52009PC0579

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 20.10.2009

COM(2009) 579 galīgā redakcija

2008/0098 (COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(iesniegusi Komisija saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu)

2008/0098 (COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. PRIEKŠLIKUMA PRIEKŠVĒSTURE

Komisija pieņem priekšlikumu 2008. gada 23. maijā

Priekšlikuma nosūtīšana Padomei un Eiropas Parlamentam

Parlamentā – COM(2008)311 – A6-0068/2009-2008/0098(COD) –

saskaņā ar Līguma 95. pantu: 2008. gada 23. maijs

Eiropas Parlamenta atzinums – pirmais lasījums: 2009. gada 24. aprīlis

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums: 2009. gada 25. februāris

Eiropas Parlaments 2009. gada 21.–24. aprīļa sesijā pirmajā lasījumā ar 390 balsīm par, 4 balsīm pret un 6 balsīm, kas atturējās, apstiprināja Catherine Neris ziņojumu, kurā bija 102 grozījumi.

2. KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMA MĒRĶIS

Komisija 2005. gada oktobrī uzsāka trīs gadu caurviju vienkāršošanas programmu “Labāks regulējums: vienkāršošanas stratēģija”. Tās mērķis ir veidot tādus tiesību aktus, kas rada mazāku slogu, vienkāršāk piemērojami un tādējādi efektīvāki, it īpaši apsverot to, vai sākotnēji izraudzītā metode ir visefektīvākā tiesību akta mērķu sasniegšanai. Padomes Direktīvas 89/106/EEK, būvizstrādājumu direktīvas, turpmāk BID, vienkāršošana ir viena no minētās stratēģijas iniciatīvām.

BID mērķis ir nodrošināt būvizstrādājumu brīvu apriti iekšējā tirgū. Tā kā būvizstrādājumi ir starpprodukti , kas paredzēti iestrādāšanai būvē, drošuma jēdziens uz būvizstrādājumiem attiecas tiktāl, cik tie nodrošina konkrētās būves drošumu . Ar šo specifiku izskaidrojams tas, kāpēc BID nosaka saskaņotus veidus, kā precīzi un uzticami formulēt ražojumu ekspluatācijas īpašības, un tādējādi sasniedz mērķi, nevis saskaņo ražojuma drošuma prasības, kas raksturīgs jaunās pieejas direktīvām.

Komisijas priekšlikuma mērķis ir aizstāt BID ar regulu, kuras uzdevums ir labāk definēt šā Kopienas tiesību akta mērķus, kā arī vienkāršot tā īstenošanu un padarīt to efektīvāku.

Ar šo priekšlikumu, kas saistīts ar labāka regulējuma iniciatīvu, paredzēts labāk izskaidrot pamatjēdzienus un CE marķējuma izmantošanas noteikumus, ieviest vienkāršotās procedūras, lai samazinātu uzņēmumiem, it īpaši MVU, radušās izmaksas un uzlabot visas sistēmas ticamību, attiecinot uz iestādēm, kas iesaistītas būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanā un pārbaudīšanā, jaunus un stingrākus izvirzīšanas noteikumus.

Jo īpaši priekšlikuma mērķis ir nodrošināt precīzu un uzticamu informāciju par būvizstrādājumiem attiecībā uz to ekspluatācijas īpašībām. To panāk, izmantojot sistēmu, kurai ir divi būtiski elementi: no vienas puses, saskaņotu tehnisko specifikāciju kopums, saskaņoti standarti un Eiropas novērtējuma dokumenti (END), kas apraksta ražojumu ekspluatācijas īpašību novērtēšanas metodes, un, no otras puses, vairākas pilnvarojošās un pilnvarotās tehniskā novērtējuma iestādes, kas izvirzītas saskaņā ar stingriem tehniskajiem kritērijiem, kuri veicina šādu metožu pareizu piemērošanu.

3. KOMISIJAS ATZINUMS PAR EIROPAS PARLAMENTA IEROSINĀTAJIEM GROZĪJUMIEM

3.1. Vispārīgs viedoklis

A. Komisija uzskatīja, ka liela daļa Eiropas Parlamenta apstiprināto grozījumu ir pieņemami, jo tie nemaina sākotnējā Komisijas priekšlikuma būtību, turklāt tie bieži uzlabo tekstu, padarot to precīzāku. Komisija piekrīt šiem grozījumiem, bet dažos gadījumos dod priekšroku nedaudz atšķirīgam formulējumam.

No Komisijas apstiprinātajiem grozījumiem nozīmīgākās izmaiņas Komisijas priekšlikumā izdara ar grozījumiem nr. 17 un nr. 70, un arī svītrojot 17. apsvērumu un grozot 21. pantu. Tādējādi Parlaments ir ierobežojis Eiropas Tehniskā Novērtējuma (ETN) izmantošanas jomu, attiecinot to vienīgi uz situācijām, kad saskaņotais standarts uz attiecīgo ražojumu neattiecas vai attiecas tikai daļēji. Šajā ziņā, ievērojot saskaņoto standartu īpašās iezīmes (standarti, kuru pamatā ir ekspluatācijas īpašības), Komisija var pieņemt minētos grozījumus, nenonākot pretrunā ar priekšlikuma galveno mērķi.

B. No otras puses, daži grozījumi nebija pieņemami, jo tie būtiski mainītu Komisijas priekšlikumu tādā veidā, kas neatbilst iepriekš aprakstītajiem mērķiem. Starp iemesliem, kas ir par pamatu minēto grozījumu noraidīšanai, īpaši jāmin to acīm redzamā nekonsekvence, kas daudzos gadījumos rada pretrunas ar vispārējiem principiem preču iekšējā tirgus paketes tiesību aktos. Turklāt dažreiz grozījumu horizontālais risinājums neatbilst Komisijas priekšlikuma nozaru risinājumam. Turklāt, ja pieņemtu dažus no grozījumiem, visā priekšlikumā rastos iekšēja nekonsekvence.

C. Visbeidzot virkne grozījumu tika noraidīta tādēļ, ka tie ievērojami un tiešā veidā ietekmēja priekšlikuma būtību. Nozīmīgākie attiecas uz šādiem jautājumiem:

a) ražotājiem noteiktais pienākums uzlikt CE marķējumu pat tad, ja trūkst īstas ekspluatācijas īpašību deklarācijas (EĪD) ar jebkādu saturu, jo nav prasīta šāda deklarācija; tas būtu par iemeslu bezjēdzīgam CE marķējumam, kas nav pieņemams, turklāt rada uzņēmumiem nevajadzīgu slogu;

b) pienākums deklarēt tādu bīstamu vielu saturu, uz kurām neattiecas REACH noteikumi, kas ieviests bez jebkāda pamatojuma vai ietekmes novērtējuma;

c) iespēja saglabāt valsts marķējumu kopā ar CE marķējumu. Šajā ziņā plenārsēdes balsojums ir pareiza rīcība, jo grozījums nr. 54 7. pantā, kas pavērtu šo ceļu, tika noraidīts, tomēr grozījums nr. 17 saistībā ar 30. apsvērumu ir saglabāts.

D. Padome turpināja darbu, lai uzlabotu priekšlikuma tehnisko kvalitāti un noteiktu prezidentūras pilnvaras tālākām sarunām ar Parlamentu. Padome arī ir izskatījusi lielāko daļu Parlamenta grozījumu un izteikusi iebildumus pret daudziem grozījumiem. No otras puses, Padomē panāktais progress zināmā mērā ir atspoguļots Parlamenta grozījumos, tādējādi veidojot nopietnu pamatu vēlmei panākt starpiestāžu kompromisu attiecībā uz priekšlikumu otrajā lasījumā. Komisija izsaka atzinību par tamlīdzīgiem centieniem, kas vienkāršo turpmāko darbu.

3.2. Grozījumu analīze

Grozījums nr. 1 – 1. apsvērums

Ar šo grozījumu Parlaments vēlas uzsvērt vides nozīmi saistībā ar būvniecību. Principā šāds mērķis ir pieņemams, bet nav pieņemams iedalījums dabiskajā un cilvēka radītajā vidē. Tādēļ teksts ir grozīts, neiekļaujot minēto iedalījumu.

