52008PC0820

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 3.12.2008

COM(2008) 820 galīgā redakcija

2008/0243 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kurš iesniegts kādā no dalībvalstīm

(Pārstrādātā redakcija)

{SEC(2008) 2962}{SEC(2008) 2963}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums ir pārstrādātā redakcija Padomes 2003. gada 18. februāra Regulai Nr. 343/2003 (2003. gada 18. februāris), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (turpmāk „Dublinas regula)[1].

Komisijas 2007. gada 6. jūnijā izdotajā novērtējuma ziņojumā par Dublinas sistēmu (turpmāk „Dublinas novērtējuma ziņojums)[2], kā arī no dažādām ieinteresētajām aprindām saņemtajās atsauksmēs saistībā ar apspriešanās procesu par zaļo grāmatu[3] ir norādīti vairāki trūkumi, kas galvenokārt attiecas uz pašreizējo tiesību aktu noteikumos paredzētās sistēmas efektivitāti un aizsardzības līmeni, ko nodrošina starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, kuriem piemēro Dublinas procedūru. Tādēļ Komisija vēlas grozīt Dublinas regulu, lai no vienas puses, uzlabotu sistēmas efektivitāti un, no otras puses, nodrošinātu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju vajadzību visaptverošu risināšanu atbilstoši atbildības noteikšanas procedūrai. Turklāt atbilstoši Patvēruma politikas plānam[4] priekšlikums ir vērsts uz tādu situāciju risināšanu, kad dalībvalstu uzņemšanas spējas un patvēruma sistēmas ir īpaši noslogotas, kā arī pievēršas situācijām, kad starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem netiek nodrošināts pietiekams aizsardzības līmenis.

Kā paziņots Patvēruma politikas plānā, šis priekšlikums ir daļa no pirmā priekšlikumu kopuma, kuru mērķis ir nodrošināt kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (turpmāk „KEPS”) labāku saskaņošanu un augstākus aizsardzības standartus. To pieņem vienlaicīgi ar Eurodac regulas[5] pārstrādāto redakciju un Uzņemšanas nosacījumu direktīvas[6] pārstrādāto redakciju. Komisija 2009. gadā ierosinās grozīt Kvalifikācijas direktīvu[7] un Patvēruma procedūru direktīvu[8]. Turklāt 2009. gada pirmajā ceturksnī Komisija ierosinās izveidot Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, kura uzdevums būs sniegt praktisku palīdzību dalībvalstīm, lemjot par patvēruma pieprasījumiem. Atbalsta birojs arī palīdzēs dalībvalstīm, kuras saskaras ar problēmsituācijām to patvēruma sistēmās jo īpaši ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, izpildīt Kopienas tiesību aktu prasības, nodrošinot specifiskus ekspertu pakalpojumus un praktisku atbalstu.

- Vispārējais konteksts

Telpā, kur dalībvalstu iekšējās robežas netiek kontrolētas, bija jāievieš mehānisms, lai noteiktu atbildību par dalībvalstīs iesniegtajiem patvēruma pieteikumiem, lai, no vienas puses, garantētu efektīvu piekļuvi bēgļa statusa noteikšanas procedūrām un novērstu šķēršļus patvēruma pieteikumu ātras apstrādei un, no otras puses, novērstu patvēruma procedūru pārkāpumus, kas izpaužas kā vienas personas iesniegti vairāki patvēruma pieteikumi vairākās dalībvalstīs, vienīgi lai paildzinātu uzturēšanos dalībvalstīs.

Kārtība, kā noteikt atbildību par patvēruma pieteikumu izskatīšanu, sākotnēji bija iekļauta starpvaldību Šengenas Konvencijā, un to aizstāja ar Konvenciju, ar ko nosaka dalībvalsti, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kurš iesniegts kādā no Eiropas Kopienu dalībvalstīm, kas zināma kā "Dublinas Konvencija”[9]. Dublinas Konvencijas atbalstam pieņēma Padomes 2000. gada 11. decembra Regulu par Eurodac (Kopienas mēroga sistēma patvēruma pieteikumu iesniedzēju pirkstu nospiedumu salīdzināšanai) izveidi (turpmāk „ Eurodac regula”)[10].

