52010PC0076

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 9.3.2010

COM(2010) 76 galīgā redakcija

2010/0044 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko izveido Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi

{SEC(2010) 0197}{SEC(2010) 0198}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

IEVADS

Šajā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma priekšlikumā ierosināta Eiropas mantojuma zīmes ieviešana — tās pamatmērķi ir stiprināt Eiropas iedzīvotāju piederības izjūtu Eiropas Savienībai, pamatojoties uz kopīgas vēstures un kultūras elementiem un daudzveidības izpratni, kā arī izvērst kultūru dialogu. Lai šos mērķus īstenotu, zīme tiecas stiprināt to objektu vērtību un savdabību, kam bijusi īpaša nozīme Eiropas Savienības vēsturē un veidošanā, kā arī uzlabot Eiropas iedzīvotāju izpratni par Eiropas veidošanu, viņu kopīgo, tomēr atšķirīgo kultūras mantojumu, īpaši saistībā ar demokrātijas vērtībām un cilvēktiesībām, kas ir Eiropas integrācijas procesa pamatā. Tādējādi Eiropas mantojuma zīme palīdzētu arī tuvināt Eiropu un tās iedzīvotājus.

Šajā dokumentā ir raksturota Eiropas mantojuma zīmes pievienotā vērtība, salīdzinot ar citām iniciatīvām kultūras mantojuma jomā (tostarp UNESCO “Pasaules mantojuma sarakstu” un Eiropas Padomes “Eiropas kultūras ceļiem”). Pirmkārt, iniciatīvas pamatā būs šo objektu vēstījums un simboliskā nozīme saistībā ar Eiropu, nevis to estētiskā vērtība. Otrkārt, uzmanība nebūs vērsta uz saglabāšanu, bet gan šo objektu popularizēšanu un to pieejamības uzlabošanu; tas nozīmē arī, ka būs jāsniedz kvalitatīvi skaidrojumi par šo objektu nozīmi Eiropai un jāorganizē izglītojoši pasākumi, īpašu uzmanību veltot jauniešiem. Treškārt, uzsvaru liks uz sadarbības tīklu veidošanu starp objektiem, kuriem piešķirta zīme, lai tie varētu dalīties ar labāko praksi un veidot kopīgus projektus.

Priekšlikums atbilst secinājumiem, ko Eiropas Savienības Padome pieņēma 2008. gada 20. novembrī, aicinot Eiropas Komisiju iesniegt “atbilstīgu priekšlikumu par Eiropas Savienības “Eiropas mantojuma zīmes” izveidi, kurā ir precizēta minētā projekta īstenošanas praktiskā kārtība”.

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

Eiropas mantojuma zīmes sākotnējā ideja radās 2005. gadā kā viens no iespējamiem risinājumiem plaisas mazināšanai starp Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem. Šī plaisa lielā mērā saistīta ar to, ka trūkst zināšanu par Eiropas vēsturi, Eiropas Savienības nozīmi un vērtībām, kas ir tās pamatā.

Sākotnēji vairākas Eiropas valstis aizsāka valdību līmeņa shēmu 2006. gada aprīlī. Mērķis bija stiprināt Eiropas iedzīvotāju piederības izjūtu Eiropai un veicināt Eiropas identitātes izjūtu, uzlabojot zināšanas par Eiropas kopīgo vēsturi un mantojumu, īpaši jauniešu lokā. Līdz šim zīmi ir saņēmuši 64 objekti 17 Eiropas Savienības dalībvalstīs un Šveicē. Tomēr konstatēti trūkumi iniciatīvas praktiskajā izpildījumā, un tās potenciāls nav pilnībā īstenots. Tādēļ, sekojot Eiropas kultūras galvaspilsētu piemēram, dalībvalstis Padomes 2008. gada secinājumos lūgušas Eiropas Komisiju pārveidot pašreizējo valdību līmeņa Eiropas mantojuma zīmi par Eiropas Savienības oficiālu rīcību, lai uzlabotu tās īstenošanu un nodrošinātu ilgstošus panākumus.

Domājams, ka Eiropas Savienības iesaistīšanās Eiropas mantojuma zīmes iniciatīvā stiprinās koordināciju starp dalībvalstīm un tādējādi palīdzēs veidot un pienācīgi piemērot kopīgus, skaidrus un caurredzamus kritērijus, kā arī zīmes jaunās atlases un pārraudzības procedūras, un tas savukārt nodrošinās objektu atbilstību izvirzītajiem mērķiem. Citas priekšrocības, ko Eiropas Savienības darbība, domājams, radīs, ir tas, ka iniciatīvā iesaistīsies vairāk dalībvalstu un atrisināsies problēmas, kas saistītas ar pašreizējo sekretariāta rotāciju.

Eiropas Parlaments atbalstīja Eiropas mantojuma zīmes izveidi, sākotnēji 2007. gada 29. novembra rezolūcijā “Atjauninātā ES tūrisma politika – veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību” (2006/2129(INI)), kurā tas ierosināja “atbalstīt Eiropas kultūras mantojuma marķējuma izveidi, izceļot ES tūrisma vietu un pieminekļu Eiropas dimensiju”, un vēlāk 2008. gada 10. aprīļa rezolūcijā par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos (2007/2211(INI)), kurā tas norādīja, “ka, lai uzsvērtu Eiropas vēsturi un mantojumu apliecinošu kultūras preču, pieminekļu, memoriālu un piemiņas vietu Eiropas dimensiju, jāizveido Eiropas kultūras mantojuma zīme”.

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

Pēc Padomes secinājumiem, ievērojot attiecīgās procedūras, Eiropas Komisija sāka ietekmes novērtēšanu, kurā ietilpa arī sabiedriskā apspriešana. Šīs ietekmes novērtēšanas mērķis bija noteikt, vai Eiropas Savienības rīcība šajā jomā tiešām ir pamatota, vai tā palielinātu Eiropas mantojuma zīmes vērtību un, ja tā būtu, tad kādai šai rīcībai vajadzētu būt. Ietekmes novērtējuma ziņojuma projektu apsprieda ar ietekmes novērtējuma padomi 2009. gada 25. novembra sanāksmē. Pēc šīs sanāksmes un pēc tam, kad Ietekmes novērtējuma padome bija sniegusi atzinumu, ziņojumā izdarīja vairākus grozījumus. Galīgais ietekmes novērtējums un Ietekmes novērtējuma padomes atzinums ir publicēts tīmeklī [http://ec.europa.eu/governance/impact/ia_carried_out/ia_carried_out_en.htm].

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apriešanas process sākās 2009. gada martā un noritēja vairākos posmos. Tajā ietilpa apspriešana tiešsaistē, plašai sabiedrībai un ieinteresētajām personām atvērta apspriešanas sanāksme un sanāksme, kurā piedalījās 27 dalībvalstu izraudzītie speciālisti. Apspriešanas dažādo elementu detalizēti rezultāti iekļauti ietekmes novērtējuma ziņojumā, un tos pienācīgi ņēma vērā, izstrādājot šo priekšlikumu.

Paredzamā ietekme

Iespējamās ietekmes analīze liecina, ka Eiropas mantojuma zīme tieši visvairāk ietekmētu sociālo jomu vai sabiedrību. Tā nozīmētu, ka mantojuma objekti kļūtu pieejamāki, īpaši jauniešiem, palielinātos interese par Eiropas kopīgo mantojumu un uzlabotos zināšanas par to, veidotos labāka izpratne par Eiropas kultūru daudzveidību, paplašinātos kultūru dialogs un rastos spēcīgāka piederības izjūta Eiropai.