Dalībvalstu noteikumos paredzēts, ka būves projektē un būvē tā, ka tās neapdraud cilvēku, mājdzīvnieku un īpašuma drošumu un nenodara kaitējumu videi.

Grozījums nr. 124 – 7.a apsvērums (jauns)

Šā jaunā apsvēruma nolūks ir precizēt 2. panta 5. punktā iekļauto jēdzienu “būvizstrādājuma piegāde Kopienas tirgū”, un tas ir pieņemami. Apsveicams ir arī paskaidrojums, ka ražotājiem, kas iekļauj savus būvizstrādājumus būvēs, ir jāļauj, bet nav jāuzliek par pienākumu paziņot par šo produktu ekspluatācijas īpašībām. Saskaņā ar Komisijas viedokli, iekļaujot šādu apsvērumu, kļūtu lieki līdzīgi papildinājumi 2. panta 5. punktā, tādējādi ļaujot saglabāt atbilsmi definīcijām preču iekšējā tirgus tiesību aktu paketē. Tomēr, ievērojot apsvērumu loģisku secību, šķiet, būtu labāk jauno tekstu iekļaut pēc sākotnējā 21. apsvēruma.

Sal. ar 21.c apsvērumu

21c) Uz izstrādājumiem, kas ražoti būvlaukumā, neattiecas koncepcija par būvizstrādājumu piegādi Kopienas tirgū. Ražotājiem, kas iekļauj savus būvizstrādājumus būvēs, būtu jāatļauj, neuzliekot par pienākumu, atbilstīgi šai regulai paziņot par šo produktu ekspluatācijas īpašībām.

Grozījums nr. 2 – 8.a apsvērums (jauns)

Šā papildinājuma mērķis ir uzsvērt nepieciešamību ievērot veselības un drošības aspektus saistībā ar būvizstrādājumu izmantošanu visā to aprites cikla laikā. Vispār Komisija atbalsta šādus mērķus un tādēļ principā pieņem šo grozījumu. Tomēr formulējums ir mainīts, lai uzmanību pievērstu vienīgi šim aspektam. Turklāt pēc Komisijas uzskatiem šo pievienoto tekstu būtu atbilstīgāk ievietot pēc 14. apsvēruma.

Sal. ar 14. apsvērumu

Grozījums nr. 4 – 11.a apsvērums (jauns)

Regulas grozījumā nr. 4 ir runa par izstrādājumu vides deklarācijām ( EPD ), bet tas neatbilst nevienam pantam, jo EPD priekšlikuma tekstā nav minētas, lai gan tās ir iekļautas uz pilnvaru pamata notiekošajā standartizācijas darbā. Turklāt līdz šim to lietošana bijusi brīvprātīga. Tādēļ, iekļaujot grozījumu Komisijas grozītajā priekšlikumā, tā formulējums ir pielāgots. Turklāt pēc Komisijas uzskatiem šis pievienotais teksts labāk būtu jāiekļauj jaunā 43.c apsvērumā (tādējādi Parlamenta pievienotais apsvērums ar šādu numuru pārvērstos par 43.b apsvērumu).

Sal. ar 43.c apsvērumu

43.c) Lai novērtētu resursu ilgtspējīgu izmantošanu un būvju ietekmi uz vidi, būtu ieteicams izmantot izstrādājumu vides deklarācijas (EPD), ja tās ir pieejamas.

Grozījums nr. 125 – 11.b apsvērums (jauns)

Šā jaunā apsvēruma mērķis ir sākotnēji 12. apsvērumā iekļautajā tekstā pievienot tekstu par ekspluatācijas īpašību klašu izmantošanu saskaņotajos standartos saistībā ar būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem. Komisija pilnībā piekrīt, ka šo grozījumu veic Parlamenta apstiprinātā veidā. Šie jēdzieni labāk iederas šeit, tādēļ jāpieņem Parlamenta grozījumi, kas uzlabo priekšlikuma kvalitāti, savukārt 12. apsvērumā ierosināti attiecīgi svītrojumi. Parlamenta formulējumā ierosināti daži nebūtiski redakcionāli labojumi, lai uzlabotu tekstu. – Iepriekšējo grozījumu, agrāko 11.a apsvērumu, ierosina pārvietot citur, skat. paskaidrojumu iepriekš, tādēļ šis jaunais apsvērums var kļūt par grozītā priekšlikuma 11.a apsvērumu.

11.a) Vajadzības gadījumā būtu jāveicina ekspluatācijas īpašību klašu izmantošana saskaņotajos standartos saistībā ar būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem, lai ņemtu vērā dažādos pamatprasību līmeņus attiecībā uz dažādām būvēm, kā arī klimata, ģeoloģiskās un ģeogrāfiskās atšķirības un citus dalībvalstīs raksturīgus atšķirīgus apstākļus. Ja Komisija vēl nav tos noteikusi, Eiropas standartizācijas iestādēm jābūt pilnvarotām noteikt šādas klases, pamatojoties uz pārskatīto mandātu.

12. apsvērums

Ja paredzētajam gala lietojumam nepieciešams obligāts būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību līmenis attiecībā uz jebkādiem to būtiskiem raksturlielumiem, kurus dalībvalstīs jāievēro būvizstrādājumos, minētais līmenis jānosaka saskaņotajā tehniskajā specifikācijā. ( SVĪTROTS: , lai ņemtu vērā noteiktu būvju pamatprasību dažādus līmeņus, klimatiskās, ģeoloģiskās un ģeogrāfiskās atšķirības un citus dalībvalstīs raksturīgus atšķirīgus apstākļus).

Grozījums nr. 5 – 14. apsvērums

Šajā apsvērumā pievienotais teksts attiecas uz saskaņoto standartu darbības jomas paplašināšanu, kas principā ir pilnībā pieņemama. Formulējums ir nedaudz mainīts, lai to attiecinātu uz visām iesaistītajām personām (ne tikai uz Komisiju) un lai šeit nepārprotami iekļautu arī tādu būvizstrādājumu pārveidošanu, kuriem Eiropas tehniskais apstiprinājums (ETA) vai END būtu pietiekams pieredzes pierādījuma pamats atbilstoši saskaņotajiem standartiem. Turklāt pēc Komisijas domām šāda jomas paplašināšana ar minēto papildinājumu padarītu liekus līdzīgus Parlamenta ierosinātos grozījumus 20. pantā (sal. ar grozījumu nr. 120, jauna 3.a punkta pievienošana pantam) un 53. pantā (sal. ar grozījumu nr. 89, otra apakšpunkta pievienošana pantam).

Papildus jaunajam tekstam, kas paskaidrots iepriekš un iekļauts minētā apsvēruma ceturtajā apakšpunktā, Komisijas grozītajā priekšlikumā iekļauti vēl divi jauni apakšpunkti. Otrs apakšpunkts attiecas uz jēdzienu “ ekspluatācijas īpašības ”, ko pēc Komisijas domām būtu pareizāk izskaidrot šeit, nevis definēt 2. pantā (sal. ar grozījumu nr. 27 iepriekš). Trešais apakšpunkts attiecas uz 8.a apsvērumu, kā paskaidrots iepriekš (sal.ar grozījumu nr. 2), ko Parlaments ir ierosinājis pievienot priekšlikumam.

Ar šiem saskaņotajiem standartiem jāsniedz atbilstoši rīki saskaņotam ekspluatācijas īpašību novērtējumam attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem. Saskaņotie standarti jāizveido, pamatojoties uz Komisijas pieņemtajiem mandātiem, kas attiecas uz būvizstrādājumu attiecīgajām saimēm saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK 6. pantu.

Šajā saistībā būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašības ir tā veiktspēja attiecībā uz būtiskiem raksturlielumiem, kuri izteikti līmeņa vai klases veidā vai arī aprakstā.

Novērtējot būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašības, jāievēro arī veselības un drošuma aspekti, kas saistīti ar tā izmantošanu visā aprites cikla laikā.

Jāpaplašina to būvizstrādājumu klāsts, uz kuriem attiecas saskaņotie standarti, it īpaši pilnvarojot tos izstrādāt atbilstoši pastāvošajiem END un ETAP.

