52010DC0763

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 16.12.2010

COM(2010) 763 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Kopīgās programmas integrētai automatizētai dzīves videi ( AAL JP ) pirmais starpposma novērtējums

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Kopīgās programmas integrētai automatizētai dzīves videi ( AAL JP ) pirmais starpposma novērtējums

Ievads

Eiropas Savienība ir atzinusi informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) kā būtisku faktoru, lai risinātu problēmas, ko rada demogrāfiskā novecošanās, kā sākotnēji norādīts Komisijas paziņojumā "Pilnvērtīgas vecumdienas informācijas sabiedrībā" (2007. g.)[1]. Tā jo īpaši ir padarījusi pieejamu finansiālo atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijām šajā jomā. Komisijas paziņojums "Digitālā programma Eiropai" (2010. g.)[2] stiprina Savienības apņemšanos izmantot IST aktīvām, neatkarīgām un veselīgām vecumdienām.

ES dalība kopīgajā programmā integrētai automatizētai dzīves videi ( AAL JP ) ir šīs apņemšanās stūrakmens. AAL JP 2008. gadā izveidoja ES 20 dalībvalstis un trīs asociētās valstis. Eiropas Savienība nolēma saskaņot iesaistīto valstu atbalstu ar finansējumu no Septītās pamatprogrammas pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ( FP7 ), kas pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 185. pantu, iepriekš EK līguma 169. pantu[3].

AAL JP ir vērsta uz lietišķo pētniecību ar divu līdz trīs gadu tirgū nonākšanas laiku uz IST balstītiem produktiem un pakalpojumiem vecāka gadagājuma iedzīvotājiem. AAL JP iesaistītās valstis ir galvenie AAL JP īpašnieki. Tās īsteno programmu caur bezpeļņas AAL apvienību, ko vada ģenerālā asambleja un kuras darbību atbalsta Centrālā vadības nodaļa. Eiropas Komisijai ir novērotājas statuss ģenerālajā asamblejā un veto tiesības attiecībā uz ikgadējo darba programmu, un tā ir viena no pusēm vispārējos un ikgadējos nolīgumos ar AAL apvienību par ES finansiālo ieguldījumu.

2008. gada lēmums par Kopienas finansiālo līdzdalību AAL JP paredzēja starpposma novērtējumu līdz 2010. gadam, kuru veica neatkarīga augsta līmeņa ekspertu grupa, ko vadīja bijusī Eiropas komisāre Meglena Kuneva. Grupas konstatējumi pamatojas uz plašu pamatdokumentāciju, gadījumu izpēti, statistikas informāciju par AAL JP , aptuveni 40 intervijām ar ieinteresētajām personām un tiešsaistē organizētu apspriešanos.

Grupa izstrādāja ieteikumus par inovācijām un demogrāfisko novecošanos kopumā un sniedza konkrētus ieteikumus par AAL JP . Lielākā daļa šo ieteikumu ir adresēti AAL JP iesaistītajām valstīm, bet daži arī ES iestādēm un plašākam ieinteresēto personu lokam (pensionāru organizācijām, nozarei un pakalpojumu sniedzējiem, reģionālajām iestādēm).

Šajā paziņojumā analizēti grupas galvenie ieteikumi un attiecīgā gadījumā sniegti ierosinājumi Eiropas Komisijas darbībām, kuras jāīsteno sadarbībā ar citām ES iestādēm un ieinteresētajām personām un arī pildot Komisijas lomu AAL JP .

IST LOMA DEMOGRāFISKāS NOVECOšANāS PROBLēMAS RISINāšANā

Pamatdati par Eiropas iedzīvotāju novecošanos ir labi zināmi. Tie uzrāda būtiskas un nenovēršamas pārmaiņas sabiedrībā un ekonomikā, kam ES vēl nav labi sagatavota: ir prognozēts, ka līdz 2020. gadam radīsies gandrīz 2 miljonu darbinieku trūkums aprūpes un veselības jomā, ja netiks veikti nekādi pasākumi, lai to novērstu, kā rezultātā netiks segti 15 % no nepieciešamā darba vispārējā veselības aprūpes nozarē[4]; cilvēku vecumā virs 65 gadiem attiecība pret darbspējīgiem cilvēkiem (15-64 gadi) palielināsies no aptuveni 1:4 2008. gadā līdz 1:3 2020. gadā un 1:2 2050. gadā, radot spriedzi paaudžu savstarpējā solidaritātē[5]; novecošanās izmaksu pieaugumam būs ievērojama ietekme uz valstu finansēm[6]; un, lai gan 50+ novērtētais izmantojamais ienākums ir aptuveni EUR 3 triljonu vērtībā un pensionāru ienākumi ir auguši[7], atšķirības ir milzīgas, jo 19 % vecāka gadagājuma cilvēku ir uz nabadzības riska robežas, un šis skaitlis strauji pieaug, jo īpaši ES-10[8].

