6.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 117/118

A.

tā kā, sākot ar 2008. gada 1. janvāri, Eiropas Savienības un ĀKK valstu līdzšinējās tirdzniecības attiecības vairs neatbilst PTO noteikumiem, jo šīs attiecības ĀKK valstīm, nepiemērojot savstarpīguma principu, nodrošināja labvēlīgāku piekļuvi ES tirgiem;

B.

tā kā EPN atbilst PTO noteikumiem, un šo nolīgumu mērķis ir atbalstīt reģionālo integrāciju un veicināt ĀKK valstu ekonomikas pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, tādējādi veicinot to ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko izaugsmi un sekmējot kopējos centienus izskaust nabadzību ĀKK valstīs;

C.

tā kā EPN ir jāizmanto, lai veidotu ilgtermiņa attiecības, kur tirdzniecība sekmē izaugsmi;

D.

tā kā pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (PEPN) ir preču tirdzniecības nolīgumi, kas palīdz novērst tirdzniecības pārtraukšanu starp ĀKK un Eiropas Savienību;

E.

tā kā pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze liecina, ka tirdzniecības politika jaunattīstības valstīm būs nozīmīgāka nekā jebkad agrāk;

F.

tā kā PEPN galvenais uzsvars ir likts uz preču tirdzniecību un atbilstību PTO noteikumiem;

G.

tā kā PTO noteikumi neprasa, lai EPN valstis uzņemtos liberalizācijas saistības pakalpojumu jomā, nedz arī aizliedz tās ievērot;

H.

tā kā šajos nolīgumos ietverto saistību ietekme uz valstīm un reģioniem var izrādīties sevišķi būtiska;

I.

tā kā no 14+1 (Austrumtimora) ĀKK Klusā okeāna valstīm uz šo brīdi tikai Papua-Jaungvineja un Fidži Salu Republika ir parafējušas PEPN;

J.

tā kā PEPN varētu ietekmēt turpmāko starp Papua-Jaungvineju un Fidži Salu Republiku un citiem tirdzniecības partneriem noslēgto nolīgumu darbības jomu un saturu, kā arī reģiona nostāju šajās sarunās;

K.

tā kā starp Eiropas Savienības un Klusā okeāna valstīm pastāv konkurences ierobežojumi, jo ES eksporta daļu veido preces, kuras Klusā okeāna valstis neražo, bet kuras tām ir vajadzīgas vai nu tiešajam patēriņam, vai arī tās ir izejvielas vietējās rūpniecības vajadzībām;

L.

tā kā pašreizējā politiskajā situācijā Fidži pie varas ir militāra valdība un ikvienam pilnam EPN nolīgumam jābūt atkarīgam no vienošanās par ceļvedi uz demokrātiskām vēlēšanām, ko apstiprinājuši visi atbilstīgie politiskie grupējumi Fidži Salās;

M.

tā kā Padome aicināja steidzami un pilnībā atjaunot demokrātiju, kā arī atjaunot civilo pārvaldi, cik drīz vien iespējams;

N.

tā kā ĀKK Klusā okeāna reģiona valstu grupa sastāv no 14 plašā teritorijā izkaisītām salu valstīm un Austrumtimoras, kuru kopējais iedzīvotāju skaits ir nepilni 8 miljoni; tā kā Klusā okeāna valstis, kā neviena cita reģiona valstis, ir ļoti atšķirīgas gan teritorijas, gan citu rādītāju ziņā — vislielākā valsts Papua-Jaungvineja ir trīstūkstoš reizes lielāka par vismazāko šī reģiona valsti, Niue;

O.

tā kā zivsaimniecība un ar zivsaimniecību saistītās darbības un nozares uzrāda vislielāko potenciālu eksporta pieaugumam nākotnē;

P.

tā kā jaunajiem tirdzniecības noteikumiem ir jāpalielina atbalsts ar tirdzniecību saistītai palīdzībai;

Q.

