52009DC0466

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 11.9.2009

COM(2009) 466 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Ceļā uz integrētu jūrniecības politiku labākai pārvaldībai Vidusjūras reģionā

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Ceļā uz integrētu jūrniecības politiku labākai pārvaldībai Vidusjūras reģionā

1. Ievads

Plašajā sabiedriskajā apspriešanā, kuras rezultātā 2007. gadā tika pieņemta ES integrētā jūrniecības politika, ievērojamu atbalstu guva koncepcija, saskaņā ar kuru saimnieciskās darbības apjoma palielināšana jūrniecības nozarē var iet roku rokā ar vides aizsardzību un starp šīm jomām var izveidoties savstarpēja simbioze, ja vien ir nodrošināta pienācīga pārvaldība un pārnozaru mehānismi.

Vidusjūra ir lielisks piemērs tam, kā jūras reģionā cilvēka darbības rezultātā iespējams gūt lielāku ienesīgumu no jūras saimnieciskās izmantošanas, vienlaikus radot daudz mazāku negatīvo ietekmi uz ekosistēmu. Tomēr realitāte ir tāda, ka Vidusjūru ieskauj vairāk nekā divdesmit piekrastes valstu, kuru ekonomiskās attīstības un administratīvās kapacitātes līmeņi atšķiras un starp kurām pastāv nozīmīgas politiskās domstarpības, tostarp attiecībā uz sauszemes un jūras robežu noteikšanu. Atšķirībā no citām daļēji slēgtām jūrām, piemēram, Baltijas vai Melnās jūras, lielu daļu Vidusjūras teritorijas veido starptautiskie ūdeņi, tāpēc tās pārvaldība ir saistīta ar specifiskām problēmām.

Septiņas no piekrastes valstīm ir ES dalībvalstis, divas ir kandidātvalstis un trīs — potenciālās kandidātvalstis, uz kurām attiecas ES paplašināšanās politika. Pārējām valstīm (pārsvarā Eiropas kaimiņattiecību politikas ietvaros) ir nodibinājušās ciešas un ilggadējas attiecības ar ES. Visas šīs valstis, izņemot vienu, ir Vidusjūras reģiona valstu savienības dalībnieces.

Šajā paziņojumā ir norādīts, kādus mehānismus un instrumentus vajadzētu mobilizēt, lai panāktu integrētu pieeju jūrniecības darbību pārvaldībai Vidusjūras baseinā. Tā mērķis ir papildināt vairākus ar nozari saistītus pasākumus, kuru īstenošanu Vidusjūrā atbalsta ES. Integrētā jūrniecības politika attiecas galvenokārt uz ES dalībvalstīm, savukārt šā paziņojuma mērķis ir aicināt uz vispārējas attiecīga līmeņa sadarbības stiprināšanu ar Vidusjūras partneriem, kas nav ES dalībvalstis.

2. Galvenie problēmjautājumi

Pa Vidusjūru, kuras ostu un termināļu skaits pārsniedz 450, tiek veikti (apjoma ziņā) 30 % no pasaules jūras tirdzniecības pārvadājumiem, un tajā tiek veikta ceturtā daļa no pasaules naftas tirdzniecības transporta pa jūru. Tās piekrastes iedzīvotāju skaits pārsniedz 150 miljonus, un tūrisma sezonas laikā šis skaits divkāršojas. Vidusjūrā darbojas puse no ES zvejas flotes (pārsvarā nelieli un amatierzvejas zvejas kuģi); tajā pieaug arī jūras akvakultūras produktu ražošana. Spiedienu uz zivju krājumiem rada arī kuģi no Vidusjūras dienvidu daļas un valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Jau tā ļoti lielā noslodze, kuru uz Vidusjūras ekosistēmām rada ekonomiskās darbības, turpina pieaugt. Lai gan nozari ir būtiski ietekmējusi pašreizējā ekonomikas krīze, sagaidāms, ka jūras satiksme tomēr turpinās paplašināties, palielinoties pasažieru, tūristu un preču (tostarp enerģijas) pārvadāšanas vajadzībām. Piemēram, strauji ir attīstījies kruīzu tūrisms — katrā no lielākajām Vidusjūras ostām ik gadu ierodas vairāk nekā 1 miljons izpriecas braucienu dalībnieku. Jau tagad blīvi apdzīvotajās un apbūvētajās piekrastes teritorijās (vairākos Itālijas, Francijas un Spānijas piekrastes reģionos apbūvēto teritoriju daļa kilometra platuma piekrastes joslā jau pārsniedz 45 %) tiek turpināta infrastruktūras, kā arī tūrisma un atpūtas vietu izbūve.