Eiropas mantojuma zīme varētu radīt arī ieguvumus ekonomikai, jo tai piemīt potenciāls labvēlīgi ietekmēt vietējo tūrisma nozari, tostarp nodarbināto cilvēku skaitu. Tomēr tas, cik lielā mērā iespējams ietekmēt kāda objekta apmeklētāju skaitu, ir atkarīgs no zīmes veidotās kvalitātes un uzticamības, un tādējādi arī no prestiža, ko tā gūs laika gaitā.

Juridisko instrumentu izvēle

Novērtējot Eiropas mantojuma zīmes ietekmi, pārbaudīja trīs iespējamus politikas risinājumus. Pirmais risinājums bija turpināt zīmes valdību iniciatīvu, neveidojot Eiropas Savienības rīcību. Otrais risinājums bija turpināt zīmes valdību iniciatīvu, taču ar finansiālu atbalstu no Eiropas Savienības budžeta. Trešais risinājums bija ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu pārveidot zīmi par Eiropas Savienības iniciatīvu, sekojot Eiropas kultūras galvaspilsētu 1999. gada piemēram. Pēdējā risinājumā bija trīs apakšrisinājumi ar atšķirīgām atlases procedūrām: atlasi veic dalībvalstis, piemērojot kopīgus Eiropas kritērijus, atlasi veic Eiropas līmenī, neņemot vērā, kurā valstī attiecīgais objekts atrodas, vai arī veic valsts līmeņa priekšatlasi, kurai seko galīgā atlase Eiropas līmenī.

Tālākā analīzē neiekļāva risinājumus, kam būtu bijis vajadzīgs būtisks finansiālais atbalsts objektu attīstīšanai, jo apriešanas gaitā un starp dalībvalstīm valdīja skaidra vienprātība, ka jaunajai iniciatīvai vajadzētu tikai nedaudz ietekmēt Eiropas Savienības un valstu budžetu.

Salīdzinot minētos trīs risinājumus, konstatēja, ka, ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu pārveidojot Eiropas mantojuma zīmi par Eiropas Savienības iniciatīvu, rastos uzskatāma pievienotā vērtība un priekšrocības, ko nebūtu iespējams gūt, dalībvalstīm darbojoties vienām, arī ja tās saņemtu finansiālu atbalstu no Eiropas Savienības. Turklāt konstatēja, ka vēlamākā atlases procedūra zīmes piešķiršanai ir tā, kurā apvienota valsts un Eiropas līmeņa atlase.

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Juridiskais pamats

Eiropas mantojuma zīmes juridiskais pamats ir 167. pants Līgumā par Eiropas Savienības darbību. Minētajā pantā ir paredzēts, ka Eiropas Savienība “veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam”. Turklāt Eiropas Savienības rīcības mērķis ir “veicināt dalībvalstu sadarbību” kultūras jomā un “vajadzības gadījumā atbalstīt un papildināt to rīcību”.

Subsidiaritātes princips

Šis priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu. Dalībvalstu līdzdalība būs brīvprātīga un, pilnībā ievērojot Līguma 167. pantu, Eiropas Savienības iesaistīšanās Eiropas mantojuma zīmes iniciatīvā būs vērsta uz to, lai stiprinātu koordināciju starp dalībvalstīm un atbalstītu to darbības, palīdzot pilnveidot un pareizi piemērot jaunus, skaidrus un caurredzamus atlases kritērijus, kā arī jaunas atlases un pārraudzības procedūras. Ietekmes novērtējumā konstatēts arī, ka Eiropas Savienības rīcība radīs priekšrocības, kuras dalībvalstis nevarētu sasniegt, darbojoties vienas.

Proporcionalitātes princips

Ierosinātā rīcība ļoti maz ietekmēs Eiropas Savienības un valstu budžetu. Tā nerada neproporcionālu vadības slogu struktūrām, kuras to īstenos.

Priekšlikuma teksts

Mērķi

Valdību Eiropas mantojuma zīme tika izveidota ar mērķi tuvināt Eiropu un tās iedzīvotājus. Tas ir plašs un sarežģīts jautājums, ko dažādas Eiropas Savienības iniciatīvas saziņas, izglītības, kultūras un pilsonības jomā mēģina risināt, izmantojot savstarpēji papildinošas metodes. Lai atspoguļotu šo plašāko procesu un īpašo ieguldījumu, ko var sniegt Eiropas mantojuma zīme, Komisija atjauninātajai Eiropas mantojuma zīmei ierosina triju līmeņu mērķus.

Vispārējais mērķis būs stiprināt Eiropas iedzīvotāju piederības izjūtu Eiropas Savienībai, pamatojoties uz kopīgiem vēstures un mantojuma elementiem, kā arī izpratni par daudzveidību, un izvērst kultūru dialogu. Šie mērķi raksturo Eiropas mantojuma zīmes kopējo vērienu un saista to ar plašākām Eiropas Savienības politikas jomām un mērķiem.

Zīmes starpposma mērķi būs vērsti uz to, lai stiprinātu to objektu vērtību un savdabību, kam bijusi īpaša nozīme Eiropas Savienības vēsturē un veidošanā, kā arī lai uzlabotu Eiropas iedzīvotāju izpratni par Eiropas veidošanu, viņu kopīgo, tomēr atšķirīgo kultūras mantojumu, īpaši saistībā ar demokrātijas vērtībām un cilvēktiesībām, kas ir Eiropas integrācijas procesa pamatā. Šis ir augstākais ietekmes līmenis, ko Eiropas mantojuma zīme varētu sasniegt saviem spēkiem.

Pamatlīmenī konkrētu mērķu kopums būs saistīts ar uzlabojumiem, ko objekti varētu panākt (kopā vai atsevišķi), īstenojot darbības, kas saistītas ar Eiropas mantojuma zīmes piešķiršanu, vai uzlabojumiem, ko varētu gaidīt, ieviešot jaunos praktiskos risinājumus.

Līdzdalība

Ņemot vērā Eiropas mantojuma zīmes un tās mērķu īpatnības, Komisija uzskata, ka rīcība jāsāk 27 dalībvalstīs. Dalībvalstu līdzdalībai jābūt brīvprātīgai. Vajadzības gadījumā turpmākos Eiropas mantojuma zīmes novērtējumos var apskatīt jautājumu, vai ir lietderīgi paplašināt iniciatīvu un iekļaut trešās valstis, kas piedalās programmā “Kultūra”.

Atlases procedūra

Eiropas mantojuma zīmes ietekmes novērtējumā konstatēja, ka viens no galvenajiem pašreizējās valdību iniciatīvas trūkumiem ir tas, ka iesaistītās valstis objektus atlasa neatkarīgi un trūkst Eiropas līmeņa pārraudzības struktūras. Šī procedūra rada pārāk daudz atšķirīgas interpretācijas iespēju, tāpēc valstis nav vienādi piemērojušas kritērijus, un līdz šim nav panākta zīmes vispārējā saskaņotība un kvalitāte.

Tādēļ vajadzīga jauna atlases procedūra, kura apvienots valsts un Eiropas līmenis. Komisija ierosina pirmo posmu, kurā priekšatlasi veic dalībvalstu mērogā, un otro posmu, kurā notiek galīgā atlase Eiropas līmenī, piesaistot neatkarīgu ekspertu žūriju. Tādējādi tiktu nodrošināta kritēriju viendabīga piemērošana un Eiropas dimensijai atbilstoša nozīme, vienlaikus saglabājot objektu vienlīdzīgu dalījumu Eiropas Savienībā.

