52009DC0141

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 26.3.2009

COM(2009) 141 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Ceturtais pārraudzības ziņojums par tērauda nozares pārstrukturēšanu Čehijas Republikā un Polijā

IEVADS

Šis ir ziņojums par rezultātiem, kas iegūti Čehijas Republikas un Polijas tēraudrūpniecības nozares pārstrukturēšanas pēdējā gadā. Tas ir sagatavots saskaņā ar pārraudzības prasībām, kuras ir paredzētas attiecīgi īpašajā 2. protokolā[1] un 8. protokolā[2], kas iekļauti Čehijas Republikas un Polijas Pievienošanās līgumā.

Iepriekšminētajos protokolos ir paredzēts pārejas periods tēraudrūpniecības nozares pārstrukturēšanas pabeigšanai un rezultātu novērtējuma svarīgākie kritēriji.

Komisija pieņēma pārraudzības ziņojumus 2004[3]., 2005[4]. un 2006[5]. gadā. Ceturtais beigu pārraudzības ziņojums papildina iepriekšējos Komisijas ziņojumus un novērtē 2006. gadā (pēdējais pārejas perioda gads) sasniegtos rezultātus, ņemot vērā attiecīgo informāciju, ko iesniedza 2007. un 2008. gadā.

ČEHIJAS REPUBLIKAS TēRAUDRūPNIECīBAS PāRSTRUKTURēšANA

Noteikumi 2. protokolā attiecas uz šādiem uzņēmumiem: Ispat Nova Hut (tagad Mittal Steel Ostrava — MSO ), Valcovny Plechu Fridek-Mystek ( VPFM ) un Vitkovice Steel ( VS ). Šo uzņēmumu tirgus daļa Čehijas Republikā neapstrādāta tērauda ražošanas nozarē 2006. gadā bija 57 %.

Valsts atbalsts pārstrukturēšanai

Balstoties uz pieejamo informāciju, Komisija secinājusi, ka Čehijas Republika ir ievērojusi protokolā noteiktos pienākumus par valsts atbalstu. Beigu novērtējums liecina, ka kopējais piešķirtais valsts atbalsts saņēmējiem uzņēmumiem pārstrukturēšanas nolūkos bija CZK 8,3 miljardi, jeb 59 % protokolā noteiktās robežvērtības (CZK 14,15 miljardi). Šis atbalsts tika piešķirs līdz 2003. gada beigām. Turklāt Komisija secināja, ka faktiski piešķirtā valsts atbalsta apjoms, kas ir mazāks par paredzēto, uzņēmumu finansiālo sniegumu neietekmēja nelabvēlīgi.

Šis atbalsts galvenokārt bija vērsts uz finansiālo pārstrukturēšanu. Atbalstītiem uzņēmumiem samazinot parādu slogu, tika atvieglota to iegāde, kuru veica stratēģiskie investori, un nodrošināta piekļuve līdzekļiem modernizācijas programmu finansēšanai. Piešķirtā atbalsta apjomu noteica, pamatojoties uz apstiprinātajām Valsts pārstrukturēšanas programmām (VPP) un Individuālajiem uzņēmējdarbības plāniem (IUP), kuros ieguldījumiem piešķīra svarīgāko nozīmi izmaksu samazināšanā un galaražojumu kvalitātes uzlabošanā, lai tādējādi palielinātu uzņēmumu darbības ienākumus. Komisija beigu novērtējumā pievērsa īpašu uzmanību attiecībai starp piešķirto valsts atbalstu un īstenotajiem ieguldījumiem.

