52010DC0723

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 7.12.2010

COM(2010) 723 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Par Kopienas stratēģijas pārskatīšanu attiecībā uz dzīvsudrabu

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Par Kopienas stratēģijas pārskatīšanu attiecībā uz dzīvsudrabu

1. IEVADS

Komisija 2005. gada 28. janvārī pieņēma paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu[1]. Šī stratēģija attiecas uz daudziem dzīvsudraba aprites cikla aspektiem. Tās galvenais mērķis ir samazināt dzīvsudraba līmeni gan saistībā ar iedarbību uz cilvēkiem, gan vidi. Tajā ir noteiktas divdesmit prioritārās darbības, kas jāveic ES un starptautiskā mērogā.

Stratēģiju atzinīgi novērtēja Padomes 2005. gada 24. jūnija secinājumos, kā arī Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. marta rezolūcijā.

Komisija pauda nodomu “veikt visas dzīvsudraba stratēģijas pārskatīšanu līdz 2010. gada beigām”, kā norādīts minētā paziņojuma 11. iedaļā. Lai atbalstītu pārskatīšanu, Komisija lūdza ārējam konsultantam veikt visaptverošu pētījumu par stratēģijas īstenošanu[2]. Turklāt 2010. gada 18. jūnijā Briselē notika ieinteresēto personu sanāksme ar dalībvalstu, nozares un vides NVO pārstāvjiem. Nobeiguma ziņojumā ir atspoguļotas piezīmes, kuras saņēma sanāksmes laikā, kā arī rakstiskās piezīmes, kuras iesniedza 2010. gada jūlijā un augustā.

Pašreizējais pārskats ir balstīts uz šā pētījuma konstatējumiem un citu Komisijai pieejamo informāciju. Tas arī atbilst Komisijas pienākumam ziņot par panākumiem daudzpusējos pasākumos saskaņā ar 8. panta 5. punktu Regulā (EK) Nr. 1102/2008 par metāliskā dzīvsudraba un noteiktu dzīvsudraba savienojumu un maisījumu eksporta aizliegumu un drošu glabāšanu[3]. Regulas 8. panta 2. punktā noteiktais pienākums sniegt ziņojumu par notiekošo pētniecību attiecībā uz metāliskā dzīvsudraba drošas glabāšanas iespējām ir izpildīts ar pētījuma ziņojumu “Prasības attiecībā uz īpašām vietām un pieņemšanas kritērijiem metāliskā dzīvsudraba noglabāšanai”, kas pieejams Komisijas tīmekļa vietnē (sk. turpmāk arī 9. darbību).

2. STARPTAUTISKāS ATTīSTīBAS TENDENCES

Tā kā dzīvsudrabam piemīt spēja izplatīties lielos attālumos, tā ietekmi uz Savienībā dzīvojošajiem cilvēkiem, kā arī ietekmi uz vidi ES nevar samazināt līdz pieņemamam līmenim tikai ar iekšzemes politikas palīdzību. Tāpēc ir nepieciešama koordinēta starptautiska rīcība, lai globāli efektīvā veidā risinātu dzīvsudraba problēmu. Dzīvsudraba stratēģijā tas ir ņemts vērā, septiņas no tās darbībām (14. līdz 20. darbība) koncentrējot uz starptautisko pasākumu atbalstīšanu un veicināšanu. ES ir vairākkārt aicinājusi ANO Vides programmas Padomi pieņemt lēmumu par sarunu uzsākšanu par starptautiski saistošu instrumentu attiecībā uz dzīvsudrabu. ANO Vides Padome 2009. gada februārī beidzot pieņēma lēmumu izveidot Starpvaldību sarunu komiteju, kura ir pilnvarota izstrādāt starptautisku juridiski saistošu instrumentu, kas attiektos uz daudziem dzīvsudraba aprites cikla aspektiem. 2010. gada 7. –11. jūnijā Stokholmā notika pirmā Starpvaldību sarunu komitejas sesija un ir paredzēts, ka process noslēgsies 2013. gada sākumā. Eiropas stratēģijas attiecībā uz dzīvsudrabu un tās īstenošanas mērķis ir sniegt būtisku ieguldījumu šajā procesā.

Kad būs pieņemts starptautisks juridiski saistošs instruments, Komisija novērtēs nepieciešamību turpmāk pārskatīt ES Dzīvsudraba stratēģiju, lai pilnībā atspoguļotu jaunās starptautiskās saistības.

3. STRATēģIJAS īSTENOšANA

Kopumā ir gūti ievērojami panākumi to darbību īstenošanā, par kurām nolēma 2005. gadā. Turpmāk tekstā ir sniegts īss pārskats par panākumiem attiecībā uz visām divdesmit darbībām. Lai atvieglotu atsauci, šo darbību pilns teksts ir dots pielikumā.

3.1. Emisiju samazināšana

1. darbība. IPPC īstenošana

Direktīva 2008/1/EK[4] par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli ( IPPC – sākotnēji pieņēma 1996. gadā) ir galvenais juridiskais instruments dzīvsudraba emisiju samazināšanai. Tomēr tas, kā šo instrumentu piemēroja dalībvalstu iestādes, kas atbild par atļauju izsniegšanu, un tas, ka labākie pieejamie tehniskie paņēmieni ( BAT ) tika vāji piemērota atļaujās, nav ļāvis pilnībā izmantot dzīvsudraba emisiju samazināšanas iespējas. Tāpēc Komisija īpašu uzmanību ir pievērsusi šīs situācijas labošanai, veicot padziļinātu IPPC direktīvas pārskatīšanu, kuras rezultātā ir pieņemta jauna rūpniecisko emisiju direktīva ( IED ).