Neatkarīgo ekspertu žūrijā jābūt 12 locekļiem, ko izvirza Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, tāpat kā Eiropas kultūras galvaspilsētu žūrijā. Šiem ekspertiem jābūt ar ievērojamu pieredzi un zināšanām kultūras, mantojuma, Eiropas vēstures un citās jomās, kas saistītas ar Eiropas mantojuma zīmes mērķiem.

Komisija ierosina, ka katrai dalībvalstij jādod iespēja priekšatlasē izraudzīt ne vairāk kā divus objektus katru gadu, kad tiek veikta atlase. Tādējādi objektu skaits paliktu samērīgs, un vienlaikus dalībvalstīm tiktu atvēlēta zināma elastība, ņemot vērā to, ka dažās valstīs ir vairāk iespējamu kandidātobjektu nekā citās.

Savukārt neatkarīgo ekspertu žūrijai jādod iespēja izvēlēties ne vairāk kā vienu no priekšatlasē izvirzītajiem objektiem dalībvalstī katru gadu, kad tiek veikta atlase. Ierosināts, ka priekšroka dodama objektiem ar izteiktu starptautisku dimensiju. Tādējādi Eiropas Savienības līmenī saglabātos zināms sacensības gars starp objektiem, kas palīdzētu nodrošināt atlasīto objektu vispārējo kvalitāti un tādējādi arī iniciatīvas uzticamību un prestižu.

Visbeidzot Komisija ierosina, lai pēc tam, kad trīs gadus pēc kārtas būs veikta jaunu objektu atlase, ceturto gadu veltīt pārraudzības procedūrai. Tas palīdzētu saglabāt administratīvo slogu dalībvalstīm un Komisijai pieņemamā līmenī. Pielikumā iekļautajā kalendārā parādīta ierosinātā procedūra.

Pārraudzība un zīmes anulēšana

Principā zīme jāpiešķir uz neierobežotu laiku, jo atlasīto objektu simboliskā vērtība laika gaita nemazinās, turklāt tas rosinātu izmantot ilgtermiņa pieeju un ieguldīt objektu attīstībā. Tomēr, lai ilgtermiņā saglabātu kvalitāti un uzticamību un nodrošinātu, ka objekti izpildījuši pieteikuma posmā izvirzītās prasības, ir vajadzīga spēcīga pārraudzības sistēma. Komisija ierosina, ka par šo pārraudzību jāatbild dalībvalstīm un tām katru ceturto gadu jāsniedz ziņojums Eiropas žūrijai. Ja kāds konkrēts objekts vairs nepilda izvirzītās prasības, jābūt iespējai zīmi anulēt.

Praktiskie pasākumi

Komisijai jāatbalsta rīcība, lai nodrošinātu lielāku stabilitāti, nekā iespējams sasniegt pašreizējos apstākļos, un lai būtu iespējams apkopot uzkrāto pieredzi. Īstenojot šo risinājumu, būs iespējams izmantot pieejamo pieredzi, piemēram, to, kas gūta saistībā ar Eiropas kultūras galvaspilsētām vai Eiropas Savienības Kultūrmantojuma balvu / Europa Nostra balvu. Tomēr tam būtu vajadzīgi papildu resursi, kas jādara pieejami, proti, viens administrators un viens asistents. Lai praktiskie pasākumi būtu pēc iespējas vienkārši un elastīgi, daži administratīvie pienākumi konkursa kārtībā jāuztic ārējām struktūrām.

Novērtējums

Lai nodrošinātu iniciatīvas efektivitāti un uzticamību, ļoti būtisks ir regulārs Eiropas mantojuma zīmes novērtējums. Novērtējumā būtu jāizskata gan rīcības īstenošanai izmantotās procedūras, gan Eiropas mantojuma zīmes faktiskā kumulatīvā ietekme kopumā. Novērtējuma mērķim jābūt konstatēt, kādās jomās rīcība darbojas labi, vai tā jāturpina, kā to iespējams uzlabot un – īpaši svarīgi – kā šos uzlabojumus nākotnē vislabāk īstenot. Protams, šajā novērtējumā ietilptu arī objektu, kuriem piešķirta zīme, pārraudzība, kas minēta iepriekš. Komisija būtu atbildīga par novērtējumu, ko katru sesto gadu veiktu kā ārēju novērtējumu.

Pārejas noteikumi

Jāpieņem pārejas noteikumi, lai noteiktu to objektu statusu, kam jau piešķirta Eiropas mantojuma zīme valdību iniciatīvas ietvaros. Lai nodrošinātu iniciatīvas vispārēju saskaņotību, minētie objekti būtu jānovērtē vēlreiz, izmantojot jaunos kritērijus. Pirms sāksies parastā atlases procedūra, Komisija ierosina dot iespēju iesniegt pirmo kandidātobjektu kopumu tām dalībvalstīm, kuras nepiedalījās valdību iniciatīvā, lai attieksme pret visām dalībvalstīm būtu vienlīdzīga.

RESURSI

Gada apropriācijas Eiropas mantojuma zīmei piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai. Šīs apropriācijas sedz šādas izmaksas: Eiropas ekspertu žūrijas izmaksas, iniciatīvas atpazīstamību Eiropas mērogā, dažas objektu sadarbības tīklu veidošanas darbības un cilvēkresursus, kas vajadzīgi rīcības atbalstam Eiropas Komisijā. Pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā sniegta informācija par laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, kurš ietilpst pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā.

2010/0044 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko izveido Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 167. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[1],

pēc tam, kad šis priekšlikums ir nosūtīts dalībvalstu parlamentiem,

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

1. Līgums ir vērsts uz to, lai ciešāk vienotu Eiropas iedzīvotājus, un konkrēti ar 167. pantu Eiropas Savienībai uzticēts uzdevums veicināt dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam.

2. Labākas zināšanas un izpratne, īpaši jauniešu vidū, par kopīgo, tomēr atšķirīgo mantojumu palīdzētu stiprināt viņu piederības izjūtu Eiropas Savienībai un izvērstu kultūru dialogu. Tādēļ ir svarīgi veicināt kultūras mantojuma pieejamību un uzsvērt tā Eiropas dimensiju.

3. Ar Līgumu ir izveidota arī Savienības pilsonība, kas papildina attiecīgo dalībvalstu pilsonību un ir būtisks elements Eiropas integrācijas procesa stiprināšanā un nodrošināšanā. Lai iedzīvotāji pilnībā atbalstītu Eiropas integrāciju, lielāks uzsvars jāliek uz kopīgajām vērtībām, vēsturi un kultūru kā galvenajiem faktoriem līdzdalībai tādā sabiedrībā, kas dibināta uz brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas, kultūru daudzveidības, iecietības un solidaritātes principiem.

4. Valdību shēmu “Eiropas mantojuma zīme” 2006. gada aprīlī Granadā uzsāka vairākas dalībvalstis.

5. Eiropas Savienības Padome 2008. gada 20. novembrī pieņēma secinājumus[2] ar mērķi pārveidot valdību Eiropas mantojuma zīmi par Eiropas Savienības rīcību, uzaicinot Komisiju iesniegt atbilstošu priekšlikumu Eiropas Savienības Eiropas mantojuma zīmes izveidei un aprakstīt projekta īstenošanai vajadzīgās praktiskās procedūras.

