52010PC0175

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 26.4.2010

COM(2010)175 galīgā redakcija

2010/0100 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

([…] gada […]),

ar ko Vācijai, Itālijai un Austrijai atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 193. panta Direktīvā 2006/112/EK, un groza Lēmumu 2007/250/EK, lai pagarinātu Apvienotajai Karalistei piešķirtās atļaujas spēkā esību

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Saskaņā ar 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk — “PVN direktīva”) 395. panta 1. punktu Padome ar vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma var atļaut jebkurai dalībvalstij ieviest īpašus pasākumus, lai atkāptos no minētās direktīvas noteikumiem, ar nolūku vienkāršot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanas procedūru vai lai nepieļautu noteiktu veidu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Itālija, Vācija un Austrija vēstulēs, kas attiecīgi 2007. gada 3. augustā, 2009. gada 23. decembrī un 2010. gada 17. februārī reģistrētas Komisijas Ģenerālsekretariātā, lūdza atļauju piemērot pasākumu, atkāpjoties no PVN direktīvas 193. panta. Saskaņā ar PVN direktīvas 395. panta 2. punktu Komisija 2010. gada 11. janvāra vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Vācijas pieprasījumu un 2010. gada 9. marta vēstulēs — par Itālijas un Austrijas pieprasījumiem. Komisija savā 2010. gada 12. janvāra vēstulē paziņoja Vācijai un 2010. gada 11. marta vēstulēs — Itālijai un Austrijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas nepieciešama pieprasījumu izvērtēšanai.

Vēstulē, kas 2010. gada 10. februārī reģistrēta Komisijas Ģenerālsekretariātā, Apvienotā Karaliste lūdza atļauju turpināt piemērot pasākumu, atkāpjoties no PVN direktīvas 193. panta. Saskaņā ar PVN direktīvas 395. panta 2. punktu Komisija 2010. gada 9. marta vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Apvienotās Karalistes pieprasījumu. Komisija 2010. gada 11. marta vēstulē paziņoja Apvienotajai Karalistei, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas nepieciešama pieprasījuma izvērtēšanai.

Vispārīgais konteksts

Parasti persona, kas atbildīga par pievienotās vērtības nodokļa samaksu nodokļu iestādēm atbilstīgi PVN direktīvas 193. pantam, ir nodokļa maksātājs, kas veic preču piegādi. Vācijas, Itālijas un Austrijas pieprasītās atkāpes mērķis ir noteikt, ka par nodokļa samaksu atbildīga ir persona, kam piegādā preces, bet vienīgi noteiktos apstākļos un izņēmuma kārtā attiecībā uz noteiktiem produktiem, jo īpaši mobilajiem telefoniem un integrālās shēmas ierīcēm, kā arī attiecībā uz atsevišķiem saistītiem produktiem.

Minētajās tirdzniecības nozarēs daļa uzņēmēju izvairās no nodokļa maksāšanas, nodokļu iestādēm nemaksājot PVN pēc produktu pārdošanas. Tomēr šo uzņēmēju klienti, ciktāl tie ir nodokļa maksātāji ar nodokļa atskaitīšanas tiesībām un kuru rīcībā ir derīgs rēķins, saglabā tiesības uz nodokļa atskaitīšanu. Nodokļa nemaksāšanas agresīvākajā izpausmē minētās preces “karuseļa” veidā piegādā vairākas reizes, nemaksājot PVN nodokļu iestādēm. Minētā atkāpe, šādos gadījumos norādot personu, kam piegādā preces, kā personu, kas atbild par PVN samaksu, novērstu iespēju šādā veidā izvairīties no nodokļa maksāšanas. Tomēr tas neietekmētu maksājamā PVN apmēru.

