19.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 224/1

A.

tā kā 2009. gada vasarā Dienvideiropa atkal piedzīvoja postošus mežu ugunsgrēkus un plūdus, no kā cieta dalībvalstis, attālākie reģioni, kandidātvalstis un ES tuvākās kaimiņvalstis un kas izraisīja cilvēku ciešanas, ejot bojā vismaz vienpadsmit cilvēkiem, un nodarīja milzīgu materiālo, kā arī vides kaitējumu;

B.

tā kā saskaņā ar Eiropas mežu ugunsgrēku informācijas sistēmu kopējā veģetācijas un mežu platība, ko skāruši šīs vasaras ugunsgrēki Eiropā, bija vairāk nekā 315 000 hektāru un tāpēc Komisija ir jāmudina steidzami rīkoties, lai izmantotu ES resursus skartajām teritorijām;

C.

tā kā sausums un ilgstoši mežu ugunsgrēki paātrina pārtuksnešošanās procesu plašās Dienvideiropas teritorijās, pēdējā desmitgadē zaudējot ap 400 000 hektāru Eiropas mežu, nopietni iedragājot iedzīvotāju dzīves līmeni, negatīvi ietekmējot lauksaimniecību, lopkopību un mežu mantojumu;

D.

tā kā nākamajās desmitgadēs, neraugoties uz mūsu kopējiem centieniem mazināt kaitējumu, pasaulē nenovēršami notiks temperatūras paaugstināšanās, kas īpaši negatīvi ietekmēs Dienvideiropu, attiecībā uz kuru tiek prognozēts, ka tas būs sevišķi neaizsargāts reģions pret klimata pārmaiņām un kurā 2007. gadā jau piedzīvoti līdz tam nepieredzēti plaši mežu ugunsgrēki, kas bija tieši saistīti ar ārkārtēja karstuma viļņiem tajā gadā;

E.

tā kā dabas un cilvēka izraisīto katastrofu biežums, smagums, sarežģītība un ietekme visā Eiropā strauji pieauga pēdējos gados, izraisot cilvēku bojāeju un īpašuma zaudējumus, kā arī šīs katastrofas īstermiņā un ilgtermiņā ārkārtīgi smagi ietekmē skarto reģionu ekonomiku, tostarp arī dabas un kultūras mantojumu, iznīcina ekonomikas un sociālo infrastruktūru un kaitē videi (mežu ugunsgrēkos zūd dabiskais biotiops un bioloģiskā daudzveidība, pasliktinās mikroklimats un palielinās siltumnīcefekta gāzu emisija);

F.

tā kā dabas katastrofas nodarījušas ekonomisku un sociālu kaitējumu vietējai un reģionu ekonomikai — gan tūrisma nozarei, gan ražošanai kopumā;

G.

tā kā aizsardzībai pret dabas, tehnoloģiskām un vides katastrofām īpaši svarīga ir profilakse;

H.

tā kā mežu ugunsgrēku problēmu saasina arī: pakāpeniska lauku apvidu pamešana un ar lauksaimniecību saistīto tradicionālo darbību pārtraukšana, nepietiekama mežu kopšana, lielas mežu platības, kuros aug tikai vienas sugas koki, nepiemērotu koku sugu stādīšana un atbilstīgas profilakses politikas trūkums, kā arī tas, ka nav pietiekami stingru sodu par tīšu mežu dedzināšanu, un to likumu nepietiekama īstenošana, kuri aizliedz nelegālu būvniecību un paredz mežu atjaunošanu;

I.

tā kā dažām dalībvalstīm vēl joprojām nav pilnīgu zemes reģistru un atbilstošu meža reģistru un karšu un tas, kā arī to likumu nepareiza īstenošana, kuri aizliedz nelegālu celtniecību uz izdegušām zemēm, rada vakuumu, kas izraisa situācijas, kad tiek mainīts zemes izmantošanas veids un meža zeme tiek pārklasificēta celtniecības un finanšu spekulācijām;

J.

tā kā Kopienas civilās aizsardzības mehānisms dažu pēdējo gadu laikā tika atkārtoti iedarbināts;

