52010DC0207

Briselē, 12.5.2010

COM(2010) 207 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMSEIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Eiropas kaimiņattiecību politikas novērtējums

{SEC(2010) 513 galīgā redakcija}{SEC(2010) 514 galīgā redakcija}{SEC(2010) 515 galīgā redakcija}{SEC(2010) 516 galīgā redakcija}{SEC(2010) 517 galīgā redakcija}{SEC(2010) 518 galīgā redakcija}{SEC(2010) 519 galīgā redakcija}{SEC(2010) 520 galīgā redakcija}{SEC(2010) 521 galīgā redakcija}{SEC(2010) 522 galīgā redakcija}{SEC(2010) 523 galīgā redakcija}{SEC(2010) 524 galīgā redakcija}{SEC(2010) 525 galīgā redakcija}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMSEIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Eiropas kaimiņattiecību politikas novērtējums

IEVADS

Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP) ir mainījusi ES un tās kaimiņvalstu[1] attiecības. Kopš tās uzsākšanas 2004. gadā ir palielinājusies politisko kontaktu intensitāte un daudzveidība. Tirdzniecības apjomi ir pieauguši, sasniedzot divciparu skaitli, un to ir veicinājis vienmērīgs liberalizācijas un regulatīvās konverģences process. ES palīdzība tika pielāgota partneru reformu vajadzībām, un tās apjoms pašreizējā finanšu shēmā palielinājās par 32 %.

Tomēr, lai sasniegtu EKP kopīgās stabilitātes, drošības un labklājības mērķus, darāmā vēl ir daudz. Tas atzīts Lisabonas līgumā, kurā paredzēts, ka Savienība veido īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu (LES 8. pants). Kaimiņattiecību politikā vērtīgs ieguldījums būs lielāka Savienības ārpolitikas konsekvence, saskaņotība un koordinācija līdz ar Augstā pārstāvja/priekšsēdētāja vietnieka iecelšanu amatā un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EEAS) izveidi, kā arī tāda komisāra iecelšanu amatā, kurš atbildēs par īpašiem reģionālajiem jautājumiem, kas ļaus veltīt papildu uzmanību EKP un valstīm, uz kurām tā attiecas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija savu pilnvaru termiņa sākumā uzskatīja par lietderīgu novērtēt progresu, kas sasniegts kopš politikas uzsākšanas. Turpmāk izklāstītā analīze palīdzēs virzīt turpmāku EKP attīstību, vislabāk izmantot jaunas iespējas, ko rada Lisabonas līgums, un uzlabot EKP ieguldījumu ES ilgtermiņa mērķu sasniegšanā, tostarp 2020. gada programmas īstenošanā.

Šim paziņojumam pievienotie Komisijas dienestu darba dokumenti ietver sīkāku informāciju par EKP īstenošanu ar katru partneri 2009. gadā.

EKP DIVPUSēJā SADARBīBA NO 2004. LīDZ 2009. GADAM

EKP mērķis ir padziļināt politisko dialogu un sadarbību ar katru no kaimiņvalstīm un sasniegt ļoti būtisku ekonomiskās integrācijas pakāpi ar tām. Tā ir partnerība reformu īstenošanai, kas piedāvā „lielākas priekšrocības par lielāku ieguldījumu” — jo vairāk partnervalsts iesaistās sadarbībā ar Eiropas Savienību, jo pilnīgāk Eiropas Savienība var reaģēt.

Atspoguļojot šo dinamiku, nepārtraukti notiek līgumattiecību stiprināšana . 2004. gadā asociācijas nolīgumi (AN) tika noslēgti ar lielāko daļu dienvidu partneru. Parakstīšanai ir gatavs Asociācijas nolīgums ar Sīriju . Austrumos saskaņā ar Austrumu partnerības (AP)[2] mērķiem, ar ko izveidoja īpašu Kaimiņattiecību politikas austrumu dimensiju, 20. gs. 90. gadu Partnerības un sadarbības līgumus patlaban aizstāj ar daudz vērienīgākiem asociācijas nolīgumiem.

2007. gada sākumā 12 partneri bija vienojušies ar ES par EKP rīcības plāniem , lai tādējādi palīdzētu reformu virzīšanā. Tā kā drīzumā beigsies pirmās paaudzes EKP rīcības plānu darbības termiņš, tiek strādāts pie turpmāku plānu sagatavošanas, izmantojot gūto pieredzi.

Izmantojot šo satvaru, ES pakāpeniski veido dziļākas attiecības ar kaimiņvalstīm, ko tā iepriekš nekad nav mēģinājusi īstenot. Blīvs, gandrīz 100 apakškomiteju tīkls ļauj organizēt regulāras un intensīvas viedokļu apmaiņas par jautājumiem, kas skar visu kopīgās intereses, sākot no pārvaldības un demokrātijas, beidzot ar reformām transporta un veselības nozarēs, kā arī veicina lielāku uzticamību un abpusējas zināšanas. Šādas pieejas radīti panākumi rosināja arī dažus dienvidu partnerus ( Maroku, Izraēlu, Jordāniju, Ēģipti, Tunisiju un Palestīnas pašpārvaldi ) pievērsties turpmākai divpusējo attiecību uzlabošanai.

Pārvaldības uzlabošana un ieilgušu konfliktu risināšana

Ar EKP izsaka ES un tās partneru kopīgo apņemšanos veicināt kopīgas vērtības, tostarp demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības, un ES pilnīgu atbalstu tās kaimiņiem demokrātijas ieviešanā. EKP sadarbība notiek sarežģītā politiskajā kontekstā, tostarp saistībā ar ieilgušiem konfliktiem, un katrā valstī gūtie panākumi ir atšķirīgi. Šajā jomā aizvien ir svarīgi panākt progresu, lai partnervalstīs nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti un labklājību.

