52010DC0210

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 5.5.2010

COM(2010)210 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

ES civilās aviācijas politikas izstrāde attiecībā uz Brazīliju

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

ES civilās aviācijas politikas izstrāde attiecībā uz Brazīliju

1. Ievads

1.1. Starptautisko gaisa transportu parasti reglamentē divpusēji gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumi, kuri noslēgti starp atsevišķām valstīm. Taču 2003. gadā Eiropas Savienība (ES) sāka īstenot kopēju aviācijas ārējo politiku ar izvēlētām trešām valstīm. Kā norādīts Komisijas paziņojumā „Attīstīt Kopienas aviācijas ārējās politikas programmu”[1], mērķtiecīgiem Eiropas Kopienas un dažu trešo valstu nolīgumiem būs ievērojama pievienotā vērtība, t.i., atverot tirgus un veicinot ieguldījumu iespējas, radīsies jaunas ekonomiskās iespējas. Turklāt šādi nolīgumi būs labākais veids, kā nodrošināt godīgu konkurenci un augstus drošības, drošuma un vides aizsardzības standartus, sekmējot sadarbību regulējuma jomā.

Tāpēc Eiropas Komisija ir ierosinājusi uzsākt mērķtiecīgas sarunas, lai noslēgtu visaptverošus aviācijas nolīgumus ar izvēlētiem nozīmīgākajiem partneriem visos pasaules reģionos ar mērķi vairot izredzes sekmēt Eiropas rūpniecību un nodrošināt godīgu konkurenci, vienlaikus cenšoties reformēt starptautisko civilo aviāciju.

1.2. Tā kā starp ES un Brazīliju ik gadu ceļo 4,4 miljoni pasažieri[2] un gaisa satiksmes apjoms starp ES un Dienvidameriku ievērojami pieaug[3], Brazīlijai ir ļoti lielas izredzes noslēgt jaunākās paaudzes gaisa transporta nolīgumu ES līmenī. Pēdējā laikā civilās aviācijas jomā starp ES ar Brazīliju ir izveidojusies cieša sadarbība:

- 2009. gada sākumā ES un Brazīlija vienojās par nolīgumu par atsevišķiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem (horizontālu nolīgumu)[4];

- 2009. gada decembrī ES un Brazīlija iesāka sarunas par divpusēju nolīgumu civilās aviācijas drošības jomā[5];

- 2010. gada 24.–26. maijā Riodežaneiro sadarbībā ar Brazīlijas aviācijas iestādi tiek rīkots ES un Latīņamerikas civilās aviācijas samits.

1.3. Brazīlijas valdība ir informējusi Komisiju par savu vēlmi sākt ar ES visaptverošas sarunas par gaisa transportu nolūkā aizstāt pašreizējos divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumus, kuri noslēgti starp dalībvalstīm un Brazīliju, un izstrādāt mūsdienīgāku tiesisko regulējumu, lai līdz FIFA Pasaules kausa izcīņai Brazīlijā 2014. gadā un olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro 2016. gadā sekmētu gaisa pārvadājumu pakalpojumu izaugsmi.

1.4. Ar Brazīliju noslēgts nolīgums par pakāpenisku tirgus pieejamības paplašināšanu būtu ekonomisks ieguvums aviokompānijām, lidostām, pasažieriem, pārvadātājiem, tūrisma nozarei un ekonomikai kopumā gan ES, gan arī Brazīlijā. Saskaņā ar Komisijas uzdevumā veikta ekonomikas pētījuma rezultātiem, atverot aviācijas tirgu starp ES un Brazīliju, patērētāju ieguvums būtu līdz 460 miljoniem euro gadā[6]. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka tādējādi pašos pamatos tiktu reformēts tiesiskais regulējums, kurš reglamentē gaisa pārvadājumu pakalpojumus starp ES un Brazīliju. Tāpēc Komisija iesaka Padomei to pilnvarot ES vārdā iesaistīties sarunās ar Brazīliju par visaptveroša gaisa transporta nolīgumu, kura mērķis būtu pakāpeniska tirgus atvēršana un augsta līmeņa sadarbība regulējuma jomā. Uzlabota sadarbība regulējuma jomā nodrošinātu godīgu konkurenci ar vienlīdzīgiem nosacījumiem visu pārvadātāju vidū. Turklāt, veidojot sadarbību regulējuma jomā, varētu ievērojami samazināties izmaksas ES aviācijas rūpniecībai.

