EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52008XC1014(02)

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

OV C 261, 14.10.2008, p. 11–14 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

14.10.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/11


Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2008/C 261/09)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“Petit Epeautre de Haute Provence”

EK Nr.: FR-PGI-005-0475-20.06.2005

ACVN ( ) AĢIN ( X )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1.   Atbildīgais dienests dalībvalstī:

Nosaukums:

Institut national des appellations d'origine

Adrese:

51, rue d'Anjou

F-75008 Paris

Tālrunis:

(33) 153 89 80 00

Fakss:

(33) 142 25 57 97

E-pasts:

2.   Grupa:

Nosaukums:

Syndicat du petit épeautre de Haute-Provence

Adrese:

Quartier Aumage

F-26560 Mevouillon

Tālrunis:

(33) 475 28 51 86

Fakss:

(33) 475 28 51 86

E-pasts:

petit.epeautre@wanadoo.fr

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3.   Produkta veids:

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

4.   Specifikācija:

(Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.   Nosaukums: “Petit Epeautre de Haute Provence”

4.2.   Apraksts: Viengrauda kvieši Triticum monococcum ir stiebraugu labības augs, kas pieder pie graudzāļu dzimtas. Tam raksturīga bārkstaina, sāniski saspiesta divrindu vārpa. Graudu sedz plēksnes, tas ir bez rievas; lai to varētu lietot patēriņā, tas vispirms jānoloba (un, ja vajadzīgs, jāslīpē). Slīpēts grauds ir nolobīts grauds, kuram veikta papildus apstrāde plēkšņu pilnīgai atdalīšanai. Ir noteikti dažādi kvalitātes kritēriji. Maksimālais tādu daļu procentuālais daudzums, kas nav nevainojamas kvalitātes pamatlabība, ir 5 %, no kuriem:

2 % sadrupinātu graudu;

1,5 % bojātu graudu vai citu graudu piejaukuma (izkurtējuši graudi, citu sugu graudi, kaitēkļu saēsti graudi, ar parazītu nodarītiem bojājumiem, graudi ar iekrāsojušos dīgļaizmetni, sakarsuši graudi, sažuvuši graudi);

1 % graudu ar dīgļaizmetni;

0,5 % dažāda veida piejaukumu (citu sugu graudi, bojāti graudi, pelavas, melnie graudi, miltrasas skarti graudi, beigti kukaiņi vai kukaiņu daļas);

Minimālais īpatsvars ir 77 kg/hl.

Neapstrādātam graudam mitruma saturs nedrīkst pārsniegt 14 %.

Nolobīta grauda proteīnu saturam jābūt lielākam par 10,5 %.

“Petit épeautre de Haute Provence” var pārdot 500 g vai 1 kg maisiņos vai 3, 5, 10 vai 25 kg maisos.

Graudu ieteicamais derīguma termiņš ir 18 mēneši pēc to nolobīšanas.

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals: AĢIN zona (graudu un sēklu audzēšana, lobīšana) aptver 235 pašvaldības (vai pašvaldību daļas), kas atrodas vairāk nekā 400 metru augstumā un atrodas četros departamentos (Alpes de Haute-Provence, Hautes-Alpes, Drôme un Vaucluse) Francijas dienvidaustrumos. Pašvaldības atrodas šādos departamentos:

Alpes de Haute Provence departamentā:

Visas pašvaldības, kas pieder pie Banon, Forqualquier, Manosque, Noyers-sur-Jabron, Reillanne, Saint Etienne les Orgues kantona;

Château-Arnoux kantonā šādas pašvaldības: Aubignosc, Château Arnoux, Chateauneuf Val St Donat, Montfort un Peipin;

Peyruis kantonā šādas pašvaldības: Ganagobie, La Brillanne, Lurs un Peyruis;

Hautes Alpes departamentā:

Visas pašvaldības, kas pieder Aspres, Büech, Orpierre, Rosans, Ribiers un Serres kantonam;

Laragne kantonā šādas pašvaldības: Eyguians, Laragne-Montéglin, Lazer, Le Poët, Upaix, Ventavon;

Drome departamentā:

Visas pašvaldības, kas pieder Buis les Baronnies, La Motte Chalencon, Rémuzat, Séderon kantonam;

Luc en Diois kantonā šādas pašvaldības: Beaumont en Diois, Beaurières, Charens, Jonchères, La Bâtie des Fonds, Les Près, Lesches en Diois, Luc en Diois, Miscon, Poyols, Val Maravel, Valdrôme;