tā kā ES stratēģijas tirdzniecības atbalstam mērķis ir palielināt jaunattīstības valstu spēju izmantot jaunās tirdzniecības iespējas;

R.

tā kā Eiropas Savienība un ĀKK valstis ir vienojušās par jaunām, elastīgākām pilnveidotām izcelsmes normām, kas sniegs būtisku labumu, ja tiks īstenotas pareizi, ņemot vērā šo valstu samazināto veiktspējas līmeni;

S.

norāda, ka notiekošo sarunu kalendārs no pagaidu līdz pilnam EPN starp Eiropas Savienību un Klusā okeāna valstīm balstīts uz pieņēmumu, ka nolīgums tiks parakstīts līdz 2009. gada beigām,

1.

uzsver, ka šādus nolīgumus var uzskatīt par apmierinošiem tikai tādā gadījumā, ja tie izpilda trīs uzdevumus: piedāvā ĀKK valstīm atbalstu ilgtspējīgai attīstībai, veicina to dalību pasaules tirdzniecībā un stiprina reģionalizācijas procesu;

2.

uzsver, ka šā nolīguma galvenais mērķis ir ar attīstības mērķu, nabadzības samazināšanas un cilvēka pamattiesību ievērošanas palīdzību veicināt TAM sasniegšanu un īstenot šādus uzdevumus: piedāvāt ĀKK valstīm atbalstu ilgtspējīgai attīstībai, sekmējot šo valstu līdzdalību pasaules tirdzniecībā, veicinot reģionalizācijas procesu, uzlabojot tirdzniecību starp Eiropas Savienību un ĀKK valstīm un veicinot ĀKK valstu ekonomikas diversifikāciju;

3.

uzsver, ka, lai aizsargātos no iespējamajām negatīvām sekām, ko varētu radīt Klusā okeāna valstu ekonomikas atvēršana, ir jānodrošina ES atbalsts, kas ļautu gūt patiesu labumu no tirdzniecības preferencēm un veicinātu ekonomisko un sociālo attīstību;

4.

uzskata, ka šim EPN ir jāveicina un jāpaplašina tirdzniecība, ekonomikas izaugsme, reģionālā integrācija, saimnieciskās darbības dažādošana un nabadzības samazināšana;

5.

mudina puses noslēgt sarunas, kā plānots, 2009. gadā; mudina puses veikt visus iespējamos pasākumus, lai varētu noslēgt pilnu EPN starp ĀKK valstīm un Eiropas Savienību līdz 2009. gada beigām, kā plānots;

6.

atzīst, cik svarīgi un izdevīgi ir panākt tādu nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās ĀKK partnervalstīm, kas atbilstu PTO noteikumiem, jo citādi tiktu nodarīts liels kaitējums tirdzniecības attiecībām un to attīstībai; par to liecina tirdzniecības apjomu pieaugums tiem uzņēmējiem, kuri nodarbojās ar eksportu uz Eiropas Savienību pēc 2007. gada 31. decembra, kad beidzās labvēlīgu tarifu režīms saskaņā ar Kotonū nolīgumu;

7.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienība piedāvā ĀKK valstīm pieeju ES tirgum, lielāko daļu produkcijas pilnībā atbrīvojot no nodokļiem un kvotām, lai atbalstītu tirdzniecības liberalizāciju starp ĀKK valstīm un Eiropas Savienību;

8.

uzsver, ka PEPN parakstīšana ir nepieciešamais solis ceļā uz ilgtspējīgu izaugsmi šajā reģionā kopumā, un norāda, ka ir svarīgi turpināt sarunas, lai panāktu vispusīgu vienošanos, kas veicina tirdzniecību, ieguldījumus un reģionālo integrāciju;

9.

atzinīgi vērtē to, ka PEPN tiek noteikts pārejas periods attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), lai tie varētu pielāgoties nolīguma radītajām pārmaiņām, un mudina Klusā okeāna valstu iestādes turpināt atbalstīt MVU intereses sarunās par pilnu EPN;