Grozījums nr. 8 – 16. apsvērums

Grozījuma nr. 8. mērķis ir izslēgt vienlaicīgu ETN un saskaņoto standartu izmantošanu, proti ETN izdošanu attiecināt vienīgi uz gadījumiem, kad uz konkrētajiem būvizstrādājumiem saskaņotie standarti neattiecas vai attiecas tikai daļēji. Komisija atbalsta to, izdarot vien nelielu redakcionālu labojumu formulējumā. – Turklāt konsekvences dēļ ar pārējo priekšlikuma tekstu jāsvītro atsauce uz “importētājiem” un jāpārskata formulējums, jo ražotājiem ir jābūt tiesībām vai pienākumam izstrādāt ekspluatācijas īpašību deklarāciju un saviem ražojumiem uzlikt CE marķējumu. Līdzīgi grozījumi jāizdara 18. un 22. apsvērumā, kā arī 4. un 12. pantā un II pielikumā.

Lai būvizstrādājumu ražotāji (SVĪTROTS: un importētāji) varētu izstrādāt tādu būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību deklarāciju, uz kuriem neattiecas vai daļēji attiecas saskaņoti standarti, jāizveido Eiropas tehniskais novērtējums.

Grozījums nr. 9 – 17. apsvērums

Šis grozījums, kas pilnībā atbilst 16. apsvērumam pēc parlamenta grozījuma nr. 8, arī ir pieņemams.

SVĪTROTS

Grozījums nr. 11 – 20. apsvērums, 1. daļa (“TNI…Eiropas tehniskie novērtējumi”)

Teksts, kas ar šā grozījuma 1. daļu pievienots 20. apsvērumam, uzsver pārredzamības principa nozīmi END izveidošanā un ETN izdošanā Šī doma ir atbalstāma, it īpaši ievērojot ražotāju nozīmi procedūrā. Tomēr pēc Komisijas uzskatiem formulējums mazliet jāpārveido, lai, pirmkārt, uzsvērtu pārredzamības galveno nozīmi šajā kontekstā un, otrkārt, izteiktu zināmu piesardzību it īpaši attiecībā uz saistītajiem konfidencialitātes jautājumiem. Tādējādi šos it kā pretrunīgos mērķus ierosina iekļaut jaunā palīgteikumā apsvēruma beigās.

TNI jāizveido organizācija END ( SVĪTROTS : projektu) izstrādes un Eiropas tehniskā novērtējuma izsniegšanas procedūru koordinācijai, nodrošinot šādu procedūru pārredzamību un nepieciešamo konfidencialitāti.

Grozījums nr. 18 – 33.a apsvērums (jauns)

Šā jaunā apsvēruma mērķis ir no 26. līdz 28. panta darbības jomas izslēgt importētājus. Ideja principā ir pieņemama, bet pēc Komisijas domām Parlamenta apstiprinātais formulējums nedaudz jāmaina. Šis apsvērums saistīts ar Parlamenta grozījumiem nr. 77 un nr. 83 turpmāk tekstā, un šim mērķim pievienots jauns 26. un 27. pants, tādēļ būtu labāk izvairīties no to pašu principu atkārtošanas, bet toties šajā konkrētajā apsvērumā beidzot precizēt šo jautājumu. Turklāt pēc Komisijas uzskatiem šo pievienoto tekstu būtu atbilstīgāk iekļaut pēc sākotnējā 34. apsvēruma kā jaunu 34.a apsvērumu.

Sal. ar 34.a apsvērumu

Lai palielinātu tirgus uzraudzības pasākumu ietekmi, visas vienkāršotās procedūras, kas paredzētas būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību novērtēšanai, piemēro vienīgi fiziskām vai juridiskām personām, kas laiž tirgū savu ražoto izstrādājumu.

Grozījums nr. 21 – 43.a apsvērums (jauns)

Ar grozījumu nr. 21 plānots pastiprināti uzsvērt to, ka pēc priekšlikuma pieņemšanas obligāti nepieciešamas visaptverošas informācijas kampaņas. Šāda doma ir pilnībā pieņemama, un šis jautājums jau ir iekļauts Komisijas darba programmā. Varētu arī uzskatīt, ka tādējādi pausts atbalsts tam, ka šādiem jauniem Komisijas pasākumiem acīmredzami būs nepieciešami papildu cilvēkresursi un finansiāli līdzekļi. Grozītajā priekšlikumā iekļauti pavisam nenozīmīgi redakcionāli labojumi Parlamenta apstiprinātajā formulējumā.

Komisija un dalībvalstis sadarbībā ar ieinteresētajām personām uzsāk informācijas kampaņas, lai informētu būvniecības nozari, jo īpaši uzņēmējus un būvizstrādājumu lietotājus, par kopējas tehniskās terminoloģijas izstrādi, atbildības sadali starp atsevišķiem uzņēmējiem, CE zīmes piestiprināšanu būvizstrādājumiem, būvju pamatprasību un novērtēšanas sistēmu pārskatīšanu un ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanu.

Grozījums nr. 23 – 43.c apsvērums (jauns)

Šis jaunais apsvērums pievēršas 7. būvju pamatprasības (BPP) saturam. Principā tas ir pieņemams, lai gan rada dažus jautājumus (apsvērumos nav ierosināts līdzīgā veidā apskatīt citas būvju pamatprasības). Turklāt šeit nav ņemts vērā attiecīgais un pieņemamais papildinājums I pielikumā, kas veikts ar Parlamenta grozījumu nr. 93. Tādēļ grozītajā Komisijas priekšlikumā iekļauti nelieli formulējuma labojumi. – Iepriekšējo Parlamenta grozījumu, 43.b apsvērumu, ierosina neiekļaut, tādēļ konkrētais jaunais apsvērums varētu kļūt par grozītā priekšlikuma 43.b apsvērumu, tādējādi dodot vietu vēl vienam jaunam Parlamenta apsvērumam 43c, ko bija ierosināts iekļaut kā 11.a apsvērumu.

Izstrādājot 7. būvju pamatprasību “Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana” it īpaši jāņem vērā būvju, to materiālu un to daļu otrreizējās pārstrādes iespējas, būves izturīgums un videi nekaitīgu izejvielu un otrreizējo izejvielu izmantošanas iespējas būvē.

Grozījums nr. 24 – 1. pants

Ar grozījumu nr. 24 plānots vēl vairāk precizēt priekšlikuma priekšmetu Komisijai pieņemamā veidā. Tomēr pēc Komisijas domām formulējums nedaudz jāmaina, pievienojot vārdu “saskaņoti” saistībā ar noteikumu izveidošanu.

Šī regula paredz būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus, izveidojot saskaņotus noteikumus par būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību izteikšanu attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem un par CE zīmes izmantošanu uz šiem ražojumiem.

Grozījums nr. 115 – 2. panta 1.a punkts (jauns)

Šī jaunā definīcija attiecas uz ETN izmantošanas ierobežojumiem un palīdz atšķirt attiecīgās situācijas. Pēc sākotnējā priekšlikuma būtiskas grozīšanas, svītrojot vienlaicīgu ETN un saskaņoto standartu izmantošanas iespēju, šādi skaidrojumi uzlabo priekšlikuma kvalitāti, tādēļ Komisija tiem pilnībā piekrīt. Tomēr piemērotāka vieta šim jaunajam apsvērumam būtu 12.a punktā (vadoties pēc priekšlikuma sākotnējās numerācijas); turklāt grozītajā priekšlikumā ierosināts nedaudz mainīt formulējumu, lai rezultāts būtu vēl skaidrāks un precīzāks.