Jaunajā 2010. gada 8. novembrī pieņemtajā rūpniecisko emisiju direktīvā ( IED ), kas aizstās IPPC direktīvu, ir būtiski pastiprināta BAT nozīme un ar BAT saistīto emisiju līmeņa ( AEL ) nozīme. Tagad Komisija tos pieņems kā BAT secinājumus un tiem būs juridisks spēks. Atļauju izsniegšanas iestādēm dotā iespēja atkāpties no AEL līmeņiem būs ierobežota, un to vajadzēs pamatot saskaņā ar stingriem direktīvā noteiktiem kritērijiem. Paredzams, ka tā rezultātā paātrinās uz dzīvsudrabu balstītu tehnoloģiju aizstāšanu un dzīvsudraba emisiju samazināšanu vairākās rūpniecības nozarēs, jo īpaši cementa ražošanā, krāsaino metālu rūpniecībā, lielās sadedzināšanas iekārtās, atkritumu sadedzināšanā un hlora-sārmu ražošanas rūpniecībā.

2. darbība. BAT atsauces dokumentu ( BREF ) izstrāde

Tas ir ilgstošs pasākums. Patlaban, cieši sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, tiek pārskatīti BREF dokumenti hlora-sārma ražošanas rūpniecībai, lielām sadedzināšanas iekārtām un krāsaino metālu rūpniecībai. Saistībā ar to šajā procesā īpaši izskatīs dzīvsudraba emisijas, jo īpaši attiecībā uz dzīvsudraba elementu iekārtu slēgšanu hlora-sārmu ražošanas rūpniecībā.

3. darbība. Mazas jaudas ogļu sadedzināšanas iekārtu radītās emisijas

2005. gada decembrī pabeidza pētījumu “Mazas jaudas sadedzināšanas iekārtu gaisā radīto dzīvsudraba emisiju samazināšanas iespēju izmaksas un vides aizsardzības efektivitāte”[5]. Saskaņā ar pētījuma konstatējumiem tika aplēsts, ka šo avotu radītās emisijas veido 16 % no kopējām ES dzīvsudraba emisijām. Eiropas Komisija, pamatojoties uz konstatējumiem, savā priekšlikumā attiecībā uz IED ierosināja slieksni to noteikumu piemērošanai, kuri tiek piemēroti lielām sadedzināšanas iekārtām, samazināt no kopējās nominālās ievadītās siltumjaudas 50 MW līdz 20 MW. Tomēr ES likumdevējs saglabāja 50 MW slieksni un ieviesa direktīvā klauzulu, ar ko Komisijai prasa līdz 2012. gada beigām pārskatīt nepieciešamību kontrolēt emisijas zem šī sliekšņa un attiecīgā gadījumā sniegt tiesību akta priekšlikumu. Komisija noteiktajā laikā to veiks.

4. darbība. Zobārstniecības amalgamas atkritumu apsaimniekošana

Zobārstniecības amalgama ir otrs lielākais dzīvsudraba izmantošanas avots ES. Komisijas Lēmumā 2000/532/EK[6] zobārstniecības amalgamas atkritumi raksturoti kā bīstami atkritumi, tāpēc uz tiem attiecas nesen ieviestās Atkritumu pamatdirektīvas noteikumi[7]. Ar aptaujas palīdzību, kuru veica 2005. gadā, Komisija ir pārskatījusi pašreizējo zobārstniecības klīniku praksi dalībvalstīs. Tika secināts, ka, lai gan daudzās dalībvalstīs zobārstniecības iekārtu aprīkošana ar amalgamas seperatoriem ir obligāta un ir noteiktas atbilstīgas savākšanas shēmas, tā nav prakse visā Kopienā.

ES tiesību akti ūdens resursu jomā attiecas arī uz dzīvsudraba emisijām no zobārstniecības kabinetiem. Saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas[8] X pielikumu dzīvsudrabs ir klasificēts kā prioritāra bīstama viela, tādējādi dalībvalstīm ir pienākums ilgtermiņā veikt pasākumus, lai izbeigtu vai pakāpeniski apturētu šīs vielas emisijas, izplūdes vai zudumus. Papildus, atspoguļojot Ūdens pamatdirektīvas kombinēto pieeju, Direktīva 2008/105/EK[9] nosaka vides kvalitātes standartus ūdens politikas jomā atsevišķām prioritārām vielām, tostarp dzīvsudrabam un tā savienojumiem. Ja šie standarti netiek izpildīti, dalībvalstīm ir jāveic pasākumi to ievērošanai, kā paredzēts Ūdens pamatdirektīvas 11. pantā.

3.2. Piedāvājuma samazināšana

5. darbība. Dzīvsudraba eksporta aizliegums

ES likumdevējs 2008. gada 22. oktobrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 1102/2008[10] par metāliskā dzīvsudraba un noteiktu dzīvsudraba savienojumu un maisījumu eksporta aizliegumu un drošu glabāšanu. Eksporta aizliegums stāsies spēkā 2011. gada 15. martā. Saskaņā ar šo regulu noteiktās ziņošanas saistības un ieteikums organizēt informācijas apmaiņu ļaus novērtēt aizlieguma efektivitāti un ietekmi uz pasaules dzīvsudraba tirgu.

3.3. Pieprasījuma samazināšana

Zobārstniecības amalgama un mērīšanas iekārtas ir atzītas par īpaši nozīmīgiem pielietojumiem, jo tie veido galvenos dzīvsudraba apjomus, kas joprojām ir produktos.

6. darbība. Zobārstniecības amalgamas izmantošana

Komisijas dienesti par zobārstniecības amalgamas izmantošanu konsultējās divās zinātniskajās komitejās, proti, Veselības un vides apdraudējuma zinātniskajā komitejā ( SCHER ) un Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskajā komitejā ( SCHENIR ). Abu komiteju atzinumi[11],[12] neļāva izdarīt secinājumus par regulējošo papildpasākumu atbilstību, lai ierobežotu zobārstniecības amalgamas izmantošanu.