Arvien pieaugošās ekonomikas attīstības un cilvēka darbības rezultātā palielinās vides degradācija. Jutīgo jūras vidi Vidusjūrā apdraud bīstama kombinācija — piesārņojums no sauszemes un no kuģiem, atkritumi, negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību, pārzveja un piekrastes degradācija. Saskaņā ar MARPOL Vidusjūra ir klasificēta kā „īpaši aizsargājama teritorija” kopš 1983. gada attiecībā uz naftas piesārņojumu un kopš 2009. gada maija attiecībā uz atkritumu radīto piesārņojumu[1]. Vidusjūras reģiona valstu savienība kā vienu no savām prioritātēm ir izvirzījusi Vidusjūras attīrīšanu[2]. Tās piekraste, tostarp vairāk nekā 400 UNESCO sarakstā iekļautās teritorijas ar savu unikālo kultūras un dabas mantojumu, tiek arvien vairāk apdraudēta.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome ir noteikusi Vidusjūras reģionu par „karsto punktu”. To apdraud īpaši augsts plūdu, krasta erozijas un turpmākas zemes degradācijas risks[3], tādējādi saasinās nepieciešamība pēc instrumentiem, kuri atvieglotu pielāgošanos klimata pārmaiņām. Nelegālā imigrācija pa jūru šajā reģionā ir būtiska problēma, kuras risināšanai nepieciešama Vidusjūras reģiona partneru sadarbība, lai radītu pretestību šai parādībai un novērstu gadījumus, kad bojā iet cilvēki.

3. Ceļā uz labāku jūrniecības pārvaldību

Lai risinātu iepriekš minētās problēmas, ir jānovērš divas būtiskas nepilnības pārvaldībā. Pirmkārt, vairumā Vidusjūras reģiona valstu par katras nozares politiku ir atbildīga cita iestāde, un katru starptautisko nolīgumu noslēdz, piemērojot citu noteikumu kopumu. Tādējādi ir grūti gūt pārskatu par jūrniecības darbību kopējo ietekmi, tostarp visa Vidusjūras baseina mērogā. Otrkārt, tā kā būtisku daļu Vidusjūras teritorijas veido starptautiskie ūdeņi, piekrastes valstīm ir grūti plānot, organizēt un regulēt darbības, kas tiešā veidā ietekmē to teritoriālos ūdeņus un piekrasti. Abu šo nepilnību apvienojuma rezultātā politika un īstenojamie pasākumi daudzos gadījumos tiek izstrādāti izolēti viens no otra, neveicot pienācīgu saskaņošanu starp visām jūru ietekmējošo darbību jomām, kā arī starp visām vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā mērogā iesaistītajām aprindām. Papildus minami arī aspekti, kas būtiski labai pārvaldībai, — ieinteresēto aprindu līdzdalība, lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamība un pieņemto noteikumu īstenošana.

3.1. Vidusjūras reģiona piekrastes valstu nozīme

Stratēģiskas un integrētas pieejas izstrāde valstu līmenī ir integrētas jūrniecības politikas veidošanas pamats[4]. Vidusjūras reģiona valstis, kuras ir arī ES dalībvalstis, tiek aicinātas turpināt savus centienus izstrādāt pašas savu integrēto jūrniecības politiku. Lai atvieglotu informācijas apmaiņu par labāko praksi, Komisija ir izveidojusi sistēmu informācijas sniegšanai un paveiktā darba dokumentēšanai[5].

Dažas dalībvalstis jau ir veikušas konkrētus pasākumus, lai uzlabotu jūrlietu pārvaldību. Tomēr ir vajadzīgi papildu pasākumi, jo īpaši, lai izveidotu īpašas lēmējstruktūras ar pilnvarām koordinēt dažādus politikas virzienus.

Komisija:

- ierosinās, lai dalībvalstu augsta līmeņa koordinācijas centri regulāri skatītu jautājumus saistībā ar Vidusjūru un apspriestu integrētas jūrniecības politikas izstrādē panākto virzību;

- mudinās dalībvalstis veikt informācijas apmaiņu par labāko praksi integrētā jūrniecības nozares pārvaldībā, jo īpaši Vidusjūras reģionam veltītu Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa programmu ietvaros.

