20.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 308/79

1.

aicina dalībvalstis apsvērt pēdējo gadu laikā notikušās demogrāfiskās izmaiņas, jo īpaši iedzīvotāju novecošanos, kuras rezultātā palielinās budžeta izdevumi un ļoti daudzi iedzīvotāji pieprasa labāku veselības un sociālās aprūpes infrastruktūru; mudina dalībvalstis cīnīties pret vecāka gadagājuma cilvēku sociālo atstumtību un jebkāda veida diskrimināciju pēc vecuma;

2.

atgādina dalībvalstīm, ka vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana saņemt atbilstīgus veselības un aprūpes pakalpojumus ir viens no Eiropas solidaritātes modeļa pamatprincipiem;

3.

atzīstot gan aprūpes kvalitātes, gan nepārtrauktības nozīmību, aicina dalībvalstis uzlabot, veicināt un atbalstīt visu to personu speciālās apmācības un atkārtotas iesaistīšanas pasākumus, kuras ilgtermiņā atbild par vecāka gadagājuma cilvēku aprūpi, aptverot arī neoficiālos aprūpētājus un tos, kam ir nepieciešamas profesionālā kvalifikācija; ar šādu apmācību var arī uzlabot šā svarīgā darba prestižu; mudina dalībvalstis atrisināt zemās samaksas par aprūpes darbu, personāla trūkuma, apmācības trūkuma vai neatbilstošas apmācības problēmu, kas apgrūtina aprūpes sniegšanu; norāda uz lielo ieguldījumu, ko aprūpes nodrošināšanā dod pilsoniskā sabiedrība, baznīca un žēlsirdības organizācijas;

4.

norāda, cik svarīgi ir turpināt e-veselības aprūpes izstrādi, lai uzlabotu aprūpes sniegšanas produktivitāti un efektivitāti un atbalstītu arī neformālos aprūpētājus un pašus vecāka gadagājuma cilvēkus;

5.

aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā neoficiālo aprūpētāju vajadzības — viņu sniegtās aprūpes vecāka gadagājuma cilvēkiem īpatsvars ir ievērojams — un veikt konkrētus pasākumus, lai šīs personas ar apmācību, atpūtas periodiem un profesionālās un ģimenes dzīves apvienošanas pasākumiem atbalstītu un saglabātu šajā darbā;

6.

joprojām uzskata, ka visās dalībvalstīs jānodrošina to personu pamattiesības, kas saņem ilgtermiņa aprūpi, un tāpēc aicina dalībvalstis veltīt lielāku uzmanību nekā līdz šim pakalpojumu sniegšanas kvalitātes kritēriju īstenošanai un ievērošanai;

7.

aicina dalībvalstis vecāka gadagājuma cilvēkiem sniegt visu to nepieciešamo atbalstu, lai nodrošinātu, ka viņiem savās mājās nav nepieciešama palīdzība, un apgādātu ar palīdzības līdzekļiem, ar kuriem viņi šajā vidē varētu labāk ar visu tikt galā, jo dzīve mājās ir labākā alternatīva ievietošanai aprūpes iestādēs;

8.

aicina dalībvalstis valstu tiesību aktos reglamentēt profesionālās prasības tiem sociālajiem darbiniekiem, kas rūpējas par vecāka gadagājuma cilvēkiem, un izstrādāt un ieviest progresīvākās apmācības sistēmas, lai paaugstinātu to personu izglītības līmeni, kas strādā vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes jomā, un līdz ar to uzlabotu piedāvāto pakalpojumu kvalitāti;

9.

pauž nožēlu, ka daudzās dalībvalstīs geriatriskās medicīnas pakalpojumu sniegšanas finansējums un šo pakalpojumu apjoms gadu gaitā ir samazinājies un ka citu jomu speciālisti nav pietiekami apmācīti attiecībā uz vecāka gada gājuma cilvēku aprūpi; norāda, ka daudzos gadījumos iepriekšminēto iemeslu dēļ ir samazinājusies vecāka gadagājuma cilvēkiem sniegtās aprūpes kvalitāte un ka dažkārt to var uzskatīt par netaisnīgu šo personu diskrimināciju; aicina dalībvalstis šo situāciju uzraudzīt, lai vajadzības gadījumā palielinātu šai jomai piešķirto līdzekļu apjomu;

10.