Tomēr, ņemot vērā, ka dažas dalībvalstis savā veselības aprūpes sistēmās jau ir būtiski ierobežojušas zobārstniecības amalgamas izmantošanu un ka zobārstniecības amalgama ir otrs lielākais dzīvsudraba izmantošanas avots ES, Komisija ir nolēmusi veikt šī dzīvsudraba izmantojuma pilna aprites cikla novērtējumu. Novērtējuma rezultāti gaidāmi 2011. gada beigās.

7. darbība. Mērīšanas un kontroles iekārtas, kuru sastāvā ir dzīvsudrabs

ES likumdevējs 2007. gada 25. septembrī pieņēma Direktīvu 2007/51/EK[13], ar ko groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK, kas attiecas uz dažu dzīvsudrabu saturošu mērierīču tirdzniecības ierobežojumiem. Ķermeņa temperatūras termometrus, kā arī citas dzīvsudrabu saturošas mērierīces (t. i., manometrus, barometrus, sfigmomanometrus, termometrus, kuri nav ķermeņa temperatūras termometri), kas paredzēti pārdošanai plašai sabiedrībai, vairs nevar laist tirgū. Direktīvā ir iekļauta pārskatīšanas klauzula pašreizējo ierobežojumu iespējamai paplašināšanai, iekļaujot citas mērierīces, kurās ir dzīvsudrabs.

Pašlaik tiek izskatīta tirgus ierobežojuma paplašināšana, papildus iekļaujot veselības aprūpes iekārtas, kā arī mērierīces, kas paredzētas profesionālai un rūpnieciskai izmantošanai. Tomēr līdz ar Direktīvas 76/769/EEK atcelšanu tiesiskā sistēma ir mainījusies, un pašlaik turpmāku tirgus ierobežojumu noteikšanā ir jāievēro procedūras, kas noteiktas REACH Regulā (EK) Nr. 1907/2006[14]. Iepriekš minētā Direktīva 2007/51/EK ir iekļauta REACH Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 18.a ierakstā “Ierobežojumi attiecībā uz dažu bīstamu vielu, maisījumu un izstrādājumu izgatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu”, kas grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 552/2009[15]. Eiropas Ķimikāliju aģentūra ( ECHA ) pēc Eiropas Komisijas prasības, pamatojoties uz pārskatīšanas klauzulā iekļauto saistību attiecībā uz dzīvsudrabu saturošu mērierīču ierobežošanu, novērtēja jaunos zinātniskos pierādījumus un sagatavoja ziņojumu, ierosinot veselības aprūpē un citos profesionālos un rūpnieciskos lietojumos vairāk ierobežot dzīvsudrabu mērierīcēs. Eiropas Ķimikāliju aģentūras sagatavotā ierobežojuma ziņojuma atzinuma izstrādes process sākās ar sabiedrisku apspriešanu 2010. gada 24. septembrī. Paredzams, ka attiecīgo komiteju atzinumi saskaņā ar REACH tiks iesniegti Komisijai 2011. gada septembrī. Komisija attiecīgi pieņems lēmumu par to vai ierobežojumi stāsies spēkā ES un kad tie stāsies spēkā. Līdztekus tam Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja nesen izdeva atzinumu[16], apstiprinot, ka ir pieejamas drošas alternatīvas veselības aprūpē izmantotajiem dzīvsudraba sfigmomanometriem.

8. darbība. Citi produkti un pielietojumi

Pētījuma ziņojums “Iespējas samazināt dzīvsudraba izmantojumu produktos un pielietojumos, un ko iesākt ar dzīvsudrabu, kas ir jau apritē sabiedrībā”[17], attiecas uz vairumu dzīvsudraba pielietojumu un tajā ir novērtētas iespējas samazināt dzīvsudraba ietekmi uz sabiedrību. Šis pētījums attiecas arī uz 10. darbību.

Pēc kvēlspuldžu pakāpeniskas aizliegšanas ES tirgū ar 2005. gada Ekodizaina direktīvu, kas grozīta 2009. gadā[18], Komisija izpētīja jautājumu par dzīvsudraba saturu plaši izmantotās energoefektīvās spuldzēs. Komisija 2010. gada 24. septembrī pieņēma lēmumu, ar ko groza Direktīvu 2002/95/EK (direktīva par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās ( RoHS direktīva)), kas ievērojami samazināja pieļaujamo līmeni šādās dzīvsudrabu saturošās spuldzēs[19]. Uz šīm kvēlspuldzēm arī attiecas noteikumi Direktīvā 2002/96/EK[20] par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu atsevišķu savākšanu un apstrādi (EEIA direktīva). Turklāt Komisija lūdza Veselības un vides apdraudējuma zinātnisko komiteju sniegt atzinumu par dzīvsudrabu atsevišķās energotaupīgajās spuldzēs. Veselības un vides apdraudējuma zinātniskā komiteja secināja[21], ka kompaktās luminiscējošās spuldzes ( CFL -i) salīdzinājumā ar citām attiecīgajām spuldzēm dod vispārēju, lai arī ierobežotu, samazinājumu attiecībā uz kopējām dzīvsudraba emisijām no spuldzēm un no ogļu spēkstacijām, kas nodrošina apgaismojumu. Veselības un vides apdraudējuma zinātniskā komiteja arī uzskatīja, ka, saplīstot šādām spuldzēm, nevarētu rasties veselības apdraudējums pieaugušiem cilvēkiem. Attiecībā uz bērniem Veselības un vides apdraudējuma zinātniskā komiteja šādus secinājumus nevarēja sniegt, jo nav datu par apdraudējumu.

