25.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 76/83

A.

tā kā 2006. gada reforma par finanšu instrumentiem un nolīgums par jaunu ārējās palīdzības satvaru paredzēja Komisijai pienākumu veikt EKPI Regulas īstenošanas termiņa vidusposma pārskatīšanu pirms 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām un piešķīra Parlamentam lielākas pārbaužu pilnvaras attiecībā uz Kopienas palīdzību;

B.

tā kā 2006. gadā Ārlietu komiteja izveidoja darba grupas saistībā ar Dienvidu EKPI un Austrumu EKPI, lai veidotu strukturētu dialogu ar Komisiju par īstenošanas dokumentiem, kuros izklāstīts politiskais satvars palīdzības sniegšanai saskaņā ar EKPI;

C.

tā kā kopš pašreizējā finanšu plāna sākuma 2007. gadā EKPI mērķis ir bijis atbalstīt EKP un it īpaši EKP rīcības plānu īstenošanu, kā arī stratēģisko partnerību ar Krievijas Federāciju, atbalstot ceļvežu īstenošanu attiecībā uz četrām kopējām telpām;

D.

tā kā EKP galvenais mērķis ir izveidot draudzīgu vidi Eiropas Savienības tuvākajos reģionos; tā kā kaimiņvalstis no ģeogrāfiskā aspekta var iedalīt divās grupās — dienvidu un austrumu valstīs, kurām ir atšķirīgi mērķi un pieeja Eiropas Savienībai; tā kā piemērs šādam dalījumam ir abas nesen ierosinātās iniciatīvas, proti, Savienība Vidusjūras reģionam un Austrumu partnerība;

E.

tā kā EKPI bija paredzēts arī pārrobežu un starpvalstu programmu finansēšanai EKPI reģionā ar mērķi cita starpā atbalstīt tādas iniciatīvas kā Melnās jūras sinerģija, Savienība Vidusjūras reģionam un Austrumu partnerība;

F.

tā kā EKP joprojām ir viena no galvenajām Eiropas Savienības ārpolitikas prioritātēm un visām iesaistītajām valstīm sniedz iespēju ciešāk integrēties ar ES;

G.

tā kā EKP ir neatkarīga, bet ne noslēgta attiecībā uz pievienošanās procesu, un ir solis uz priekšu ES un tās kaimiņvalstu ekonomisko un politisko attiecību tuvināšanā;

H.

tā kā straujais demogrāfiskais pieaugums ES kaimiņvalstīs, kurš izraisa šo valstu iedzīvotāju arvien lielāku urbanizāciju, ir jauns uzdevums, kas jārisina ar EKPI palīdzību,

1.

uzskata, ka kopumā EKPI Regulas noteikumi ir adekvāti un piemēroti sadarbībai ar kaimiņvalstīm un citām daudzpusējām organizācijām;

2.

aicina Komisiju kopā ar partnervalstu valdībām tālāk pilnveidot mehānismus konsultācijām ar pilsonisko sabiedrību un vietējām varas iestādēm, lai tās sekmīgāk iesaistītu EKPI un valsts reformu programmu izstrādē un to īstenošanas uzraudzībā; lūdz Komisiju paātrināt gada rīcības programmu publicēšanu tās interneta vietnē un pārliecināt partnervalstu valdības regulāri nodrošināt to valsts plānošanas dokumentu pieejamību sabiedrībai;

3.

aicina Padomi sadarbībā ar Parlamentu izstrādāt elastīgu un pārredzamu instrumentu informācijas sniegšanai šajā jomā un savlaicīgi nosūtīt tam pieņemto lēmumu protokolus;

4.

mudina Komisiju un valsts, reģionālās un vietējās varas iestādes veicināt pilsētu un reģionu mērķsadarbības programmas un šajā sakarībā nodrošināt tām pienācīgu palīdzību, lai kaimiņvalstīs uzlabotu vietējā un reģionālā līmeņa administratīvo veiktspēju un veicinātu pilsoniskajai sabiedrībai paredzētas apmaiņas programmas un mikroprojektus;