2. Pašreizējais regulējums gaisa transportam starp ES un Brazīliju

2.1. Divpusējie gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumi starp dalībvalstīm un Brazīliju

Patlaban komerciālos gaisa pārvadājumus starp Brazīliju un ES reglamentē 15 divpusēji gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumi. Taču pārējās 12 dalībvalstis un Brazīliju gaisa pārvadājumu pakalpojumu jomā pašlaik nesaista nekāds tiesiskais pamats.

Spēkā esošie gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumi, kas noslēgti starp ES dalībvalstīm un Brazīliju, neļauj aviokompānijām, lidostām, pasažieriem un pārvadātājiem pilnībā izmantot atvērtu tirgu priekšrocības. Visos nolīgumos noteikti ierobežojumi attiecībā uz lidojumu skaitu nedēļā, jo īpaši ierobežojot lidojumus starp ES un Sanpaulu. Turklāt nolīgumos ir ierobežotas kodu koplietošanas tiesības un tiesības pārvadāt kravas vai pasažierus starp Brazīliju uz trešām valstīm. Jāpiebilst arī, ka ievērojamās atšķirības dažādos divpusējos nolīgumos novedušas pie ļoti dažādiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu nosacījumiem starp ES un Brazīliju. Piemēram, satiksmes tiesību diapazons ir no diviem līdz pat astoņdesmit lidojumiem nedēļā. Šādas atšķirības dalībvalstu un Brazīlijas divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos rada nevienlīdzīgas iespējas ES aviokompānijām.

Gaisa satiksmes regulējums Brazīlijā

2.2. Ģeogrāfiskā novietojuma dēļ Brazīlija ir pasaulē ceturtais noslogotākais iekšzemes aviācijas tirgus[7]. No 2003. līdz 2008. gadam iekšzemes tirgus apjoms gandrīz divkāršojās, kad tajā ienāca zemo izmaksu pārvadātāji. Lielākā aviokompānija gan iekšzemes, gan starptautiskajos pakalpojumu jomā ir TAM , un otro vietu ieņem zemo izmaksu pārvadātājs Gol . TAM šobrīd ir vienīgais Brazīlijas pārvadātājs, kas nodrošina lidojumus uz Eiropu. Tiešajos lidojumos starp ES un Brazīliju ES aviokompānijas pārvadā 78 % pasažieru un 85 % kravas tonnu[8].

2.4. Patlaban ārvalstu aviokompānijām drīkst piederēt līdz 20 % no Brazīlijas aviokompānijām. 2009. gada novembrī Brazīlijas Senāts apstiprināja tiesību akta projektu, kurā noteikta lielāka daļa — 49 %.

2.5. Gaisa transporta regulējumā Brazīlijā būtiska nozīme ir 2006. gadā dibinātajai Valsts civilās aviācijas aģentūrai ( ANAC ), kura ir saistīta ar Aizsardzības ministriju. Gaisa satiksmes pārvaldību kontrolē Brazīlijas gaisa spēki. Brazīlijas lidostas pārvalda uzņēmums Infraero , kurš atrodas Aizsardzības ministrijas paspārnē. Sanpaulu Gvarlhosas lidosta — galvenā starptautiskā lidosta — ir pārāk noslogota. Brazīlija apsver iespēju izmantot lidostas koncesijas, lai paātrinātu infrastruktūras uzlabojumus.