Tas, ka Vidusjūra ir daļēji slēgta jūra, kā arī jūrniecības darbību pārrobežu ietekme, rada nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības ar Vidusjūras reģiona valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Minētā informācijas apmaiņa tiks paplašināta, iesaistot tajā arī integrētā pieejā ieinteresētos sadarbības partnerus ārpus ES. Tādēļ sadarbības partnerus, kas nav ES dalībvalstis, varētu aicināt izveidot kontaktpunktus, kas attiecīgos gadījumos piedalītos augsta līmeņa dialogā, kas aptver visu Vidusjūras baseinu. Sadarbība integrētas jūrniecības politikas izstrādes un tās labākas pārvaldības jomā būs balstīta arī uz jau esošo daudzpusējo struktūru — Vidusjūras reģiona valstu savienību, esošajiem divpusējiem nolīgumiem un reģionālo sadarbību saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku, kā arī attiecībām ar esošajām un potenciālajām kandidātvalstīm.

Komisija ir nolēmusi:

- izveidot darba grupu integrētas jūrniecības politikas jautājumos, lai uzsāktu dialogu un veicinātu informācijas apmaiņu par labāko praksi ar piekrastes valstīm, kas nav ES dalībvalstis;

- izmantojot Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu[6], sniegt tehnisko palīdzību Vidusjūras reģiona sadarbības partneriem, kuri ir pauduši interesi par integrētu pieeju jūrlietām, tādējādi palielinot izpratni un palīdzot noteikt mērķus un izveidot īstenošanas mehānismus.

3.2. Jūras telpas pārvaldība

Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencija ( UNCLOS ) paredz svarīgākos pamatnoteikumus attiecībā uz vairumu jūrniecības darbību un vairākos atsevišķos jautājumos atbilst starptautiskajām paražu tiesībām. Konvenciju ir ratificējušas visas Vidusjūras reģiona piekrastes valstis, izņemot Turciju, Sīriju, Izraēlu un Lībiju.

Mūsdienās lielu daļu Vidusjūras teritorijas veido starptautiskie ūdeņi. Aptuveni 16 % no jūras telpas veido valstu teritoriālie ūdeņi, un 31 % aizņem dažādas jūrniecības zonas, turklāt vairākos gadījumos starp piekrastes valstīm pastāv domstarpības par noteiktu teritoriālo tiesību apmēru vai to spēkā esību[7].

Šādas situācijas rezultātā liela daļa Vidusjūras ūdeņu atrodas ārpus teritorijām, kas ir piekrastes valstu jurisdikcijā vai uz kurām attiecas to suverēnas tiesības. Tādējādi šīm valstīm nav normatīvo vai izpildes pilnvaru, lai visaptverošā veidā regulētu ārpus minētajiem apgabaliem veiktās cilvēka darbības, tostarp, lai aizsargātu jūras vidi un ietekmētu to, kā notiek zveja un enerģijas avotu izmantošana. Ārpus šiem apgabaliem valsts var pieņemt pasākumus tikai attiecībā uz pašas valstspiederīgajiem un kuģiem. Noteiktus pasākumus, piemēram, jūras vides aizsardzībai un dzīvo resursu saglabāšanai un pārvaldībai, valstis var veikt kopīgi saskaņā ar reģionālo konvenciju sniegtajām ierobežotajām iespējām, lai gan saglabājas problēma saistībā ar pieņemto lēmumu izpildes nodrošināšanu, arī attiecībā pret trešajām valstīm, kuras nav attiecīgo nolīgumu dalībvalstis.

Šāda situācija ir izveidojusies tāpēc, ka Vidusjūras reģionā problēmas saistībā ar robežu noteikšanu starp blakusvalstīm teritorijā, kas nav lielāka par 400 jūras jūdzēm, ir saistītas ar sarežģītiem un politiski jutīgiem strīdus jautājumiem. Šajā ziņā Vidusjūra atšķiras no citām daļēji slēgtām jūrām ap ES, piemēram, no Baltijas jūras, kur vairums valstu ir atrisinājušas robežu noteikšanas jautājumus, pamatojoties uz UNCLOS , un ir vienojušās par to jūrniecības zonām.