6. Komisijas veiktajā sabiedriskajā apspriešanā un ietekmes novērtējumā apstiprinājās viedoklis, ka valdību Eiropas mantojuma zīme bijusi vērtīga iniciatīva, taču rīcība ir jāpilnveido, lai tā pilnībā īstenotu savu potenciālu, turklāt apstiprinājās, ka Eiropas Savienības iesaistīšanās radītu uzskatāmu pievienoto vērtību Eiropas mantojuma zīmei un palīdzētu uzlabot iniciatīvas kvalitāti.

7. Eiropas mantojuma zīmei jātiecas veidot sinerģijas un iespējas savstarpēji papildināties ar citām iniciatīvām, piemēram, UNESCO “Pasaules mantojuma sarakstu” un Eiropas Padomes “Eiropas kultūras ceļiem”. Jaunās Eiropas mantojuma zīmes pievienotās vērtības pamatā jābūt ieguldījumam, ko Eiropas vēsturē un kultūra devuši atlasītie objekti, uzskatāmi izglītojošā dimensijā piesaistot cilvēku, īpaši jauniešu, interesi, savukārt objektiem būtu jāveido savstarpējas sadarbības tīkli, lai dalītos pieredzē un ar labāko praksi. Iniciatīvā lielākā uzmanība jāvērš uz to, lai veicinātu objektu pieejamību un popularizētu tos, kā arī uz sniegto paskaidrojumu un piedāvāto pasākumu kvalitāti, nevis objektu saglabāšanu, jo to būtu jānodrošina jau esošām aizsardzības sistēmām.

8. Papildus tam, lai stiprinātu Eiropas iedzīvotāju piederības izjūtu Eiropas Savienībai un veicinātu kultūru dialogu, Savienības rīcībai saistībā ar Eiropas mantojuma zīmi jāsniedz ieguldījums arī, lai celtu kultūras mantojuma vērtību un savdabību, palielinātu mantojuma nozīmi reģionu ekonomika un ilgtspējīgā attīstībā, īpaši ar kultūras tūrisma starpniecību, lai veidotu sinerģijas starp kultūras mantojumu un mūsdienu jaunradi un radošumu, visā Eiropā sekmētu dalīšanos pieredzē un labākajā praksē, un plašākā kontekstā atbalstītu demokrātijas vērtības un cilvēktiesības, kas ir Eiropas integrācijas pamatā.

9. Šie mērķi pilnībā atbilst mērķiem, kas izvirzīti Eiropas darba kārtībā kultūrai, tostarp kultūras daudzveidības un kultūru dialoga, un kultūras kā jaunrades katalizatora veicināšana[3].

10. Ļoti svarīgi, lai jauno Eiropas mantojuma zīmi piešķirtu, pamatojoties uz kopīgiem, skaidriem un caurredzamiem kritērijiem un procedūrām.

11. Eiropas mantojuma zīmes administratīvajai pārvaldībai arī turpmāk jāpaliek vienkāršai un elastīgai, ievērojot subsidiaritātes principu.

12. Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka Eiropas mantojuma zīmei vajadzīgi jauni, kopīgi, skaidri un caurredzami kritēriji un procedūras, kā arī labāka koordinācija starp dalībvalstīm, šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, un Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar iepriekš minētajā pantā paredzēto proporcionalitātes principu šis lēmums paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu izveido Eiropas Savienības rīcību “Eiropas mantojuma zīme”.

2. pants

Definīcija

Šajā lēmumā “objekti” ir pieminekļi, dabas un pilsētvides objekti, kultūras ainavas, piemiņas vietas, kultūras preces un priekšmeti, ar kādu vietu saistīts nemateriāls mantojums, tostarp mūsdienu mantojums.

3. pants

Mērķi

1. Rīcības vispārīgie mērķi ir sekmēt šādus procesus:

- pamatojoties uz vēstures un kultūras mantojuma kopīgajiem elementiem, stiprināt Eiropas pilsoņu piederības izjūtu Eiropas Savienībai un izpratni par daudzveidību;

- izvērst kultūru dialogu.

2. Rīcības starpposma mērķi ir šādi:

- stiprināt to objektu vērtību un savdabību, kuriem ir bijusi svarīga loma Eiropas Savienības vēsturē un izveidē;

- palielināt Eiropas iedzīvotāju izpratni par Eiropas veidošanu un kopīgo, tomēr atšķirīgo kultūras mantojumu, jo īpaši saistībā ar demokrātijas vērtībām un cilvēktiesībām, kas ir Eiropas integrācijas pamatā.

3. Rīcības konkrētie mērķi ir šādi:

- palielināt objektu nozīmīgumu Eiropas kontekstā;

- palielināt jauniešu izpratni par kopīgo kultūras mantojumu;

- visā Eiropā atvieglot dalīšanos pieredzē un labas prakses apmaiņu;

- uzlabot ikviena sabiedrības locekļa, īpaši jauniešu, piekļuvi kultūras mantojumam;

- nodrošinot mākslas, kultūras un vēstures izglītību, izvērst kultūru dialogu, jo īpaši jauniešu vidū;

- veicināt kultūras mantojuma, mūsdienu jaunrades un radošuma sinerģiju;

- piesaistīt uzmanību reģioniem un veicināt to ilgtspējīgu attīstību.

4. pants

Līdzdalība

Rīcībā var iesaistīties Eiropas Savienības dalībvalstis. Līdzdalība ir brīvprātīga.

5. pants

Papildināmība ar citām iniciatīvām

Komisija un dalībvalstis nodrošina Eiropas mantojuma zīmes papildināmību ar citām iniciatīvām kultūras mantojuma jomā, tostarp UNESCO “Pasaules mantojuma” sarakstu un Eiropas Padomes “Eiropas kultūras ceļiem”.

6. pants

Iespēja izmantot rīcību

Uz Eiropas mantojuma zīmi ir tiesīgi kandidēt objekti, kas definēti 2. pantā.

7. pants

Kritēriji

Eiropas mantojuma zīmi piešķir, pamatojoties uz šādiem kritērijiem.

13. Kandidātiem uz zīmi piemīt simboliska Eiropas nozīmes vērtība un bijusi svarīga loma Eiropas Savienības vēsturē un veidošanā. Tāpēc kandidāti spēj pamatot:

14. savas pārrobežu vai Eiropas mēroga iezīmes — kandidātobjekta agrākai un tagadējai ietekmei un interesei jābūt plašākai par vienas valsts robežām;

15. un/vai objekta lomu un nozīmi Eiropas vēsturē un Eiropas integrācijā, tā saikni ar īpaši svarīgām norisēm vai cilvēkiem Eiropā, kā arī ar kultūras, mākslas, politikas, sociāliem, zinātnes, tehnoloģiju vai rūpniecības virzieniem;

16. un/vai objekta lomu un nozīmi to kopīgo vērtību pilnveidošanā un izplatīšanā, kas ir Eiropas integrācijas pamatā, proti, brīvība, demokrātija, cilvēktiesību ievērošana, kultūru daudzveidība, iecietība un solidaritāte.