Lai īstenotu EK līguma 63. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kurā bija paredzēts Dublinas Konvenciju aizstāt ar Kopienas tiesību aktu, un reaģētu uz 1999. gada oktobra Eiropadomes Tamperes sanāksmes secinājumos pausto vēlmi, 2003. gada februārī pieņēma Dublinas regulu.

Dublinas regulu uzskata par kopējās Eiropas Patvēruma sistēmas (turpmāk „KEPS”) pirmo pamatakmeni. Tā ievērojami uzlaboja Dublinas Konvenciju, ieviešot vairākus jauninājumus, un tās pamatā bija tie paši vispārējie principi, jo īpaši tas, ka atbildību par pieteikuma izskatīšanu uzņemas tā dalībvalsts, kurai bijusi vislielākā loma pieteikuma iesniedzēja ieceļošanā un dzīvošanā dalībvalstu teritorijās, pieļaujot dažus izņēmumus ģimenes vienotības aizsardzībai.

Hāgas programmā ir izteikts aicinājums Eiropas Komisijai pabeigt pirmās fāzes patvēruma tiesību aktu novērtējumu un iesniegt Padomei un Eiropas Parlamentam otrās fāzes instrumentus un pasākumus, lai tos varētu pieņemt līdz 2010. gada beigām. Dublinas novērtējuma ziņojumā tika secināts, ka kopumā ir lielākoties sasniegti sistēmas galvenie mērķi, jo īpaši izveidot skaidru un darbojošos mehānismu atbildības noteikšanai par patvēruma pieteikumiem, tomēr saglabājas noteiktas bažas gan par sistēmas praktisko piemērošanu, gan tās efektivitāti. Turklāt komentāros par zaļo grāmatu atspoguļojās būtisks daudzums trūkumu aizsardzībā, ko sniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem, uz kuriem attiecas Dublinas regula.

Šis priekšlikums par grozījumiem Dublinas regulā attiecīgi ir atbilde uz Hāgas programmā izteikto aicinājumu, un tā mērķis ir pievērsties Dublinas regulas īstenošanā konstatētajiem trūkumiem.

Turklāt šis priekšlikums ir vērsts uz saskanības nodrošināšanu ar ES patvēruma acquis attīstību, jo īpaši saistībā ar Patvēruma procedūru direktīvu, Kvalifikācijas direktīvu un Padomes Direktīvu 2003/9/EK par obligātajiem standartiem patvēruma meklētāju uzņemšanai (turpmāk „Uzņemšanas nosacījumu direktīva”)[11].

Šim priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā ir iekļauta ar šo regulu saistīto konstatēto problēmu sīka analīze, ka arī analīze attiecībā uz sagatavošanās darbiem tās pārskatīšanai, politikas pakārtoto risinājumu noteikšana un izvērtējums, kā arī vēlamā politikas risinājuma noteikšana un izvērtējums.

- Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

„Dublinas sistēmu” veido Dublinas regula un Eurodac regula, kā arī abas to īstenošanas regulas, proti, Komisijas 2003. gada 2. septembra Regula (EK) Nr. 1560/2003, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (turpmāk „Dublinas īstenošanas regula”)[12] un Padomes 2002. gada 28. februāra Regula (EK) Nr. 407/2002, ar ko paredz dažus īstenošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju[13].

Vairākus Dublinas regulas noteikumus pielāgoja regulatīvajai kontroles procedūrai ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko groza atsevišķus tiesību aktus, kuriem piemēro Līguma 251. pantā minēto procedūru, lai pielāgotu tos Padomes Lēmumam Nr. 1999/468/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2006/512/EK, attiecībā uz regulatīvo kontroles procedūru[14]. Tie ir iestrādāti šajā priekšlikumā.

- Atbilstība politikai citās jomās

Šis priekšlikums pilnībā atbilst Eiropadomes 1999. gada sanāksmes Tamperē secinājumiem un Hāgas programmai saistībā ar KEPS izveidi. Tas arī pilnībā ir saderīgs ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši attiecībā uz tiesībām uz patvērumu un personas datu aizsardzību.

APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM

Komisija Dublinas sistēmas novērtēšanai piemēroja divējādu pieeju, proti, novērtēšanu no tehniskā un politiskā viedokļa. Tehniskā novērtējuma (Dublinas novērtējuma ziņojums) pamatā bija plašs klāsts dalībvalstu ieteikumu, tostarp atbildes uz sīkāk izstrādātu aptaujas lapu, ko Komisija nosūtīja 2005. gada jūlijā, regulāras diskusijas ekspertu sanāksmēs un statistika. Rūpīgi tika apsvērti arī ieteikumi no citām ieinteresētajām personām, jo īpaši no Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Politiskais novērtējums notika kā apspriešanās, pamatojoties uz Zaļo grāmatu par KEPS nākotni. Reakcija uz šo politisko apspriešanos ietvēra 89 atsauksmes no plaša ieinteresēto aprindu loka. Apspriešanās laikā uzdotie jautājumi un izteiktie ierosinājumi ir snieguši galveno pamatu Patvēruma politikas plāna sagatavošanai, kurā izklāstīts ceļvedis turpmākajiem gadiem un pasākumu saraksts, ko Komisija paredz ierosināt, lai pabeigtu KEPS otro fāzi, tostarp inter alia Dublinas regulas grozījumu priekšlikums.

Komisijas dienesti 2008. gada 5. martā neoficiāli apsprieda ar dalībvalstīm šā priekšlikuma vispārējās pamatnostādnes Imigrācijas un patvēruma komitejā (IPK). Turklāt laikā no 2007. gada oktobra līdz 2008. gada jūlijam tika rīkotas ekspertu sanāksmes ar dalībvalstu speciālistiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos, juristiem, tiesnešiem un Eiropas Parlamenta locekļiem, lai uzzinātu viņu viedokli par Dublinas regulā vajadzīgajiem uzlabojumiem.

Apspriešanās procesā atklājās, ka vairums dalībvalstu vēlas saglabāt Dublinas regulas pamatprincipus, vienlaicīgi atzīstot nepieciešamību uzlabot dažus aspektus, galvenokārt saistībā ar efektivitāti. No otras puses, daudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisārs bēgļu jautājumos aizstāv būtiski atšķirīgu pieeju, kuras pamatā ir atbildības piešķiršana atbilstoši vietai, kur iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums. Tomēr, tā kā trūkst politiskas gribas veikt šādas izmaiņas, šīs organizācijas aicina regulā piedāvāt labāku risinājumu, kā apmierināt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju vajadzības saistībā ar aizsardzību. Eiropas Parlaments 2008. gada 2. septembrī pieņemtā ziņojumā par Dublinas sistēmas novērtējumu[15] ierosināja vairākus pašreizējās sistēmas uzlabojumus, no kuriem vairums ir orientēti uz aizsardzību.

Komisijas priekšlikumā ir ņemti vērā visu ieinteresēto personu izteiktie apsvērumi. Ierosinot paturēt Dublinas regulas pamatā esošos principus, Komisija uzskata, ka šajā priekšlikumā īpaši svarīgi ir pievērsties apsvērumiem, kas saistīti gan ar efektivitāti, gan aizsardzību.

PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ELEMENTI

- Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Priekšlikuma galvenais mērķis ir palielināt sistēmas efektivitāti un nodrošināt augstākus aizsardzības standartus personām, uz kurām attiecas „Dublinas procedūra”. Vienlaicīgi tā uzdevums ir palīdzēt labāk risināt īpaši smagas problēmsituācijas saistībā ar dalībvalstu uzņemšanas iespējām un patvēruma sistēmām.

Priekšlikumā ir saglabāti tie paši pamatā esošie principi, kas esošajā Dublinas regulā, proti, ka atbildība par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu jāuzņemas galvenokārt tai dalībvalstij, kurai bijusi vislielākā loma pieteikuma iesniedzēja ieceļošanā un dzīvošanā dalībvalstu teritorijās, pieļaujot dažus izņēmumus ģimenes vienotības aizsardzībai.