Lai arī tika panākta virzība attiecībā uz pievienošanos cilvēktiesību un pamattiesību konvencijām un protokoliem, to īstenošana rada bažas. Ir panākts progress tādos jautājumos kā sieviešu tiesību aizsardzība, Ēģiptē piemērojot kriminālatbildību par sieviešu dzimumorgānu sakropļošanu, pastiprināta sieviešu līdzdalība politiskajā dzīvē Marokā un Jordānijā un daži pirmie soļi attiecībā uz “goda aizstāvēšanas” noziegumiem Libānā un Jordānijā . Ukrainā svarīgs solis pretim lielākai plašsaziņas līdzekļu brīvībai bija iestāžu norādījumu par ziņu saturu (“temniki”) izdošanas prakses atcelšana. Tomēr sasniegumi cīņā pret spīdzināšanu ir nepietiekami. Daudzās valstīs aizvien ir nopietnas problēmas attiecībā uz vārda brīvību, jo īpaši plašsaziņas līdzekļos, biedrošanās brīvību un pulcēšanās brīvību. Pilsoniskās sabiedrības dalībnieku un cilvēktiesību aizstāvju rīcības telpa aizvien ir pārāk ierobežota. Alžīrijā, Baltkrievijā, Ēģiptē, Izraēlā, Jordānijā, Libānā, Lībijā, Marokā, Okupētajā Palestīnas teritorijā, Sīrijā un Tunisijā vēl joprojām pastāv nāvessods, un to regulāri piemēro Baltkrievijā, Ēģiptē, Lībijā un Sīrijā . Attiecībā uz patvēruma meklētājiem un bēgļiem lielākā daļa EKP valstu nenodrošina piemērotu palīdzību un aizsardzību[3]. Dažas no tām vēl nav pievienojušās ne 1951. gada Bēgļu konvencijai, ne tās 1967. gada protokolam, un citas vēl nav izveidojušas tiesisko satvaru, kas nepieciešams konvencijas īstenošanai.

Daudzās valstīs starptautiskajiem standartiem neatbilst ne vēlēšanu tiesiskais satvars, ne vēlēšanu gaita. Turpretim nesen notikušās prezidenta vēlēšanas Ukrainā un otrais parlamenta vēlēšanu posms Moldovā bija brīvs un godīgs. Daži ar vēlēšanām saistītie nesenajos gados pieņemtie tiesību akti uzlaboja vēlēšanu kvalitāti, jo īpaši Marokā un Libānā . Libānai un Okupētajai Palestīnas teritorijai arī tika sniegta ES palīdzība saistībā ar vēlēšanām, un tajās tika norīkotas ES vēlēšanu novērošanas misijas, kas ir vienīgie šādi gadījumi dienvidu kaimiņvalstīs.

Tika veikti būtiski ieguldījumi, lai uzlabotu tiesu iestāžu administratīvo kapacitāti un efektivitāti, bet tiesu sistēmas neatkarība, efektivitāte un objektivitāte daudzās valstīs aizvien rada bažas. Viena no svarīgākajām neatrisinātajām problēmām partnervalstīm vēl joprojām ir valsts administrācijas reformas īstenošana.

Visi partneri, kas īsteno rīcības plānus, ir pabeiguši ratificēt 2005. gada ANO Pretkorupcijas konvenciju, bet korupcijas uztveres rādītāji attiecīgajā laikposmā norāda uz kopējās tendences pasliktināšanos.

( Aizvien ir steidzami nepieciešams veicināt labu pārvaldību kā pašmērķi un tādēļ, ka tā principā veido politisko stabilitāti un ekonomikas izaugsmi. Politiskās reformas virzība būs pamatelements, lai attīstītu uzlabotas attiecības ar partneriem.

ES Robežu palīdzības misija Ukrainā un Moldovā ( EUBAM ), kas izveidota 2005. gadā, norāda uz EKP potenciālu veicināt konfliktu novēršanu un risināšanu . EUBAM cenšas ieviest pārredzamību uz Ukrainas un Moldovas robežas un veicināt uzņēmējdarbības vidi, kas uzņēmējiem, tostarp tiem, kas darbojas Piedņestrā, norāda uz priekšrocībām, ko paver saimnieciskā darbība, kuras pamatā ir Moldovas tiesību akti, lai varētu izmantot starptautiskās (un ES) tirdzniecības preferences. Tādējādi misijas ietvaros tiek risināts konflikts, lai radītu abpusēju uzticēšanos un sapratni.

Gruzijā ES sniedz spēcīgu politisku, tehnisku un finansiālu atbalstu, cenšoties mazināt 2008. gada konflikta radītās vajadzības un mēģinot mierīgā veidā atrisināt konfliktus Gruzijas robežās. ES sniedza Gruzijai būtisku pēckonflikta atbalstu, tostarp pēckonflikta palīdzības paketi līdz EUR 500 miljonu apmērā. ES kā līdzpriekšsēdētāja kopā ar ANO un EDSO arī aktīvi piedalījās Ženēvas sarunās, kas ir vienīgā platforma pašreizējo politisko konfliktu risināšanas procesam. Tika izveidota ES civilās novērošanas misija ( EUMM ), lai uzraudzītu un analizētu stabilizācijas procesu.

( Neatrisinātie konflikti kaimiņvalstīs turpina kavēt partnervalstu attīstību un rada riskus pašas ES drošībai. Lisabonas līgums patlaban paver jaunas iespējas integrētākiem ES centieniem konfliktu novēršanā un risināšanā, ļaujot izmantot visus būtiskos instrumentus.

Mobilitātes veicināšana

Starprobežu kontakti veicina abpusēju sapratni, kā arī uzņēmējdarbības un kultūras saiknes. Tās ir svarīgas jebkādai būtiskai ES sadarbībai ar kaimiņvalstīm. Komisija ir apņēmusies uzlabot mobilitāti un saziņu cilvēku starpā visās tās kaimiņvalstīs. To var panākt, un tas ir jādara tādos veidos, kas arī uzlabo drošību, veicina bone fide ceļotāju likumīgu un regulāru mobilitāti, kā arī nodrošina stingrāku kontroli pār tiem, kas mobilitāti varētu izmantot noziedzīgiem mērķiem.

Kopumā 2008. gadā mūsu kaimiņvalstīs tika izsniegti 2,09 miljoni ES Šengenas vīzu. Ja ņem vērā tikai trīspadsmit ES dalībvalstis Šengenas zonā 2004. gadā, izsniegto vīzu skaits bija 1,3 miljoni, pieaugot par 13 % no 1,15 miljoniem 2004. gadā, saskaņā ar vispasaules tendenci. Tomēr austrumu kaimiņvalstu pilsoņiem vīza nebija vajadzīga, lai ieceļotu austrumu dalībvalstīs pirms to pievienošanās attiecīgi 2004. un 2007. gadā. Pēc minētā gada apmeklētāju skaits no austrumu kaimiņvalstīm faktiski samazinājās.

