6.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 117/27

A.

tā kā demokrātiska un pārredzama Eiropas Savienība ir iespējama, pastiprināti risinot dialogu starp pilsoņiem un Eiropas iestādēm, tostarp Parlamentu, kā arī turpinot diskusiju par Eiropas Savienību Eiropas, dalībvalstu un vietējā līmenī;

B.

tā kā pēc Francijas un Nīderlandes teiktā “nē” Līgumam par konstitūciju Eiropai 53,4 % Īrijas iedzīvotāju referendumā par Lisabonas līguma ratifikāciju nobalsoja pret šā līguma ratifikāciju, un tā kā ir visai iespējams, ka iedzīvotājiem, kuri nepietiekami izprot Eiropas Savienības politiku vai attiecīgos līgumus, būs negatīva attieksme pret šo politiku vai līgumiem;

C.

tā kā “Eirobarometra 69” aptaujas rezultāti liecina, ka 52 % Eiropas Savienības iedzīvotāju pozitīvi vērtē savas valsts dalību ES, savukārt pretēju viedokli pauž tikai 14 % iedzīvotāju;

D.

tā kā zināšanas par Eiropas Savienību, tās politiku un darbību, kā arī par līgumos garantētajām tiesībām ir pamats pilsoņu uzticības atjaunošanai attiecībā uz Eiropas Savienības iestādēm;

E.

tā kā 2004. gadā pirmo reizi tika izveidots atsevišķs komisāra amats komunikācijas stratēģijas jomā, kaut arī komunikācijas politika joprojām nav pieņemta, jo Līgumos trūkst attiecīga juridiskā pamata,

1.

atgādina, ka aptauju rezultāti liecina, ka, jo mazāk izglītoti un mazāk turīgi ir ES iedzīvotāji, jo lielāka ir varbūtība, ka viņi iebildīs pret turpmāku Eiropas integrāciju, un no tā redzams, ka, neraugoties uz visiem līdzšinējiem pūliņiem, Eiropas Savienības ideja lielākoties sasniedz Eiropas sabiedrības izglītotos un turīgos slāņus; uzskata, ka aktīvam dialogam starp Eiropas Savienību un tās pilsoņiem ir būtiska nozīme ES projekta principu un vērtību īstenošanā, taču atzīst, ka līdz šim komunikācija nav bijusi ļoti veiksmīga;

2.

pauž nožēlu, ka, neraugoties uz Komisijas centieniem un labajiem nodomiem, panākumi, cenšoties panākt augstāku Eiropas pilsoņu zināšanu līmeni un ieinteresētību Eiropas jautājumos, ir bijuši visai pieticīgi, kā to diemžēl pierādīja Īrijas referendums;

3.

uzsver, ka ir ļoti svarīgi izveidot saskaņotus komunikācijas veidus ar mērķtiecīgu saturu starp ES un reģioniem ar īpašām iezīmēm, kā arī starp ES un konkrētām sociālām grupām;

4.

norāda, ka saskaņā ar nesen veiktajām aptaujām lielākā daļa ES iedzīvotāju atbalsta ideju par vienotu Eiropas nostāju ārpolitikas jautājumos; uzsver, ka attiecīgs paziņojumu pēc Eiropas pilsoņu lūguma tika iekļauts atklātajā vēstulē/ieteikumos, ko sagatavoja 2007. gada 9. decembra noslēguma konferences dalībnieki saistībā ar sešiem “D plānā” īstenotajiem iedzīvotāju projektiem; uzsver, ka atklātajā vēstulē izklāstītajos 27 ieteikumos ietilpst arī aicinājums Eiropas Savienībai efektīvāk rīkoties sociālās politikas un sociālās kohēzijas jomā, jo īpaši, lai mazinātu algu atšķirības un veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību, kā arī vispārējos vilcienos pievērst īpašu uzmanību ar līdztiesību saistītiem jautājumiem, kas bieži tiek ignorēti; norāda, ka ir arī svarīgi sekot, kas tiek pavēstīts ar pasākumiem, un salīdzināt, kā tas atšķiras no tā, ko ES vēlas paust saviem pilsoņiem;

5.