Komisija 2008. gada decembrī ierosināja pārstrādāt EEIA direktīvu un RoHS direktīvu, kuru mērķis citā starpā ir vēl vairāk samazināt bīstamo vielu (tostarp dzīvsudraba) saturu atkritumos, kā arī uzlaboti atkārtotas savākšanas un pārstrādes mērķi. Pirmajā lasījumā koplēmuma procesa ietvaros 2010. gada novembrī panāca vienošanās par RoHs , turpretim EEIA priekšlikumu joprojām izskata Eiropas Parlaments un Padome. Direktīva 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem[22] (pēdējoreiz grozīta 2010. gadā) nosaka vispārēju aizliegumu attiecībā uz dzīvsudrabu transportlīdzekļu materiālos un sastāvdaļās. Izņēmums joprojām ir piešķirts attiecībā uz priekšējiem lukturiem un luminiscences spuldzēm, kuras izmanto vadības paneļa displejos, bet atkāpes termiņš ir ierobežots līdz 2012. gada 1. jūlijam (transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma datums).

Saskaņā ar Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem un bateriju un akumulatoru atkritumiem[23] maksimālais pieļaujamais dzīvsudraba saturs baterijās un akumulatoros tika ievērojami samazināts salīdzinājumā ar iepriekšējo (atcelto) Direktīvu 91/157/EK par baterijām un akumulatoriem, kuros ir dažas bīstamas vielas.

3.4. Pārpalikumi un rezervuāri

9. darbība. Glabāšana

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1102/2008 par metāliskā dzīvsudraba un noteiktu dzīvsudraba savienojumu un maisījumu eksporta aizliegumu un drošu glabāšanu nosaka, ka dzīvsudrabs no atsevišķiem liela apjoma avotiem, jo īpaši hlora-sārmu rūpniecībā, ir jāuzskata par atkritumiem un tas ir jāaizvāc. Pašlaik tiek izstrādāti īpaši kritēriji metāliskā dzīvsudraba drošai glabāšanai, un Komisija tos pieņems 2011. gada sākumā. Turklāt Eiropas hlora-sārmu rūpniecība ir parakstījusi brīvprātīgu nolīgumu, apņemoties nosūtīt dzīvsudraba pārpalikumu tikai uz tādām glabāšanas vietām, kas nodrošina augstus drošības standartus. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1102/2008 noteiktās saistības sniegt ziņojumu ļaus Komisijai cieši uzraudzīt šīs apņemšanās īstenošanu.

Vienlaikus ar pienākumu pārskatīt pašreizējās pētniecības darbības par drošas glabāšanas iespējām, tostarp par metāliskā dzīvsudraba sacietināšanu (sk. regulas 8. panta 2. punktu), Komisija uzdeva konsultantu ziņojumu pabeigt 2010. gada rudenī[24]. Attīstoties sacietināšanas tehnoloģijām, kas varētu ienākt tirgū, tiktu ietekmēta prasību un kritēriju izstrāde attiecībā uz metāliskā dzīvsudraba glabāšanu saskaņā ar 4. panta 3. punktu. Šī paziņojuma pieņemšanas laikā šis darbs joprojām turpinās.

10. darbība. Dzīvsudrabs izstrādājumos, kas ir jau apritē sabiedrībā

Saskaņā ar šo darbību veiktais darbs jau ir izskatīts 8. darbībā.

3.5. Aizsardzība pret iedarbību

11. darbība. Dzīvsudrabs zivīs un jūras produktos

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ( EFSA ) ir izstrādājusi uzlabotus instrumentus apdraudējuma aprēķināšanai konkrētā pārtikas līmenī un dažās īpašās populācijas grupās. Jaunā visaptverošā pārtikas patēriņa datubāze[25] satur informāciju par individuālo patēriņu attiecībā uz bērniem un pieaugušiem cilvēkiem, norādot katra dalībnieka vecumu, dzimumu un svaru. Ja par dzīvsudrabu būs pieejami jaunie dati, varēs labāk novērtēt apdraudējumu, izmantojot jauno pārtikas patēriņa datubāzi.

Valstu iestādes ir sniegušas sīkāk izstrādātu patēriņa padomu attiecībā uz dzīvsudrabu pārtikā, par pamatu izmantojot Komisijas informatīvo paziņojumu (sk. arī 12. darbību).

Lai turpmāk uzlabotu to strādājošo veselības aizsardzību, kuri varētu būt pakļauti dzīvsudraba iedarbībai, Komisija pieņēma Direktīvu 2009/161/EU[26], ar ko izveido darbvietā pieļaujamo indikatīvo iedarbības robežvērtību trešo sarakstu. Tā ietver IIRDV dzīvsudrabam un divvērtīgajiem neorganiskajiem dzīvsudraba savienojumiem.

12. darbība. Informācija par dzīvsudrabu pārtikā

Pamatojoties uz zināšanām, kas iegūtas saskaņā ar 11. darbību, Komisija dalībvalstīm 2008. gada 21. aprīlī izdeva informatīvu paziņojumu[27] attiecībā uz metildzīvsudrabu zivīs un zivsaimniecības produktos. Šajā paziņojuma sniegts ieteikums par maksimālo dzīvsudraba saturu atsevišķās zivīs, kas paredzētas patēriņam pārtikā īpaši jutīgām iedzīvotāju grupām (grūtniecēm un zīdītājām), un kurš dalībvalstīm būtu jāizmanto kā vadlīnija, sniedzot padomu patērētājiem.