5.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija saskaņā ar EKPI ir sākusi īstenot jauno Sadarbības pilsētu attīstībā un dialogā (CIUDAD) programmu, lai tādējādi varētu atbalstīt konkrētus Eiropas pilsētu un EKPI aptverto pilsētu sadarbības projektus; norāda, ka šāda veida iniciatīva ir ļoti piemērota dialoga un demokratizācijas procesa veicināšanai; šajā nolūkā aicina, veicot finanšu plāna termiņa vidusposma pārskatīšanu 2008. un 2009. gadā, atvēlēt lielākas summas šo iniciatīvu stiprināšanai;

6.

uzskata, ka, īstenojot mērķtiecīgu saziņu ar ieinteresētajām pusēm un plašu sabiedrību, būtu jāpalielina Kopienas palīdzības redzamība, un iesaka šajā nolūkā veidot kontaktus ar pilsonisko sabiedrību un vietējām varas iestādēm, jo tās ir tuvāk pilsoņiem un tāpēc uzskatāmas par kompetentu un efektīvu darbības līmeni;

7.

aicina saskaņā ar EKP rīcības plānos noteiktajiem mērķiem aktīvāk īstenot ikgadējās darbības programmas demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību jomā, lai nepieļautu būtiskas atšķirības līdzekļu piešķīrumā austrumu un Vidusjūras reģiona partneriem; uzskata, ka būtu aktīvāk jācenšas pārliecināt partnervalstu valdības uzņemties saistības šajās jomās;

8.

uzsver nepieciešamību visos pašlaik apspriežamajos EKP rīcības plānos noteikt skaidrus, konkrētus un izvērtējamus mērķus; uzsver, ka ir nepieciešama saikne starp visām šo rīcības plānu sadaļām, lai nodrošinātu vienmērīga progresa panākšanu visās sadaļās; šajā sakarībā atkārto aicinājumu pēc vispārējas cilvēktiesību un demokrātijas politikas, kas ietvertu visus šajā jomā esošos instrumentus;

9.

uzskata, ka — lai gan Kopienas palīdzības instrumentu elastība un vienkāršība ir uzlabojusies, par ko it īpaši liecina Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments (2), — ar EKPI saistītās procedūras un termiņi pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām varas iestādēm joprojām ir apgrūtinoši; aicina Komisiju veikt citu lielo līdzekļu devēju piemēroto procedūru salīdzinošu analīzi un iepazīstināt Parlamentu ar tās rezultātiem;

10.

uzskata, ka nozaru un vispārējā budžeta atbalsts saistībā ar EKPI jādara pieejams tikai tām valstīm, kuras to spēj izmantot pārredzami, efektīvi un atbildīgi un kurās tas rada reālu stimulu; aicina Komisiju pārskatīt budžeta atbalsta pamatotību valstīs, kurās ir problēmas budžeta pārvaldības un kontroles procedūru jomā un augsts korupcijas līmenis; aicina Komisiju nodrošināt atbilstošu līdzsvaru starp elastību un pārredzamību EKPI programmu atlasē, īstenošanā un uzraudzībā;

11.

uzsver, ka katrai valstij ir nepieciešama individuāla pieeja attiecībā uz politisko nosacītību, kas paredzēta, lai cita starpā veicinātu demokrātiju, tiesiskumu un pareizu pārvaldību, cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošanu un tiesu sistēmas neatkarību; tādēļ uzskata, ka ir jāpublisko un jāiesniedz Parlamentam padziļināts un vispusīgs visu to “tiesas” projektu novērtējums, kurus finansē saskaņā ar šo instrumentu;

12.

atzinīgi vērtē pārrobežu sadarbības iekļaušanu EKPI regulas darbības jomā kā stratēģisku līdzekli kopīgu projektu izstrādei un EKP valstu un ES dalībvalstu attiecību stiprināšanai; tomēr uzstāj, ka ir jāizveido īpaši instrumenti, lai nodrošinātu kopīgo darbības programmu pārvaldības un īstenošanas procesa regulāru uzraudzību ES robežas abās pusēs;

