19.1.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 18/5

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Kopienas lauksaimniecības modelis: produkcijas kvalitāte un patērētāju informēšana kā konkurētspējas elementi” (izpētes atzinums)

2011/C 18/02

Ziņotājs: Carlos TRÍAS PINTO kgs

ES prezidentvalsts Spānija 2010. gada 20. janvārī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Kopienas lauksaimniecības modelis: produkcijas kvalitāte un patērētāju informēšana kā konkurētspējas elementi”

(izpētes atzinums).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2010. gada 25. martā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 462. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 28. un 29. aprīlī (28. aprīļa sēdē), ar 116 balsīm par, 1 pret un 5 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.   EESK iesaka nostiprināt kvalitātes politiku un informācijas sniegšanu patērētājiem, jo tie ir galvenie faktori, lai paaugstinātu Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozares konkurētspēju un uzlabotu priekšstatu par lauksaimniecisko ražošanu. Tādēļ ir svarīgi

—	izmantojot uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) balstītos jaunos līdzekļus, sekmēt to, lai tiktu ņemti vērā ar lauksaimniecisko ražošanu saistītie sociālie, vides, veselības un dzīvnieku labturības aspekti;

—	izmantojot pamatnostādnes par precizēšanu, saskaņošanu un vienkāršošanu, uzlabot pastāvošo sertifikācijas instrumentu konsekvenci un saskaņotību;

—	sekmēt ražotāju, pārstrādātāju, izplatītāju un patērētāju savstarpējā dialoga iespējas un izstrādāt efektīvas stratēģijas komunikācijai ar sabiedrību.

1.2.   Konkrētāk EESK iesaka īstenot dažādus pasākumus:

1.2.1.   Instrumenti.

—

IKT kā komunikācijas instrumenta ieviešana. IKT ir mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļa, tomēr tās vēl neizmanto pirkuma iegādes laikā. IKT kā informācijas līdzekli ieviešot veikalu plauktos, informāciju varētu pastāvīgi aktualizēt (lauksaimniecības produktu piedāvājums strauji mainās), un patērētāji varētu veikt savu izvēli vai saņemt pirkumu, atrodoties jebkurā vietā.

—

Izsekojamība kā instruments, lai pārliecinātos par apgalvojumu patiesīgumu. Ražošanas ķēdē ir iesaistīti dažādi dalībnieki, kas ir atbildīgi par integrālās kvalitātes dažādajiem sociālajiem un vides aspektiem. Izsekojamība ļautu ne tikai uzzināt, kādi dalībnieki ir iesaistīti, bet arī to, kā tie rīkojušies ar produktu un kādi ir viņu rīcību saistītie rādītāji.

1.2.2.   Līdzekļi.

—	Integrālās kvalitātes kritērijus iekļaut esošajās brīvprātīgajās sistēmās, tādās kā ES ekomarķējums, ja tā lietojumu paplašina, ietverot lauksaimniecības produktus, vai esošajos kvalitātes standartos, piemēram, aizsargāti cilmes vietu nosaukumi vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

—	Izveidot jaunu, brīvprātīgu sociālo un vides aspektu sertifikācijas sistēmu, lai patērētāji produkta integrālo kvalitāti varētu novērtēt ātri, vienkārši un uzticami.

1.2.3.   Stratēģijas.

—	Eiropas kvalitātes popularizēšana. EESK iesaka sekmēt informatīvas kampaņas par Eiropas lauksaimniecības produktiem, uzsverot to atbilstību augstiem kvalitātes un daudzveidības standartiem.

—	Pasākumu veicināšana un pieņemšana. Lai popularizētu sabiedrību un vidi respektējošus lauksaimniecības produktus, pārvaldes iestādēm ir iespēja izmantot to rīcībā esošos instrumentus: publisko iepirkumu, nodokļu diferencēšanu, informācijas kampaņas un ražošanas stimulus.

2.   Ievads.

2.1.   Ik dienu mūsu sabiedrībā pieaug izpratne par būtiskākajām sociālām un vides problēmām saistībā ar klimatisko pārmaiņu ietekmi, pakāpenisku dabas resursu izsīkšanu un pieaugošu nevienlīdzību bagātību sadalē.