K.

tā kā dabas katastrofām, piemēram, aizvien biežāk notiekošajiem mežu ugunsgrēkiem Dienvideiropā, varētu būt arī pārrobežu dimensija, ņemot vērā to izplešanās ātrumu un spēju negaidīti mainīt virzienu, tādējādi radot nepieciešamību pēc elastīgas, ātras, saskaņotas un daudzpusējas rīcības; tā kā dabas katastrofas arī var nodarīt lielu kaitējumu īpašumam, cilvēku dzīvei, saimnieciskajai darbībai un reģionu videi;

L.

tā kā Eiropas Parlaments kopš tā nostājas pieņemšanas 2006. gada maijā vairākkārt ir mudinājis Padomes prezidentvalstis panākt lēmumu attiecībā uz jaunu regulu par Solidaritātes fondu;

M.

tā kā kopš Solidaritātes fonda dibināšanas 2002. gadā tas ir sniedzis finansiālu atbalstu vairāk nekā EUR 1,5 miljardu apmērā;

N.

tā kā Revīzijas palāta konstatē, ka Solidaritātes fonds “ir sasniedzis savu mērķi – būt solidāriem ar dalībvalstīm katastrofu gadījumos”, tomēr galvenā problēma joprojām ir fonda kā krīžu vadības instrumenta lēnā iedarbināšana;

O.

tā kā Komisija atzīst nepieciešamību uzlabot Solidaritātes fonda izmantošanas noteicošo kritēriju pārredzamību un vienkāršību;

P.

tā kā Eiropas Parlaments kopš 1995. gada ir iesniedzis secīgas rezolūcijas, mudinot steidzami izstrādāt vairākas Eiropas Savienības iniciatīvas mežu ugunsgrēku apkarošanai Dienvideiropā, kuras vai nu netika īstenotas, vai arī netika pabeigtas un nestājās spēkā,

1.

pauž līdzjūtību un dziļu solidaritāti ar bojāgājušo tuviniekiem un postījumu skarto teritoriju iedzīvotājiem un apliecina cieņu gan profesionālajiem, gan brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem un karavīriem, kuri nenogurstoši cīnījās, lai nodzēstu ugunsgrēkus, izglābtu cilvēkus un ierobežotu šīs vasaras dabas katastrofu radītos postījumus;

2.

pauž nosodījumu par to, ka nav ņemti vērā ieteikumi, kas ietverti iepriekšējās rezolūcijās par dabas katastrofām;

3.

norāda, ka mežu ugunsgrēku radīto kaitējumu būtu bijis iespējams novērst, ja dažas dalībvalstis būtu izstrādājušas un ieviesušas efektīvāku profilakses politiku un atbilstošus tiesību aktus par zemes saglabāšanu un pienācīgu izmantošanu;

4.

uzskata, ka Komisijai jāiesniedz priekšlikums Eiropas stratēģijai cīņā pret dabas katastrofām, kurā būtu obligāti paredzēta riska novēršana, kā arī jāizstrādā protokols vienotai rīcībai visā Eiropas Savienībā attiecībā uz katru katastrofas veidu; uzskata arī, ka šajā stratēģijā īpaša uzmanība jāvelta salām un attālākajiem reģioniem, kuros ir zems iedzīvotāju blīvums;

5.

lūdz Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai plūdu riska pārvaldības pasākumos galvenā uzmanība būtu vērsta uz profilaksi; uzskata, ka šādi pasākumi, kas darbojas saskaņā ar dabu un nevis pret to, pasargātu cilvēkus, īpašumu un vidi un palīdzētu nodrošināt videi nekaitīgu ilgtspējīgu ūdens pārvaldību, kā arī sasniegt ES bioloģiskās daudzveidības mērķi un īstenot ES stratēģiju attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām;

6.

mudina Eiropas Komisiju izmantot pašreizējo ES Solidaritātes fondu pēc iespējas elastīgākā veidā un bez jebkādas kavēšanās, lai sniegtu palīdzību šīs vasaras dabas katastrofās cietušajiem;

