31.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 161/126

A.

tā kā Vidusjūras baseins ir ārkārtīgi svarīgs reģions Eiropas Savienībai un tā kā daudzpolārā pasaulē, kurā valda savstarpēja atkarība, tikai lielākie integrētie reģionu kopumi spēs risināt sociālās, kultūras, ekonomikas, vides, demogrāfiskās, politiskās un drošības problēmas;

B.

tā kā Eiropas Savienībai ir jāizstrādā stratēģisks redzējums, kurā ir ņemti vērā visi šie problēmjautājumi, kas novēroti tās attiecībās ar dienvidu kaimiņvalstīm, priekšroku dodot sociālai, ekonomiskai un demokrātiskai reģiona attīstībai;

C.

tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 8. pantu Savienība veido īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Savienības vērtības un kuru raksturo ciešas un mierīgas, uz sadarbību balstītas attiecības;

D.

tā kā Vidusjūras reģiona valstu savienība (VRVS) dod iespēju pilnīgāk nostiprināt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecību reģionālo un daudzpusējo aspektu un paver iespēju nodrošināt mieru, drošību un labklājību 800 miljoniem iedzīvotāju un piedāvā ideālu struktūru sociālekonomisko problēmjautājumu risināšanai, reģionālās integrācijas veicināšanai un partnervalstu līdzattīstības garantēšanai;

E.

tā kā kaimiņattiecību politika, dodama priekšroku difenercētu divpusēju attiecību padziļināšanai, nedod iespēju viena pati reģionā veicināt vienotu integrācijas un nozīmīgu reformu procesu; ņemot vērā VRVS izveides sniegto iespēju stiprināt, no vienas puses, divpusējo un, no otras puses, reģionālo politikas jomu savstarpējo papildinātspēju, lai pēc iespējas efektīvāk strādātu pie Eiropas un Vidusjūras mērķu sasniegšanas, kuri ir balstīti uz tādu vērtību savstarpēju atzīšanu kā demokrātija, tiesiskums, laba pārvaldība un cilvēktiesību ievērošana; tā kā ir jāprasa, lai dalībvalstis apņemas īstenot Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP) saskaņoti un ticami, ievērojot ES līguma 8. pantu;

F.

tā kā ir nepieciešams balstīties uz Barselonas procesa sasniegumiem, kura mērķi un sasniegumi saskaņā ar Parīzes 2008. gada 13. jūlija deklarāciju ir jāstiprina ar VRVS, un tā kā lai nodrošinātu daudzo Eiropas un Vidusjūras reģiona sadarbības instrumentu efektivitāti un saskaņu, nedrīkst pieļaut jau pastāvošo politisko instrumentu un institucionālo līmeņu pavairošanu vai pārklāšanos;

G.

tā kā Vidusjūras reģiona valstis jau apmēram piecpadsmit gadus piedzīvo ātru tirdzniecības un ekonomisko attiecību (Krievija, Ķīna, Brazīlija, Persijas līča reģiona monarhijas) daudzveidības palielināšanos un tā kā to uzņēmumi saskaras ar ievērojamām pārmaiņām (patēriņa režīmi, mobilitāte, demogrāfiskās izmaiņas u. tml.), kuras ietekmē iekšējo līdzsvaru, bet īpaši teritoriālo līdzsvaru;

H.

tā kā ierobežotā kultūras apmaiņa pati par sevi nespēj tuvināt Vidusjūras reģiona tautas un Eiropa pakāpeniski zaudē savu kultūras ietekmi uz Vidusjūras reģiona partnervalstīm;

I.