Analīzē ieguva šādus rezultātus katram uzņēmumam:

a) MSO saņēma 86 % no maksimālā pārstrukturēšanas atbalsta, kas ir atļauts protokolā, no kura lielāko daļu sniedza 2003. gadā un kas bija saistīts ar parādsaistību norakstīšanu.

b) VPFM saņēma 99 % no maksimālā valsts atbalsta apjoma, kas ir paredzēts protokolā un ko pilnā apjomā piešķīra 2003. gadā, galvenokārt aizstājot parādsaistības ar pašu kapitālu sadarbībā ar valsts privatizācijas aģentūrām. Daļu no šā atbalsta atlīdzināja (sk. turpmāk 3.4.2. punktu).

c) VS saņēma 37 % no protokola robežvērtības galvenokārt 1997.–2001. gadā, un pēc 2002. gada uzņēmumam pārstrukturēšanas atbalstu nepiešķīra. Šā atbalsta mērķi bija atbrīvot uzņēmumu no parādsaistībām pret galvenajiem kreditoriem un mazākā mērā segt darbības izmaksas.

Protokolā ir paredzēts, ka VPP neiekļautajiem uzņēmumiem pārstrukturēšanas atbalstu piešķirt nedrīkst. Komisija uzsāka izmeklēšanu par Čehijas Republikas tēraudrūpniecības uzņēmumu Trinecke , kas nav iekļauts protokolā, tomēr tā secināja, ka nelikumīgs valsts atbalsts šim uzņēmumam netika piešķirts[6].

Jaudas samazināšana

Lai kompensētu konkurences priekšrocības, kuras ieguva atbalstītie uzņēmumi, saņemot pārstrukturēšanas atbalstu, saskaņā ar protokola 2. pielikumu tiem bija jāslēdz vairākas ražošanas iekārtas. Neto jaudu samazinājums, kas Čehijas Republikai bija jāpanāk 1997.–2006. gadā galaražojumiem, tika aplēsts 590 000 tonnu apmērā.

Minētās iekārtas bija ļoti novecojušas, un to slēgšana labvēlīgi ietekmēja uzņēmumu finanšu rezultātus un sekmēja enerģijas patēriņa un vidi piesārņojošu izmešu samazināšanu. Pārraudzībā konstatēja, ka iekārtu slēgšanu veica saskaņā ar attiecīgo Komisijas lēmumu[7].

VPFM 1. un 2. karstās velmētavas pilnīga slēgšana, ko atlika uz sešiem mēnešiem, kā ziņots trešajā progresa ziņojumā[8], noritēja 2006. gada pirmajā pusgadā.

MSO veica izmaiņas profilvelmētavas jaudā saskaņā ar Komisijas lēmumu[9]. Izmaiņas bija saistītas ar esošās velmētavas modernizāciju nevis jaunas velmētavas būvniecību; tas prasīja daudz mazākus ieguldījumus, nekā paredzēts. Ņemot vērā apstākli, ka uzņēmums saņēma mazāku valsts atbalsta apjomu, nekā paredzēts, Komisija secināja, ka minētās izmaiņas ir neitrālas valsts atbalsta ziņā.

Citi svarīgākie pārstrukturēšanas kritēriji

Dzīvotspēja un finansiālais sniegums

Pārstrukturēšanas perioda beigās 2006. gadā visi atbalstītie uzņēmumi izturēja Komisijas dzīvotspējas pārbaudi kā noteikts protokolā[10]. Visiem uzņēmumiem EBITDA ir no 20,2% līdz 23,4% (mērķis — 10,0 %) un EBIT ir no 17,1% līdz 23,0% (mērķis — 1,5 %). Minētie rezultāti ir labāki, nekā paredzēts iepriekšējā progresa ziņojumā[11].

Ražīgums un nodarbinātība

Štata samazinājums atbalstītajos uzņēmumos 2006. gadā bija lielāks nekā paredzēts (vidējais nodarbinātības līmenis — 11 905 iepretim VPP mērķim — 12 222). Rezultātu sasniedza, galvenokārt izmantojot ārpakalpojumus, priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju un štatu samazināšanas shēmu. Tomēr tādēļ, ka notika kavēšanās ar ieguldījumu programmām, divi atbalstītie uzņēmumi nesasniedza nodarbinātības mērķa līmeni līdz 2006. gada beigām, sasniedzot to 2007. gada beigās.

Pārraudzības periodā panāktais nodarbinātības samazinājums un lielāka atbalstīto uzņēmumu produkcijas izlaide nodrošināja augstāku ražīguma līmeni.