Turklāt tajā saglabāts minētā tiesību akta uzdevums, kas galvenokārt ir noteikt dalībvalstu pienākumus citai pret citu, un noteikumus, kas regulē dalībvalstu pienākumus pret patvēruma meklētājiem, uz kuriem attiecas Dublinas regula, paredzēt tikai tādā mērā, ciktāl tie ietekmē procedūru gaitu dalībvalstu starpā vai ir vajadzīgi atbilstības nodrošināšanai ar citiem patvēruma tiesību aktiem. Turklāt tiek ierosināts gan uzlabot jau esošās procesuālās garantijas, lai nodrošinātu augstāku aizsardzības pakāpi, gan ieviest jaunas juridiskās garantijas, lai labāk risinātu personu, uz kurām attiecas Dublinas procedūra, īpašās vajadzības, vienlaicīgi cenšoties novērst jebkādus trūkumus viņu aizsardzībā.

Priekšlikums ir vērsts uz šādiem jautājumiem.

1. Regulas darbības joma un atbilstība patvēruma acquis

Priekšlikums paplašina regulas piemērošanas jomu, attiecinot to arī uz alternatīvās aizsardzības pieprasītājiem (un saņēmējiem). Šo izmaiņu uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu atbilstību ES acquis , proti, Kvalifikācijas direktīvai, ar kuru tika ieviests alternatīvās aizsardzības juridiskais jēdziens. Turklāt priekšlikumā tiek pielāgoti regulā lietotie termini un definīcijas, lai tie atbilstu citos patvēruma tiesību aktos lietotajiem.

2. Sistēmas efektivitāte

Lai nodrošinātu atbildības noteikšanas procedūras vienmērīgu darbību, tiek ierosinātas vairākas izmaiņas, jo īpaši šādas.

- Tiek noteikti termiņi atpakaļuzņemšanas pieprasījumu iesniegšanai un samazināts termiņš atbildēm uz informācijas pieprasījumiem; tiek ieviests termiņš atbildēm uz pieprasījumiem humānu apsvērumu dēļ, un tiek precizēts, ka pieprasījumus humānu apsvērumu dēļ var iesniegt jebkurā laikā. Šo izmaiņu mērķis ir nodrošināt efektīvāku un ātrāku atbildības noteikšanas procedūru.

- Ir precizētas atbildības izbeigšanās klauzulas, jo īpaši attiecībā uz apstākļiem, kādos ir jāpiemēro atbildības izbeigšanās klauzulas, dalībvalsti, kas uzņemas pierādīšanas pienākumu, un atbildības izbeigšanās sekām. Šo precizējumu mērķis ir nodrošināt vienādāku regulas piemērošanu un mazināt skaidrojumu atšķirības dalībvalstīs, kas var sarežģīt vai novēlot atbildīgās dalībvalsts noteikšanu.

- Ir precizēti diskrecionāro klauzulu (humānā un suverenitātes) piemērošanas apstākļi un procedūras, lai inter alia nodrošinātu vienādāku un efektīvāku regulas piemērošanu dalībvalstīs. Šajās klauzulās veiktās izmaiņas ir sīkāk aprakstītas 4. punktā.

- Ir pievienoti noteikumi par pārsūtīšanu, proti, par kļūdainam pārsūtīšanām un pārsūtīšanu izmaksām. Ir pievienots jauns noteikums par būtiskās informācijas apmaiņu pirms pārsūtīšanām (sīkāk aprakstīts 5. punktā), lai inter alia atvieglotu sadarbību starp dalībvalstīm ar pārsūtīšanu saistītos praktiskos jautājumos.

- Esošais strīdu izšķiršanas mehānisms, kas pašreiz Dublinas īstenošanas regulā paredzēts tikai gadījumiem, kad dalībvalstis atšķirīgi piemēro humāno klauzulu, ir attiecināts arī uz strīdīgiem jautājumiem saistībā ar visas regulas piemērošanu.