ņemot vērā pieaugošās atšķirības starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Vidusjūras reģiona trešām valstīm un satraucošas strukturālās grūtības, kuras ir gan sociālekonomiska, gan institucionāla rakstura, uz kurām ir nepieciešams strauji kopīgi reaģēt visu VRVS dalībvalstu interesēs, tā kā Vidusjūras reģiona trešo valstu ekonomiskās izaugsmes potenciāls šo perspektīvu dara reālistisku; tā kā ir nepieciešama uzlabota Dienvidu–Dienvidu integrācija;

J.

tā kā VRVS izveides reģionālo kontekstu iezīmē konflikti un politiskais saspridzinājums, kas ir apgrūtinājis un kavējis tā īstenošanu kopš Parīzes samita 2008. gada jūlijā, tā kā Tuvo Austrumu miera process šobrīd ir apstājies;

K.

tā kā ekonomikas un finanšu krīzes sekas ir papildinājušas partnervalstīs jau pastāvošās politiskās, ekonomiskās un sociālās problēmas, un jo īpaši tās, kuras ir saistītas ar bezdarbu; tā kā gan šīs valstis, gan ES vēlas samazināt bezdarbu šajā reģionā un nodrošināt tā iedzīvotājiem, īpaši sievietēm, jauniešiem un lauku iedzīvotājiem nākotnes cerības;

L.

tā kā Tuvo Austrumu miera procesa atsākšana un ilgtspējīga globāla konkrēta risinājuma perspektīva ir izšķiroši svarīga Eiropas un Vidusjūras reģiona attiecību attīstībai, kā arī VRVS projektu veiksmīgai darbībai un īstenošanai;

M.

tā kā ir jānodrošina efektīva un pārredzama divu galveno VRVS jauninājumu, proti, institucionālā (līdzprezidentūra, kopīgā apvienotā komiteja, VRVS ģenerālsekretariāts) un operatīvā (integrācijas projekti) funkcionēšana, lai uzlabotu dzīves apstākļus pilsoņiem, kas ir galvenie šā projekta ieguvēji;

N.

tā kā ģenerālsekretariāts tiek veidots ar mērķi, lai tas kļūtu par galveno pasākumu īstenotāju, tā efektivitāte būs atkarīga no personāla spējas strādāt pastāvīgi, un tā kā augstas Izraēlas un Palestīnas ierēdņu sadarbība starptautiskā organizācijā reģionālā mērogā ir nepieredzēts notikums, kas vieš jaunas cerības;

O.

tā kā Vidusjūras reģionus tieši skar tādi pārrobežu jautājumi kā ilgtspējīga attīstība, energoapgādes drošība, migrācijas plūsmas, kultūras un tūrisma apmaiņa, un tā kā tos skar arī tādas pārrobežu problēmas kā ūdens pārvaldība un piekļuve tam, piesārņojums, transporta tīklu attīstība, un tāpēc vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes ir ārkārtīgi svarīgas atbalsta sniedzējas, rodoties ilgtspējīgām, vietējām īpatnībām atbilstošām teritoriālās politikas nostādnēm un konkrētu un iekļaujošu projektu īstenošanai;

P.

tā kā sociālekonomiskās ietekmes, ietekmes uz vidi un ietekmes uz teritoriālo līdzsvaru dēļ lauksaimniecība ir liels problēmu avots Vidusjūras reģiona valstīs;

Q.

tā kā 60 % no pasaules iedzīvotājiem, kuriem trūkst ūdens, mīt Vidusjūras baseina dienvidos un Tuvajos Austrumos, un saskaņā ar ANO Attīstības programmas ietvaros izstrādātajiem ziņojumiem par arābu pasauli un “Plan Bleu” ziņojumiem līdz 2025. gadam 63 miljoni cilvēku nonāks ūdens trūkuma situācijā;

R.

atgādina 2008. gada 4. novembrī Marseļā notikušajā VRVS ministriju konferencē pieņemto lēmumu samazināt digitālo palaisu starp abiem Vidusjūras krastiem, kurš kalpoja par pamatu BB-MED (platjosla Vidusjūrai) priekšlikumam;

S.

tā kā kopš Parīzes samita VRVS ietvaros izsludinātajiem projektiem šobrīd netiek atvēlēts pietiekams globālais finansējums, kas var aizkavēt to īstenošanu;

T.

tā kā migrantu plūsmai un dažādām tās radītajām problēmām no vienas un no otras Vidusjūras reģiona puses ir liela nozīme humānajā, sociālajā, kultūras un ekonomikas jomā;

U.

