11.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/91

1.1

EESK atzinīgi vērtē Padomes ieteikuma priekšlikumu un atbalsta Eiropas līmenī saskaņotus pasākumus, kuru mērķis ir noteikt, definēt un klasificēt reti sastopamās slimības.

1.2

EESK piekrīt, ka jāizveido valstu un reģionālie speciālo zināšanu centri, kā arī jāveicina un jāatbalsta to līdzdalība Eiropas references tīklos.

1.3

EESK atzinīgi vērtē to, ka tiek atbalstīti un saskaņoti pētniecības pasākumi reto slimību jomā un veikti pasākumi, lai sekmētu koordinācijas projektus, kuru mērķis ir optimāli izmantot nelielos pieejamos resursus un panākt ciešāku starptautisko sadarbību.

1.4

Lai apkopotu Eiropas pieredzi reti sastopamo slimību jomā, EESK iesaka ņemt vērā arī intelektuālā īpašuma tiesības un nodrošināt atbilstošas garantijas.

1.5

EESK atbalsta nacionālo plānu izstrādi, bet uzskata, ka 2011. gads ir pārāk īss termiņš, lai plānus sagatavotu pietiekami detalizēti.

1.6

Komiteja atzinīgi vērtē valsts un reģionālo centru apzināšanu līdz 2011. gadam, taču norāda, ka šā uzdevuma izpilde būs atkarīga no atbilstošas nacionālo plānu izstrādes.

1.7

EESK iesaka izveidot Eiropas līmeņa koordinācijas un informācijas apriti un izstrādāt vienotu un standartizētu tehnisko terminoloģiju, lai atvieglotu dažādu profesionālo kultūru pārstāvju sadarbību. Komiteja arī iesaka sagatavot tādu praktisku rokasgrāmatu, kurā būtu atspoguļotas nozares īpatnības.

1.8

EESK iesaka izstrādāt īpašu informācijas un ziņojumu sniegšanas sistēmu, kas nodrošinātu tādu references tīkla un “mobila pakalpojuma” darbību, lai attiecīgā informācija būtu pieejama ikvienai ieinteresētajai personai.

1.9

Komiteja ir gandarīta par to, ka ir paredzēts veikt arī sociālo zinātņu pētījumus, lai noskaidrotu vajadzības reto slimību jomā.

1.10

EESK iesaka katrā dalībvalstī izveidot reto slimību centrus, kas varētu veikt pētniecības institūtu, veselības aprūpes iestāžu un dienestu un valsts iestāžu darba saskaņošanu.

1.11

EESK iesaka, lai nacionālie reti sastopamo slimību centri veiktu uzdevumus, kas saistīti ar datu apkopošanu, akreditāciju, metodoloģiju un koordināciju.

1.12

Komiteja iesaka valstu stratēģijas reto slimību jomā iekļaut veselības aizsardzības un aprūpes nacionālajos plānos.

1.13

EESK iesaka pāriet no projektu finansēšanas uz ilgtermiņa finansējumu, lai efektīvi un lietderīgi izmantotu resursus un īstenotu pacientu tiesību aizsardzību.

1.14

Komiteja iesaka izvērtēt pacientu apvienību, profesionālo organizāciju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru līdzdalību, analizēt un novērtēt citās dalībvalstīs izveidoto references centru pieredzi, ņemot vērā pacientu intereses un tiesības.

1.15

Lai nodrošinātu atbilstošas garantijas, EESK iesaka sīkāk izpētīt veselības nozares profesionālo darbinieku mobilitātes iespējas, iesaistot arī profesionālās organizācijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālos partnerus.

1.16

Lai veselības aprūpē mazinātu nevienlīdzību, EESK iesaka izskatīt līdzsvarotas resursu izmantošanas nosacījumus, jo ieteikumā izvirzīts mērķis nodrošināt veselības aprūpes pieejamību visiem pacientiem, kas slimo ar reti sastopamām slimībām.

1.17

EESK atbalsta Eiropas Savienības konsultatīvās komitejas reto slimību jomā (EUACRD) izveidi un iesaka, lai papildus dalībvalstu, attiecīgās rūpniecības un pacientu organizāciju pārstāvjiem un ekspertiem tajā būtu iesaistīti sociālie partneri un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, jo bez to līdzdalības nav iespējams izstrādāt valstu stratēģijas, kas ir viens no ieteikuma īstenošanas priekšnosacījumiem.