Lai gan galīgais ražīgums (aptuveni 365 tonnas uz personu) arvien ir nedaudz mazāks par ES vidējo rādītāju, tas ievērojami pārsniedz IUP paredzēto līmeni, izņemot VPFM gadījumā.

Izmaksu samazināšana

Izmaksu samazināšanu veicināja ražošanas procesu racionalizācija un laba pārvaldības prakse, piemēram, izmaksu samazināšanas vienību izveide un ieguldījumi jaunās informācijas tehnoloģijās. Pārstrukturēšanas mērķa sasniegšanu sekmēja daudzas miniiniciatīvas saistībā ar tehnisko apkopi un remontiem. Radikālus uzlabojumus konstatēja pēc tam, kad jaunie stratēģiskie investori pārņēma iepriekš valstij piederošus uzņēmumus, izmaksu samazināšanai būtībā kļūstot par uzņēmuma kultūru.

Vēl jo vairāk enerģijas izmaksu samazināšanos uz saražoto vienību sekmēja labāki iekārtu izmantošanas rādītāji. Šis ir svarīgs faktors, kas ir izšķirīgs uzņēmumu vides un ekonomiskajam sniegumam.

Citas protokola prasības

Uzņēmējdarbības/tirgus stratēģijas

Tika panāktas būtiskas izmaiņas atbalstīto uzņēmumu biznesa stratēģijās. Svarīgākais panākums ir bartera darījumu atcelšana. Atbalstītie uzņēmumi pārskatīja ražojumu klāstu, uzlaboja galaražojumu kvalitāti, iekļuva tirgos ar augstāku pievienoto vērtību, spējot konkurēt kvalitātes nevis cenu ziņā; iepriekšminēto veicināja privatizācija un atviegloja īpaši labvēlīgas tirgus tendences. Minētie centieni ir jāturpina, un tos sekmēs ražošanas līniju nākotnes modernizācijas īstenošana, attiecīgi uzlabojoties galaražojumu kvalitātei.

Ieguldījumi

Neviens uzņēmums nav īstenojis visus IUP paredzētos ieguldījumus. Visbeidzot līdz 2006. gada beigām uzņēmumi pabeidza vai uzņēmās neatsaucamas saistības tikai par 22 % līdz 71 % ieguldījumu no paredzētā mērķa. Tomēr, ņemot vērā to, ka piešķirtais valsts atbalsts bija mazāks par atļauto apjomu, Komisija secināja, ka pārstrukturēšanās noritēja ar atbilstošu atbalsta intensitāti un ka valsts atbalsts nepārsniedza vajadzīgo minimumu.

Vienīgi VPFM gadījumā īstenoto ieguldījumu līmenis salīdzinājumā ar pārstrukturēšanas atbalsta apjomu bija iemesls, lai Komisija uzsāktu izmeklēšanu un pieprasītu daļēju atbalsta atlīdzināšanu[12]. Tādējādi atbalstītais uzņēmums atmaksāja CZK 24,88 miljonus.

Komisija turpināja pārraudzīt atlikušo neatsaucamo saistību izpildi attiecībā uz ieguldījumiem, kas ir jāpabeidz 2007. un 2008. gadā. Tā kā dažu ieguldījumi īstenošana ir paredzēta pēc 2008. gada, ir iespēja veikt attiecīgus pasākumus, ja ieguldījumi netiks īstenoti.

Vides aizsardzība

Saskaņā ar protokolu atbalstītajiem uzņēmumiem jāpanāk atbilstība pievienošanās brīdī spēkā bijušajiem attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem vides aizsardzības jomā. Integrētas atļaujas saskaņā ar IPNK direktīvu[13] jau ir piešķirtas visām tērauda ražošanas iekārtām nozarē.