10.

mudina Komisiju neizdarīt spiedienu uz Klusā okeāna valstīm, lai tās uzņemtos pakalpojumu liberalizācijas saistības un tā sauktos “Singapūras jautājumus”;

11.

mudina ĀKK valstis veicināt liberalizācijas procesu, piemērot šīs reformas ne tikai tirdzniecībai un precēm, bet arī citām jomām, kā arī uzlabot tirdzniecības un pakalpojumu liberalizāciju;

12.

aicina sarunām par pakalpojumiem izveidot spēcīgu normatīvo bāzi, lai nodrošinātu to, ka tiek sniegti vispārējie pakalpojumi un ka sarunu shēma neattiecas uz būtiskiem sabiedriskajiem pakalpojumiem;

13.

aicina Eiropas Savienību sniegt lielāku un atbilstošu palīdzību ĀKK valstu iestādēm un privātajam sektoram, lai veicinātu šo valstu ekonomikas pāreju pēc PEPN noslēgšanas;

14.

mudina attiecīgās valstis nodrošināt skaidru un pārredzamu informāciju par pastāvošo ekonomisko un politisko situāciju un attīstību, lai uzlabotu sadarbību ar Komisiju;

15.

mudina puses, kas iesaistījušās sarunās par kādu pilnu EPN, pilnībā ņemt vērā pārredzamu dabas resursu apsaimniekošanu un uzsvērt labas prakses piemērus, kas nepieciešami, lai attiecīgās valstis varētu gūt maksimālu labumu no šiem resursiem;

16.

uzsver iekšējās reģionālās tirdzniecības lielo nozīmi un nepieciešamību paplašināt reģionālās tirdzniecības saites, lai nodrošinātu reģiona ilgtspējīgu izaugsmi; uzsver, cik svarīga ir sadarbība un saskaņotība starp dažādām reģionālām struktūrām;

17.

aicina vēl vairāk samazināt tirdzniecībai starp attīstības valstīm un reģionālajām grupām piemērojamos tarifus, kas patlaban veido 15 līdz 25 % no tirdzniecības vērtības, lai vēl vairāk veicinātu dienvidu-dienvidu tirdzniecību, ekonomisko izaugsmi un reģionālo integrāciju;

18.

aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai atsāktu sarunas par DAP un nodrošinātu, ka tirdzniecības liberalizācijas nolīgumi arī turpmāk veicina nabadzīgo valstu attīstību;

19.

ir pārliecināts, ka pilniem EPN ir jāpapildina DAP nolīgums, bet ne jāpiedāvā alternatīva ĀKK valstīm;

20.

atzīst, ka nolīgumā ir jāiekļauj nodaļa par tirdzniecības aizsardzību ar divpusējiem aizsardzības pasākumiem; aicina abas puses izvairīties no šo pasākumu nevajadzīgas piemērošanas; aicina Komisiju turpmākajās sarunās, kuru mērķis ir noslēgt pilnu EPN, piekrist, ka tiek pārskatīti pagaidu EPN iekļautie aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu to atbilstošu, pārredzamu un ātru izmantošanu, ja ir izpildīti kritēriji to piemērošanai;

21.

atbalsta paredzētos tarifa pozīcijas izņēmumus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un dažiem apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, ņemot vērā to, ka šie izņēmumi galvenokārt pamatojas uz nepieciešamību aizsargāt jaunās nozares vai paaugstināta riska ražojumus šajās valstīs;

22.

pieprasa drīzu ratifikācijas procedūru, lai partnerības valstis bez liekas kavēšanās varētu gūt labumu no PEPN;

23.

atgādina, ka, lai gan pagaidu nolīgumu var uzskatīt par pirmo soli šajā procesā, juridiski tas ir pilnīgi neatkarīgs starptautisks nolīgums, kurš ne vienmēr var automātiski novest pie pilna EPN vai arī pie tā, ka visas PEPN parakstījušās valstis paraksta pilnu EPN;

