52009DC0478

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 14.9.2009

COM(2009) 478 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

Gada pārskats par Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 866/2004 īstenošanu un situāciju, kas izveidojas tās piemērošanas rezultātā {SEC(2009) 1182}

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

Gada pārskats par Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 866/2004 īstenošanu un situāciju, kas izveidojas tās piemērošanas rezultātā

Ievads

Padomes 29. aprīļa Regulas (EK) 866/2004 par režīmu saskaņā ar Pievienošanās akta10. protokola 2. pantu[1] (turpmāk tekstā – Zaļās līnijas regula, ZLR) stājās spēkā 2004. gada 1. maijā. Tā definē noteikumus par to, kā piemērot ES tiesību aktu normas attiecībā uz personu pārvietošanos un preču un pakalpojumu apriti pāri robežlīnijai, kas atdala tos Kipras Republikas rajonus, kurus Kipras Republikas valdība faktiski kontrolē, no tiem, pār kuriem tai nav faktiskās kontroles.

Šis ziņojums attiecas uz laika posmu no 2008. gada 1. maija līdz 2009. gada 30. aprīlim.

1. Zaļās līnijas regulas grozījumi

Padome 2008. gada 16. jūnijā pieņēma regulu, ar ko grozīja Zaļās līnijas regulu, lai turpmāk atvieglotu tirdzniecību Kipras salā[2].

Grozījumu regulā paredzēja vispārēju nodokļu atcelšanu lauksaimniecības produktiem ar izcelsmi Kipras ziemeļu daļā, kad tos tirgo pāri robežlīnijai. Turklāt kopējā maksimālā vērtība precēm to personu personīgajā bagāžā, kas šķērso robežlīniju, tika palielināta no EUR 135 līdz EUR 260, lai veicinātu Kipras turku kopienas ekonomikas attīstību. Preces ar vērtību līdz minētajai summai tagad var ievest pāri robežlīnijai valdības kontrolētajos Kipras Republikas rajonos vai Apvienotās Karalistes Suverēnās bāzes teritorijā bez muitas un akcīzes nodokļiem[3]. Šis noteikums neattiecas uz cigaretēm un alkoholu, kura limits noteikts ZLR 6. panta 2. punktā. Visbeidzot, grozījumi pārredzami regulēja preču pagaidu ievešanu (līdz sešiem mēnešiem) no Kipras ziemeļu daļas valdības kontrolētajos rajonos vai SBT.

ZLR grozījumi ir ieviesti bez problēmām. Tomēr tie nav ievērojami palielinājuši saistītu produktu tirdzniecību vai Kipras turku pakalpojumu sniegšanu pāri Zaļajai līnijai.

No 2008. gada 1. novembra attiecībā uz preču ievešanu uz laiku ir spēkā Kipras noteikumi (Muitas dienesta apkārtraksts, ko piemēro arī SBT). Kopš tā laika reģistrēti 73 gadījumi; 27 gadījumos attiecīgās preces bija jālabo, 14 gadījumos preces bija paredzētas apskatei, un vienā gadījumā bija profesionālais aprīkojums. Vēl 31 gadījums attiecās uz to personu transportlīdzekļiem (reģistrēti citās valstīs), kas iebraukušas valdības kontrolētos reģionos caur Kipras ziemeļu daļas ostu un kuras apliecināja nodomu uzturēties valdības kontrolētajos rajonos mazāk kā sešus mēnešus. Līdz šim par pagaidu ievešanu garantija nav pieprasīta.

2. Īstenošanas pasākumi

Komisija 2009. gada 21. janvārī pieņēma lēmumu par papildu fitosanitāro ekspertu iecelšanu, kuri veiks pārbaudes Kipras Republikas rajonos, kurus valdība faktiski nekontrolē (skatīt 4.6. punktu).

