Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums lietā COMP/C-3/37.792 – Microsoft

(atbilstoši Komisijas 2001. gada 23. maija Lēmuma (2001/462/EK, EOTK) 15. un 16. pantam par uzklausīšanas amatpersonu darba uzdevumiem dažos tiesas procesos par konkurenci – OV L 162, 19.6.2001., 21. lpp.)

2009/C 166/07

No lēmuma projekta šajā lietā izriet šādi apsvērumi.

Uz 2004. gada 24. marta galīgo lēmumu balstīta 24. panta 1. punkta procedūra

Komisija 2004. gada 24. martā pieņēma Lēmumu 2007/53/EK par procesu saskaņā ar EK līguma 82. pantu un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 54. pantu pret Microsoft Corporation (Lieta COMP/C–3/37.792 – Microsoft, OV L 32, 6.2.2007., 23. lpp.).

Šajā lēmumā (turpmāk “lēmums”) Komisija cita starpā konstatēja, ka Microsoft, no 1998. gada oktobra līdz lēmuma dienai atteikdamies atklāt darba grupu serveru operētājsistēmu produktu pārdevējiem noteiktu specifisku “savietojamības informāciju”, kas tiem ļautu izstrādāt un izplatīt minētos produktus, ir pārkāpis EK līguma 82. pantu (“82. pants”) un EEZ līguma 54. pantu (1).

Komisija 2005. gada 10. novembrī pieņēma lēmumu saskaņā ar 24. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1/2003 (“24. panta 1. punkta lēmums”). Šā lēmuma 1. pantā ir prasīts, lai “Microsoft Corporation līdz 2005. gada 15. decembrim nodrošinātu pilnīgu atbilstību pienākumiem, kas noteikti lēmuma 5. panta a) un c) punktā. Ja tas netiks izpildīts, Microsoft Corporation tiks noteikta kavējuma nauda 2 miljoni euro dienā, rēķinot no minētā datuma.”

24. panta 1. punkta lēmumā minēti divi gadījumi, kad Microsoft neizpildīja savus pienākumus saskaņā ar lēmuma 5. panta a) un c) punktu. Šis process attiecas tikai uz Microsoft pienākumu saskaņā ar lēmuma 5. panta a) punktu pieprasīt saprātīgu atlīdzību par piekļuvi savietojamības informācijai vai par tās izmantošanu.

Uz 24. panta 1. punkta lēmumu balstīta 24. panta 2. punkta procedūra

Komisija 2006. gada 12. jūlijā saskaņā ar 24. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 1/2003 (“pirmais 24. panta 2. punkta lēmums”) pieņēma pirmo lēmumu, kurā noteikta kavējuma naudas galīgā summa 280,5 miljonu euro apmērā, ko uzliek ar 24. panta 1. punkta lēmumu par laika posmu no 2005. gada 16. decembra līdz 2006. gada 20. jūnijam attiecībā uz saistību neievērošanas pirmo aspektu, kas konstatēts 24. panta 1. punkta lēmumā, proti, ka Microsoft nav nodrošinājis pilnīgu un precīzu tehnisko dokumentāciju, kas satur informāciju par savietojamību (2).

Kā minēts pirmajā 24. panta 2. punkta lēmumā, Komisija paturēja iespēju noteikt kavējuma naudas galīgo summu par saistību neievērošanas otro aspektu, kas konstatēts 24. panta 1. punkta lēmumā, sākot ar 2005. gada 16. decembri, ja Komisija secina, ka Microsoft nav pieprasījis saprātīgu atlīdzību par piekļuvi savietojamības informācijai vai par tās izmantošanu (3).

Pašreizējā lēmuma projektā noteikta kavējuma naudas galīgā summa, kas uzliekama Microsoft, jo tas nav izpildījis pienākumu pieprasīt saprātīgu atlīdzību par piekļuvi savietojamības informācijai vai par tās izmantošanu.