norāda, ka pēdējos referendumos par Eiropas Savienību vairākums sieviešu ir balsojušas “pret” — 56 % Francijā (Eirobarometra zibaptauja 171), 63 % Nīderlandē (Eirobarometra zibaptauja 172) un 56 % Īrijā (Eirobarometra zibaptauja 245); uzskata, ka šā negatīvā balsojuma cēlonis, cita starpā, ir ES iestāžu vājā iesaistīšanās politikā, kura tieši attiecas uz sievietēm un kura ir par pamatu pastāvošajai sieviešu un vīriešu nelīdztiesībai, piemēram, politikā attiecībā uz darba un ģimenes dzīves saskaņošanu vai attiecībā uz atbalstu atkarīgām personām;

6.

uzsver vajadzību pabeigt Lisabonas līguma ratifikācijas procesu, jo šis līgums vēl vairāk palielinās ES pārredzamību un iedzīvotāju iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesos; šajā kontekstā atgādina jaunās iespējas, ko attiecībā uz pārstāvības demokrātiju nodrošinās Lisabonas līgums, jo īpaši pilsoņu iniciatīvu;

7.

uzsver, ka komunikācijai ar Eiropas pilsoņiem par Eiropas jautājumiem nepieciešami ES iestāžu un dalībvalstu saskaņoti centieni un kopīga rīcība; atzinīgi vērtē iepriekšminēto 2008. gada 22. oktobra kopīgo deklarāciju, kurā skaidri izklāstīti mērķi, lai uzlabotu ES komunikāciju no Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas un dalībvalstu puses; uzskata, ka deklarācija varētu būt ambiciozāka, jo Parlaments ir lūdzis noslēgt iestāžu nolīgumu par komunikācijas politiku starp visām iestādēm;

8.

uzskata, ka ES iestādēm vajadzētu ierosināt turpmākas diskusijas par Eiropu un nekavējoties ieviest praksē koncepcijas, kas izklāstītas iepriekšminētajā kopīgajā deklarācijā, Komisijas 2006. gada 1. februāra paziņojumā un Komisijas 2007. gada 3. oktobra darba dokumentā;

9.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka pārstāvības demokrātiju ir lietderīgi papildināt ar līdzdalības demokrātiju; tomēr uzsver, ka līdzdalības demokrātija nozīmē ne tikai pilsoņus uzklausīt, bet arī dot tiem reālas iespējas ietekmēt Eiropas politiku; norāda, ka minēto mērķu sasniegšanai iestādēm jākļūst daudz atklātākām un jāpieņem metodes, lai mudinātu pilsoņus un viņu organizācijas aktīvi piedalīties visos ar ES saistīto jautājumu apspriešanas posmos; norāda arī, ka pēc iespējas jānodrošina publiska piekļuve iestāžu sagatavotajiem dokumentiem, jo tas ir sine qua non, lai pilsoņi spētu kaut ko ietekmēt;

10.

uzsver apspriežu procesa nozīmi un vērtību, jo tas ir efektīvs līdzeklis pilsoņu iesaistīšanā, ļaujot viņiem tieši ietekmēt politisko procesu ES līmenī; aicina Komisiju savlaicīgi izplatīt informāciju par turpmāko ES apspriešanos, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un citus forumus dalībvalstu, reģionālā un vietējā līmenī, lai paplašinātu uzklausīto ieinteresēto personu viedokļu diapazonu apspriežu laikā par EK likumdošanu, un plašāk popularizēt iespēju piedalīties interneta apspriedēs par ES politiku un iniciatīvām, lai nodrošinātu, ka diskusijā iesaistās visas ieinteresētās personas, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi un vietējās nevalstiskās organizācijas (NVO); uzsver pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, piemēram, speciālistu un patērētāju tīklu nozīmi visos līmeņos, sākot no starpvalstu līdz pat vietējiem tīkliem, jo tie nodrošina platformas informētai viedokļu apmaiņai par ES politiku, tādējādi uzlabojot EK likumdošanas procesa kvalitāti; atzīst problēmas tiesību aktu ieviešanā un piemērošanā un mudina patērētājus un uzņēmumus īstenot savas tiesības un ziņot par pastāvošajām problēmām ES iestādēm;

11.

uzskata, ka ES iestādēm un dalībvalstīm ir jākoordinē ar informācijas sniegšanu saistītie centieni un jāveido partnerība ar pilsonisko sabiedrību, lai izmantotu iespējamo sinerģiju; uzsver nepieciešamību nostiprināt koordināciju starp iestādēm un izveidot saikni starp Eiropas Komisijas un Parlamenta televīzijas kanāliem; aicina Komisiju uzlabot sadarbību un koordināciju starp tās pārstāvniecībām dalībvalstīs un Eiropas Parlamenta informācijas dienestiem; aicina Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvniecības dalībvalstīs uzlabot sadarbību pilsoņu konsultēšanā, informācijas, zināšanu un ideju sniegšanā par ES, kā arī nodrošinot iespēju balsotājiem tikties ar dažādās valstīs ievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem un ES ierēdņiem;

