52010DC0301

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 2.6.2010

COM(2010) 301 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI

FINANŠU PAKALPOJUMU REGULĒŠANA ILGTSPĒJĪGAI IZAUGSMEI

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI

FINANŠU PAKALPOJUMU REGULĒŠANA ILGTSPĒJĪGAI IZAUGSMEI

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. Reformu turpināšana

Kopš krīzes sākuma 2008. gadā Komisija un ES dalībvalstu valdības ir veikušas vajadzīgo steidzamo rīcību, lai nosargātu finanšu sistēmas stabilitāti, piemēram, piešķīrušas banku nozarei ievērojamus publiskā sektora naudas līdzekļus un veikušas papildu pasākumus, lai bankas varētu nostiprināt savas kapitāla pozīcijas.

Drošāka, stabilāka, pārredzamāka un atbildīgāka finanšu sistēma, kura darbojas visas ekonomikas un sabiedrības labā un spēj finansēt reālo ekonomiku, ir ilgtspējīgas izaugsmes priekšnoteikums. Tā būtiski papildina Eiropas centienus konsolidēt valsts finanses un īstenot strukturālās reformas, gādājot par dzīvotspējīgu ekonomiku nākotnē. Veselīgai finanšu pakalpojumu nozarei būtu jāpalīdz sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, nodrošinot to, lai Eiropas uzņēmumi, jo īpaši MVU, ieguldītu izaugsmē un Eiropas iedzīvotāji varētu droši raudzīties nākotnē. Finanšu pakalpojumu regulējums jāpapildina ar vērienīgu reformu programmu, kuras mērķis ir izaugsmes veicināšana un kuras pamatā ir iekšējā tirgus pieeja.

Līdztekus tūlītējiem pasākumiem Komisija ir strādājusi pie tā, lai pabeigtu visaptverošu finanšu jomas reformu, kura vērsta pret īstermiņa risinājumiem, sliktu riska pārvaldību un atbildības trūkumu, kas piemīt dažiem finanšu nozares dalībniekiem, un kuras uzdevums ir novērst attiecīgos trūkumus uzraudzības sistēmā un tiesiskajā regulējumā. Šajā ziņā jau ir izdevies panākt ievērojamu progresu, kas ļauj Eiropai uzņemties vadību starptautiskajos centienos G20 līmenī.

Nesenie tirgus satricinājumi kalpo kā apstiprinājums tam, ka vajadzīgās reformas jāpabeidz bez liekas kavēšanās, lai nodrošinātu finanšu sistēmas drošību un stabilitāti Eiropā un pasaulē.

Ļoti svarīgi būs nākamie seši līdz deviņi mēneši.

Tāpēc lielāko daļu no atlikušajiem regulējuma reformas priekšlikumiem Komisija iesniegs Padomei un Eiropas Parlamentam līdz šā gada beigām, un pēdējais priekšlikums tiks iesniegts deviņu mēnešu laikā. Saskaņā ar labāka regulējuma principiem priekšlikumus izstrādā pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējuma sagatavošanas. Tajos pilnībā jāņem vērā dažādo pasākumu kumulatīvā ietekme uz finanšu nozari un reālo ekonomiku. Šādi apsvērumi tiks pilnā mērā respektēti, izstrādājot ietekmes novērtējumu un izsverot dažādos pasākumus. Šajā sakarībā tiks pilnībā ņemti vērā Finanšu stabilitātes padomē un Bāzeles komitejā uzsāktā darba rezultāti saistībā ar finanšu nozares reformas kumulatīvo ietekmi.

Komisija visiem spēkiem centīsies panākt šo pasākumu steidzamu pieņemšanu, lai Eiropas iedzīvotāji varētu atgūt pilnīgu uzticību finanšu sistēmas — viena no izaugsmes pīlāriem — drošībai.

Eiropas Savienībai ir jāturpina aizsāktais darbs, lai līdz 2011. gada beigām pabeigtu reformu programmu, ne tikai finanšu stabilitātes un ieguldītāju aizsardzības nodrošināšanas labad (galvenokārt pievēršoties jaunajām problēmām, ko radījuši nesenie notikumi tirgū), bet arī tādēļ, lai saglabātu un pilnveidotu vienoto tirgu un nepakļautos valstu protekcionisma izpausmēm.