ņemot vērā to, cik svarīga ir tā kapitāla plūsma, ko veido līdzekļi, kurus migranti pārskaita dienvidu krasta valstu iedzīvotājiem;

V.

tā kā, no vienas puses, nesen stājās spēkā Lisabonas līgums un tajā noteiktās institucionālās pārmaiņas un, no otras puses, notika iztaujāšana attiecībā uz VRVS darbību un finansējumu, kā rezultātā Eiropas Parlamentam ir svarīgi cieši uzraudzīt VRVS turpmāko attīstību, lai piedalītos Barselonas samita panākumu nodrošināšanā,

1.

lūdz VRVS valstu un valdību vadītājus sanākt kopā Barselonā 2010. gada 7. jūnijā un darīt visu iespējamo, lai pēc diviem sarežģītiem gadiem šīs sanāksmes laikā izveidotu VRVS iestādes un uzsāktu liela mēroga projektus, un panāktu progresu visās Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sadarbības jomās;

2.

joprojām, neskatoties uz VRVS izveidi, raizējas par to, ka nav skaidri izstrādāta ES Vidusjūras reģiona politika un šā reģiona attīstības un stabilizācijas stratēģiskais redzējums; uzsver, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona integrācijai atkal ir jākļūst par ES darba plāna prioritāti;

3.

aicina VRVS dalībvalstu valdības padziļināti pārskatīt un pastiprināt politisko dialogu; uzsver, ka savstarpēja cieņa un sapratne ir būtiski šā dialoga pamatelementi un atgādina, ka šīs jaunās iniciatīvas mērķu vidū, īpaši nostiprinot pastāvošos mehānismus, ir skaidri jāiekļauj demokrātijas, tiesiskuma, kā arī tādu cilvēktiesību, kā pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās vai kultūras tiesības veicināšana un ievērošana; šādā sakarībā uzsver vārda, domas un ticības brīvības nozīmi, kā arī nepieciešamību garantēt minoritāšu, tostarp reliģisko minoritāšu tiesības; uzsver, ka sieviešu tiesībām, dzimumu līdztiesībai un uz seksuālo orientāciju balstītas diskriminācijas apkarošanai ir jāpievērš īpaša vērība; atkārtoti apliecina atbalstu demokrātiskām politiskām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām Vidusjūras dienvidu krastā un pauž atzinību par to kvalitatīvo darbu, ko ir veikušas sieviešu organizācijas;

4.

uzskata, ka Vidusjūras reģionā valdošais politiskais sasprindzinājumus un reģionālie konflikti nedrīkst kavēt nozaru un daudzpusējo sadarbību un ka, īstenojot plaša mēroga integrācijas projektus un risinot atklātu politisko dialogu, VRVS veicinās uzticības pilnas atmosfēras rašanos, kas savukārt veicinās kopējās drošības mērķu sasniegšanu solidaritātes un miera garā; uzsver tomēr, ka VRVS darbība nevar būt pilnībā veiksmīga, kamēr, ievērojot starptautiskās tiesības, nav atrisināti dažādi reģionālie konflikti, un viss Vidusjūras reģions kļuvis par miera teritoriju;

5.

uzsver, ka steidzami ir jāpanāk taisnīgs un ilgtspējīgs Tuvo Austrumu konflikta risinājums un aicina šajā sakarībā ES un visas VRVS dalībvalstis uzņemties konkrētas saistības; atkārto aicinājumu atsākt nopietnas sarunas miera procesa ietvaros ar mērķi panākt divu valstu — neatkarīgas, demokrātiskas un dzīvotspējīgas Palestīnas valsts un Izraēlas valsts līdzāspastāvēšanu, lai tās viena otrai blakus dzīvotu mierā, drošībā un ar starptautiski atzītām robežām; atbalsta to būtisko ieguldījumu, ko VRVS var sniegt, uzlabojot attiecības starp Izraēlu un Palestīniešu pašpārvaldi, īpaši pateicoties sadarbībai tās iekšienē starp Izraēlas un Palestīnas pārstāvjiem;