POLIJAS TēRAUDRūPNIECīBAS NOZARES PāRSTRUKTURēšANA

Noteikumi 8. protokolā attiecas uz šādiem uzņēmumiem: Polskie Huty Stali (tagad Mittal Steel Poland — MSP ), Huta Andrzej , Huta Bankowa , Huta Batory , Huta Buczek (tagad Technologie Buczek ), Huta L . W . (tagad Arcelor Huta Warszawa — AHW ), Huta Labedy un Huta Pokoj . Tostarp 2 uzņēmumus izslēdza no attiecīgās Valsts pārstrukturēšanas programmas (VPP) ( Huta Andrzej un Huta Batory ), jo tajos norit maksātnespējas administrēšana. Atbalstīto uzņēmumu tirgus daļa Polijā neapstrādāta tērauda ražošanas nozarē bija 70 %.

Valsts atbalsts pārstrukturēšanai

Balstoties uz pieejamo informāciju, Komisija secinājusi, ka Polija ir ievērojusi protokolā noteiktos pienākumus par valsts atbalstu. Polija izmaksāja PLN 2,73 miljardus kā pārstrukturēšanas atbalstu, proti, 82 % protokolā noteiktās robežvērtības (PLN 3,38 miljardi). Saskaņā ar protokolu minēto atbalstu piešķīra pirms 2003. gada beigām. Turklāt novērtējums liecināja, ka mazāks atbalsta apjoms neietekmēja uzņēmumu finansiālo sniegumu negatīvi. Līdzīgi kā Čehijas Republikas gadījumā Polijas uzņēmumiem sniegtais valsts atbalsts galvenokārt koncentrējās uz finansiālo pārstrukturēšanu.

Apstiprinātajā Polijas VPP ir sniegts detalizēts valsts atbalsta sadalījums atsevišķiem uzņēmumiem. Balstoties uz sniegtajiem datiem, Komisijai secinājusi, ka atbalsta apjoms un intensitāte ir ierobežota līdz stingri noteiktam minimumam, kas ir vajadzīgs, lai uzņēmumi kļūtu dzīvotspējīgi. Rezultāti attiecībā uz atsevišķiem atbalstītajiem uzņēmumiem ir šādi:

a) MSP saņēma 85 % no maksimālā pārstrukturēšanas atbalsta (PLN 3,14 miljardi), no kura lielākā daļa bija saistīta ar parāda norakstīšanu un aizdevuma garantijām. MSP meitas uzņēmums Huta Bankowa , kas 2006. gadā atdalījās no Arcelor-Mittal grupas (pēc Komisijas lēmuma par apvienošanos[14]) saņēma 92 % no apstiprinātā apjoma.

b) AHW saņēma 63 % no maksimālā valsts atbalsta apjoma. Tas apstiprinājās valsts atbalsta procedūrā, ko uzsāka Komisija, lai izmeklētu uzņēmumam AHW [15] piešķirtā atbalsta iespējamo ļaunprātīgo izmantošanu. Minētajā izmeklēšanā Komisija secināja, ka garantijas 31,2 miljonu euro apmērā daļēji tika izmantotas ļaunprātīgi, un pieprasīja daļēju atlīdzību. AHW 2007. gada novembrī brīvprātīgi atmaksāja 2,09 miljonus euro.

c) Huta Labedy un Huta Pokoj saņēma attiecīgi 40 % un 66 % no robežvērtības. Līdz ar to Komisija secinājusi, ka, neraugoties uz zemo ieguldījumu līmeni, atbalsta apjoms un intensitāte ir ierobežota līdz stingri noteiktam minimumam no vajadzīgajām pārstrukturēšanas izmaksām.

d) Technologie Buczek saņēma 41% no apstiprinātā maksimālā valsts atbalsta apjoma. 2006. gadā paziņotās bankrota procedūras dēļ Komisija pieņēma lēmumu[16] par valsts atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu, pieprasot atlīdzību.

Jaudas samazināšana

Protokolā bija paredzēts, ka saistībā ar piešķirto pārstrukturēšanas atbalstu bija jāslēdz vairākas ražošanas līnijas, lai kompensētu iespējamās konkurences priekšrocības un saistītos konkurences traucējumus. Neto jaudu samazinājumam, kas bija jāpanāk Polijai 1997.–2006. gadā galaražojumiem, tika aplēsts 1 231 000 tonnu apjomā.