ES ir uzņēmusies vadošo pozīciju starptautiskajā rīcībā krīzes novēršanai. Nākamajos sešos mēnešos G20 valstis plāno vienoties par jaunās globālās finanšu struktūras vispārīgajām aprisēm attiecībā uz sistēmiski svarīgām finanšu iestādēm, par pasākumiem krīzes situāciju vadībai un spēcīgākas kapitāla sistēmas izveidei. ES ir apņēmusies iesaistīties šā procesa veidošanā un nodrošināt, lai arī citi galvenie procesa dalībnieki ķertos pie problēmas risināšanas.

Jau pieņemtie pasākumi

Komisija strauji vērsās pret finanšu krīzi (sk. 2. pielikumu, kurā norādīti visi veiktie pasākumi). 2008. gada novembrī tā pilnvaroja grupu Jacques de Larosière vadībā izvērtēt iespējamos uzlabojumus uzraudzībā un regulējumā. Reaģējot uz situāciju 2008. gadā, tika īsā laikā pārskatīta Direktīva par noguldījumu garantiju sistēmām[1] un Kapitāla prasību direktīva[2] . Tika pieņemta regula par kredītreitingu aģentūrām[3] , un Komisija nāca klajā ar diviem ieteikumiem par atlīdzības principiem[4] . Vairākās jomās ES ir uzņēmusies vadošo lomu starptautiskā mērogā, piemēram, ierosinot izveidot risku kolēģiju, kas atbildētu par makrouzraudzību un izteiktu brīdinājumus par risku, saglabāšanas prasības, kas piemērojamas pārvēršanai vērtspapīros, un reformu par kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim. ES ir apņēmusies panākt starptautisko grāmatvedības standartu konverģenci.

2. Vajadzība pabeigt uzsākto darbu

Komisija ātri atsaucās uz De Larosière grupas ziņojumā izteiktajiem ieteikumiem, 2009. gada vasarā dažu nedēļu laikā iesniedzot vairākus svarīgus tiesību aktu priekšlikumus. Daži no šiem būtiskajiem priekšlikumiem, kurus iesniedza Komisija, vēl arvien gaida Padomes un Eiropas Parlamenta apstiprinājumu.

Lai īstenotu ES uzraudzības struktūras reformu, Komisija ierosināja izveidot Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju[5] , kura nodrošinātu to, ka sistēmiski makroriski un makroekonomiski riski tiek atklāti pietiekami laicīgi, un trīs Eiropas uzraudzības iestādes[6] , kuras būtu atbildīgas par banku, apdrošināšanas un vērtspapīru tirgu, tādējādi nodrošinot pastiprinātu uzraudzību un valsts uzraudzības iestāžu darba labāku koordināciju.

Labi funkcionējošs finanšu pakalpojumu iekšējais tirgus nozīmē stingrus, efektīvus un saskaņotus noteikumus, kuri piemērojami visiem ekonomikas dalībniekiem un ir saistīti ar efektīvu uzraudzības sistēmu, bargām atturošām sankcijām un skaidriem prasību izpildes mehānismiem. Jaunā ierosinātā uzraudzības struktūra veidos pamatu ciešākai sadarbībai un saskaņotākai Eiropas mēroga uzraudzībai, nodrošinot visaptverošu pieeju uzraudzībai, kurā tiek ņemti vērā arī makroekonomiskie faktori. Kad jaunās Eiropas uzraudzības iestādes būs izveidotas un sākušas darboties, tās iesaistīsies tehnisku standartu izstrādē, izveidojot vienotu noteikumu kopumu.

Vienošanās ir jāpanāk steidzami, vēl pirms vasaras brīvdienām, lai jaunās iestādes būtu izveidotas un sāktu darboties jau 2011. gadā. Komisija aktīvi strādā pie tā, lai panāktu tādu Padomes un Parlamenta kompromisa risinājumu, kurā būtu respektēta abu iestāžu nostāja, taču vienlaikus jaunajām iestādēm būtu nodrošinātas vajadzīgās pilnvaras.