Demogrāfiskās problēmas var atrisināt tikai ar saskanīgu sociālās, ekonomiskās, veselības aprūpes, inovāciju un digitālās politikas[9] kombināciju. Rīcība šodien var pārveidoties ievērojamā trīskāršā ieguvumā saistībā ar labāku dzīves kvalitāti, aprūpes izmaksām, kas ir ilgtspējīgas sabiedrībai kopumā, un jaunām darba vietām un uzņēmējdarbību, pateicoties arvien augošajai "sudraba ekonomikai". Demogrāfiskā novecošanās stratēģijā Eiropa 2020 [10] ir konstatēta gan kā izaicinājums, gan kā iespēja gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Tās pamatiniciatīvas "Digitālā programma Eiropai" un "Inovācijas Savienība"[11] ir vērstas uz demogrāfisko novecošanos kā prioritāti.

Digitālā programma ir vērsta uz IST veicinātiem novatoriskiem pakalpojumiem, produktiem un procesiem. Inovācijas Savienības pamatiniciatīva izsludina Eiropas inovāciju partnerību aktīvai un veselīgai novecošanai, kurā digitālajiem risinājumiem ir liela nozīme. IST transformatīvais raksturs ļauj veikt inovācijas aprūpes organizēšanā, piemēram, palielinot laiku, ko aprūpētāji pavada kopā ar vecāka gadagājuma klientiem, uzlabojot efektivitāti un samazinot birokrātiju aprūpē, rodot risinājumus, lai uzlabotu neformālo aprūpētāju darba apstākļus un labklājību, dzīvesveidu un veselības aizsardzības pārvaldību, darba vides pielāgošanu novecošanai un vecāka gadagājuma cilvēku turpmāku aktīvu līdzdalību ekonomikā un sabiedrībā. Arvien biežāk gadījumu izpēte liecina par to, ka par 10-30 % samazinājusies un novēloti tiek uzsākta institucionālā aprūpe, kā arī par lietotāju augsta līmeņa apmierinātību un uzņēmējdarbības izaugsmi vairāk nekā 10 % apmērā gadā[12].

AAL risinājumu klāsts, sākot no labi zināmiem produktiem, piemēram, kuloniem, kas iedarbina sociālās trauksmes signālu, vai zāļu lietošanas atgādinātājiem līdz daudz attīstītākiem risinājumiem, piemēram, viedajiem mājokļiem , kas konstatē un kompensē problēmas, kas var rasties ar vecumu, piemēram, atmiņas zudumu, apmaldīšanos, veselības stāvokli; viedajiem produktiem , piemēram, ar sensoru aprīkotas grīdas un apavi ar izpildmehānismiem, lai konstatētu vai novērstu kritienus; ciparu informācijas pakalpojumiem , piemēram, drošības un veselības uzraudzība un tālaprūpe vai ar televizori ar interneta pieslēgumu atpūtai, izklaidei, mācībām, līdzsvara vai atmiņas trenēšanai, dzīvesveida padomiem un video sakariem ar ģimeni. Jaunākajā zinātniskajā izpētē tiek pētīta, piemēram, robotika, lai nodrošinātu palīdzību smago ikdienas darbu veikšanā, vai sociālās saziņas ierīču kopīga projektēšana vecāka gadagājuma cilvēkiem.