ES jau ir veikusi konkrētus pasākumus, lai mūsu kaimiņvalstu iedzīvotājiem būtu vieglāk, lētāk un ātrāk ieceļot ES. Nolīgumu par vīzu režīma atvieglošanu ar Ukrainu un Moldovu noslēgšanas rezultātā vienai trešdaļai pieteikuma iesniedzēju tika samazināta vīzu maksa vai piešķirts atbrīvojums no vīzas, turpretim atpakaļuzņemšanas nolīgumi palīdzēja risināt nelegālas migrācijas jautājumus un pilnībā nodrošina ES un tās partneru drošību. Ir pabeigtas sarunas ar Gruziju par šāda nolīguma noslēgšanu. Ar Gruziju un Moldovu ir panākta vienošanās par citu pasākumu īstenošanu ( mobilitātes partnerības ), lai veicinātu likumīgu migrāciju, atvieglotu likumīgu pārrobežu ceļošanu, cīnītos ar nelikumīgu migrāciju un izmantotu migrācijas pozitīvo ietekmi uz ES partneru ekonomikas attīstību.

Turklāt Austrumu partnerība tās partnervalstīm kā ilgtermiņa mērķi ir sniegusi perspektīvu par īstermiņa uzturēšanās vīzu liberalizāciju , ja ir izpildīti nosacījumi par drošu un labi pārvaldītu mobilitāti. Jau notiek specializēts, strukturēts dialogs par vīzu liberalizāciju ar Ukrainu , un šādu dialogu paredzēts uzsākt arī ar Moldovu .

Savos ziņojumos Komisija ir atkārtoti uzsvērusi, ka ES jāatvieglo likumīga īstermiņa ieceļošana arī ES dienvidu partneriem. Diemžēl šajā jautājumā nav panākts būtisks progress.

Komisija īpašu nozīmi piešķir studentu, pētnieku un akadēmisko aprindu pārstāvju mobilitātei. Ar Erasmus Mundus programmu tiek atbalstītas augstākās izglītības reformas un spēcīgākas iestāžu saiknes ar ES, un EKP reģionā ir sekmīgi uzsākta šīs programmas īstenošana. Laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam, pateicoties Erasmus Mundus programmai, vairāk nekā 3250 studenti un akadēmisko aprindu pārstāvji no partnervalstīm varēja studēt ES universitātēs līdz pat trīs gadiem. 474 studenti un akadēmisko aprindu pārstāvji no ES pavadīja līdzīgu laikposmu, studējot partnervalstu universitātēs. Turklāt Marijas Kirī vārdā nosaukto pasākumu kopums nodrošina mobilitāti un karjeras izaugsmes iespējas pētniekiem no Eiropas un kaimiņvalstīm.

Plašāk runājot, tā kā mobilitāti kavē ne tikai vīzu režīms, bet arī citi faktori, varētu rasties pamats turpmākam dialogam un sadarbībai attiecībā uz citiem pasākumiem, piemēram, akadēmisko un profesionālo kvalifikāciju atzīšana vai tiesību pārnesamība.

( Notiek virzība cilvēku mobilitātes jomā, bet to varētu uzlabot/pastiprināt. Apmeklētājiem no kaimiņvalstīm, pieprasot vīzu ieceļošanai ES, nākas saskarties ar apgrūtinošām un ilgstošām procedūrām. Paredzams, ka šīs problēmas risinās ar jauno Vīzu kodeksu, kas ir piemērojams no 2010. gada aprīļa. Turklāt Komisija vēlas turpmāk uzlabot bona fide uzņēmēju, tūristu, studentu un akadēmisko aprindu pārstāvju mobilitāti un plāno ierosināt šādus pasākumus.

- Plāni īstermiņa uzturēšanās bezvīzu režīmam ar Ukrainu , ar kuru ES jau ir uzsākusi dialogu par vīzām, un Moldovu , ar kuru šādu dialogu paredzēts uzsākt tuvā nākotnē. Progress būs atkarīgs no visu nepieciešamo nosacījumu izpildes.

- Vīzu atvieglojumu un atpakaļuzņemšanas nolīgumi ar austrumu partneriem , ar kuriem šādi nolīgumi vēl nav noslēgti, proti, ar Armēniju, Azerbaidžānu un Baltkrieviju .

- Vīzu atvieglojumu nolīgumi arī ar dienvidu partneriem, ja panākts progress migrācijas pārvaldībā, tostarp atpakaļuzņemšanas nolīgumu jautājumos.

- Praktiski pasākumi , kuru pamatā ir ES Vīzu kodekss, lai uzlabotu ES vīzu izsniegšanu un konsulāro pārstāvību AP teritorijā. Ja minētie pasākumi tiks sekmīgi īstenoti, tos ieviesīs visās kaimiņvalstīs.

- Turpmāks dialogs par pasākumiem, lai EKP valstu valstspiederīgajiem atvieglotu piekļuvi ES darba tirgum, tostarp uzlabotu informāciju par spēkā esošajiem likumīgajiem migrācijas un mobilitātes kanāliem, kā arī par pieejamajām darba iespējām un vajadzīgajām darba tirgus prasmēm.

Ekonomikas integrācijas virzība

ES piedāvā ekonomikas integrāciju ar tās iekšējo tirgu, atspoguļojot ilgtermiņa stratēģisko redzējumu par produktu un pakalpojumu tirdzniecību bez grūtībām, uzņēmumu vienkāršu izveidi, paaugstinātu ārvalstu tiešo ieguldījumu partnervalstīs un augstu sociālās, patērētāju un vides aizsardzības līmeni.

Šis piedāvājums ir ietverts Komisijas stratēģijā par padziļinātu un visaptverošu brīvo tirdzniecības zonu ( DCFTA ) izveidi. Tas ietver ne tikai vienkāršu tarifu atcelšanu, bet arī piekļuvi tirgum pakalpojumu, ieguldījumu, publiskā iepirkuma jomā un daudzās citās nozarēs, izvēloties tiesību aktu tuvināšanu ES tiesību aktiem jomās, kur tas var palielināt tirdzniecības apjomus. Visi partneri, kas īsteno rīcības plānus, ir piekrituši šai pieejai.

EKP nemēģina ieviest ES acquis kopumā. Tomēr tikai ar nedaudziem regulatīvajiem modeļiem globalizētajā pasaulē ES modelis ir pievilcīgs partneriem, jo samazina reformu politisko un ekonomisko izmaksu “izgudrojuma izdevumus”. Tādēļ daudzi partneri ir pieņēmuši visaptverošu pieeju konverģencei ar ES politikas virzieniem un regulatīvajiem standartiem.