- Lai iestādes varētu savākt visu nepieciešamo informāciju atbildīgās dalībvalsts noteikšanai un, ja vajadzīgs, lai mutiski informētu pieteikuma iesniedzēju par regulas piemērošanu, tiek pievienots noteikums par obligātas sarunas rīkošanu. Tā mērķis ir gan uzlabot sistēmas efektivitāti, atvieglojot tās piemērošanu, gan nodrošināt pietiekamas garantijas starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem.

3. Juridiskās garantijas personām, uz ko attiecas Dublinas procedūra

Lai nostiprinātu juridiskās garantijas starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem un dotu viņiem iespēju labāk aizstāvēt savas tiesības, priekšlikumā ieviestas vairākas izmaiņas.

- Regulā ir sīkāk precizēts starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem paredzētās informācijas saturs, forma un sniegšanas termiņi. Turklāt priekšlikumā ir paredzēts pieņemt kopēju brošūru lietošanai visās dalībvalstīs. Labāk informējot starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus par Dublinas regulas sekām, viņi uzzinās vairāk par atbildības noteikšanas procedūru, kas inter alia varētu palīdzēt mazināt tālāku pārvietošanos.

- Tiek paredzētas tiesības iesniegt apelāciju par pārsūtīšanas lēmumu, kā arī pienākums kompetentām iestādēm nolemt, vai tā īstenošana ir vai nav jāaptur, un atļaut attiecīgajām personām palikt dalībvalsts teritorijā līdz šāda lēmuma pieņemšanai. Turklāt tiek precizētas tiesības uz juridisku palīdzību un/vai pārstāvību, un vairāk tiek precizēts paziņošanas process, lai nodrošinātu efektīvākas tiesības izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

- Tiek iekļauts jauns noteikums, ar kuru uzsver pamatprincipu, ka persona nav jāaiztur tikai tā iemesla dēļ, ka tā pieprasa starptautisko aizsardzību. Šis princips apstiprina ES acquis par aizturēšanu, jo īpaši Patvēruma procedūru direktīvu, kā arī nodrošina atbilstību ES Pamattiesību hartai un starptautiskiem cilvēktiesību dokumentiem, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un ANO Konvencijai pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem. Turklāt, lai nodrošinātu, ka patvēruma meklētāju, uz kuriem attiecas Dublinas procedūra, aizturēšana nav patvaļīga, tiek ierosināts ierobežots skaits specifisku pamatojumu šādai aizturēšanai. Tāda pati attieksme, kādu piemēro visiem aizturētajiem patvēruma meklētājiem saskaņā ar Uzņemšanas nosacījumu direktīvas grozījumu priekšlikumu, ir jāpiemēro arī Dublinas gadījumiem. Tāpat kā Uzņemšanas nosacījumu direktīvas grozījumu priekšlikumā, tiek ņemta vērā nepilngadīgo un nepilngadīgo bez pavadības īpašā situācija, paredzot viņiem specifiskus noteikumus. Tā kā ar šo noteikumu ierobežo tikai to personu aizturēšanas pamatojumu, uz kurām attiecas Dublinas procedūra, ir loģiski to iekļaut šajā regulā, nevis Uzņemšanas nosacījumu direktīvas grozījumu projektā.

- Tiek precizēti vairāki noteikumi, lai garantētu efektīvas piekļuves patvēruma procedūrai principu.

4. Ģimenes vienotība, suverenitātes klauzula un humānā klauzula

Lai nostiprinātu tiesības uz ģimenes vienotību un precizētu mijiedarbību ar suverenitātes un humāno klauzulu, kā arī mijiedarbību to starpā, tiek piedāvāti šādi ierosinājumi.

- Attiecināt tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos arī uz tiem ģimenes locekļiem, kuri saņem alternatīvo aizsardzību un kuri uzturas citā dalībvalstī.

- Padarīt obligātu apgādājamu radinieku (proti, vai nu radinieks, kas ir pieteikuma iesniedzēja apgādībā, vai arī pieteikuma iesniedzējs, kas ir radinieka apgādībā) atkalapvienošanos un nepilngadīgo bez pavadības atkalapvienošanos ar radiniekiem, kas var par viņu rūpēties. To panāk, galvenokārt pārceļot pašreizējos uz šiem diviem jautājumiem attiecināmos noteikumus no humānās klauzulas un iekļaujot tos pie saistošajiem atbildības noteikšanas kritērijiem.