GRUPAS NOVēROJUMI UN IETEIKUMI ATTIECīBā UZ INOVāCIJāM UN DEMOGRāFISKO NOVECOšANOS

Grupai tika lūgts novērtēt AAL JP sniegumu un novērtēšanas laikā aplūkot AAL JP arī plašākā inovāciju un demogrāfiskās novecošanās kontekstā. Saistībā ar pēdējo grupa iesaka aktīvi veicināt pilnveidotu un atjaunotu novecošanās redzējumu , kura ietvaros vecāka gadagājuma iedzīvotāju turpmāka iesaiste sabiedrībā un ekonomikā novērtēta kā iespēja Eiropas Savienībai[13]. Šajā redzējumā kā prioritāte noteikta iespēja vecāka gadagājuma cilvēkiem turpināt dzīvot aktīvi un neatkarīgi vēlamajā vidē tik ilgi, cik vien iespējams, un rūpēties par savu labsajūtu un veselību.

Komisija atbalsta šo ieteikumu, kas paredz nodrošināt labāku koordināciju starp tehnoloģiskām, sociālām un uzņēmējdarbības inovācijām, piemēram, apvienojot profesionālo un neformālo aprūpi no ģimenes un sabiedrības puses, ieviešot IST nodrošinātas elastīgas darba vietas un pielāgotu darba kārtību aprūpētājiem, kuri arī ir aktīvi darbā; veidojot publiskā un privātā sektora līgumus dzīvotspējīgai veselības un sociālās aprūpes darbībai, ar pārbaudītu kvalitāti un vispārīgu tvērumu.

Grupa arī aicina ātri izveidot dinamisku IST un novecošanās tirgu, kas spēj nodrošināt novatoriskus produktus un pakalpojumus un kurš nodrošinātu nozīmīgu ietekmi, apvienojot pētniecību, tirgu un ieviešanas pasākumus.

Komisija atbalsta šo ieteikumu, vienlaikus līdz ar grupu uzsverot, ka tam nepieciešams steidzami novērst būtiskus šķēršļus, kuri ietver:

- tirgus sadrumstalotību un apjomradītu ietaupījumu trūkumu: liela daļa vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes ir vietēja, un tai ir nepieciešamas vietējiem apstākļiem pielāgotas inovācijas. Uzdevums ir izvairīties no sadrumstalotības ar neoptimālu pakalpojumu kvalitāti;

- finansējuma trūkumu inovācijām un ieguldījumiem, lai no izmēģinājuma projektiem pārietu uz plašākiem mērogiem: problēmas ietver komerciālo ieguldītāju pārliecināšanu palielināt savu apņemšanos, pamatojoties uz ilgāka termiņa sociālajiem un sabiedriskajiem mērķiem, kā arī finansējumu MVU, lai tie varētu apgūt lielākus tirgus;

- samaksas nenoteiktība: Eiropā pastāv daudzas un dažādas iespējas finansēt veselības un sociālo aprūpi, kuras ietver valsts sektoru, privāto sektoru un pilsoņu iniciatīvas un kuras bieži vien nav piemērotas, lai sniegtu atbalstu uz IST balstītiem novatoriskiem risinājumiem aktīvām vecumdienām vai neatkarīgas dzīves nodrošināšanai.

Grupa iesaka izveidot partnerības , kas nostiprinātu saiknes un mijiedarbību starp pētniecību un attīstību, inovācijām, tirgus dalībniekiem, regulatoriem un galalietotājiem, lai novērstu šādus šķēršļus. Komisija uzskata, ka Eiropas inovāciju partnerība aktīvai un veselīgai novecošanai ir svarīgs solis šajā virzienā. AAL ieguldījumu foruma izveide šajā gadā ir vēl viens iedrošinošs solis, lai risinātu dažus no ieguldījumu jautājumiem.

Grupa arī uzsver, ka darbības izcilības nodrošināšana ar ciešāku sadarbību starp ieinteresētajām personām ir ārkārtīgi svarīga, lai pārvarētu lielo sadrumstalotību, decentralizāciju un plašo dalībnieku loku un lai varētu darboties ātri un efektīvi, kas ir steidzami nepieciešams demogrāfiskās novecošanās dēļ. Tāpēc būtiska nozīme ir stingrai kopīgo darbību operatīvajai vadībai. Komisija atbalsta šos ieteikumus, uz kuriem būtu jāpamatojas AAL JP un citu inovācijas un demogrāfiskās novecošanās darbību turpmākā attīstība.

GRUPAS IETEIKUMI KONKRēTI AAL JP

GRUPA IZVēRTēJA AAL JP piecās jomās:

- virzība uz mērķu sasniegšanu;

- iesaistīto valstu finansiālo ieguldījumu apjoms;

- AAL JP īstenošana kā valstu programmu integrācijas virzītājs;

- operatīvais veikums;

- Eiropas pievienotā vērtība.