2.2.   Paradoksāli, taču šī pieaugošā izpratne tikpat kā neietekmē patērētāju izvēli (t. s. apzinātu un atbildīgu patēriņu), kas diemžēl norāda uz arvien lielāku plaisu starp patērētāju teorētisko nostāju (1) un ikdienas ieradumiem.

2.3.   Tomēr nevar neapzināties, ka ekonomikas nestabilitātes laikā ir ļoti sarežģīti ierastajā “produkts-cena” vienādojumā (2) pastāvīgi ieviest tādus jaunus mainīgos lielumus kā sociālā ietekme un ietekme uz vidi, it sevišķi, ja tas ietekmē cenu, ko maksā patērētājs. Nedrīkst aizmirst, ka sociālekonomiskā krīze ir sakritusi ar ekoloģisko krīzi, un nevar pievērst uzmanību vienai, atstājot novārtā otru. Citējot Jacques Delors sacīto: “Vērtību krīze nozīmē to, ka dzīvojam pasaulē, kur visu var nopirkt”. Tādēļ būs jāpārvērtē mūsu vērtības.

2.4.   Par laimi, Eiropas Savienībā lauksaimniecības pārtikas ražošanas sistēmas pamatā ir paaugstinātas sanitārās, vides, sociālās un dzīvnieku labturības prasības, kuras varētu nosaukt par integrālās kvalitātes sistēmu un kas mums neapšaubāmi piešķir pievienoto vērtību, salīdzinot ar pārējiem pasaules reģioniem, tomēr ietver arī ar konkurētspēju saistītus riskus.

2.5.   Daudzi integrālās kvalitātes aspekti ir iekļauti Eiropas lauksaimniecības pārtikas rūpniecības tiesību aktos vai ir tās prakses sastāvdaļa, tāpēc produkti tiem jau atbilst un ražotāji tos ievēro. Diemžēl tas neattiecas uz daudziem produktiem, kurus ieved no trešām valstīm. Šī atšķirība nozīmē to, ka starp ES un trešo valstu pārtikas produktu cenām veidojas aizvien lielāka atšķirība, tādējādi izraisot Eiropas produktu konkurētspējas pazemināšanos.

2.6.   Centieni nodrošināt kvalitāti, kas ir senu tradīciju un uz izcilību vērsta, smaga darba rezultāts, tomēr nedrīkst apdraudēt konkurenci, kā tas noticis pašlaik, bet turpmāk tiem jākļūst par papildu attīstības iespēju. Tādēļ ir jāapsver jaunas stratēģijas, kurās uzsvērtas mūsu ražošanas modeļa atšķirīgās iezīmes; kuras virza patērētāju dot priekšroku Eiropas produktiem un kurās īpaši akcentēta patērētāju informēšanas politika, izmantojot ļoti dažādus kanālus, it sevišķi ar IKT (informācijas un komunikācijas tehnoloģiju) (3) starpniecību ieviešot efektīvus patērētāju izglītošanas un informēšanas instrumentus (4).

2.7.   Vienlaikus jāapsver vajadzīgais atbalsts — kā tehniskais, tā arī ekonomiskais —, lai turpinātu daudzfunkcionālā lauksaimniecības modeļa tālāku virzību, nodrošinot Eiropas lauku saimniecību dzīvotspēju, taisnīgas cenas ražotājiem un stabilu un kvalitatīvu darbavietu saglabāšanu, kas ir minētā modeļa pastāvēšanas būtisks nosacījums.

2.8.   Tāpēc EESK uzsver: lai ar lauksaimniecības kvalitātes un patērētāju informēšanas politikas palīdzību uzlabotu konkurētspēju, ir jāveic arī pasākumi lauksaimniecības pārtikas vērtību ķēdes līdzsvara atjaunošanai, jo dažu dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas dēļ tajā šobrīd ir pārāk lieli cenu izkropļojumi (5).