12.

atzinīgi vērtē Komisijas atbalstu Parlamentam un Eiropas politiskajām partijām, kā arī atzīst nepieciešamību pārvarēt plaisu starp dalībvalstu un ES politiku, jo īpaši Eiropas vēlēšanu kampaņu laikā;

13.

aicina trīs galvenās iestādes apsvērt iespēju rīkot kopīgas atklātās debates, tādējādi papildinot atklātās debates Parlamentā, un izskatīt tajās ar patērētājiem un viņu ikdienu saistītus jautājumus, tādējādi stiprinot viņu uzticību iekšējam tirgum un patērētāju aizsardzībai; norāda, ka Eiropas Parlamenta sadarbības grupas patiešām pilda savu uzdevumu būt par pilsoņu starpnieku, t. i., būt par instrumentu, kas reāli saista politikas jomu un pilsonisko sabiedrību;

14.

ar gandarījumu atzīmē, ka Komisija ir ņēmusi vērā vairākus Parlamenta iepriekš iesniegtos priekšlikumus, piemēram, par pilsoņu forumiem Eiropas un dalībvalstu līmenī, par lielākas nozīmes piešķiršanu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un par jauno plašsaziņas līdzekļu inovatīvu izmantošanu;

15.

aicina Komisiju paplašināt dialogu, attiecinot to uz visiem līmeņiem un pielāgojot informāciju par savām idejām dažādām mērķa grupām atbilstoši to sociālajai izcelsmei; tādēļ piedāvā uzlabot dialogu starp Eiropas Savienību un tās iedzīvotājiem, sniedzot ikvienam vienotu, atsevišķām mērķa grupām pielāgotu informāciju un veicinot debates ar informētiem iedzīvotājiem, kā arī viņu vidū; uzskata, ka ES iestādēm savās politikas nostādnēs jāiekļauj saistībā ar “D plānu” rīkoto vietējā līmeņa debašu secinājumi un, pieņemot lēmumus par jauniem tiesību aktiem, jāapsver, ko iedzīvotāji sagaida no Eiropas Savienības;

16.

aicina Komisiju rīkot efektīvas ES komunikācijas kampaņas visos līmeņos, t. i., dalībvalstu, reģionālajā un vietējā līmenī; aicina Komisiju izplatīt paraugpraksi, kas gūta šādās kampaņās, un ierosina izveidot pastāvīgu interaktīvas komunikācijas sistēmu starp Eiropas iestādēm un iedzīvotājiem ar regulārām vietēja un reģionāla mēroga ES kampaņām, reģionālo plašsaziņas līdzekļu palīdzību un pilsoniskās sabiedrības, NVO, tirdzniecības kameru, arodbiedrību un profesionālo organizāciju aktīvu piedalīšanos;

17.

uzsver, ka ES kohēzijas politika ir pamats Eiropas integrācijai un sociālajai solidaritātei; tādēļ uzskata, ka pilsoņi ir jāinformē par šīs Kopienas politikas centieniem un tās konkrēto ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi, uzsverot ES ieguldījumu un priekšrocības, kas izriet no kopīgā Eiropas projekta; šajā sakarībā aicina vietējās iestādes sniegt plašāku informāciju par atbalstiem, kas saņemti no Eiropas Savienības; tāpat uzsver, ka informācijas sniegšanas un apmācības attīstībā ir būtiska vietējo un reģionālo ievēlēto pārstāvju iesaistīšanās; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Erasmus programmas izveidi vietējiem un reģionāliem vēlētiem pārstāvjiem;

18.

uzsver, ka partneru iesaistīšanās darbības programmu sagatavošanā un īstenošanā saskaņā ar 11. pantu Vispārējā struktūrfondu regulā 2007.–2013. gadam ievērojami sekmē ES kohēzijas politiku un tuvina to ES pilsoņiem; uzsver, ka partneriem ir unikāla iespēja pirmajiem iepazīties ar reāliem jautājumiem, kas satrauc iedzīvotājus; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt partnerības principa korektu īstenošanu dalībvalstu, reģionālajā un vietējā līmenī; uzsver, ka valsts un reģionālajām iestādēm ir svarīgi izmantot Eiropas Sociālā fonda (ESF) piedāvātās finanšu iespējas, lai uzlabotu šo partneru prasmes, īpaši apmācības jomā; atzīmē struktūrfondu būtisko nozīmi, veicinot pārrobežu sadarbību ar Kopienas projektiem un programmām, ar kurām veicināta aktīva pilsonības un līdzdalības demokrātijas attīstība; aicina Komisiju turpināt atbalstīt šāda veida projektus un programmas un sniegt tiem savu palīdzību;