Komisija izvērtēja jaudas samazināšanu, pārbaudot slēgšanas sertifikātus un izmantojot neatkarīga konsultanta pakalpojumus saskaņā ar attiecīgā Komisijas lēmuma[17] noteikumiem. Konkrētajā MSP gadījumā un saskaņā ar apstiprinātajām izmaiņām šā uzņēmuma uzņēmējdarbības plānā[18], karsti velmētu slokšņu iekārtu slēgs tikai tad, kad uzstādīs jaunu karsti velmētu slokšņu iekārtu Krakovas ražotnē (plānots 2008. gada beigās).

Pamatojoties uz sniegto informāciju, Komisija secināja, ka iekārtu slēgšanu veica saskaņā ar apstiprinātajiem plāniem.

Papildus protokolā izvirzītajiem pienākumiem Polijas tēraudrūpniecības uzņēmumi nolēma brīvprātīgi likvidēt vairākas neefektīvas jaudas, tostarp koksa krāsnis, slabinga un blūminga ražotnes un elektrolītiskās cinkošanas līniju.

Citi svarīgākie pārstrukturēšanas kritēriji

Pēc Technologie Buczek bankrota procedūras Komisija secināja, ka uzņēmums neievēroja pārstrukturēšanas mērķus, un tāpēc pieņēma lēmumu par valsts atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu, pieprasot atlīdzību.

Dzīvotspēja un finansiālais sniegums

Visi uzņēmumi, izņemot Huta Bankowa , pārstrukturēšanas perioda beigās 2006. gadā bez problēmām izturēja Komisijas dzīvotspējas pārbaudi. Visiem uzņēmumiem EBITDA ir no 10,1% līdz 21,6% (mērķis — 10,0 %) un EBIT ir no 5,2% līdz 16,6% (mērķis — 1,5 %).

Huta Bankowa 2006. gadā neizturēja Komisijas dzīvotspējas pārbaudi saistībā ar tehnoloģiskajām grūtībām. Tomēr, pamatojoties uz pozitīvajiem rezultātiem, kas sasniegti 2005. gadā un vēlāk 2007. gadā, tika secināts, ka veikto pārstrukturēšanas centienu ieguvumi ļāva Huta Bankowa panākt noturīgu dzīvotspēju.

Ražīgums un nodarbinātība

Divu uzņēmumu sasniegtais beigu nodarbinātības līmenis bija zemāks par paredzēto, viena uzņēmuma nodarbinātības līmenis bija saskaņā ar plānoto un divu uzņēmumu nodarbinātības līmenis bija augstāks par plānoto. Vidējais nodarbinātības līmenis joprojām bija augstāks par paredzēto (gada vidējais nodarbinātības līmenis — 15 564 iepretim VPP mērķim — 13 702), kas galvenokārt saistīts ar iekārtu slēgšanas kavēšanos un galveno ieguldījumu pabeigšanu. Tomēr gaidāms, ka pašreizējās modernizācijas rezultātā tuvākajā nākotnē stāvoklis mainīsies.

Lai gan kopumā atbalstīto uzņēmumu ražīguma līmenis uzlabojās, tas joprojām ir daudz zemāks par ES vidējo, kā minēts protokolā. Vidējais ražīguma līmenis 2006. gada beigās bija aptuveni 321 tonna uz personu. Atsevišķu uzņēmumi rezultāti krasi atšķiras, proti, AHW sasniedza daudz augstākus rezultātus, nekā plānots, bet MSP sasniedza daudz zemākus rezultātus par IBP izvirzītajiem mērķiem.

Izmaksu samazināšana

Atbalstītie uzņēmumi skaidri apliecināja pārmaiņas uzņēmuma kultūrā; tas ļāva tiem samazināt izmaksas. Iegūtie rezultāti atsevišķu uzņēmumu līmenī liecina, ka ir veikti vairāki pasākumi, lai samazinātu izmaksas. Īpašu uzmanību pievērsa jaunajiem IT rīkiem, lai uzraudzītu un kontrolētu izmaksas visā ražošanas ķēdē. Tehnoloģiskos ieguldījumus īstenoja, lai modernizētu un aizvietotu pašreizējās iekārtas un sniegtu būtisku ieguldījumu izmaksu samazināšanā. Finanšu jomā pārskatīja vienošanās attiecībā uz maksājumiem par banku pakalpojumiem un izejvielu pirkuma līgumus.