Tirdzniecība, piekļuve tirgum un tiesību aktu saskaņošana

ES tirdzniecība ar EKP reģionu pieauga laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam, ES eksporta apjomiem palielinoties par 63 % un importa apjomiem — par 91 %. Minētajos apjomos lielu daļu veido enerģētikas produkti. Tomēr, arī tos izslēdzot, importa apjomi no EKP reģiona pieauga par 31 %. Kā daļa no ES pasaules tirdzniecības apjoma, eksports uz EKP reģionu pieauga no 5,7 % līdz 6,7 %, un imports no minētā reģiona palielinājās no 5,4 % līdz 6,9 %, atspoguļojot nepārtraukti pieaugošu ekonomisko integrāciju.

Tirdzniecība ar austrumu partneriem attīstījās īpaši dinamiski, lai gan no samērā zema sākuma punkta: reģiona tirgus daļa ES eksportā gandrīz divkāršojās no 1,26 % līdz 2,1 %, un tā tirgus daļa ES importā pieauga no 0,8 % līdz 1,4 %. Ekonomikas lejupslīde smagi ietekmēja austrumu partnerus, tādēļ 2009. gadā tirdzniecības apjomi ar tiem samazinājās.

Tika veikti provizoriski pasākumi, kas pielāgoti dažādu partneru vajadzībām, lai panāktu dziļāku ekonomikas integrāciju. Tie ietver autonomo tirdzniecības preferenču ieviešanu ( Moldovā ), kas sniedz piekļuvi ES tirgum bez nodokļiem un bez kvotām visiem ražojumiem (izņemot konkrētus lauksaimniecības produktus, kuriem tomēr piešķir dažas koncesijas), vienošanās par vairākiem nozaru nolīgumiem, piemēram, nolīgumi par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un zivsaimniecības produktiem ( Ēģipte, Izraēla, Maroka ) vai nolīgumi par atbilstības novērtēšanu un rūpniecības ražojumu atzīšanu ( ACAA ), kuru mērķis ir tehnisko noteikumu līdzvērtības, standartizācijas un atbilstības novērtēšanas atzīšana konkrētās nozarēs (viens nolīgums ir noslēgts ar Izraēlu , turpretim Ēģipte un Tunisija aktīvi gatavojas sarunām). Piemēram, līmenis, kas sasniegts divpusējā tirdzniecībā starp ES un Izraēlu , attiecībā uz pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, ir 95 %, un attiecībā uz atlikušajiem 5 % notika apmaiņa ar papildu preferencēm. Tiek risinātas sarunas arī par pakalpojumu liberalizāciju un tiesībām veikt uzņēmējdarbību (ar Maroku , Tunisiju , Izraēlu un Ēģipti ). Kopš 2008. gada ar Tunisiju darbojas pilnīgs brīvās tirdzniecības režīms rūpniecības produktu jomā.

Jau notiek sarunas ar Ukrainu par pirmās padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas ( DCFTA) izveidi, un notiek sagatavošanās, lai varētu sākt sarunas ar Moldovu, Gruziju un Armēniju.

Šā integrācijas procesa rezultāti ir šādi.

- Partnervalstu muitas iestādes pielika pūles, lai stiprinātu to darbības kapacitāti, īstenojot plānus, ar kuriem ievieš mūsdienīgas muitas metodes, piemēram, riska novērtēšana, kontrole pēc izlaišanas, „pilnvaroto uzņēmēju” ( AEO ) koncepcija un viena valsts kontaktpunkta pieeja.

- Partnervalstis īsā laikposmā pieņēma ES regulatīvo modeli elektronisko sakaru jomā, lai sekmētu izaugsmi un attīstītu uz zināšanām balstītu ekonomiku. EKP atbalstīja partneru valdības, kuras vēlējās atvērt savu tirgu un veicināt to, lai vēsturiskie operatori pieņemtu uz tirgu orientētu stratēģiju. Ir veikti tādi pasākumi kā tirgus atvēršana fiksētajai telefonijai un progresīvajiem pakalpojumiem, piemēram, internetam, kā arī papildu mobilo licenču piešķiršana konkursa kārtībā, lai panāktu atbilstību ES standartiem, kas ir viens no konkurētspējīgākajiem tirgiem pasaulē. Attiecībā uz Ēģipti paredzams, ka IKT nozare veicinās eksporta apjomu pieaugumu no EUR 175 miljoniem 2005. gadā līdz EUR 770 miljoniem 2010. gadā, kā arī būtiski sekmēs darbavietu izveidi. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aizvien biežāka izmantošana ir būtisks faktors sabiedrības demokratizācijas veicināšanā.

- Kopējās gaisa telpas īstenošana ar kaimiņvalstīm ir galvenais aspekts ES ārējās aviācijas politikā, kuras galīgais mērķis ir vienots gaisa pārvadājumu tirgus, kas ietver 60 valstis un 1 miljardu cilvēku. 2006. gadā ar Maroku tika parakstīts Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgums. Pēc gada starp Maroku un ES pa gaisu pārvadāto pasažieru skaits palielinājās par 17 % (salīdzinājumā ar gaisa satiksmes pieaugumu visā pasaulē par 6 %), tika izveidoti 52 jauni maršruti, un tirgū ienāca 12 jaunas aviosabiedrības. Līdzīgus nolīgumus parafēja ar Gruziju un Jordāniju , turpretim sarunas notiek ar Izraēlu , Libānu, Tunisiju un Ukrainu , un ir piešķirtas pilnvaras sarunām ar Alžīriju . Šādi nolīgumi pozitīvi ietekmē ne tikai satiksmi un ekonomikas izaugsmi, bet ir arī būtiski instrumenti ES sasniegto visaugstāko standartu veicināšanā drošības, drošuma un gaisa satiksmes pārvaldības jomā. Komisijai būs sīki izstrādāta pieeja, uzsākot iniciatīvu par ES gaisa transporta ārējo politiku līdz 2010. gada beigām.

( Tirgus atvēršana pozitīvi ietekmēja gan ES, gan tās partnervalstis. Tirgu atvēršana nozarēs, kurās partneriem ir konkurētspējas priekšrocības, ir būtiska to ekonomikai. Tiks turpināti centieni liberalizēt tirdzniecību un izveidot padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas ( DCFTA ).

