52010DC0721

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 7.12.2010

COM(2010) 721 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Reģionālo iniciatīvu loma nākotnē

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Reģionālo iniciatīvu loma nākotnē

1. PAMATOJUMS

Reģionālās iniciatīvas kā pagaidu pasākumu pārejai no valstu elektroenerģijas un gāzes tirgus uz vienoto enerģijas tirgu pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma 2006. gada pavasarī izveidoja Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupa ( ERGEG ). Tika izveidoti septiņi elektroenerģijas reģioni[1] un trīs gāzes reģioni.

Reģionālās iniciatīvas (RI) ir kalpojušas kā forums, kur kaimiņvalstu regulatori, tīkla operatori un citas ieinteresētās personas var apspriest jautājumus, kas interesē tos visus. Daudzas no RI ir ļāvušas gūt panākumus ļoti dažādās jomās. Elektroenerģijas reģioni galveno vērību ir pievērsuši pārslodzes novēršanai, balansēšanai un pārredzamībai. Gāzes reģioni ir nodarbojušies ar starpsavienojumu, savietojamības, pārredzamības, gāzes apmaiņas centru un apgādes drošības jautājumiem.

Piecus gadus pēc reģionālo iniciatīvu ieviešanas Komisija uzskata, ka ir lietderīgi tās novērtēt, lai noteiktu, vai tās būtu efektīvākas un dotu labāku ieguldījumu iekšējā tirgus izveidē, ja veiktu izmaiņas to procesā, sastāvā vai pārvaldībā. Šāds pārskats ir saderīgs arī ar trešās paketes par iekšējo enerģijas tirgu (dēvētu par Trešo enerģētikas paketi)[2] stāšanos spēkā. Trešajā enerģētikas paketē paredzēti jauni Eiropas reglamentējošo noteikumu instrumenti — tīkla kodeksi, kurus Komisija, izmantojot komitejas procedūru var noteikt par saistošiem, un tiek mainīt iestāžu struktūra, izveidojot Energoregulatoru sadarbības aģentūru ( ACER ). Komisija pagājušajā gadā ir uzsākusi pētījumu par reģionālajām iniciatīvām[3]. Līdztekus tam ERGEG ir izstrādājusi stratēģijas dokumentu par reģionālo iniciatīvu nozīmi[4]. Savu ziņojumu par reģionālo sadarbību[5] ir publicējušas arī dažas ieinteresētās personas, un jūlijā Komisija kopīgi ar ERGEG organizēja Reģionālo iniciatīvu konferenci[6].

Šī paziņojuma nolūks ir, pamatojoties uz pētījumu un debašu secinājumiem, uzzināt ieinteresēto personu viedokļus par iespējamiem risinājumiem uzsākto reģionālo iniciatīvu efektivitātes pastiprināšanai.

Ņemot vērā šo paziņojumu un atkarībā no visu ieinteresēto personu reakcijas, kādu tas izraisīs, Komisija varētu uzsākt iniciatīvu, pamatojoties uz elektroenerģijas un gāzes regulas 12. panta 3. punktu[7]. Komisija saskaņā ar šo pantu var atkārtoti noteikt katras reģionālās sadarbības struktūras ģeogrāfisko apgabalu saistībā ar Reģionālo iniciatīvu uzdevumu un pārvaldības plašākas reformas procesu, kurā ieguldījumu atbilstoši saviem attiecīgajiem uzdevumiem un pienākumiem sniegs visi dalībnieki, Komisija, ERGEG , ACER , PSO, dalībvalstis un ieinteresētās personas.

2. REģIONāLO INICIATīVU UZDEVUMI UN PRIORITāTES

Lielā mērā līdz šim Reģionālajās iniciatīvās ir ievērota augšupēja pieeju, saskaņā ar kuru katrs reģions ir noteicis savas prioritātes. Šādai brīvprātīgai pieejai ir bijušas lielas priekšrocības, jo tā ir ļāvusi reģioniem pievērsties savām konkrētajām problēmām. Piemēram, kad 2009. gada janvārī radās gāzes piegādes traucējumi, dienvidu–dienvidaustrumu gāzes reģions spēja pievērsties jautājumiem par apgādes drošību.