Attiecībā uz daudzpusējo sadarbību starptautiskie un reģionālie nolīgumi, kas regulē jūrniecības darbības, ar dažiem izņēmumiem attiecas tikai uz vienu nozari. Komisija ir uzsākusi pētījumu, kura mērķis ir noteikt galvenās nepilnības, kas kavē to lēmumu ratificēšanu, īstenošanu un izpildi, kuri pieņemti saskaņā ar esošajiem nolīgumiem un ko pieņēmušas organizācijas, kas nodarbojas ar jūrlietām Vidusjūras baseinā. Pētījuma uzdevums ir arī apzināt iespējas daudzpusējās sadarbības un atbalsta uzlabošanai šajā jomā.

Lai panāktu virzību ceļā uz pārnozaru pieeju jūrlietām, ir jānodrošina skaidrāks pārskats par šo organizāciju veikto darbu, tostarp par to, vai šo struktūru pieņemtie un atbalstītie noteikumi tiek sistemātiski uzraudzīti un pilnībā īstenoti. Lielāka skaidrība ir jāievieš arī par piekrastes valstu uzdevumiem un pienākumiem. Tas jo īpaši attiecas uz jūrniecības zonu pārvaldību ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.

Ņemot vērā būtiskās atšķirības politiskajā un ekonomiskajā situācijā, varētu tikt veicināta jūras telpas labāka pārvaldība apakšreģionu līmenī. Virzība šajā jomā tiek panākta tad, ja blakusesošās valstis vienojas noteikt kopīgu jūras robežu vai arī kopīgi apsaimnieko savus dzīvos vai nedzīvos resursus. Ieinteresēto aprindu pārstāvji jau ir vērsuši valstu valdību un starptautisko iestāžu uzmanību uz to, ka šajos jautājumos ir nepieciešama steidzama situācijas uzlabošana.

Komisija:

- atbalstīs Vidusjūras reģiona valstu strukturētu un neformālu dialogu ar augsta līmeņa sanāksmju, kā arī akadēmisko un citu starptautisko organizāciju palīdzību, lai uzlabotu jūras telpas pārvaldību, tostarp apakšreģionu līmenī;

- sagatavos pārskatu par esošajiem nolīgumiem un organizācijām, kas saistīti ar jūrlietām Vidusjūrā;

- sniegs ieteikumus pārnozaru sadarbības uzlabošanai starp esošajiem nolīgumiem un organizācijām;

- savās divpusējās attiecībās turpinās veicināt UNCLOS ratificēšanu un saskaņotu īstenošanu;

- uzsāks pētījumu par izmaksām un ieguvumiem, kas saistīti ar jūrniecības zonu izveidi.

3.3. Ieinteresēto aprindu aktīvāka iesaistīšanās

Ieinteresēto aprindu pārstāvju aktīva iesaistīšana jau no paša sākuma ir bijusi integrētās jūrniecības politikas būtiska iezīme. Pilsoniskā sabiedrība ir par to, lai tiktu uzlabots reģionālā līmeņa dialogs kā līdzeklis pārvaldības uzlabošanai Vidusjūras reģionā. Nesen Vidusjūras reģionā tika izveidota arī Reģionālā konsultatīvā padome, kurā sadarbojas zvejniecības aprindu pārstāvji.

Ieinteresēto aprindu pārstāvju iesaistīšana arī paliks galvenā prioritāte integrētās jūrniecības politikas īstenošanā Vidusjūras reģionā.

Komisija:

- mudinās interesentu grupas regulāri izskatīt ar Vidusjūru saistītos jautājumus, lai ierosinātu prioritātes integrētas jūrniecības politikas veidošanai Vidusjūras baseina mērogā;

- apzinās iespējas, kā labāk veicināt visu piekrastes valstu ieinteresēto aprindu sadarbību.

4. Pārnozaru instrumenti integrētai jūrniecības pārvaldībai

Veiksmīgai jūrniecības pārvaldībai ir nepieciešami pārnozaru instrumenti, kuru uzdevums ir radīt papildu potenciālu ar jūras izmantošanu saistītai ekonomiskajai izaugsmei un nodrošināt vides aizsardzību un labāku nākotni piekrastes iedzīvotājiem.

4.1. Jūras teritoriālā plānošana un jūras vides stratēģijas

Neraugoties uz pašreizējo ekonomikas krīzes radīto negatīvo ietekmi, tiek prognozēts, ka jūrniecības darbību apjomi — no jūras pārvadājumiem līdz pat atjaunojamu enerģijas ieguves avotu attīstībai un tūrisma plūsmām — nākotnē pieaugs. Vidusjūras baseina izaugsmes potenciāla labāka izmantošana ar tādiem nosacījumiem, kas ir saskaņā ar labu vides stāvokli, un vēlāka rezultātu optimizēšana ir labāk panākama ar jūras teritoriālās plānošanas palīdzību.

