6.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 117/214

A.

tā kā ir nopietnas bažas par to, ka, ES līmenī neveicot steidzamus regulējošos pasākumus, apstākļi, kādos Dienvidāzijā notiek kuģu demontāža, turpinās pasliktināties, un tas ir kaitīgi videi un degradējoši cilvēcei;

B.

tā kā Bāzeles Konvencijā (pēc tās apstiprināšanas Eiropadomē) tiek atzīsts, ka kuģi var uzskatīt par atkritumiem; tā kā tajā pašā laikā saskaņā ar citiem starptautiskiem noteikumiem to tomēr var definēt kā kuģi, jo lielākā daļa kuģu īpašnieku pašreiz neinformē par plānoto kuģu likvidēšanu; tā kā tādēļ kuģu īpašniekiem jāpalīdz nodrošināt, ka ir pieejama informācija par plānoto kuģu likvidēšanu vai par bīstamiem materiāliem kuģī;

C.

tā kā joprojām regulāri netiek ievērota Atkritumu sūtījumu regula un tā kā tiek atzīts, ka kuģa izdevīgā karoga valstu pienākums un nozīme ir galvenais šķērslis, lai novērstu toksisko atkritumu nelegālu eksportu;

D.

tā kā daudzu kuģu izmantošana tiek pārtraukta saistībā ar vienkorpusa tankkuģu vispārēju likvidēšanu un liels skaits veco kuģu tiek izņemti no apgrozības daļēji arī ekonomikas lejupslīdes dēļ, Dienvidāzijā nekontrolēti varētu aktivizēties pazemināta standarta uzņēmumi, un šāda prakse varētu izplatīties arī Āfrikā, ja ES nekavējoties neveiks konkrētas darbības;

E.

tā kā kuģu likvidēšanu, izmantojot metodi, kas pazīstama kā sēkļa metode (beaching), kurai atbilstoši kuģi bēguma laikā uzsēdina uz sēkļa, nosoda visā pasaulē, jo tā nenodrošina darbinieku drošību un pienācīgu jūras vides aizsardzību pret kuģu radītu piesārņojumu,

1.

norāda, ka Parlamenta iepriekš minētā rezolūcija un tajā paustie uzskati joprojām ir spēkā, un uzsver, ka šos uzskatus pēc iespējas pilnīgi jāiekļauj Kuģu pārstrādes konvencijā, kuru plānots apstiprināt 2009. gada maijā;

2.

norāda, ka kuģu pārstrāde ir jāuzskata par kuģa dzīves cikla neatņemamu sastāvdaļu, jau kuģa konstrukcijas un tā aprīkojuma plānošanas stadijā ņemot vērā pārstrādes prasības;

3.

norāda, ka nolietotie kuģi jāuzskata par bīstamiem atkritumiem, jo to sastāvā ir daudzas bīstamas vielas, tādēļ šādiem kuģiem jābūt iekļautiem Bāzeles Konvencijas darbības jomā;

4.

atzinīgi vērtē ES stratēģiju kuģu labākai demontāžai; tomēr uzsver, ka Komisijai steidzami jāķeras pie rīcības, kas pārsniedz priekšizpētes uzdevumus, un jāveic pasākumi, lai nodrošinātu Atkritumu pārvadāšanas regulas efektīvu īstenošanu; tādēļ prasa dalībvalstu ostu iestādēm pastiprināt kontroles un uzraudzību, un aicina Komisiju šajā jomā izstrādāt vadlīnijas;

5.

uzsver, ka nedrīkst kavēties un aicina veikt konkrētas regulējošas darbības ES līmenī, lai paredzētu noteikumus, kas ir stingrāki par diemžēl pielaidīgajiem Starptautiskās jūrniecības organizācijas noteikumiem;

6.

aicina īpaši aizliegt tās metodes izmantošanu, kas paredz nolietotu kuģu uzsēdināšanu uz sēkļa (beaching), un uzskata, ka tehniskā palīdzība Dienvidāzijas valstīm atbilstoši ES pamatnostādnēm jāvirza uz to, lai izbeigtu šīs ļoti ilgt nespējīgās un pilnīgi apšaubāmās likvidēšanas metodes izmantošanu;

7.

mudina Komisiju un dalībvalstis pārrunāt spēkā stāšanās noteikumus, lai nodrošinātu, ka tiešām drīz tiek piemērota Kuģu pārstrādes konvencija;

8.

aicina dalībvalstis parakstīt Kuģu pārstrādes konvenciju un iespējami ātri to ratificēt pēc tam, kad ir panākta vienošanās Starptautiskās jūrniecības organizācijas līmenī;

9.

aicina Komisiju, dalībvalstis un kuģu īpašniekus bez kavēšanās piemērot Kuģu pārstrādes konvencijas galvenos elementus, lai nodrošinātu, ka tos kuģus, kurus paredzēts demontēt tuvākajos mēnešos vai gados, tiešām pārstrādā drošā un videi saudzīgā veidā;

10.

uzsver, ka pēc Kuģu Pārstrāde konvencijas pieņemšanas 2009. gada maijā Honkongā būs jāizvērtē, vai tajā noteiktais kontroles līmenis atbilst Bāzeles konvencijai par bīstamo atkritumu starptautiskiem pārvadājumiem un šādu atkritumu apglabāšanas kontroli, kas ir iekļauta ES Atkritumu pārvadājumu regulā;

11.

atbalsta Komisijas priekšlikumus pasākumiem, lai veidotu kuģu demontāžas iekārtu neatkarīgu sertificēšanu un kontroli; uzskata, ka šādi pasākumi ir steidzami nepieciešami, un uzsver, ka Kopienas finansējumam kuģubūves nozarei jābūt atkarīgam no tā, kā saņēmējs izmantos šādas sertificētas iekārtas; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Eiropas Jūras drošības aģentūras izstrādātos standartus, jo tie atbalsta attīstību pareizajā virzienā, tomēr cer, ka tuvākajā nākotnē tiks veikti turpmāki uzlabojumi;

12.

aicina Komisiju ierosināt konkrētus pasākumus, piemēram, marķējuma shēmas drošām un tīrām pārstrādes iekārtām, zinātības un tehnoloģiju tālākas nodošanas veicināšanai, lai palīdzētu panākt Dienvidāzijas demontāžas laukumu atbilstību starptautiskajiem drošības un vides aizsardzības standartiem, un jo īpaši standartiem, kurus noteiks Kuģu pārstrādes konvencijā; uzskata, ka šis mērķis ir jāņem vērā arī plašākā mērogā ES attīstības atbalsta politikā, kas paredzēta valstīm, kuras nodarbojas ar kuģu demontāžu;

13.

mudina ES un Dienvidāzijas valsis, kurās notiek kuģu demontāža, veidot dialogu par darba apstākļiem kuģu demontāžas laukumos, tostarp par bērnu darbu;

14.

aicina veidot finansēšanas mehānismu, kura pamatā ir kuģniecības nozares ieguldījums un kurš būtu saskaņā ar ražotāju atbildības principiem;

15.

aicina Komisiju skaidri noteikt, ka atbildīgā valsts ir tā, kuras jurisdikcija attiecas uz atkritumu īpašniekiem;

16.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Turcijas, Bangladešas, Ķīnas, Pakistānas un Indijas valdībai un SJO.