3. IESPēJAMAIS IEGUVUMS NO VISAPTVEROšA ES UN BRAZīLIJAS GAISA TRANSPORTA NOLīGUMA

3.1. CIEšāKAS STRATēģISKāS PARTNERīBAS VEIDOšANA STARP ES UN BRAZīLIJU

2007. gadā Brazīlija un ES vienojās par stratēģiskas partnerības izveidošanu[9]. Brazīlija ir nozīmīga ES partnervalsts ne tikai ciešu vēsturisku, kultūras un komerciālu saikņu dēļ, bet arī tāpēc, ka tā spēj ietekmīgi palīdzēt risināt dažādas pasaules mēroga problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas u.c.

Brazīlija ir desmitā lielākā ekonomika pasaulē, kā arī desmitā lielākā ES tirdzniecības partnervalsts. Pat 2008.–2009. gada pasaules ekonomikas krīzes laikā tajā turpinājās izaugsme, un tiek uzskatīts, ka Brazīlijas ekonomikai piemīt milzu potenciāls. ES ir vairāk nekā 700 miljonu euro liels tirdzniecības pārpalikums transporta pakalpojumu jomā[10]. Gaisa transportu starp ES un Brazīliju izmanto gan tūrismam, gan uzņēmējdarbībai, gan arī individuālai apmaiņai. Ir svarīgi stiprināt ES un Brazīlijas savstarpējās gaisa transporta saiknes, lai sekmētu tirdzniecību, ieguldījumus, tūrismu un individuālo apmaiņu ar vienu no stratēģiskajiem partneriem.

3.2. Ekonomiskais ieguvums, ko nodrošinās ES un Brazīlijas aviācijas tirgu atvēršana

Iepriekš minētais ekonomikas pētījums liecina, ka iespējamais gaisa transporta nolīgums ar Brazīliju nodrošinātu ievērojamu ekonomisku ieguvumu:

- divpusējo pakalpojumu apjoma un biežuma ierobežojumu atcelšana ļautu aviokompānijām izvērst savus pakalpojumus atbilstoši pasažieru pieprasījumam. Patlaban dažas ES aviokompānijas jau maksimāli izmanto pieejamās satiksmes tiesības jo īpaši lidojumiem uz Sanpaulu un no tās;

- atceļot cenu regulējumu, ieguvēji būtu pasažieri, jo rastos lielāka cenu konkurence;

- atceļot kodu koplietošanas ierobežojumus, aviokompānijas pasažieriem varētu piedāvāt plašāku savienojumu tīklu;

- atceļot ierobežojumus attiecībā uz pieļaujamo aviokompāniju skaitu, tirgū varētu ienākt jauni dalībnieki un ieviest jaunus pakalpojumus starp ES un Brazīliju;

- daudz atvērtāks tiesiskais regulējums dotu ievērojamu labumu ES un Brazīlijas savstarpējam kravu pārvadāšanas tirgum. Starp ES un Brazīliju tiek pārvadātas 250 000 kravas tonnas gadā. Kravu pārvadātājiem nav piešķirtas satiksmes tiesības veikt kravu pārvadāšanas pakalpojumus no Brazīlijas uz trešām valstīm, kā arī tiesības izmantot kombinēto transportu;

- brīvāki iespējamie savstarpējie noteikumi par ieguldījumiem aviokompānijām dotu iespēju vairāk piekļūt ārzemju kapitālam un investoriem — ieguldīt perspektīvos uzņēmumos citos tirgos;

- samazinot uzņēmējdarbības izmaksas, aviokompāniju ekspluatācijas izmaksas būtu zemākas, tādējādi nodrošinot ieguvumu arī aviokompāniju klientiem, t.i., pasažieriem un pārvadātājiem.

Pētījumā tiek lēsts, ka, atverot aviācijas tirgus starp ES un Brazīliju, patērētāju ieguvums būtu 300–460 miljoni euro gadā[11].