Sal. ar 2. panta 12.a punktu

12.a "izstrādājums, uz kuru neattiecas vai tikai daļēji attiecas saskaņotais standarts" ir būvizstrādājums, kura ekspluatācijas īpašības saistībā ar tā būtiskajiem raksturlielumiem nevar pilnībā novērtēt atbilstīgi spēkā esošajam saskaņotajam standartam, jo cita starpā

a) izstrādājums nav iekļauts neviena saskaņotā standarta darbības jomā vai

b) saskaņotajā standartā paredzētā novērtēšanas metode nav piemērota vismaz vienam minētā izstrādājuma būtiskajam raksturlielumam, vai

c) saskaņotajā standartā vismaz vienam minētā izstrādājuma būtiskajam raksturlielumam nav paredzēta novērtēšanas metode;

Grozījums nr. 27 – 2. panta 3.a punkts (jauns)

Ar grozījumu nr. 27 pievieno jaunu jēdziena “ būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašības ” definīciju. Tomēr, lai varētu iekļaut šādu definīciju, jāuzlabo formulējums, lai pamatotu definīcijas patieso nepieciešamību. Šajā definīcijā un arī nākamajās definīcijās jēdzieni “vērtība”, “līmenis”, “klase” un “robežvērtība” jālieto saskaņoti, un vārds “atsevišķi” šeit ir lieks. Tādēļ uzskata, ka vispiemērotākā vieta šā jēdziena iekļaušanai ir Komisijas grozītā priekšlikuma apsvērumos (sal. ar 14. apsvērumu, kur tā pievienota).

Sal. ar 14. apsvērumu

Grozījums nr. 116 – 2. panta 3.b punkts (jauns)

Šī jaunā definīcija attiecas uz jēdzienu “ robežvērtības līmenis ”. Bet, lai varētu šādu definīciju iekļaut, jāuzlabo formulējums, lai pamatotu definīcijas patieso nepieciešamību. Vārds “raksturlielums” šeit ir lietots jēdziena “parametrs” nozīmē. Tādēļ un lai izvairītos no pārpratumiem par šādu robežvērtības līmeņu tiesiskajām sekām, ņemot vērā, ka ir noteikti “tehniskie” un “reglamentējošie” robežvērtību līmeņi, attiecīgi jāpilnveido formulējums. Šajā vietā un arī līdzīgos kontekstos jēdzieni “vērtība”, “līmenis”, “klase” un “robežvērtība” jālieto saskaņoti: tas saistīts arī ar citiem pantiem (sal. ar 18. un 20. pantu). Komisijas grozītajā priekšlikumā šo problēmu piedāvāts risināt, iekļaujot Parlamenta grozījuma nr. 27 tekstu par “ekspluatācijas īpašībām” apsvērumos (sal. ar 14. apsvērumu), kā arī iekļaujot vēl vienu jaunu jēdziena “ līmenis ” definīciju 3.a punktā.

3.a “līmenis” ir būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību novērtējuma rezultāts attiecībā uz tā būtiskajiem raksturlielumiem, kas izteikts kā skaitliska vērtība;

3.b “robežvērtības līmenis” ir būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību minimālā vai maksimālā vērtība, ko nosaka saskaņotajās tehniskajās specifikācijās

Grozījums nr. 117 – 2. panta 3.c punkts (jauns)

Šī jaunā definīcija attiecas uz jēdzienu “ klase ”. Bet, lai varētu šādu definīciju iekļaut, jāuzlabo formulējums, lai pamatotu definīcijas patieso nepieciešamību. Vārds “raksturlielums” šeit ir lietots jēdziena “parametrs” nozīmē. Tādēļ attiecīgi jāuzlabo formulējums. Šajā definīcijā un arī iepriekšējās definīcijās jēdzieni “vērtība”, “līmenis”, “klase” un “robežvērtība” jālieto saskaņoti.

3.c “klase” ir būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību līmeņu amplitūda, kuru ierobežo minimālā un maksimālā vērtība;

Grozījums nr. 30 – 2. panta 4 .a punkts (jauns)

Ar grozījumu nr. 30 priekšlikumā iekļauj jēdziena “ Eiropas tehniskais novērtējums ” definīciju. Vispār Komisija atbalsta šādu ideju. Tomēr Parlamenta grozījuma pēdējā daļa šķiet lieka, jo tas pats saturs iekļauts attiecīgajos rezolutīvās daļas pantos, tādēļ Komisijas grozītajā priekšlikumā veiktas nelielas izmaiņas formulējumā, turklāt atbilstošāka vieta šai definīcijai ir 13.a punkts (vadoties pēc sākotnējā priekšlikuma struktūras).

Sal. ar 2. panta 13.a punktu

13.a “Eiropas tehniskais novērtējums" ir dokumentārs būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību novērtējums saistībā ar tā būtiskajiem raksturlielumiem, kas atbilst attiecīgajam Eiropas novērtējuma dokumentam;

Grozījums Nr. 39 – 2. pants, 4.b līdz 4m. punktu secība (daļēji jauni)

Grozījums nr. 39 būtībā ir Parlamenta vēlme minētās definīcijas iekļaut mainītā secībā. Komisija uzskata, ka secības maiņa ir pieņemama, tomēr nevēlas veikt šo grozījumu, pirms nav noskaidrots un noteikts, kādas definīcijas galu galā iekļaus tekstā. Turklāt, veicot šo pārkārtošanu, būtu jāapsver arī 1.a līdz 4.a punkta (Parlamenta grozījumos, kas daļēji jau ierosināti iepriekš) un 16.a līdz 20. punkta iekļaušana. Tādēļ Komisijas grozītajā priekšlikumā šajā brīdī nav atbildes attiecībā uz grozījumu nr. 39.

Grozījums nr. 36 – 2. panta 4.c punkts

Šā grozījuma mērķis ir pievienot definīcijai Komisijas sākotnējā priekšlikuma 13. punktā par END jaunus precizējošus elementus: grozījuma pirmo daļu principā var pieņemt. Savukārt otrā daļa, kurā atkārtojas END darbības jomas ierobežojumi, šeit ir lieka un atkārtojas.

13. “Eiropas novērtējuma dokuments” ir dokuments, kuru ir pieņēmusi Tehniskā novērtējuma iestāžu organizācija ar mērķi izdot Eiropas tehniskos novērtējumus;

Grozījums nr. 33 – 2. panta 4e. punkts

Šis Parlamenta grozījums atbilst Komisijas sākotnējā priekšlikuma 7. punktam un attiecas uz jēdzienu “ražotājs”. Šim grozījumam, kas arī būtu pirmais nepieciešamais priekšlikuma teksta galīgā formulējuma pielāgojums Lēmuma 768/2008/EK galīgajai redakcijai, Komisija būtībā piekrīt.

7. “ ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo vai liek ražot būvizstrādājumu un tirgo to ar savu vārdu vai preču zīmi;

Grozījums nr. 32 – 2. panta 4i. punkts

Šis Parlamenta grozījums atbilst Komisijas sākotnējā priekšlikuma 5. punktam un attiecas uz jēdzienu “ darīt pieejamu tirgū ”. Formulējums Komisijas sākotnējā priekšlikumā ir līdzīgs tam, ko konsekventi izmanto preču iekšējā tirgus tiesību aktu paketē. Arī iepriekšminētā iemesla dēļ Komisija uzskata, ka šis jautājums labāk iederas apsvērumos (sal. ar grozījumu nr. 124 iepriekš un grozītā priekšlikuma 21.c apsvērumu), lai gan principā Komisija piekrīt Parlamenta precizējumiem šajā grozījumā.

Sal. ar 21.c apsvērumu

Grozījums nr. 34 – 2. panta 16 .a punkts (jauns)

Ar grozījumu nr. 34 iekļauj jaunu jēdziena “ lietotājs” definīciju. Šādas definīcijas pievienošana priekšlikumam ir pieņemama, bet pienācīga uzmanība jāvērš iesaistīto atbildības jomu tiesiskajiem avotiem. Tādēļ šķiet, ka Parlamenta formulējumā nepieciešami daži pielāgojumi, kas iekļauti Komisijas grozītajā priekšlikumā. Turklāt atbilstošāka vieta šim jaunajam tekstam būtu 11.a punkts (vadoties pēc sākotnējā priekšlikuma struktūras).