3. Personu robežšķērsošana

3.1. Robežas šķērsošana atļautajās robežšķērsošanas vietās

Regula nodrošina stabilu tiesisko pamatu attiecībā uz to kipriešu, citu ES pilsoņu un trešo valstu pilsoņu brīvu pārvietošanos, kuri šķērso robežlīniju atļautajās šķērsošanas vietās. Saskaņā ar pieejamiem Kipras Republikas datiem 730 310 (iepriekšējā gadā 633 163) Kipras grieķi 193 909 transportlīdzekļos (iepriekšējā gadā 426,990)[4] šķērsoja robežu no valdības kontrolētajiem rajoniem uz Kipras ziemeļu daļu, un 1 287 126 (iepriekšējā gadā 1 162 739) gadījumi, kad Kipras turki 451 334 transportlīdzekļos (iepriekšējā gadā 602 992) šķērsoja robežu no Kipras ziemeļu daļas uz valdības kontrolētajiem rajoniem pārskata periodā[5]. Saskaņā ar Kipras Republikas datiem pārskata periodā tika reģistrēti 739097 gadījumi, kad citu ES dalībvalstu un trešo valstu pilsoņi šķērsoja robežlīniju (skaitļi par iepriekšējo gadu nav pieejami).

Šie skaitļi tomēr neietver personas, kas šķērsojušas robežu Pergamos un Strovilia robežšķērsošanas punktos, kurus abus kontrolē Suverēnās bāzes teritorijas administrācija. SBT administrācija neveic šādu uzskaiti par šiem robežšķērsošanas punktiem. SBT administrācijas gada vidējie skaitļi par šo pārskata periodu ir šādi 94 000 Kipras grieķi, kas iebraukuši Kipras ziemeļdaļā un 243 000 Kipras turki, kas iebraukuši SBT caur Strovilia robežšķērsošanas punktu, un 34 000 Kipras grieķi, kas iebraukuši Kipras ziemeļdaļā, un 168 000 Kipras turki, kas iebraukuši SBT caur Pergamos robežšķērsošanas punktu[6].

Kipras policijas darbinieku skaits, kas strādā tieši robežšķērsošanas punktos, nedaudz samazinājās no 67 darbiniekiem (2008. gadā) līdz 63 darbiniekam (2009. gadā).

Nav ziņots par nopietniem starpgadījumiem saistībā ar personu robežšķērsošanu ikdienā tam paredzētajās robežšķērsošanas vietās.

3.2. Nelegāla migrācija pāri Zaļajai līnijai

Nopietnas bažas vēl aizvien rada lielais trešo valstu pilsoņu skaits, kas nelegāli šķērso robežlīniju. Pārskata periodā saskaņā ar Kipras Republikas iestāžu iesniegtajiem datiem par aizturētajiem nelegālajiem imigrantiem, to skaits ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar pagājušā gada rekordaugsto skaitu (samazinājums no 5844 līdz 5560) – IV pielikums.

CYPOL ziņoja, ka no šiem 5560 nelegālajiem imigrantiem tikai 35 ieceļoja tieši valdības kontrolētajos rajonos, savukārt 5525 ieceļoja valdības kontrolētajos rajonos pāri Zaļajai līnijai. No šiem 5525 nelegālajiem imigrantiem 5347 aizturēja CYPOL un 178 SBT policija, kas nodeva tos CYPOL . Saskaņā ar CYPOL datiem nelegālie imigranti bija galvenokārt no šādām valstīm: Sīrija (48 %), Irāna (9 %) un Rietumkrasts un Gazas josla (9 %). Liels skaits nelegāli ieceļojušo trešo valstu pilsoņu vēlāk pieprasa patvērumu (2 226 no 5 560). Līdzīgi liels skaits nelegālo imigrantu labprātīgi izbrauca (2415 salīdzinājumā ar 1509 iepriekšējā gadā)[7].

Nosakot nelegālo imigrantu ieceļošanas maršrutus valdības kontrolētajos rajonos, CYPOL ņēma vērā tos pašus kritērijus, kurus iepriekšējos gados[8]., galvenokārt balstoties uz pašu imigrantu dokumentiem un paskaidrojumiem.

Attiecībā uz dokumentiem – CYPOL dati liecina par satraucošu tendenci, ka 65 % (iepriekšējā gadā 47 %) no tiem nelegālajiem imigrantiem, par kuriem ir ziņas, ka viņi pāri robežlīnijai ieceļojuši valdības kontrolētajos rajonos (3 486 no 5 347), pasē bija Turcijas vai Kipras turku teritorijas ieceļošanas vai izceļošanas spiedogs (attiecīgi 36 % un 28 %[9]), Turcijas izdota vīza, kas ir derīga arī Kipras ziemeļu daļā (1 %), vai „TRCN” (Ziemeļkipras Turku Republikas) „vīza” vai „uzturēšanās atļauja” (0,2 %).[10]

Saskaņā ar Kipras Republikas iestāžu informāciju tika konstatēts, ka 131 nelegālais imigrants (galvenokārt sīrieši un irākieši) ir izmantojis tiešu prāmju līniju no Latakia Sīrijā uz Famagusta Kipras ziemeļu daļā, tādējādi izvairoties no tranzīta caur Turciju. Tomēr Kipras iestādēm ir aizdomas, ka šo maršrutu izmantoja vēl lielāks nelegālo imigrantu skaits.