Lielākā daļa grupas ieteikumu tieši attiecas uz iesaistītajām valstīm. Daži ieteikumi attiecas uz Komisijas iesaistīšanos programmā. Tie ir aplūkoti turpmāk sniegtajās konkrētajās novērtēšanas jomās.

Vispārējais grupas novērtējums attiecībā uz AAL JP atbilstību un rezultātiem ir nepārprotami pozitīvs, lai gan programma ir darbojusies tikai divus gadus un projekti vēl nav pabeigti. Grupa uzskata, ka AAL JP var sniegt ļoti būtiskus risinājumus demogrāfiskās novecošanās problēmai un tajā pašā laikā būt veiksmīgs piemērs, kā ar ES atbalstu izmantot LESD 185. pantu sadarbībai starp dalībvalstīm novatoriskas pētniecības jomā. Grupa arī atzīmēja iesaistīto valstu atsaucību finanšu ieguldījumu ziņā, jo tie ir bijuši krietni lielāki par juridiski nepieciešamo minimumu (divos pirmajos aicinājumos iesaistītās valstis palielināja savu finansiālo ieguldījumu attiecīgi par 30 % un 50 % virs nepieciešamā minimuma), un MVU plašo dalību, kas krietni pārsniedz 40 %. Komisija norāda, ka AAL JP risina sabiedrības problēmu, kura ir radījusi lielas bažas, izmantojot savstarpējas un līdzsvarotas priekšrocības centienu apvienošanai, kā arī izmantojot AAL JP lēmumu, kurā paredzēti skaidri noteikumi un stimuli šādai sadarbībai.

Grupa tomēr arī iesaka AAL JP steidzami pastiprināt savu darbību. Komisija stingri atbalsta šo ieteikumu un aicina iesaistītās valstis pievērst ciešu un tūlītēju uzmanību šim ieteikumam.

Virzība uz AAL JP mērķu sasniegšanu

AAL JP galvenie mērķi ir: i) dot iespēju izveidot uz IST balstītus produktus, pakalpojumus un sistēmas pilnvērtīgām vecumdienām, ii) radīt pietiekamu pētniecības, attīstības un inovāciju struktūru un iii) uzlabot nosacījumus rūpnieciskai izmantošanai.

Grupa secināja, ka AAL JP pozitīvi veicina pirmo un otro mērķi, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem rūpnieciskai līdzdalībai (kā to apliecina MVU lielā līdzdalība, t. i., 40 %). Grupa tomēr iesaka pielikt vairāk pūļu rezultātu faktiskās izmantošanas veicināšanai. Tā arī ieteica iesaistītajām valstīm pastiprināt nākamo posmu darbu tādās jomās kā pakalpojumu inovācijas un plašāk ņemt vērā praktiskās ieviešanas apsvērumus.

Komisija piekrīt grupai attiecībā uz būtisku un redzamu progresu AAL JP virzībā uz mērķu sasniegšanu. Tā arī piekrīt grupas ieteikumam, ka rezultātu izmantošanai jāpievērš lielāka uzmanība. Pasākumi, kurus Komisija plāno veikt (ar ieinteresētajām personām), veicinās saikni starp AAL JP un ieviešanas instrumentiem, jo īpaši Konkurences un inovāciju programmu, kas nodrošina tirgus un ietekmes pierādījumus un analīzi un pēta jaunus ieviešanas un izmantošanas finansēšanas instrumentus[14]. Komisija plāno arī nodrošināt, lai šie pasākumi veicinātu un atbalstītu saistīto darbu pasludinātājā Eiropas inovāciju partnerībā aktīvai un veselīgai novecošanai.

Komisija sadarbosies ar AAL JP , lai izstrādātu un koplietotu ietekmes rādītājus šai programmai un Konkurences un inovāciju programmai (2011. g.).

Komisija uzsāks pilnvērtīgas novecošanās IST tirgus novērošanas un uzņēmējdarbības modeļu pētījumu, kurā tiks aplūkots arī darbs pie AAL JP projektu uzņēmējdarbības modeļiem (2011. g.).