11.a “lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem noteikumiem atbildīga par būvizstrādājuma drošu iekļaušanu būvēs;

Grozījums nr. 35 – 2. panta 16.b punkts (jauns)

Ar šo grozījumu ievieš jaunu jēdziena “ Tehniskā novērtējuma iestāde” (TNI) definīciju. Komisija principā sliecas tai piekrist, veicot būtiskus labojumus formulējumā — Parlamenta teksta beidzamā daļa, kurā atkārtojas ierobežojums attiecībā uz END darbības jomu, šeit šķiet lieka. Turklāt atbilstošāka vieta šim jaunajam tekstam būtu 12.a punkts (vadoties pēc sākotnējā priekšlikuma struktūras).

12.b “tehniskā novērtējuma iestāde” ir dalībvalsts izraudzīta iestāde, kas piedalās Eiropas novērtējuma dokumentu izstrādē un veic pienākumus, kas saistīti ar Eiropas tehniskā novērtējuma izdošanu;

Grozījums nr. 40 – 2. panta 18. punkts

Ar 40. grozījumu plānots labāk precizēt jēdziena “ražošanas procesa kontrole” definīciju, pievienojot tai dažus jaunus elementus. Komisija principā piekrīt tam, ka šeit nepieciešami daži precizējumi, tomēr šķiet, ka ne visu elementu pievienošanai ir pietiekams pamats, jo daži izraisa pārmērīgus ierobežojumus. Turklāt dažu jēdzienu izmantošana neatbilst priekšlikuma pamatidejai, tādēļ nepieciešami daži labojumi.

18. “ražošanas procesa kontrole” ir pastāvīga dokumentēta iekšējā ražošanas kontrole ražotnē atbilstoši attiecīgajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām ;

Grozījums nr. 41 – 2. panta 20 .a punkts (jauns)

Ar grozījumu nr. 41 iekļauj jaunu jēdziena “ komplekts” definīciju. Šādas definīcijas pievienošana priekšlikumam ir pieņemama, bet formulējumam nāktu par labu nelieli labojumi, ievērojot faktiskās vajadzības un pieredzi būvniecības jomā būvizstrādājumu direktīvas (BID) piemērošanas laikā. Turklāt atbilstošāka vieta šim jaunajam tekstam būtu 1.a punkts (vadoties pēc sākotnējā priekšlikuma struktūras).

Sal. ar 2. panta 1.a punktu

1.a “komplekts” ir vismaz divas atsevišķas sastāvdaļas, kuras ir jāsavieno, lai tās varētu iestrādāt būvēs;

Grozījums nr. 47 – 5. panta 2. punkta ca apakšpunkts (jauns)

Grozījums nr. 47 skar jēdzienu paredzētais “vispārējais” izmantojums. Komisija piekrīt šai idejai, bet konsekvences labad ar pastāvošo praksi iesaka aizstāt to ar “paredzētais gala izmantojums”.

Grozījums nr. 50 – 6. panta 1. punkta 1. daļa

Ar grozījumu nr. 50 ir mainīts 6. panta 1. punkta formulējums, lai vienkāršotu EĪD kopiju elektronisku nosūtīšanu: šīs nepārprotamās izmaiņas 6. panta 2.punkta liecina, ka EP vēlas dot priekšroku elektroniskai nosūtīšanai. Ja šādām izmaiņām ir piekritušas dalībvalstis, Komisijai nav pamata tās apstrīdēt.

Grozījums nr. 51 – 6. panta 2. punkts

Grozījums nr. 51 sakrīt ar 50. grozījumu — šis grozījums liecina, ka EP vēlas dot priekšroku elektroniskai nosūtīšanai. Ja šādām izmaiņām ir piekritušas dalībvalstis, Komisijai nav pamata tās apstrīdēt. Tomēr nedaudz jāuzlabo formulējums, piemēram, jēdziens “ražotājs” šajā kontekstā nešķiet atbilstošs.

Grozījums nr. 53 – 7. panta 1. punkta 1. daļa (“CE zīmi…nevar piestiprināt”)

Šā grozījuma pirmā daļa priekšlikuma jēgu nemaina, bet uzskatāma par lieku.

Grozījums nr. 56 – 8. panta 4.a punkts (jauns)

Grozījums nr. 56 būtībā nerada nekādas problēmas. Tomēr tas nav nepieciešams, jo līdzīgas klauzulas jau ir iekļautas Regulā 765/2008. Ja tas tomēr jāiekļauj, nepieciešams vēl vairāk uzlabot formulējumu.

Grozījums nr. 58 – 9. panta 1.a punkts (jauns)

Grozījums nr. 58 pirmkārt atspoguļo Parlamenta vēlmi uzsvērt izveidojamo ražojuma informācijas punktu (RIP) neatkarību (Komisijas grozītajā priekšlikumā — “Būvniecības RIP”) un uzliek Komisijai pienākumu sagatavot vadlīnijas par RIP uzdevumiem. Principā Komisija piekrīt abiem ierosinājumiem; tomēr nepieciešami daži labojumi, it īpaši ievērojot Būvniecības pastāvīgās komitejas tagadējo un turpmāko nozīmi. Jebkura klauzula, kas “pieļauj” Komisijas rīcības brīvību, uzskatāma par tādu, kas šādu brīvību liedz citiem, ja nav attiecīgu noteikumu. Turklāt neatkarības aspektus labāk ietvert atsevišķā punktā: lai tos pēc iespējas labāk integrētu tekstā un ņemtu vērā citas radušās vajadzības, Komisijas grozītajā priekšlikumā šā jautājuma formulējums pilnībā mainīts un iedalīts vairākos punktos.

1. Katra dalībvalsts izveido būvniecības ražojumu informācijas punktus saskaņā ar 9. pantu Regulā (EK) Nr. 764/2008 par to izraudzīšanos un kontaktinformāciju.

2. Minētās regulas 10. un 11. panta noteikumi attiecas uz ražojuma informācijas punktiem attiecībā uz būvizstrādājumiem.

3. Papildus minētās regulas 10. panta 1. punktā noteiktajiem pienākumiem visas dalībvalstis nodrošina, lai būvniecības ražojumu informācijas punkti sniegtu informāciju arī par jebkādām reglamentējošām prasībām, kas attiecas uz konkrētā būvizstrādājuma iestrādi, montāžu vai instalāciju konkrētās dalībvalsts teritorijā.

4. Būvniecības ražojumu informācijas punkti nedrīkst būt atkarīgi no tādas iestādes vai organizācijas, kas ir iesaistīta CE zīmes iegūšanas procedūrā.

Grozījums nr. 61 – 16. panta 2. punkta 1. apakšpunkta 2. daļa (“Saskaņotie standarti paredz metodes un kritērijus būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību un izturīguma novērtējumam…un atkarībā no piemērošanas veida”)

Komisija principā atbalsta ideju par šo jēdzienu iekļaušanu standartos, taču uzskata, ka konsekvences dēļ ar pastāvošo praksi jēdzienu “paredzētais vispārējais izmantojums” jāaizstāj ar jēdzienu “paredzētais gala izmantojums”. Turklāt, šķiet, ka 2. pantā nepieciešams pievienot minētā jēdziena definīciju. Tādēļ definīciju ierosina iekļaut 2. panta 17.a punktā. Attiecībā uz grozījuma atlikušo daļu atsauces par dažādu būtisko raksturlielumu atšķiršanu vai atsauce uz IV pielikuma 1. tabulu iepriekšminēto iemeslu dēļ šajā vietā nešķiet lietderīga.

2. Saskaņotie standarti paredz metodes un kritērijus būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību novērtējumam attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem.

Ja tas paredzēts attiecīgajā mandātā vai citādi tehniski pamatots, saskaņotajā standartā par ražojumiem, uz kuriem standarts attiecas, jābūt atsaucei uz paredzēto gala izmantojumu.

2. panta 17.a punkts

17.a “paredzētais gala izmantojums” ir viens no būvizstrādājumu gala izmantojumiem, kas minēti šīs regulas VI pielikumā vai citādi definēti attiecīgajās saskaņotajās tehniskajās specifikācijās.

Grozījums nr. 119 – 18. panta 2., 3. un 4. punkts

Grozījums nr. 119 apvieno vairākus iepriekšējus grozījumus, ko Parlaments ierosināja veikt attiecībā uz šo pantu. Tā galvenie mērķi Komisijai ir pilnībā pieņemami, bet Parlamenta ierosinātajā tekstā jāveic dažas izmaiņas, lielākoties redakcionālas. Panta 2. punktā atsauce par pārskatītajām pilnvarām labāk iederētos pirmās daļas beigās, nevis otrās daļas beigās.