Jūras teritoriālā plānošana ir iecerēta kā efektīvs uz ekosistēmu orientētas pārvaldības instruments, lai analizētu savstarpēji saistīto ietekmi, ko rada jūrniecības darbības, risinātu konfliktus starp jūras telpas izmantotājiem un saglabātu jūras biotopus. Komisijas 2008. gada konsultatīvajā paziņojumā[8] norādīti vairāki principi jūras teritoriālās plānošanas izstrādei dalībvalstīs. To var piemērot arī plašākā — Vidusjūras reģiona — kontekstā.

Tomēr salīdzinājumā ar citu jūru baseiniem jūras teritoriālās plānošanas prakse Vidusjūras reģionā joprojām ir vāji attīstīta — iespējams, tāpēc, ka jūrniecības zonu izveide un robežu noteikšana vēl joprojām ir jutīgs jautājums. Šīs problēmas ir jārisina, lai teritoriālo plānošanu varētu attīstīt pienācīgā līmenī.

ES dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli jūras ūdeņos[9], izstrādājot integrējošas „jūras vides stratēģijas”, kurās izmantota uz ekosistēmu orientēta pieeja cilvēka darbībām, kas ietekmē jūru. Šīm stratēģijām jābūt cieši saistītām ar jūras teritoriālo plānošanu. Šādas apņemšanās īstenošana — attiecīgos gadījumos ar reģionālu jūras konvenciju (jo īpaši Barselonas konvencijas un Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas ( GFCM )) palīdzību vai apakšreģionu līmenī — ir ārkārtīgi būtiska integrētās jūrniecības politikas īstenošanai Vidusjūras reģionā. Turklāt „Vidusjūras regulas”[10] mērķis jau ir integrēta uz ekosistēmu orientēta pieeja zvejniecības pārvaldībai. Vēl lielāku nozīmi šai koncepcijai piešķirs gaidāmā ES kopējās zivsaimniecības politikas reforma[11].

Komisija:

- uzsāks pētījumu par jūras teritoriālo plānošanu Vidusjūras baseinā, lai noteiktu iespējamos piemērošanas apgabalus, analizētu šķēršļus un apzinātu iespējas piemērot jūras teritoriālo plānošanu noteiktos apakšreģionos vai jūras apgabalos;

- pēc tam uzsāks projektu, kura mērķis ir izmēģināt jūras teritoriālās plānošanas piemērošanu apakšreģionu līmenī un veicināt konkrētas pārrobežu prakses izmantošanu;

- piemērojot kopīgu īstenošanas stratēģiju, palīdzēs dalībvalstīm pildīt savus pienākumus saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu saistībā ar pašu valstu jūras stratēģijām; līdz 2010. gadam paredzēts veikt arī visaptverošu novērtējumu par jūras ūdeņiem un to izmantošanu.

4.2. Integrēta piekrastes apgabalu un salu pārvaldība un apsaimniekošana

Klimata pārmaiņas, ostu attīstība, piekrastes tūrisms un ar to saistītie ieguldījumi, rūpes par jūrniecības vēsturiskā mantojuma un jūras vides, tostarp Natura 2000 teritoriju, aizsardzību — tas viss prasa integrētu pieeju Vidusjūras piekrastes apgabalu pārvaldībai un apsaimniekošanai. Kā norādīts atbilstošajā Baltajā grāmatā[12], Komisija ir apņēmusies nodrošināt to, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām tiek izvirzīta par pienācīgi augstu prioritāti piekrastes un jūras apgabalos.

Izmantojot esošos instrumentus, piemēram, iniciatīvu par Eiropas izcilāko ceļamērķi ( EDEN iniciatīva) un ES Kultūrmantojuma balvu vai Europa Nostra balvu, tiks gādāts arī par jūrniecības vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un sistematizēšanu, neatstājot novārtā ekonomiskos un vides aizsardzības aspektus. Šīs jomas attīstības potenciāls ar kultūras vērtībām pārbagātajā Vidusjūras baseinā ir milzīgs.

Pārnozaru pārvaldības instrumenti Vidusjūras piekrastes reģionos var palīdzēt rast labākus sociālās, vides un ekonomiskās ilgtspējības risinājumus, izmantojot integrētu pieeju. Vidusjūras baseina dalībvalstīs patlaban tiek izstrādātas Piekrastes zonas integrētas pārvaldības un apsaimniekošanas ( ICZM ) valsts līmeņa stratēģijas, un EK nesen ir parakstījusi pirmo sateces baseina teritorijai veidoto likumdošanas instrumentu par ICZM , kurš ir pieņemts Barselonas konvencijas satvarā[13].