( ES un partneri var gūt labumu no priekšrocībām, ko sniedz kopīga regulatīvā vide. Tā kā paplašinās ekonomiskā telpa, kurā tiek izmantoti ES noteikumi un standarti, tiek sekmēta ES regulatīvā modeļa atzīšana visā pasaulē. Tas var dot ES un partneru uzņēmējiem konkurētspējas priekšrocības: tās jau rada plašāku ES tirgu, un jo lielākā mērogā tiks pieņemti ES noteikumi un standarti, jo vairāk tiks atvieglota piekļuve ārvalstu tirgiem. Tas, ka krīze nav traucējusi ekonomikas reformu īstenošanu, norāda uz pārejas procesa elastību, uz kā mēs veidojam gan mūsu kaimiņvalstu, gan arī savu labklājību.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošana

EKP atbalsta ekonomikas reformas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības un ieguldījumu vidi. Dienvidos uzņēmējdarbības reformu galvenais instruments ir Eiropas un Vidusjūras reģiona uzņēmējdarbības harta, ko pieņēma 2004. gadā. Hartas pamatā ir ES īstenotā labākā prakse, un partnervalstis to pieņēma kā atsauci savās reformu programmās. Ņemot vērā minētās pieejas panākumus, hartā plānots integrēt Eiropas Savienības Mazās uzņēmējdarbības akta (MUA) galvenos aspektus. Tiek arī plānots uzsākt līdzīgu procesu AP kontekstā.

Hartas īstenošanas uzraudzība un dažādi apsekojumi, piemēram, Pasaules bankas ziņojums par uzņēmējdarbību, norāda uz stabilu progresu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā EKP reģionā. Piemēram, Jordānijā laikposms, kas nepieciešams uzņēmuma reģistrācijai, ir samazināts no 79 dienām 2004. gadā līdz 13 dienām 2010. gadā.

( Ir jādara vairāk, lai veicinātu uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem draudzīgu vidi. Jo īpaši partneriem jāturpina uzlabot uzņēmējdarbības regulatīvo vidi , cīnīties pret korupciju, sekmēt uzņēmējdarbību un inovāciju, modernizēt prasmes un uzlabot pieeju finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ir ekonomikas izaugsmes virzītājspēks.

Ceļā uz EKP sociālās programmas izveidi

Partneri ir apstiprinājuši principu — risināt plašu virkni sociālās politikas jautājumu kā daļu no EKP, kas norāda uz izpratni par to, ka sociālā kohēzija veicina labāku uzņēmējdarbības vidi un ir vajadzīga, lai leģitimizētu un atbalstītu reformas. Rīcības plānos ietverti noteikumi tādās jomās kā nodarbinātības politika, sociālais dialogs, darba tiesības, sociālā integrācija, sociālā aizsardzība, dzimumu līdztiesība un vienlīdzīga attieksme pret visiem. Tas veido visaptverošu sociālo programmu ar skaidri definētām prioritātēm un termiņiem, kas tomēr vēl ir pilnībā jāīsteno. Piemēram, ir panākts progress tiesību aktu jomā, lai veicinātu pienācīgu nodarbinātību un pensiju reformu, bet virzība tādos jautājumos kā nodarbinātības politika, arodbiedrību tiesības, sociālais dialogs vai vienlīdzīgas iespējas nenotiek vienmērīgi.

( Lai gūtu panākumus minētajās sociālajās un ekonomikas reformās, veidojot pilnībā kopīgu EKP sociālo programmu, partneriem jāatbalsta šī politiskā apņemšanās un jāpiešķir pietiekami administratīvie resursi un cilvēkresursi vajadzīgo reformu īstenošanai.

Kopīga atbildība vides jomā

Vides aizsardzība ir gan ES, gan partneru atbildība, un jāpieliek kopīgas pūles, lai sekmīgi risinātu problēmas šajā jomā. Partnervalstis apzinās problēmas, bet, neraugoties uz pārliecinošiem ekonomikas argumentiem par labu stabilai rīcībai vides jomā, lai novērstu daudz augstākas attīrīšanas izmaksas, to piešķirtie resursi nav pietiekami. Lai arī spēkā ir daudzas starptautiskas saistības un procesi, īstenošana bieži vien ir nepilnīga. EKP galvenais mērķis ir strādāt ar partneriem, lai panāktu labāku stratēģisko plānošanu, prioritāšu noteikšanu un spēcīgāku administratīvo kapacitāti.

Progress katrā valstī ir atšķirīgs. Labu panākumu piemēri ir vides administrācijas reforma Jordānijā , sadarbība Kaukāza Reģionālā vides centra ietvaros, Horizon 2020 iniciatīva un vides stratēģijas projekts Ukrainā .

Daudzi partneri izrāda pastiprinātu interesi par ES pieredzi, un patlaban jo īpaši vēlas panākt konverģenci ar ES direktīvām vides jomā. EKP pamatā arī turpmāk būtu jābūt regulatīvajai konverģencei, kā arī sadarbībai vides pārvaldības jomā. Eiropas stratēģijā 2020. gadam ES cenšas virzīties uz ilgtspējīgāku un resursu izmantošanas ziņā efektīvāku ekonomiku, kas ir joma, kurā ES un partneri var produktīvi sadarboties. Turklāt steidzami nepieciešama spēcīgāka sadarbība bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā, tostarp jāvairo izpratne par ekosistēmas pakalpojumu radītām ekonomiskajām priekšrocībām un par izmaksām to zaudēšanas gadījumā.

Partneri ir arī izteikuši vēlēšanos strādāt ar Eiropas Vides aģentūru ( EEA ), un EKP šādu iespēju ir sniegusi. Izmantojot ES finansiālo palīdzību, EEA palīdz partneriem stiprināt vides datu apkopošanu un pārvaldību. EKP ir arī veicinājusi lielāku atvērtību un atbildību vides politikā, iesaistot nevalstiskās organizācijas.

Vēl viens aspekts, kuru varētu attīstīt turpmāk, ir koordinētāka ar jūrniecību saistīto darbību pārvaldība. Spēcīgāka sadarbība būtu lietderīga ne tikai zvejas resursu ilgtspējīgas pārvaldības jomā, tostarp zvejas darbību efektīva kontrole, bet arī plašākos jautājumos, kas saistīti ar integrētu jūrniecības pārraudzību, jūras teritoriālo plānošanu un citiem jūrniecības politikas jautājumiem, tostarp jūrnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. ES arī turpinās atbalstīt EKP partnerus to centienos ratificēt un īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju ( UNCLOS ).

( Lai arī šajā sarežģītajā jomā taustāmi panākumi nenotiek uzreiz, ir svarīgi izmantot minētos rezultātus, lai visā reģionā paaugstinātu vides standartus. Uzlabota vides aizsardzība, nepārtraukti panākot konverģenci ar ES tiesību aktu galvenajiem aspektiem, uzlabota vides pārvaldība, augstāka resursu efektivitāte un piemērota ekosistēmas pakalpojumu izmantošana veidos ilgtspējīgu attīstību ilgtermiņā.