2. Ja Komisija ekspluatācijas īpašību klases attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem nav noteikusi, Eiropas standartizācijas institūcijas tās var noteikt saskaņotajos standartos, pamatojoties uz pārskatīto mandātu.

Ja Komisija ekspluatācijas īpašību klases attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem ir noteikusi, Eiropas standartizācijas institūcijas šīs klases izmanto saskaņotajos standartos.

Panta 3. punktā runa ir par būvizstrādājumu “ obligātu ekspluatācijas īpašību līmeni ”, un tiek svītrotas sākotnējās klauzulas par jēdzieniem “ bez testēšanas ” vai “ bez tālākas testēšanas ”, tādēļ šīs klauzulas jāiekļauj priekšlikuma 3.a punktā, pirms tam pienācīgi labojot. Turklāt agrākais jēdziens Komisijas grozītajā priekšlikumā tika aizstāts ar jēdzienu “ robežvērtības līmeņi ”, skat. arī iepriekš par šīs jaunās definīcijas pievienošanu 2. panta 3.b punktā. Tātad šeit atsauce uz “ paredzēto vispārējo izmantojumu ” jāaizstāj ar atsauci uz “ paredzēto gala izmantojumu ”, kā iepriekš paskaidrots 16. panta 2. punktā (sal. ar grozījumu nr. 61).

3. Ja tas paredzēts attiecīgajos mandātos, Eiropas standartizācijas iestādes saskaņotajos standartos attiecībā uz būtiskiem raksturlielumiem un attiecīgā gadījumā — paredzētajiem gala izmantojumiem nosaka robežvērtības līmeņus, kuriem jāpielāgo būvizstrādājumi dalībvalstīs.

3.a Komisija var noteikt nosacījumus, ar kādiem ražojums bez testēšanas vai bez tālākas testēšanas uzskatāms kā atbilstīgs noteiktam ekspluatācijas īpašību līmenim vai klasei.

Pasākumus, kuri ir paredzēti nebūtisku šīs regulas elementu grozīšanai, to papildinot, pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Ja šādus nosacījumus nav noteikusi Komisija, tos saskaņotajos standartos var noteikt Eiropas standartizācijas iestādes, pamatojoties uz pārskatīto mandātu.

Parlamenta ierosinātie grozījumi panta 4. punktā attiecas uz dalībvalstu pienākumu savā reglamentējošajā darbā nodrošināt atbilsmi Kopienas mērogā noteiktām klasifikācijas sistēmām, un vispār Komisija tam var piekrist.

4. Dalībvalstis var noteikt ekspluatācijas īpašību līmeņus vai klases, kurām būvizstrādājumam ir jāatbilst , attiecībā uz to ( SVĪTROTS : būvizstrādājumu) būtiskiem raksturlielumiem vienīgi saskaņā ar Eiropas standartizācijas institūciju vai Komisijas saskaņotajos standartos noteiktām klasifikācijas sistēmām.

Grozījums nr. 67 – 19. panta 3. punkts

Šis grozījums atspoguļo Parlamenta vēlmi pilnvarās un saskaņotajās tehniskajās specifikācijās iekļaut informāciju par “ paredzēto vispārējo lietojumu ” (kas acīmredzot atbilst jēdzienam “ paredzētais vispārējais izmantojums ”, ko Parlaments izmantoja agrāk, un tādēļ tas jāaizstāj ar jēdzienu “ paredzētais gala izmantojums ”, kā paskaidrots iepriekš 16. panta 2. punktā (sal. ar 61. grozījumu)). Lai gan Komisija attiecīgā gadījumā ideju pilnībā atbalsta, tai piemērotāk šķiet šo jautājumu apskatīt vienīgi 16. pantā, kas vairāk atbilst jautājumam par standartu un pilnvaru saturu, un attiecīgi 20. pantā (jaunā 2.a punktā) saistībā ar END. Šādi noteikumi jau ir iekļauti Komisijas grozītajā priekšlikumā abos minētajos punktos, tādēļ pēc Komisijas domām 19. panta grozījumi šādā nolūkā vispār nav nepieciešami.

20. panta 2.a punkts

2.a Attiecīgā gadījumā 25. panta 1. punktā minētā tehniskā novērtējuma iestāžu organizācija nosaka END robežvērtību līmeņus attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskajiem raksturlielumiem to paredzētajam gala izmantojumam, ko noteicis ražotājs.

Grozījums nr. 68 – 20. panta 1. punkts

Grozījums nr. 68. ir daļa no Parlamenta pieņemtajām izmaiņām, kuru mērķis ir izslēgt vienlaicīgu ETN un saskaņoto standartu izmantošanu, proti ETN izdošanu attiecinot vienīgi uz gadījumiem, kad uz konkrētajiem būvizstrādājumiem saskaņotie standarti neattiecas vai attiecas tikai daļēji (sal. ar grozījumu nr. 8 attiecībā uz 16. apsvērumu). Kā jau minēts, Komisija vispār atbalsta šo izvēli, tomēr pēc Komisijas uzskatiem būtu lietderīgāk konkrēto grozījumu iekļaut 21. panta 1. punktā, nevis visur atkārtot. Tādēļ Komisijas grozītajā priekšlikumā nav iekļauti 20. panta 1. punkta grozījumi.

Sal. ar 21. panta 1. punktu

1. Eiropas tehnisko novērtējumu (ETN) būvizstrādājumam , uz kuru saskaņotais standarts neattiecas vai attiecas daļēji, izdod tehniskā novērtējuma iestāde pēc ražotāja vai importētāja pieprasījuma, pamatojoties uz END, atbilstīgi II pielikumā noteiktajai procedūrai.

Grozījums nr. 120 – 20. panta 3 .a punkts (jauns)

Ar šo grozījumu pievieno jaunu punktu, ar kuru Parlaments vēlas veicināt pāreju no END uz saskaņotajiem standartiem — šis princips, kas ir pilnībā atbalstāms, jau ir komentēts iepriekš 5. grozījumā attiecībā uz 14. apsvērumu. Vispār pēc Komisijas uzskatiem piemērotāks veids šā jautājumu izskatīšanai būtu iekļaut plašāku tekstu minētajā apsvērumā, nevis šādus grozījumus priekšlikuma pamattekstā. Tādēļ grozītajā redakcijā vadās pēc minētajiem apsvērumiem.

Sal. ar 14. apsvērumu

Grozījums nr. 71 – 24. panta 2. punkta 1. daļa

Ar šo grozījumu Parlaments vēlas uzsvērt to, ka nepieciešams nodrošināt speciālistu veiktās salīdzinošās novērtēšanas pārredzamību un novērtējuma rezultātu pārsūdzības procedūru pieejamību. Pēc Komisijas domām, protams, ir jāmēģina sasniegt šos mērķus, bet (attiecībā uz pārredzamību) šeit jāņem vērā arī konfidencialitātes jautājumi. Turklāt visas pārsūdzības procedūras jāveido kā pieejamas, citādi vairs nebūs runa par pārsūdzību. Visveiksmīgāk šos daļēji pretrunīgos mērķus var apvienot, pārvietojot apzīmētāju “ atbilstīgas” , lai tas attiektos ne vien uz pārsūdzības procedūrām, bet uz visām minētajām procedūrām.

2. Komisija izstrādā atbilstīgas novērtējuma veikšanas procedūras, tostarp arī ( SVĪTROTS : atbilstīgas) novērtējuma rezultātu pārsūdzības procedūras.

Grozījumi nr. 122, 111 un 77 – 26. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 1.a daļa (jauna), 2.a daļa (jauna)

Visi konkrētie grozījumi attiecas uz 26. panta fragmentiem, kuros ir runa par lielāko daļu vienkāršoto procedūru. Jo īpaši Parlaments tagad uzsvaru licis uz cita būvizstrādājuma ražojumu tipa izmantošanu un būvizstrādājumu kā sistēmu (b) un c) apakšpunkts), kā arī uz eksportētāju un importētāju izslēgšanu no šīm procedūrām.