Īpaši grūti ir kontrolēt vairākas neoficiālas „robežšķērsošanas vietas” Pergamos ciemā vai tā tuvumā (ciems atrodas daļēji Suverēnajā bāzes teritorijā un daļēji Kipras ziemeļu daļā), ko joprojām izmanto vietējie iedzīvotāji un lauksaimnieki. Šajā kontekstā SBT administrācija informēja Komisiju, ka SBT policija, SBA Muitas un imigrācijas departaments un Apvienotās Karalistes militārie resursi sadarbojas nelegālās imigrācijas apkarošanā. Turklāt SBT Muitas un imigrācijas departaments izveidoja jaunu izlūkošanas grupu, pieņēma darbā septiņus jaunus operatīvos darbiniekus, kā arī kopumā patrulēšana tiek veikta biežāk (kopā 2816 patruļas atsauces periodā), tika veiktas papildu mācības un iegādāti dažādi tehniskie līdzekļi (nakts redzamības iekārtas). SBT administrācija veiksmīgi turpina apmainīties ar izlūkošanas informāciju un uzturēt labu sadarbību ar abām Kipras pusēm.

Saskaņā ar Kipras turku kopienas sniegtajiem datiem pārskata periodā 2713 trešo valstu valstspiederīgajiem tika liegts ieceļot Kipras ziemeļu daļā (1146 ieceļoja no Turcijas)[11]; 582 nelegālie imigranti tika aizturēti (vairums no tiem ieceļoja no Sīrijas), un 564 gadījumos tika pieņemti lēmumi par atpakaļatgriešanu (lai gan deportācijas netika veiktas).

Komisija ar Kipras Republikas attiecīgajām iestādēm un Suverēnās bāzes teritorijas administrāciju ir uzturējusi konstruktīvu dialogu darba grupu līmenī. Tika rīkots kopīgs seminārs un citas tikšanās, kurās īpaša uzmanība tika pievērsta nelegālās imigrācijas problēmai pāri Zaļajai līnijai.

Šajā sakarā Kipras Republikas pārstāvji informēja Komisiju par pasākumiem, kas ir veikti pārskata periodā. Šie pasākumi ietvēra CYPOL četru gadu (2008.-2011. gads) stratēģiskā plāna pieņemšanu, kura viena daļa ir nelegālās migrācijas formu apkarošana, izmantojot vietējos policijas iecirkņus un citus policijas dienestus patruļām Zaļaja līnijā[12], īpašās policijas vienības pastāvīga uzturēšanās jūtīgā zonā ap Pergamos un Pyla ciemiem, saprašanās memoranda parakstīšana 2009. gada aprīlī starp CYPOL un Kipras Nacionālo gvardi par ciešāku sadarbību un divu helikopteru[13] izmantošanu robežlīnijas uzraudzībai.

Kipras Republika un SBT pārskata periodā pastiprināja Zaļās līnijas uzraudzību. Kipras Republika joprojām atturas veikt jebkādus pasākumus, kuru rezultātā robežlīnija varētu izskatīties pēc ārējās robežas. Pārskata periodā nav notikusi tieša informācijas apmaiņa starp Kipras grieķu un Kipras turku kopienu. Tomēr abu Kipras kopienu Tehniskās komitejas noziedzības un krimināllietu jautājumos, kas darbojas ANO aizgādībā, darbā abu kopienu vadītāji principiāli vienojās izveidot nodaļu informācijas apmaiņai.