Tās ir arī ļāvušas veikt izmēģinājuma pārbaudi, saskaņā ar kuru risinājumus pirms ieviešanas citos reģionos vispirms var pārbaudīt vienā reģionā. Piemēram, risinājumi, kas rasti, lai novērstu problēmas apjomu sasaistē starp Dānijas un Vācijas elektroenerģijas tirgiem, ir palīdzējuši panākt vienprātību jautājumā par apjomu sasaistes ieguvumiem.

Visbeidzot, reģioni īstenoja ES pasākumus, kuriem ir īpaša pārrobežu dimensija. Piemēram, elektroenerģijas reģioni strādāja pie pārslodzes pārvaldības pamatnostādņu prasību īstenošanas. Ziemeļu–rietumu gāzes reģions ir turpinājis pārredzamības prasību īstenošanu papildus tām prasībām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1775/2005. Iespējams, ka bez reģionālās pieejas, panākumi īstenošanā būtu mazāki vai gausāki.

Tomēr brīvprātīgai augšupējai pieejai ir arī būtiskas nepilnības, kā tika atzīts jau pašā sākumā[8]. Pastāv risks, ka dažādi reģioni vienām un tām pašam problēmām piemēro dažādus risinājumus bez skaidras integrācijas perspektīvas laika gaitā. Piemēram, ja katrs reģions veido pats savu kopīgo izsoļu biroju ar savu struktūru, pārvaldību, utt., neņemot vērā konverģenci ar tādām pašām struktūrām citos reģionos, tas varētu apdraudēt iekšējā enerģijas tirgus izveidi ilgākā laika posmā.

Komisijas pasūtītajā pētījumā norādīts, ka precīzi noteiktu norādījumu trūkums Reģionālajām iniciatīvām apvienojumā ar citiem faktoriem, kas cita starpā saistīti ar Reģionālo iniciatīvu pārvaldību, ir ierobežojuši Reģionālo iniciatīvu spēju visefektīvākajā veidā īstenot paredzēto augšupējo pieeju.

Tāpēc Reģionālajām iniciatīvām ir jādod turpmākas politikas vadlīnijas, saskaņā ar šajā nodaļā norādītajām nostādnēm.

Vispārējam principam ir jābūt tādam, ka Reģionālām iniciatīvām ir jāpievēršas tikai tādiem jautājumiem, kuriem ir skaidra pievienotā vērtība. Ņemot vērā arī ierobežotos resursus, būtu vēlams strādāt ar nelielu skaitu prioritāšu, kuru īstenošanā var gūt būtiskus panākumus.

a. ES acquis , tostarp tīkla kodeksu, īstenošana.

Iepriekš elektroenerģijas Reģionālās iniciatīvas daudz laika veltīja to acquis daļu īstenošanai, kurām nepieciešama pārrobežu koordinēšana ( jo īpaši pārrobežu pārslodze, pārrobežu jaudas sadale un pārredzamība). Lai gan šajos jautājumos tika gūti panākumi, Reģionālo iniciatīvu darbs vēl nav panācis rezultātus par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 prasību pilnīgu ievērošanu dalībvalstīs. Šā iemesla dēļ Komisija 2010.gada jūnijā sāka pienākumu neizpildes procedūru, pieprasot divdesmit dalībvalstīm nekavējoties īstenot un piemērot vienotā tirgus noteikumus[9]. Tāpēc Reģionālo iniciatīvu pirmajai prioritātei ir jābūt Otrās enerģētikas paketes[10] pareizas īstenošanas paātrināšanai, piemēram, attiecībā uz tiem jautājumiem, kuriem vajadzīga pārrobežu koordinēšana.

Turpmāk Reģionālajām iniciatīvām varētu būt nozīme ne vien konkrētu Trešās enerģētikas paketes noteikumu īstenošanā, bet arī tiesību aktu īstenošanā, pamatojoties uz Trešo enerģētikas paketi, t. i., jaunu regulu pielikumu un tīkla kodeksu īstenošanā. Kad ar komitejas procedūras starpniecību būs pieņemti tīkla kodeksi, tie būs juridiski saistoši un būs ES acquis daļa. Tā kā pieņemšanas procedūras tomēr varētu būt ilgas, tirgus integrāciju varētu veicināt, ja Reģionālās iniciatīvas sāktu īstenot tos tīkla kodeksu elementus, par kuriem var paredzēt, ka tie netiks grozīti pieņemšanas procesa beigu posmos. Tādā gadījumā Reģionālajām iniciatīvām ir jānodrošina, ka agrīna īstenošana neizslēdz vēlākus pielāgojumus. Reģioni acquis pārrobežu aspektus varētu īstenot atšķirīgā laikposmā, ar nosacījumu, ka visi reģioni ievēro termiņus, līdz kuriem īstenošana juridiski jāpabeidz.