6.

pauž nožēlu, ka vēl nav noslēdzies Rietumsahāras dekolonizācijas process;

7.

atzinīgi vērtē VRVS ģenerālsekretāra iecelšanu un sekretariāta nolikuma pieņemšanu, un, gatavojoties Barselonas samitam, iesaka pabeigt VRVS institucionālās un funkcionālās arhitektūras formulēšanu, ievērojot šādas vadlīnijas:

8.

atgādina, ka Parīzes samitā tika noteikti seši lieli stratēģiski horizontāli sektori (civilā aizsardzība, jūras un sauszemes maģistrāles, Vidusjūras attīrīšana, saules enerģijas plāns, Iniciatīva darījumu paplašināšanai Vidusjūras reģionā un Eiropas un Vidusjūras reģiona universitāte; uzsver tāpēc, cik svarīgi ir neatlaidīgi attīstīt reģionālās programmas un Eiropas un Vidusjūtas parternības ietvaros jau radītos līdzekļus, un vēlas, lai VRVS saistībā finansēto projektu atlase tiktu balstīta uz pievienoto vērtību reģionālā un vietējā mērogā; aicina šos prioritāros projektus īstenot nekavējoties;

9.

uzskata, ka ir būtiski, lai valsts un privāto fondu paketēs paredzētais projektu finansējums tiktu garantēts, uzkrāts un piesaistīts, ievērojot šādu struktūru:

10.

iedrošina strādāt pie trešo valstu ekonomiskās un juridiskās vides uzlabošanas, par prioritāti nosakot dzīvotspējīgu un uzticamu apakšreģionu finanšu iestāžu izveidi ārvalstu ieguldījumu piesaistei; aicina arī pēc saviem ieskatiem:

11.

vēlas uzlabot reģiona ekonomikas un tiesību jomu, kas ir pamatnosacījums turpmākām investīcijām; neatlaidīgi aizstāv cilvēkresursu un nodarbinātības attīstības mērķi, kas atbilst Tūkstošgades attīstības mērķiem cīņā pret nabadzību; uzsver, ka spēcīgu publisko pakalpojumu saglabāšana un pilnveidošana ir vēl viens svarīgs priekšnoteikums, kas reģionā nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību;

12.

uzskata, ka pastiprināta Dienvidu–Dienvidu divpusēja un daudzpusēja sadarbība būtu auglīga pilsoņu labā un uzlabotu reģiona politisko klimatu;

13.

īpaši uzsver lielo nepieciešamību veicināt dienvidu valstu tirdzniecību, kas veido tikai 6 % no tirdzniecības apjoma, un paplašināt Agadiras nolīgumu; aicina ievērot, ka šīs valstis ir ieinteresētas aktīvākās attiecībās un tirdzniecībā, izveidojot vienotu, spēcīgu ekonomikas telpu, kas būtu pievilcīga ieguldītājiem un spējīga aizstāvēt reģiona intereses un veicināt tā attīstību; uzsver, ka Vidusjūras reģiona valstu savienībai jāatvieglo tehniskās un finansiālās palīdzības pieprasījumu apmierināšana, lai sekmētu Dienvidu–Dienvidu virziena ekonomisko integrāciju; uzskata, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona izcelsmes kumulācija varētu veicināt šā mērķa sasniegšanu;

14.

uzsver, cik būtiskas ir pašreizējās sarunas par Eiropas un Vidusjūras brīvās tirdzniecības zonu un mudina VRVS dalībvalstis piestrādāt, lai saskaņotu savas nostājas saistībā ar PTO sarunām;

15.

aicina Komisiju sarunās par tirdzniecības nolīgumiem ņemt vērā esošos ietekmes novērtējumu rezultātus un novērtēt liberalizācijas procesa sociālās un vides sekas, ņemot vērā klimata pārmaiņas un ekonomikas un sociālo krīzi, un ļaut tos piemērot pakāpeniski un asimetriski, abos Vidusjūras krastos aizsargājot tādas līdzīgas ražošanas jomas, kuras liberalizācijas procesa gaitā spēcīgi apdraud konkurence; aicina Vidusjūras reģiona valstu savienību izvēlēties projektus, ievērojot sociālās un ekonomiskās vajadzības un nepieciešamību samazināt ietekmi uz vidi;