Tomēr vajadzīgi vēl citi pasākumi, piemēram, labāk jāsaskaņo ar jūrniecību saistīto darbību pārvaldība jūrā un uz krasta (sauszemes–jūras robežjosla). Īpaši svarīgi tas ir salu gadījumā, kur transporta savienojumiem ir sevišķi liela nozīme. Šajā sakarībā dalībvalstis tiek mudinātas izstrādāt integrētu stratēģiju, lai risinātu salu reģioniem specifiskos problēmjautājumus un izveidotu sistēmu apmaiņai ar labāko praksi. Jāstiprina arī zināšanu bāze par Vidusjūras baseina teritorijās izmantoto ICZM praksi.

Konsekventi veicinot saskaņotas pieejas izmantošanu sauszemes–jūras robežjoslā un ievērojot uz ekosistēmām balstītu pieeju, integrētas jūrniecības politikas izstrādei Vidusjūras baseina teritorijās būtu jādod jauns stimuls ICZM potenciāla labākai izmantošanai.

Komisija:

- izveidos ICZM instrumentu un labākās prakses aprakstu un konkrētu pārvaldības piemēru krājumu internetā, lai veicinātu to īstenošanu;

- ES Septītās pamatprogrammas ietvaros atbalstīs zināšanu bāzes veidošanu par ICZM Vidusjūras reģionā, īpašu uzmanību veltot starptautiskās sadarbības aspektam;

- izskatīs, kādas ir sauszemes–jūras saskarnes stiprināšanas iespējas, jo īpaši sasaistot sauszemes un jūras teritoriju plānošanas jautājumus un šim nolūkam izmantojot darbības, kas 4.1. punktā ierosinātas saistībā ar jūras teritoriālo plānošanu.

4.3. Uz zināšanām balstītas darbības veicināšana

Lai izveidotu ilgtspējīgu jūrniecības ekonomiku un reāli pārvaldītu piekrastes teritorijas, vajadzīga politika, kuras pamatā ir labākā pieejamā zinātniskā informācija.

Lai novērtētu vides stāvokli un reāli iespējamos apjomus dabas resursu ieguvei no Eiropas jūrām, regulāri jāievāc attiecīgie pamatdati. Īstenojot kopējo zivsaimniecības politiku un vides jomā pieņemtos tiesību aktus Vidusjūras reģionā, Komisija turpinās uzsvērt zinātnisko ieteikumu un datu vākšanas lielo nozīmi. Ar kopīgu programmu un rīcībspējas pilnveides palīdzību tiks izvērtēts arī tas, kādas iespējas pamatdatu vākšanas jomā ir turpmākai sadarbībai ar ārpuskopienas valstīm, kuras atrodas Vidusjūras reģionā.

Nesen pieņemtā ES stratēģija jūras zinātniskajai un tehniskajai pētniecībai[14] paredz efektivitāti un izcilību veicināt, stimulējot integrētus pētniecības projektus. Turklāt tajā atzīts, cik svarīgi ir stiprināt starptautisko zinātnisko sadarbību, kas sevišķu nozīmi iegūst kā integrētas pārvaldības dzinējspēks ar jūrniecību saistītās darbībās, kuras norisinās kopīgajās jūras teritorijās. Stratēģijas īstenošana Vidusjūras teritorijās būs integrētas pārvaldības veicināšanas pamats. Labāka jūras pētniecības infrastruktūra, integrēti pētniecības un tehnoloģiju izstrādes ( RTD ) pasākumi, kuru īstenošanai izmanto jūrniecības kopas un tehnoloģiju platformas, un starpdalībvalstu un starpreģionu sinerģija — tas viss ir vajadzīgs, lai rastu saskanīgus risinājumus, kuri ļauj apzināt Eiropas jūru ekonomiskā potenciāla apmērus, ievērojot uz ekosistēmām balstītu pieeju. Konkrēti būtu jāizpēta iespēja attīstīt daudznozaru novērojumus saistībā ar jūras gultni, lai labāk izprastu un spētu kontrolēt ar cunami saistītos riskus.