Kontrole robežlīnijas šķērsošanas punktos tiek vērtēta kā efektīva. Tomēr, ņemot vērā satraucoši lielo nelegālo imigrantu skaitu, Komisija uzskata, ka pastiprināta uzraudzība, ko robežlīnijai starp robežšķērsošanas vietām saskaņā ar Zaļās līnijas regulas 3. pantu un 2. panta 5. punktu attiecīgi veic Kipras Republika un Suverēnās bāzes teritorijas administrācija, būs būtisks ieguldījums ES nelegālās migrācijas problēmas risināšanā. Nevajadzētu arī ierobežot abu kopienu kontaktus.

4. Preču vešana pāri robežai

4.1. Tirdzniecības vērtība

Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) 1480/2004[14] 8. pantu Kipras Turku tirdzniecības kamera (turpmāk tekstā – „ TCCoC ”) katru mēnesi ziņoja par to preču veidu, apjomu un vērtību, kurām tā ir izsniegusi pavaddokumentus.

Kipras Republikas iestādes ikmēneša ziņojumos Komisiju informēja arī par to preču veidu, apjomu un vērtību, kas ir pārvestas robežlīnijai. Šajos ziņojumos ietvēra arī preces, kuras valdības kontrolētajos rajonos ieveda caur Pergamos un Strovilia robežšķērsošanas vietām, kuras kontrolē SBT administrācija.

Saskaņā ar TCCoC ziņojumiem kopējā to preču vērtība, kurām pārskata laikā tika izsniegti pavaddokumenti, bija EUR 8 573 421, turpretī faktiski tirgoto preču vērtība bija aptuveni EUR 5 471 465[15].

Salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu skaitļi liecina par robežlīnijai pārvesto preču vērtības pieaugumu. Saskaņā ar Kipras Republikas sniegtajiem ziņojumiem kopējā to preču tirdzniecības vērtība, kas faktiski pārvestas robežlīnijai, bija palielinājusies par vairāk kā trešdaļu līdz EUR 6 111 030 salīdzinājumā ar EUR 4 473 408 iepriekšējā pārskata periodā. Jāatzīmē, ka gandrīz 30 % no kopējā tirdzniecības apjoma atkal veidoja kartupeļu tirdzniecība, kas ir arī galvenais elements tirdzniecības apjoma pieaugumā pāri Zaļajai līnijai.

Robežlīnijai 2008. gada oktobrī pārveda preces vairāk nekā EUR 830 000 vērtībā. Tas bija visaugstākais līmenis, kāds reģistrēts pēc Zaļās līnijas regulas stāšanās spēkā. Galvenais elements bija kartupeļi vairāk kā EUR 450 000 vērtībā.

Tirdzniecība pāri Zaļajai līnijai Kipras turku kopienas kopējā tirdzniecības apgrozījumā pastāvīgi pieaug un 2008. gadā sasniedza rekordaugstu gandrīz 12 % līmeni..

Lai arī tas nav ZLR darbības jomā, jāatzīmē, ka saskaņā ar Kipras Tirdzniecības un rūpniecības kameras sniegtajiem skaitļiem tirdzniecība no valdības kontrolētajiem rajoniem uz Kipras ziemeļu daļu pārskata periodā sasniedza EUR 1 095 060 salīdzinājumā ar EUR 1 015 340 iepriekšējā pārskata periodā. Tādēļ tirdzniecība no valdības kontrolētajiem rajoniem uz Kipras ziemeļu daļu saglabājās apmēram tāda pati un līdzinās aptuveni sestajai daļai no tirdzniecības pretējā virzienā (iepriekšējā pārskata periodā tā bija aptuveni ceturtā daļa)[16].

Kipras turku kopiena izmanto tirdzniecības sistēmu, kas principā „atspoguļo” Zaļās līnijas regulas ierobežojumus. Tomēr ZLR 2008. gada grozījumi nav atspoguļoti attiecībā uz ceļotāju beznodokļu iepirkšanās pieaugumu no EUR 135 līdz EUR 260 (skatīt 1. punktu). Kipras turki tirdzniecības režīmu ne vienmēr piemēro konsekventi, tādējādi apgrūtinot izveidot stabilas tirdzniecības attiecības. Kipras turki atklāti saka, ka galvenais iemesls ir vietējās ekonomikas aizsardzība. Piemēram, vairākiem Kipras turku kartupeļu audzētājiem 2008. gada vasarā pāri Zaļajai līnijai neļāva ievest sēklas kartupeļus Kipras ziemeļu daļā. Šī problēma nebija tik nozīmīga, lai būtiski ietekmētu kartupeļu audzēšanu.