Komisija 2009. gada septembrī pieņēma priekšlikumu (COM(2009) 511) grozīt PVN direktīvu, lai visām ieinteresētajām dalībvalstīm uz laiku ļautu piemērot šādu pasākumu attiecībā uz noteiktām precēm un pakalpojumiem, nelūdzot atkāpi atbilstīgi direktīvas 395. pantam. Šīs preces bija mobilie telefoni, integrālās shēmas ierīces, smaržas un dārgmetāli, savukārt pakalpojumi — siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotas. Ekonomikas un finanšu padome 2009. gada 2. decembrī vienojās tikai par to priekšlikuma daļu, kas attiecas uz siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotām, bet attiecībā uz atlikušo priekšlikuma daļu ir nepieciešama papildu izvērtēšana. Līdz brīdim, kad panākta vienošanās par šo priekšlikumu, Komisija apņēmās iesniegt priekšlikumu par jebkuru pamatotu atkāpes pieprasījumu, lai piemērotu apgrieztās maksāšanas mehānismu attiecībā uz mobilajiem telefoniem un elektroniskajām integrālās shēmas ierīcēm. Vācija, Itālija un Austrija ir iesniegušas šādus pieprasījumus. Itālijas un Austrijas pieprasījumos ir ietverti vairāki produkti, kas vai nu ir tieši saistīti ar, vai arī pielīdzināmi mobilajiem telefoniem un integrālās shēmas ierīcēm; uz šiem produktiem attiecas tāda pati loģika.

Austrija ir norādījusi, ka valstī esošās karuseļa veida krāpniecības mēroga, sarežģītības un rafinētības dēļ ar organizatoriskiem pasākumiem krāpniecības apkarošanā vien nepietiek. Tāpat arī Vācija uzskata, ka tās īstenotie organizatoriskie pasākumi ir nepietiekami krāpniecības apkarošanai, un raugās uz apgrieztās maksāšanas mehānisma piemērošanu krāpniecībai visvairāk pakļauto produktu tirdzniecībā kā svarīgu instrumentu ātrai un efektīvai cīņai pret PVN krāpniecības draudiem. Pēc Itālijas aplēsēm zaudējumi, kas radušies šī krāpniecības veida dēļ, pakāpeniski pieaug jau vairāku gadu garumā.

Austrija un Vācija ir lūgušas piemērot EUR 5 000 darījumu slieksni, lai samazinātu slogu mazajiem uzņēmējiem.

Apvienotajai Karalistei 2007. gada aprīlī piešķīra atkāpi šāda pasākuma piemērošanai mobilo telefonu un integrālās shēmas ierīču piegādēm (Padomes Lēmums 2007/250/EK). Pasākuma piemērošanas laiks bija ierobežots ar beigu datumu 2009. gada 30. aprīlī. Spēkā esības beigu datumu ar Padomes Lēmumu 2009/439/EK aizstāja ar 2011. gada 30. aprīli. Apvienotā Karaliste ir lūgusi saskaņot šo beigu datumu ar Vācijas, Itālijas un Austrijas ierosināto pasākumu beigu datumiem.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Līdzīgu atkāpi piešķīra Apvienotajai Karalistei, un Komisija savā priekšlikumā COM(2009) 511 ierosināja grozīt PVN direktīvu, lai visām ieinteresētajām dalībvalstīm uz laiku ļautu piemērot šādu pasākumu attiecībā uz noteiktām preču grupām.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Nav / nepiemēro / neattiecas

Ietekmes novērtējums

Lēmuma priekšlikuma mērķis ir cīnīties pret izvairīšanos no PVN maksāšanas, tāpēc tam iespējama pozitīva ietekme uz PVN ieņēmumiem.

Tomēr pasākumi ietekmēs uzņēmumus, ciktāl nosacījumi atšķirsies no tiem, kas piemērojami parastos preču piegādes gadījumos. Tas sarežģīs grāmatvedības uzskaiti uzņēmumos, kas veic darījumus arī ar precēm, kurām atkāpi nepiemēro. Paredzētie kontroles mehānismi radīs arī papildu saistības attiecīgajai uzņēmējdarbības nozarei. Tāpēc ir skaidrs, ka minētā atkāpe neatbilst 395. pantā paredzētajai vienkāršošanas pārbaudei, bet atbilst vienīgi tam, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Atļaujas piešķiršana Vācijai, Itālijai un Austrijai piemērot pasākumu, atkāpjoties no 193. panta PVN direktīvā, attiecībā uz apgrieztās maksāšanas mehānisma izmantošanu noteiktu elektronisku ierīču un to sastāvdaļu iekšzemes piegādēm un Apvienotajai Karalistei turpināt attiecīgā pasākuma piemērošanu.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikumam nav negatīvas ietekmes uz ES budžetu.

5. IZVĒLES ELEMENTI

Priekšlikumā ir iekļauta turpināmības klauzula.