- Paplašināt termina „ģimenes locekļi” definīciju, ciktāl tas attiecas uz nepilngadīgajiem, lai labāk nodrošinātu bērna interešu aizsardzību.

- Izslēgt iespēju nosūtīt atpakaļ pieteikuma iesniedzēju, kuram visnesenākā pieteikuma iesniegšanas laikā var piemērot vienu no ģimenes vienotības kritērijiem, ar nosacījumu, ka dalībvalsts, kurā tika iesniegts pirmais pieteikums, vēl nav pieņēmusi pirmo lēmumu pēc būtības. Priekšlikuma mērķis ir jo īpaši nodrošināt iespēju pienācīgi ņemt vērā iespējamus jaunus elementus saistībā ar patvēruma meklētāja ģimenes stāvokli dalībvalsti, kuras teritorijā atrodas patvēruma meklētājs, atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā noteiktajiem pienākumiem.

- Skaidrības labad suverenitātes un humāno klauzulu apvieno vienā nodaļā ar nosaukumu „Diskrecionārās klauzulas”, un tās tiek pārskatītas. Tiek ierosināts suverenitātes klauzulu izmantot galvenokārt humānu un līdzcietības apsvērumu dēļ. Attiecībā uz humānās klauzulas piemērošanas apstākļiem tiek ierosināts saglabāt vispārēju klauzulu, dodot iespēju dalībvalstīm to izmantot gadījumos, kad saistošo kritēriju stingras piemērošanas rezultātā tiktu izšķirti ģimenes locekļi vai citi radinieki.

- Tiek precizēti arī vairāki diskrecionāro klauzulu piemērošanas procedūras aspekti. Lai nodrošinātu to, ka suverenitātes klauzulu nepiemēro pretēji pieteikuma iesniedzēja interesēm, tiek saglabāts pienākums iegūt pieteikuma iesniedzēja piekrišanu.

5. Nepilngadīgie bez pavadības un citas mazāk aizsargātas grupas

Lai labāk ņemtu vērā nepilngadīgo bez pavadības intereses Dublinas procedūras laikā, šajā priekšlikumā ir precizēta un paplašināta darbības joma esošajam noteikumam par nepilngadīgajiem bez pavadības, kā arī noteiktas turpmākas aizsardzības garantijas.

- Tiek pievienots jauns noteikums par garantijām nepilngadīgajiem, kurā inter alia izklāstīti kritēriji, kas dalībvalstīm jāņem vērā, izvērtējot bērna intereses, un precizētas tiesības uz pārstāvību.

- Nepilngadīgajiem bez pavadības paredzētā aizsardzība tiek palielināta, lai dotu atkalapvienošanās iespēju ne tikai ar nukleāro ģimeni, bet arī ar citiem radiniekiem citā dalībvalstī, kuri var rūpēties par viņu, kā minēts iepriekš. Turklāt tiek precizēts, ka ģimenes locekļa vai cita radinieka neesamības gadījumā atbildīgā dalībvalsts ir tā, kurā pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis visnesenāko pieteikumu, ar nosacījumu, ka tas ir viņa interesēs.

Attiecībā uz mazāk aizsargātu grupu aizsardzību Dublinas procedūrā ierosina šādu izmaiņu.

Priekšlikumā ir iekļauts mehānisms atbilstošās informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm pirms pārsūtīšanu veikšanas; tā galvenais mērķis ir nodrošināt saskaņā ar Dublinas procedūru piedāvātās aizsardzības nepārtrauktību pieteikuma iesniedzējiem, kam piemēro lēmumus par pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti.

6. Īpašs noslogojums vai nepietiekams aizsardzības līmenis

Lai izvairītos no tā, ka Dublinas pārsūtīšanas uzliek papildu slogu noteiktām īpaši noslogotām dalībvalstīm ar ierobežotām uzņemšanas un absorbēšanas spējām, regulā ir iekļauta jauna procedūra, kas ļauj apturēt Dublinas pārsūtīšanas uz atbildīgo dalībvalsti. Šādu procedūru var izmantot arī gadījumos, kad pastāv bažas, ka Dublinas pārsūtīšanu rezultātā pieteikuma iesniedzēji varētu nesaņemt pienācīga līmeņa aizsardzību atbildīgajā dalībvalstī, jo īpaši attiecībā uz uzņemšanas nosacījumiem un piekļuvi patvēruma procedūrai.