Agrīna īstenošana vienā reģionā varētu kalpot kā praktisks eksperiments, lai noteiktu labāko veidu jauno kodeksu īstenošanai, šajā sakarā nepieciešamo laikposmu un praktiski pārvaramos šķēršļus. Gūtā pieredze varētu atvieglot un paātrināt īstenošanu citos reģionos. Šajā ziņā labi piemēri ir centrālās daļas rietumu elektroenerģijas reģionā līdz šim veiktais darbs tirgus sasaistīšana un centrālās daļas austrumu elektroenerģijas reģionā veiktais darbs uz plūsmu balstītu jaudas sadales metodes piemērošanā.

Lai izvairītos no tā, ka dažus acquis noteikumus atsevišķi reģioni interpretē vai piemēro atšķirīgi vai arī tā, ka tiek sarežģīta turpmāka integrācija ar citiem reģioniem, ACER ir aktīvi jāuzrauga kodeksu un citu acquis saskaņota īstenošana visos reģionos.

Reģionālajām elektroenerģijas iniciatīvām līdz 2015. gadam ir kolektīvi jāpanāk mērķis par pilnīgi sasaistītu tirgu visā ES. Tirgu sasaiste ir paņēmiens tirgus integrācijas paātrināšanai un to būs vieglāk panākt (un tādējādi arī ātrāk), ja tās valstis, kuras joprojām neizmanto tirgu sasaisti, reģionāli strādā kopā, lai pievienotos ES tirgu sasaistei.

Attiecībā uz gāzi diskusijās par gāzes tirgus mērķmodeli ir jāizpēta tirgu sasaistes iespējamā nozīme, lai paātrinātu tirgus integrāciju starp balansēšanas zonām. Tirgu sasaiste jāuzskata par mērķi līdz 2015. gadam, tā sasniegšanā izmantojot regulatoru darbu. Šajā virzienā jau tiek veikti nepieciešami soļi, piemēram, padarot pieejamu stabilu jaudu nākamajai diennaktij un apvienojot ieejas un izejas jaudas, lai veidotu vienotu jaudas produktu no viena gāzes apmaiņas centra līdz otram centram.

Attiecībā uz elektroenerģiju centrālās daļas rietumu reģions un ziemeļu reģions ir radījuši pilnīgi sasaistītu tirgu 2010. gada novembrī. Tāpēc šie reģioni ir īstenošanas priekšplānā.

Tomēr tas, kā ES mērogā radīt sasaistītu tirgu, ir jāapspriež starp reģioniem, piemēram, Florences un Madrides forumos. Cik iespējams drīz ir jāorganizē apspriešanās par metodi, kas jāizmanto sasaistīta tirgus radīšanai, lai izvairītos no tehniskām problēmām vēlākā posmā.

b. Reģionālie jautājumi. Ieguldījumi infrastruktūrā, reģionālā balansēšana un apgādes drošība

Atkarībā no reģiona konkrētajiem tirgus apstākļiem katram reģionam būs jānodarbojas ar jautājumiem, kas raksturīgi attiecīgajam reģionam, pat ja šādi jautājumi varētu kādā brīdī kļūt nozīmīgi arī citiem reģioniem. Ņemot vērā ES vispārējo enerģētikas politiku, par prioritāriem ir jāuzskata trīs jautājumi: reģionālie ieguldījumi infrastruktūrā, reģionālā balansēšana un apgādes drošība.