3.6. Izpratnes veicināšana

13. darbība. Dzīvsudraba pētniecības prioritātes

ES kopš 2005. gada ir finansējusi vairākus pētniecības projektus, kas attiecas uz dzīvsudraba pētniecības prioritātēm. Sīkāka informācija par projektiem, kurus finansē Septītās pētniecības pamatprogramma ( FP7 ) un citi pētniecības finansēšanas mehānismi, ir pieejama Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienestā ( CORDIS )[28]. Saskaņā ar FP7 vides programmu nesen ir parakstīts dotāciju nolīgums attiecībā uz piecu gadu pētniecības projektu par globālo dzīvsudraba novērošanas sistēmu, kura kopējās izmaksas ir 8,8 miljoni euro un kurā ir iesaistīti 24 partneri no 24 valstīm. Komisija 2010. gada 1. novembrī oficiāli uzsāktā projekta vispārējās izmaksās ieguldīs 6,8 miljonus euro. Globālās dzīvsudraba novērošanas sistēmas mērķis ir sniegt galveno informāciju par dzīvsudraba pārvietošanos atmosfērā pasaules mērogā, ko varētu izmantot par pamatu dzīvsudraba emisiju samazināšanas stratēģiju efektivitātes novērtēšanai. Tas būs nozīmīgs devums attiecīgo politikas jomu ilgtermiņa panākumu novērtēšanā Eiropas un pasaules mērogā.

ES vides finanšu instrumentu ( LIFE ) izmantoja, lai finansētu izmēģinājuma projektu par metāliskā dzīvsudraba drošu noglabāšanu[29]. Turklāt Eiropas Komisija 2009. gadā uzsāka pētījumu “Zinātnisks atbalsts saistībā ar ES dzīvsudraba politiku”. Pētījuma mērķis ir sniegt Komisijai stingru zinātnisko atziņu bāzi par dzīvsudrabu, analizējot un apkopojot pašreizējos pētniecības rezultātus, kas varētu būt nozīmīgi attiecīgās politikas aspektā. Tas nodrošinās apkopotu pārskatu par pēdējo gadu laikā uzsākto dažādo pētniecības projektu konstatējumiem saistībā ar dzīvsudrabu. Paredzams, ka pētījuma rezultāti būs pieejami 2011. gada vasarā.

3.7. Starptautiskās rīcības atbalstīšana un veicināšana

ES aktīvi atbalstīja darbības saistībā ar ANO Vides programmas Globālo dzīvsudraba programmu, jo īpaši tās, kuru rezultātā ANO Vides programmas Padome 2009. gada februārī pieņēma lēmumu 25/5[30]. Lēmums 25/5 bija sākuma punkts trīs līdz četru gadu sarunu procesam, kā rezultātā būtu jāpieņem starptautisks juridiski saistošs instruments par dzīvsudrabu (sk. arī 2. iedaļu un 17. un 18. darbību). Starptautiskā līmenī Eiropas Komisija ir sniegusi atbalstu Zemes novērošanas grupai, kas nesen ierosināja jaunu uzdevumu (Globālo dzīvsudraba novērošanas plānu), kura mērķis ir izveidot globālu dzīvsudraba novērošanas sistēmu.

14. darbība. Ieguldījums starptautiskajos forumos un darbībās

Papildus iepriekš minētajam Eiropas Komisija un vairākas dalībvalstis ir iesaistījušās vairākās starptautiskās darbībās, lai palielinātu informētību, kā arī lai risinātu dzīvsudraba problēmu. Saistībā ar to Eiropas Komisija 2006. gada oktobrī Briselē organizēja starptautisku konferenci. ES un tās dalībvalstis ir vairāku starptautisku forumu locekles un dalībnieces, kuros tiek apspriests jautājums par dzīvsudrabu[31]. Arī atsevišķas dalībvalstis ir uzsākušas iniciatīvas, piemēram, IKIMP [32] (zināšanu integrēšana, izstrādājot politiku saistībā ar dzīvsudrabu), kas ir trīs gadu iniciatīva zināšanu apmaiņai un veltīta jautājumiem par dzīvsudrabu Apvienotajā Karalistē.

15. darbība. Finansējums, lai samazinātu emisijas no ogļu sadedzināšanas trešās valstīs

Eiropas Komisija ir sniegusi finansējumu 1 miljona euro apmērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmai, lai īstenotu projektu “Dzīvsudraba emisiju samazināšana no ogļu sadedzināšanas enerģētikas nozarē”. Pašlaik īstenoto projektu vada Starptautiskās Enerģētikas aģentūras Tīro ogļu centrs[33], un tas ir orientēts uz valstīm, kuras ir ļoti lielā mērā atkarīgas no cietā kurināmā, jo īpaši Ķīna, Indija, Krievija un Dienvidāfrika. Turklāt Eiropas Komisija 2010. gadā publicēja atklātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par tīrām ogļu tehnoloģijām, kas paredz dotācijas, kuras paredzētas no oglēm atkarīgām valstīm, valstīm ar strauji augošu ekonomiku un jaunattīstības valstīm[34]. Šīs dotācijas galvenokārt ir paredzētas darbspējas palielināšanas darbībām un pētījumiem, un to kopējais budžets ir 3 miljoni euro. Lai gan projekts nebūs tieši koncentrēts uz dzīvsudraba emisijām, tas palīdzēs identificēt emisiju kontroles paņēmienu papildieguvumus enerģijas ražošanas sektorā, kurā izmanto ogles.

16. darbība. Iepriekš norunātas piekrišanas procedūra, lai importētu dzīvsudrabu

Jau kopš 2003. gada iepriekš norunāta piekrišana dzīvsudraba savienojumu eksportam un importam ir noteikta par obligātu ar Regulu (EK) Nr. 304/2003 (pašlaik aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 689/2008[35]) attiecībā uz bīstamu vielu eksportu un importu, tādējādi īstenojot Roterdamas konvenciju par iepriekš norunātas piekrišana procedūru ( PIC ) starptautiskajā tirdzniecībā attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem. Iepriekš norunātas piekrišanas procedūru piemēroja arī dzīvsudraba savienojumu importam, kurus paredzēts izmantot kā pesticīdus.