Kādus pasākumus Microsoft ir veicis, lai ievērotu 5. panta a) punktu, un kā uz tiem ir reaģējusi Komisija

Laika posmā no 2004. gada 27. maija, kad Microsoft iesniedza pirmo aprakstu par pasākumiem, ko tas plāno veikt, lai ievērotu lēmuma 5. panta a) līdz c) punktu, līdz šim brīdim Komisijas un Microsoft starpā ir notikusi vairākkārtēja sarakste par lēmumā minēto saprātīgas atlīdzības aspektu.

Microsoft 2004. gada 29. oktobra vēstulē informēja, ka no Microsoft viedokļa ar 2004. gada 27. maija vēstulē iesniegto pasākumu aprakstu Microsoft ir izpildījis savus pienākumus atbilstoši lēmuma 5. panta d) punktam. Microsoft iesniedza arī divu nolīgumu projektus, ko tas plānoja piedāvāt Darba grupu serveru protokolu programmas ietvaros (“2004. gada WSPP nolīgumi”).

Pēc tam 2004. gada atlikušajā daļā un 2005. gada pirmajā pusgadā notika vairākkārtēja sarakste, Komisijai no Microsoft lūdzot turpmākus paskaidrojumus un papilddokumentus (tostarp informācijas pieprasījumus saskaņā ar 18. pantu Regulā (EK) Nr. 1/2003), uz ko Microsoft atbildēja, iesniedzot vairākus ziņojumus, memorandus un 2004. gada WSPP nolīgumu pārstrādātas redakcijas. Komisija ir sūtījusi informācijas pieprasījumus trešām personām, lūdzot viņu viedokli par Microsoft ierosinātās atlīdzības līmeni.

Komisija ar 2005. gada 28. jūlija lēmumu izveidoja uzraudzības mehānismu, paredzot pārraudzības pilnvarnieka iecelšanu, funkcijas un pienākumus. Pilnvarnieka funkcijās ietilpst palīdzēt Komisijai, pārraugot lēmuma ievērošanu (4). No Microsoft iesniegtā saraksta, kurā bija iekļauti četri eksperti, Komisija 2005. gada 5. oktobrī izvēlējās vienu personu par pārraudzības pilnvarnieku.

Laika posmā no 2005. gada augusta līdz decembrim Microsoft iesniedza pārstrādātus WSPP nolīgumus un dažādus ziņojumus ar mērķi pamatot WSPP nolīgumos pieprasīto atlīdzības līmeni.

Komisija 2006. gada 7. aprīlī iesniedza uzņēmumam Microsoft pilnvarnieka pārskatu par materiāliem, kuru mērķis ir pamatot atlīdzības līmeni, ko Microsoft pieprasa WSPP nolīgumos, kas iesniegti 2005. gada 15. decembrī (“pilnvarnieka 2006. gada marta inovāciju ziņojums”).

Rezultātā no 2006. gada maija līdz novembrim Microsoft turpināja iesniegt dokumentus, atbildot uz pilnvarnieka 2006. gada marta inovāciju ziņojumu, un vairākas reizes iesniedza arī pārstrādātus WSPP nolīgumus.

Pilnvarnieks un TAEUS – Komisijas ārējais padomdevējs – 2007. gada februārī Komisijai iesniedza dažādus ziņojumus. Ņemot vērā pilnvarnieka un TAEUS iesniegtos ziņojumus, Komisija nonāca pie sākotnējā secinājuma, ka Microsoft vēl nav izpildījis savu pienākumu atbilstoši lēmuma 5. panta a) punktam pieprasīt saprātīgu atlīdzību par piekļuvi savietojamības informācijai vai par tās izmantošanu.

Iebildumi

Komisija 2007. gada 1. martā paziņoja Microsoft par iebildumiem (“iebildumi”) un noteica piecu nedēļu termiņu Microsoft atbildes iesniegšanai.

Microsoft2007. gada 9. martā lūdza termiņa pagarinājumu, lai iesniegtu atbildi uz iebildumiem. Es atbalstīju šo lūgumu 2007. gada 15. martā, pagarinot termiņu līdz 2007. gada 23. aprīlim. Microsoft atbildi iesniedza savlaicīgi.