13.

aicina Komisiju sagatavot detalizētu pārskatu par visām kopīgajām darbības programmām, kas apstiprinātas laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, un novērtējumu tam, cik lielā mērā projektu īstenošanā ir ievēroti pārredzamības, efektivitātes un partnerības principi; mudina Komisiju sagatavot to visbiežāk sastopamo problēmu sarakstu, ar kurām saskaras pārvaldes iestādes ES pierobežas reģionos un EKP valstīs, lai nākamajā plānošanas periodā noteiktu atbilstošākus risinājumus šīm problēmām;

14.

mudina Komisiju veicināt pieredzes un paraugprakses apmaiņu pārrobežu sadarbībā starp EKP programmām un projektiem un darbībās, ko veic saskaņā ar “Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķi un jau pabeigto Kopienas Interreg III A iniciatīvu; it īpaši uzskata, ka ir jāveicina mācību, tostarp kaimiņvalstu valodu, programmas, un mērķsadarbības iniciatīvas valsts civildienesta ierēdņiem; šajā sakarībā ierosina periodiski analizēt uzlabojumus, kas panākti iestāžu veiktspējas palielināšanā ES robežas abās pusēs;

15.

uzsver, cik svarīgi ir precizēt saikni starp EKP kā vienu no politikas pamatvirzieniem un tādām reģionālām EKP iniciatīvām kā Melnās jūras sinerģija, Savienība Vidusjūras reģionam un gaidāmā Austrumu partnerība un uzlabot šo iniciatīvu un dažādu Kopienas palīdzības instrumentu koordināciju un papildināmību; aicina uzlabot EKPI programmu un dalībvalstu un starptautisko organizāciju finansiālās sadarbības sinhronizāciju;

16.

uzsver nepieciešamību pastiprināt EKPI valstu sadarbību ar ES aģentūrām un palielināt EKPI valstu iespējas piedalīties Kopienas programmās ar nosacījumu, ka ir izpildīti EKP rīcības plānu mērķi; aicina Komisiju veikt efektīvus pasākumus, lai samazinātu finansiālo slogu, ar ko saskaras trešās valstis, kuras vēlas piedalīties šajās Kopienas programmās;

17.

uzsver, ka ir jānodrošina saistībā ar EKPI veikto maksājumu pārredzamība pa valstīm, reģioniem un prioritārajām jomām;

18.

aicina lielāku uzmanību pievērst pastiprinātai mobilitātei, it īpaši, izveidojot mobilitātes partnerības ar EKPI valstīm, un tiešajiem personiskajiem kontaktiem, it īpaši izglītības, pētniecības un izstrādes, kā arī uzņēmējdarbības un politiskā dialoga jomā; atbalsta steidzamu rīcību vīzu nodevu samazināšanai visu EKPI valstu pilsoņiem un rezidentiem, par galīgo mērķi izvirzot vīzu režīma atcelšanu;

19.

atbalsta Komisijas pieeju ekonomiskajai integrācijai, kura ietver mērķi izveidot dziļu un plašu brīvās tirdzniecības zonu;

20.

atzīmē, ka — neraugoties uz dažu EKPI valstu centieniem veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu iesaistīšanos politiskajā, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē — Vidusjūras reģiona kaimiņvalstīs un dažās Eiropas austrumu kaimiņvalstīs šādi pasākumi vēl nav radījuši būtiskus uzlabojumus; aicina Komisiju EKPI plānošanā un īstenošanā sistemātiskāk risināt problēmas dzimumu līdztiesības jomā;

21.

atbalsta Komisijas pieeju energoapgādes drošības jautājumam, kuras mērķis ir vidēji ilgā laikposmā izveidot Eiropas Savienībai un tās kaimiņvalstīm savstarpēji izdevīgu savienotu un dažādotu enerģijas tirgu; tomēr uzsver, ka vienlaikus ar partnervalstu enerģijas politikas un tiesību aktu turpmāku saskaņošanu ar ES praksi un acquis communautaire īpaša uzmanība ir jāpievērš enerģijas infrastruktūras modernizēšanai šajās valstīs;