3.3. Regulatīvas sadarbības ar Brazīliju pievienotā vērtība ES līmenī

ES līmenī risinot sarunas ar Brazīliju par gaisa transportu, pievienotā vērtība nebūt nav tikai ekonomiskā labuma gūšana no aviācijas tirgu atvēršanas. Savstarpīguma princips ir ļoti nozīmīgs gan Brazīlijas Aeronavigācijas kodeksā, gan īpašos normatīvajos aktos attiecībā uz aviāciju. Tāpēc tas ir labs tiesiskais pamats savstarpēja izdevīguma nosacījumu iestrādāšanai Brazīlijas un ES mūsdienīgajā tiesiskajā regulējumā.

Eiropas Savienības līmenī noslēgta gaisa transporta nolīgumā daudz labāk nekā divpusējā līmenī iespējams noteikt regulatīvās sadarbības aspektus. Viens no svarīgākajiem ES līmeņa gaisa transporta nolīguma uzdevumiem būs uzlabot sadarbību ar Brazīliju nolūkā mazināt aviācijas rūpniecības radīto kaitējumu videi, tostarp kopīgi iesaistīties pasaules mēroga centienos mazināt aviācijas rūpniecības ietekmi uz klimata pārmaiņām. Tā kā Brazīlijas interešu jomā ietilpst biodegvielas, kopējas sadarbības rezultātā varētu turpināt izstrādāt ilgtspējīgas biodegvielas, lai mazinātu gaisa transporta ietekmi uz klimata pārmaiņām. Tāpat Brazīlija ir piemērots kandidāts „zaļo lidojumu” uzsākšanai uz un no ES valstīm, ieviešot inovācijas gaisa satiksmes pārvaldības jomā. Turklāt, uzlabojot sadarbību aviācijas drošības, vienkāršošanas un lidostu politikas jomā, varētu samazināties aviokompāniju, lidostu un pārvadātāju izmaksas.

Ar nolīgumu tiktu izveidota Apvienotā komiteja, kura uzraudzītu nolīguma īstenošanu. Šāda Apvienotā komiteja ir lielisks mehānisms, lai kopīgi risinātu problēmas, kuras saistītas ar ES un Brazīlijas savstarpējiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, jo daudzas no šīm problēmām būtu ļoti sarežģīti atrisināt, pamatojoties uz divpusējiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumiem.

4. Secinājumi. IEVēROJAMA PIEVIENOTā VēRTīBA JAUNAM ES UN BRAZīLIJAS GAISA SATIKSMES NOLīGUMAM

4.1. BRAZīLIJA IR paudusi interesi sākt sarunas par visaptverošu gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu ar ES. ES jābūt pretimnākošai un jācenšas izmantot šo Brazīlijas ieinteresētību savā labā. Starp ES un Brazīliju noslēgts mūsdienīgs tiesiskais regulējums attiecībā uz gaisa transportu ES aviokompānijām un lidostām sniegtu jaunas, nozīmīgas uzņēmējdarbības iespējas ar vienlīdzīgiem nosacījumiem. Eiropas aviācijas rūpniecība ir lūgusi ES iestādēm 2010. gadā sākt ar Brazīliju visaptverošas sarunas par gaisa transportu nolūkā sekmēt gaisa satiksmes atveseļošanas procesu pēc pasaules ekonomikas un finanšu krīzes[12]. Turklāt, nostiprinot gaisa transporta saiknes, turpinātu nostiprināties arī ES un Brazīlijas stratēģiskā partnerība.

4.2. Sarunas ar Brazīliju par visaptverošu gaisa transporta nolīgumu būtu ar mērķi pakāpeniski atvērt piekļuvi tirgum un ieguldījumu iespējām. Izrietošais nolīgums nodrošinātu saskaņotu tiesisks regulējumu, kas Kopienas pārvadātājiem nodrošinātu vienādas tiesības un iespējas, kā arī pēc iespējas atvērtāku tirgu un maksimāli augstus regulatīvos standartus. Turklāt tas radītu jaunas tirgus iespējas Brazīlijas un to dalībvalstu starpā, kurās pašlaik nav juridiska pamata komerciālu gaisa pārvadājumu veikšanai uz un no Brazīlijas.