Piekļuve lietas materiāliem

Microsoft2007. gada 2. martā lūdza piekļuvi lietas materiāliem, un 2007. gada 5. martā piekļuve tika nodrošināta Komisijas telpās.

Microsoft2007. gada 27. aprīlī iesniedza kļūdas labojumu savā atbildē uz iebildumiem. Microsoft2007. gada 9. maijā lūdza turpmāku piekļuvi lietas materiāliem.

TAEUS, pilnvarnieks un tā padomdevēji 2007. gada 11. maijā iesniedza ziņojumus par Microsoft ekspertu ziņojumu, kas bija pievienots atbildei uz iebildumiem, un 2007. gada 14. maijāMicrosoft tika nodrošināta piekļuve šiem ziņojumiem, kā arī visu apsvērumu kopijām, ko trešās personas iesniegušas attiecībā uz iebildumiem un atbildi uz iebildumiem.

Microsoft2007. gada 16. maijā lūdza turpmāku piekļuvi lietas materiāliem, kas tika nodrošināta 2007. gada 23. maijā.

Microsoft2007. gada 21. maijā iesniedza pārstrādātus WSPP nolīgumus, kuros bija iekļauta pārstrādāta maksas par licenci tabula (“2007. gada 21. maija atlīdzības shēma”). Microsoft apgalvoja, ka tas “tagad oficiāli piemēros zemākas likmes” ar atpakaļejošu piemērošanas datumu no lēmuma pieņemšanas dienas.

Microsoft2007. gada 1. jūnijā iesniedza papildu atbildi uz iebildumiem, bet 2007. gada 8. jūnijā – sīkāku tehnisko novērtējumu.

Vairākas reizes procedūras laikā Microsoft lūdza piekļuvi sarakstei starp Komisiju, no vienas puses, un pilnvarnieku vai Komisijas ekspertiem, no otras puses.

Komisija uzskata, ka šie dokumenti ir paredzēti iekšējai lietošanai.

Jau procedūrā saistībā ar apgalvojumu, ka Microsoft nav iesniedzis pilnīgu un precīzu tehnisko dokumentāciju, kas satur savietojamības informāciju, es neatbalstīju Microsoft lūgumu nodrošināt piekļuvi sarakstei ar pārraudzības pilnvarnieku un Komisijas ārējiem ekspertiem (sk. Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums lietā COMP/C-3/37.792 – MICROSOFT, 3.7.2006, 6. lpp.). Es uzskatīju, ka šī sarakste ir paredzēta iekšējai lietošanai.

Tomēr es rūpīgi pārbaudīju, vai piekļuve sarakstes materiāliem varētu būt nepieciešama, lai pietiekami izprastu metodiku vai tehniskā ziņā pareizi pārbaudītu pilnvarnieka ziņojumu, vai arī ir obligāti vajadzīga Microsoft aizstāvības mērķiem. Atbildot uz Microsoft bažām, es pārbaudīju pilnvarnieka un TAEUS saraksti ar Komisiju attiecīgajā laika posmā (2006. gada 10. novembrī un 2007. gada 22. maijā). Es varēju apliecināt Microsoft, ka, manuprāt, neviens sarakstes jautājums nav obligāti vajadzīgs ziņojumā izmantotās metodikas izpratnei vai ziņojumu tehniskās pareizības pārbaudīšanai.

Turklāt, atbildot uz Microsoft vēlāk ierosinātu jautājumu, es pārbaudīju saraksti, kas man bija darīta pieejama, ko Komisija sūtījusi pilnvarniekam un TAEUS (no 2006. gada 10. novembra līdz 2007. gada 27. jūlijam). Pēc sarakstes pārskatīšanas es apliecināju, ka tajā nav dokumentu, kas liecinātu, ka Komisija ir nepamatoti ietekmējusi pilnvarnieku vai Komisijas ekspertus.