1.18

EESK iesaka starptautiskās veselības aizsardzības politikas ietvaros atbalstīt Eiropas dienu cīņai pret retām slimībām, nosakot to par Vispasaules dienu cīņai pret retām slimībām.

1.19

EESK atbalsta to, ka 5 gadus pēc ieteikuma pieņemšanas tiktu izstrādāts ziņojums par tā izpildi, ar nosacījumu, ka īstenošanas gaitā tiks veiktas vajadzīgās izmaiņas, ņemot vērā pacientu tiesības; EESK vēlas piedalīties ieteikuma īstenošanas pastāvīgā novērtēšanā.

2.1.1

Kopienas rīcības programma reto slimību, tostarp ģenētisko slimību jomā bija pieņemta periodam no 1999. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim [Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 29. aprīļa Lēmums Nr. 1295/1999/EK, ar kuru pieņem Kopienas rīcības programmu reti sastopamu slimību gadījumiem sabiedrības veselības aizsardzības darbības jomā (1999–2003)]; tajā noteikts, ka reti sastopama slimība ir tāda slimība, kas skar ne vairāk kā piecus no desmit tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropas Savienībā. Šī definīcija izmantota arī Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 141/2000 par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai.

2.1.2

Tā kā retās slimības nav plaši izplatītas un tās ir specifiskas, ir vajadzīga vispārēja pieeja, kuras pamatā būtu īpaši kompleksi pasākumi, lai nepieļautu tādu nopietnu saslimstību vai priekšlaicīgu mirstību, ko var novērst, kā arī, lai uzlabotu slimnieku dzīves kvalitāti un sociāli ekonomisko stāvokli.

2.1.3

Eiropas Komisijas izveidotās darba grupas par references tīkliem reto slimību jomā uzdevums būs izstrādā pamatprincipus, darba metodes un Eiropas references centru atbilstības kritērijus. Šie jautājumi apskatīti arī Sestajā un Septītajā pētniecības un izstrādes pamatprogrammā.

2.1.4

Pasaules veselības organizācija (PVO) 2014. gadā plāno pieņemt Starptautiskās slimību klasifikācijas, kurā iekļautas arī reti sastopamās slimības, 11. redakciju. PVO ir aicinājusi Eiropas Savienības darba grupu reto slimību jomā piedalīties šo slimību kodifikācijā un klasifikācijā, uzņemoties konsultanta funkcijas.

2.1.5

Ja visas dalībvalstis ieviestu vienotu reto slimību definīciju, Eiropas Savienības ieguldījums ES un PVO sadarbībā būtu ievērojami lielāks, un tas veicinātu ES lomas palielināšanu veselības problēmu risināšanā visā pasaulē.

2.1.6

Viena no 2007. gadā pieņemtās Eiropas Veselības aizsardzības stratēģijas galvenajām prioritātēm ir personām, kas slimo ar reti sastopamām slimībām, nodrošināt to diagnosticēšanu, ārstēšanu un vispusīgu informāciju.

3.1.1

Reti sastopamo slimību jomā ir vajadzīga vispārēja pieeja, kuras pamatā būtu īpaši kompleksi pasākumi, lai nepieļautu tādu nopietnu saslimstību vai priekšlaicīgu mirstību, ko var novērst, kā arī, lai uzlabotu slimnieku dzīves kvalitāti un sociāli ekonomisko stāvokli.

3.1.2

Dati par reto slimību izplatību liecina, ka pastāv 5 000 līdz 8 000 reto slimību, kas skar aptuveni 6 % no ES iedzīvotājiem; tas nozīmē, ka ar reti sastopamām slimībām savas dzīves laikā slimo vai slimos 27 līdz 36 miljoni iedzīvotāju.

3.1.3

Vairums reto slimību ir ļoti reti sastopamas un skar vienu no 100 000 iedzīvotājiem vai pat mazāk. Personas, kas slimo ar reti sastopamām slimībām, kā arī viņu ģimenes locekļi ir īpaši izolēti un neaizsargāti.