3.   Patērētāji, kvalitāte un sociālekoloģiskie aspekti.

3.1.   EESK vairākkārt ir apliecinājusi savu atbalstu ilgtspējīgai attīstībai kā līdzeklim, lai Eiropas Savienībā panāktu vides, ekonomikas un sociālo attīstību. Minētā apņēmība var stiprināt pastāvošo ES lauksaimniecības modeli, liekot pārskatīt pašreizējo kvalitātes jēdzienu, kurā galvenie ir klasiskie produkta kvalitātes aspekti (garša, izskats, lielums), un vairāk pievēršoties citiem kritērijiem, kas saistīti ar ražošanas vidi, piemēram, sociālajiem, vides, sanitārajiem, drošības un dzīvnieku labturības aspektiem. To varētu nosaukt par “integrālo kvalitāti”, kuras pamatā ir jauni izcilības rādītāji.

3.1.1.   Cita starpā varētu apsvērt, piemēram, šādus kritērijus vai rādītājus (6).

Ietekme uz vidi: — apūdeņošanas veids; — ar produktu saistītais enerģijas patēriņš; — attālums līdz ražošanas vietai; — iepakojuma veids; — atkritumu apsaimniekošana.

Sociālie faktori: — atbilstība izcelsmes valsts tiesību aktiem; — mazumtirdzniecības cenas un ražotājam samaksātās cenas attiecība; — darba līguma veids (uz nenoteiktu laiku/uz noteiktu laiku); — cilvēku ar invaliditāti nodarbināšana; — vīriešu un sieviešu līdztiesība.

Dzīvnieku labturība: — audzēšanas un turēšanas veids; — barības veids; — transporta sistēma; — kaušanas metode.

3.2.   Jaunajā integrālās kvalitātes sistēmā tieši Eiropas ražojumi varēs izcelties uz pārējo valstu produktu fona, jo jau tagad tie atbilst vairumam minēto prasību, pateicoties tam, ka pastāvošās ES regulas un dalībvalstu noteikumi ir daudz stingrāki nekā pārējās ražotājvalstīs. Problēmas saistītas ar to, ka lielākā daļa reglamentēto aspektu patērētājiem nav zināmi, tāpēc, iegādājoties produktus, tie netiek ņemti vērā, it īpaši, ja patērētāju māc šaubas par sniegtās informācijas patiesumu. Tāpēc ir vajadzīga patērētāju izglītošana un informēšana, lai sekmētu pieprasījumu pēc produktiem, kuru ražošanā izmantota labāka prakse.

3.3.   Pārtikas nekaitīgums nav minēts, jo to uzskata nevis tikai par izcilības kritēriju, bet gan par neatņemamu sastāvdaļu, nodrošinot Eiropas iedzīvotāju tiesības uz veselību. EESK atkārtoti uzsver bažas par paviršo attieksmi, turpinot atļaut ievest pārtikas produktus, kuriem nav nodrošināta pilnīga izsekojamība (uz pārtikas produktiem attiecinātu tiesību aktu apšaubāmas interpretācijas dēļ, ko veic Komisija un dalībvalstis), vai kurus apstrādā ar ES aizliegtiem sintētiskiem produktiem. Minēto produktu laišana tirgū ir patērētāju krāpšana un ir uzskatāma par negodīgu praksi attiecībā pret Eiropas ražotājiem.

4.   Izsekojamība kā informācijas ieguves instruments.

4.1.   Pašlaik visā pasaulē ir uzsāktas dažādas iniciatīvas (7), kas vērstas uz to, lai sekotu kāda konkrēta produkta kustībai visā tā dzīves ciklā. Jau tiek īstenoti daži obligāti (piemēram, attiecībā uz liellopu gaļu Eiropas Savienībā) un brīvprātīgi (dažādas izplatīšanas ķēdes vai tādas iniciatīvas kā “oglekļa pēdas nospiedums”) pasākumi.