Komisija kopā ar Eiropas Investīciju banku un AAL JP mobilizēs vai izveidos atbilstīgu finansēšanas kārtību , lai mazinātu ieguldījumu nepietiekamību plaša mēroga ieviešanai un izmantošanai, ņemot par atskaites punktiem JESSICA ieguldījumu sistēmu un ELENA tehniskās palīdzības sistēmu[15] (2010.–2011. g.).

Komisija ierosinās AAL JP turpināt atbalstīt AAL ieguldījumu forumu un atvērt to novatoriem un inovācijām FP7 un CIP ICT PSP ietvaros (2011. gads un vēlāk).

Iesaistīto valstu finanšu ieguldījumu līmenis

Grupa secināja, ka valstu piešķirtie finanšu līdzekļi ir viens no svarīgākajiem AAL JP panākumiem. Kopumā tiek uzskatīts, ka projektu kopīgais finansējums no atsevišķu valstu finansējuma plūsmām darbojas labi. Grupa tomēr pauda bažas par to, ka dalībniekiem ir sarežģīti darboties atsevišķo valstu noteikumu daudzveidības dēļ, kā arī saistībā ar atšķirīgajiem maksājumu grafikiem, kas dažkārt ietekmē projektu darbību. Turklāt grupa ieteica nodrošināt pietiekamus valstu kontaktpunktu resursus, lai ļautu tiem atbilstīgi veikt nepieciešamo uzdevumu izpildi.

Komisija atbalsta šos konstatējumus un ieteikumus un mudina iesaistītās valstis risināt jautājumu par savlaicīgiem maksājumiem projekta partneriem no savas valsts budžeta, jo tas ir būtisks faktors, lai gūtu panākumus.

Komisija turpinās uzraudzīt galvenos finanšu darbības rādītājus (maksājumu savlaicīgums, līgumu savlaicīgums) savos AAL JP gada pārskatos un nepieciešamības gadījumā veiks turpmākos pasākumus, jo īpaši lai nodrošinātu savlaicīgus maksājumus (2010. gadā un turpmāk).

AAL JP darbība valstu programmu integrācijai

Grupa konstatēja, ka AAL JP ir svarīgs instruments valstu pasākumu integrācijai un sinerģijas radīšanai, jo īpaši saistībā ar zinātnes un pārvaldības integrāciju. Atšķirīgie iesaistīto valstu finansiālās un finansēšanas attiecināmības noteikumi tomēr sarežģī starptautisko konsorciju izveidošanu un efektīvu visu ieinteresēto personu līdzdalību, un grupa iesaka risināt šo svarīgo jautājumu.

Komisija piekrīt šim ieteikumam un aicina iesaistītās valstis pievērst īpašu vērību AAL JP integrācijas mērķim, efektīvāk saskaņojot un vienkāršojot finansējuma attiecināmības noteikumus un saskaņojot finansēšanas un maksājumu praksi.

Komisija sadarbosies ar AAL JP iesaistītajām valstīm, lai analizētu finansēšanas metodes, nolūkā nodrošināt prakses apmaiņu un veikt ieguldījumu AAL JP ilgāka termiņa nākotnei (2011. g.).

AAL JP operatīvā darbība

Grupa konstatēja, ka pirmie divi uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus AAL JP ietvaros ir bijuši sekmīgi. Tā tomēr iesaka uzskatīt par prioritāru Centrālās vadības nodaļas darbības nostiprināšanu un pilnveidošanu. Tā arī mudina AAL JP paplašināt iespējas galalietotāju ieguldījumam programmā un projektos, iesaistot tos agrākos posmos, paplašinot to tiesības uz valsts finansējumu un nodrošinot to pārstāvību AAL JP konsultatīvajā padomē.

Komisija atbalsta šos ieteikumus un mudina iesaistītās valstis stingrāk atbalstīt programmas darbības, piešķirot cilvēkresursus un finanšu resursus, tostarp attiecīgā gadījumā palielināt kopīgu finansējumu programmas darbībām.

Komisija arī piekrīt grupai, ka pieredzes apmaiņa un sinerģijas radīšana saistībā ar 185. panta programmām, piemēram, Eurostars , EMPR un Bonus-169 , var būt noderīga, lai uzlabotu AAL JP pārvaldību un darbību.

Komisija veicinās apmaiņu ar 185. panta praksi saistīto programmu īstenošanā, veicot operatīvās pieredzes apmaiņu un īstenojot turpmāku iespējamo sadarbību.

