52009PC0123

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 11.3.2009

COM(2009) 123 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par tādas Kopienas nostājas izstrādi, kas jāpieņem Indijas okeāna tunzivju komisijā

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Saskaņā ar EK līguma 300. panta 2. punkta otro daļu, ja struktūrām, kas izveidotas ar starptautiskiem nolīgumiem, ir jāpieņem lēmumi ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajos nolīgumos noteikto iestāžu sistēmu, Kopienas nostāju attiecībā uz šādiem lēmumiem izstrādā Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu.

Ņemot vērā šo pienākumu un līdzīgu priekšlikumu par Kopienas nostājas izstrādi ICCAT (Padomes 2008. gada 11. novembra Lēmums, lai izveidotu Kopienas nostāju Atlantijas tunzivju saglabāšanas starptautiskajā komisijā, dokuments Nr. 14863/08, PECH 278 RESTREINT ), Eiropas Komisija ierosina šo lēmumu, lai noteiktu Kopienas nostāju Indijas okeāna tunzivju komisijā ( IOTC ). Šajā priekšlikumā ievērota tāda pati pieeja kā Padomes lēmumā attiecībā uz ICCAT , lai nodrošinātu Kopienas nostāju saskaņotību dažādās reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās.

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par tādas Kopienas nostājas izstrādi, kas jāpieņem Indijas okeāna tunzivju komisijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) EK līguma 33. pants saistībā ar tā 32. pantu paredz, ka viens no kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem ir nodrošināt produktu pieejamību. Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku noteikts, ka Kopiena, veicot pasākumus, kas paredzēti, lai aizsargātu un saglabātu ūdeņu dzīvos resursus, piemēro piesardzības pieeju ar mērķi nodrošināt to ilgtspējīgu izmantošanu un samazināt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām. Turklāt regula paredz, ka Kopienas mērķis ir pakāpeniski īstenot ekosistēmas pieeju zivsaimniecības pārvaldības jomā un veicināt efektīvas zvejas darbības ekonomiski stabilā un konkurētspējīgā zvejniecības un akvakultūras nozarē, nodrošinot pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemot vērā patērētāju intereses.

(2) Eiropas Kopiena ir līgumslēdzēja puse Nolīgumam par Indijas okeāna tunzivju komisijas ( IOTC ) izveidi Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas paspārnē. Pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, IOTC var pieņemt pasākumus, kas paredzēti, lai saglabātu tālu migrējošo zivju krājumu populācijas (tunzivis un tunzivjveidīgās zivis), ko Indijas okeānā un ar to savienotās jūrās uz ziemeļiem no antarktiskās konverģences joslas iespējams iegūt tādā apjomā, kas nodrošina šādu krājumu ilgtspējību ilgtermiņā.

(3) Saskaņā ar EK līguma 300. panta 2. punkta otro daļu Kopienas nostāja struktūrās, kas izveidotas ar reģionāliem zivsaimniecības nolīgumiem un kuras ir aicinātas pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām (bet kas nemaina attiecīgajos nolīgumos noteikto iestāžu sistēmu), jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu ar Padomes lēmumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Kopienas vārdā jāpieņem Indijas okeāna tunzivju komisijā, kad šī komisija ir aicināta pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, ir izklāstīta šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Lēmumu novērtē un vajadzības gadījumā pārskata Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, vēlākais līdz ikgadējai Indijas okeāna tunzivju komisijas sanāksmei 2014. gadā.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Kopienas nostāja Indijas okeāna tunzivju komisijā

1. PRINCIPI

Saistībā ar IOTC Eiropas Kopiena:

1. rīkojas saskaņā ar Kopienas izvirzītajiem mērķiem kopējās zivsaimniecības politikas satvarā, jo īpaši ievērojot piesardzības pieeju, lai nodrošinātu IOTC reglamentēto sugu ilgtspējīgu izmantošanu, veicinātu ekosistēmas pieejas pakāpenisku īstenošanu zvejniecības pārvaldības jomā un mazinātu zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmu, kā arī veicinot ekonomiski stabilu un konkurētspējīgu Kopienas zvejniecību, nodrošinot pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kuri ir atkarīgi no zvejas darbībām, un ievērojot patērētāju intereses;

2. garantē, ka IOTC pasākumi atbilst IOTC nolīguma mērķiem;

3. nodrošina, lai IOTC pasākumi būtu saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, un jo īpaši ar noteikumiem, kas paredzēti ANO Jūras tiesību konvencijā, ANO nolīgumā attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību un Nolīgumā, lai veicinātu starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ievērošanu uz tāljūrā esošiem zvejas kuģiem;

4. veicina nostāju saskaņotību reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās;

5. tiecas panākt sinerģiju ar Kopienas izvirzīto politiku divpusējās attiecībās ar trešām valstīm zivsaimniecības jomā un nodrošina saskaņotību ar ārējo attiecību politiku;

6. nodrošina, ka tiek ievērotas Kopienas starptautiskās saistības.

2. Virzieni

Eiropas Kopiena vajadzības gadījumā cenšas atbalstīt IOTC šādu pasākumu pieņemšanā:

7. stingri saglabāšanas un pārvaldības pasākumi zvejas resursu jomā, kas, ņemot vērā labāko pieejamo zinātnisko informāciju, nodrošina šo resursu ilgtspējību ilgtermiņā, šādi pasākumi attiecībā uz kuģiem zvejai ar riņķvadiem, kas zvejo lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis, kā arī līdzvērtīgi pasākumi attiecībā uz kuģiem zvejai ar āķu jedām, kas zvejo tunzivis vai zobenzivis;

8. pasākumi, lai kontrolētu zvejas piepūli, ar mērķi nodrošināt, ka zvejas piepūle ir samērīga ar pieejamajām zvejas iespējām;

9. pasākumi, lai mazinātu zvejas darbību ietekmi uz sugām, kas nav zvejas mērķsugas, jo īpaši haizivis;

10. uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumu izstrāde un īstenošana, kas cita starpā attiecas uz ostas valsts pasākumiem;

11. pastiprināti pasākumi cīņai pret NNN zvejas darbībām, konkrēti, saistoši pasākumi tirgus jomā, lai sekmētu to, ka noteikumus ievēro valstis, kas nav līgumslēdzējas puses;

12. kopēju pieeju izstrāde, sadarbojoties ar citām reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām, tostarp Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisiju un Starptautisko Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisiju;

13. IOTC turpmāka modernizācija pēc darbības pārskatīšanas, tostarp tās reformēšana un no Apvienoto Nāciju Organizācijas institucionāli neatkarīgas struktūras izveide.