Turklāt patlaban Komisija izstrādā Eiropas Jūras novērojumu un datu tīklu ( EMODNET ), kura mērķis ir uzlabot zinātības infrastruktūru un pārvarēt datu identificēšanas, pieejamības un izmantojuma šķēršļus. Sagatavošanā atrodas Eiropas jūru atlants, kura izstrāde iecerēta, lai palielinātu informētību un veidotu kopēju identitāti jūrniecības jomā. Ar šiem rīkiem būs aptverti arī sateces baseini.

Komisija:

- veidojot integrētu jūras ERA-NET (Eiropas Pētniecības telpas tīkls), kura mērķis ir labāk saskaņot dalībvalstu veikto jūras pētniecību, īpašu uzmanību pievērsīs Vidusjūras reģionam;

- formulēs ilgtermiņa stratēģijas pamatprincipus zinātniskajai sadarbībai Vidusjūras baseinā, lai sadarbība jūras pētniecības jomā attīstītos strukturētā veidā un risinātu kopējos problēmjautājumus, par kuriem puses ir vienojušās;

- ES Septītās pamatprogrammas ietvaros sagatavos lielu daudznozaru pētījumu programmu, kuras mērķis ir izveidot par Vidusjūru pieejamo zināšanu kopainu, kurā aptvertas visas attiecīgās nozares.

4.4. Integrēta pārraudzība drošākai jūras telpai

Jūrniecības darbību pārraudzība ir vajadzīga, lai veiksmīgi pārvaldītu ar jūru saistītās darbības un risinātu galvenās drošuma un drošības problēmas Vidusjūras reģionā.

Lai novērstu negadījumus un piesārņojumu no kuģiem, tostarp nelikumīgu naftas izvadīšanu, ir ārkārtīgi būtiski, lai ES dalībvalstis strikti īstenotu ar kuģošanas drošumu saistītos ES tiesību aktus un Vidusjūras reģiona partnervalstis palielinātu savu jūrniecības un ostu pārvaldes iestāžu administratīvo kapacitāti. ES finansētais reģionālais projekts SAFEMED kuģošanas drošuma, drošības un jūras vides aizsardzības jomā palīdz novērst trūkumus regulējumā un strukturālās atšķirības starp Vidusjūras reģiona ES dalībvalstīm un sadarbības partnervalstīm. Turklāt Komisija nāks klajā ar ierosinājumu, lai Eiropas Jūras drošības aģentūra ( EMSA ) uzsāktu tehnisko sadarbību ar Vidusjūras reģiona partnervalstīm, tostarp attiecībā uz piesārņojuma negadījumiem, nodrošinot piesārņojuma novēršanai izmantojamus kuģus[15]. Attiecībā uz kuģošanas pārraudzību tiks apsvērts iespējamais automātiskās identifikācijas sistēmas ( AIS ) reģionālā Vidusjūras servera paplašinājums.

Frontex aģentūra pēdējo gadu laikā ir pastiprinājusi atbalstu Vidusjūras reģiona ES dalībvalstīm, kuras izjūt milzīgu neregulārās imigrācijas spiedienu[16]. Komisija, izmantojot dialogu un finanšu palīdzību Vidusjūras reģiona partnervalstīm, veicinās to iesaistīšanu pasākumos, kurus Vidusjūras reģionā koordinē Frontex . Pa jūru veiktas narkotiku pārvadāšanas apkarošanai notiek pastiprināta sadarbība, ko veic Jūrniecības novērošanas un operāciju centrs narkotiku apkarošanas jomā ( MAOC-N ) un Centre de Coordination pour la Lutte Anti-Drogue en Méditerranée ( CeCLAD-M ).

Tomēr līdz šim jūrniecības pārraudzība daudzos gadījumos ir tikusi veikta nozares līmenī, tādējādi dažādas valstis un dažādas iestādes ir vairākkārtīgi vākušas vienus un tos pašus pārraudzības datus. Tāpēc viens no galvenajiem integrētas jūrniecības politikas mērķiem ir integrēt jūrniecības pārraudzību, veicinot informācijas apmaiņu un sadarbību starp valstu iestādēm, kuras ir atbildīgas par uzraudzību un pārraudzību jūrā[17], bet neskarot to uzdevumus un kompetences, kas noteiktas ES un atsevišķu valstu tiesību aktos. Tādējādi varētu uzlabot ne vien vispārējo pārraudzības līmeni informācijas vākšanas un apstrādes ziņā, lai būtu iespējams labāk koordinēt jūrā un ostās veiktās darbības, bet arī samazināt pārraudzības izmaksas, izmantojot līdz šim neizmantotus apjomradītus ietaupījumus. Ir jāturpina apsvērt Vidusjūras reģiona partnervalstu iesaistīšanu jūrniecības pārraudzības integrēšanā.