Attiecībā uz alternatīvu ieguldījumu fondu (ieskaitot riska ieguldījumu fondus) pārvaldniekiem jāteic, ka ar ierosināto direktīvu[7] tiks izveidots plašs un efektīvs Eiropas mēroga tiesiskais regulējums un uzraudzības sistēma, nodrošinot stingrus un saskaņotus reglamentējošos standartus visiem pārvaldniekiem un veicinot pārredzamību ieguldītājiem. Ir svarīgi panākt drīzu vienošanos, jo īpaši par noteikumiem, ko piemēro pārvaldniekiem un fondiem trešās valstīs, saglabājot līdzvērtīgus konkurences apstākļus un vienlaikus gādājot par ieguldītāju augstas pakāpes aizsardzību.

Tiklīdz būs panākta vienošanās par Kapitāla prasību direktīvas (KPD III) trešo pārskatīto redakciju[8], stāsies spēkā saistoši noteikumi par atalgojumu un paaugstinātas kapitāla prasības attiecībā uz tirdzniecības portfelī iekļautām pozīcijām. Tirdzniecības portfelim piemērojamās prasības ir saskaņoti jāīsteno pasaules mērogā. Šajā nolūkā Komisija konstruktīvi sadarbojas ar lielākajiem starptautiskajiem partneriem.

Komisija aktīvi sadarbojas ar abiem ES likumdevējiem, lai vienošanos par visiem šiem dokumentiem panāktu līdz vasaras brīvdienām.

3. Gaidāmie priekšlikumi

Komisija nākamajos mēnešos pabeigs pilno finanšu reformas programmu, kura balstās uz četriem galvenajiem principiem: labāka pārredzamība, efektīva uzraudzība un prasību izpilde (kā izklāstīts iepriekš, šajā jomā jau panākts ievērojams progress), lielāka izturētspēja un finanšu stabilitāte un, visbeidzot, pastiprināta atbildība un patērētāju aizsardzība. Šie principi ir savstarpēji saistīti, un reformas pamatmērķus izdosies sasniegt tikai tad, ja šos galvenos principus realizēs saskaņotā veidā. Daudzi no turpmāk minētajiem priekšlikumiem ir vērsti uz mērķiem, kas saistīti ar vairākiem principiem.

Viss plānoto pasākumu kopums un paredzamie pieņemšanas termiņi ir norādīti 1. pielikumā.

1. Labāka pārredzamība

Bez pārredzamības nav iedomājams nedz labi funkcionējošs tirgus, nedz tirgus dalībnieku savstarpēja uzticēšanās un paļāvība. Pārredzamības trūkums attiecībā uz konkrētiem darījumiem, produktiem un tirgus dalībniekiem bija viens no faktoriem, kas veicināja neseno krīzi. Tāpēc pārredzamības uzlabošana ir viens no galvenajiem ES finanšu reformas mērķiem. Sniedzot uzraudzītājiem, ieguldītājiem un plašai sabiedrībai pareizu un uzticamu informāciju par finanšu tirgu darbību un savstarpējo saikni starp dažādiem ekonomikas dalībniekiem, ir iespējams veicināt stabilāku un drošāku finanšu sistēmu, kurā vērojama mazāka nosliece uz tuvredzīgu, pārmērīgi riskantu un prociklisku rīcību.

Pirmo regulu par kredītreitingu aģentūrām [9] pieņēma 2009. gadā, lai novērstu galvenos trūkumus kredītreitingu aģentūru darbībā. Gan regulatori, gan kredītreitingu aģentūras gatavojas uzsākt šo noteikumu piemērošanu 2010. gada 7. septembrī. Ar regulu tika ieviesta obligātas reģistrācijas prasība visām kredītreitingu aģentūrām, kuras darbojas ES, un paredzētas vairākas stingras prasības, lai nodrošinātu pienācīgu pārraudzības un regulatīvo standartu piemērošanu, tādējādi mazinot interešu konfliktus.