16.

vēlas, lai tiktu pārskatīti asociācijas nolīgumi, ņemot vērā jaunās vajadzības, kas saistītas ar finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi, kā arī ar pārtikas un enerģētikas krīzi; atgādina, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona brīvās tirdzniecības zonas izveides pamatiemeslam arī turpmāk ir jābūt tirdzniecībai, kas veicina attīstību un samazina nabadzību, un cer, ka ar 2009. gada 9. decembra ministriju samita ceļvedi būs iespējams sasniegt šo mērķi;

17.

pauž nožēlu par to, ka Parīzes deklarācijā nav pievērsta pietiekama uzmanība sociālekonomiskajiem, tirdzniecības un enerģijas aspektiem, piemēram, tiešām ārvalstu investīcijām, nodarbinātībai, energoefektivitātei, neformālajām ekonomikas nozarēm vai nabadzības izskaušanai, un pieprasa labot šo situāciju Barselonas samita laikā;

18.

atgādina, ka migrācijas politika ir viena no Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecību prioritātēm un aicina VRVS valstis un iestādes, kas ir tās locekles īpaši rūpēties par migrācijas plūsmu koordinētu pārvaldību; uzsver, ka VRVS veidošana nav iespējama bez atbalsta cilvēkresursiem un tirdzniecības starp Vidusjūras baseina iedzīvotājiem, un mudina, līdztekus migrācijas plūsmu vadībai un nelegālās imigrācijas apkarošanai, pakāpeniski atvieglot brīvu pārvietošanos starp abiem krastiem, stiprināt migrantu integrācijas instrumentus, izstrādāt aktīvu nodarbinātības veicināšanas politiku un uzlabot patvērumtiesību izmantošanas apstākļus; uzskata, ka ir jānodrošina 2007. gada 18. un 19. novembrī Albufeirā notikušās Euromed ministriju konferences par migrāciju kontinuitāte;

19.

aicina VRVS dalībvalstis atvieglot to imigrantu iemaksāto līdzekļu pārskaitīšanu, kas nonāk viņu izcelsmes valstu iedzīvotāju rīcībā, īpaši cenšoties samazināt šo darbību izmaksas;

20.

atgādina par Eiropas un Vidusjūras reģiona sadarbības ceturto jomu (kas attiecas uz migrāciju, sociālo integrāciju, taisnīgumu un drošību) un uzsver, ka VRVS ir svarīgi veicināt sadarbību šajā jomā;

21.

uzsver lauksaimniecības, lauku attīstības, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ūdens un enerģijas racionālas izmantošanas jautājumu stratēģisko nozīmi Vidusjūras valstīs un aicina sadarbību lauksaimniecības jomā noteikt par politikas prioritāti; mudina VRVS valstis tiekties uz pēc iespējas lielāku nostāju saskaņotību PTO sarunās un censties panākt lielāku Eiropas un Vidusjūras valstu lauksaimniecības politikas konverģenci īpaši tādās jomās kā piemērotu sociālo, pārtikas drošības, fitosanitārās drošības un vides drošības, kā arī pārtikas kvalitātes normu ievērošanas jomā; uzskata, ka šai politikai būs jāaptver ilgtspējīgas attīstības prasības (tostarp dabas resursu aizsardzības prasības), un pēc laika tā dos iespēju rasties reģionāliem tirgiem, bet tajā ir jāņem vērā Vidusjūras lauksaimnieku īpašais konkurences stāvoklis, kā arī nepieciešamība saglabāt spēcīgu lauksaimniecības sektoru;

22.