17. Kandidāti uz zīmi iesniedz projektu, kurā tie liek uzsvaru uz savu Eiropas dimensiju un apņemas īstenot šādus elementus:

18. veidot izpratni par objekta nozīmi Eiropas mērogā, konkrēti, nodrošinot atbilstošus informācijas sniegšanas pasākumus, informatīvas zīmes un apmācot personālu;

19. rīkot izglītojošus pasākumus (īpaši jauniešiem), kas uzlabo izpratni par Eiropas kopīgo vēsturi un tās kopīgo, tomēr atšķirīgo mantojumu, un kas stiprina piederības izjūtu kopējai telpai;

20. popularizēt daudzvalodību, lietojot vairākas Eiropas Savienības valodas;

21. piedalīties Eiropas mantojuma zīmi saņēmušo objektu sadarbības tīklu darbībās, lai apmainītos ar pieredzi un sāktu kopīgus projektus;

22. veicināt objekta savdabību un pievilcību Eiropas mērogā, piemēram, izmantojot modernās tehnoloģijas;

23. Mākslas un kultūras norišu (piemēram, pasākumu, festivālu, radošo namu) rīkošana, kas sekmē Eiropas mākslinieku un krājuma mobilitāti, rosina kultūru dialogu un palīdz veidot saikni starp mantojumu un mūsdienu jaunradi un radošumu, ir atbalstāma, ja tas iespējams, ņemot vērā objekta specifiku.

24. Kandidāti uz zīmi iesniedz vadības plānu, kurā tie apņemas īstenot šādus elementus:

25. nodrošināt objekta pienācīgu pārvaldību;

26. nodrošināt objekta aizsardzību un tā nodošanu nākamajām paaudzēm saskaņā ar attiecīgajām aizsardzības sistēmām;

27. nodrošināt uzņemšanas telpu kvalitāti, piemēram, vēsturisku izklāstu, informāciju apmeklētājiem, informatīvas zīmes utt.;

28. nodrošināt objekta pieejamību pēc iespējas plašai sabiedrībai, piemēram, pielāgojot objektu vai apmācot personālu;

29. īpašu uzmanību pievērst jauniešiem, konkrēti, dodot tiem privileģētu piekļuvi objektam;

30. uzņemties objektu kā tūrisma galamērķu reklamēšanu;

31. izveidot saskaņotu un visaptverošu saziņas stratēģiju, kurā uzsvērta objekta nozīme Eiropas mērogā;

32. nodrošināt, ka vadības plāns ir cik vien iespējams videi labvēlīgs, lai ierobežotu tūrisma potenciālo negatīvo ietekmi.

8. pants

Eiropas neatkarīgo ekspertu žūrija

1. Eiropas neatkarīgo ekspertu žūriju ( turpmāk “Eiropas žūrija”) izveido, lai tā veiktu atlasi un pārraudzības procedūras Eiropas līmenī. Tā nodrošina, lai kritērijus piemērotu vienādi visās iesaistītajās dalībvalstīs.

2. Eiropas žūrijā ir 12 locekļi. Četrus locekļus izvirza Eiropas Parlaments, četrus – Padome, un četrus – Komisija. Žūrijas locekļi izrauga priekšsēdētāju.

3. Eiropas žūrijas locekļi ir neatkarīgi eksperti. Šiem ekspertiem ir ievērojama pieredze un zināšanas kultūras, mantojuma, Eiropas vēstures vai citās jomās, kas saistītas ar Eiropas mantojuma zīmes mērķiem.

4. Eiropas žūrijas locekļus ieceļ uz trim gadiem. Atkāpjoties no iepriekšminētā, pirmajā gadā, kad spēkā ir šis lēmums, Komisija izvirza četrus ekspertus uz vienu gadu, Eiropas Parlaments izvirza četrus ekspertus uz diviem gadiem, savukārt Padome izvirza četrus ekspertus uz trim gadiem.

5. Ja atklājas, ka starp žūrijas locekli un kādu konkrētu objektu valda interešu konflikts, attiecīgais žūrijas loceklis nepiedalās minētā objekta vērtēšanā.

6. Visus Eiropas žūrijas ziņojumus, ieteikumus un paziņojumus publisko.

9. pants

Pieteikuma veidlapa

Lai procedūras būtu pēc iespējas vienkāršas un efektīvas, Komisija izveido vienotu pieteikuma veidlapu, pamatojoties uz atlases kritērijiem, un visi kandidāti to izmanto. Atlasē ņems vērā tikai tos pieteikumus, kas iesniegti, izmantojot oficiālo pieteikuma veidlapu.

10. pants

Priekšatlase valsts līmenī

1. Dalībvalstis atbild par Eiropas mantojuma zīmes kandidātobjektu priekšatlasi.

2. Katra dalībvalsts var priekšatlasē izvirzīt ne vairāk kā divus objektus gadā saskaņā ar pielikumā iekļauto kalendāru. Gados, kas paredzēti pārraudzības procedūrai, atlasi neveic.

3. Katra dalībvalsts izveido savas kandidātobjektu priekšatlases procedūras un kalendāru, ievērojot subsidiaritātes principu un nodrošinot, lai administratīvie pasākumi būtu pēc iespējas vienkārši un elastīgi. Dalībvalstis informē Komisiju par priekšatlases rezultātiem vēlākais atlases procedūras gada 31. janvārī.

4. Priekšatlases pamatā ir 7. pantā izklāstītie kritēriji, un tajā izmanto 9. pantā minēto pieteikuma veidlapu.

11. pants

Galīgā atlase Savienības līmenī

1. Komisija atbild par Eiropas mantojuma zīmes kandidātobjektu galīgo atlasi, un to veic Eiropas žūrija.

2. Eiropas žūrija izvērtē priekšatlasē izvirzīto objektu pieteikumus un atlasa vismaz vienu objektu no katras dalībvalsts. Vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu informāciju un apmeklēt objektus.

3. Galīgās atlases pamatā ir 7. pantā izklāstītie kritēriji, un tajā izmanto 9. pantā minēto pieteikuma veidlapu.

4. Eiropas žūrija sniedz ziņojumu par priekšatlasē izvirzītajiem objektiem vēlākais atlases procedūras gada 31. oktobrī. Ziņojumā iekļauj ieteikumu par Eiropas mantojuma zīmes piešķiršanu un pamatojumu attiecībā uz tiem objektiem, kas netika iekļauti galīgajā sarakstā.

5. Kandidāti, kas netika iekļauti galīgajā sarakstā, var nākamajos gados iesniegt jaunu pieteikumu priekšatlasei valsts līmenī.

12. pants

Starptautiski objekti

1. Šajā lēmumā “starptautiski objekti” ir šādi objekti:

- vairāki objekti, kas atrodas dažādās dalībvalstīs un ir saistīti ar vienu konkrētu tematu, lai varētu iesniegt kopīgu pieteikumu;

- viens konkrēts objekts, kas ģeogrāfiski atrodas vismaz divu dalībvalstu teritorijā.

2. Starptautisku objektu pieteikumos ievēro to pašu procedūru, ko piemēro citiem objektiem. Tos atlasa viena no iesaistītajām dalībvalstīm, izvēloties lielākais divus objektus, kā noteikts 10. pantā, un to izvirza visu iesaistīto dalībvalstu vārdā pēc tam, kad notikusi apspriešanās ar visām šīm dalībvalstīm un panākta vienošanās.

3. Ja starptautisks objekts atbilst visiem 7. pantā izklāstītajiem kritērijiem, tam dod priekšroku galīgajā atlasē.

13. pants

Izvirzīšana

1. Komisija oficiāli izvirza objektus, kuriem piešķir Eiropas mantojuma zīmi nākamajā gadā pēc atlases procedūras, ņemot vērā Eiropas žūrijas ieteikumu. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

2. Principā Eiropas mantojuma zīmi objektiem piešķir uz neierobežotu laiku, ievērojot 14. un 15. pantā izklāstītos nosacījumus un atkarībā no tā, vai rīcība turpinās.