17. darbība. Protokols par smagajiem metāliem ANO/EEK Konvencijā par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos

ES un 20 dalībvalstis ir Puses Protokolam par smagajiem metāliem ANO/EEK Konvencijā par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos ( LRTAP ). Eiropas Komisija stingri mudina dalībvalstis, kuras vēl nav ratificējušas Protokolu, to iespējami drīz ratificēt. ES 2008. gada septembrī ierosināja Protokola VI pielikumā iekļaut vairākus dzīvsudrabu saturošus produktus. LRTAP konvencijas izpildinstitūcija 2010. gada decembrī lems par sarunu procesa iespējamu uzsākšanu un par sarunu pilnvaru apjomu. Tomēr būs svarīgi nodrošināt, ka sarunas saistībā ar Protokolu par smagajiem metāliem ir saskaņā ar ANO Vides programmas nākamā juridiski saistošā instrumenta izstrādi attiecībā uz dzīvsudrabu.

18. darbība. Atbalsts ANO Vides programmas Globālajai dzīvsudraba programmai

Eiropas Komisija piedalās Globālo dzīvsudraba partnerattiecību konsultatīvajā grupā un ir oficiāli iesaistījusies partnerattiecību jomā “Dzīvsudraba emisijas no ogļu sadedzināšanas”, bet Vācija un Itālija ir attiecīgi locekles partnerattiecību jomās “Dzīvsudraba atkritumu apsaimniekošana” un “Dzīvsudraba pārnese un pārvērtības atmosfērā un izpēte, kas notiek ar dzīvsudrabu”. ANO Vides programmas Padome lēmumā 25/5 Globālās dzīvsudraba partnerattiecības raksturoja kā vienu no galvenajiem mehānismiem tūlītēju darbību uzsākšanai attiecībā uz dzīvsudrabu sarunu procesā par starptautisku juridiski saistošu instrumentu attiecībā uz dzīvsudrabu.

19. darbība. Dzīvsudrabs zelta ieguves sektorā

Eiropas Komisija 2010. gadā ANO Attīstības programmai sniegs finansiālu ieguldījumu 1,5 miljonu euro apmērā, lai izveidotu Gajānas plato instrumentu[36]. Instruments ir vairāku līdzekļu devēju finansējuma mehānisms, kas orientēts uz darbībām, kuras nepieciešamas, lai nodrošinātu Gajānas plato ekoloģiskā reģiona integritāti[37]. Tas finansēs projektus uz vietas, kuri cita starpā attiecas uz riskiem, kādus izraisa zeltrači ( garimpeiros ), kuri nelikumīgi un neregulēti veic zelta ieguvi nelielos apmēros, kas izplatīta Franču Gviānā, Surinamā, Gajānā, Venecuēlā un Kolumbijā.

20. darbība. Dzīvsudraba piedāvājuma samazināšana starptautiskā līmenī

ANO Vides programmas Padomes pilnvaras, kuras tā lēmuma 25/5 veidā izdevusi Starpvaldību sarunu komitejai, cita starpā ietver dzīvsudraba piedāvājuma samazināšanu, darbspēju palielināšanu šīs vielas drošai glabāšanai un starptautiskās dzīvsudraba tirdzniecības samazināšanu. ES jau ir sniegusi ieguldījumu vispārējā mērķī, pieņemot regulu par dzīvsudraba eksporta aizliegšanu (sk. 5. darbību). Sarunu procesā ES aizstāvēs savu pieeju attiecībā uz politiku un izpētīs iespējas, kā to pienācīgi atspoguļot nākamajā juridiski saistošajā instrumentā.

4. SECINāJUMI

Dzīvsudraba stratēģijas īstenošana ir sasniegusi pietiekami augstu pakāpi, nodrošinot gandrīz visas darbības.

Lai samazinātu dzīvsudraba emisijas, pašlaik ir ieviesta jauna tiesiskā sistēma attiecībā uz plaša apmēra emisiju avotiem. Jaunās rūpniecisko emisiju direktīvas īstenošana ļaus ES realizēt iespēju ievērojami samazināt emisijas, ko var panākt ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu piemērošanu. Tomēr dalībvalstīs būs vajadzīga tālejoša transponēšanas un īstenošanas prakse, kuru cieši uzraudzīs un atbalstīs Komisija.

Attiecībā uz dzīvsudraba saturu produktos turpināsies aizsāktais darbs, lai pastāvošos tirdzniecības ierobežojumus attiecībā uz atsevišķām mērierīcēm, kurās ir dzīvsudrabs, attiecinātu arī uz citām ierīcē, kuras izmanto veselības aprūpes sektorā, jo īpaši uz sfigmomanometriem un citiem profesionāliem un rūpnieciskie lietojumiem.

Komisija īpaši uzskata, ka vairāk nepieciešams izpētīt jautājumu par zobārstniecības amalgamu. Tāpēc Komisija paredz 2011. gadā uzsākt pētījumu, lai rūpīgāk novērtētu šo jautājumu, pienācīgi ņemot vērā visus aprites cikla aspektus.

Nākamo gadu prioritāte ir rīcība starptautiskā mērogā. Ņemot vērā dzīvsudraba problēmas globālo aspektu, ES iekšējie tiesību akti vien nevar nodrošināt Eiropas iedzīvotāju efektīvu aizsardzību. Tāpēc Komisija paredz pievērst centienus sarunām par starptautisku juridiski saistošu instrumentu attiecībā uz dzīvsudrabu ANO Vides programmas aizbildnībā. Saistībā ar to ES var dot lielu ieguldījumu, jo ES mērogā jau pastāv efektīvi instrumenti. Kad būs izstrādāts starptautisks instruments, Eiropas Komisija novērtēs, uz kuriem dzīvsudraba aprites cikla aspektiem būtu jāattiecas ES īpašai papildrīcībai, vajadzības gadījumā iekļaujot tiesību aktu papildpriekšlikumus un ņemot vērā regulas par eksporta aizliegšanu pārskatīšanu 2013. gadā, un turpmāku virzību saskaņā ar stratēģiju. Tas jo īpaši attiecas uz importa un eksporta papildierobežojumiem, kurus ierosināja konsultantu veiktajā pārskata pētījumā, kas jānovērtē, ņemot vērā starptautiski apspriestās saistības.