Gan Eiropas, gan starptautiskā mērogā arvien biežāk tiek pausts uzskats, ka līdz šim nav darīts pietiekami daudz, lai novērstu krīzes atklātās nepilnības pašreizējā kredītreitingu noteikšanas procesā. Īpašas bažas rada konkurences trūkums kredītreitingu noteikšanas nozarē. Pašreiz īpaši nedodot priekšroku nevienai iespējai, Komisija pārbauda strukturālos risinājumus, tostarp vajadzību izveidot neatkarīgu Eiropas kredītreitingu aģentūru vai panākt neatkarīgu publisko tiesību subjektu aktīvāku iesaistīšanos kredītreitingu izsniegšanā.

Īpaša vērība ir jāpievērš valsts parādiem, lai nodrošinātu piemērotu metožu izvēli. Sevišķas uzmanības vērts ir arī fakts, ka bankas un citas finanšu iestādes neveic pietiekamas uzticamības pārbaudes un trūkst alternatīvu kritēriju ieguldījumu drošuma novērtēšanai. Pašreizējā regulējuma struktūra, kurā kredītreitingi ir daļa no finanšu regulējuma, ir pamatīgi jāpārskata.

Septembrī Komisija nāks klajā ar secinājumiem par visiem šiem jautājumiem.

Vasarā Komisija ierosinās tiesību aktu, lai uzlabotu atvasinātu finanšu instrumentu tirgu darbību. Tas lieti noderēs, lai palielinātu pārredzamību svarīgā tirgū, kurā patlaban trūkst skaidrības. Ar attiecīgo priekšlikumu nostiprinās ES finanšu tirgus infrastruktūru, veicinās atvasinātu instrumentu līgumu standartizāciju un izveidos centralizētas klīringa iestādes atvasinātu instrumentu līgumu apstrādei, lai ievērojami mazinātu risku. Tas nodrošinās visām Eiropas uzraudzības iestādēm piekļuvi darījumu reģistros apkopotajai informācijai par visa veida darījumiem.

Turklāt Komisija ierosinās uzlabojumus Finanšu instrumentu tirgu direktīvā [10], lai nodrošinātu pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamību tirgū un veicinātu atvasināto finanšu instrumentu tirgošanu organizētās tirdzniecības vietās.

2. Efektīva uzraudzība un prasību izpilde

Jaunā ierosinātā uzraudzības struktūra, kas minēta iepriekš, ir būtisks solis ceļā uz labāku un efektīvāku uzraudzību. Tomēr uzraudzība jānodrošina ar efektīviem prasību izpildes mehānismiem, vajadzības gadījumā paredzot arī sankcijas, lai veicinātu atbildīgu uzvedību tirgū un attiecīgā gadījumā nepieļautu neatbildīgu un pārmērīgu spekulāciju.

2. jūnijā Komisija ierosināja pārskatīt Kredītreitingu aģentūru regulu[11] , lai izveidotu kredītreitingu aģentūru centralizētu uzraudzību ES un uzticētu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) ekskluzīvas uzraudzības pilnvaras pār ES reģistrētām kredītreitingu aģentūrām.

Lai gan sankciju atturošā ietekme ir vajadzīga, lai panāktu ikvienas nozares labu funkcionēšanu, sankcijas finanšu nozarē ir lielā mērā nesaskaņotas, un tas ir iemesls, kāpēc valsts uzraudzības iestāžu prakse atšķiras. Komisija pievērsīsies šim jautājumam, rūpīgi pārskatot pašreizējās sankciju piemērošanas pilnvaras un to praktisko pielietojumu. Vispirms Komisija nāks klajā ar Paziņojumu par sankcijām finanšu pakalpojumu nozarē , kura mērķis būs veicināt uzraudzības darbību rezultātā piemēroto sankciju saskaņotību.

3. Lielāka finanšu nozares izturētspēja un stabilitāte

Izturētspējas un stabilitātes palielināšanai ir vajadzīga holistiska pieeja, kas jāīsteno ar vairākiem papildu pasākumiem. Izturētspējas uzlabošana sākas ar augstākām kapitāla pietiekamības prasībām, un tai jābūt saistītai ar stingrākiem pārredzamības noteikumiem, pastiprinātu uzraudzību un prasību izpildi. Šim nolūkam vajadzīga arī būtiski uzlabota “riska kultūra” un korporatīvā pārvaldība visos uzņēmuma līmeņos. Pēdējais gabaliņš mozaīkā ir pilnīgs instrumentu kopums krīzes situāciju novēršanai un vadībai.