4.2. Preču veidi

Skaitļi par tirgoto preču veidiem rāda nelielu jaunu produktu skaitu, kas robežlīnijai pārvesti valdības kontrolēto rajonu virzienā un svaigas zivis jāmin kā būtiskākais jaunums. Tāpat kā iepriekšējā pārskata periodā, galvenās pārdoto preču grupas bija dārzeņi, šogad tiem seko celtniecības materiāli un akmens izstrādājumi[17].

Tirdzniecība pāri robežlīnijai pārskata periodā, izņemot vienu gadījumu, tika veikta tikai kā tirdzniecība salas iekšienē. 2008. gada maijā augsnes un ūdens paraugi (bez tirdzniecības vērtības) šķērsoja robežlīniju un pēc tam tika nosūtīti uz Vāciju pārbaužu veikšanai. Tomēr saglabājas aizdomas (kā Komisijai ziņo neatkarīgi fitotosanitārie eksperti), ka dažkārt kartupeļus no Kipras turku teritorijas, kas sākotnēji bija paredzēti patērēšanai Kiprā, valdības kontrolētajos rajonos pārpakoja un pārdeva ārzemēs.

4.3. Pārkāpumi

Kopš 2008. gada maija Kipras Republikas iestādes ir ziņojušas par astoņiem pārkāpumu gadījumiem (šo preču kopējā vērtība bija EUR 7 166), kad preces neļāva pārvest robežlīnijai. Trijos gadījumos zivis tika konfiscētas un iznīcinātas, jo Kipras Republikas veterinārie dienesti secināja, ka šie sūtījumi neatbilst pārtikas drošības standartiem (kopējā preču tirdzniecības vērtība EUR 2 137). Citi iemesli preču ievešanas atteikumam bija šādi: iespējama preču marķējuma neatbilstība prasībām (celtniecības materiāli un kabeļi), risks, ka preces var pārnēsāt lipīgas slimības (vīnogulāju lapas), un aizliegums pārdot citrusaugļus, eikalipta un priedes koksni.

Pamatojoties uz mutes un nagu sērgas pārnēsāšanas risku, Komisija 2009. gada aprīlī aizliedza pāri Zaļajai līnijai tirgot sienu un salmus.

2009. gada aprīlī Kipras Republikas Parlamenta debatēs vairāki deputāti apgalvoja, ka Zaļās līnijas regula tiek ļaunprātīgi izmantota Turcijas preču ievešanai. Attiecīgās Kipras Republikas iestādes šos apgalvojumus izmeklē. Komisijas uzmanība nav vērsta uz apstiprinātiem pārkāpumu gadījumiem ne mēneša ziņojumos, ne pa citiem oficiāliem kanāliem.

4.4. Pozitīvas tendences saistībā ar preču apriti

Pārskata periodā jāatzīmē daži pozitīvi notikumi, kuru rezultātā pakāpeniski atcēla dažus šķēršļus, kas pirms tam ierobežoja tirdzniecību pāri robežlīnijai. Šie notikumi ir šādi.

- Kipras grieķu un Kipras turku kopienu līderi 2009. gada martā kopīgajā TCCoC un Kipras Tirdzniecības un rūpniecības kameras ( CCCI ) rīkotajā pasākumā nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par tirdzniecības veicināšanu pāri Zaļajai līnijai[18].

- Šajā pašā kopīgajā pasākumā tika sākts ANO Attīstības programmas „ACT” projekts “Interdependence”, kura mērķis ir palielināt tirdzniecības un uzņēmējdarbības sadarbību uz salas, veicināt savstarpējo ekonomisko atkarību, veicināt kopīgu plānošanu un radīt vairāk partnerības iespēju.

- Turpinās „apaļā galda” sanāksmes, kurās tiekas trīs kameras CCCI , TCCoC un Kipras turku rūpniecības kamera CTCI) .

- USAID finansētā EDGE projekta pārraudzībā ir notikuši vairāki pasākumi Zaļās līnijas tirdzniecības veicināšanai. Tostarp sēklas kartupeļu un lauksaimniecības tehnikas iegāde Kipras turku kopienai, detalizēta tirgus analīze, lai rastu turpmāku tirdzniecības potenciālu, jaunas interaktīvas interneta vietnes atklāšana un popularizēšana (Kipras ražotāju tīkla portāls), kā arī atbalsts abu kopienu Zaļās līnijas arbitrāžas mehānisma izveidei.