2010/0100 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

([…] gada […]),

ar ko Vācijai, Itālijai un Austrijai atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 193. panta Direktīvā 2006/112/EK, un groza Lēmumu 2007/250/EK, lai pagarinātu Apvienotajai Karalistei piešķirtās atļaujas spēkā esību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu[1] un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

6. Vēstulēs, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrētas 2007. gada 3. augustā, 2009. gada 23. decembrī un 2010. gada 17. februārī, attiecīgi Itālija, Vācija un Austrija lūdza atļauju ieviest īpašu pasākumu, lai atkāptos no Direktīvas 2006/112/EK 193. pantā noteiktā attiecībā uz personām, kuras atbildīgas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksu. Vēstulē, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrēta 2010. gada 10. februārī, Apvienotā Karaliste lūdza pagarināt atļaujas spēkā esības beigu datumu, kas noteikts Padomes 2007. gada 16. aprīļa Lēmumā 2007/250/EK, ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj ieviest īpašus pasākumus, atkāpjoties no 193. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu[2].

7. Komisija 2010. gada 11. janvāra vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Vācijas pieprasījumu un 2010. gada 9. marta vēstulēs — par Itālijas, Austrijas un Apvienotās Karalistes pieprasījumiem. Komisija 2010. gada 12. janvāra vēstulē paziņoja Vācijai un 2010. gada 11. marta vēstulēs — Itālijai, Austrijai un Apvienotajai Karalistei, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par nepieciešamu pieprasījuma izvērtēšanai.

8. Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 193. pantu par PVN samaksu atbildīgā persona ir nodokļa maksātājs, kas veic preču piegādi. Vācijas, Itālijas un Austrijas pieprasītās atkāpes mērķis ir noteikt, ka par nodokļa samaksu atbildīga ir persona, kam piegādā preces, bet vienīgi noteiktos apstākļos un vienīgi attiecībā uz noteiktiem produktiem, jo īpaši mobilajiem telefoniem, integrālās shēmas ierīcēm un atsevišķām saistītām precēm.

9. Ievērojams skaits uzņēmēju attiecībā uz noteiktiem produktiem, tādiem kā mobilie telefoni, integrālās shēmas ierīces un atsevišķas saistītās preces, izvairās no PVN maksāšanas nodokļu iestādēm pēc produktu pārdošanas. Tomēr to klientiem joprojām ir tiesības uz nodokļa atskaitīšanu, jo to rīcībā ir derīgs rēķins. Nodokļa nemaksāšanas agresīvākajā izpausmē minētās preces “karuseļa” veidā piegādā vairākas reizes, nemaksājot PVN nodokļu iestādēm. Šādos gadījumos norādot personu, kam piegādā preces, kā personu, kas atbild par PVN samaksu, minētā atkāpe novērstu iespēju šādā veidā izvairīties no nodokļa maksāšanas. Tas neietekmētu maksājamā PVN apmēru.

10. Lai nodrošinātu šīs atkāpes efektīvu darbību un lai novērstu to, ka izvairīšanās no nodokļa maksāšanas tiek pārnesta uz citiem produktiem vai mazumtirdzniecības līmenī, Vācijai, Itālijai un Austrijai būtu jāievieš pienācīga kontrole un ziņošanas saistības. Komisija būtu jāinformē par īpašiem pasākumiem, kas pieņemti, lai pārraudzītu atkāpes darbību, kā arī par tās vispārēju novērtējumu.

11. Pasākums ir proporcionāls izvirzītajiem mērķiem, jo to nav paredzēts piemērot vispārīgi, bet tikai attiecībā uz noteiktām produktu grupām, kurās ir augsts nodokļa nemaksāšanas risks un tā nemaksāšanas apjoms ir izraisījis ievērojamus zaudējumus.

12. Atļaujai vajadzētu būt spēkā vienīgi īsu laikposmu, jo nav iespējams pārliecinoši apgalvot, ka tiks sasniegti pasākuma mērķi, nedz arī iespējams iepriekš novērtēt pasākuma ietekmi uz PVN sistēmas darbību dalībvalstīs, kurās to piemēro, vai arī pārējās dalībvalstīs.

13. Apvienotajai Karalistei būtu jāļauj turpināt esošā īpašā pasākuma piemērošanu līdz Vācijai, Itālijai un Austrijai piešķirtās atkāpes spēkā esības beigu datumam.

14. Atkāpei nav nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN,

IR PIEŅĒMUSI ŠO ĪSTENOŠANAS LĒMUMU.