Komisija savu redzējumu par infrastruktūras attīstības vajadzībām ir izklāstījusi paziņojumā[11] “Enerģētikas infrastruktūras prioritātes 2020. gadam un pēc tam. Projekts integrētam Eiropas enerģētikas tīklam”, kurā tā ierosināja, ka Reģionālajām iniciatīvām varētu būt galvenā nozīme infrastruktūras prioritāšu noteikšanā to attiecīgajos reģionos un pārrobežu ieguldījumu koordinēšanā, jo īpaši jaunos starpsavienojumos. Lai veicinātu pārrobežu ieguldījumus, skaidri jānosaka ieguldījumu vajadzības, jāievieš atbilstoša regulējošā sistēma un jārisina plānošanas un atļauju piešķiršanas jautājumi. ACER ir svarīga nozīme sadarbības veicināšanā starp regulatoriem par ieguldījumu lēmumu regulatīvajiem aspektiem. Reģionālās iniciatīvas var palīdzēt sekmēt procesu, jo tās kalpo kā platforma regulatoriem, PSO, tīkla lietotājiem un dalībvalstīm, sadarbībā ar Komisiju un ACER šādu jautājumu risināšanai. Turklāt ir jāsaglabā iespēja šādus jautājumus risināt ad hoc struktūrās ārpus Reģionālo iniciatīvu darbības jomas, ja šādas ad hoc struktūras ir iedarbīgākas pārrobežu ieguldījumu veicināšanai.

Šādi ieguldījumi var būt īpaši svarīgi apgādes drošības nodrošināšanā (kā ieguldījumi, kas ļauj fiziski nodrošināt gāzes plūsmas atpakaļgaitas virzienu). Reģionālās sadarbības vajadzība ir atzīta regulā par gāzes piegādes drošību.

Vēl viens Reģionālo iniciatīvu galvenais uzdevums varētu būt balansēšanas zonu konsolidācijas darbs, atkarībā no apspriešanās rezultātiem par gāzes tirgus mērķmodeli.

Visbeidzot, reģionālā sadarbība ir būtiska, lai uzlabotu tīklu integritāti, izvairītos no tehniskiem traucējumiem un pārtraukumiem un, ja tādi rodas, tos efektīvi novērstu, pēc iespējas mazāk traucējot lietotājus un ražotājus.

c. Izmēģinājuma pārbaude

Attiecībā uz jautājumiem, kur vēl nav ietverti pamatnostādnēs un tīkla kodeksos, Reģionālajām iniciatīvām var būt svarīga loma kā jaunu ideju pārbaudes vietai. Izmēģinājuma pārbaudes rezultātā var nonākt pie iniciatīvas, kurā tiek izstrādāti jauni saistoši noteikumi, piemēram, jauni tīkla kodeksi.

Reģionālie izmēģinājuma projekti varētu būt lietderīgi, lai ātrāk ieviestu viedos tīklus vai pārrobežu mazumtirdzniecības tirgu. Eiropas enerģētikas tīkla iniciatīva, kas noteikta Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā ( SET plāns), ir izveidojusi sistēmu, saskaņā ar kuru elektroenerģijas PSOET ir sniedzis sīki izstrādātu ceļvedi nākamajiem gadiem. Reģionālajām iniciatīvām varētu būt lietderīga loma pētniecības un attīstības projektu īstenošanā (sk. “ceļvedi”[12]). Acīmredzami arī attiecībā uz citiem jautājumiem reģioniem vajadzētu spēt brīvi izvēlēties iesaistīties izmēģinājuma pārbaudē atkarībā no reģiona konkrētajām vajadzībām.

3. REģIONU SKAITS

Elektroenerģijas reģioni ir noteikti Lēmumā 2006/770/EK, ar ko grozīja Regulas (EK) Nr. 1228/2003[13] pielikumā pievienotās sastrēgumu pārvaldības pamatnostādnes. Kas attiecas uz gāzi, reģioni nav oficiāli noteikti saistošā lēmumā. Gāzes reģioni ir noteikti neoficiālas apspriešanās rezultātā starp Komisiju, regulatoriem, PSO un citām ieinteresētajām personām. Prakse ir pierādījusi, ka pat bez oficiāla lēmuma, ar ko nosaka reģionus un to uzdevumus, gāzes reģioniem ir izdevies gūt panākumus.