24.

aicina Komisiju notiekošajās sarunās piedāvāt maksimāli iespējamo elastību, kā tas minēts VLĀAP 2008. gada maija un novembra secinājumos par šo jautājumu;

25.

aicina Komisiju apsvērt Klusā okeāna valstu iesniegtos lūgumus saistībā ar pilna EPN noslēgšanu atkārtoti pārrunāt konkrētus strīdīgus jautājumus, par kuriem nav panākta vienošanās pagaidu EPN, ko tā vēlas grozīt vai atsaukt;

26.

norāda, ka Papua-Jaungvineja un Fidži Salu Republika bija vienīgās Klusā reģiona valstu grupas locekles, kas iesaistījās šajā nolīgumā, bet pārējās šīs grupas valstis, ņemot vērā to nelielos preču tirdzniecības apjomus ar Eiropas Savienību, nevēlējās šo nolīgumu parakstīt;

27.

atgādina, ka īstens reģionālais tirgus ir būtisks EPN sekmīgas īstenošanas pamats un ka reģionālā integrācija un sadarbība ir būtisks Klusā okeāna valstu sociālās un ekonomiskās attīstības priekšnoteikums;

28.

uzsver, ka ir jāpārliecinās, ka PEPN nemazinās nedz politisko vēlmi īstenot Klusā okeāna reģiona ekonomisko integrāciju, nedz arī sabiedrības atbalstu tai;

29.

tādēļ uzsver, ka īstenojot PEPN un apspriežot visaptveroša EPA nolīguma parakstīšanu, pienācīgi ir jāņem vērā Klusā okeāna reģiona integrācijas procesi;

30.

iesaka elastīgu, asimetrisku un pragmatisku pieeju notiekošajās sarunās par pilnu EPN; aicina Komisiju šajā kontekstā jo sevišķi ņemt vērā Klusā okeāna valstu lūgumus, kas attiecas uz nolīguma attīstības aspektiem; šajā ziņā atzinīgi vērtē Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2008. gada maija secinājumus;

31.

norāda, ka šis nolīgums var ietekmēt arī attiecības starp Klusā okeāna reģionu un tā tuvākajiem un lielākajiem tirdzniecības partneriem — Austrāliju un Jaunzēlandi — un ka ir jānodrošina, lai pašreizējā nolīguma noteikumi neradītu šķēršļus turpmākiem tirdzniecības nolīgumiem ar šīm valstīm;

32.

atzīst, ka pilnā EPN ir jāiekļauj nodaļa par attīstības sadarbību, ietverot sadarbību preču tirdzniecības jomā, piegādātāju konkurētspēju, uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūru, pakalpojumu tirdzniecību, ar tirdzniecību saistītus jautājumus, institucionālās veiktspējas palielināšanu un fiskālos pielāgojumus; aicina abas puses pildīt saistības, ko tās apņēmušās, lai pabeigtu sarunas par konkurenci un publisko iepirkumu tikai tad, kad būs sasniegta pienācīga veiktspēja;

33.

atgādina, ka EPN ne tikai pēc struktūras un satura, bet arī pēc īstenošanas veida un būtības ir jābūt tādam, ar ko atbalsta Klusā okeāna valstu attīstības mērķus, politikas pamatnostādnes un prioritātes;

34.

norāda, ka EPN ir jāveicina TAM sasniegšana;

35.

atzīt par pamatotu, ka Eiropas Savienība visām ĀKK apakšreģiona valstīm piemēro vislielākās labvēlības režīma (MFN) principu;

36.

atgādina, ka 2007. gada oktobrī tika pieņemta ES Tirdzniecības palīdzības stratēģija ar apņemšanos līdz 2010. gadam palielināt ES kolektīvo ar tirdzniecību saistīto palīdzību līdz EUR 2 miljardiem (EUR 2 000 000 000) gadā (EUR 1 miljards no Kopienas, EUR 1 miljards); uzstāj, ka Klusā okeāna reģionam jāsaņem atbilstīga un taisnīga daļa;