- Ievērojama kartupeļu tirdzniecība turpinājās bez sarežģījumiem.

4.5. Šķēršļi un grūtības, kas joprojām pastāv saistībā ar preču apriti

Neatkarīgi no šīm pozitīvajām tendencēm tirdzniecībai pāri Zaļajai līnijai vēl joprojām pastāv vairāki šķēršļi.

Kopš pagājušā gada nav vērojama virzība attiecībā uz transporta jautājumu[19]. Kipras turku komerciālie transportlīdzekļi un jo īpaši kravas automašīnas un autobusi vēl joprojām nevar brīvi pārvietoties pa salu. Abu pušu lielāks elastīgums šajā jautājumā uzlabotu ekonomisko sadarbību.

Nav arī progresa attiecībā uz citām tirdzniecības barjerām saskaņā ar Kipras Turku tirdzniecības kameras iesniegto informāciju Komisijai. Kipras turku kopienas tirgotāji turpināja ziņot par grūtībām saistībā ar lielveikalu apgādi un produktu un pakalpojumu reklamēšanu presē valdības kontrolētajos rajonos. Šķiet, ka joprojām dažiem pircējiem uz dienvidiem no Zaļās līnijas saglabājas psiholoģiska barjera pirkt Kipras turku produktus, ja to izcelsme netiek slēpta, savukārt šāda barjera ir mazāk izteikta, ja produkti tiek pārpakoti un to izcelsme netiek norādīta.[20].[21]Tiek ziņots, ka Kipras turku dalība Starptautiskajā tirdzniecības izstādē 2009. gadā bija ļoti ierobežota.

Visbeidzot, joprojām ir izplatīta kontrabanda pāri robežlīnijai (iespējams, mazākos apmēros, jo cenu atšķirības ir mazinājušās). Neformāli komentētāji un preses ziņojumi[22] joprojām liecina, ka kontrabandas preču apjoms vairākkārt pārsniedz likumīgi ievesto preču apjomu. Kipras Republikas un SBT muitas pārtvertās preces liecina, ka joprojām visizplatītākā ir cigarešu un citu tabakas izstrādājumu kontrabanda. Citas kontrabandas preces ir svaigas zivis un gliemeži komerciālos apmēros.

Preču kontrabandas problēma uzsver nepieciešamību Kipras Republikas valdībai un SBT administrācijai turpināt veikt līnijas efektīvu uzraudzību. Stingrāka Pyla ciema, kas atrodas buferzonā (Zaļās līnijas regulas 4. panta 10. punkts), Kipras turku iedzīvotājiem piegādāto preču veidu un apjoma stingrāka kontrole un vairāku neoficiālo „robežšķērsošanas vietu” kontrole Pergamos ciemā vai tā tuvumā, iespējams, arī palīdzētu uzlabot situāciju.

4.6. Tirdzniecības veicināšana

Lai veicinātu noteiktu produktu tirdzniecību, ir veikti šādi pasākumi.

Kartupeļi

Kartupeļiem nepiemēro tarifus; katrai kravas automašīnai ir jābūt līdzi fitosanitārās inspekcijas ziņojumam, ko saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1480/2004 III pielikumu izsnieguši neatkarīgi fitosanitārie eksperti[23]. Lai veicinātu kartupeļu tirdzniecību pāri līnijai, Komisija nodrošināja pastāvīgu ekspertu klātbūtni galvenajā ražas novākšanas periodā.

Komisija ir iecēlusi papildu astoņus neatkarīgos fitosanitāros ekspertus, ņemot vērā pieprasījumu pēc viņu pakalpojumiem.

Citrusaugļi

Pirmā ievērojamā citrusaugļu krava šķērsoja Zaļo līniju 2008. gada oktobrī. Tai sekoja vairāki sūtījumi, un ir potenciāls tālākai izaugsmei.

