Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānu”

COM(2008) 397 galīgā redakcija

2009/C 218/10

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2008. gada 16. jūlijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2009. gada 28. janvārī. Ziņotājs — ESPUNY MOYANO kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 451. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 25. un 26. februārī (25. februāra sēdē) ar 104 balsīm par un 2 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

2.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums.

3.   Vispārīgas piezīmes.

3.1.   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ļoti atzinīgi vērtē šo Eiropas Komisijas tālejošo ieceri, kas ir solis ceļā uz Kopienas ilgtspējības modeli. Līdz šim Komiteja ES modeļa ilgtspējības jautājumam ir pievērsusies jau vairākos savos pētījumos un atzinumos, no kuriem vēlas īpaši uzsvērt šādus:

3.2.   Ilgtspējas koncepcijas pamatā ir trīs galvenie pīlāri: ekoloģijas, sociālais un ekonomikas, un šiem pīlāriem jābūt savstarpēji saistītiem. EESK atbalsta rīcības plānā noteikto mērķi, proti, produktu aprites cikla laikā mazināt to nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, taču vērš uzmanību uz to, ka nedrīkst aizmirst arī par diviem pārējiem pīlāriem – sociālo un ekonomikas, lai modelis būtu patiešām ilgtspējīgs.

3.3.   Pašreizējā situācija.

3.3.1.   Pēc jautājuma izpētes vairāku gadu garumā Komisija 2008. gada jūlijā nolēma izdot minēto paziņojumu par ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpnieciskas ražošanas rīcības plānu.

3.3.2.   Eiropas rūpnieciskā ekonomika nenoliedzami saskaras ar smagām problēmām, un tai ir nepieciešams jauns uz ilgtspējību balstīts ražošanas un patēriņa modelis. Priekšlikuma mērķis tomēr nedrīkstētu būt iemesls, lai nepamanītu, kādā laikā tiek iesniegts šis priekšlikums par stratēģijas izstrādi un papildu likumdošanas pasākumu pieņemšanu. Visas pasaules tautsaimniecības pašlaik piedzīvo finansiālu krīzi, kuru tās risina, pieņemot valsts, Kopienas un daudzpusēja līmeņa pasākumus, lai gan minēto pasākumu ietekme nebūs tūlītēja.

3.3.3.   Šajā sarežģītajā situācijā, kura vēl joprojām tiek risināta, Komiteja vēlas vērst likumdevēja uzmanību uz pasākumu paketes iespējamo ietekmi uz to ekonomikas daļu, kam tā paredzēta – ražotājiem un patērētājiem. Paturot redzeslokā priekšlikuma apsveicamos mērķus, kurus var sasniegt vidēji ilgā laikā, priekšlikumam vajadzētu būt pārdomātam īstermiņā un neradīt nenoteiktību vai neapgrūtināt rūpniecisko ekonomiku ar papildu šķēršļiem.

3.4.   Viens no šāda mēroga iniciatīvas svarīgākajiem aspektiem ir tā saturiskā saprotamība un precizitāte. Šajā ziņā Komisijai būtu jāpieliek vēl lielākas pūles, lai skaidrāk parādītu, uz kādām ekonomikas nozarēm un kādām konkrētām jomām priekšlikums attiecināms. EESK arī uzsver, ka Komisija savā rīcības plānā nepietiekamu uzmanību velta metodikai un zinātniskajai pamatotībai; tas ir vajadzīgs, lai izveidotu ietekmes novērtējuma kopīgu sistēmu un novērstu tādu sistēmu izplatīšanos, kurās tiek apšaubīti iekšējā tirgus pamatprincipi un kas rada neizpratni patērētājos.

3.5.   EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ar apjomīgiem stimulējošiem pasākumiem atbalstīt uzņēmumu centienus pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Šāda pieeja un princips “maksā piesārņotājs” ir izdevīga tiem, kuri daudz pūļu velta vides aizsardzībai, kā arī ražošanas un patēriņa ilgtspējas uzlabošanai.

3.6.   Tā kā Komisijas ierosinātajā rīcības plānā paredzēti Eiropas ražotāju apjomīgs darbs pielāgošanās un uzlabojumu jomā, EESK vēlas uzsvērt, ka jābūt nodrošinātai no jauna noteikto pienākumu visaptverošai izpildei. Tādēļ Komisijai būtu jāparedz tādi noteikumi, kas importētiem produktiem un Eiropas ražojumiem iekšējā tirgū garantē vienlīdzīgu attieksmi un palīdz izvairīties no situācijām, kuras rada diskrimināciju un salīdzinoši neizdevīgus nosacījumus, tādējādi neattaisnojami pasliktinot Eiropas ražotāju stāvokli. Tādēļ Komiteja uzskata, ka vajadzīga iepriekšēja un rūpīga iekšējā tirgus situācijas analīze, kuras viens no mērķiem ir panākt vienlīdzīga režīma piemērošanu Kopienā un trešās valstīs ražotajiem izstrādājumiem.