19.

uzsver, ka saistībā ar gaidāmajām Eiropas vēlēšanām pilsoņiem un jo īpaši jauniešiem un tiem, kuri balso pirmoreiz, ir vajadzīga informācija vietējā un reģionālā līmenī; plašākā skatījumā uzsver, ka EP deputātiem sadarbībā ar vietējā un reģionālā līmenī ievēlētajām amatpersonām ir svarīgi iesaistīties apspriežu procesā ar pilsoņiem savos reģionos, ņemot vērā, ka viņi pārstāv ES sabiedrību; atbalsta Reģionu komitejas centienus pastiprināt apspriedes reģionālā līmenī un iekļaut reģionālos tīklus un galvenos vietējos un reģionālos dalībniekus apspriežu procesā, lai veicinātu debates pēc iespējas tuvākā līmenī pilsoņiem un uzzinātu viņu viedokļus un intereses;

20.

uzver, ka deputātiem ciešāk jāiesaistās komunikācijā ar ES iedzīvotājiem un Parlamenta darba organizācijā jāveic izmaiņas, lai deputāti varētu iesaistīties dialogā ar pilsoņiem jau pēc iespējas vietējā līmenī; pauž cerību, ka Eiropas Parlamenta deputāti paralēli politisko partiju kampaņām cieši iesaistīsies ES vēlēšanu kampaņā vietējā līmenī;

21.

aicina Komisiju sākt vietēja un neliela mēroga informācijas kampaņas, iesaistot vietējos dalībniekus, un atbalstīt pasākumus, kuri ļauj labāk informēt iedzīvotājus par imigrantu izcelsmes valstīm, tāpat labāk informēt imigrantus par viņu tiesībām un pienākumiem saistībā ar ES pilsonību, kas būtu efektīvākais un sakarīgākais veids šo komunikācijas mērķu sasniegšanai, kā arī neatslābināt centienus saistībā ar Eiropas Starpkultūru dialoga gadu (2008);

22.

uzsver, ka ir svarīgi iekļaut Eiropas politiku un vēsturi visu dalībvalstu skolu programmās, lai stiprinātu Eiropas vērtības, un izveidot Eiropas studiju nodaļas universitāšu programmās; aicina Komisiju sniegt finansiālu atbalstu šo projektu veicināšanai; aicina dalībvalstis veicināt mācību kursa izveidi, kurš būtu veltīts Eiropas integrācijas vēsturei un Eiropas Savienības darbībai, lai veidotu pamatu vispārējām zināšanām par Eiropu;

23.

uzsver īpašo pilsoniskās izglītības nozīmi, ar kuru tiek veicināta aktīva pilsonība; norāda, ka jāatbalsta aktīvs pilsoniskās izglītības modelis, kas dod jaunatnei iespēju tieši iesaistīties valsts dzīvē, iepazīties dalībvalsts, vietējā, kā arī Eiropas Savienības līmenī ar saviem politiskajiem pārstāvjiem, ar NVO pārstāvjiem un pilsoniskām iniciatīvām; ierosina Komisijai atbalstīt pilotprojektus, kas veicina šādu pilsoniskās izglītības modeli dalībvalstīs;

24.

iesaka efektīvāk reklamēt Erasmus, Leonardo da Vinci, Grundtvig un Comenius programmas, sniedzot plašu informāciju, un organizēt tās tā, lai tajās piedalītos pēc iespējas vairāk cilvēku, lai tajās piedalītos vairāk mazturīgo iedzīvotāju un tādējādi veicinātu viņu mobilitāti Eiropas Savienībā; vērš uzmanību tieši uz šo programmu lielo popularitāti jauniešu vidū un ar šīm programmām panākto būtisko ieguldījumu Eiropas integrācijas veiksmīgā īstenošanā;

25.