Medus un zivis

Svaigu zivju tirdzniecība sākās 2008. gada jūnija beigās un, neatkarīgi no dažām sākotnējām problēmām tā izrādījās veiksmīga. Robežlīnijai 2009. gada aprīlī pārveda preces vairāk nekā EUR 82 000 vērtībā. Neatkarīgi Komisijas iecelti dalībvalstu eksperti saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2007/330/EK[24] I pielikumu turpināja pārbaudīt Kipras turku zvejas kuģus.

Medus tirdzniecība pārskata periodā nevarēja sākties patērētāju veselības aizsardzības dēļ, jo medus paraugu analīžu rezultāti bija neapmierinoši.

Tomāti un sīpoli

Neatkarīgi dalībvalstu eksperti izlases veidā veica pārbaudes, lai novērtētu šo dārzeņu kopējo ražu. Šīs pārbaudes atbalsta arī TCCoC ar mērķi uzlabot izsekojamību un uzraudzību.

5. Secinājumi

Kontrole uz Zaļās līnijas atļautajās šķērsošanas vietās ir apmierinoša.

Kipras Republika un Apvienotās Karalistes SBT pārskata periodā pastiprināja Zaļās līnijas uzraudzību. Tomēr nopietnas bažas vēl aizvien rada trešo valstu pilsoņu skaits, kas nelegāli šķērso robežlīniju, lai gan aizturēto nelegālo migrantu skaits pārskata periodā ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rekordaugsto radītāju. Komisija uzskata, ka Kipras Republikas un Suverēnās bāzes teritorijas administrācijas veiktās robežlīnijas uzraudzības starp robežšķērsošanas punktiem pastiprināšana ir svarīga nelegālās migrācijas problēmas risināšanā. Kipras Republika joprojām atturas veikt jebkādus pasākumus, kuru rezultātā robežlīnija varētu izskatīties pēc ārējās robežas.

Attiecībā uz precēm, kuras pārved Zaļajai līnijai, ziņojuma skaitļi salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu atkal liecina par robežlīnijai pārvesto preču kopējās vērtības pieaugumu. Saskaņā ar Kipras Republikas sniegtajiem ziņojumiem kopējā to preču tirdzniecības vērtība, kas pārvestas robežlīnijai, bija palielinājusies par vairāk kā trešdaļu un bija aptuveni EUR 6 111 030 salīdzinājumā ar EUR 4 473 408 iepriekšējā pārskata periodā. Gandrīz 30 % veidoja kartupeļu tirdzniecība.

Pagājušā gada ZLR grozījumi ir ieviesti bez problēmām. Tomēr tie nav ievērojami palielinājuši tirdzniecību vai Kipras turku pakalpojumu sniegšanu pāri Zaļajai līnijai.

Vispārējais tirdzniecības apjoms pāri Zaļajai līnijai joprojām saglabājas mazs, daļēji regulas ierobežotās darbības jomas dēļ. Tomēr kopējā Kipras turku kopienas veiktās tirdzniecības apjomā tirdzniecības īpatsvars pāri Zaļajai līnijai daļa ir palielinājies[25].

Pozitīvas tendences vērojamas arī saistībā ar preču apriti. Tomēr saglabājas Zaļās līnijas tirdzniecības šķēršļi. Kipras turku komerciālie transportlīdzekļi un jo īpaši kravas automašīnas un autobusi vēl joprojām nevar brīvi pārvietoties pa salu. Turklāt nav arī progresa attiecībā uz citām tirdzniecības barjerām. Visbeidzot, šķiet, ka joprojām ir izplatīta kontrabanda pāri robežlīnijai.

Komisija ir veikusi dažādus pasākumus, lai veicinātu tirdzniecību pāri robežlīnijai, jo īpaši kartupeļu, citrusaugļu un zivju tirdzniecību.

Vispārējs secinājums ir tāds, ka Zaļās līnijas regula joprojām nodrošina pamatu, kas ļauj īstenot preču apriti un cilvēku pārvietošanos uz Kipras Republikas valdības kontrolētajiem rajoniem. Komisija turpinās uzraudzīt regulas īstenošanu.

[1] OV L 161, 30.4.2004., 128. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 587/2008 (OV L 163, 24.6.2008., 1. lpp.).

[2] OV L 163, 24.6.2008., 1. lpp. Padomes Regula (EK) Nr. 587/2008 (2008. gada 16. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 866/2004.