3.7.   Viens no rīcības plāna galvenajiem aspektiem ir mazumtirdzniecības forums. Lai gan Komiteja atbalsta minēto mērķi (panākt ierobežoto dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu), tā uzskata, ka mazumtirdzniecības nozares vadīta foruma izveidošana nav labākais mērķa sasniegšanas līdzeklis.

3.7.1.   Tādēļ, ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju (daži mazumtirgotāji ar ievērojamu varu, turpretī ražotāju vidū ir daudz mazo un vidējo uzņēmumu), vienīgais rezultāts būtu piegādātāju ietekmēšana un ražojumu diskriminācija. Lai varētu nodrošināt mazumtirdzniecības foruma nevainojamu un līdzsvarotu darbību, būtu arī lietderīgi reglamentēt tā darba metodes. Mazumtirdzniecības forumam kā līdztiesīgi partneri būtu jāapvieno visi piegādes ķēdes dalībnieki (ražotāji, mazumtirgotāji, loģistikas nozare, patērētāji un akadēmiskās aprindas), tādējādi nodrošinot sadarbību risinājumu rašanā.

3.7.2.   Forums arī varētu veicināt brīvprātīgus pasākumus tādās jomās kā metožu izvērtēšana un pasākumu veikšana, lai uzlabotu ilgtspējīgu patēriņu visā ķēdē.

3.8.   Jautājumā par Ekodizaina Direktīvu EESK vēlas izteikt bažas par apzīmējuma “ar enerģiju saistītie ražojumi” neskaidrību. Ir skaidri jānorāda, ko tas nozīmē, un tieši kādus ražojumus aptvers priekšlikums, jo tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt minimālo juridiskās noteiktības līmeni ekonomiskajā ķēdē.

3.9.   Komisijas rīcības plānā paredzēti jauni ražojumu marķēšanas noteikumi. Šajā sakarā EESK norāda, ka labāk jāveicina ekomarķējums, lai sekmētu tā pārņemšanu rūpniecībā. EESK uzsver, ka šajā izpratnē marķēšanas noteikumus būtu lietderīgi saskaņot, kas ļautu vieglāk īstenot izvirzītos mērķus.

3.9.1.   Turklāt dažās nozarēs, piemēram, pārtikas un dzērienu nozarē, jau pastāv ļoti stingras marķēšanas prasības ražojumiem raksturīgo īpašību dēļ, uz kurām attiecas īpaši noteikumi.

3.9.2.   Kā jau tas ir darīts citos gadījumos, Komiteja uzsver, ka ir arī citi patērētāju informēšanas veidi, piemēram, tīmekļa vietnes un bezmaksas tālruņa numuri, kuri ir tikpat noderīgi Komisijas mērķu sasniegšanai. Būtu jāveic ražojumu marķēšanas formālo un saturisko aspektu analīze. Būtu arī jāveicina uz ražojumu etiķetēm norādāmās informācijas saskaņošana, jo tā labvēlīgi ietekmētu gan tirdzniecību, gan patērētājus un līdz ar to arī ražotājus. Tomēr kopumā EESK uzskata, ka patērētāju informēšana ir vislabākais veids, lai uzlabotu viņu informētību un izpratni un izmanītu patēriņa ieradumus.

3.10.   Komiteja izsaka nožēlu, ka Eiropas Komisija nav paudusi izlēmīgāku atbalstu pētniecībai, izstrādei un jauninājumiem, izstrādājot papildu pasākumus sava rīcības plāna stiprināšanai. Tieši krīzes laikā pētniecības darbībām katrā ziņā jāturpinās, tādēļ Komiteja aicina visās ražošanas un patēriņa ilgtspējai svarīgajās nozarēs aktivizēt ar pētniecību, izstrādi un jauninājumiem saistītos pasākumus.

(1)  Ziņotājs – Ribbe kgs, OV C 256, 27.10.2007.

(2)  Ziņotājs – Pezzini kgs, OV C 120, 16.5.2008.

(3)  Ziņotāja – Darmanin kdze, OV C 224, 30.8.2008.