3.1.4

Arī vecums, kad parādās pirmie reti sastopamas slimības simptomi, ir ļoti atšķirīgs: pusei no slimībām simptomi parādās jau piedzimstot vai bērnībā, bet otrai pusei — brieduma gados. Lielākā daļa reti sastopamo slimību ir ģenētiskas slimības, tomēr tās var izraisīt arī vides faktoru iedarbība grūtniecības laikā vai pēc tās, bieži vien saistībā ar ģenētisku noslieci. Dažas retās slimības ir parasto slimību reti sastopamas formas vai komplikācijas.

3.2.1

Reti sastopamās slimības ir ļoti atšķirīgas pēc to smaguma pakāpes un izpausmes veida. Reto slimību pacientu paredzamais mūža ilgums ir ievērojami mazāks. Dažas no šīm slimībām ir sarežģītas, deģeneratīvas un izraisa hroniskus veselības traucējumus, bet citas, ja tās savlaicīgi diagnosticē un pienācīgi ārstē, ir savienojamas ar normālu dzīvesveidu. Bieži vien vienlaicīgi pastāv vairāki traucējumi, kuriem ir funkcionālas sekas. Šie traucējumi pastiprina izolētības sajūtu, var būt par iemeslu diskriminācijai un mazināt jebkādas izglītības, profesionālās un sociālās dzīves iespējas.

3.3.1

Lai gan reti sastopamās slimības būtiski palielina vispārējo saslimstību un mirstību, piemērotu kodifikācijas un klasifikācijas sistēmu trūkuma dēļ tās nav atpazīstamas veselības aprūpes informācijas sistēmās. Reti sastopamo slimību politikas trūkums un pieredzes trūkums kavē slimību savlaicīgu diagnosticēšanu un apgrūtina pacientu piekļuvi veselības aprūpei. Šo slimību diagnosticēšanas, ārstēšanas un pacientu rehabilitācijas jomā starp dalībvalstīm pastāv lielas atšķirības. Dažādu dalībvalstu un/vai vienas dalībvalsts dažādu reģionu iedzīvotājiem nav vienādi pieejami specializēti veselības aprūpes pakalpojumi un zāles reto slimību ārstēšanai.

3.3.2

Pētījumiem, reto slimību diagnosticēšanai un ārstēšanai piešķirto līdzekļu apjoms dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs, un līdzekļu decentralizācija neveicina efektivitāti, jo daudzu pacientu ārstēšana notiek novēloti vai tās nav vispār.

3.3.3

Slimību diagnosticēšanai un ārstēšanai nepieciešamas speciālas zināšanas, bet resursu trūkuma dēļ pastāv lielas atšķirības, un daudziem pacientiem noteiktā diagnoze ir kļūdaina vai nepilnīga.

3.3.4

Ņemot vērā reto slimību īpašo raksturu — pacientu nelielo skaitu, nepietiekamas zināšanas un prasmes attiecīgajā jomā — būtiska nozīme un pievienotā vērtība ir starptautiskajai sadarbībai. Iespējams, ka reti sastopamās slimības ir vienīgā veselības aizsardzības joma, kurā 27 valstu — ar to atšķirīgajām pieejām — sadarbība varētu būt patiesi efektīva un lietderīga. To atzinušas gan visas iesaistītās puses, gan arī politiķi valstu un Eiropas līmenī. Apvienojot ierobežotos resursus, varētu gūt labākus rezultātus. Datu vākšanas metodes (to veids un termiņi), kā arī paziņošanas prasības dalībvalstīs ir atšķirīgas. Paziņošanas prasību var attiecināt uz visiem iedzīvotājiem vai arī paredzēt datu vākšanu konkrētam mērķim. Vienotas datu un informācijas sistēmas ieviešana ir svarīgs priekšnoteikums preventīvas un vienlaikus efektīvākas veselības aizsardzības politikas izstrādei un īstenošanai, kā arī pētniecības veicināšanai dalībvalstu un ES līmenī. Tikpat svarīgi ir nodrošināt ieinteresēto personu piekļuvi datiem un informācijai.