aicina dalībvalstis prioritārā kārtā atbalstīt paliatīvās aprūpes vienību izveidi dzīves vietās;

11.

aicina Komisiju vākt datus un apkopot informāciju par institucionālo, vietējo un dzīves vietās sniegtās vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes infrastruktūru katrā dalībvalstī;

12.

aicina visiem aprūpes jomā noslēgtajiem līgumiem noteikt obligātus standartus, tostarp arī minimālo algu;

13.

aicina Komisiju veikt plašākus pētījumus, lai noskaidrotu, cik ilgtermiņa aprūpē esošo vecāka gadagājuma cilvēku nāves gadījumi ir saistāmi ar nepietiekamu uzturu vai dehidratāciju;

14.

aicina dalībvalstis izstrādāt vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu informēšanas un novēršanas politiku, jo īpaši attiecībā uz pārtikas piedāvājuma klāstu un dehidratācijas draudu novēršanu;

15.

norāda, ka ES vecāka gadagājuma cilvēku politika ir balstīta uz principu “sabiedrība visiem”, kuru īstenojot, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka dažāda vecuma cilvēkiem neatkarīgi no viņu vecuma ir neierobežotas iespējas aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē;

16.

atbalsta tādu programmu ieviešanu, ar kurām vecāka gadagājuma cilvēkiem sociālo palīdzību un veselības aprūpi nodrošina dzīves vietās, vai arī atbalsta šādu programmu turpmāku darbību tajās valstīs, kurā tās jau pastāv, un to, ka tām ir jābūt vietējo varas iestāžu pārziņā;

17.

aicina Komisiju izstrādā Zaļo grāmatu par sliktu izturēšanos pret vecāka gada gājuma cilvēkiem un viņu aizsardzību sabiedrībā un visās aprūpes iestādēs, tostarp īpašu uzmanību pievēršot slimnieku mobilitātei un 27 dalībvalstīs esošās paraugrpakses konkrētām detaļām;

18.

aicina Komisiju sagatavot pētījumu, kurā būtu skaidrāk atspoguļotas vecāka gadagājuma cilvēku pieaugošās vajadzības pēc aprūpes un aplēsts paredzamais speciālistu piedāvājums laika periodā līdz 2020. gadam;

19.

aicina dalībvalstis, piemērojot atklātās koordinācijas metodi, apmainīties ar informāciju, politikas idejām un paraugpraksi attiecībā uz ilgtermiņa aprūpes sniegšanu vecāka gada gājuma cilvēkiem, un jo īpaši attiecībā uz pasākumiem un obligātajiem profesionālajiem standartiem, lai:

20.

mudina Komisiju veikt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu pieņemamus veselības aprūpes standartus visiem Eiropas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu materiālajiem apstākļiem;

21.

tā kā ES iedzīvotāju novecošanās process skar visas Savienības valstis, aicina dalībvalstis un Komisiju vispusīgi sadarboties, lai izstrādātu ilgtspējīgus ilgtermiņa aprūpes sistēmu finansēšanas mehānismus, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu sistēmu, kas nākotnē ļaus finansēt vecāka gada gājuma cilvēku aprūpi, un visu nepieciešamo aprūpes pakalpojumu pieejamību;

22.

aicina apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz visefektīvākajiem līdzekļiem, kā veidot paaudžu attiecības, lai palielinātu ģimenes locekļu iesaistīšanos ilgtermiņa aprūpes risinājumos, kuru piemērošana ir izdevīga no vairākiem viedokļiem un ar kuriem var labāk apmierināt katras aprūpējamās personas vajadzības;

23.

aicina izstrādāt integrētu aktīvās novecošanas stratēģiju, lai vecāka gadagājuma cilvēkus iesaistītu sociālajos un kultūras pasākumos;

24.

aicina pieņemt nepieciešamos pasākumus, lai reaģētu uz būtisko vecāka gadagājuma cilvēku skaita pieaugumu, tādējādi nodrošinot viņiem vienlīdzīgas iespējas saņemt sociālos pakalpojumus;

25.

aicina dalībvalstis mazināt slogu personām, kas aprūpē vecāka gadagājuma cilvēkus vai cilvēkus ar īpašām vajadzībām un, lai dotu aprūpes sniedzējiem iespēju uzņemties šo darbu, izveidot integrētas aprūpes sistēmas;

26.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.