atzinīgi vērtē iepriekšminēto Komisijas 2007. gada 21. decembra paziņojumu, kurā noteikti skaidri mērķi, kā “Europa” interneta vietni pārveidot par pakalpojumorientētu Web 2.0 vietni; mudina Komisiju pabeigt jaunās vietnes izstrādi jau līdz 2009. gadam un uzskata, ka jaunajai interneta vietnei ir jākļūst par forumu, kurā iedzīvotāji var apmainīties viedokļiem un tiešsaistē piedalīties sabiedriskās domas aptaujās, kā arī NVO, valsts iestādes un personas var apmainīties ar pieredzi, kas gūta ES komunikācijas projektos; aicina Komisiju apkopot un publicēt šajā interneta vietnē to personu pieredzi, kuras guvušas labumu no “D plāna” finansētajām darbībām;

26.

atzinīgi vērtē izveidoto “EU Tube” kanālu, ko skatās gandrīz 1,7 miljoni lietotāju un kas ir unikāls līdzeklis, kā informēt interneta lietotājus par ES politikas nostādnēm; turklāt aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes par efektīvām interneta kampaņām un informēt par tām arī pārējās ES iestādes;

27.

aicina Komisiju labāk izmantot informācijas dienesta “Europe by Satellite” audiovizuālos materiālus, veidojot saikni ar vietējiem televīzijas kanāliem un vietējo kopienu plašsaziņas līdzekļiem, kuri izrādījuši interesi iegūt un pārraidīt šādus materiālus, lai tādējādi iekarotu plašāku auditoriju;

28.

uzskata, ka “Europe Direct” tīkls ir svarīgs instruments, lai atbildētu uz iedzīvotāju jautājumiem, izmantojot elektronisko pastu vai bezmaksas telefona sarunu iespējas no jebkuras ES vietas un šo instrumentu vajadzētu vairāk popularizēt;

29.

uzskata, ka patērētāju aizsardzība un iekšējais tirgus ir politikas jomas, kuras ir sevišķi svarīgas, lai tuvinātu Eiropu patērētājiem un uzņēmējiem; aicina dalībvalstis pastiprināt centienus popularizēt vienotā tirgus priekšrocības gan valsts, gan reģionālā, gan vietējā līmenī; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un stiprināt interaktīvo komunikāciju un informēšanu, lai nodrošinātu efektīvu dialogu starp patērētājiem, uzņēmumiem un iestādēm, izmantojot dažādus jaunāko tehnoloģiju elektroniskos līdzekļus, un sekmēt e-komercijas attīstību;

30.

aicina Komisiju stiprināt koordinācijas centienus attiecībā uz patērētāju izglītošanu un informēšanu par viņu tiesībām un pienākumiem, palielinot finanšu resursus un cilvēkresursus; aicina dalībvalstis veicināt finanšu un cilvēkresursu piešķiršanu Eiropas patērētāju aizsardzības centru tīklam, lai palielinātu informētību par patērētāju tiesībām Eiropas Savienībā un nodrošinātu to piemērošanu, kā arī, ņemot vērā pašreizējo pasaules finanšu krīzi un patērētāju parādsaistību palielināšanos, mudina dalībvalstis censties uzlabot patērētāju izglītotību finanšu jautājumos, īpaši attiecībā uz viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saistībā ar noguldījumiem un kredītiem;

31.

aicina dalībvalstis piešķirt vairāk cilvēkresursu un finanšu resursu “SOLVIT” tīklam, ar kura palīdzību ir iespējams bez maksas risināt problēmas, kas saistītas ar Kopienas tiesību aktu nepareizu piemērošanu vai nepiemērošanu; lūdz Komisijai paātrināt dažādo dienestu, kuri sniedz informāciju un padomus par vienoto tirgu, racionalizēšanu; tādēļ atbalsta Komisijas 2007. gada 20. novembra paziņojumā “Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropai” (COM(2007)0724) izklāstīto koncepciju, kas paredz integrētu pieeju vienotā tirgus palīdzības pakalpojumu sniegšanai, šajā nolūkā izveidojot vienotu interneta vietni; atzīmē Komisijas iniciatīvas par administratīvā sloga mazināšanu un labāku tiesību aktu izstrādi; īpaši prasa veikt uzlabojumus, lai sniegtu atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas Eiropā ir svarīgs nodarbinātības avots;

32.

atzīmē, ka Eiropas brīvprātīgo kustības gads būtu ideāla iespēja Eiropas iestādēm sazināties ar pilsoņiem; norāda, ka Eiropas Savienībā ir vairāk par 100 miljoniem brīvprātīgo, un aicina Komisiju sagatavot pamatu 2011. gada pasludināšanai par Eiropas brīvprātīgo kustības gadu, iesniedzot pēc iespējas drīz attiecīgu tiesību aktu priekšlikumu par šo tematu;