4.2.   EESK norāda, ka minēto, sākotnēji brīvprātīgo, instrumentu varētu pielietot arī kvalitātes jomā, iekļaujot tajā ar produktu saistītus dažādus sociālos un vides aspektus vai rādītājus, lai patērētājam atvieglotu informācijas ieguvi. Tādēļ Komiteja ierosina izmantot šo spēcīgo un uzticamo instrumentu un attiecīgas pārbaudes un sertifikāciju, lai palīdzētu patērētājam pieņemt apzinātu lēmumu par pirkuma iegādi, pamatojoties uz patiesu un precīzu informāciju.

4.3.   Lai attiecīgie rādītāji būtu atpazīstami, būs jāievieš vajadzīgie mehānismi, sākot ar tradicionālo informāciju uz marķējuma — novērtējuma skalas (kā enerģētiskās efektivitātes marķējuma gadījumā), logotipa (ekomarķējuma, izcelsmes norāžu) vai pieprasījuma (otrreizēji pārstrādājamiem produktiem) veidā — līdz pat IKT izmantošanai.

5.   Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējamais izmantojums, lai patērētājus informētu par lauksaimniecības produktu kvalitāti.

5.1.   Līdz šim patērētāja galvenais informācijas avots par produktu ir bijis marķējums. Kaut arī marķējumam ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu informācijas pārredzamību, ierobežotā laukumā ietvertā obligātā vai brīvprātīgi sniedzamā informācija kļūst aizvien plašāka, kas var apgrūtināt informācijas pārskatāmību un saprotamību ne tikai tās apjoma, bet arī dažu ziņu sarežģītības dēļ (uzskatāms piemērs ir olu marķējums, kurā var būt norādīta ražošanas metode, izcelsmes valsts un ražotāja identifikācijas numurs).

5.2.   Turklāt svarīga lauksaimniecības produktu īpatnība ir to ātrā aprite veikalu plauktos, ko nosaka gan produktu sezonālais raksturs, gan arī tas, ka piegādātāji var mainīties gada vai pat sezonas laikā.

5.3.   Turklāt daudzi iedzīvotāji jau izmanto informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), kas ir ievērojami attīstījušās informācijas pasniegšanas un uzglabāšanas (piemēram, QR kodi (8), kā arī finansiālās pieejamības aspektā. Saistībā ar patērētāja informēšanu būtu jāapsver jau esošo personālo ierīču (piemēram, mobilie tālruņi), kā arī stacionāro ierīču (LCD skārienekrāni) vai interneta pakalpojumu izmantošana pirmspārdošanas un pēcpārdošanas posmā.

5.4.   Vairākās valstīs, piemēram, Itālijā, jau izmanto šo tehnoloģiju, lai uzlabotu patērētāju informētību un produktu kvalitātes sertifikācijas sistēmas:

—	lauksaimnieku tirdziņi “Campagna amica” liecina, ka ražošanas un patēriņa cenu starpība piedāvā lielas rezerves, kas ļauj ģimenēm iegādāties pieejamus pirkumus un vienlaikus nodrošināt lauksaimnieku ienākumus.

—	“Tac salva mozzarella” ir pirmā analīžu sistēma, ar kuru var noteikt, vai mocarellas siers tiešām ir izgatavots no svaiga piena vai arī no vecāka, sasaldēta vai atdzesēta biezpiena. Jaunā tehnoloģija ir konkrēts instruments lauksaimnieku un patērētāju aizsardzībai pret pārtikas viltošanu.

5.5.   Ņemot vērā minētos faktorus, EESK iesaka veikt pētījumu par IKT iespējām, lai uzlabotu informācijas sniegšanu patērētājiem, un jo īpaši par tādu tehnoloģiju iespējām, kuras varētu izmantot, tieši veicot pirkumu, jo lēmumu par pirkumu patērētājs parasti pieņem pie veikala plaukta.

6.   Marķējums un jaunie izcilības rādītāji.

6.1.   ES ekomarķējuma (Eiropas “Ekopuķīte”) izmantojuma paplašināšana, ietverot pārtikas produktus.

6.1.1.   Eiropas marķējums ir simbols, kas norāda uz ekoloģisko kvalitāti. Lai noteiktu ekoloģiskās kvalitātes kritērijus, kādiem jāatbilst precei vai pakalpojumam ar ES ekomarķējumu, vispirms tiek analizēts produkta dzīves cikls, tādējādi nodrošinot atbilstību konkrētām vides prasībām visā tā lietošanas laikā.