37.

aicina drīz noteikt un nodrošināt daļu no “atbalsta tirdzniecībai” resursiem; uzsver, ka šiem līdzekļiem jāveido papildu kapitāls un tos nedrīkst iegūt, vienkārši pārdalot Eiropas Attīstības fonda (EAF) finansējumu, un ka mērķim, kādam šie līdzekļi piešķirti, ir jāatbilst Papua–Jaungvienjas un Fidži Salu Republikas prioritātēm, tie jāsaņem paredzētajā termiņā un saskaņā ar valstu un reģionu attīstības stratēģisko plānu īstenošanas grafikiem; atgādina, ka EPN ne tikai pēc tā struktūras un satura, bet arī pēc tā īstenošanas veida un būtības ir jābūt tādam, ar ko atbalsta AĀK valstu attīstības mērķus, politikas pamatnostādnes un prioritātes;

38.

aicina Komisiju, ņemot vērā Padomes 2007. gada septembrī uzņemtās saistības attiecībā uz nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību tirdzniecības aspektiem (TRIPS) un piekļuvi medikamentiem, pilnā EPN nerisināt sarunas par tiem TRIPS-plus noteikumiem, kas skar sabiedrības veselību un zāļu pieejamību, atturēties pieprasīt pilnībā ievērot līgumu par sadarbību patentu jomā un līgumu par patentu tiesībām vai piekrist to noteikumiem, atturēties iekļaut Direktīvas 2004/48/EK (11) noteikumus un pilnā EPN neieviest sodus, piemēram, par neoriģinālo datu bāzu aizsardzību;

39.

pauž nepārtrauktu atbalstu pilnam EPN starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna reģionu, tostarp svarīgajā intelektuālā īpašuma tiesību sarunu jomā, kas attiecas ne tikai uz rietumu tehnoloģiskajiem sasniegumiem, bet arī uz bioloģisko daudzveidību un tradicionālajām zināšanām;

40.

aicina īstenot atbilstīgus un pārredzamus uzraudzības mehānismus, kuriem ir skaidra nozīme un iedarbība, lai uzraudzītu EPN ietekmi, palielinot ĀKK valstu līdzdalību un paplašinot apspriedes ar ieinteresētajām aprindām;

41.

uzskata, ka ir svarīgi, lai EPN īstenošanas gaitā tiktu izveidota atbilstoša uzraudzības sistēma, kuru koordinētu Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Attīstības komitejas locekļu veidota attiecīga parlamentāra komiteja, un tādējādi tiktu nodrošināts līdzsvars starp Starptautiskās tirdzniecības komitejas vadošās lomas nodrošināšanu un tirdzniecības un attīstības politikas virzienu vispārēju saskaņošanu; šai parlamentārajai komitejai ir jādarbojas elastīgi un aktīvi ciešā sadarbībā ar ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju; uzskata, ka šādai uzraudzībai vajadzētu sākties pēc katra PEPN pieņemšanas;

42.

jo īpaši uzsver ĀKK parlamentu un nevalstisko organizāciju dalību EPN uzraudzībā un vadībā un aicina Komisiju veicināt to līdzdalību notiekošajās sarunu procedūrās; šajā sakarībā ES un ĀKK valstīm ir nepieciešama skaidra, uz līdzdalības principu pamatota darba kārtība;

43.

uzsver, ka pilnā EPN būtu jāiekļauj pārskatīšanas klauzula un vispārējās ietekmes novērtējums, kas veicams trīs līdz piecus gadus pēc nolīguma parakstīšanas, lai noteiktu nolīguma sociālekonomisko ietekmi, tostarp īstenošanas izmaksas un sekas; pieprasa, lai Eiropas un Klusā okeāna valstu parlamenti tiktu iesaistīti nolīguma pārskatīšanā;

44.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un ĀKK valstu valdībām un parlamentiem, ĀKK un ES ministru Padomei un ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.