Sadarbība klimata pārmaiņu jomā

Klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšana ir visas pasaules sabiedrības prioritāte. Partnervalstis aizvien biežāk apspriež klimata pārmaiņas dialogā ar ES, ņemot vērā Kopenhāgenas vienošanos, pašreizējās sarunas par nolīgumu laikposmam pēc 2012. gada un ES vadošo lomu šajā jomā. Izmantojot EKP, ES var atbalstīt partnerus, nodrošinot klimata jautājumu ietveršanu to politikā. Lai arī partnervalstis nav to valstu sarakstā, kuras ir lielākie siltumnīcefekta gāzu emitenti, tām ir būtisks potenciāls centienos turpmāk samazināt emisijas (piemēram, izmantojot paaugstinātu energoefektivitāti vai veicinot ilgtspējīgu transportu), kā arī veikt pielāgošanos (piemēram, lauksaimniecības, ūdens resursu apsaimniekošanas jomā vai gatavībā dabas katastrofām, piemēram, plūdiem un sausumam).

( Komisija turpinās aicināt tos partnerus, kuri vēl to nav izdarījuši, pēc iespējas ātrāk kļūt par Kopenhāgenas vienošanās dalībniekiem, un sniegt informāciju par mērķiem un darbībām, kuras tie īstenos. ES arī turpmāk pilnībā atbalstīs ANO sarunu procesu, lai noslēgtu stabilus un efektīvus juridiski saistošus starptautiskos nolīgumus. ES ir gatava padziļināt dialogu un sadarbības pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām un to ietekmes mazināšanas jomā.

Ilgtspējīga enerģētika pilsoņiem un rūpniecībai

ES un partneru kopīgās interesēs ir nodrošināt stabilu, drošu un tīru energoapgādi pilsoņiem un rūpniecībai, kā arī tuvoties zema oglekļa satura energoresursu izmantošanai. Komisijas 2007./2008. gada pasākumu kopumā enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā noteica vērienīgu satvaru enerģētikas problēmu risināšanai, tostarp ārējās enerģētikas politikas attīstībai. Krievijas un Ukrainas gāzes konflikts 2008./2009. gada ziemā norādīja uz nepieciešamību steidzami risināt energoapgādes drošības jautājumus. Komisijas 2008. gadā sagatavotajā otrajā stratēģiskajā enerģētikas pārskatā[4] tiek aicināts pastiprināt attiecības ar partneriem, kuri ir svarīgi ražotāji un ES tranzīta valstis.

Šajā kontekstā partneri veica daudzus pasākumus, lai uzsāktu nozares reformu un pakāpeniski saskaņotu tiesību aktus ar ES politiku. ES parakstīja saprašanās memorandu vai deklarācijas enerģētikas jomā ar Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Ēģipti, Jordāniju, Maroku un Ukrainu.

Vairāki partneri pārskatīja vai patlaban pārskata savas enerģētikas stratēģijas, pievēršot uzmanību energoefektivitātei un atjaunojamajiem enerģijas avotiem. Partneri veica pasākumus, lai panāktu pakāpenisku konverģenci ar iekšējā enerģijas tirgus noteikumiem, pieņemot jaunus tiesību aktus, nostiprinot regulatīvo vidi un pakāpeniski novēršot cenu atšķirības. 2009. gadā Enerģētikas kopienas Ministru padome, paredzot konkrētus nosacījumus, apstiprināja Moldovas un Ukrainas pievienošanos Enerģētikas kopienas līgumam . Gruzija kļuva par minētās kopienas novērotāju.

ES un partneri sadarbojās, lai attīstītu enerģētikas tīklus. 2009. gada martā Komisija organizēja starptautisku konferenci par Ukrainas gāzes tranzīta sistēmas modernizāciju. ES arī strādāja ar partneriem pie dienvidu gāzes transporta koridora realizēšanas, tostarp Nabucco un Kaspijas jūras reģiona autoceļu projekta. ES atbalstīja Moldovas un Ukrainas plānus nākotnē izveidot starpsavienojumus ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tīkliem.

Dienvidu kaimiņvalstīs sadarbības iniciatīvu pamatā bija enerģētikas tirgu attīstība un integrācija, tostarp dienvidu – dienvidu un ziemeļu – dienvidu virziena starpsavienojumu attīstība. Sāka īstenot Vidusjūras reģiona saules enerģijas plānu, izstrādājot stratēģijas dokumentu un uzsākot vairākas eksperimentālās iniciatīvas un programmas, kuras atbalstīja starptautiskās finanšu iestādes.

Austrumu partnerības ietvaros ar darba programmu 2009.-2011. gadam uzsāka 3. platformas „energoapgādes drošība” īstenošanu.

ES un partnervalstis, kurās darbojas civilās kodolspēkstacijas ( Armēnija un Ukraina ), turpināja sadarboties kodoldrošības un kodoldrošuma jomā. ES arī uzsāka dialogu par minētajiem jautājumiem ar partnervalstīm, kuras gatavojas būvēt šādas spēkstacijas.

( Iepriekšējo gadu pastiprināta sadarbība enerģētikas jomā ir vajadzīga, lai apmierinātu aizvien lielāku pieprasījumu pēc enerģētikas dienvidos un vajadzību pēc ieguldījumiem un reformām gan dienvidu, gan austrumu kaimiņvalstīs. Jo īpaši mūsu sadarbībā ar EKP partneriem galvenais mērķis būs energoefektivitāte un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšana.

Finanšu instrumenti politikas mērķu īstenošanai

EKP īstenošanu atbalsta ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumentu (EKPI), kura budžets ir aptuveni EUR 11,5 miljardi (no 2007. līdz 2013. gadam). Pēc EKPI plānošanas dokumentu vidusposma pārskata valstu piešķīrumi labāk atspoguļo to vajadzības, mērķu vērienīgumu un progresu, kā arī partnervalstu absorbcijas spējas. Pārskatu veica sadarbībā ar partnervalstīm un ņemot vērā iepriekš nepieredzēti plašā konsultāciju procesā iegūtos rezultātus, kurā bija iesaistīta pilsoniskā sabiedrība, ES dalībvalstis un citi līdzekļu devēji.

Tika aizvien vairāk nostiprinātas finanšu sadarbības politikas prioritātes . Tiesību aktu tuvināšana un regulatīvā konverģence tiek veicināta, plašāk izmantojot TAIEX un divpusēju sadarbību. Līdz 2009. gada beigām tika finansētas vairāk nekā 1000 TAIEX darbības, tika noslēgti 114 divpusējas sadarbības līgumi, un notika vēl 110 līgumu sagatavošana. Tiek izstrādātas visaptverošas iestāžu darbības uzlabošanas programmas, lai uzlabotu kapacitāti noteiktās pamatiestādēs, kuras atbild par turpmāko asociācijas nolīgumu sagatavošanu ar AP partneriem.