PIELIKUMS

Darbības Kopienas stratēģijā attiecībā uz dzīvsudrabu (pilns teksts)

1. EMISIJU SAMAZINāšANA

1. darbība. Komisija novērtē IPNK piemērošanas rezultātus attiecībā uz dzīvsudraba emisijām un, kad iesniegti dati saskaņā ar IPNK un EPER [38] prasībām, kā arī visaptverošas stratēģijas pārbaudes ietvaros 2010. gadā, apsver, vai ir nepieciešami turpmākie pasākumi, piemēram, Kopienas emisijas robežvērtību noteikšana. Šeit iekļauj pārskatu par uzraudzības pozitīvo ietekmi, kas saskaņā ar Direktīvu 2001/80/EK jāveic līdz 2008. gada 1. janvārim, lai tiktu samazināta sēra dioksīda emisijas no lielajām sadedzināšanas rūpnīcām.

2. darbība. Komisija aicina gan dalībvalstis, gan rūpniecību sniegt vairāk informācijas par dzīvsudraba emisijām un to novēršanu un kontroles mehānismiem. Šāda veida secinājumus var ietvert BREF , lai sekmētu tālāku emisiju mazināšanos. Otrajā BREF izdevumā par hlora-sārmu rūpniecību iekļauj informāciju, kas saistīta ar dzīvsudraba elementu ekspluatācijas pārtraukšanas riskiem.

3. darbība. Komisija 2005. gadā veic pētījumu, kā samazināt dzīvsudraba emisiju mazās ogļu sadedzināšanas iekārtās, lai papildinātu aptverošo novērtējumu CAFE programmas ietvaros.

4. darbība. Komisija 2005. gadā izskata, kā dalībvalstis īsteno Kopienas noteikumus par zobārstniecības amalgamu atkritumiem, kā arī veiks nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu pareizu piemērošanu.

2. PIEDāVāJUMA SAMAZINāšANA

5. darbība. Sniedzot proaktīvu ieguldījumu ieteikto pasaules mēroga pasākumu īstenošanā, lai pakāpeniski atteiktos no dzīvsudraba primārās ražošanas un izvairītos no pārpalikumu atkārtotas nonākšanas tirgū, kā izklāstīts 10. iedaļā, Komisija paredzējusi ierosināt grozījumus Regulā (EK) Nr. 304/2003, lai Kopiena pakāpeniski pārtrauktu dzīvsudraba eksportu līdz 2011. gadam.

3. PIEPRASīJUMA SAMAZINāšANA

6. darbība. Īstermiņā Komisija uzdos medicīnas ierīču ekspertu grupai izvērtēt dzīvsudraba izmantošanu zobārstniecības amalgamā, kā arī lūgs Veselības un vides apdraudējuma zinātniskās komitejas viedokli ar mērķi noskaidrot, vai nepieciešami regulējoši papildpasākumi.

7. darbība. 2005. gadā Komisija paredzējusi ierosināt grozījumus Direktīvā 76/769/EEK[39], lai ierobežotu neelektrisko vai neelektronisko mērīšanas un kontroles iekārtu, kuru sastāvā ir dzīvsudrabs, izmantošanu patērētāju tirgū un veselības aprūpē.

8. darbība. Īstermiņā Komisija veiks tālāku izpēti dažiem atlikušajiem produktiem un lietojumiem ES, kuros mazos daudzumos izmantots dzīvsudrabs. Vidējā termiņā un ilgtermiņā uz visiem atlikušajiem lietojumiem var attiecināt atļauju nepieciešamību un apsvērt to aizstāšanu saskaņā ar ierosināto REACH regulu[40], kad tā tiks pieņemta.

4. PāRPALIKUMI UN REZERVUāRI

9. darbība. Komisija veiks pasākumus dzīvsudraba, kas radies hlora-sārmu rūpniecībā, pagaidu uzglabāšanai, ņemot vērā grafiku plānotajai dzīvsudraba eksporta pakāpeniskajai pārtraukšanai līdz 2011. gadam. Vispirms Komisija izpētīs iespējas noslēgt nolīgumu ar rūpniecības nozari.

10. darbība. Komisija uzņemsies tālākus pētījumus īstermiņa un vidēja termiņa periodā, par to kas otiek ar dzīvsudrabu izstrādājumos, kas jau ir sabiedrības apritē.

5. AIZSARDZīBA PRET IEDARBīBU

11. darbība. Īstermiņā EFSA izmeklēs dažādu zivju un jūras produktu iedarbību, uzņemot tos ar pārtiku, īpaši jutīgās iedzīvotāju grupās (piemēram, grūtnieces un bērni).

12. darbība. Kad būs pieejami jauni dati, Komisija piedāvās papildu informāciju par dzīvsudrabu pārtikā. Valsts iestādes tiks aicinātas sniegt padomus, ņemot vērā vietējos apstākļus.

6. IZPRATNES VEICINāšANA

13. darbība. Prioritātes dzīvsudraba pētniecībā apskata 7. pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammā un citos atbilstošajos finansēšanas mehānismos.

7. STARPTAUTISKāS RīCīBAS ATBALSTīšANA UN VEICINāšANA

14. darbība. Kopienai, dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām jāsniedz ieguldījums starptautiskajos forumos un darbībās, divpusējās saistībās un projektos ar trešām valstīm, ieskaitot tehnoloģiju tālāknodošanu, lai risinātu dzīvsudraba problēmu.

15. darbība. Komisija apsver, vai izveidot īpašu finansēšanas shēmu pētnieciskajiem un izmēģinājuma projektiem, lai samazinātu dzīvsudraba emisijas no ogļu sadedzināšanas valstīs, kurās liela nozīme ir cietajam kurināmajam, piemēram, Ķīnā, Indijā, Krievijā u.c., kas ir līdzīga CARNOT programmai, kas veicina tīru un efektīvu cietā kurināmā izmantošanu.

