25.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 76/46

A.

tā kā galvenajam mērķim ir jābūt bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, tostarp sugu saglabāšanai;

B.

tā kā vienmēr ir jāņem vērā dzīvnieku labturība;

C.

tā kā tomēr pastāv pārtikas nodrošinātības un apgādes jautājumi, jo īpaši kopienām, kas tradicionāli ir nodarbojušās ar vaļu medībām;

D.

tā kā saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu Kopienas ūdeņos ir aizliegta visu vaļveidīgo “tīša traucēšana, medīšana vai nogalināšana”;

E.

tā kā deviņas vaļveidīgo sugas norādītas kā apdraudētas vai īpaši apdraudētas un pašreiz par apdraudētu uzskata gandrīz katru ceturto vaļveidīgo sugu, un tā kā daudzu sugu un populāciju stāvoklis joprojām ir neskaidrs;

F.

tā kā — lai gan pēc moratorija ieviešanas noteiktās vaļu populācijās ir vērojami uzlabojumi —, citās to nav un nav zināma to spēja pielāgoties mainīgajiem vides apstākļiem;

G.

tā kā moratorijs sākotnēji bija paredzēts līdz tam laikam, kamēr tiks izveidota atbilstīga pārvaldības sistēma, ar mērķi sniegt pietiekami ilgu laiku, lai krājumi varētu atjaunoties;

H.

tā kā ne visi IWC dalībnieki moratoriju atbalsta;

I.

tā kā moratorijs nekādā gadījumā neattiecas uz vaļu nogalināšanu zinātniskiem mērķiem;

J.

tā kā kopš moratorija ieviešanas ar īpašajām atļaujām nogalināto vaļu skaits īstenībā ir palielinājies;

K.

tā kā IWC (vairāk nekā 30 rezolūcijās), vairākas NVO un citas iestādes ir izteikušas lielas bažas, ka pašreizējā īpašo atļauju vaļu medību sistēma ir “pretrunā vaļu komerciālo medību moratorija garam” (IWC 2003-2); šajās medībās iegūto vaļu gaļu nevajadzētu izmantot tirdzniecībā;

L.

tā kā, neraugoties uz nesenajiem uzlabojumiem, vaļu nogalināšanas metodes joprojām ir tālu no vēlamajām;

M.

tā kā vaļveidīgos apdraud ne tikai mednieki, bet arī klimata pārmaiņas, piesārņojums, sadursmes ar kuģiem, zvejas rīki, hidrolokatori un citi apdraudējumi;

N.

tā kā iepriekšminētais Padomes lēmums pamatojās tikai uz EK līguma 175. pantu un ir saistīts tikai ar iepriekšminēto IWC sanāksmi Santjago (Čīlē) 2008. gada jūnijā,

1.

atzinīgi vērtē iepriekšminēto Komisijas paziņojumu par Kopienas rīcību saistībā ar vaļu medībām un Padomē ar kvalificētu vairākumu pieņemto nostāju par vaļu medībām; atbalsta globālā moratorija uzturēšanu spēkā attiecībā uz vaļu komerciālām medībām un starptautiskas vaļu produktu tirdzniecības aizliegumu; prasa izbeigt “vaļu medības zinātniskās izpētes nolūkos”, kā arī atbalsta plašu okeānu un jūru teritoriju noteikšana par rezervātiem, kuros noteikts visu veidu vaļu medību beztermiņa aizliegums;

2.

aicina Padomi pieņemt jaunu kopējo nostāju saskaņā ar EK līguma 37. un 175. pantu;

3.

uzskata, ka vaļu un pārējo vaļveidīgo saglabāšana galu galā ir atkarīga no tādiem pasākumiem, par kuriem panākta pietiekami plaša vienošanās, kuru varētu efektīvi īstenot;

4.

aicina Padomi, Komisiju un darba grupā iesaistītās dalībvalstis strādāt pie šādas vienošanās;

5.

uzskata, ka darba grupas diskusijām ir jābūt pēc iespējas pārredzamākām;

6.

pauž cerību, ka darba grupa izskatīs jautājumu par vaļu medībām zinātniskiem nolūkiem, lai varētu atrast pamatojumu to izbeigšanai;

7.

ņem vērā, ka medības ierobežotā apjomā ir nepieciešamas tām kopienām, kas ar to tradicionāli nodarbojas, lai nodrošinātos ar pārtiku, bet aicina daudz vairāk koncentrēties uz pētījumiem par humānākām nogalināšanas metodēm un to izmantošanu;

8.

prasa šādas medības veikt, vienīgi izmantojot skaidri noteiktas un ar IWC Zinātniskās komitejas ieteikumiem pamatotas kvotas, tās stingri kontrolējot, pilnīgi reģistrējot un ziņojot IWC;

9.

prasa arī piemērotās vietās pasaulē izveidot vairāk aizsargājamo jūras teritoriju, kuros vaļiem būtu īpaša aizsardzība;

10.

atzīmē, ka Dzīvotņu direktīva, ar ko nosaka Kopienas nostāju attiecībā uz vaļiem (un delfīniem), aizliedz atsākt vaļu komerciālās medības no jebkura krājuma, kas atrodas ES ūdeņos;

11.

vērš uzmanību uz vajadzību izmantot selektīvākus zvejas rīkus, lai izvairītos no citu sugu, jo īpaši vaļveidīgo, piezvejas;

12.

uzskata, ka vaļu komerciālo medību traģiskā vēsture vienlaikus ar neskaitāmiem apdraudējumiem, ar ko saskaras vaļu populācijas mūsdienās (tostarp nejaušu nozveju zvejas laikā, sadursmēm ar kuģiem, globālajām klimata pārmaiņām un trokšņa piesārņojumu okeānā), skaidri parāda, ka ES svarīgos starptautiskos forumos koordinēti un saskaņoti jāveicina vaļu visaugstākā līmeņa aizsardzība pasaules mērogā;

13.

prasa, lai tiktu risinātas arī problēmas saistībā ar vaļveidīgo apdraudējumu klimata izmaiņu, piesārņojuma, sadursmju ar kuģiem, zvejas rīku, antropogēnu okeāna trokšņu (tostarp hidrolokatoru, seismisko pētījumu un kuģu radīto trokšņu) un citu apstākļu dēļ ārpus šādām aizsargājamām teritorijām;

14.

uzskata, ka pirms vispārējas rīcības Komisijai jau vajadzētu ierosināt turpmākus priekšlikumus par šādu apdraudējumu novēršanu Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem;

15.

uzskata, ka Komisijai būtu jānosaka pārskatīti reglamentējoši noteikumi par vaļu vērošanas praksi, ko veic piekrastes reģioni un ar ko aizsargā to ekonomiskās un sociālās intereses, ņemot vērā šīs darbības neseno attīstību;

16.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Starptautiskajai Vaļu medību komisijai, reģionālajām konsultatīvajām padomēm, Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējai komitejai un tām reģionālajām zvejas pārvaldības organizācijām, kurās iesaistījusies ES.