Nyons kantonā šādas pašvaldības: Arpavon, Aubres, Chateauneuf de Bordette, Chaudebonne, Condorcet, Curnier, Eyrolles, Les Pilles, Montaulieu, Saint Ferréol Trente Pas, Sainte Jalle, Valouse;

Vaucluse departamentā:

Visas Sault kantona pašvaldības;

Apt kantonā šādas pašvaldības: Apt, Auribeau, Caseneuve, Castellet, Gignac, Lagarde d'Apt, Rustrel, Saignon, Saint Martin de Castillon, Saint Saturnin d'Apt, Viens, Villars;

Bonnieux kantonā šādas pašvaldības: Buoux un Sivergues;

Gordes kantonā šādas pašvaldības: Lioux un Murs;

Malaucène kantonā šādas pašvaldības: Brantes, Savoillan un Saint Léger du Ventoux;

Mormoiron kantonā šādas pašvaldības: Blauvac, Flassan, Méthamis un Villes sur Auzon;

Pertuis kantonā šādas pašvaldības: Beaumont de Pertuis, Cabrières d'Aygues, Grambois, La Bastide des Jourdans, La Motte d'Aygues, Peypin d'Aygues, Vitrolles.

4.4.   Izcelsmes apliecinājums: Katrā saimniecībā attiecīgos apsējamos zemes gabalus lokalizē, izmantojot parcelācijas plānu, kas sagatavots saskaņā ar saimniecības uzskaites žurnālu. Sēklu izcelsmi pārbauda ar iepirkumu rēķiniem. Katrā zemes gabalā novāktos daudzumus reģistrē saimniecības žurnālā — attiecīgā kultūrauga ražas uzskaites lapā.

Katru produkcijas partiju un/vai uzglabājamo partiju uzglabāšanas vietās identificē ar partiju identifikācijas veidlapām. Šajās veidlapās norāda arī novāktos un nolobītos daudzumus, kā arī lobītāja identifikācijas numuru un lobīšanas datumu. Par katru lobīšanas, malšanas un iesaiņošanas posmu veic materiālo uzskaiti un sagatavo partiju pavadzīmi. Visi šie izsekojamības pasākumi nodrošina graudgu izsekojamību no zemes gabala, uz kura tie izaudzēti, līdz pārdošanai patērētājam.

4.5.   Ražošanas metode: Ar AĢIN aizsargātos viengrauda kviešus kultivē Haute-Provence ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā augstumā, kas pārsniedz 400 metrus. Šīs kultūras audzēšanu veic saskaņā ar tradicionālu ražošanas metodi: ievēro augu seku, izmanto sēklas, kas izaudzētas šajā ģeogrāfiskajā apgabalā, sēj vasarā un rudenī; ķīmiskās sintēzes produktus lietot aizliegts. Mēslošanai drīkst izmantot tikai pa 60 kilogramiem uz hektāra slāpekļa, 60 kg/ha kālija un 60 kg/ha fosfora. “Petit épeautre de Haute Provence” graudu augšanai vislabvēlīgākais ir maija lietus. Jūlijs, kas ir karsts un sauss, veicina graudu briešanu veselīgos apstākļos bez slimību attīstības. Maksimālā nelobītu graudu raža ir 40 centneri no hektāra.

Pēc novākšanas viengrauda kviešus, kam vēl nav nolobītas ziedplēksnes (sēnalas), glabā ģeogrāfiskajā apgabalā līdz nolobīšanai. Lobīšana ir posms, kas nepieciešami jāveic pirms jebkādas graudu izmantošanas patēriņam pārtikā vai malšanai miltos; to veic lobītāji, kas atrodas ģeogrāfiskajā apgabalā, un tā ir sēnalas atdalīšana no grauda. Lobīšanai ir nepieciešama patiesa zinātība, kas prasa lielu rūpību un piemērotus darbarīkus. Nedrīkst pieļaut, ka grauds tiek sabojāts vai ka tas tiek slikti nolobīts, un tam patiesi nepieciešamas lobītāja “prasmīgās rokas”. Dažādie šķirošanas un lobīšanas posmi ļauj iegūt graudu ar garumu no 5 līdz 10 mm un ar minimālo biezumu 1,5 mm. Starp novākšanu un nolobīšanu ir atļauts 2 gadu periods. Nolobītu graudu vēlāk var slīpēt (samazina pagatavošanas laiku).