7.

mudina Komisiju atbalstīt smagi cietušo reģionu rehabilitāciju, lai atjaunotu skarto reģionu dabiskos biotopus, meklētu veidus, kā atsākt darbavietu izveidi un veiktu atbilstošus pasākumus, lai kompensētu sociālās izmaksas, kas saistītas ar darba vai citu ienākumu avotu zaudēšanu;

8.

pauž atzinību par sadarbību un palīdzību, ko citas dalībvalstis piedāvājušas skartajām teritorijām saskaņā ar Kopienas civilās aizsardzības mehānismu; atbalsta mežu ugunsgrēku apkarošanas izmēģinājuma projekta turpināšanu un aicina Komisija steidzami ziņot par šo izmēģinājuma projektu dalībvalstu sadarbības pastiprināšanai un par sagatavošanas pasākumu ES ātrās reaģēšanas spēju nodrošināšanai, kā arī aicina iesniegt likumdošanas priekšlikumus, ar ko radītu reālu Kopienas spēju reaģēt uz dabas katastrofām, tostarp mežu ugunsgrēkiem un citu veidu dabas katastrofām;

9.

uzsver, ka šis jautājums ir ļoti steidzams, tāpēc prasa izveidot efektīvus Eiropas spēkus, kas varētu nekavējoties reaģēt uz avārijas situācijām, kā ierosināts iepriekš minētajā Barnier ziņojumā; tāpēc mudina Komisiju nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem Eiropas sadarbības spējai, kas nodrošinātu ātrāku reaģēšanu dabas katastrofu gadījumā;

10.

uzskata, ka pēdējo gadu un nesenā pieredze pārliecinoši rāda, ka ir vēl vairāk jāuzlabo Kopienas civilā aizsardzība, katastrofu novēršanas gatavība un reaģēšanas spēja mežu ugunsgrēku un citu dabisko ugunsgrēku gadījumos Dienvideiropā, un šim nolūkam neatlaidīgi mudina Komisiju rīkoties, lai nodrošinātu, ka ir nepārprotami jūtama Eiropas solidaritāte ar lielajās katastrofās cietušajām valstīm; atbalsta pasākumus dalībvalstu civilās aizsardzības sagatavotības stiprināšanai, jo īpaši ar speciālistu un paraugprakses apmaiņu, mācībām un sagatavotības projektiem;

11.

pauž atzinību par Monitoringa un informācijas centra ieguldījumu, atbalstot un veicinot civilās aizsardzības palīdzības mobilizēšanu un koordinēšanu ārkārtas situācijās;

12.

uzsver, ka par civilo aizsardzību un dabas katastrofu kontroles pasākumiem ir atbildīga katra dalībvalsts atsevišķi, kā arī par ugunsgrēku novēršanu un dzēšanu pirmām kārtām ir atbildīga katra dalībvalsts, un aicina Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu neatkarīgus un pastāvīgus Eiropas reaģēšanas spēkus, kas palīdzēs dalībvalstīm un skartajiem reģioniem smagu meža ugunsgrēku un citu katastrofu gadījumā, nodrošinot vislabāko aprīkojumu un pieredzi; norāda šajā sakarībā, ka Eiropas Komisijai jāizskata iespējas nodrošināt papildu jaudu, ko var nodrošināt citi avoti, tostarp privāti resursi, lai garantētu ātru reaģēšanu ārkārtas situācijās;

13.

pauž dziļu nožēlu par tik daudziem un smagiem zaudējumiem ugunsgrēkos atsevišķās dalībvalstīs, kuras pēdējā laikā piemeklējuši līdzīga apmēra ugunsgrēki; tādēļ uzskata, ka nekavējoties jāpārbauda preventīvo un sagatavotības pasākumu atbilstība, lai nodrošinātu nepieciešamās pieredzes gūšanu, kas ļautu turpmāk novērst un ierobežot līdzīgu katastrofu postošās sekas dalībvalstīs; šajā sakarībā mudina Eiropas Komisiju pieprasīt no dalībvalstīm informāciju par operatīvajām programmām, kas paredzētas dabas katastrofu likvidēšanas gadījumiem, lai varētu apmainīties ar pieredzi un izdarīt secinājumus par steidzamiem pasākumiem, pārvaldes un operatīvo struktūru koordinēšanu, kā arī vajadzīgo cilvēkresursu un materiālu pieejamību;