14. pants

Pārraudzība

1. Katru objektu, kam piešķirta Eiropas mantojuma zīme, regulāri pārrauga, lai nodrošinātu, ka tas joprojām atbilst kritērijiem un tiek ievērotas visas pieteikumā paredzētās saistības.

2. Dalībvalstis atbild par to teritorijā esošo objektu pārraudzību. Dalībvalstis ievāc visu vajadzīgo informāciju un katru ceturto gadu sagatavo detalizētu ziņojumu saskaņā ar pielikumā iekļauto kalendāru.

3. Ziņojumu nosūta Komisijai un iesniedz izskatīšanai Eiropas žūrijā vēlākais pārraudzības procedūras gada 31. janvārī.

4. Eiropas žūrija sniedz ziņojumu par situāciju attiecīgās dalībvalsts objektos, kas saņēmuši zīmi, vēlākais pārraudzības procedūras gada 31. oktobrī, un vajadzības gadījumā ziņojumā iekļauj ieteikumus, kas jāņem vēra nākamajā pārraudzības periodā.

5. Komisija nosaka kopīgus rādītājus, lai dalībvalstis varētu nodrošināt saskaņotu pieeju pārraudzības procedūrai.

15. pants

Zīmes anulēšana

1. Ja Eiropas žūrija konstatē, ka konkrēts objekts vairs neatbilst Eiropas mantojuma zīmes kritērijiem vai ka tas vairs neievēro visas pieteikumā paredzētās saistības, tā ar Komisijas starpniecību sāk sarunas ar attiecīgo dalībvalsti ar mērķi veikt vajadzīgos objekta pielāgojumus.

2. Ja vajadzīgie objekta pielāgojumi nav veikti 18 mēnešus pēc pārrunu sākuma, Eiropas žūrija informē Komisiju. Paziņojumā iekļauj pamatojumu, kā arī ieteikumu stāvokļa uzlabošanai.

3. Ja ieteikumi nav īstenoti pēc atkārtota 18 mēnešu laikposma, Eiropas žūrija sniedz ieteikumu anulēt attiecīgajam objektam piešķirto Eiropas mantojuma zīmi.

4. Galīgo lēmumu par Eiropas mantojuma zīmes anulēšanu pieņem Komisija. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5. Eiropas žūrijas paziņojumus un ieteikumus publisko.

16. pants

Praktiskie pasākumi

1. Komisija īsteno Eiropas Savienības rīcību “Eiropas mantojuma zīme”. Konkrēti tā:

- nodrošina rīcības vispārēju saskaņotību un kvalitāti;

- nodrošina koordināciju starp dalībvalstīm un Eiropas žūriju;

- izstrādā norādes attiecībā uz atlases un pārraudzības procedūrām, kā arī pieteikuma veidlapu;

- atbalsta Eiropas neatkarīgo ekspertu žūriju.

2. Komisija atbild par saziņu saistībā ar Eiropas mantojuma zīmi un par tās atpazīstamību Eiropas Savienības līmenī, īpaši izveidojot un uzturot konkrētu tīmekļa vietni.

3. Komisija sekmē sadarbības tīklu veidošanu starp objektiem, kas saņēmušu zīmi.

4. Eiropas žūrijas izmaksas un 2. un 3. punktā minētās darbības sedz ar finanšu līdzekļiem, kas paredzēti 19. pantā.

17. pants

Novērtējums

1. Komisija nodrošina Eiropas mantojuma zīmes rīcības ārēju un neatkarīgu novērtējumu. Novērtējumu veic katru sesto gadu saskaņā ar pielikumā iekļauto kalendāru, un tajā izskata visus elementus, tostarp rīcības īstenošanai izmantoto procedūru efektivitāti, objektu skaitu, rīcības ietekmi, kā to iespējams uzlabot un to, vai Eiropas mantojuma zīme būtu jāturpina.

2. Komisija sešu mēnešu laikā pēc novērtējuma pabeigšanas sniedz ziņojumu par šo novērtējumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

18. pants

Pārejas noteikumi

1. Objektus, kam zīme jau piešķirta valdību Eiropas mantojuma zīmes iniciatīvā un kas atrodas dalībvalstīs, novērtē [nākamajā gadā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā gada].

Par šiem objektiem iesniedz jaunus pieteikumus, pamatojoties uz jaunajiem kritērijiem un procedūrām, kas izklāstītas 6. līdz 9. pantā, un attiecīgās dalībvalstis tos nodod Komisijai vēlākais [attiecīgā gada] 31. janvārī.

Jaunos pieteikumus novērtē Eiropas žūrija.

Ja viens no objektiem, ko ierosinājusi konkrēta dalībvalsts, neatbilst kritērijiem vai ir vajadzīga papildu informācija, Eiropas žūrija ar Komisijas starpniecību sāk pārrunas ar dalībvalsti, lai noteiktu, vai līdz galīgā lēmuma pieņemšanai pieteikumu iespējams uzlabot. Vajadzības gadījumā var apmeklēt attiecīgo objektu.

Eiropas žūrija sniedz ziņojumu par objektiem kopā ar ieteikumu par Eiropas mantojuma zīmes piešķiršanu līdz [attiecīgā gada] beigām, ja vien nav vajadzīgi papildu skaidrojumi no dalībvalsts.

Pēc tam Komisija oficiāli izvirza objektus.

Principā Eiropas mantojuma zīmi objektiem, uz kuriem attiecas šis pants, piešķir uz neierobežotu laiku, ievērojot 14. un 15. pantā izklāstītos nosacījumus un atkarībā no tā, vai rīcība turpinās.

Kandidāti, kas netika iekļauti galīgajā sarakstā, var nākamajos gados iesniegt jaunu pieteikumu priekšatlasei valsts līmenī.

2. Dalībvalstis, kas nepiedalījās valdību Eiropas mantojuma zīmes iniciatīvā, var ierosināt ne vairāk kā četrus Eiropas mantojuma zīmes kandidātobjektus [otrajā gadā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā gada].

Par šiem objektiem iesniedz pieteikumus, pamatojoties uz kritērijiem un procedūrām, kas izklāstītas 6. līdz 9. pantā, un attiecīgās dalībvalstis tos nodod Komisijai vēlākais [attiecīgā gada] 31. janvārī.

Jaunos pieteikumus novērtē Eiropas žūrija. Ja viens no objektiem, ko ierosinājusi konkrēta dalībvalsts, neatbilst kritērijiem vai ir vajadzīga papildu informācija, Eiropas žūrija ar Komisijas starpniecību sāk pārrunas ar dalībvalsti, lai noteiktu, vai līdz galīgā lēmuma pieņemšanai pieteikumu iespējams uzlabot. Vajadzības gadījumā var apmeklēt attiecīgo objektu.

Eiropas žūrija sniedz ziņojumu par objektiem kopā ar ieteikumu par Eiropas mantojuma zīmes piešķiršanu līdz [attiecīgā gada] beigām, ja vien nav vajadzīgi papildu skaidrojumi no dalībvalsts.

Pēc tam Komisija oficiāli izvirza objektus.