uzsver nepieciešamību izveidot reģionālu lauksaimniecības politiku, ievērojot Eiropas un Vidusjūras reģiona lauksaimniecības ceļvedi, lai aizsargātu vietējo pārtikas ražošanu un saglabātu nodrošinātību ar pārtiku, atbalstītu tipisko Vidusjūras produktu ražošanu, izplatīšanu un to daudzveidības palielināšanu, mazu un vidēju saimniecību attīstību, un kas būtu piemērota ilgtspējīgai attīstībai; ievērojot, ka daudzās Vidusjūras partnervalstīs nodrošinātība ar pārtiku arvien samazinās, aicina Komisiju apmierināt partneru lūgumus pēc plašākiem drošības pasākumiem un ātras procedūras to īstenošanai pārtikas krīžu laikā;

23.

atkārtoti apliecina atbalstu VRVS vides dimensijai un atgādina Eiropas un Vidusjūras nozīmi Vidusjūras attīrīšanas sakarībā; tāpēc atzinīgi vērtē galveno Vidusjūras piesārņojuma avotu izskaušanai paredzētās investīciju programmas — projektu sagatavošanas un uzsākšanas finansēšanas mehānisma (MeHSIP PPIF) otrā posma uzsākšanu; uzskata, ka steidzami ir jāpanāk attīstība īpašajā jūras piesārņojuma novēršanas jomā un ka Vidusjūrai, kas ir slēgta jūra, ir jāpievērš īpaša uzmanība; precizē, ka visi VRVS projekti būtu jāplāno un jāīsteno, ievērojot saskaņu ar tām jau pastāvošajām programmām, kuras ir saistītas īpaši ar ANO Vides programmas rīcības plānu Vidusjūrai Barselonas konvencijas sakarībā;

24.

aicina partnervalstis VRVS lielos sauszemes un jūras projektos uzlabot infrastruktūras, lai pilnveidotos personu un preču aprite Vidusjūrā, un veicināt tādu transporta politiku, kurā ir ievērotas ilgtspējības attīstības, siltumnīcefekta gāzu samazināšanas, energoefektivitātes un transporta veidu savietojamības prasības; uzsver, ka šādi pasākumi ir jāveic saistībā ar vides, rūpniecības, sabiedrības veselības un teritorijas labiekārtošanas politiku; uzsver nepieciešamību attīstīt jūras maģistrāļu projektus, lai veicinātu transporta veidu izvēles maiņu un veidot drošus, tīrus un ilgtspējīgus komercnavigācijas ceļus;

25.

uzskata, ka ekonomisko izaugsmi un tirdzniecību starp Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīm var veicināt ostu un sauszemes transporta infrastruktūras pilnveidošana;

26.

uzsver nepieciešamību veicināt līdzdalību enerģijas jomā un aicina nekavējoties īstenot attīstības plānus, kuros dota priekšroka energoapgādes avotu un veidu diferenciācijai, tādējādi pārliecinoši risinot Vidusjūras reģiona energodrošības jautājumu;

27.

atgādina par atjaunīgo enerģijas avotu, īpaši par vēja un saules enerģijas lielo potenciālu Vidusjūras reģionā; atbalsta Vidusjūras saules enerģijas plāna ātru un saskaņotu īstenošanu, jo tā mērķis ir līdz 2020. gadam radīt 20 GW jaunas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas Vidusjūras reģionā, un tādas rūpnieciskās iniciatīvas kā DESERTEC, kā arī Eiropas un Vidusjūras reģiona energoefektivitātes stratēģijas pieņemšanu; vēlas, lai projekti pirmām kārtām atbilstu piegādātāju valstu vajadzībām, un uzsver šajā sakarībā, ka tīkla infrastruktūru nostiprināšana, reģionāla uz savstarpēju atkarību balstīta tirgus pakāpeniska izveide un jauna rūpniecības sektora izveide, kas būtu, piemēram, saistīts ar saules elementu ražošanu izraisīs partnervalstu ekonomisko attīstību;

28.

aicina saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona enerģijas tirgu integrācijas projektu (MED–EMIP) turpināt iniciatīvas “Saules enerģija mieram” popularizēšanu un atbalstīšanu;

29.

iesaka valstīm, kuras piedalās Eiropas un Vidusjūras reģiona procesā, atbalstīt progresīvo pilsētu iniciatīvu, kas paredzēta Energotehnoloģiju stratēģiskajā (ETS) plānā;