Saskaņā ar Komisijas uzdevumā nesen veikto pētījumu ieguvums būtu ne tikai ievērojams ekonomiskais labums, pateicoties tirgus atvēršanai starp ES un Brazīliju, bet arī Apvienotās komitejas izveidošana, kas ir ne mazāk būtiski, jo tajā varēs pārrunāt un risināt uzņēmējdarbības problēmjautājumus, kas saistīti ar ES un Brazīlijas gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kā arī būtisks ieguvums visiem būtu cieša sadarbība visās civilās aviācijas regulējuma jomās.

4.3. Gaisa transporta nolīgums starp ES un Brazīliju stiprinātu augstus drošības, drošuma un vides aizsardzības standartus gaisa pārvadājumu pakalpojumu jomā. Pašlaik notiek sarunas par īpašu nolīgumu aviācijas drošības jomā, kura mērķis būs cieša sadarbība regulējuma jomā un jo īpaši aviācijas drošības un vides saderības sertifikācijas savstarpēja atzīšana.

Nolīgumam jābūt saskaņā ar ES apņemšanos attīstīt ilgtspējīgu transportu. Svarīgi, lai nolīgums neierobežotu ES spēju izmantot regulatīvus vai ekonomiskus instrumentus nolūkā mazināt aviācijas rūpniecības ietekmi uz klimata pārmaiņām. Gluži pretēji — nolīguma mērķim jābūt ciešas sadarbības veidošanai, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi. Brazīlijai jādod stimuls izstrādāt un īstenot pasākumus, ar kuriem novērst aviācijas rūpniecības ietekmi uz vidi un klimatu. Šādos pasākumos varētu ietilpt tirgus pasākumi, piemēram, emisiju kvotu tirdzniecība vai cita veida emisijas kredīti un pasākumi.

Gan ES, gan Brazīlijas aviācijas rūpniecība gūtu labumu no ciešākas sadarbības starp regulatīvām iestādēm dažādās civilās aviācijas jomās. Šādu sadarbību regulējuma jomā var panākt tikai Eiropas Savienības līmenī.

4.4. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ierosina Padomei to pilnvarot sākt sarunas ar Brazīliju ar mērķi noslēgt visaptverošu gaisa transporta nolīgumu.

Komisija cieši sadarbosies ar dalībvalstīm un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai attīstītu tālāk un sasniegtu sarunu norādēs noteiktos mērķus.

[1] COM(2005) 79 galīgā redakcija, 11.03.2005.

[2] Avots: Eurostat .

[3] Airbus Vispasaules tirgus prognozē 2009.–2028. gadam paredzēts, ka gaisa satiksme starp Eiropu un Dienvidameriku pieaugs par 5,7 % gadā, kas ievērojami pārsniedz pasaules vidējo rādītāju 4,7 % apmērā, un šis rādītājs ir vienāds ar paredzēto satiksmes pieauguma rādītāju starp Eiropu un Indiju.

[4] COM(2009) 411 galīgā redakcija, 03.08.2009. Padome 09.10.2009. apstiprināja nolīguma parakstīšanu.

[5] Padome pilnvaroja Komisiju sākt šīs sarunas ar 2009. gada 9. oktobra lēmumu.

[6] Booz & Co , „ The Economic Impacts of Opening Aviation Markets between the EU and Brazil ", 2009. gada jūnijs. (http://ec.europa.eu/transport/air/international_aviation/country_index/study_brazil_EN).

[7] Avots: „ World Air Transport Statistics ”, 51. izdevums.

[8] Avots: ANAC , „ Anuário do Transporte Aéreo 2008 ”.

[9] COM(2007) 281 galīgā redakcija.

[10] Avots: Eurostat .

[11] Šie skaitļi pamatojas tikai uz pasažieru lidojumiem un tirgus liberalizācijas tiešu ietekmi uz patērētāju ieguvumu; tajos nav ņemts vērā netiešais vai izrietošais ekonomiskais labums.

[12] ACI Europe , „ Renewed Call for Competitive Relief Measures ”, 2009. gada novembris.