Pēc intensīva darba Finanšu stabilitātes padomē ( FSB ), G20 un Bāzeles komitejā Komisija ierosinās grozījumus Kapitāla prasību direktīvā[12] (KPD IV) , lai uzlabotu banku kapitāla kvalitāti un kvantitāti, ieviestu kapitāla rezerves un nodrošinātu kapitāla uzkrājumu veidošanu labos laikos, lai varētu tos izmantot nelabvēlīgākos ekonomiskajos apstākļos. Direktīvā tiks risināti arī jautājumi par pārmērīgu atkarību no aizņemtā kapitāla un izveidots efektīvs likviditātes režīms. Izturētspēju stiprinās arī jau minētais tiesību akta priekšlikums atvasinātu instrumentu jomā, paredzot stingras prasības centralizētām starpniekiestādēm, kas veic atvasinātu ārpusbiržas instrumentu klīringu.

Nesenā krīze apliecināja, ka krīzes novēršanai jāsākas uzņēmumos un tai nepieciešama aktīvāku un atbildīgāku akcionāru un vadītāju iesaistīšanās un pastiprinātas iekšējās kontroles sistēmas[13].

Ir jāizveido visaptveroša krīzes vadības sistēma gadījumiem, kad visi citi aizsardzības līdzekļi ir izrādījušies nepietiekami. Oktobrī Komisija publicēs rīcības plānu par krīžu vadību , kam sekos tiesību aktu priekšlikumi, kuri nodrošinās pilnu instrumentu komplektu grūtībās nonākušu banku noregulējumam un bankrota nepieļaušanai. Tas ļaus publiskā sektora iestādēm glābt grūtībās nonākušas finanšu iestādes, vienlaikus līdz minimumam samazinot bankrotu ietekmi uz finanšu sistēmu, mazinot ekonomikai nodarīto kaitējumu un publiskā sektora resursu izmantojumu. Komisija 26. maijā nāca klajā ar paziņojumu par iespējamiem banku noregulējuma fondu veidiem[14].

Visbeidzot, Komisija turpinās strādāt, lai panāktu pasaules mērogā saskaņotu, kvalitatīvu starptautisku grāmatvedības standartu kopumu, kas būtu lielākas finanšu stabilitātes stūrakmens.

4. Pastiprināta atbildība un patērētāju aizsardzība

Viens no svarīgākajiem secinājumiem, kas izriet no nesenās tirgus attīstības, ir vajadzība atjaunot patērētāju un ieguldītāju uzticību finanšu tirgiem, bargi vēršoties pret tiem tirgus dalībniekiem, kuri ļaunprātīgi izmanto sistēmu. Tiesiskajam regulējumam ir jārada pareizie stimuli, lai nepieļautu pārlieku spekulatīvu un riskantu uzvedību un nodrošinātu, ka finanšu pakalpojumu nozare strādā sabiedrības un reālās ekonomikas labā.

Pamatojoties uz secinājumiem, kas tiks gūti pašreiz notiekošajā detalizētajā pārbaudē, kura sniegs plašu pārskatu par finanšu tirgu darbību un kurā īpaša uzmanība tiks pievērsta valstu parādiem, Komisija ierosinās piemērotus pasākumus attiecībā uz īsās pozīcijas pārdošanu un kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumiem . Pasākumi būs vērsti arī uz nesegto īsās pozīcijas pārdošanu. Komisija piedāvās risinājumus, kas ļaus ES koordinēti rīkoties tādos gadījumos kā pārmērīga spekulācija kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu tirgū. Vienam no līdzekļiem jābūt regulatoru ārkārtas pilnvarām (turpmāk koordinēs EVTI).

Saistībā ar lielāku tirgus stabilitāti un integritāti tiks pārskatīta Direktīva par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu[15] , lai attiecinātu tās noteikumus arī uz neregulētiem tirgiem un iekļautu direktīvas piemērošanas jomā arī atvasinātus instrumentus.