30.

atbalsta Eiropas un Vidusjūras reģiona starpsavienojumu veidošanu elektroenerģijas, gāzes un naftas nozarē, lai uzlabotu energoapgādes drošību; uzsver, cik svarīgi ir pabeigt Vidusjūras reģiona elektroenerģijas tīkla izveidi, un atbalsta dienvidu gāzes koridora attīstīšanu; mudina izmantot reversās plūsmas sistēmas, ja tas ir pieļaujami no drošības, rentabilitātes un ekonomiskās dzīvotspējas viedokļa;

31.

uzsver, ka izvirzītie klimata mērķi “20–20–20” būtiski ietekmēs gāzes pieprasījumu, līdz ar to sašķidrinātās dabasgāzes rīcības plāna izstrāde VRVS dalībvalstīm uzlabotu piegādes diversifikāciju un drošību, jo īpaši valstīs, kuras pilnībā atkarīgas no piegādātājiem;

32.

uzsver, cik nozīmīga ir sašķidrinātās dabasgāzes tehnoloģijas attīstība un ieguldījumi sašķidrinātās dabasgāzes pārvades jaudas palielināšanā, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes regazifikācijas terminālos; norāda, ka vienlaikus ar infrastruktūras attīstību jāpanāk arī jūras satiksmes drošība;

33.

uzstāj, ka steidzami ir jāattīsta pastiprināta sadarbība civilās aizsardzības jomā Vidusjūras reģionā, lai novērstu dabas katastrofas, īpaši zemestrīces, plūdus un mežu ugunsgrākus; mudina izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona mežu ugunsgrēku institūtu;

34.

uzsver, ka ir svarīgi VRVS ietvaros attīstīt jaunus izglītības, skolēnu un studentu apmaiņas un pētniecības projektus, lai tuvinātu abu Vidusjūras krastu iedzīvotājus un veicinātu attīstību; uzskata, ka īstas Eiropas un Vidusjūras reģiona augstākās izglītības, zinātnes un pētniecības telpas izveide, iesaistot pilsonisko sabiedrību, ir prioritāte un tāpēc:

35.

aicina VRVS darba kārtībā ātri iekļaut jaunus projektus kultūras apmaiņas un sabiedrību savstarpējās sapratnes veicināšanai, īpaši pieņemot Eiropas un Vidusjūras reģiona stratēģiju kultūras un starpkultūru un starpreliģiju dialoga veidošanas jomā; mudina īstenot Vidusjūras reģiona Audiovizuālās pastāvīgās konferences (COPEAM) projektus, īpaši Eiropas un Vidusjūras reģiona televīzijas kanāla projektu, kā arī atkārtot tādas veiksmīgas iniciatīvas kā Arābu nedēļa un EuroMedScola; atzinīgi vērtē Aleksandrijas bibiliotēkas, Arābu pasules institūta un Annas Lindas fonda darbību, īpaši Annas Lindas fonda 2010. gada martā Barselonā rīkotās Starpkultūru foruma dienas; aicina VRVS valstis un iestādes turpināt darbību ANO Civilizāciju aliansē;

36.

atzinīgi vērtē Marseļas-Provansas kandidatūru uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu 2013. gadā, jo šim projektam piemīt Eiropas un Vidusjūras dimensija, kas veicinātu abu Vidusjūras krastu iedzīvotāju tuvināšanos; uzsver šā projekta, kam piemīt spēcīga simboliska nozīme, mērķi īstenot konkrētus un novatoriskus pasākumus, lai veicinātu Eiropas un Vidusjūras reģiona kultūru dialogu;

37.

uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt rūpniecības politiku, lai palielinātu apjomradītus ietaupījumus, vienlaikus atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) un nostiprinot augsto tehnoloģiju nozares; aicina VRVS dalībvalstis un iestādes aktīvi atbalstīt MVU un īpašu uzmanību pievērst efektīviem finanšu pakalpojumiem un tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, tādējādi radot spēcīgu pamatu uzņēmējdarbībai, jo īpaši nozarēs, kuras sekmē Vidusjūras reģiona valstu ekonomikas izaugsmi;