14.

pauž nožēlu, ka daudzi no šiem mežu ugunsgrēkiem ir sākušies ļaunprātīgas dedzināšanas dēļ, un pauž īpašas bažas, ka Eiropā pieaug to mežu ugunsgrēku skaits, kas izraisīti noziedzīgu ļaunprātīgas dedzināšanas nodarījumu rezultātā; tāpēc aicina dalībvalstis sodīt, kā arī piemērot stingrākus sodus par noziedzīgiem nodarījumiem, kuru rezultātā tiek nodarīts kaitējums videi, un jo īpaši tiem, kas ir mežu ugunsgrēku cēlonis, un uzskata, ka ātra un efektīva izmeklēšana, lai noteiktu atbildību, pēc kuras seko atbilstīgs sods, atturētu no nolaidīgas un tīši ļaunprātīgas rīcības;

15.

prasa piemērot sankcijas pret ikvienu dalībvalsti, kura pilnībā neatjauno mežus skartajos apgabalos vai pieļauj zemes transformāciju spekulatīvas attīstības vai tūrisma projektu īstenošanai, pieprasot tai atmaksāt saņemtos Kopienas atbalsta līdzekļus;

16.

nosoda aizsargājamās un vispārēja lieguma teritorijās īstenotas nelikumīgas celtniecības legalizāciju;

17.

norāda, ka ļaunprātīgos dedzinātājus, jo īpaši tos, kas gūst labumu no pārbūves darbiem vai no meža zemes iznīcināšanas, uz šādu rīcību var pamudināt likumi, kuros nav precīzi definēta vai aizsargāta šāda zeme, un/vai nepareiza tādu likumu piemērošana, kuri aizliedz nelikumīgu celtniecību; tādēļ mudina dalībvalstis nodrošināt, ka visas nodegušās meža teritorijas atkal top par mežiem un uz tām attiecas mežu atjaunošanas programmas;

18.

aicina ieviest efektīvākas metodes meža ugunsgrēku agrīnai atklāšanai un īstenot labāku zināšanu apmaiņu starp dalībvalstīm par uguns slāpēšanas pasākumiem, kā arī mudina Komisiju uzlabot pieredzes apmaiņu starp reģioniem un dalībvalstīm;

19.

atzinīgi vērtē Eiropas Savienības, dalībvalstu un citu valstu solidaritāti, palīdzot skartajiem reģioniem ārkārtas situācijās mežu ugunsgrēkos, nodrošinot ar lidmašīnām, ugunsdzēšanas aprīkojumu un speciālu informāciju, kā arī būtiski palīdzot attiecīgajām iestādēm un glābējiem; uzskata, ka šo katastrofu ietekme bieži vien pārsniedz reģionālos un valstu līmeni un iespējas, un aicina Eiropu efektīvi un steidzami iesaistīties;

20.

atzinīgi vērtē 2009. gada vasarā izveidotās Eiropas ugunsdzēsēju lidmašīnu taktiskās rezerves (EUFFTR) ieguldījumu, palīdzot dalībvalstīm lielāko ugunsgrēku slāpēšanā; šis izmēģinājuma projekts tika izstrādāts ar Parlamenta atbalstu, lai stiprinātu dalībvalstu sadarbību cīņā pret mežu ugunsgrēkiem, un tas bija labs paraugs spēju stiprināšanā Eiropas līmenī, nodrošinot tūlītēju palīdzību ārkārtas situācijās; uzsver šajā sakarībā nepieciešamību turpināt šā izmēģinājumu projekta pilnveidi un stiprināšanu, tāpēc ka joprojām rodas apstākļi, kas izraisa lielus postījumus, taču dalībvalstu spējas kopā ar EUFFTR izrādās nepietiekamas;

21.