Svarīgs solis patērētāju uzticības atjaunošanai būs Komisijas ierosinājums pārskatīt Direktīvu par noguldījumu garantiju sistēmām[16] , pamatojoties uz šajā direktīvā paredzēto ziņojumu, lai nodrošinātu noteikumu turpmāku saskaņošanu ar mērķi visā ES panākt noguldītāju efektīvāku aizsardzību. Līdztekus tiks pārskatīta Direktīva par ieguldītāju kompensācijas sistēmām[17] , lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību. Apdrošināšanas nozarē tiks sagatavota Baltā grāmata par ieguldītāju kompensācijas sistēmām , kurā izvērtēs iespēju ieviest Eiropas mēroga noteikumus, lai aizsargātu apdrošināšanas polises turētājus gadījumos, kad apdrošināšanas sabiedrība nonāk grūtībās.

Lai aizstāvētu patērētāju intereses pārdošanas procesā, tiks iesniegti tiesību aktu priekšlikumi par standartizētiem privāto ieguldījumu produktiem . Turklāt Komisija ierosinās izmaiņas tiesību aktos, kas piemērojami PVKIU depozitārija funkcijai , tādējādi reaģējot uz Madoff krāpšanas shēmu, kura parādīja vajadzību turpmāk saskaņot konkrētus PVKIU ieguldītāju aizsardzības pakāpes aspektus.

4. Secinājumi un turpmākie pasākumi

Finanšu pakalpojumu reformas procesa raita pabeigšana ir galvenais balsts Eiropas izaugsmei nākotnē, un tā ir būtisks fiskālās konsolidācijas un strukturālo pārmaiņu papildinājums. Līdz nākamajam pavasarim Komisija ir iecerējusi ierosināt visus vajadzīgos elementus, lai radikāli uzlabotu Eiropas finanšu tirgu regulējumu un uzraudzību.

Šo pasākumu īstenošana ir rūpīgi jāizsver, lai nebremzētu ekonomikas izaugsmi, kura Eiropā atkal atsākas, un novērstu procikliskus efektus. Šajā nolūkā tiks veikts atbilstošs ietekmes novērtējums. Šajā sakarībā ļoti svarīgi būs koordinēt sadarbību ar ES lielākajiem starptautiskajiem partneriem, no kuriem daži arī ir uzsākuši kardinālas reformas. Saskanīgs starptautiskais regulējums, ietverot grāmatvedības noteikumus, palīdzēs atjaunot uzticību tirgiem, savukārt atšķirības var traucēt ekonomikas atgūšanos. G20 valstīm šajā ziņā jāuzņemas vadošā loma.

Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu izrādīt stingru politisko apņemšanos un darba kārtības pirmajā vietā izvirzīt vienošanos par šo reformas pasākumu prioritātēm, grafiku un īstenošanu . Komisija cer, ka arī finanšu pakalpojumu nozare turpinās aktīvi un konstruktīvi piedalīties reformu procesā. Pēdējais tiesību akts būtu jāpieņem vēlākais līdz 2011. gada beigām, lai to varētu iestrādāt valsts tiesību aktos līdz 2012. gada beigām.

1. PIELIKUMS. SARAKSTS AR IEROSINāTAJIEM PASāKUMIEM UN TERMIņIEM, KUROS TIE JāPIEņEM KOMISIJAI, UN KOMISIJAS PRIEKšLIKUMIEM, KURI JāAPSTIPRINA PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM.