38.

uzsver, ka EVPA vajadzētu kļūt par VRVS parlamentāro asambleju, kas nodrošinātu tās demokrātisko leģimitāti, un atbalsta 2010. gada 13. un 14. martā Ammanā notikušās EVPA 6. plenārsesijas ieteikumu par EVPA pārdēvēšanu par Vidusjūras reģiona valstu savienības Parlamentāro asambleju (VRVSPA);

39.

atgādina par Eiropas Parlamenta kompetencēm Eiropas Savienības budžeta procedūrā un uzsver, ka EVPA ir būtiski jau tūlīt sākt pildīt svarīgākos pienākumus, uzņemoties konsultāciju sniedzējas un demokrātiskas kontroles nodrošinātājas lomu attiecībā uz darbības virzienu noteikšanu, uzsākto projektu regulāru uzraudzību un budžeta izpildi; aicina dažādas EVPA atbildīgās komitejas veikt regulāru ģenerālsekretāra un ģenerālsekretāra vietnieku uzklausīšanu; uzskata, ka šai atbildības palielināšanai ir jānotiek kopā ar EVAP darbības un darba metožu uzlabošanu, kā arī nepieciešamo cilvēkresursu un finansējuma piešķiršanu, kā arī labāku EVPA darba saskaņošanu ar citu VRVS iestāžu darbu; atzinīgi vērtē šajā sakarībā 2010. gada 13. un 14. martā Ammanā notikušajā EVPA 6. plenārsesijā pieņemtos lēmumus;

40.

pauž atzinību par nesen izveidoto Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālo un vietējo asambleju (ARLEM) un aicina nodrošināt ARLEM un EVPA darbu koordinēšanu, jo īpaši rīkojot kopīgas sanāksmes vai abpusēji nosūtot aicinājumus attiecīgo biroju locekļiem piedalīties darba sanāksmēs; uzsver, ka šīm asamblejām, kas pulcē abu Vidusjūras krastu deputātus, ir liela nozīme un ka tās veicina labas demokrātiskās prakses apmaiņu;

41.

pieprasa regulāri konsultēties ar pilsonisko sabiedrību, sociālajiem partneriem un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības ietvaros izveidotajiem daudzajiem profesionāļu un sabiedrisko profesionāļu tīkliem un iesaistīt tos VRVS darbībās un projektos; un mudina:

42.

atzinīgi vērtē 2. Eiropas un Vidusjūras reģiona ministriju konferencē apliecināto apņemšanos stiprināt sievietes lomu sabiedrībā (2009. gada 11. un 12. novembris Marakešā), lai veicinātu sieviešu un vīriešu juridisko un faktisko līdztiesību, apkarotu vardarbību pret sievietēm un veicinātu sieviešu un vīriešu cilvēktiesību, politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību ievērošanu; neatlaidīgi aicina veikt konkrētus pasākumus šajā sakarībā un iesaka VRVS ietvaros pieņemt projektu par sieviešu uzņēmējdarbību un stiprināt viņu darbību sabiedriskajā dzīvē; atgādina par savu pastāvīgo nostāju par to, ka tradīciju un parašu ievērošana nevar būt iegansts sieviešu pamattiesību neievērošanai;

43.

aicina Padomi, Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ES augsto pārstāvi, Eiropas Komisiju un nesen izveidoto Eiropas Ārējās darbības dienestu ieguldīt nepieciešamās pūles, lai nodrošinātu ES konsekvenci attiecībā uz dalību VRVS un iesaistīt Eiropas Parlamentu Eiropas politikas izstrādē;

44.

atzinīgi vērtē nesen notikušo Balkānu ES kandidātvalstu valstu iekļaušanu VRVS;

45.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājam, Eiropas Komisijas priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ES augstajai pārstāvei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, VRVS līdzprezidentūrai un ģenerālsekretariātam, kā arī partnervalstu valdībām un parlamentiem.