4.6.   Saikne: Ģeogrāfiskais apgabals, uz kuru attiecas nosaukums “Petit Epeautre de Haute Provence”, ir viendabīga vienība ar Vidusjūras klimatu, un to galvenokārt raksturo tās augstums virs jūras līmeņa, kas nosaka laika apstākļu svārstību ietekmi. Sausas vasaras mijas ar aukstām ziemām.

“Petit épeautre de Haute Provence” ir pielāgojies šiem bargajiem klimatiskajiem apstākļiem un apgabala īpatnībām, jo agrīna sēšana tam ļauj izturēt skarbos ziemas apstākļus. Maija vēlīnās lietusgāzes veicina graudu kvalitāti, lai gan tās diezgan bieži sākas pārāk vēlu kviešiem un ziemas miežiem, kas ir par vienu mēnesi agrīnāki. Jūlijs, kas ir karsts un sauss, veicina graudu briešanu veselīgos apstākļos bez slimību attīstības.

Reģions atrodas uz kaļķakmens karsta tipa pamatnes, kas stipri ieplaisājusi un kas izveidojusies terciāra laikmetā. “Petit Epeautre de Haute Provence” ļauj izmantot visnabadzīgāko augsni (ko franču valodā dēvē par zemi šīs kultūras audzēšanai), uz kuras audzē arī lavandu.

Viengrauda kviešu saikni ar šo ģeogrāfisko apgabalu labi raksturo tas, ka tur izvietojušās pārstrādes ražotnes. Lobīšana notiek amatnieku ražotnēs, kas atrodas visā apgabalā. Ūdensteču krastos bija izveidotas daudzas dzirnavas, kuras šodien vairs nedarbojas un kurās ražoja arī miltus; tās bija aprīkotas ar akmens dzirnakmeņiem, ko varēja izmantot dažādām vajadzībām. Līdz ar tehnisko progresu un pārmantoto zinātību lobītāji šodien izmanto īpašus rīkus, ko pielāgo atkarībā no partijām un kas ļauj lobīšanā iegūt vairāk produkcijas, jo šīs lobīšanas un šķirošanas laikā tiek sadrupināts mazāks daudzums graudu. Nolobīto graudu kvalitāte ir viens no labākajiem vērtēšanas kritērijiem. Šīs darbības pareiza izpilde ir saistīta ar prasmīgu lobīšanas laika aprēķināšanu.

No vēsturiskā viedokļa interesanti atzīmēt, ka dažās Provansas aizvēsturiskajās vietās ir atrastas liecības par “Petit Epeautre” audzēšanu Haute Provence. Kad romieši okupēja “Provincia” (Provansa), šīs kultūras audzēšanu pārcēla uz “romiešu mazapgūtām” iekšzemes kalnu ganībām. Pēc Romas impērijas sabrukšanas ziemeļu ciltis iekaroja Provansu, un iedzīvotāji meklēja patvērumu dziļāk iekšzemē. Šie iedzīvotāji varēja izdzīvot, pateicoties viengrauda kviešu savas izturībai un labajai uzglabājamībai. Viengrauda kviešus Provansā audzēja visā viduslaiku posmā.

Par to, ka šī kultūra bija sastopama dažādās Haute Provence vietās, liecina dažādi administratīvie akti (1338), aptaujas (1775) un statistikas dati par lauksaimniecību (1804–1874).

Savukārt ar “Petit épeautre” saistītās ēdienu gatavošanas tradīcijas Haute Provence ir labi nostiprinājušās (“Formantée” 1375. gadā, slavenais “Grueu” 16. gadsimta sākumā ...) un plaši pazīstamas. Izplatītāji un pārstrādātāji “Petit Epeautre” bieži vien saista ar Haute Provence, jo tas ir apgabalam raksturīgs tipisks produkts. Haute Provence ir atzīta par senu “Petit épeautre” ražošanas vietu.

Haute Provence konservu fabrikas 2002. gadā saņēma Alpes de Haute Provence reģiona gardēžu konkursa “Goût et avenir” galveno balvu par desertu, kas bija pagatavots no “Petit épeautre de Haute Provence”.

4.7.   Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:

ULASE, Organisme Certificateur

Adrese:

ZA Champgrand

F-26270 Loriol-sur-Drôme

Tālrunis:

(33) 475 61 13 00

Fakss:

(33) 475 85 62 12

E-pasts:

info@ulase.fr

4.8.   Marķējums: Marķējumā obligāti jābūt pārdošanas nosaukumam un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, lobīšanas partijas identifikācijas numuram, neto svaram, ieteicamajam derīguma termiņam, iesaiņotāja vārdam vai nosaukumam un adresei.


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.


Top