Turpmāk ir iespējamas divas izvēles. Pirmā izvēle ir oficiālā lēmumā noteikt gāzes reģionu sastāvu un uzdevumus, kura galvenā priekšrocība būtu tā, ka tas novērstu diskusijas un neskaidrību un precīzāk noteiktu, kas tiek sagaidīts no attiecīgajām dalībvalstīm un to enerģētikas jomā ieinteresētajām personām. Otra izvēle ir saglabāt gāzes reģionu neoficiālo noteikšanu, kuras galvenā priekšrocība ir tāda, ka tā pieļautu lielāku elastīgumu reģionu sastāvā un to uzdevumos laika gaitā.

Līdztekus instruments, kuru izmanto reģionu noteikšanai, rada jautājumu par reģionu sastāvu. Reģionu sastāvs ir jānosaka atkarībā no to uzdevumiem. Ja reģiona mērķis ir gūt panākumus atsevišķu konkrētu prioritāšu īstenošanā, tad reģiona struktūrai ir jābūt tam atbilstošai.

Attiecībā uz elektroenerģiju pašreizējo reģionu struktūra šķiet labi piemērota, lai īstenotu ierosinātās prioritātes un nav pamata mainīt pašreizējo septiņu reģionu sastāvu. Tomēr laika gaitā, kad būs izveidots pietiekami daudz starpsavienojumu, kas fiziski savieno attiecīgos reģionus, varētu būt atbilstīgi Francijas, Apvienotās Karalistes un Īrijas reģionu integrēt centrālās daļas rietumu reģionā un Baltijas reģionu ziemeļu reģionā.

Attiecībā uz gāzi ir pamatoti iemesli pārveidot pašreizējo dienvidu–dienvidaustrumu reģionu. Komisijas pasūtītajā pētījumā secināts, ka neviendabīgo platību un dalībnieku atšķirīgo interešu dēļ šis reģions (dienvidu–dienvidaustrumu), iespējams, vairāk nekā citi reģioni cietis no Reģionālajām iniciatīvām raksturīgās brīvprātīgās un uz sadarbību orientētās pieejas trūkumiem, kas nozīmē zināmu organizatorisku vaļīgumu un saistību trūkumu . Ņemot vērā to, cik svarīgi ir attīstīt jaunu gāzes infrastruktūru un jaunus starpsavienojumus, lai izveidotu iekšējo gāzes tirgu, un apgādes drošības iemeslu dēļ Komisija ierosina pašreizējo dienvidu–dienvidaustrumu reģionu sadalīt trīs jaunos gāzes reģionos, iekļaujot Baltijas valstis un Ziemeļvalstis, kā norādīts turpmāk:

- jauns centrālās daļas dienvidu reģions: IT, AT, SK, SI, HU, RO, BG, EL;

- jauns centrālās daļas austrumu reģions: DE, PL, CZ, SK, AT;

- jauns BEMIP reģions SE, FI, EE, LV, LT, PL, DE, DK.

Reģiona struktūras maiņa varētu izraisīt pagaidu pārtraukumu tā operatīvajā darbā. Tomēr būtu vēlams pielāgot struktūru un izveidot jaunus efektīvākus reģionus, pat ja izveidei vajadzēs vairākus mēnešus, nevis saglabāt struktūru, kas nav piemērota vēlamo rezultātu sasniegšanai.

Tikpat pamatoti ir pašreizējā dienvidu reģionā (ko veido Francija un Pireneju pussala) iekļaut Itāliju, jo cita starpā šis reģions būs galvenais ieejas punkts dabasgāzei no Āfrikas ziemeļiem. Izmaiņām varētu būt pozitīva ietekme uz likviditāti šajā jaunajā dienvidu reģionā. Itālija kā valsts starp diviem reģioniem varētu palīdzēt nodrošināt abu dienvidu reģionu saskaņotību.

Papildus tirgus struktūras jautājumiem un acquis īstenošanai katram no reģioniem būtu jāpievērš uzmanība jaunu starpsavienojumu izveidei.

Pašreizējā Ziemeļrietumu reģiona struktūra un sastāvs ir piemēroti, un tos nevajadzētu mainīt.

