52010PC0331

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 24.6.2010

COM(2010)331 galīgā redakcija

2010/0179 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1. Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu[1] (turpmāk “PVN direktīva”) 97. panta 1. punktā noteikts, ka no 2006. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim pamatlikme nevar būt mazāka par 15 % un 97. panta 2. punktā paredzēts, ka Padome pieņem lēmumu saskaņā ar Līguma 93. pantu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmes līmeni, ko piemēro pēc 2010. gada 31. decembra.

2. Šis noteikums bija pamatots uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK līguma) 93. pantu. No 2009. gada 1. decembra EK līguma 93. pants aizstāts ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 113. pantu. LESD 113. pantā paredzēts, ka Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, ar vienprātīgu lēmumu pieņem noteikumus par tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem tiktāl, ciktāl tāda saskaņošana ir vajadzīga, lai nodrošinātu iekšējā tirgus izveidi un darbību un novērstu konkurences izkropļojumus.

3. Lai izveidotu iekšējo tirgu 1993. gada 1. janvārī, Komisija izvirzīja priekšlikumus, kuru mērķis bija ieviest galīgo sistēmu nodokļu saskaņošanai.

4. Tomēr, kad kļuva skaidrs, ka nebūs iespējams pieņemt Komisijas priekšlikumus pirms 1993. gada 1. janvāra, Padome nolēma pieņemt pārejas noteikumus. Attiecībā uz PVN likmēm Padome pieņēma Direktīvu 92/77/EEK[2].

5. Ar minēto direktīvu ieviesa minimālās likmes sistēmu. Noteikts, ka no 1993. gada 1. janvāra līdz 1996. gada 31. decembrim pamatlikmi nedrīkst noteikt mazāku par 15 %. Šī noteikuma piemērošanas periods tika pagarināts četras reizes, un tas ir spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim.

6. Lai saglabātu jau sasniegto likmju saskaņošanas pakāpi Komisija divas reizes iesniedza priekšlikumus, kuros paredzēja noteikt pamatlikmes robežas no minimāli 15 % līdz maksimāli 25 %[3]. Šādas robežas noteica, pamatojoties uz likmēm, ko praktiski piemēroja dalībvalstīs, kur piemērotās pamatlikmes vienmēr ir bijušas no 15 % līdz 25 %.

7. Abus priekšlikumus par likmju tuvināšanu Padome grozīja[4] un paturēja tikai minimālās likmes principu, atsaucoties uz minimālo likmi 15 % apmērā, kā tas bija sistēmā, ko ieviesa ar 1992. gada direktīvu.

8. Tomēr šīs Padomes direktīvas tika pieņemtas ar Padomes sēdes protokolā iekļautu deklarāciju, kurā minēti dalībvalstu centieni nepieļaut, ka starpība starp zemāko un augstāko likmi pārsniedz 10 procentu punktus. Tas liecina, ka dalībvalstis joprojām ir norūpējušās par atšķirību starp augstas un zemas likmes valstīm un dažāda līmeņa PVN likmju iespējamo ietekmi uz budžetu. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko krīzi, tie ir papildu argumenti, lai saglabātu PVN direktīvā nosakāmo minimālo pamatlikmi.

9. Neraugoties uz dažādiem kopējās PVN sistēmas uzlabojumiem, kam pamatā ir Komisijas pragmatiskā, pakāpeniskā PVN stratēģija, ko tā uzsāka 2000. gadā[5] un atjaunināja 2003. gadā[6], PVN sistēmā joprojām ir nepilnības un tā rada lielu administratīvo slogu. Tas nozīmē, ka sistēma pilnībā jāpārvērtē. Arī jaunie ekonomiskie apstākļi, tehnoloģiskie procesi, krāpšanas veidi utt. rada jaunas problēmas. Šā iemesla dēļ Komisija plāno drīzumā publicēt konsultatīvu zaļo grāmatu par jaunu stratēģiju PVN jomā. Ar to uzsāks apspriešanos par nodokļu turpmāku saskaņošanu. Tikai ņemot vērā minētā procesa rezultātus, var pieņemt atbilstīgu lēmumu par PVN pamatlikmi ES.