- 2009. gada sākumā ES norīkoja augsta līmeņa konsultantu komandu darbam Armēnijā , lai atbalstītu EKP rīcības plāna (EUR 2,8 miljoni) īstenošanu. Minētie konsultanti sniedz augsta līmeņa tehniskas konsultācijas, lai izstrādātu, vadītu un īstenotu reformas, kuru mērķis ir nostiprināt prezidentūras kapacitāti un likumdošanas, izpildes un tiesu iestāžu pilnvaras, īpašu uzmanību veltot demokrātijai, labai pārvaldībai, tiesiskumam un tirgus ekonomikai.

- Pēc 2009. gada decembrī panāktās vienošanās ES 2010. gada aprīlī norīkoja augsta līmeņa politikas konsultatīvo misiju uz Moldovu . Tā dalīsies pieredzē valsts iestādēs, lai palīdzētu paātrināt politisko apvienošanos un turpmāku ekonomikas integrāciju starp ES un Moldovu.

- Tunisijā virzību uz ACAA atbalsta, izmantojot plaša profila divpusējo sadarbību (EUR 1,3 miljoni), uzmanību pievēršot tiesību aktu saskaņošanai un kapacitātes paaugstināšanai valdības administrācijā. Vēlāk to papildināja ar lielāku nozares atbalsta darbību (EUR 23 miljoni), kuras mērķis bija kvalitātes infrastruktūra un atbalsts uzņēmumiem.

- Lai atbalstītu saprašanās memoranda īstenošanu enerģētikas sadarbības jomā, Ukrainā uzsāka divas nozaru darbības enerģētikas politikas un energoefektivitātes/atjaunojamo enerģijas avotu jomā (EUR 145 miljoni). Tās papildināja ar divpusējās sadarbības darbībām elektroenerģijas un gāzes tirgus regulējuma jomās.

- Vidusjūras reģiona valstīs Komisijas atbalsts Horizon 2020 iniciatīvai ietver EUR 13 miljonus, lai veidotu kapacitāti, attīstītu uzraudzīšanas sistēmas un sagatavotu videi draudzīgu ieguldījumu projektus EIB un citām finanšu iestādēm.

Kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānisms ( NIF ) sniedz atbalstu dotāciju veidā, lai piesaistītu EIB, ERAB un citu Eiropas finanšu iestāžu aizdevumu operācijas partnervalstīs. ES budžeta dotāciju ieguldījums sasniedza EUR 185 miljonus laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam. Turklāt dalībvalstu ieguldījums NIF Ieguldījumu fondā bija EUR 47 miljoni. Minētie līdzekļi veicināja aizdevumu piesaistīšanu EUR 4,76 miljardu apmērā ieguldījumiem, kuri arī veicinās reģionālās sadarbības iniciatīvu virzību un ekonomikas izaugsmes atjaunošanos. Laikposmā no 2004. līdz 2009. gadam ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ieguldījumu un partnerības mehānisma ( FEMIP ) starpniecību piešķirtais finansējums EUR 90 miljonu apmērā palīdzēja piesaistīt EIB aizdevumu, kura vērtība pārsniedz EUR 10 miljardus.

EIB ārējo pilnvaru vidusposma pārskats par laikposmu no 2007. līdz 2013. gadam norādīja uz vajadzību turpmāk palielināt politikas saskaņotību starp ES politiku un EIB finansējumu. Šajā nolūkā Komisija ierosināja[5] ar EIB garantēto finansējumu segt trīs augsta līmeņa horizontālo mērķu īstenošanu, proti, klimata pārmaiņas, sociālā un ekonomikas infrastruktūra un vietējā privātā sektora, tostarp MVU, attīstība, kā arī izstrādāt reģionālās darbības pamatnostādnes. Attiecībā uz kaimiņvalstīm ar Komisijas priekšlikumu paplašina EIB finansēšanas darbības jomu, turpretim pamatnostādnes palīdzēs pastiprināt EIB politikas darbības prioritātes un nodrošināt papildināmību ar attiecīgajiem ES palīdzības pasākumiem. Komisija arī ierosināja piešķirt papildu EUR 2 miljardus saskaņā ar pilnvarām klimata pārmaiņu jomā, no kuriem EUR 1 miljardu varētu izmantot kaimiņvalstīs.

Lai reaģētu uz ekonomikas un finanšu krīzi, Komisija arī mobilizēja makrofinansiālo palīdzību Armēnijai , Gruzijai , Moldovai un Ukrainai .

( EKPI valstu piešķīrumi patlaban objektīvāk un pārredzamāk atspoguļo pakāpi, kādā EKP pamatā esošās vērtības tiek efektīvi īstenotas. Tā kā ir integrēti Pārvaldības mehānisma mērķi (lai atalgotu par panākumiem ar pārvaldību saistītu reformu īstenošanā), Komisija plāno pārskatīt mehānisma darbību līdz 2011. gadam, lai sniegtu mērķtiecīgāku atbalstu pārvaldības uzlabošanai.

( Komisija aicina Padomi pieņemt ierosināto priekšlikumu, ar ko paredz veikt grozījumus EKPI regulas 23. pantā. Ar to cita starpā darītu pieejamus papildu resursus (EUR 35 miljoni gadā) FEMIP finansēšanai.

( Lai ES un tās partneri pilnvērtīgi izmantotu iespējas, ko sniedz tirgus atvēršana, un padarītu to ilgtspējīgu, jāpalīdz uzlabot partneru ekonomika. Partnervalstīm ir lielākoties neizmantots izaugsmes potenciāls un, būdama to galvenā un neapšaubāmā tirdzniecības partnere (pateicoties ģeogrāfiskajam tuvumam), ES ir tiešas intereses atbalstīt to ekonomikas attīstību. Saikne, kas apvieno iekšējā tirgus un struktūrfondu attīstību, attiecas arī uz mūsu kaimiņvalstīm, un tā būtu jāapspriež diskusijās par nākamo finanšu shēmu.

DAUDZPUSēJAS INICIATīVAS

Papildinot divpusējās attīstības notikumus, kas apkopoti iepriekšējā nodaļā, kaimiņvalstīm svarīga ir bijusi arī virzība daudzpusēju nolīgumu ietvaros.