- Lingvistiski labojumi

Šā priekšlikuma tekstā itāļu valodā bija jāievieš viens lingvistisks labojums, proti, 3. panta 3. punktā, kur pirms vārda „valsts” pievienoja vārdu „trešā”. Tas pielāgo Regulas 343/2003/EK 3. panta 3. punkta tekstu itāļu valodā minētās regulas tekstam pārējās valodās, un tas ir vajadzīgs, lai novērstu jebkādu attiecīgā panta nepareizas interpretācijas risku.

Regulas tekstos citās valodās arī var būt citi lingvistiskie labojumi.

- Juridiskais pamats

Ar šo priekšlikumu tiek grozīta Regula 343/2003/EK, un tajā tiek izmantots tas pats juridiskais pamats, kas minētajā regulā, proti, EK līguma 63. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunkts.

Saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Līgumiem pievienotajā Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, izklāstītajiem noteikumiem Līguma IV sadaļu nepiemēro Apvienotajai Karalistei un Īrijai, ja vien abas minētās valstis nenolemj par pretējo.

Regula 343/2003/EK Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoša pēc to paziņojuma par vēlēšanos piedalīties attiecīgās regulas pieņemšanā un piemērošanā, pamatojoties uz iepriekšminēto protokolu. Šo dalībvalstu nostāja attiecībā uz Regulu 343/2003 neskar to iespējamo līdzdalību attiecībā uz grozīto regulu.

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumiem, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tādējādi šī regula Dānijai nav saistoša un nav tai piemērojama. Tomēr, tā kā Dānija piemēro pašreizējo Dublinas regulu pēc starptautiska nolīguma, ko tā noslēdza ar EK 2006. gadā[16], tā saskaņā ar minētā nolīguma 3. pantu paziņo Komisijai par savu lēmumu īstenot vai neīstenot grozītās regulas saturu.

- Priekšlikuma ietekme uz trešajām valstīm, kas asociētas Dublinas sistēmā

Paralēli vairāku trešo valstu asociācijai Šengenas acquis Kopiena ir noslēgusi vai gatavojas noslēgt vairākus nolīgumus par šo valstu asociāciju arī Dublinas/ Eurodac acquis :

- Īslandes un Norvēģijas asociācijas nolīgums, noslēgts 2001. gadā[17];

- Šveices asociācijas nolīgums, kas noslēgts 2008. gada 28. februārī[18];

- Lihtenšteinas asociācijas protokols, kas noslēgts 2008. gada 28. februārī[19];

Lai izveidotu tiesības un pienākumus starp Dāniju, kura, kā paskaidrots iepriekš, ir asociēta Dublinas/ Eurodac acquis ar starptautiska nolīguma palīdzību, un iepriekšminētajām asociētajām valstīm, Kopiena un asociētās valstis ir noslēgušas divus dokumentus[20].

Saskaņā ar trim augšminētajiem nolīgumiem asociētās valstis bez izņēmumiem akceptē Dublinas/ Eurodac acquis un izmaiņas tajā. Tās nepiedalās jebkādu tiesību aktu pieņemšanā, kas groza Dublinas acquis vai izmanto to par pamatu, (tostarp šā priekšlikuma pieņemšanā), bet tām noteiktā termiņā jāziņo Komisijai par lēmumu pieņemt vai nepieņemt attiecīgā tiesību akta saturu, tiklīdz to apstiprinājusi Padome un Eiropas Parlaments. Ja Norvēģija, Īslande, Šveice vai Lihtenšteina neakceptē tiesību aktu, ar ko groza Dublinas/ Eurodac acquis vai kas pieņemts uz tā pamata, piemēro „giljotīnas” klauzulu un izbeidz attiecīgos nolīgumus, ja vien ar nolīgumiem izveidotā apvienotā/jauktā komiteja vienprātīgi nelemj citādi.