Principā Eiropas mantojuma zīmi objektiem, uz kuriem attiecas šis pants, piešķir uz neierobežotu laiku, ievērojot 14. un 15. pantā izklāstītos nosacījumus un atkarībā no tā, vai rīcība turpinās.

Kandidāti, kas netika iekļauti galīgajā sarakstā, var nākamajos gados iesniegt jaunu pieteikumu priekšatlasei valsts līmenī.

3. Eiropas mantojuma zīmes atlases un pārraudzības procedūru, kas izklāstīta 6. līdz 15. pantā, sāk [trešajā gadā pēc šā lēmuma stāšanās spēka gada].

19. pants

Finanšu noteikumi

1. Šīs rīcības īstenošanai laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim paredzētais finansējums ir EUR 1 350 000.

2. Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

KALENDĀRS

Eiropas mantojuma zīmes kalendārs

[Gads n] | Lēmuma pieņemšana Sagatavošana |

[Gads n+1] | To objektu atkārtota novērtēšana, kam valdību iniciatīvā jau piešķirta Eiropas mantojuma zīme |

[Gads n+2] | Dalībvalstis, kas nepiedalījās valdību iniciatīvā, pirmoreiz iesniedz kandidātobjektus |

[Gads n+3] | Atlase |

[Gads n+4] | Pārraudzība |

[Gads n+5] | Atlase |

[Gads n+6] | Atlase Eiropas mantojuma zīmes novērtēšana |

[Gads n+7] | Atlase |

[Gads n+8] | Pārraudzība |

[Gads n+9] | Atlase |

[Gads n+10] | Atlase |

[Gads n+11] | Atlase |

[Gads n+12] | Pārraudzība Eiropas mantojuma zīmes novērtēšana |

… | … |

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums, ar ko izveido Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi

2. ABM / ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Politikas joma: Izglītība un kultūra

Darbība: Kultūras sadarbības attīstība Eiropā

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgā tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas (ex BA pozīcijas)), norādot nosaukumu:

15 04 50. Eiropas mantojuma zīme

3.2. Rīcības un finansiālās ietekmes ilgums:

Eiropas mantojuma zīmes juridiskajam pamatam nav noteiktu laika ierobežojumu.

Priekšlikums ietekmēs ES budžetu no 01.01.2011. līdz 31.12.2013.

3.3. Budžeta informācija:

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna kategorija |

15 04 50 | Fakult. | Dif.[4] | JĀ | NĒ | NĒ | Nr. 3b |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļas Nr. | 2011.g. | 2012.g. | 2013.g. | 2014.g. | Kopā |

Darbības izdevumi[5] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 0,350 | 1,000 | 1,350 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 0,250 | 0,800 | 0,300 | 1,350 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[6] |

Tehniskā un administratīvā palīdzība (nedif.) | 8.2.4. | c |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 0,350 | 1,000 | 1,350 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 0,250 | 0,800 | 0,300 | 1,350 |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5 | d | 0,122 | 0,244 | 0,244 | 0,610 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6 | e | 0,003 | 0,006 | 0,006 | 0,015 |

Kopējās orientējošās atbalsta izmaksas

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 0,125 | 0,600 | 1,250 | 1,975 |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 0,125 | 0,500 | 1,050 | 0,300 | 1,975 |

Ziņas par līdzfinansējumu

Neattiecas

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

( Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu.

X Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā.

Summu EUR 350 000 apmērā piešķirs 2012. gadā, pārdalot programmas “Kultūra” finansējumu (pozīcija 15 04 44 “Kultūra”).

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[7] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu).

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

X Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus.

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

4.2. Cilvēkresursi, izteikti ar pilna laika ekvivalentu (arī ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) — sīkāk skatīt 8.2.1. punktā

Gada vajadzības | 2011.g. | 2012.g. | 2013.g. |

Kopā — cilvēkresursi | 1 | 2 | 2 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Skatīt paskaidrojuma raksta 1. iedaļu un ietekmes novērtējuma 2. iedaļu.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Eiropas Savienības iesaistīšanās, un priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem, iespējamā sinerģija

Skatīt paskaidrojuma raksta 3.2. iedaļu un ietekmes novērtējuma 2.3. iedaļu. Starp priekšlikumu un programmu “Kultūra” ir sinerģija.

5.3. Priekšlikuma mērķi, gaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Eiropas mantojuma zīmes mērķi (skatīt lēmuma priekšlikuma 3. pantu un ietekmes novērtējuma 3. iedaļu) ir tieši saistīti ar Komisijas stratēģisko mērķi veidot solidaritāti, jo īpaši tādēļ, ka tie veicina ekonomisko un sociālo kohēziju un mūsu kopīgo vērtību saglabāšanu un stiprināšanu. Eiropas mantojuma zīme ir arī saistīta ar Komisijas stratēģisko mērķi nodrošināt labklājību, jo tā ietver īpašu mērķi — sekmēt reģionu pievilcīgumu un ilgtspējīgu attīstību.

Lai novērtētu Eiropas mantojuma zīmes rezultātus, tiks definēti galvenie rādītāji sociālajā, ekonomikas un vides aizsardzības jomā. Sociālie rādītāji var ietvert:

- personu skaitu, kuras norāda, ka to interese par kultūras mantojumu ir palielinājusies;

- personu skaitu, kuras norāda, ka tās augstāk vērtē Eiropas kopīgo vēsturi;

- tādu pasākumu skaitu, ko objektos rīko jauniešiem;

- sadarbības projektus starp objektiem, kam piešķirta mantojuma zīme;

- sarīkoto kultūras pasākumu skaitu;

- tādu pasākumu skaitu, kas palielina informētību un izpratni par demokrātijas vērtībām/cilvēktiesībām.

Ekonomiskie rādītāji var ietvert:

- apmeklētāju skaita pieaugumu;

- tieši un netieši radīto darba vietu skaitu;

- saglabāto darba vietu skaitu;

- partnerības projektu skaitu starp objektiem, kam piešķirta mantojuma zīme, un kultūras un radošajām jomām;

- partnerības projektu skaitu starp objektiem, kam piešķirta mantojuma zīme, un vietējiem uzņēmējiem;

- pozitīvo ietekmi uz investīciju piesaistīšanu Eiropas mantojumam no privātiem vai publiskiem finansējuma avotiem.

Vides rādītāji var ietvert:

- ilgtspējīgas pārvaldības plānu skaitu, kas pieņemti objektos;

- uzlabotas piekļuves iespējas minētajiem objektiem, izmantojot ilgtspējīgus transporta veidus;

- dabas ainavu un vēsturisko objektu vides apstākļus.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

X Pārvalda centralizēti

X Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

( Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot:

( izpildaģentūrām

( Kopienu izveidotām struktūrām, kā minēts Finanšu regulas 185. pantā

( dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu

( Pārvalda dalīti vai decentralizēti

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Attiecīgas piezīmes:

6. PĀRRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Pārraudzības sistēma

Eiropas mantojuma zīmes pārraudzības un novērtēšanas sistēmā ietilps divi elementi, kas jānošķir: tādu objektu pārraudzība, kam piešķirta mantojuma zīme, un rīcības novērtējums attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi kopumā.