Ir svarīgi norādīt, ka no Reģionālajām iniciatīvām nav jāizslēdz citas sadarbības struktūras starp PSO, regulatoriem vai dalībvalstīm, piemēram, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Dānijas, Zviedrijas, Nīderlandes, Beļģijas, Īrijas un Luksemburgas parakstīto Ziemeļu jūru piekrastes valstu tīkla iniciatīvu. Tas, ka dalībvalsts ir viena reģiona daļa, neliedz tām strādāt kopā ar vienu vai vairākām dalībvalstīm no cita reģiona, ciktāl šāda sadarbība nav pretrunā ar reģionu darbu.

Turklāt kā ieteica arī ERGEG , reģioniem ir pamatoti iemesli strādāt kopā pie atsevišķiem jautājumiem, piemēram, sasaistīta tirgus radīšana starp centrālās daļas rietumu reģiona valstīm un Ziemeļvalstīm. Tomēr šāda sadarbība nedrīkstētu kavēt reģionu darbu un rezultātu sasniegšanu. Ja viens reģions sniedz “labu piemēru“, citiem reģioniem ir jātiecas šo piemēru ievērot (vajadzības gadījumā ņemot vērā reģionālās īpatnības).

Ir ļoti iespējams, ka laika gaitā būs jāmaina reģionu skaits un to sastāvs. Reģioni patiešām sasniegs savu mērķi, vismaz no tīri teorētiska viedokļa, tad, kad tie vairs nebūs nepieciešami.

Reģionu darba un to sastāva regulāru novērtēšanu varētu veikt sakarā ar Florences un Madrides forumiem.

4. PāRVALDīBAS JAUTāJUMI

1. Katra reģiona struktūra

Reģionālo iniciatīvu pašreizējā pārvaldības struktūra sastāv no trim iestādēm. Katrā reģionā ir Reģionālā koordinācijas komiteja ( RCC ), kuras sastāvā ir visas reģiona valstu regulatīvās iestādes. RCC darbojas kā visu reģionam paredzēto darbu koordinētāja un nodrošina vadību un stratēģiju. Īstenošanas grupas ( IG ) sastāvā ir valstu regulatīvās iestādes un galvenās ieinteresētās personas. Tā ierosina un apņemas veikt konkrētas darbības RCC līmenī noteikto prioritāro jautājumu risināšanai. Visbeidzot, ir Ieinteresēto personu grupa ( SG ), kuras sastāvā ir visas ieinteresētās personas.

Pētījumā par Reģionālajām iniciatīvām norādīja uz nepieciešamību vairāk sniegt politiskās vadlīnijas. Nereti Reģionālo iniciatīvu rezultātā rodas nepieciešamība iesaistīt valdību, lai mainītu valsts tiesisko un regulatīvo sistēmu un sniegtu atbalstu politiskā līmenī, piemēram, pārrobežu infrastruktūras projektiem. Dalībvalstu iesaistīšanās Reģionālajās iniciatīvās samazinātu risku, ka pārmērīgi savairotos forumi, kurus dalībvalstis izveidotu kā ad hoc struktūras ārpus Reģionālo iniciatīvu darbības jomas.

Kopš ACER darbības uzsākšanas tai ir jābūt aktīvai lomai Reģionālajās iniciatīvās, lai nodrošinātu dažādu reģionu darba efektivitāti un konsekvenci.

Arī Komisijai ir jāsniedz politiskās vadlīnijas, ņemot vērā tās lomu iekšējā enerģētikas tirgus izveides veicināšanā un tās pienākumu kā Līgumu un ES acquis sargam. Komisijai jāspēj sniegt priekšlikumus attiecībā uz ikvienu jaunu uzdevumu, kas jārisina reģionam.

Reģionālo iniciatīvu pārvaldību varētu pastiprināt, izveidojot Reģionālo pārvaldības komiteju ( RSC ), iekļaujot ACER , Komisiju, kā arī dalībvalstis un regulatorus no visiem reģioniem līdztekus ar RCC , un paplašinot RCC , iekļaujot ACER un Komisiju. RSC būtu divējāds uzdevums: veicināt un paātrināt sadarbību reģionālajā līmenī un nodrošināt augsta līmeņa orientieri attiecībā uz reģiona darba plānu, kas RSC jāizstrādā, to koordinējot ar ACER darba plānu, ievērojot politisko mērķu ietekmi attiecībā uz apgādes drošību, konkurētspēju un ilgtspējību, un veicināt panākumus tīkla kodeksu īstenošanā, ņemot vērā RI jauno lomu — vienkāršot īstenošanu un rosināt agrīni īstenot citus projektus, kā arī infrastruktūras attīstīšanu reģionālajā līmenī. RSC varētu augstā līmenī rosināt īstenošanu, ja rodas problēmas. Tīri juridiski jautājumi joprojām būtu RCC ziņā.