AAL JP Eiropas pievienotā vērtība

Grupa konstatēja, ka AAL JP jau tagad nepārprotami nodrošina Eiropas pievienoto vērtību panāktajā līdzsvarā starp Eiropas centieniem un valstu vajadzībām un ieguldījumiem, un labas prakses izstrādāšanā. Pašreizējie Eiropas centieni risināt un novērst šķēršļus AAL risinājumu ieviešanai tomēr būtu jāstiprina ar visu ieinteresēto personu kopējiem pūliņiem. Grupa stingri iesaka turpināt AAL JP pēc FP7 kā ilgtermiņa ieguldījumu. Grupa iesaka arī Eiropas Savienības iestādēm uzlabot un stiprināt saikni starp AAL JP un citām ES mēroga programmām un iniciatīvām, piemēram, FP7 sadarbības programmu un Konkurences un inovāciju programmu.

Komisija piekrīt šiem konstatējumiem un ieteikumiem. Programmas Eiropas dimensija ir būtiska, un ilgtermiņa perspektīva ir nepieciešama, lai pilnā mērā īstenotu AAL JP priekšrocības. Tāpēc Komisija vēlas izpētīt AAL JP turpināšanu pēc FP7 , ņemot vērā Padomes un Eiropas Parlamenta reakciju uz AAL JP novērtējuma rezultātiem un ieteikumiem.

Ilgākā termiņā (pēc 2013. gada) ciešā sadarbībā ar AAL JP īpašniekiem tiks izvērtētas vairākas iespējas. Saistībā ar Eiropas inovāciju partnerības aktīvai un veselīgai novecošanai rašanos šādā novērtējumā ir jāizskata saskaņošanas iespējas starp AAL JP iesaistītajām valstīm un Eiropas inovāciju partnerības aktīvai un veselīgai novecošanai ieinteresētajām personām attiecībā uz mērķiem, darba jomām, finanšu un citām saistībām. Šajā novērtējumā aplūkos arī pastiprinātu kopēju projektu finansējumu un kopīgu atbalstu programmas darbībai ilgākā termiņā.

Īsākā termiņā (2011.-2012. g.) AAL JP pasākumi var sniegt nozīmīgus ieguldījumus Eiropas inovāciju partnerībā aktīvai un veselīgai novecošanai. Tie ietver AAL JP ieinteresēto personu aktīvu iesaistīšanu partnerības attīstīšanā (izmantojot AAL JP līdzdalības modeļa pieredzi), AAL JP projektu rezultātu izplatīšanu, pētniecības un tirgus sasaistes mehānismus, piemēram, iepriekš minēto ieguldījumu forumu, un pasākumu saskaņošanu, lai turpinātu attīstīt sadarbību ar reģioniem.

Komisija ņems vērā ieguldījumus Eiropas inovāciju partnerībā aktīvai un veselīgai novecošanai , ko var veikt AAL JP (2010.-2012. g.).

Komisija veiks ietekmes novērtējumu par iespējām turpināt AAL JP pēc FP7 , neskarot FP8 un ES finanšu perspektīvu sagatavošanu un ņemot vērā Eiropas inovāciju partnerības aktīvai un veselīgai novecošanai attīstību (2012. g.).

Pastāv vairākas pētniecības un inovāciju iniciatīvas, ar kurām ir jāpilnveido vai jāveido sinerģija. Septītās pamatprogrammas IST perspektīvās pētniecības programma un Konkurences un inovāciju programmas IST politikas atbalsta programma ( CIP ICT PSP ), kas saistās ar inovāciju validāciju, ir AAL JP iepriekšējā posma un nākamā posma partneru programmas. Šīs savstarpēji saistītās programmas, kas kopā aptver nozīmīgu pētniecības un inovāciju "ķēdes" daļu, nodrošina Eiropai unikālu spēku pasaules mērogā pilnvērtīgas novecošanas IST jomā.

Vairākas dalībvalstis gatavo kopīgas plānošanas iniciatīvu ( JPI )[16] "Vairāk gadu, labāka dzīve", kurā tiek saskaņots plašs pētniecības jomu klāsts (kas krietni pārsniedz IST un tehnoloģiju jomu). AAL JP var nodrošināt piemērošanas iespējas JPI daudzdisciplīnu pētniecībai par novecošanos un nodrošināt JPI pētniecības programmu ar IST lietotāju pieredzi, apmainoties ar pētniecības metodiku, piemēram, pieeju dzīves gaitai.