6.1.2.   Kad būs pabeigts Komisijas plānotais pētījums (9) (līdz 2011. gada 31. decembrim), EESK par to izteiks savu viedokli, ņemot vērā divus svarīgus apsvērumus:

—	jaunas norādes iekļaušana jau tāpat pārblīvētajā pārtikas produktu marķējumā;

—	iespēja konceptuāli sajaukt ar bioloģisko produktu marķējumu (Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu).

6.1.3.   Pozitīva iezīme varētu būt tā, ka patērētāji simbolu, iespējams, varētu atpazīt, jo tas jau bijis lietots uz citiem produktiem, kā arī tas, ka kritēriji būtu plašāki nekā bioloģiskās ražošanas kritēriji.

6.1.4.   EESK ierosina, lai Komisija veicamā pētījuma ietvaros un izmēģinājuma testa veidā analizētu iespēju visā shēmā attiecībā uz pārtikas produktiem iekļaut sociālekonomiskos kritērijus (dzīvnieku labturība, iespēju vienlīdzība u. tml.), nepārkāpjot Regulas (EK) Nr. 1980/2000, ar ko reglamentē ekomarķējumu, nosacījumus.

6.2.   Vides un sociālo kritēriju iekļaušana dažādos spēkā esošajos kvalitātes standartos.

6.2.1.   Kā zināms un kā EESK vairākos gadījumos jau ir norādījusi, pastāv daudzas ES lauksaimniecības produktu kvalitātes sistēmas un liels daudzums privāto marķējumu un sertifikātu, kuriem cita starpā ir šādi kopīgi mērķi:

—	galapatērētājam garantēt produktu drošību un kvalitāti;

—	produktiem piešķirt lielāku pievienoto vērtību, lai paaugstinātu dažādu tirgus dalībnieku (ražotāju, pārstrādes uzņēmumu un tirgotāju) konkurētspēju.

6.2.2.   Ņemot vērā Eiropas Savienības darbības jomā pašlaik pastāvošo valsts un privāto atsauču lielo daudzveidību, iepriekš minētie mērķi ir ievērojami izplūduši un varētu sniegt iecerētajam pretējus rezultātus, izraisot:

—	patērētāju apjukumu dažādu sistēmu nepārzināšanas dēļ;

—	patērētāju neuzticēšanos marķējumiem un/vai sertifikātiem;

—	konfliktu rašanos starp ražotājiem, kuri piemēro sertifikācijas vai marķēšanas sistēmas, un ražotājiem, kuri to nedara. Konflikti var izcelties pat starp ražotājiem, kas izmanto dažādas sertifikācijas vai marķēšanas sistēmas;

—	(Eiropas līmenī) sertificēto vietējo produktu neaizsargātību salīdzinājumā ar trešo valstu ražojumiem.

6.2.3.   Tāpēc būtu lietderīgi, ja ES sekmētu pasākumus ES lauksaimniecības produktu kvalitātes sistēmu vienkāršošanai un to skaita samazināšanai.

6.2.4.   EESK ierosina, lai, vienādojot kritērijus vai sistēmas, Komisija veicinātu vides un sociālo kritēriju iekļaušanu esošajās oficiālās sertifikācijas sistēmās minimālo prasību veidā (vai tos attiecīgi mainītu): bioloģiskās lauksaimniecības marķējums, aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN), aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN), tradicionāla rakstura produkts (TRP) u. c.

6.2.5.   Minētie izcilības rādītāji būtu jāiekļauj arī dažos tirdzniecības standartos, jo īpaši standartos, kuros tie jau ir daļēji iekļauti (tādos kā, iespējamajos fakultatīvi paredzētajos “kalnu” vai “zemas oglekļa emisijas” (10) produktu nosaukumos).