Vajadzības gadījumā RCC un RSC varētu atkarībā no temata un izskatāmajiem projektiem uz savām sanāksmēm uzaicināt PSO, elektroenerģijas biržas pārstāvjus vai citas ieinteresētās personas. Šāda nozares agrīna iesaistīšana ļautu garantēt visu stratēģisko un politisko lēmumu atbilstību un piemērojamību un ļautu rast risinājumu Komisijas pētījumā paustajām bažām, ka ieinteresētās personas pašlaik tiek iesaistītas pārāk vēlu.

Lai papildinātu RCC un RSC darbu, Īstenošanas grupai un Ieinteresēto personu grupai būtu jāturpina strādāt tāpat kā pašlaik.

2. Pārvaldība un saskaņotība starp reģioniem

Svarīga ir ne tikai skaidra pārvaldības struktūra reģionos, vienlīdz svarīgi ir nodrošināt darba saskaņotību starp reģioniem. Līdz šim ERGEG regulāri publicēja saskaņotības un konverģences ziņojumus, bet nav iespējams skaidri noteikt, cik lielā mērā reģioni ņēma vērā ziņojumus.

Dažādu reģionu darba saskaņotību vispirms tiks veidota kā lejupejošas pamatnostādnes, kura konkrēti nodrošinās konkrēti nodrošinās vispārīgās pamatnostādnes un tīkla kodeksi. Ciktāl tas attiecas uz elektroenerģijas nozari, tie būs ERGEG ad hoc padomdevējas grupas izstrādātā paraugmodeļa izskaidrojums. Turklāt būs nepieciešams pārbaudīt tīkla kodeksu saskaņotu piemērošanu starp reģioniem. Ja reģioni nodarbojas ar jautājumiem, kas (vēl) nav iztirzāti tīkla kodeksos, ir nepieciešamas vispārējas pamatnostādnes, lai neapdraudētu iekšējā enerģētikas tirgus izveidi.

Lai nodrošinātu saskaņotību starp reģioniem, nav nepieciešams izveidot papildu struktūru. Pirmkārt, tā ir apzināta izvēle gan gāzes, gan elektroenerģijas reģionos, ka atsevišķas dalībvalstis ir ne tikai viena reģiona daļa. Šīs dalībvalstis automātiski tieksies nodrošināt saskaņotību, lai izvairītos no dažādu risinājumu īstenošanas pierobežas valstīs. Otrkārt, šajā sakarā ACER būs nozīmīga loma papildus Komisijas sniegtajai politiskajai vadībai, tostarp arī piedaloties jaunajā RSC . Tā kā Florences un Madrides forumi pulcināja Komisiju, ERGEG / ACER , PSOET, valsts regulatīvās iestādes, dalībvalstis un nozares tirdzniecība asociācijas, arī tās var kalpot kā piemērotas platformas politikas orientiera nodrošināšanai un saskaņotības uzraudzīšanai. Visbeidzot, varētu būt lietderīgi nākamajam gadam vai nākamajiem gadiem izstrādāt darba programmas. Darba programma būt jānosūta ACER , kas novērtēs reģionu darba programmu saskaņotību ar citām darba programmām, vispārējām pamatnostādnēm un tīkla kodeksiem. Neatbilstību gadījumā ACER informē Komisiju, lai Komisija var pieņemt saistošus noteikumus attiecīgajām darba programmām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 713/2009 7. panta 3. punkta pēdējo teikumu. Šī pārskatīšanas funkcija, kas piešķirta ACER , ir jānorāda tās darba programmā. Saskaņā ar ACER Regulas (EK) Nr. 713/2009 7. panta 3.punktu viens no ACER uzdevumiem ir nodrošināt sistēmu valstu regulatīvo iestāžu sadarbībai. Turklāt ACER ir jāuzrauga PSO reģionālā sadarbība ( ACER Regulas (EK) Nr. 713/2009 6. panta 9. punkts). Tāpēc šķiet ir atbilstīgi ACER , sākot no 2011. gada marta, pārņemt ERGEG reģionālo iniciatīvu koordinēšanas uzdevumu. Tāpat kā pašlaik ERGEG , arī ACER būs jāpaļaujas uz tās sastāvā esošo valstu regulatīvo iestāžu locekļiem kā Reģionālo iniciatīvu virzītājiem.