22.

atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikumā Austrumu partnerībai ir paredzēts izveidot tematiskās platformas (demokrātija, laba pārvalde un stabilitāte, ekonomiskā integrācija un konverģence ar ES politikas virzieniem, energoapgādes drošība, kontakti starp cilvēkiem), kas atbilst galvenajām sadarbības jomām;

23.

uzsver nepieciešamību palielināt kopējo EKPI paredzēto finansējumu, lai varētu īstenot arvien tālejošākos EKP mērķus un atbalstīt jaunās reģionālās iniciatīvas; prasa, lai šādā gadījumā atbalstu varētu saņemt gan Vidusjūras reģiona valstis, gan Austrumeiropas valstis;

24.

aicina izvērtēt izdevumu pašreizējo efektivitāti un ietekmi plašākā kontekstā, piemēram, saistībā ar trešo valstu atbalsta darbībām;

25.

aicina Komisiju sagatavot novērtējumu par trešo valstu, it īpaši Ķīnas un Krievijas, ārvalstu palīdzības politikas ietekmi EKP valstīs un finanšu krīzes ietekmi uz visām EKPI valstīm;

26.

aicina Komisiju stingri izvērtēt to valstu patiesās vajadzības, kurām tā pašlaik sniedz oficiālo atbalstu attīstībai un līdzīgu atbalstu, it īpaši, ņemot vērā IKP un ekonomiskās izaugsmes rādītājus saņēmējās valstīs;

27.

aicina dalībvalstis finansiāli atbalstīt EKP rīcības plānos izklāstīto reformu programmu, veicot papildu iemaksas Kaimiņattiecību ieguldījumu mehānisma un līdzīgu EKPI iniciatīvu finansēšanai un palielinot divpusējo palīdzību;

28.

atgādina, ka Parlaments, piedaloties sarunās par ENPI tiesisko pamatu, pauda pamatotas bažas par to, kā vidēja termiņa un īstermiņa stratēģijas dokumentus un valsts dokumentus, kuros bieži vien norādīts paredzamais finansējums, varētu pakļaut parlamentārai pārbaudei; aicina izvērtēt, kā šīs paredzamais finanšu saistības tika pildītas pēdējos divos gados;

29.

šajā kontekstā pauž bažas par daudzajiem pieprasījumiem pēc budžeta līdzekļu pārvietojumiem budžeta 1908. nodaļā, kuri jau tagad par 2007. un 2008. gadu veido kopējo palielinājumu EUR 410 miljonu apmērā saistību apropriācijās un EUR 635 miljonu apmērā maksājumu apropriācijās;

30.

ar gandarījumu atzīmē to, ka EKPI aptvertās valstis ir tiesīgas saņemt Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumus (3) un ka šīm finanšu operācijām ir jābūt saskaņā ar ES ārpolitiku, tostarp specifiskiem reģionāliem mērķiem, kā arī jāatbalsta tā; atgādina, ka pašreizējā EIB finanšu operāciju maksimālā pieļaujamā summa EKPI valstīm laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam ir EUR 12,4 miljardi un tā ir iedalīta divās paredzamajās maksimālajās apakšsummās — EUR 8,7 miljardi Vidusjūras reģiona valstīm un EUR 3,7 miljardi Austrumeiropas valstīm un Krievijai; aicina kopā ar EIB izvērtēt šo aizņēmumu izmantošanu;

31.

ar gandarījumu atzīmē, ka Tiesa — pēc tam, kad Parlaments bija apstrīdējis sākotnējo tiesisko pamatu (4), — nesen atcēla to un nolēma, ka šādos aizņēmumos ir jāpiemēro koplēmuma procedūra saskaņā ar EK līguma 179. un 181.a pantu; uzsver, ka vienlaikus ir jāpārskata EKPI un jāpieņem regula, ar ko aizstāj atcelto Padomes lēmumu par Kopienas garantiju EIB aizdevumiem, jo šie instrumenti ir savstarpēji papildinoši attiecībā uz ES kaimiņattiecību politiku, kā arī jānovērš pretrunīgu un neefektīvu noteikumu pieņemšana;