[3] Turpmāk: SBT

[4] Saskaņā ar saņemto Kipras Republikas statistiku mēneša vidējā Kipras grieķu transportlīdzekļu plūsma uz Kipras ziemeļdaļu bija 50 000 - 60 000 līdz 2007. gada novembrim un tad strauji samazinājās līdz aptuveni vienai trešdaļai (15 000 līdz 20 000 transportlīdzekļi) un saglabājās šādā zemā līmenī, tostarp arī šajā pārskata periodā. Samazinājums radies, jo šajos skaitļos nav ietvertas personas, kas šķērsojušas robežu Pergamos un Strovilia robežšķērsošanas punktos (abus kontrolē Suverēnās bāzes teritorijas administrācija).

[5] Kipras Republikas iestādes nereģistrē datus par Kipras grieķu atgriešanos valdības kontrolētajos rajonos vai par Kipras turku atgriešanos Kipras ziemeļu daļā (skatīt VII pielikumu).

[6] Saskaņā ar Kipras turku kopienas sniegtajiem datiem pārskata periodā tika reģistrēti 645 091 gadījumi, kad Kipras grieķi 200 892 transportlīdzekļos šķērsoja robežu no valdības kontrolētajiem rajoniem uz Kipras ziemeļu daļu, un 1 708 919 gadījumi, kad Kipras turki 645 303 transportlīdzekļos šķērsoja robežu no Kipras ziemeļu daļas uz valdības kontrolēto rajonu.

[7] Skatīt VI pielikumu.

[8] Īpaši skatīt iepriekšējā gada Zaļās līnijas ziņojumu (Komisijas 27.8.2008. ziņojums, COM(2008) 529 galīgā redakcija), 4. lpp.

[9] Procentuālais īpatsvars aprēķināts no 65%.

[10] Skatīt VI un VIII pielikumu

[11] Tikai 17 no tiem bija pie Zaļās līnijas robežlīnijas šķērsošanas punktiem.

[12] Kopumā robežlīnijas patruļai starp robežšķērsošanas punktiem, ko veica 328 vietējās policijas darbinieki (iepriekšējā gadā 241), izmantoja ne mazāk par 129 (iepriekšējā gadā 110) cilvēkstundām dienā. (pieaugums skaidrojams ar pieaugušiem ziņošanas pienākumiem). Papildus arī citi policijas dienesti veic speciālas operācijas, kā arī regulāru un izlases patrulēšanu.

[13] Pārskata periodā divi helikopteri (viens helikopters iepriekšējā gadā) veica pavisam 100 stundu ilgu patrulēšanu virs robežlīnijas (iepriekšējā gadā 90 stundas).

[14] Komisijas 2004. gada 10. augusta Regula (EK) Nr. 1480/2004, OV L 272, 20.8.2004., 3. lpp.

[15] Skatīt I, II un III pielikumu.

[16] Kredītkaršu izdevumu statistika tomēr liek domāt, ka Kipras turki izdeva vairākus miljonus euro (un šī suma turpina augt) valdības kontrolēto rajonu lielveikalos un citās tirdzniecības vietās, kas netiek atspoguļots oficiālajā Zaļās līnijas statistikā.

[17] Skatīt IV un V pielikumu.

[18] Kopīgais paziņojums pieejams http://www.ktto.net/interdependence/index.html

[19] Detalizētāka analīze pieejama pagājušā gada Zaļās līnijas ziņojumā.

[20] Sīkākai informācijai skatīt Mete Hatay, Fiona Mullen, Julia Kalimeri , “ Intra-island trade in Cyprus – Obstacles, oppositions and psychological barriers ”, Prio Cyprus Centre 2008.

[21] To arī apstiprina neatkarīgi fitosanitārie eksperti.

[22] Piemēram, skatīt CCCI prezidenta paziņojumus Kipras presei 2009. gada 12. un 13. augustā.

[23] Komisijas 2004. gada 10. augusta Regula (EK) Nr. 1480/2004, OV L 272, 20.8.2004., 3. lpp.

[24] Komisijas 2007. gada 4. maija Lēmums 2007/330/EK, OV L 123, 12.5.2007., 30. lpp.

[25] Piecos gados, kopš ir spēkā ZLR, šis īpatsvars ir pieaudzis no 2% līdz 10%. Kopumā Kipras turku gada eksporta vērtība tiek lēsta aptuveni 50 miljoni euro apmērā.