MUTISKĀ UZKLAUSĪŠANA

Microsoft nepieprasīja mutisku uzklausīšanu.

FAKTU VĒSTULE

Komisija 2007. gada 24. jūlijā nosūtīja Microsoft faktu vēstuli (“faktu vēstule”). Šī vēstule Microsoft deva iespēju izteikt apsvērumus attiecībā uz Komisijas novērtējumu par 2007. gada 21. maija atlīdzības shēmu un citiem pierādījumiem, ko Komisija savākusi pēc iebildumu pieņemšanas, it īpaši pilnvarnieka un Komisijas ekspertu, TAEUS ziņojumiem, kā arī atbildēm uz informācijas pieprasījumiem jauniem WSPP licences turētājiem. Microsoft tika nodrošināta piekļuve lietas materiāliem attiecībā uz dokumentiem, kas iekļauti lietā pēc iebildumu pieņemšanas, un tas iesniedza atbildi uz faktu vēstuli 2007. gada 31. augustā.

PIRMĀS INSTANCES TIESAS NOLĒMUMS

Pirmās instances tiesa 2007. gada 17. septembrī atstāja spēkā lēmuma būtiskās daļas, kuras Microsoft bija apstrīdējis (5).

Tomēr Pirmās instances tiesa anulēja lēmuma 7. pantu, jo tas pieprasa Microsoft iesniegt priekšlikumu par mehānisma izveidi, kurā jāiekļauj pārraudzības pilnvarnieks ar tiesībām neatkarīgi no Komisijas piekļūt Microsoft palīdzībai, informācijai, dokumentiem, telpām un darbiniekiem, kā arī attiecīgo Microsoft produktu pirmkodam.

Komisija 2007. gada 2. oktobrī lūdza Microsoft iesniegt visus dokumentus un informāciju, ko Microsoft no pilnvarnieka iecelšanas dienas neatkarīgi no Komisijas bija sniedzis pilnvarniekam vai viņa darba grupai. Microsoft atbildēja uz šo lūgumu ar 2007. gada 31. oktobra un 2007. gada 9. novembra vēstulēm.

Pēc apspriešanās ar Komisiju Microsoft2007. gada 22. oktobrī ieviesa jaunu atlīdzības shēmu attiecībā uz WSPP licencēm.

Šo dokumentu un informācijas iesniegšana, kā arī jaunas atlīdzības shēmas ieviešana nenozīmēja, ka ir atsākts izmeklēšanas posms, un tādēļ nebija vajadzības publicēt jaunu faktu vēstuli.

GALĪGĀ LĒMUMA PROJEKTS

Es uzskatu, ka galīgā lēmuma projektā nav tādu juridisko elementu, kas nebūtu izklāstīti iebildumu dokumentā, un nav tādu faktu elementu, kas nebūtu izklāstīti vai nu iebildumu dokumentā, vai faktu izklāsta vēstulē.

Ņemot vērā iepriekš minēto, es uzskatu, ka šajā lietā ir ievērotas Microsoft un trešo personu tiesības tikt uzklausītiem.

(1)  Pirmās instances tiesa 2007. gada 17. septembrī atstāja spēkā lēmuma būtiskās daļas, kuras Microsoft bija apstrīdējis. Microsoft vēlāk paziņoja, ka neapstrīdēs Pirmās instances tiesas spriedumu.

(2)  Komisijas 2006. gada 12. jūlija lēmums par kavējuma naudas galīgās summas noteikšanu, kas uzlikta Microsoft Corporation ar Lēmumu C(2005) 4420 galīgā redakcija, un par minētā lēmuma grozīšanu attiecībā uz kavējuma naudas apjomu (Lieta COMP/C-3/37.792 – Microsoft), C(2006) 3143 galīgā redakcija.

(3)  24. panta 2. punkta lēmuma 244. apsvērums.

(4)  Salīdz. lēmuma 7. pantu un lēmuma par pilnvarnieku 3. pantu.

(5)  Skat. 1. piezīmi.