Visbeidzot, grupa ieteica sniegt AAL JP ilgstošu politisku atbalstu, turpināt un pilnveidot to saskanīgas vispārējās pieejas demogrāfiskajai novecošanai ietvaros, kā arī pētniecības un inovāciju, un digitālās programmas pasākumu šajā jomā ietvaros.

Komisija atbalstīs tehnoloģiju plānošanu un konsultācijas un sniegs norādes, lai ciešāk saistītu FP7 , AAL JP un CIP pilnvērtīgām vecumdienām paredzētu IST ietvarā (2011. g.).

Komisija izskatīs sinerģijas iespējas starp AAL JP un kopīgās plānošanas iniciatīvu "Vairāk gadu, labāka dzīve" JPI Ieteikumā (2011. g.).

Komisija ierosinās AAL JP veltīt AAL konferenci 2012. gadam, kurš ir nosaukts par aktīva dzīvesveida vecumdienās un paaudžu solidaritātes gadu , lai uzlabotu redzamību un plaša dalībnieku loka apņemšanās nostiprināšanu (2012. g.).

Komisija izvērtēs "Rīcības plāna par informācijas un sakaru tehnoloģijām, kas domātas vecāka gadagājuma cilvēkiem" atbilstību Digitālās programmas ietvaros (2012. g.).

5. SECINāJUMI

Eiropas Komisija atzinīgi vērtē šo AAL JP starpposma novērtējumu. No vienas puses, tas dod iespēju uzlabot kopīgas darbības ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām Eiropā, lai risinātu nenovēršamo demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas, šajā nolūkā izmantojot inovācijas un IST, kas ir svarīgs elements, lai īstenotu pamatiniciatīvas „Digitālā programma Eiropai” un „Inovācijas Savienība”. Šajā sakarā AAL JP starpposma novērtējums sniedz arī savlaicīgu ieguldījumu Eiropas inovāciju partnerības aktīvai un veselīgai novecošanai izmēģinājuma projekta turpmākai attīstībai. No otras puses, tas ļauj gūt pieredzi no šā uz LESD 185. pantu balstītā instrumenta darbības, kas ir svarīgs līdzeklis, lai veidotu Eiropas Pētniecības telpu.

Eiropas Parlaments un Padome ir aicinātas sniegt savu atzinumu par ziņojumu un tajā veikto analīzi un sniegtajiem ieteikumiem un atbalstīt ierosināto pasākumu īstenošanu.

[1] COM(2007) 332 galīgā redakcija, 2007. gada 14. jūnijs.

[2] COM(2010)245 galīgā redakcija/2, 2010. gada 19. maijs.

[3] Lēmums Nr. 742/2008/EK, 2008. gada 9. jūlijs.

[4] Eiropas Komisijas provizoriskās aplēses, kas pamatojas uz EUROSTAT un ESAO datiem.

[5] SEC (2008) 2911.

[6] COM(2009) 545, 2009. gada 17. septembris.

[7] Eiropas reģionu sudraba ekonomikas tīkls.

[8] EPC-SPC kopīgais starpposma ziņojums par pensijām, 2010. gada 28. maijs.

[9] COM(2006) 571, COM(2009) 180, 2009. gada novecošanas ziņojums – Eiropas ekonomikas sērija.

[10] COM(2010) 2020, 2010. gada 3. marts.

[11] COM(2010) 1161, 2010. gada 6. oktobris.

[12] Rīcības plāns par informācijas un sakaru tehnoloģijām, kas domātas vecāka gadagājuma cilvēkiem (2007. g.), e-veselības vadošā tirgus iniciatīva (2007. g.), FP7 IST programma, CIP ICT PSP , AAL JP darba programma (www.aal-europe.eu).

[13] Šī pieeja novecošanai ir atspoguļota arī Padomes 2010. gada 7. jūnija secinājumos par aktīvām vecumdienām.

[14] Valsts atbalsta noteikumu iespēju robežās.

[15] Tās paredzētas attiecīgi ilgtspējīgai pilsētu attīstībai un ilgtspējīgai enerģijai vietējā līmenī, www.eib.org.

[16] COM(2008) 468, Ceļā uz pētniecības kopīgu plānošanu.