Turklāt ir svarīgi, ka Reģionālo iniciatīvu darbs iekļaujas ACER kopējā darbā.

5. TURPMāKā VIRZīBA

Piecus gadus pēc Reģionālo iniciatīvu izveides šajā paziņojumā ir novērtēta to darbība un novērtēts šo iniciatīvu ieguldījums enerģētikas iekšējā tirgus izveidē. Tas norāda iespējamos virzienus Reģionālo iniciatīvu lomas pārskatīšanai, precizējot to dalību un pastiprinot to efektivitāti. Reģionālajām iniciatīvām, kas ir kā posms ceļā uz pilnībā integrētu vienotu enerģētikas tirgu, ir svarīga loma turpmākās ES enerģētikas politikas veidošanā un integrētu enerģētikas tīklu celtniecības veicināšanā, kuri atbilst vajadzībām nākamajās desmitgadēs.

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi un ieinteresētās personas paust savus viedokļus par šajā dokumentā izklāstītajām politikas ievirzēm (līdz 2011. gada 15. februārim).

Pamatojoties uz šo saņemto informāciju, Komisija 2011. gada otrā pusē izskatīs iespējamās likumdošanas vai politikas iniciatīvas sadarbības pastiprināšanai reģionālajā līmenī.

[1] 2008. gadā tika izveidots arī Enerģētikas kopienas reģions.

[2] Sk. www.ec.europa.eu/energy/gas_electricity/third_legislative_package_en.htm, paketi veido Direktīvas 2009/72/EK un 2009/73/EK, Regulas (EK) Nr. 713/2009, (EK) Nr. 714/2009 un (EK) Nr. 715/2009.

[3] Pētījums ir publicēts ĢD ENER tīmekļa vietnē: “No reģionālajiem tirgiem uz vienoto Eiropas tirgu” (2010. gada aprīlis): www.ec.europa.eu/energy/gas_electricity/studies/electricity_en.htm.

[4] Stratēģija integrētāka Eiropas enerģijas tirgus nodrošināšanai: ERGEG Reģionālo iniciatīvu nozīme. ERGEG secinājumu dokuments. E10-RIG-10-04, 2010. gada 21. maijs, (www.energy-regulators.eu/portal/page/portal/EER_HOME/EER_PUBLICATIONS/CEER_ERGEG_PAPERS/Cross-Sectoral/2010/E10-RIG-10-04_Strategy_Conclusions_21-May-10.pdf).

[5] Sk., piemēram, Euroelectric ziņojumu: http://www.eurelectric.org/Download/Download.aspx?DocumentFileID=62455.

[6] Sk. http://www.energy-regulators.eu/portal/page/portal/EER_HOME/EER_INITIATIVES/Regional_Initiatives_Conferences/2010%20RI%20Conference.

[7] Sk. Regulu (EK) Nr. 714/2009 un (EK) Nr. 715/2009.

[8] Tāpēc tiek gatavoti ikgadējie saskaņotības un konverģences ziņojumi.

[9] Sk. 2010. gada 24. jūnija paziņojumu presei IP/10/836.

[10] Paketi veido Direktīvas 2003/54/EK un 2003/55/EK, Regulas (EK) Nr. 1228/2003, (EK) Nr. 1775/2005.

[11] 2010. gada 17. novembra paziņojums COM(2010) 677, http://ec.europa.eu/energy/infrastructure/strategy/doc/com(2010)0677_en.pdf.

[12] https://www.entsoe.eu/fileadmin/user_upload/_library/news/EEGI_Implementation_plan_May_2010.pdf.

[13] Komisijas 2006. gada 9. novembra Lēmums, ar ko groza pielikumu Regulai (EK) Nr. 1228/2003 par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā, OV L 312, 11.11.2006., 59.-65. lpp.