1. pants

1. Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 193. panta, Vācijai atļauj par nodokļa maksātāju, kas atbild par PVN samaksu, noteikt personu, kurai piegādā šādas preces:

15. mobilos telefonus, kas ir ierīces, kuras pagatavotas vai pielāgotas, lai nodrošinātu pieslēgumu licencētam tīklam, un kuras darbojas noteiktās frekvencēs, un kam var būt vai var nebūt cits pielietojums;

16. integrālās shēmas ierīces, piemēram, mikroprocesorus un centrālos procesoru blokus pirms to integrēšanas galapatēriņam paredzētajos produktos.

2. Šo atkāpi attiecina uz preču piegādēm, kam piemērojamā summa, kurai uzliek nodokli, ir EUR 5 000 vai lielāka.

2. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 193. panta, Itālijai atļauj par nodokļa maksātāju, kas atbild par PVN samaksu, noteikt personu, kurai piegādā šādas preces:

17. mobilos telefonus, kas ir ierīces, kuras pagatavotas vai pielāgotas, lai nodrošinātu pieslēgumu licencētam tīklam, un kuras darbojas noteiktās frekvencēs, un kam var būt vai var nebūt cits pielietojums, to sastāvdaļas un piederumus;

18. personālos datorus, to sastāvdaļas un piederumus.

3. pants

1. Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 193. panta, Austrijai atļauj par nodokļa maksātāju, kas atbild par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksu, noteikt personu, kurai piegādā šādas preces:

19. mobilos telefonus, kas ir ierīces, kuras pagatavotas vai pielāgotas, lai nodrošinātu pieslēgumu licencētam tīklam, un kuras darbojas noteiktās frekvencēs, un kam var būt vai var nebūt cits pielietojums;

20. integrālās shēmas ierīces, piemēram, mikroprocesorus un centrālos procesoru blokus pirms to integrēšanas galapatēriņam paredzētajos produktos;

21. elektroniskās informācijas nesējus un personālo datoru kartes, kas paredzētas lietošanai datoros vai ierīcēs, kas minētas šā panta a) un d) apakšpunktā;

22. elektroniskās ierīces elektronisko datu uzglabāšanai, apstrādei vai ierakstīšanai:

i) rokas ierīces skaņas un/vai attēla ierakstīšanai vai atskaņošanai/rādīšanai;

ii) digitālos pārnēsājamos audioatskaņotājus;

iii) digitālos pārnēsājamos videoatskaņotājus un pārnēsājamos DVD atskaņotājus;

iv) bezvadu ierīces, kas dara pieejamu e-pastu, telefonu, īsziņu sūtīšanu, tīmekļa pārlūkošanu un citus bezvadu datus, un rokas datorus;

v) rokas vai pārnēsājamās satelītu navigācijas sistēmu ierīces atrašanās vietas noteikšanai;

vi) spēļu konsoles ar ekrānu vai tādas, ko lieto, pieslēdzot televizoram vai datoram.

2. Šo atkāpi attiecina uz preču piegādēm, kam piemērojamā summa, kurai uzliek nodokli, ir EUR 5 000 vai lielāka.

4. pants

Lēmuma 1., 2. un 3. pantā noteiktā atkāpe piemērojama ar nosacījumu, ka Vācija, Itālija un Austrija ievieš pienācīgu un efektīvu kontroli un ziņošanas saistības par nodokļa maksātājiem, kas piegādā preces, kurām saskaņā ar šo lēmumu piemērojama apgrieztā maksāšana.

5. pants

Vācija, Itālija un Austrija informē Komisiju par attiecīgi 1. līdz 4. pantā minēto pasākumu pieņemšanu un līdz 2013. gada 31. decembrim sniedz Komisijai ziņojumu par attiecīgo pasākumu darbības vispārēju izvērtējumu, jo īpaši attiecībā uz to efektivitāti, un sniedz visus pierādījumus par nodokļa nemaksāšanas pārnešanu uz citiem produktiem vai mazumtirdzniecības līmenī.

6. pants

Lēmuma 2007/250/EK 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

Šis lēmums zaudē spēku 2014. gada 31. decembrī.”

7. pants

Šis lēmums un Lēmums 2007/250/EK zaudē spēku dienā, kad stājas spēkā Savienības noteikumi, kas atļauj visām dalībvalstīm pieņemt šādus pasākumus, bet ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī.

8. pants

Šis īstenošanas lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai, Itālijas Republikai, Austrijas Republikai un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

[2] OV L 109, 26.4.2007., 42. lpp.