6.2.6.   Privātās sertifikācijas jomā ES vajadzētu ieviest minimālās prasības visiem standartiem, iekļaujot arī vides un sociālos rādītājus, kā arī sekmēt dažādu sertifikācijas veidu saskaņošanu un vienādošanu; kā piemēru var minēt COSMOS standartu (http://www.cosmos-standard.org), kas apvieno vairākas Eiropas sertifikācijas iestādes ar mērķi izveidot tikai vienu atsauci dabīgās un ekoloģiskās kosmētikas produktu sertificēšanai, pamatojoties uz vienkāršiem drošības un profilakses noteikumiem visos ražošanas posmos, sākot ar izejvielu ieguvi līdz pat galaproduktam. Minētā sertifikācija stājas spēkā no 2010. gada aprīļa.

6.3.   Jaunas brīvprātīgas sociālekoloģisko aspektu sertifikācijas sistēmas izveide.

6.3.1.   Mērķis ir sekmēt tādas jaunas izcilības sertifikācijas sistēmas izveidi, kurā ņemti vērā sociālie un vides aspekti, nodrošinot, lai lauksaimniecības produktu ietekme uz vidi visā to dzīves ciklā būtu iespējami mazāka, un vienlaikus ievērojot atbilstību tādām sociālajām prasībām kā līdztiesība, taisnīga samaksa vai līdzsvarota vērtību ķēde.

6.3.2.   Sistēma būtu saistīta ar jaunas informācijas iekļaušanu etiķetē, lai produkti (un/vai ražotāji) ar priekšzīmīgiem sociālajiem vai vides standartiem īpaši izceltos salīdzinājumā ar pārējiem. Pašreiz šādu sistēmu izveidi pēta vairākas publiskā un privātā sektora organizācijas.

6.3.3.   Jaunajai sistēmai būtu jāatbilst ISO 1402X standartiem, kuros cita starpā izvirzīta prasība par datu precizitāti, pārbaudes iespēju, piemērotību un patiesumu. Sistēmas veidošanas posmā būs jāņem vērā dažādi tās aspekti, piemēram, šādi.

—	Vai tai jābūt kvalitatīvai (logotips vai cita vērtēšanas sistēma) vai kvantitatīvai (rādītāju un atbilstošo vērtību saraksts)?

—	Vai sistēma var būt pašdeklarēta, vai arī tai jābūt pakļautai sertifikācijas procesam?

—	Vai rādītāji ir obligāti (JĀ/NĒ), balstīti uz punktu sistēmu vai kombinēti?

—	Kā nodrošināt sistēmas pārredzamību?

7.   Eiropas produktu popularizēšana (Eiropas kvalitāte).

7.1.   Lai gan Komiteja jau ir paudusi viedokli par “ES prasību” marķējuma neizmantošanu (NAT/413) (11), ir jāpopularizē Eiropas lauksaimniecības produktu kvalitātes vērtības (tās papildinot ar vides aspektiem), lai uzlabotu to pozīcijas salīdzinājumā ar trešo valstu produktiem.

7.2.   EESK aicina Komisiju veicināt lauksaimniecības pārtikas nozarei piemērotus komunikācijas līdzekļus un instrumentus, lai, pamatojoties uz ieinteresēto pušu vienošanos, uzsvērtu Eiropas produktu kvalitātes vērtības. Neraugoties uz atšķirībām, citās nozarēs jau ir ieviesti identifikācijas elementi, kas palīdz patērētājam atpazīt kvalitatīvus produktus, piemēram, energoefektivitātes marķējums (produktu marķējums un klasifikācija atkarībā no to energoefektivitātes, kas nepārprotami veicinājusi energoefektīvāku produktu ražošanu) (CE) vai marķējums (produkta atbilstība drošības standartiem tā tirdzniecībai Eiropā, saskaņā ar kuru no trešām valstīm ievestajām precēm ir jāatbilst Eiropas standartiem).

7.3.   Jāuzlabo arī informācijas sniegšana par kvalitāti (kas galvenokārt ir atbilstība obligātajām prasībām), rīkojot informācijas kampaņas, izmantojot spēcīgu devīzi vai saukli, ar kuru uzsver kādu no galvenajām produkta kvalitāti raksturojošām īpašībām. Šādas kampaņas var būt vispārīgas (piemēram, bioloģisko produktu kampaņa) vai saistītas ar konkrētu produktu vai produktu grupu.