pauž nožēlu par to, ka Komisija un Padome neplānoja finanšu saistības 2010. gadam, lai turpinātu sagatavošanas pasākumu ES ātrās reaģēšanas spēju nodrošināšanai, kas jau ir īstenots 2008. un 2009. gadā;

22.

uzskata, ka jauna regula par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu ir būtiska, jo ar tās palīdzību varētu risināt dabas katastrofu izraisītās problēmas elastīgākā un efektīvākā veidā; kritizē to, ka Padome apturēja šīs regulas virzīšanu, nelikumīgi aizkavējot tās pārskatīšanu, lai gan Parlaments bija pieņēmis nostāju ar pārliecinošu vairākumu pirmajā lasījumā 2006. gada maijā;

23.

uzsver to, ka šīs iniciatīvas atdzīvināšana varētu ļoti uzlabot fonda praktisko darbību, jo tiktu paplašināta fonda darbības joma, likvidēta fonda iedarbināšana izņēmuma kārtā reģionu dabas katastrofu gadījumos, dota iespēja vairāk reģioniem saņemt palīdzību, nosakot zemāku nodarīto kaitējumu slieksni fonda izmantošanai, un, kas ir ļoti svarīgi, būtu iespējams reaģēt uz dabas katastrofām ātrāk, paātrinot maksājumu procesu;

24.

neatlaidīgi mudina Komisiju un Padomi uzņemties maksimālu atbildību un censties ātrāk panākt kompromisu, lai no jauna iedarbinātu Solidaritātes fonda regulas pārskatīšanas procesu, tādējādi radot stiprāku un ātrāku instrumentu, kas spēj reaģēt uz jaunajām globalizācijas un klimata pārmaiņu problēmām; aicina pašreizējo Zviedrijas prezidentūru, kā arī ES finanšu, vides, lauksaimniecības un reģionālās attīstības ministrus rīkoties ātri un izlēmīgi, turklāt bez kavēšanās;

25.

pauž bažas par aizvien biežāk notiekošajām dabas katastrofām, kas, pēc ekspertu domām, ir saistītas galvenokārt ar klimata pārmaiņām, un aicina Komisiju un Padomi darīt visu iespējamo, lai noslēgtu vērienīgu starptautisku nolīgumu nākamajā piektajā Pušu konferencē, kas būs Kioto protokola pušu sanāksme, kura notiks Kopenhāgenā, Dānijā 2009. gada 7.-18. decembrī;

26.

uzsver nepieciešamību stiprināt profilakses pasākumus, lai novērstu dabas katastrofas, izstrādājot jaunas kopīgas stratēģiskas pamatnostādnes, lai nodrošinātu labāku saskaņotību starp dalībvalstīm, kā arī lielāku operativitāti un dažādu Kopienas instrumentu saskaņošanu (Struktūrfondi, Solidaritātes fonds, ELFLA un LIFE+, kā arī ātrās reaģēšanas mehānismi un gatavības mehānismi lielām avārijām), paturot prātā nepieciešamību iesaistīt citus instrumentus, piemēram, valsts atbalstu reģionu mērķiem vai Eiropas Investīciju bankas aizdevumus, ar mērķi novērst dabas katastrofu izraisīto kaitējumu; aicina Komisiju ziņot par Kopienas fondu līdzekļiem, kas piešķirti mežu aizsardzībai pret ugunsgrēkiem, norādot, vai šie līdzekļi ir atbilstoši izmantoti;

27.

prasa lauku attīstības programmās ieviest reģionālās saskaņošanas mehānismus, lai stiprinātu profilakses mehānismu efektivitāti;

28.

uzsver, ka jāpaātrina procedūra piekļuvei ES fondiem tās lauksaimniecībā izmantojamās zemes atveseļošanai, kuru skāruši plūdi un ugunsgrēki, kā arī jānodrošina lielāks finansiāls atbalsts, lai izveidotu sistēmu aizsardzībai pret ugunsgrēkiem un plūdiem; uzsver mežu ugunsgrēku un plūdu fatālo ietekmi uz dzīvniekiem un mājlopiem;