3.3.5

Īpaši svarīgi ir uzlabot smagi slimu pacientu un viņu ģimenes locekļu dzīves kvalitāti un sekmēt viņu integrāciju sabiedriskajā un profesionālajā dzīvē; šo cilvēku ikdienu raksturo pastāvīga cīņa, lai pārvarētu atšķirību, fiziskus un morālus pārbaudījumus.

3.3.6

Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāv virkne nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu, kuru mērķis ir informēt pacientus, kas slimo ar retām slimībām, izplatīt zinātniskās un klīniskās atziņas, uzlabot medicīniskās aprūpes un zāļu pieejamību par pieņemamu cenu, t.i., veicināt šādu slimnieku sociāli ekonomisko integrāciju. Šīm pilsoniskās sabiedrības iniciatīvām trūkst līdzekļu, tās nesaņem saskaņotu un koordinētu valdības atbalstu, ne arī koordinēta tīkla atbalstu, tādējādi pastāvīgi tiek apdraudētas pacientu tiesības. Starp pacientiem, viņu ģimenēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, speciālistiem un sociālajiem partneriem nav regulāras sadarbības. Attiecīgo veselības aprūpi un tās pieejamību raksturo lielas atšķirības un pieaugošas grūtības.

3.3.7

Reto slimību diagnosticēšana un ārstēšana ir dārga. Tā kā jauno tehnoloģiju izmantošanai un reti sastopamu slimību ārstēšanai nepieciešami ievērojami līdzekļi, ir būtiski svarīgi, lai katra dalībvalsts noteiktu un piemērotu visaugstāko iespējamo limitu.

3.3.8

Eiropas Komisija 2008. gadā publicēja paziņojumu par reti sastopamām slimībām un paziņojuma izstrādes gaitā uzsāka plašas publiskas konsultācijas, kas noslēdzās 2008. gada februārī.

3.3.9

Konsultāciju rezultāti apstiprināja, ka nepieciešami Kopienas līmeņa pasākumi. Padomes ieteikuma priekšlikums galvenokārt virzīts uz trim mērķiem:

3.3.10

Paziņojuma mērķis ir sekmēt vispārējas kopējas Eiropas stratēģijas izstrādi reti sastopamu slimību efektīvai atzīšanai, profilaksei, diagnosticēšanai un ārstēšanai, kā arī pētījumu veicināšanai šajā jomā. Tās mērķis ir arī stiprināt dalībvalstu sadarbību un sniegt atbalstu Eiropas informācijas tīklu un pacientu apvienību darbībai. Definējot un īstenojot jebkādu Kopienas politiku vai pasākumu, jānodrošina augsts veselības aizsardzības līmenis. Minētie pasākumi sekmēs vispārējā mērķa sasniegšanu, proti, stāvokļa uzlabošanu veselības jomā un Lisabonas stratēģijas nozīmīga rādītāja — veselīgas dzīves ilguma — palielināšanu. Lai to panāktu, ir labāk jāsaskaņo dažādas Kopienas programmas un iniciatīvas, piemēram, ES veselības aizsardzības programmas, pētniecības un izstrādes pamatprogrammas, stratēģija par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai, pārrobežu veselības aprūpes direktīva un citi ES vai dalībvalstu pasākumi.

3.3.11

Padomes ieteikuma priekšlikumā minēts, ka dalībvalstīm līdz 2011. gada beigām jāizstrādā vispārējas un integrētas stratēģijas reto slimību jomā un visos politikas izstrādes un lēmumu pieņemšanas posmos jāiesaista pacienti un to pārstāvības organizācijas. Minēto organizāciju darbībai nepieciešams aktīvs atbalsts, tostarp arī finansiāls atbalsts.

3.3.12

Lai arī EESK atbalsta valstu vispārēju un integrētu stratēģiju izstrādi, tā uzskata, ka ir jāpārskata izstrādes termiņi, lai vispārējā stratēģijā varētu ņemt vērā pacientu intereses. Šajā sakarā dalībvalstu līmenī ir jāizveido reto slimību jomā specializēti centri, kuri veiktu metodoloģijas izstrādes, datu apkopošanas, akreditācijas un koordinācijas pienākumus.