16. darbība. Kopienai jāveicina iniciatīva, kas dzīvsudrabu attiecina uz Roterdamas konvencijā paredzēto iepriekš norunātas piekrišanas procedūru.

17. darbība. Kopienai un dalībvalstīm jāturpina atbalstīt pasākumi, kas paredzēti saskaņā ar Protokolu par smagajiem metāliem ANO/EEK Konvencijā par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos.

18. darbība. Kopienai, dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām jāatbalsta arī ANO Vides programmas Globālā dzīvsudraba programma, piemēram, pārskatot tehniskās zināšanas un cilvēku un finanšu resursus.

19. darbība. Kopienai un dalībvalstīm jāatbalsta globālie pasākumi, kas veicina dzīvsudraba izmantošanas samazināšanu zelta ieguves sektorā, t.i., ANO Attīstības programmas/ Globālā vides fonda/ ANO Rūpniecības attīstības organizācijas Globālā dzīvsudraba projekta ietvaros. Jāapsver iespējas atbalstīt atsevišķas jaunattīstības valstis, izmantojot dažādus veidus, kas attiecas uz attīstības sadarbības palīdzību, ņemot vērā valsts attīstības stratēģijas.

20. darbība. Lai samazinātu dzīvsudraba piegādi starptautiskā līmenī, Kopienai jāaizstāv arī primārās ražošanas pakāpeniska globāla samazināšana un jāaicina citas valstis pārtraukt pārpalikumu atkārtotu laišanu tirgū, izmantojot iniciatīvu, kas būtu līdzīga Monreālas protokolam par ozona slāni noārdošām vielām. Saskaņā ar šo mērķi paredzētie Regulas (EK) Nr. 304/2003 grozījumi pakāpeniski pārtrauks dzīvsudraba eksportu no Kopienas līdz 2011. gadam.

[1] COM(2005) 20 galīgā redakcija.

[2] http://ec.europa.eu/environment/chemicals/mercury/pdf/review_mercury_strategy2010.pdf.

[3] OV L 304, 14.11.2008., 75. lpp.

[4] OV L 24/8, 29.1.2008.

[5] http://ec.europa.eu/environment/chemicals/mercury/.

[6] OV L 226/3, 6.9.2000.

[7] Direktīva 2008/98/EK, OV L 312/3, 22.11.2008.

[8] Direktīva 2000/60/EK, OV L 327, 22.12.2000.

[9] OV L 348/89, 24.12.2008.

[10] OV L 304/75, 14.11.2008.

[11] http://ec.europa.eu/health/archive/ph_risk/committees/04_scher/docs/scher_o_089.pdf.

[12] http://ec.europa.eu/health/archive/ph_risk/committees/04_scenihr/docs/scenihr_o_016.pdf.

[13] OV L 257, 3.10.2007.

[14] OV L 396/1, 30.12.2006.

[15] OV L 164/7, 26.6.2009.

[16] http://ec.europa.eu/health/archive/ph_risk/committees/04_scenihr/docs/scenihr_o_025.pdf.

[17] http://ec.europa.eu/environment/chemicals/mercury/pdf/study_report2008.pdf.

[18] Direktīva 2009/125/EK, OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.

[19] OV L 251/28, 25.9.2010.

[20] OV L 37/24, 13.2.2003.

[21] http://ec.europa.eu/health/scientific_committees/environmental_risks/docs/scher_o_124.pdf.

[22] OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.

[23] OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.

[24] http://ec.europa.eu/environment/chemicals/mercury/.

[25] http://www.efsa.europa.eu/en/datex/datexfooddb.htm.

[26] OV L 338, 19.12.2009.

[27] EK 2008. gada 21. aprīļa informatīvais paziņojums par metildzīvsudrabu zivīs un zivsaimniecības produktos: ec.europa.eu/food/food/chemicalsafety/contaminants/information_note_mercury-fish_21-04-2008.pdf.

[28] http://cordis.europa.eu/search.

[29] MERSADE projekts (http://www.mayasa.es/ing/mersade.asp); MERSADE LIFE06 ENV/ES/PREP/03.

[30] http://www.chem.unep.ch/mercury/GC25/GC25Report_English_25_5.pdf.

[31] Tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas dzīvsudraba programma, Protokols par smagajiem metāliem ANO/EEK LRTAP konvencijā, OSPAR konvencija un Bāzeles konvencija, u.t.t.

[32] http://www.mercurynetwork.org.uk/.

[33] http://www.iea-coal.org.uk.

[34] https://webgate.ec.europa.eu/europeaid/online-services/index.cfm?ADSSChck=1281432803820&do=publi.detPUB&searchtype=AS&Pgm=7573841&debpub=&orderby=upd&orderbyad=Desc&nbPubliList=15&page=1&aoref=129199.

[35] OV L 204/14, 31.7.2008.

[36] http://ec.europa.eu/europeaid/documents/aap/2010/af_aap_2010_dci-env.pdf.

[37] http://www.guianashield.org.

[38] Komisijas 2000. gada 17. jūlija Lēmums 2000/479/EK par Eiropas piesārņojošu vielu emisiju reģistra ( EPER) ieviešanu saskaņā ar 15. pantu Padomes Direktīvā 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, OV L 192, 28.7.2000.

[39] Direktīva 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem, OV L 262, 27.9.1976.

[40] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ķīmisko vielu reģistrēšanu, novērtēšanu, lietojuma atļaušanu vai ierobežošanu ( REACH ), par Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras izveidi un par grozījumiem Direktīvā 1999/45/EK un Regulā (EK) {par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem} (COM(2003) 644 galīgā redakcija, 2003. gada 29. oktobrī.