10. Turklāt PVN direktīvas[7] nesenajos grozījumos atbalstīta aplikšana ar nodokli patēriņa vietā, jo tas rada mazāk iespējas pārrobežu darījumiem meklēt zemākas PVN likmes, kas izraisa konkurences izkropļojumus. Tomēr joprojām ir svarīgi novērst to, ka arvien pieaugoša atšķirība starp dalībvalstu piemērotajām PVN pamatlikmēm izjauktu strukturālo līdzsvaru ES un traucētu konkurenci atsevišķās darbības nozarēs. Tādēļ netiešo nodokļu jomā attiecībā gan uz akcīzes nodokļiem, gan uz PVN vispārpieņemta prakse ir noteikt minimālās likmes. Lai gan nav ierosināta maksimālā likme, var paredzēt, ka starpība starp dalībvalstīs piemērotajām pamatlikmēm – kā tas ir pašlaik – nodrošinās iekšējā tirgus pienācīgu darbību, vienlaikus atzīstot, ka varbūt būs vajadzīgi jauni budžeta līdzekļi no patēriņa nodokļiem.

11. Jauno dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā un 2007. gada 1. janvārī neizmainīja situāciju attiecībā uz pamatlikmi. Tā 27 dalībvalstīs joprojām ir robežās no 15 % līdz 25 %. Likmi 15 % apmērā piemēro divās dalībvalstīs (Kiprā un Luksemburgā) un likmi 25 % apmērā – trijās dalībvalstīs (Dānijā, Ungārijā un Zviedrijā).

12. Šādā situācijā šķiet lietderīgi uz laiku saglabāt principu par PVN minimālo pamatlikmi 15 % apmērā, kā arī ierosināt pagarināt pašreizējā regulējuma piemērošanas periodu.

13. Lai sniegtu uzņēmumiem vajadzīgo juridisko noteiktību un varētu turpmāk izvērtēt PVN pamatlikmes līmeņa piemērotību ES mērogā, šķiet lietderīgi pagarināt noteikumu vēl uz pieciem gadiem, kamēr Komisija analizē jaunu PVN stratēģiju un atkārtoti izskata vienotai pieejai piemērotu PVN pamatlikmi.

14. Tā kā Direktīvas 2006/112/EK 97. panta 1. punktā noteiktās minimālās pamatlikmes piemērošanas periods beidzas 2010. gada 31. decembrī, šā priekšlikuma mērķis ir ierosināt Padomei pagarināt periodu, kurā piemēro šo likmi. Tādējādi no 2011. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim minimālā pamatlikme 15 % apmērā ir noteikta uz pieciem gadiem. Komisija arī sagaida, ka Padome atjaunos iepriekš saskaņoto protokolā iekļauto deklarāciju par starpību starp zemākajām un augstākajām likmēm, ko piemēro minētajā periodā.

APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Tā kā Komisijai nav iesniegtas konkrētas sūdzības par PVN pamatlikmes piemērošanas noteikumiem, tad apspriešana vai neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

Attiecīgā pasākuma mērķis ir tikai pagarināt pagaidu noteikuma piemērošanas laiku attiecībā uz periodu, kurā jāpiemēro pašreizējā minimālā PVN pamatlikme. Šis pagarinājums tikai saglabās pašreizējo apmierinošo situāciju attiecībā uz PVN pamatlikmi. Pasākumam ir tehnisks raksturs un tāpēc ietekmes novērtējums nav vajadzīgs.

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ar šo direktīvu tiek grozīta PVN direktīva. Juridisko pamatu nosaka Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 113. pants.

- Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Dalībvalstis nevar pilnībā sasniegt priekšlikuma mērķus turpmāk minēto iemeslu dēļ.

Eiropas Savienība ar PVN direktīvu jau ir noteikusi saskaņotus noteikumus par PVN likmju piemērošanu. Šos noteikumus var grozīt vai pagarināt to piemērošanas laiku tikai ar Eiropas Savienības tiesību aktu, un dalībvalstu tiesību akti nedrīkst būt pretrunā saskaņotajiem noteikumiem.

Tāpēc tikai ar Eiropas Savienības rīcību var sasniegt šā priekšlikuma mērķus un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Tāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam.

- Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Ar šo priekšlikumu saglabā pašreizējo situāciju, kad dalībvalstis piemēro PVN minimālo pamatlikmi 15 % apmērā.

Tā kā priekšlikums tikai pagarina periodu, kurā piemērojama spēkā esoša tiesību norma, pasākums ir proporcionāls izvirzītajam mērķim. Priekšlikums Eiropas Savienībai nerada finansiālas izmaksas un uzņēmumiem vai patērētājiem netiek uzlikts jauns finansiāls slogs.

- Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments ir direktīva. Citi līdzekļi nav piemēroti, jo šis priekšlikums groza noteikumus par PVN likmēm, kas jau ir paredzēti direktīvā.

IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Eiropas Savienības budžetu.

IZVēLES ELEMENTI

Piezīmes par pantiem

1. pants.

Direktīvas 1. pantā ir ierosināts pašreizējo dalībvalstīs noteikto PVN minimālās 15 % pamatlikmes piemērošanas periodu pagarināt no 2011. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim.

2. līdz 4. pants

Šajos pantos paredzēti direktīvas spēkā stāšanās pasākumi.

2010/0179 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta iesniegšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[8],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[9],

saskaņā ar īpašo likumdošanas procedūru,

tā kā:

1. Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu[10] 97. panta 1. punktā noteikts, ka no 2006. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim pamatlikme nevar būt mazāka par 15 %.

2. Dalībvalstīs pašlaik spēkā esošā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikme līdz ar pārejas sistēmas mehānismu ir nodrošinājusi, ka šī sistēma ir darbojusies pieņemami. Ar jaunajiem noteikumiem par pakalpojumu sniegšanas vietu, kuros atbalsta aplikšanu ar nodokli patēriņa vietā, turpmāk ierobežotas iespējas izmantot PVN likmju atšķirības, pārvietojot uzņēmumu, un samazināti iespējamie konkurences traucējumi.

3. Lai novērstu to, ka arvien pieaugoša atšķirība starp PVN pamatlikmēm, ko piemēro dalībvalstis, izjauktu strukturālo līdzsvaru Eiropas Savienībā un traucētu konkurenci atsevišķās darbības nozarēs, netiešo nodokļu jomā vispārpieņemta prakse ir noteikt minimālās likmes. Attiecībā uz PVN tas vēl jāizdara.

4. Pirms ir zināmi apspriešanas rezultāti par jaunu PVN stratēģiju, kura, kā paredzams, pievērsīsies nākotnes pasākumiem un attiecīgajiem saskaņošanas līmeņiem, ir priekšlaicīgi noteikt pastāvīgu pamatlikmes apmēru vai apsvērt minimālās likmes apmēra maiņu.

5. Tāpēc ir lietderīgi pietiekami ilgi saglabāt pašreizējo minimālo pamatlikmi 15 % apmērā, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, vienlaikus pieļaujot turpmāku pārskatīšanu.

6. Tas neizslēdz PVN tiesību aktu turpmāku pārskatīšanu pirms 2015. gada 31. decembra, lai ņemtu vērā jaunās PVN stratēģijas rezultātus.

7. Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 2006/112/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants.

Direktīvas 2006/112/EK 97. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“97. pants

No 2011. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim pamatlikme nevar būt mazāka par 15 %.”

2. pants.Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2011. gada 1. janvārim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants.Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

4. pants.Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

[2] OV L 316, 31.10.1992., 1. lpp.

[3] COM(95)731 (OV C 73, 13.3.1996., 22. lpp.) un COM(98)693 (OV C 409, 30.12.1998., 13. lpp.).

[4] Padomes 1996. gada 20. decembra Direktīva 96/95/EK (OV L 338, 28.12.1996., 89. lpp.) un Padomes 1999. gada 25. maija Direktīva 1999/49/EK (OV L 139, 2.6.1999., 27. lpp.).

[5] COM (2000) 348 galīgā redakcija, 7.6.2000.

[6] COM (2003) 614 galīgā redakcija, 20.10.2003.

[7] Padomes 2008. gada 12. februāra Direktīva 2008/8/EK, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu (OV L 44, 20.2.2008., 11. lpp.).

[8] OV C […], […], […]. lpp.

[9] OV C […], […], […]. lpp.

[10] OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.