3.3.13

Lai nodrošinātu informācijas apriti ES līmenī, pētniecību, references centru apzināšanu un izveidi, ir jāizstrādā un jāpieņem kopīga un vienota tehniskā terminoloģija un diagnosticēšanas un ārstēšanas metodes. Tas būtu ne tikai pacientu interesēs, bet arī veselības aprūpes speciālistu un šīs nozares pakalpojumu sniedzēju interesēs. Tādēļ būtu lietderīgi sagatavot īsu šā sektora aprakstu jeb rokasgrāmatu dažādu profesiju pārstāvju sadarbībai reti sastopamu slimību, to diagnosticēšanas un ārstēšanas jomā.

3.3.14

Lai nodrošinātu Eiropas references tīkla izveidi, tā apzināšanu un “mobila pakalpojuma” sniegšanu, jāveic īpaši komunikācijas pasākumi un jāizveido ziņojumu sniegšanas sistēma, lai attiecīga informācija būtu pieejama ikvienai ieinteresētai personai.

3.3.15

Tā kā minēto pētniecības un pakalpojumu jaunā struktūra, iespējams, sekmēs intelektuālo jaunradi, jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu attiecīgo tiesisko aizsardzību.

3.3.16

EESK pauž gandarījumu par 2008. gada 29. februārī rīkoto pirmo Eiropas dienu cīņai pret reti sastopamām slimībām, un atbalsta ideju par vispasaules dienu cīņai pret reti sastopamām slimībām. Šī iniciatīva varētu rosināt starptautisku sadarbību, kas varētu būtiski sekmēt pētniecības un ārstēšanas efektivitāti. EESK uzskata, ka ir svarīgi veikt atbilstošus komunikācijas pasākumus, veicināt kultūru dialogu, tostarp pārvarēt valodu barjeru, uzlabot tehniskās iespējas, lai nodrošinātu ieinteresētajām pusēm (pacientiem, viņu ģimenes locekļiem, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem) piekļuvi vispusīgai un pareizai informācijai.

3.3.17

Vairākos iepriekšējos atzinumos Komiteja ir vērsusi uzmanību uz pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru būtisko nozīmi Kopienas vērtību saglabāšanā un piemērošanā, lai panāktu reālus uzlabojumus. Tādēļ Komiteja uzskata par būtisku, lai organizētas pilsoniskās sabiedrības dalībnieki un sociālie partneri varētu sniegt atbilstīgu ieguldījumu paziņojumā noteikto mērķu īstenošanā. Tā kā sabiedrība un sociālie partneri rada veselības aizsardzībai nepieciešamos resursus, tiem jāpiešķir stratēģiska loma šo resursu sadalē.

3.3.18

Lai mazinātu nevienlīdzību veselības aprūpes jomā, EESK iesaka izskatīt nosacījumus, kas sekmētu resursu līdzsvarotu izmantošanu, jo ieteikumā izvirzīts mērķis nodrošināt veselības aprūpes pieejamību visiem pacientiem, kas slimo ar reti sastopamām slimībām. Dalībvalstīs pieejamo līdzekļu apjoms ir atšķirīgs un arī to personu skaits, kuriem būtu jāsaņem ārstniecība, un to, kuri to saņem faktiski, ir krasi atšķirīgs.

3.3.19

EESK atbalsta saskaņotus pētniecības pasākumus, references centru apzināšanu un izveidi, jo tā var būt Eiropas Savienībai unikāla iespēja sniegt savu ieguldījumu veselības problēmu risināšanā pasaules mērogā. Minētā iespēja atbilst baltajā grāmatā “Kopā par veselību. ES stratēģiskā pieeja 2008.–2013. gadam” noteiktajam mērķim, proti, palielināt ES starptautisko nozīmi.

3.3.20

Eiropas Savienības konsultatīvās komitejas reto slimību jomā (EUACARD) izveide ir būtisks solis ceļā uz minēto mērķu sasniegšanu. EESK iesaka, lai konsultatīvās komitejas darbā līdzās dalībvalstu pārstāvjiem, ekspertiem, pacientu pārstāvības organizācijām un attiecīgās rūpniecības pārstāvjiem pastāvīgi piedalītos arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un sociālie partneri. Bez pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un sociālo partneru līdzdalības nebūs iespējams izstrādāt nacionālo stratēģiju, kas ir viens no ieteikuma īstenošanas priekšnosacījumiem.