29.

uzskata, ka ir ļoti būtiski ņemt vērā lauku vides strukturālās problēmas (demogrāfiskā samazināšanās, lauku saimniecību pamešana, mežu izciršana un pārmērīga mežu īpašuma sadrumstalotība);

30.

uzskata, ka ir jāpastiprina pašreizējā saikne starp civilo aizsardzību un vides politiku, lai gūtu maksimālu labumu no vides tiesību aktos paredzētajiem profilakses pasākumiem un nodrošinātu saskaņotu ES pieeju dabas katastrofu novēršanai un seku mazināšanai; tomēr uzsver, ka nav plānots aizstāt vai samazināt pašreizējās dalībvalstu kompetences jomas civilajā aizsardzībā un dabas katastrofu novēršanā, izmantojot ES pamatnostādnes.

31.

uzskata, ka jāpārskata visas Solidaritātes fonda līdzekļi izmantošanas procedūras, lai paātrinātu atbalsta maksājumus; jo īpaši uzskata, ka tāpēc varētu izveidot avansa maksājumu sistēmu, kuras pamatā būtu sākotnēji aprēķini par tiešajiem kaitējumiem, bet turpmākie maksājumi būtu atkarīgi no galīgiem aprēķiniem par kopējo tiešo kaitējumu, kā arī pierādījumiem par profilakses pasākumiem, kas veikti pēc katastrofas;

32.

aicina Komisiju aktīvāk rosināt informējošu un izglītojošu kampaņu izstrādi attiecībā uz profilakses pasākumiem, par ko vienojušās dalībvalstis, lai mazinātu dabas katastrofu apdraudējumu un sekas, jo īpaši augstākā riska apgabalos, izskaidrojot sabiedrībai nepieciešamību rūpēties par vidi un dabas resursu saglabāšanu; mudina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, tostarp pasākumus sabiedrības informētības veicināšanai, atbalstot ilgtspējīgāku ūdens, zemes un bioloģisko resursu izmantošanu un sekmīgāku atkritumu apsaimniekošanu, jo neapsaimniekoti atkritumi bieži vien ir ugunsgrēku iemesls;

33.

uzsver, ka pašreizējais ugunsgrēku biežums Dienvideiropā — gandrīz 95 % no kopējās izdegušās ES teritorijas atrodas Vidusjūras reģionā — neatkarīgi no to smagās ietekmes uz vidi un ekonomiku ir tieši saistīts ar klimata pārmaiņu arvien nelabvēlīgāko ietekmi uz šīm teritorijām (erozija un augsnes zudums, pārtukstnešošanās un siltumnīcefekta gāzu, tostarp oglekļa dioksīda, emisijas palielināšanās);

34.

tādēļ prasa izstrādāt integrētu ES stratēģiju par Dienvideiropas mežu ekosistēmu saglabāšanu, kas nodrošinātu pietiekamu preventīvo pasākumu finansējumu, pasākumus plašu ekonomisku un vides kaitējumu novēršanai, pasākumus pilnīgas ekosistēmu atjaunošanas nodrošināšanai, kā arī piešķīrumus Dienvideiropas mežu ekosistēmu adaptācijai klimata pārmaiņām un to radīto seku mazināšanai;

35.

uzsver, ka pilnībā jāņem vērā klimata pārmaiņu spēcīgā ietekme uz mežu ekosistēmām Vidusjūras reģionos; aicina Komisiju bez lauksaimniecības un vides aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti kopējā lauksaimniecības politikā, ieviest īpašus intervences pasākumus, kuru mērķis būtu novērst un aizkavēt mežu ugunsgrēku izplatīšanos, un sākt padziļinātu kopējās mežsaimniecības politikas izskatīšanu, lai efektīvāk cīnītos pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām; mudina Komisiju tās ES rīcības programmas priekšlikumā attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām noteikt par prioritāti profilakses pasākumus un sausuma un meža ugunsgrēku apkarošanu Dienvideiropā;

36.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un ugunsgrēku un plūdu skarto reģionu iestādēm.