Citas protokola prasības

Uzņēmējdarbības/tirgus stratēģijas

IUP izvirzītie mērķi attiecība uz ražošanas iekārtu reorganizāciju un uzlabotām organizatoriskajām struktūrām tika panākti. Turklāt uzņēmumi pārskatīja pārdošanas struktūru un panāca augstāku tiešo pārdevumu līmeni. Tika mainīts ražojumu klāsts un vajadzības gadījumā uzņēmumi iekļuva ražojumu tirgos ar augstāku pievienoto vērtību.

Ieguldījumi

Divi atbalstītie uzņēmumi — Huta Pokoj un Huta Bankowa — īstenoja ieguldījumu mērķus. Huta Labedy veiksmīgi pabeidza aptuveni 75 % apstiprināto ieguldījumu. AHW īstenoja 37% no sākotnēji apstiprinātā plāna, tomēr, tā kā 2005. gadā uzņēmumu pārņēma, tas ieguldīja jaunajā ražotnē, sasniedzot 170 % no sākotnēji paredzētā apjoma.

Kā paredzēts protokolā, MSP īstenoja ieguldījumus saistībā ar ražojumu klāsta izmaiņām un ražojumu kvalitātes uzlabošanu. Tomēr IUP izmaiņu dēļ energoefektivitātes un patēriņa robežvērtību mērķi 2006. gadā nevarēja panākt; minētos mērķus plānots sasniegt 2008. gadā.

Vides aizsardzība

Atšķirībā no gadījuma saistībā ar Čehijas Republikas tēraudrūpniecību saskaņā ar protokolu atbalstītajiem uzņēmumiem nevajadzēja panākt atbilstību pievienošanās brīdī spēkā bijušajiem attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem vides aizsardzības jomā. Tādējādi pārejas režīmā attiecībā uz vides acquis Polijai, kā noteikts Pievienošanās līgumā[19], paredzēts tādu tērauda ražošanas iekārtu saraksts, kurām piemēro izņēmumu un kurām nav jāatbilst IPNK direktīvas prasībām. Atkāpjoties no IPNK direktīvas, prasības atļauju piešķiršanai esošajām iekārtām līdz 2010. gadam nepiemēroja Huta Sendzimira (tagad daļa no MSP ), Huta Andrzej , Huta Czestochowa , Huta Batory , Huta Jednosc un Huta Laziska . Minētajiem ražotājiem atsevišķi izsniedza pārejas posma atļaujas, kurās paredzētssaistošs grafiks pilnīgas atbilstības panākšanai.

SECINāJUMI

Šis ir pēdējais pārraudzības ziņojums par tēraudrūpniecības pārstrukturēšanu Čehijas Republikā un Polijā. Ņemot vērā sasniegtos rezultātus, Komisija secina, ka Pievienošanās līguma 2. un 8. protokola noteikumi ir ievēroti:

— kopējais pārstrukturēšanas atbalsts, ko piešķīra atbalstītajiem uzņēmumiem, bija mazāks par robežvērtībām;

— tika panākts neto jaudu samazinājums;

— protokolu 3. pielikumā izvirzītie pārstrukturēšanas kritēriji (dzīvotspēja, ražīgums un izmaksu samazināšana) tika izpildīti.

Komisija secina, ka pārstrukturēšanās process pārejas periodā kopumā noritēja veiksmīgi. No 2007. gada tērauda ražotāji Polijā un Čehijas Republikā darbojas, ievērojot tos pašus nosacījumus kā pārējie tērauda ražotāji Eiropas tirgū.