Komisija:

- uzsāks izmēģinājuma projektu, lai uzlabotu sadarbību starp Vidusjūras reģiona valstu iestādēm, kas atbildīgas par jūrniecības uzraudzību, pārraudzības darbībām un informācijas apmaiņu starp ostas iestādēm;

- turpmākajā paziņojumā nāks klajā ar principiem integrētai jūrniecības pārraudzībai Eiropas Savienībā, lai arvien vairāk pārietu no nozares pieejas uz integrētu pieeju jūrniecības pārraudzībai Eiropas Savienības un atsevišķu valstu mērogā.

5. Secinājumi

Problēmām, kuras skar Vidusjūru, ir vajadzīgi kopīgi un, galvenais, integrēti risinājumi, kuru pamatā ir uzlabota jūrniecības pārvaldība. Tas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā arvien pieaugošo pieprasījumu pēc dabas resursiem un spiedienu uz jūras vidi, kā arī nepārtraukto nepieciešamību pēc izaugsmes un jaunām darbavietām jūrniecības nozarēs un reģionos.

Integrētai pieejai jūrlietām, protams, nevajadzētu mazināt konkrētās ar jūrniecību saistītās jomās izstrādāto instrumentu un mērķu nozīmi. Gluži pretēji, tās mērķis ir nodrošināt nepieciešamo pārnozaru pārvaldības perspektīvu un instrumentus, lai varētu līdz minimumam samazināt negatīvo ietekmi un pēc iespējas palielināt efektivitāti un ekonomisko ieguvumu.

Tāpēc Komisija aicina Padomi un Parlamentu

- apstiprināt šajā paziņojumā izklāstītos mērķus un darbības;

- atbalstīt ierosināto pieeju to attiecīgajās atbildības jomās.

[1] MARPOL I pielikums (nafta) un V pielikums (atkritumi).

[2] Parīzes 2008. gada 13. jūlija deklarācija un saistītā atsauce uz iniciatīvu Horizon 2020 .

[3] SEC(2008) 2868.

[4] COM (2008) 395.

[5] Saites: http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/governance_memberstates_en.html http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/memberstates_en.html

[6] Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta reģionālais stratēģiskais dokuments (2007.-2013. g.) par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerību.

[7] Attiecībā uz vertikālo ūdens slāni piecas piekrastes valstis ir ieviesušas tiesību aktus, kuros noteikta 12 jūras jūdzes plata to teritoriālajiem ūdeņiem piegulošā zona, kurā tiek īstenoti likumi un noteikumi muitas, finanšu, imigrācijas vai sanitārajā jomā. Piecas piekrastes valstis zemūdens kultūras mantojuma aizsardzības nolūkos ir paziņojušas par arheoloģisko zonu, kas robežojas ar to teritoriālajiem ūdeņiem. Četras piekrastes valstis ir paziņojušas zvejniecības aizsargzonas, un trīs valstis noteikušas vides aizsardzības zonas. Piecas piekrastes valstis ir paziņojušas ekskluzīvas ekonomiskās zonas (EEZ), kurās piekrastes valstij ir suverēnas tiesības attiecībā uz dzīvajiem un nedzīvajiem jūras resursiem.

[8] COM (2008) 791.

[9] 2008. gada 25. jūnija Direktīva 2008/56/EK.

[10] Padomes 2006. gada 21.decembra Regula (EK) Nr. 1967/2006.

[11] COM (2009) 163.

[12] COM (2009) 147.

[13] Protokols par integrētu Vidusjūras piekrastes zonas pārvaldību un apsaimniekošanu, parakstīts 2008. gada 21. janvārī Madridē (Spānija).

[14] COM (2008) 534.

[15] COM (2009) 301.

[16] Eiropadome savā 2009. gada 19. jūnija sēdē atkārtoti pauda bažas par nelegālo imigrāciju, norādot, ka „nesenie notikumi Kiprā, Grieķijā, Itālijā un Maltā vēl vairāk apliecina steidzamo nepieciešamību palielināt pūliņus nelegālās imigrācijas efektīvai novēršanai un apkarošanai pie jūras robežām ES dienvidu daļā…”.

[17] SEC (2008) 2737 un COM (2008) 68.