Pirmkārt, Parlaments vēlas precizēt cita būvizstrādājuma ražojuma tipa izmantošanas nosacījumus (b) apakšpunkts), jo īpaši prasību par tā ražotāja piekrišanu, kurš sākotnēji ieguvis attiecīgo testu rezultātus. Komisija pieņem un pilnībā atbalsta šo precizējumu un nemainītā veidā iekļauj to Komisijas grozītajā priekšlikumā (vienīgi bez saikļa “ vai” , jo tā lietošana varētu radīt kļūdainu uzskatu, ka ražotājam ir iespēja izvēlēties vienlaikus izmantot tikai vienu no dažādajām alternatīvajām procedūrām 26. pantā).

Parlamenta grozījums par būvizstrādājumu kā sistēmu (c) apakšpunkts) sākumā pievieno atsauces par “ sistēmas apgādātāju” . Arī šo grozījumu Komisija pieņem, jo tas uzlabo priekšlikuma kvalitāti un precizitāti. Savukārt nākamie divi pievienotie teikumi šķiet lieki jeb pēdējā teikuma gadījumā — uzliek ražotājam pārmērīgas prasības, kas nav nepieciešamas. Tādēļ grozītajā Komisijas priekšlikumā tie nav iekļauti.

Visbeidzot, Parlaments vēlas iekļaut jaunu punktu par importētāju izslēgšanu no šā panta darbības jomas. Principā šī ideja ir pieņemama, bet pēc Komisijas domām, kā minēts iepriekš par Parlamenta grozījumu nr. 18 (jaunais 33.a apsvērums, kas Komisijas grozītajā priekšlikumā ir iekļauts 34.a apsvērumā), būtu labāk izvairīties no to pašu principu atkārtošanas šeit; Komisija dod priekšroku šā jautājuma precizēšanai tikai un vienīgi minētajā jaunajā apsvērumā. Turklāt vēl jāpiemin, ka 14. panta darbības joma “ražotājiem” nerada nekādas tiesības, tieši otrādi — uzliek tiem jaunus pienākumus. Šis apsvērums saistīts ar Parlamenta grozījumu Nr. 83 turpmāk tekstā, šim mērķim pievienojot līdzīgu jaunu 27. pantu. Šo iemeslu dēļ Komisijas grozītajā priekšlikumā šāds jauns punkts nav iekļauts.

a) viena vai vairāku būvizstrādājuma, ko tas laiž tirgū, būtisku raksturlielumu dēļ tas uzskatāms par atbilstīgu noteiktam ekspluatācijas īpašību līmenim vai klasei bez testēšanas un aprēķina vai bez tālākas testēšanas saskaņā ar atbilstīgajā saskaņotajā specifikācijā vai Komisijas lēmumā paredzētajiem nosacījumiem . (SVĪTROTS: ;)

b) būvizstrādājums, ko tas laiž tirgū, atbilst tādam ražojuma tipa m, kāds ir citam būvizstrādājum am , kuru ražojis cits ražotājs un kurš jau ir testēts saskaņā ar atbilstīgo saskaņoto tehnisko specifikāciju. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, ražotājs ir tiesīgs deklarēt ekspluatācijas īpašības, kas pilnībā vai daļēji atbilst šā cita ražojuma testa rezultātiem.

Ražotājs cita ražotāja iegūtus testa rezultātus var izmantot vienīgi tad, ja tas ir saņēmis atļauju no attiecīgā ražotāja, kurš ir atbildīgs par šo testa rezultātu precizitāti, uzticamību un stabilitāti.

c) būvizstrādājums, ko tas laiž tirgū, ir sistēma, ko veido sastāvdaļas, kuras tas pienācīgi samontē, vadoties pēc precīzām instrukcijām, ko sniedz sistēmu vai sastāvdaļu piegādātājs, kas tās jau testējis attiecībā uz vienu vai vairākiem būtiskiem raksturlielumiem saskaņā ar atbilstīgām tehniskām specifikācijām. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, ražotājs ir tiesīgs deklarēt ekspluatācijas īpašības, kas pilnībā vai daļēji atbilst šīs piegādātās sistēmas vai sastāvdaļas testa rezultātiem.

Ražotājs cita ražotāja vai sistēmas apgādātāja iegūtus testa rezultātus var izmantot vienīgi tad, ja tas ir saņēmis atļauju no attiecīgā ražotāja vai sistēmas apgādātāja , kurš ir atbildīgs par šo testa rezultātu precizitāti, uzticamību un stabilitāti.

Grozījums Nr. 78 – 27. pants – nosaukums

Ar grozījumu nr. 78 Parlaments vēlas arī šā panta virsrakstā pievienot precizējumu “ kuri ražo būvizstrādājumus” . Tas pats ir ierosināts grozījumā nr. 79 attiecībā uz panta pirmo punktu. Lai gan Komisija piekrīt šai idejai, tā uzskata, ka nav nepieciešams to pašu atkārtot gan virsrakstā, gan panta tekstā.

Grozījums nr. 79 – 27. panta 1. punkts

Vienīgais šā grozījuma iemesls ir to pašu Parlamenta ierosināto tekstu pievienot šā panta virsrakstam (sal. ar komentāru par iepriekšējo grozījumu). Lai gan vispār Komisijai šāda doma ir pieņemama, tai nešķiet, ka konkrētais risinājums pienācīgi precizē sākotnējā priekšlikuma attiecīgo tekstu. Lai panāktu visiem pieņemamu kompromisu par mikrouzņēmumiem, jāņem vērā notiekošās diskusijas rezultāti. Komisijas grozītā priekšlikuma tekstā atainota šī doma.

Mikrouzņēmumi, kas ražo būvizstrādājumu, produkta tipa noteikšanai saskaņā piemērojamām sistēmām nr. 4 un 5 V pielikumā, var izmantot STD. STD pierāda būvizstrādājuma atbilstību piemērojamām prasībām.

Grozījums nr. 83 – 27. panta 2.c punkts (jauns)

Arī šeit Parlaments vēlas iekļaut jaunu punktu par importētāju izslēgšanu no šā panta darbības jomas. Principā šī ideja ir pieņemama, bet pēc Komisijas domām, kā minēts iepriekš par Parlamenta grozījumu nr. 18 (jaunais 33.a apsvērums, kas Komisijas grozītajā priekšlikumā ir iekļauts 34.a apsvērumā), būtu labāk izvairīties no to pašu principu atkārtošanas šeit.

Grozījums nr. 84 – 28. panta 1. punkts

Ar šo grozījumu Parlaments vēlas uzsvērt to, ka šajā konkrētajā vienkāršotajā procedūrā nepieciešams veicināt tirgus uzticēšanos speciālajai tehniskajai dokumentācijai (STD). Principā Komisija atbalsta šo mērķi. Tomēr STD konkrētais mērķis (šajā vai citos kontekstos) nav “nodrošināt drošību”, bet gan pierādīt un attaisnot to, ka pastāv iepriekš noteikti nosacījumi minētās vienkāršotās procedūras lietošanai. Formulējums “nodrošina ekvivalentu ekspluatācijas īpašību drošības un uzticamības līmeni” zināmā mērā uzskatāms par liekvārdīgu, tādēļ tas jākoriģē, lai labāk atbilstu šīs pievienotās klauzulas patiesajiem mērķiem. Turklāt visā priekšlikumā angļu valodā būvēm izvirzītās prasības konsekventi sauktas par “ basic works requirements ”, nevis “ essential … ”. Šo iemeslu dēļ Komisija vēlas šā punkta tekstu pielāgot notiekošās diskusijas rezultātiem. Tādēļ Komisijas grozītajā priekšlikumā atainota šī doma.

1. Attiecībā uz būvizstrādājumu, kas projektēts un ražots neindustriālā ražošanas procesā pēc īpaša pasūtījuma un iestrādāts vienā identificētā būvē, ražotājs piemērojamās sistēmas ekspluatācijas īpašību novērtējuma daļu, kā noteikts V pielikumā, var aizstāt ar STD, pierādot šā ražojuma atbilstību piemērojamām prasībām.