Pārstrukturēšanās procesu īpaši atviegloja divi faktori — privatizācija un vispārējie tirgus apstākļi pārejas periodā (2003.–2004. gads). Gan Čehijas Republikas, gan Polijas tēraudrūpniecībā noritēja būtiskas pārmaiņas saistībā ar īpašnieku maiņu. Lai gan 2002. gadā tēraudrūpniecības uzņēmumi galvenokārt piederēja valstij, 2008. gadā tika pabeigta to privatizācija, nododot akcijas stratēģiskajiem investoriem. Turklāt Komisija uzskata, ka pārmaiņas uzņēmumu iekšējā kultūrā un stingra uzņēmējdarbības plānu īstenošana deva būtisku ieguldījumu, lai sagatavotu minētos uzņēmumus nākotnes uzdevumiem.

No otras puses, uzņēmumi ieguva no labvēlīgas konjunktūras tērauda tirgū un saistītā pārdošanas cenu pieauguma, kas kopš 2003. gada līdz 2008. gada vidum ļāva tiem ievērojami uzlabot sniegumu. Īpaši augstie izaugsmes rādītāji iekšējos tērauda tirgos abās dalībvalstīs būtiski palīdzēja atbalstītiem uzņēmumiem kļūt dzīvotspējīgiem.

Tērauda nozares pārstrukturēšanas pārraudzība sekmēja ciešu un regulāru sadarbību starp Komisiju, valsts iestādēm un uzņēmumiem. Tas veicināja atbilstošu pienākumu izpildi, kas bija paredzēti protokolā.

[1] OV L 236, 23.9.2003., 934. lpp.

[2] OV L 236, 23.9.2003., 948. lpp.

[3] COM(2004)443 galīgā redakcija.

[4] COM(2005)359 galīgā redakcija.

[5] COM(2006)814 galīgā redakcija.

[6] 2007/319/EK: Komisijas 2006. gada 8. septembra lēmums C 45/04 (ex NN 62/04) par valsts atbalstu, kas piešķirts Čehijas tērauda ražotājam Třinecké železárny, a.s ., OV L 119 9.5.2007., 37.–44. lpp.

[7] Lēmums 3010/91/EOTK, OV L 286, 16.10.1991., 20. lpp.

[8] COM(2006)814 galīgā redakcija.

[9] Valsts atbalsta lieta Nr. N 350/06 izmaiņas MSO pārstrukturēšanas plānā, Čehijas Republika, 13.9.2006, OV C 280, 18.11.2006., 4. lpp.

[10] Uzņēmumiem jāpanāk, lai:— bruto saimnieciskās darbības rezultāts, t. i., rezultāts pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) būtu vismaz 10 % neintegrētiem tēraudrūpniecības uzņēmumiem un 13,5 % integrētām metalurģiskajām rūpnīcām);— kapitāla rentabilitāte no apgrozījuma būtu vismaz 1,5 % (t.i., rezultāts pirms procentiem un nodokļiem (EBIT)).

[11] COM(2006)814 galīgā redakcija.

[12] Valsts atbalsta lieta Nr. N 350b/06 izmaiņas VPFM pārstrukturēšanas plānā, 8.6.2007., OV C 200, 28.8.2007., 1. lpp.

[13] Direktīva 96/61/EK, OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.

[14] Lieta Nr. COMP/M.4137 — Mittal/Arcelor , 2006. gada 7. aprīļa paziņojums saskaņā ar Padomes Regulas 139/20041 4. pantu.

[15] Komisijas 2007. gada 11. decembra lēmums par valsts atbalstu C 51/06 (ex N 748/06), ko Polija īstenojusi attiecībā uz Arcelor Huta Warszawa , OV L 143, 3.6.2008.

[16] Komisijas 2007. gada 23. oktobra lēmums par valsts atbalstu C 23/06 ( ex N 35/06), ko Polija īstenojusi attiecībā uz tērauda ražotāju grupu Technologie Buczek , OV L 116, 30.4.2008.

[17] Lēmums 3010/91/EOTK, OV L 286, 16.10.1991., 20. lpp.

[18] Valsts atbalsta lieta Nr. N 186/05 izmaiņas MSP pārstrukturēšanas plānā, 20.7.2005., OV C 12, 18.1.2006., 2. lpp.

[19] OV L 236, 23.9.2003., 875.–905. lpp.