32.

atkārtoti pauž bažas par iespējamiem trūkumiem pārskatatbildības jomā un Kopienas līdzekļu izšķērdēšanas risku gadījumos, kad ES palīdzību novirza caur daudzu līdzekļu devēju ieguldījumu fondiem; uzsver to, cik liela nozīme ir saprātīgai publisko finanšu sistēmai, kas balstās uz pārredzamību un demokrātisku pārskatatbildību; tādēļ aicina Komisiju pēc iespējas atturēties no līdzekļu novirzīšanas, izmantojot šādu starpnieku pakalpojumus, ja pastāv labāki un pārredzamāki līdzekļu novirzīšanas veidi;

33.

atzīmē progresu, kas sasniegts saistībā ar iniciatīvu “Savienība Vidusjūras reģionam”, tomēr uzsver, ka:

34.

atgādina, ka EKP Vidusjūras reģiona komponentei ir jāpapildina Barselonas process un ka ir skaidrāk jānosaka EKP mērķi, lai pastiprinātu Barselonas procesu, atbalstot daudzpusēju reģionālo pieeju;

35.

uzskata, ka — lai pastiprinātu saistībā ar EKPI īstenojamo reģionālo, daudzpusējo un pārrobežu projektu efektivitāti — ir jāparedz dalības paplašināšana šajās programmās, iesaistot tajās Savienības Vidusjūras reģionam visas jaunās partnervalstis;

36.

uzskata, ka nesenie ģeopolitiskie notikumi ES austrumu kaimiņvalstīs uzsver to, cik svarīgi ir turpināt EKP pilnveidošanu, to labāk pielāgojot partneru vajadzībām, tostarp pastiprinātai ES ieinteresētībai Melnās jūras reģionā un aktīvai Austrumu partnerībai; uzsver, ka ir jāpaātrina brīvās tirdzniecības zonas izveide, it īpaši attiecībā uz Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Moldovu un Ukrainu, tiklīdz partnervalstis tam būs gatavas, pēc iespējas drīzāk jāpabeidz pasākumi vīzu režīma atcelšanai ar ES un jāpastiprina reģionālā sadarbība, lai veicinātu stabilitāti un labklājību Eiropas kaimiņvalstīs;

37.

ierosina sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un pēc Euromed un EuroLat asambleju parauga izveidot Eiropas austrumu kaimiņvalstu asambleju (Euroeast), lai Austrumeiropas valstīs, proti, Armēnijā, Azerbaidžānā, Gruzijā, Moldovā, Ukrainā un Baltkrievijā, īstenotu EKPI;

38.

norāda, ka iesaldētie konflikti ir šķērslis EKP pilnīgai īstenošanai attiecībā uz Dienvidkaukāzu, un aicina Padomi aktīvāk iesaistīties šo konfliktu risināšanā;

39.

uzsver, ka ES ir jāuzņemas stingrākas saistības, ja tā izvirza sev mērķi palīdzēt atrisināt dažus no Melnās jūras reģiona konfliktiem un pastiprināt sadarbību ar šī reģiona valstīm; uzskata, ka pastiprinātai sadarbībai Melnās jūras reģionā jābūt vienai no EKP, kā arī dažādu ES uzsākto reģionālo iniciatīvu pamatprioritātēm; ar nepacietību gaida “Melnās jūras reģiona sinerģijas” turpmāku īstenošanu; aicina Melnās jūras reģionā pastiprināt sadarbību ar Turciju, ņemot vērā tās stratēģisko nozīmi un iespējamo nākotnes lomu kopējā ārpolitikā un drošības politikā, kā arī ar Krieviju, uzsverot nepieciešamību šīs abas valstis pilnībā iesaistīt reģionālo konfliktu risināšanā un miera un stabilitātes veicināšanā Eiropas kaimiņvalstīs; uzskata, ka saistībā ar šo sadarbību varētu īstenot vairākus kopīgu interešu projektus;