33.

uzsver, ka ir svarīgi ieklausīties iedzīvotāju viedoklī par Eiropas nozīmi pasaules mērogā, jo īpaši ņemot vērā aizvien pieaugošo Eiropas Parlamenta lomu šajā jautājumā; tāpēc mudina Eiropas Parlamenta deputātus un Padomes locekļus piedalīties apmeklējumos, ko saskaņā ar “D plānu” veic Komisijas locekļi, jo šiem apmeklējumiem ir liela nozīme komunikācijas izveidē ar dalībvalstu parlamentiem, pilsonisko sabiedrību, uzņēmumu un arodbiedrību vadītājiem, kā arī reģionālām un vietējām iestādēm dalībvalstīs;

34.

pauž gandarījumu, ka pasaule kopumā izrāda aizvien lielāku interesi par Eiropas projektu un ka ES un tās pilsoņi arī aizvien vairāk apzinās priekšrocības, kādas ir pārnacionālas pieredzes apmaiņai ar citām valstīm un reģioniem, jo īpaši ar ES kaimiņvalstīm; tāpēc aicina Komisiju ar tās delegācijām trešās valstīs radīt iespējas tuvināties šo valstu iedzīvotājiem un informēt viņus par iespējām Eiropas Savienībā, piemēram, par plašsaziņas līdzekļiem un citiem kultūras, izglītības, valodu mācību līdzekļiem un mobilitātes vai apmaiņas programmām, piemēram, Erasmus Mundus programmu;

35.

norāda, ka, ņemot vērā trešo valstu valstspiederīgo skaita pieaugumu Eiropas Savienībā un daudzkultūru sabiedrības veidošanos, ko ir veicinājuši arī imigranti, vairāk jācenšas atbalstīt imigrantu integrāciju Eiropas Savienībā, sniedzot viņiem konkrētu piekļuvi informācijai par to, ko nozīmē Savienības pilsonība, piemēram, stiprinot partnerības starp dažādiem valdības līmeņiem (vietējo, reģionālo un dalībvalsts) un nevalstiskajiem dalībniekiem (piemēram, darba devējiem, pilsonisko sabiedrību, migrantu apvienībām, plašsaziņas līdzekļiem un nevalstiskajām organizācijām, kuras sniedz atbalstu migrantiem); uzskata, ka veiksmīga integrācija palīdzēs turpmāk attīstīt daudzkultūru Eiropas apziņu, kas pamatojas uz toleranci, dialogu un līdztiesību;

36.

aicina Komisiju veicināt programmas un kampaņas (piemēram, “Pasaule sieviešu acīm”), ar kurām tiek veicināta sieviešu sabiedriskā, politiskā un kultūras aktivitāte, jo sievietēm ir liela nozīme paaudžu dialogā, sabiedrības ilgtspējībā un labklājībā; tādēļ prasa labāk informēt meitenes un sievietes par ES pilsonības koncepciju un ar to saistītajām tiesībām, jo īpaši sociāli un ģeogrāfiski nošķirtos reģionos; uzsver, ka informācijas kampaņu mērķim jābūt labākai sieviešu dalībai politiskajā dzīvē un lēmumu pieņemšanas procesā; uzsver nepieciešamību veicināt pasākumus dzimumu skaitliskās atšķirības likvidēšanai, lai pie līdzīgiem nosacījumiem nodrošinātu instrumentus sieviešu dalībai dialogā par Eiropu; atzinīgi vērtē Komisijas izvēli attiecībā uz D plāna projektiem, ko līdzfinansē tās pārstāvniecības un kuros iesaistītas daudzas sieviešu organizācijas, kā arī daudzi projekti, kuros iesaistītas sievietes; uzsver, ka jāveicina iedzīvotāju dalība, risinot ar dzimumu saistītas vardarbības un cilvēku tirdzniecības problēmas, jo šo problēmu risināšanai nepieciešama sabiedrības iesaistīšanās; atzīst sieviešu prasmi risināt problēmas un strīdus un aicina Komisiju nekavējoties iesaistīt vairāk sieviešu darba grupās, ar kurām risina jautājumus saistībā ar ģimenes dzīvi, bērnu aprūpi, izglītību u. tml.;

37.

uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Komisijai, Padomei, Eiropas Kopienu Tiesai, Revīzijas palātai, Reģionu komitejai, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.