krietni garāks nekā tad, ja gaļas auksto kūpināšanu veic rūpnieciski. Lai ražotu “Lapin Poron kylmäsavuliha”, jāprot uzturēt vajadzīgo temperatūru un jāpārzina ziemeļbrieža gaļas īpatnības. Sagatavošanas procesa pamatā ir siltuma un dūmu iedarbība, ko rada, lēni dedzinot ziemeļu reģionos sastopamo sugu (alkšņa, bērza un kadiķa) koksni. Gaļas nogatavināšana tiek rūpīgi uzraudzīta, lai panāktu pareizo gaļas nogatavināšanas pakāpi un lai tā saglabātu vēlamās organoleptiskās īpašības. Būtisks faktors “Lapin Poron kylmäsavuliha” ražošanā ir noteikt pareizo laiku, kad gaļas žāvēšana jāpārtrauc.

Jau 18. gadsimta beigās ir atrodama pirmā rakstveida liecība par kūpinātu ziemeļbrieža gaļu. 20. gadsimta sākuma literatūrā ir sīki apraksti par kūpinātu ziemeļbrieža gaļu.

Apgabala iezīmes, piemēram, krasi atšķirīgi gadalaiki, ziemeļbriežu barība un tradicionālās zināšanas par svaigas ziemeļbriežu gaļas atlasi un apstrādi ļauj iegūt “Lapin Poron kylmäsavuliha” – produktu no ziemeļbriežu gaļas, kas ir maigs, ar izteiktu aromātu un raksturīgu garšu.

4.7.   Pārbaudes struktūra:

4.8.   Marķējums:

“Lapin Poron kylmäsavuliha” produkti tiek glabāti vai pārdoti vai nu vesela vai sagriezta muskuļa veidā, vai šķēlēs dažāda lieluma atļautā pārtikas iepakojumā no 100 gramiem līdz pāris kilogramiem. Uz iepakojuma ir marķējums “Lapin Poron kylmäsavuliha” (piemēram, spiedogs vai uzlīme), kā arī norāde “suojattu alkuperänimitys” (aizsargāts cilmes vietas nosaukums) vai attiecīgais oficiālais Kopienas simbols. Tāpat jānorāda, vai tā ir pieauguša dzīvnieka vai teļa gaļa.

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.