Dienvidos Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerība , ko uzsāka 1995. gadā, palīdzēja izveidot pamatu brīvās tirdzniecības zonai, kuru pabeigs dažu turpmāko gadu laikā. Sadarbību izveidoja dažādās jomās, piemēram, civilā aizsardzība, kultūra, jauniešu apmaiņas programmas un dzimumu līdztiesības jautājumi. To aizstāja ar Vidusjūras reģiona valstu savienību (UfM) , kuru uzsāka 2008. gada jūlijā, lai dotu jaunu stimulu trīs svarīgos veidos: a) atjauninot politisko līmeni ES attiecībās ar tās Vidusjūras reģiona partnervalstīm, b) nodrošinot turpmāku līdzatbildību ar kopīgas prezidentūras starpniecību (viens pārstāvis no ES un viens — no Vidusjūras reģiona partnervalsts), īpašu sekretariātu un kopīgu apvienoto komiteju, kā arī c) padarot minētās attiecības konkrētākas un redzamākas, izmantojot apjomīgus reģionālos un apakšreģionālos projektus, kas ir svarīgi attiecīgā reģiona pilsoņiem.

Sarežģītajā politiskajā situācijā Gazas konflikta sākumā progress bija galvenokārt saistīts ar UfM sekretariāta izveidi, tā ģenerālsekretāra izraudzīšanu 2010. gada janvārī un tās statūtu pieņemšanu martā. Četrus no sešiem projektiem īstenoja, pateicoties finansējumam no ES budžeta.

Austrumu partnerību uzsāka 2009. gada maijā, reaģējot uz austrumu partneru interesi tuvināties ES un izveidot vajadzīgos nosacījumus, lai paātrinātu politisko apvienošanos un turpmāku ekonomikas integrāciju. AP dominējošās divpusējās prioritātes papildina daudzpusējs virziens, kas veicina sadarbību, atvērtu dialogu un labākās prakses un pieredzes apmaiņu. Ir izveidotas tematiskas platformas, lai izskatītu četras galvenās interešu jomas: demokrātija, laba pārvaldība un stabilitāte; ekonomikas integrācija un konverģence ar ES nozaru politikas virzieniem; energoapgādes drošība; un cilvēku saskarsme. Izmantojot četras tematiskās platformas, pieņēma darba programmas 2010.-2011. gadam, izveidoja vairākus paneļus un apstiprināja vairāku galveno iniciatīvu vispārīgu struktūru[6].

Turklāt Eiropas Parlaments jau ir veicis pasākumus, lai sāktu darboties ES un austrumu kaimiņvalstu parlamentāra asambleja ( Euro-Nest ) , un Reģionu komiteja paziņoja par savu nodomu izveidot Austrumeiropas un Dienvidkaukāza vietējo un reģionālo asambleju . 2009. gada novembrī Komisija, Padomes prezidentvalsts un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja Briselē organizēja AP Pilsoniskās sabiedrības forumu (AP CFS ), kurā piedalījās vairāk nekā 200 pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Foruma pārstāvji izklāstīja forumā izstrādātos ieteikumus 2009. gada decembra AP ministru sanāksmē.

Melnās jūras sinerģija ( BSS ) , ko uzsāka 2008. gada februārī, atspoguļo ES pieaugošo interesi veicināt reģionālo sadarbību Melnās jūras reģionā, jo patlaban divas piekrastes valstis ir ES dalībvalstis. Tika pabeigtas vairākas iepriekš uzsāktas programmas, jo īpaši Melnās jūras baseina pārrobežu sadarbības programma 2007.-2013. gadam un Melnās jūras starpsavienojuma projekts (Informācijas sabiedrība).

Kopā ar minētā reģiona ES dalībvalstīm (proti, ar Rumāniju, Grieķiju un Bulgāriju), kā arī ar partnervalstīm ir sagatavotas Melnās jūras reģiona sektora partnerības. Pirmā no tām, kas ir partnerība vides jomā, tika uzsākta 2010. gada pirmajā pusē, un turpinās darbs pie tās darbības noteikšanas.

Komisija turpināja aktīvu līdzdalību reģionālo organizāciju tīklā, kas darbojas Melnās jūras reģionā, tostarp Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizācijā ( BSEC ), kurā Komisija ir pastāvīgā novērotāja kopš 2007. gada, un komisijā, kuras mērķis ir Melnās jūras aizsardzība pret piesārņojumu.

Papildus Vidusjūras reģiona valstu savienībai vispārīgajos EKP mērķos attiecīgajās valstīs ieguldījumu ir sniegusi nepārtraukta Āfrikas un ES kopējās stratēģijas īstenošana un cieša sadarbība starp ES un Ziemeļāfrikas valstīm ES un Āfrikas stratēģiskās partnerības ietvaros.

SECINāJUMI

Neraugoties uz sarežģīto kontekstu, vidējā termiņā ES ir izdevies izveidot partnerību ar tās kaimiņvalstīm reformu īstenošanai. Tā rezultātā ir gūti reāli panākumi un ieguvēji ir gan mūsu partneri, gan ES, lai arī pēc politikas un tiesību aktu izstrādes ne vienmēr ir notikusi to faktiska īstenošana.

Nākotnē jārisina svarīgi uzdevumi. Progresa gaitu nosaka pakāpe, kādā partneri vēlas uzsākt vajadzīgās reformas; lielāki sasniegumi panākti ekonomikas jomā, jo īpaši tirdzniecības un tiesību aktu tuvināšanā, nekā demokrātiskas pārvaldības jomā. Tomēr turpmāka virzība ir atkarīga arī no priekšrocībām, ko partneri var sagaidīt pieņemamā termiņā. Tādēļ svarīga nozīme bija un būs tam, cik lielā mērā ES vēlas iesaistīties partnerības izveidē.

[1] Alžīrija, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Ēģipte, Gruzija, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Moldovas Republika (turpmāk “Moldova”), Maroka, Palestīnas pašpārvalde, Sīrija, Tunisija un Ukraina.

[2] Prāgas Austrumu partnerības samita kopīgā deklarācija, 2009. gada 7. maijs.

[3] ES turpināja atbalstīt uzņemšanas iespējas patvēruma jomā EKP valstīs, tostarp, īstenojot Reģionālās aizsardzības programmas ( Ukrainā, Moldovā ).

[4] ES energoapgādes drošības un solidaritātes rīcības plāns – COM(2008) 781, 2008. gada 13. novembris.

[5] COM(2010) 174, 21.4.2010.

[6] Tādās jomās kā integrēta robežu pārvaldība, atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, energoefektivitāte, civilā aizsardzība un vides pārvaldība.