Ierosmes | Jāpieņem Komisijā | Jāpanāk politiska vienošanās |

Ierosinātie pasākumi, kurus patlaban apspriež |

Direktīva par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem | 2009. gada aprīlī | 2010. gada vasarā |

Kapitāla prasību direktīvas 3. pārskatīšana (KPD 3) | 2009. gada jūlijā | 2010. gada vasarā |

Uzraudzības tiesību aktu kopums (Eiropas Sistēmisko risku kolēģija un Eiropas uzraudzības iestādes) | 2009. gada septembrī | 2010. gada vasarā |

Paziņojums par banku noregulējuma fondiem | 2010. gada maijā | Neattiecas |

Gaidāmie priekšlikumi |

PVKIU direktīvas īstenošanas pasākumi | 2010. gada jūnijā | 2010. gada jūnijā |

Kredītreitingu aģentūru regulas pārskatīšana (kredītreitingu aģentūru uzraudzība ES līmenī) | 2010. gada jūnijā | Līdz 2011. gada beigām |

Zaļā grāmata par finanšu iestāžu korporatīvo pārvaldību | 2010. gada jūnijā | Līdz 2011. gada beigām |

Finanšu pakalpojumu lietotāju grupas izveide | 2010. gada vasarā | Neattiecas |

Direktīvas par noguldījumu garantiju sistēmām pārskatīšana | 2010. gada jūlijā | Līdz 2011. gada beigām |

Baltā grāmata par apdrošināšanas garantiju sistēmām | 2010. gada jūlijā | Neattiecas |

Direktīvas par ieguldītāju kompensācijas sistēmām pārskatīšana | 2010. gada jūlijā | Līdz 2011. gada beigām |

Atvasinātie instrumenti — tiesību akts par tirgus infrastruktūru | 2010. gada vasarā | Līdz 2011. gada beigām |

Finanšu konglomerātu direktīvas pārskatīšana | 2010. gada vasarā | Līdz 2011. gada beigām |

Otrā “Omnibus” direktīva par izmaiņām nozares tiesību aktos, lai tos pielāgotu priekšlikumiem uzraudzības jomā | 2010. gada vasarā | Līdz 2010. gada beigām |

Direktīva par tiesisko noteiktību vērtspapīru turēšanā un darījumos ar vērtspapīriem | 2010. gada septembrī | Līdz 2011. gada beigām |

Regula par SEPA (vienoto euro maksājumu telpu), ar kuru noteiks termiņu pārejai uz SEPA | 2010. gada septembrī | Līdz 2011. gada beigām |

Paziņojums par krīžu vadības sistēmu | 2010. gada oktobrī | Neattiecas |

Pasākumi attiecībā uz īsās pozīcijas pārdošanu un kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumiem | 2010. gada oktobrī | Līdz 2011. gada beigām |

Ierosme par piekļuvi banku pamatpakalpojumu minimumam | 2010. gada oktobrī/novembrī | Līdz 2011. gada beigām |

Paziņojums par sankcijām finanšu pakalpojumu nozarē | 2010. gada decembrī | Neattiecas |

Kapitāla prasību direktīvas pārskatīšana (KPD 4) | 2010. gada decembrī | Līdz 2011. gada beigām |

Direktīvas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu pārskatīšana (vērtspapīru nozare) | 2010. gada decembrī | Līdz 2011. gada beigām |

Direktīvas par finanšu instrumentu tirgiem pārskatīšana | 2011. gada pavasarī | Līdz 2011. gada beigām |

PVKIU — depozitāriju funkcija | 2011. gada pavasarī | Līdz 2011. gada beigām |

Īstenošanas pasākumi direktīvai “Maksātspēja II” par kapitāla prasībām apdrošināšanas uzņēmumiem | 2011. gada pavasarī | Līdz 2011. gada beigām |

Tiesību aktu priekšlikumi par standartizētiem privāto ieguldījumu produktiem | 2011. gada pavasarī | Līdz 2011. gada beigām |

Priekšlikums tiesību aktam par krīžu vadību (tostarp par banku noregulējuma fondiem) | 2011. gada pavasarī | Līdz 2011. gada beigām |

Apdrošināšanas starpniecības direktīvas pārskatīšana | 2011. gada pavasarī | Līdz 2011. gada beigām |

Turpmāki grozījumi Kredītreitingu aģentūru regulā | 2011. gada pavasarī | Līdz 2011. gada beigām |

Tiesību akti par korporatīvo pārvaldību | 2011. gada pavasarī | Līdz 2011. gada beigām |

2. pielikums. Līdz šim ierosinātie/pieņemtie pasākumi.