8.   Virzība uz pasākumu integrāciju (integrēta produktu politika).

8.1.   Jau 2001. gada 7. februāra Zaļajā grāmatā par integrētu produktu politiku minēta pasākumu integrācija, lai atbalstītu videi draudzīgus produktus, izmantojot visus pārvaldības instrumentus, sākot ar iepirkumiem un diferencētiem nodokļiem līdz pat informēšanai. Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānu arī ir izskatīts tas pats temats, tomēr īpaši pievēršoties rūpniecības produktiem un tikpat kā neatsaucoties uz lauksaimnieciskas izcelsmes produktiem.

8.2.   Papildus pārējiem aspektiem ir padziļināti jāpievēršas iespējām, ko piedāvā publiskais iepirkums (pašlaik uzmanības centrā ir tikai bioloģiskās vai integrētās lauksaimniecības koncepcijas un dzīvnieku labturība), atbildīgas ražošanas stimulēšanai (subsidējot produktus, kas atbilst sociālās un ekoloģiskās atbildības principiem) un patērētāja informēšanai. Šajā sakarā ir ļoti svarīgi uzsvērt nepieciešamību iekļaut izcilības rādītājus kā kvalitatīva produkta kritēriju. Daudzi patērētāji kvalitātes jēdzienu joprojām saista ar labu produkta izskatu vai citām produktam piemītošām īpašībām. Daļai patērētāju arī ir priekšstats, ka bioloģiskās lauksaimniecības produkts noteikti ir sociāli un ekoloģiski izcils produkts, kaut gan šāds priekšstats ne vienmēr atbilst īstenībai.

8.3.   Tikai minēto faktoru mijiedarbība brīdī, kad piedāvājums saplūst ar pieprasījumu, ļaus pārvarēt neatbilstību starp patērētāju, ražotāju un izplatītāju ētisko nostāju un faktisko rīcību.

8.4.   Visbeidzot, EESK ierosina veikt ietekmes novērtējumu, lai noskaidrotu ierosināto pasākumu ieviešanas priekšrocības un trūkumus attiecībā uz Kopienas lauksaimniecības modeli.

---

(1)  Eirobarometra aptauja, kas publicēta 2009. gada jūlijā, liecina, ka četri no katriem pieciem eiropiešiem iepērkoties ņem vērā produktu ietekmi uz apkārtējo vidi un lielākoties atbalsta tādu pasākumu ieviešanu, kas mazinātu produktu negatīvo ietekmi uz vidi.

(2)  Lēmumu par pirkumu ietekmē gan produkta īpašības (izskats, reputācija, uzturvērtība), gan patērētājam svarīgi aspekti (rīcībā esošais laiks, tuvums u. c.).

(3)  Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

(4)  Plašākā nozīmē, t.i., ietverot potenciālos patērētājus: patērētāju izglītošanas instrumentu piemērošana būtu jāpaplašina, ietverot arī skolu jauniešus.

(5)  Paziņojums COM(2009) 591 “Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā”.

(6)  Sniegtais uzskaitījums ir tikai piemēri, lai uzskatāmi parādītu dažādus rādītāju veidus dažādiem integrālās kvalitātes aspektiem. Atkarībā no produktu veida un to apstrādes pakāpes būs jānosaka konkrēti rādītāji.

(7)  www.tracefood.org vai www.foodtraceability.eu

(8)  QR (Quick Reference) kods ir matrica vai svītrkods, kas kalpo datu uzglabāšanai, un tajā iekļautos datus var nolasīt, izmantojot mobilu ierīci ar kameru vai tīmekļa kameru.

(9)  Kā norādīts regulas par ES ekomarķējumu pārskatīšanas priekšlikuma projekta 6. pantā (Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa leģislatīva rezolūcija par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumu par Kopienas ekomarķējuma sistēmu (COM(2008)0401 – C6-0279/2008 – 2008/0152(COD)).

(10)  Paziņojums COM(2009) 234 “Par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku”.

(11)  OV C 218, 11.9.2009.

---