Objektu pārraudzības mērķis būs pārbaudīt, vai objektos, kam piešķirta mantojuma zīme, tiek pildītas saistības, ko tie ir uzņēmušies, iesniedzot pieteikumu un tiekot atlasīti, un tāpēc var turpināt lietot zīmi. Komisija sniegs rādītāju kopumu, kas jāņem vērā. Dalībvalstis būs atbildīgas par pārraudzību un sniegs ziņojumus Eiropas ekspertu žūrijai, kura veiks novērtējumu un vajadzības gadījumā ierosinās zīmes anulēšanu. Tādu objektu pārraudzības rezultātus, kam piešķirta mantojuma zīme, izmantos Eiropas mantojuma zīmes darbības novērtējumā kopumā. Lai uzzinātu sīkāku informāciju par pārraudzības sistēmu, skatiet lēmuma priekšlikuma 14. un 15. pantu.

6.2. Novērtējums

6.2.1. Iepriekšējs novērtējums

Skatīt ietekmes novērtējumu.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai ex-post novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Neattiecas

6.2.3. Turpmāku vērtējumu noteikumi un biežums

Eiropas mantojuma zīmes novērtējumā būs jāņem vērā gan ar rīcības īstenošanu saistīto procesu izvērtējums, gan Eiropas mantojuma zīmes faktiskās kumulatīvās ietekmes izvērtējums kopumā. Mērķis būs konstatēt, kādās jomās programma darbojas labi, kā to iespējams uzlabot un — īpaši svarīgi — kā šos uzlabojumus nākotnē vislabāk īstenot.

Kā minēts lēmuma priekšlikuma 17. pantā, Komisija būs atbildīga par novērtēšanu, ko veiks ik pēc sešiem gadiem ārējas novērtēšanas veidā.

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Komisijai jānodrošina, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, Eiropas Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas, piemērojot preventīvus pasākumus cīņā pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām rīcībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepamatoti samaksātās summas, kā arī, ja ir atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgus, proporcionālus un preventīvus sodus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

Attiecībā uz Eiropas Savienības darbībām, kuras finansē saskaņā ar šo lēmumu, pārkāpuma jēdziens, kas minēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā, nozīmē Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumu pārkāpumu vai līgumsaistību neizpildi, ko rada saimnieciskās darbības subjekta darbība vai bezdarbība, kas, veicot nepamatotus izdevumus, kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai tās pārvaldītajiem budžetiem.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

(Norādīt mērķus, darbības un rezultātus) | Rezultāta veids | Vidējās izmaksas | 2012.g. | 2013.g. | KOPĀ |

2011.g. | 2012.g. | 2013.g. |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[8] (15 01 01) | A*/AD | 1 | 1 | 1 |

B*, C*/AST | 1 | 1 |

Personāls[9], ko finansē atbilstoši 15 01 02. pantam |

Pārējais personāls[10], ko finansē atbilstoši 15 01 04/05. pantam |

KOPĀ | 1 | 2 | 2 |

8.2.2. No rīcības izrietošie uzdevumi

AD: vada, uzrauga un novērtē rīcības īstenošanu; atbalsta neatkarīgo ekspertu žūriju; organizē žūrijas sanāksmes un tajās pārstāv Komisiju; nodrošina šo sanāksmju sekretariātu; uzrauga lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz objektu atlasi un pārraudzību; izveido un uztur regulārus kontaktus un informācijas apmaiņu ar citām Eiropas Savienības iestādēm, dalībvalstīm, objektiem, kam piešķirta matojuma zīme, vai starptautiskām organizācijām; koordinē to objektu sadarbības tīklu, kam piešķirta mantojuma zīme; organizē minētā sadarbības tīkla sanāksmes un tajās pārstāv Komisiju; sniedz informāciju par pasākumiem saistībā ar rīcību; uzsāk, pārvalda un pārrauga uzaicinājumus uz konkursu.

AST: sniedz operatīvu atbalstu AD līmeņa darbiniekiem to pienākumos; palīdz sagatavot saziņas darbības; palīdz organizēt sapulces; palīdz sagatavot uzaicinājumus uz konkursu; sniedz atbalstu līgumu pārvaldības darbā.

Principā rīcībai būtu jābūt sagatavotai 2011. gadā, ietverot īpaši visu struktūru izveidi (Eiropas neatkarīgo ekspertu žūrija, valsts koordinatori u.c.), reglamenta sagatavošanu, vadlīniju un pieteikuma veidlapu izstrādi, kā arī pirmā uzaicinājuma uz konkursa sagatavošanu, lai pirmā atlases procedūra varētu sākties 2012. gada pašā sākumā.

8.2.3. Cilvēkresursu avoti (štata personāls)

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas, kas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un budžeta projekta (BP) procedūru gadam n

( Amata vietas, kas jāpieprasa nākamajā GSP/BP procedūras ciklā

X Amata vietas, kas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas, kas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

8.2.4. Citi administratīvie izdevumi, kas ietverti pamatsummā (XX 01 04/05 – Administratīvās pārvaldības izdevumi)

Neattiecas

8.2.5. Cilvēkresursu finansiālās izmaksas un saistītās izmaksas, kas nav ietvertas pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2011.g. | 2012.g. | 2013.g. |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (15 01 01) | 0,122 | 0,244 | 0,244 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi 15 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0,122 | 0,244 | 0,244 |

Aprēķins — Ierēdņi un pagaidu darbinieki

EUR 122 000 vienai amata vietai gadā (standarta izmaksas amata vietai ieteiktas Vadlīnijās tiesību akta finanšu pārskata sagatavošanai).

Aprēķins — Personāls, ko finansē atbilstīgi 15 01 02. pantam

Neattiecas

Cilvēkresursu vajadzības tiks segtas, izmantojot piešķīrumu, kas jau ir piešķirts šīs rīcības pārvaldībai un/vai pārdalīts ĢD ietvaros, ko vajadzības gadījumā papildinās ar jebkādiem ikgadējiem piešķīrumiem, kas var tikt piešķirti vadošajam ĢD saskaņā ar ikgadējo resursu sadalījuma procedūru, ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2011.g. | 2012.g. | 2013.g. | KOPĀ |

15 01 02 11 01 — Komandējumi | 0,003 | 0,006 | 0,006 | 0,015 |

15 01 02 11 02 — Sanāksmes un konferences |

15 01 02 11 03 — Komitejas |

15 01 02 11 04 — Pētījumi un konsultēšanās |

15 01 02 11 05 — Informācijas sistēmas |

2. Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (15 01 02 11) |

3. Citi administratīvi izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 0,003 | 0,006 | 0,006 | 0,015 |

Aprēķins — Citi administratīvie izdevumi, kas nav iekļauti pamatsummā

2011. gadā: Trīs (3) komandējumi Eiropas Savienības teritorijā gadā = 3 x EUR 1000

2012. un 2013. gadā: Seši (6) komandējumi Eiropas Savienības teritorijā gadā = 6 x EUR 1000

Administratīvo apropriāciju vajadzības tiks segtas, izmantojot piešķīrumu, kas jau ir piešķirts šīs rīcības pārvaldībai un/vai pārdalīts ĢD ietvaros, ko vajadzības gadījumā papildinās ar jebkādiem ikgadējiem piešķīrumiem, kas var tikt piešķirti vadošajam ĢD saskaņā ar ikgadējo resursu sadalījuma procedūru, ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

[1] OV C , , . lpp.

[2] OV C 319, 13.12.2008., 11.-12. lpp.

[3] COM(2007) 242, 9496/07.

[4] Diferencētās apropriācijas.

[5] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās 15. sadaļas 15 01. nodaļā.

[6] Izdevumi, kas ietverti 15. sadaļas 15 01 04. pantā.

[7] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[8] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[9] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[10] Atbilstīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.