Ierosme | Pieņemta Komisijā | Statuss |

Direktīva “Maksātspēja II” (kapitāla prasības apdrošināšanas uzņēmumiem) | 2007. gada jūlijā | Pieņemta 2009. gada decembrī |

Grozījumi Norēķinu galīguma direktīvā un Finanšu nodrošinājuma direktīvā (vērtspapīru nozare) | 2008. gada aprīlī | Pieņemti 2009. gada maijā |

PVKIU direktīvas pārstrādāta versija | 2008. gada jūlijā | Pieņemta 2009. gada jūlijā |

Banku kapitāla prasību direktīvas 2. pārskatīšana; izdarīti grozījumi attiecībā uz noteikumiem, kas piemērojami pārvēršanai vērtspapīros, liela riska darījumu ierobežošanu, uzraudzības kolēģijām, likviditātes riska pārvaldību un kapitāla kvalitāti | 2008. gada oktobrī | Pieņemta 2009. gada maijā |

Grozījumi Direktīvā par noguldījumu garantiju sistēmām | 2008. gada oktobrī | Pieņemti 2009. gada martā |

Kredītreitingu aģentūru regula | 2008. gada oktobrī | Pieņemta 2009. gada septembrī |

Paziņojums par atlīdzības principiem | 2009. gada aprīlī | Sk. 2. pielikumu par turpmākiem pasākumiem |

Izpratne par finanšu jautājumiem — jauni tiešsaistes izglītības programmas “Dolceta” moduļi | Neattiecas | Uzsākti 2010. gada aprīlī |

Paziņojums par standartizētiem privāto ieguldījumu produktiem | 2009. gada aprīlī | Sagatavošanā tiesību aktu priekšlikumi |

Direktīva par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem | 2009. gada aprīlī | Sagatavošanā koplēmums |

Banku kapitāla prasību direktīvas 3. pārskatīšana; attiecas uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai pārvēršanai vērtspapīros, informācijas sniegšanu par riskiem saistībā ar pārvēršanu vērtspapīros un atlīdzības politiku | 2009. gada jūlijā | Sagatavošanā koplēmums |

Uzraudzības tiesību aktu kopums (Eiropas Sistēmisko risku kolēģija un Eiropas uzraudzības iestādes) | 2009. gada septembrī | Sagatavošanā koplēmums |

Grozījumi Prospektu direktīvā (vērtspapīru nozare) | 2009. gada septembrī | Sagatavošanā koplēmums |

Paziņojums par krīzes vadību banku nozarē | 2009. gada oktobrī | Nākamais paziņojums plānots 2010. gada rudenī, tiesību akta priekšlikums — 2011. gada pavasarī |

Paziņojums par atvasinātiem finanšu instrumentiem | 2009. gada jūlijā un oktobrī | Sagatavošanā tiesību akta priekšlikums |

[1] Direktīva 1994/19/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/14/EK.

[2] Direktīva 2006/48/EK.

[3] Regula (EK) Nr. 1060/2009, OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.

[4] COM(2009) 3159 un C(2009) 3177, abi 30.4.2009.

[5] COM(2009) 499 galīgā redakcija, 23.9.2009.

[6] Eiropas Banku iestāde (COM(2009) 501 galīgā redakcija), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde (COM(2009) 502 galīgā redakcija), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (COM(2009) 503 galīgā redakcija), visi 23.9.2009.

[7] COM(2009) 207 galīgā redakcija.

[8] COM(2009) 362.

[9] Regula (EK) Nr. 1060/2009, OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.

[10] Direktīva 2004/39/EK, (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvām 2006/31/EK, 2007/44/EK un 2008/10/EK.

[11] Regula (EK) Nr. 1060/2009, OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.

[12] Direktīva 2006/48/EK.

[13] Šajā nolūkā Komisija vienlaikus ar šo paziņojumu pieņem Zaļo grāmatu par finanšu iestāžu korporatīvo pārvaldību un atalgojuma politiku, ar kuru uzsāks apspriešanos par plašu korporatīvās pārvaldības un atalgojuma jautājumu spektru.

[14] COM(2010) 254.

[15] Direktīva 2003/6/EK.

[16] Direktīva 94/19/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/14/EK.

[17] Direktīva 1997/9/EK.