40.

atzinīgi vērtē to, ka Austrumu partnerība sniedz būtiskāku stimulu ambiciozām partnervalstīm, piemēram, Ukrainai; īpaši atzinīgi vērtē jauno vispusīgo institūciju attīstības programmu, kas paredzēta administratīvās veiktspējas uzlabošanai attiecīgajās sadarbības jomās;

41.

uzskata, ka Austrumu partnerībai nevajadzētu kavēt pievienošanos ES tām kaimiņvalstīm, kuras vēlas kandidēt, pamatojoties uz ES līguma 49. pantu;

42.

atbalsta Komisijas priekšlikumu, ka jaunas attiecības ar Austrumu partnerības valstīm jāveido, pamatojoties uz katrai valstij atsevišķi sagatavotiem jauniem asociācijas nolīgumiem, kuri ļautu efektīvāk reaģēt uz partneru centieniem nodibināt ciešākas attiecības;

43.

atzinīgi vērtē to, ka energoapgādes drošība ir būtiska Austrumu partnerības priekšlikuma daļa attiecībās ar austrumu partneriem; atbalsta minētā 2008. gada 3. decembra paziņojuma par Austrumu partnerību galvenos mērķus, piemēram, sarunu par Ukrainas un Moldovas dalību Enerģijas kopienā ātru pabeigšanu un politisko attiecību pastiprināšanu ar Azerbaidžānu, lai panāktu tās konverģenci ar ES enerģijas tirgu un infrastruktūras integrāciju; norāda, ka visas EKP valstis būtu jāiesaista pasākumos saistībā ar sadarbību enerģētikas jomā;

44.

atbalsta Kopienas budžetā paredzēto ekonomikas atlabšanas un stabilitātes paketi, kas laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam nodrošinās līdz EUR 500 miljonus Gruzijas atjaunošanai pēc kara postījumiem un iekšēji pārvietoto personu ekonomiskās rehabilitācijas nodrošināšanai, līdz viņi varēs atgriezties savās mājās un pie saviem īpašumiem; uzsver, ka nolūkā garantēt palīdzības piešķiršanu vissteidzamākajām Gruzijas vajadzībām, Kopienas finansējums būtu jāpapildina ar atbilstošiem nosacītības un uzraudzības mehānismiem; uzsver, ka šī palīdzība būtu jānovirza EKP rīcības plānā noteiktās reformu programmas un EKPI plānošanas dokumentu atbalstam, kas vēl joprojām ir ļoti aktuāli;

45.

uzsver nepieciešamību pārskatīt Baltkrievijai paredzētā finansējuma kopsummu, lai noskaidrotu, vai sadarbību var paplašināt, tajā ietverot arī jomas, kas nav saistītas ar enerģiju, vidi un migrāciju, lai īstenotu Padomes 2008. gada septembrī ierosināto atkārtotas iesaistīšanas politiku; atgādina, ka ES un Baltkrievijas attiecības lielā mērā būs atkarīgas no Baltkrievijas valdības apņemšanās ievērot demokrātijas vērtības; uzsver nepieciešamību pēc efektīvas politiskās nosacītības un garantijām, ka palīdzībai būs tūlītēja pozitīva ietekme uz pilsoņiem un ka varas iestādes to ļaunprātīgi neizmantos pret saviem politiskajiem pretiniekiem; uzsver, ka ES ir efektīvāk jāatbalsta pilsoniskā sabiedrība un politiskās partijas, kas aizstāv demokrātiju;

46.

uzskata, ka sarunās par jauno ES un Krievijas Partnerības un sadarbības nolīgumu ES uzmanība jākoncentrē uz šādiem jautājumiem:

47.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un EKPI valstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārajai asamblejai.