Grozījums nr. 86 – 33. panta 5. punkts

Ar grozījumu Nr. 86 ir pievienota atsauce par “ pilnīgu pārredzamību attiecībā uz ražotāju” . Kā jau minēts iepriekš (sal. ar grozījumu nr. 11 attiecībā uz 20. apsvērumu), Komisija pilnībā atbalsta šo principu, lai gan acīmredzot jāievēro pienācīgi ierobežojumi, ko nosaka konfidencialitātes apsvērumi.

Grozījums Nr. 88 – 51. panta 2.a punkts (jauns)

Ar šo grozījumu konkrētajam pantam pievieno jaunu punktu, un tādējādi Parlaments vēlas uzsvērt pastāvīgās komitejas locekļu neatkarību. Šis princips Komisijai ir pieņemams, jo tas veicinātu pārskatāmību un objektivitāti. Tomēr formulējums mazliet jāpārveido, jo šajā kontekstā novērtējumos galvenā uzmanība netiek vērsta uz “atbilstību” (sal. ar 19. pantu un V pielikumu).

2.a Dalībvalstis nodrošina, ka 1. pantā minētās komitejas locekļi nav atkarīgi no pusēm, kas iesaistītas būvizstrādājumu būtisko raksturlielumu noturības novērtēšanā un pārbaudē.

Grozījums nr. 89 – 53. panta 3. punkts

Ar grozījumu nr. 89 konkrētajam punktam pievieno divas daļas. Pirmkārt, sākotnējā priekšlikumā iekļautā atsauce uz ETAP ir paplašināta, lai aptvertu arī tā saucamos CUAP . Tomēr jānošķir CUAP pilnīgu oficiālu atzīšanu, kas būvizstrādājumu direktīvā (BID) netika nodrošināta (pat ne reizi tos nepieminot), un visplašāko to satura (tajos paredzēto un izveidoto novērtēšanas metožu) izmantošanu attiecīgā gadījumā šajā kontekstā. Šis mērķis ir nodrošināts, pievienojot secīgus II pielikumā iekļautus grozījumus. Tādēļ, lai gan Komisija atbalsta ideju, kas ir šīs grozījuma daļas pamatā, kā aprakstīts iepriekš, jebkādas šā panta izmaiņas šajā nolūkā ir liekas vai pat nepiemērotas.

Otrkārt, šim pašam nolūkam iepriekš ir pievienots jauns 20. panta 3.a apakšpunkts, proti, lai vienkāršotu pāreju no ETAP uz hEN . Kā jau minēts agrāk, šī iespējams nav vispiemērotākā vieta šādai atsaucei, tā vislabāk iederas (un iekļauta) apsvērumos (sal. ar 14. apsvēruma grozījumiem). Šo iemeslu dēļ Komisija nav grozījusi šo priekšlikuma punktu.

Sal. ar 14. apsvērumu un II pielikumu

Grozījums nr. 90 – I pielikuma 1. punkts

Ar šo grozījumu Parlaments vēlas uzsvērt to, ka nepieciešams ņemt vērā veselības un drošības nozīmi attiecībā uz visām personām, kas saistītas ar būvēm to aprites ciklā, proti, no celtniecības līdz nojaukšanai. Principā tā saturs ir pieņemams, bet pēc Komisijas domām nedaudz jāmaina formulējums. Šis jautājums saistīts arī ar grozījumu nr. 2 un Parlamenta pievienoto 8.a apsvērumu (Komisijas grozītajā priekšlikumā — 14. apsvērums), ar ko to pašu metodi piemēro būvizstrādājumiem.

Būvēm kopumā un to atsevišķām daļām jāatbilst to paredzētajiem mērķiem, it īpaši ņemot vērā visā būves aprites ciklā iesaistīto personu veselību un drošību.

Grozījums nr. 91 – I pielikuma 3. daļas ievadvārdi

Grozījums nr. 91 attiecas uz dažiem papildinājumiem 3. BPP ievadvārdos, lai vēlreiz uzsvērtu aprites cikla pieeju attiecībā uz būvēm. Principā ir pieņemama vārdu “strādnieku drošība” iekļaušana šajā kontekstā, lai ņemtu vērā celtniecības un nojaukšanas posmus. Tomēr uz šo jautājumu jau attiecas Direktīva 89/391/EEK. Tomēr skaidrs, ka nelielas izmaiņas formulējumā ir nepieciešamas, piemēram, atsauce “ visā to aprites ciklā ”, kā to pieņēmis Parlaments, ir neskaidra.

Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai tās visā to aprites ciklā neapdraudētu nedz strādnieku, nedz arī pašā būvē un to apkārtnē esošu cilvēku higiēnu, veselību un drošību un lai tās visā to aprites ciklā (celtniecības, izmantošanas un nojaukšanas laikā) pārmērīgi neietekmētu vides kvalitāti vai klimatu šādu faktoru iedarbības dēļ::

Grozījums nr. 92 – I pielikuma 6. daļas 1. daļa (“Būve…prasības”)

Šis grozījums attiecas uz 6. BPP. Pirmajā daļā var piekrist vārda “apgaismošanas” pievienošanai sākotnējam priekšlikumam. Parlamenta grozījuma otra daļa nav pieņemama, jo tā jauc būves, šā I pielikuma tematu, ar būvizstrādājumiem izvirzītajām prasībām, kas šajā kontekstā nav jāapskata.

Būve, kā arī to apsildīšanas, dzesēšanas, apgaismošanas un ventilācijas iekārtas jāprojektē un jābūvē tā, lai to ekspluatācijai nepieciešamais enerģijas patēriņš būtu iespējami mazs, ņemot vērā būves atrašanās vietas klimatiskos apstākļus un iedzīvotāju (lietotāju) prasības.

Grozījums nr. 93 – I pielikuma 7. daļas ievadvārdi

Ar grozījumu nr. 93 7. BPP ievadvārdiem pievieno vārdu “vismaz”. Vārda “vismaz” pievienošana ir pieņemama. Tomēr šajā kontekstā īpaša uzmanība jāpievērš arī tam, ka BPP neuzliek dalībvalstīm nekādus pienākumus, bet tikai un vienīgi iezīmē “jomas”, ko uzskata par svarīgām (plašā nozīmē) attiecībā uz būvju drošību.

Būves jāprojektē, jābūvē un jānojauc tā, lai dabas resursi tiktu izmantoti ilgtspējīgi un nodrošinātu vismaz :

Grozījums nr. 94 – II pielikuma virsraksts

Šis grozījums attiecas uz II pielikuma virsrakstu, pievienojot tajā atsauci uz END un ETN. Šis jautājums jau precizēts iepriekš tekstā. Tādēļ Komisija gan principā atbalsta ideju, bet neuzskata, kas šāda atsauce jāiekļauj arī šajā vietā.

Grozījums Nr. 99 – III pielikuma 4. punkts

Šis grozījums attiecas uz III pielikumā pievienoto norādi par attiecīgā ražojuma “vispārējo izmantojumu”. Lai visā priekšlikumā nodrošinātu terminu konsekvenci, šo papildinājumu jālabo par norādi uz “paredzēto gala izmantojumu”, jo visur lietots šis jēdziens.

4. Ražojuma identifikācija (kas nodrošina tā izsekojamību) un norāde par paredzēto gala izmantojumu :

Grozījumi nr. 102–106 – V pielikuma 1. daļas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. punkta ievadvārdi

Ar šiem grozījumiem pielāgo numerāciju, lai tā atbilstu sistēmām, ko jau izmanto saskaņā ar BID. Komisija pilnībā atbalsta to, ka šis jautājums jāpārskata un jāapsver, tomēr šajā saistībā pietiekama uzmanība jāpievērš arī citām iespējām, kas ierosinātas Padomē notiekošās diskusijas laikā. Tādēļ Komisijas grozītajā priekšlikumā pašlaik nav atbildes uz grozījumiem nr. 102 līdz 106.

3.3. Grozītais priekšlikums

Ņemot vērā EK līguma 250. panta 2. punktu, Komisija groza savu priekšlikumu atbilstoši iepriekš minētajam.