- Subsidiaritātes princips

EK līguma IV sadaļā par vīzu politiku, patvērumu politiku, imigrācijas politiku un citu politiku, kas saistīta ar personu brīvu pārvietošanos galvenās pilnvaras saistībā ar šiem jautājumiem tiek piešķirtas Eiropas Kopienai. Šīs pilnvaras ir jāīsteno saskaņā ar Līguma 5. pantu, proti, ja un ciktāl dalībvalstis nevar pietiekami veikt ierosināto darbību un tādēļ, ņemot vērā ierosinātās darbības mērogu vai ietekmi, to labāk var veikt Kopiena.

Pašreizējais juridiskais pamats Kopienas rīcībai attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem tās dalībvalsts noteikšanai, kas atbildīga par dalībvalstī iesniegta trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikumu, ir EK līguma 63. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

Ņemot vērā to, ka problēmas saistībā ar patvērumu kopumā ir pārnacionāla rakstura, ES kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) ietvaros var piedāvāt risinājumu jautājumiem, kas uzskatāmi par problemātiskiem saistībā ar Dublinas regulas piemērošanu. Lai gan ievērojams saskaņojuma līmenis tika panākts 2003. gadā pieņemtajā regulā, joprojām ir nepieciešama ES rīcība, lai nodrošinātu efektīvāku Dublinas sistēmu ar augstāku aizsardzības līmeni.

- Proporcionalitātes princips

Dublinas regulas grozījumu ietekmes novērtējumā rūpīgi tika izvērtēts katrs risinājums konstatētajām problēmām, lai panāktu līdzsvaru izmaksu un ieguvumu starpā; tika secināts, ka izvēloties šajā priekšlikumā ierosināto ES rīcību, netiek pārsniegti minēto problēmu atrisināšanai nepieciešamie līdzekļi.

- Ietekme uz pamattiesībām

Šis priekšlikums tika padziļināti izpētīts, lai nodrošinātu, ka tā noteikumi pilnībā atbilst pamattiesībām kā Kopienas un starptautisko tiesību aktu pamatprincipiem. Īpašs uzsvars tika likts uz nepieciešamību nostiprināt juridiskās un procesuālās garantijas personām, kam piemēro Dublinas procedūru, un dot tām labākas iespējas aizstāvēt savas tiesības, kā arī uz nepieciešamību nodrošināt tiesību uz ģimenes vienotību labāku ievērošanu un uzlabot mazāk aizsargāto grupu, jo īpaši nepilngadīgo bez pavadības, stāvokli, lai labāk apmierinātu to īpašās vajadzības.

Augstāka aizsardzības līmeņa nodrošināšana personām, kam piemēro Dublinas procedūru, kopumā atstās spēcīgu pozitīvu ietekmi uz patvēruma meklētājiem no pamattiesību viedokļa. Jo īpaši patvēruma meklētāju labāka informēšana par šīs regulas piemērošanu un viņu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar to, no vienas puses, dos tiem labākas iespējas aizstāvēt savas tiesības, un, no otras puses, varētu palīdzēt mazināt tālākas pārvietošanās apmēru, jo patvēruma meklētāji vairāk slieksies ievērot sistēmu. Tiks palielināta tiesību izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekli efektivitāte , jo īpaši ar šādām darbībām: nosakot tiesības iesniegt apelāciju pret pārsūtīšanas lēmumu un tiesības netikt pārsūtītam, iekams nav pieņemts lēmums par nepieciešamību apturēt pārsūtīšanas izpildi; paredzot to, ka personai, kam paziņots pārsūtīšanas lēmums, ir jādod pienācīgs laiks tiesiskās aizsardzības līdzekļa izmantošanai; nosakot tiesības uz juridisko palīdzību un/vai pārstāvību. Tiks nostiprināts efektīvas piekļuves patvēruma procedūrai princips , kas ir daļa no tiesībām uz patvērumu , precizējot atbildīgās dalībvalsts pienākumu pilnībā izvērtēt patvēruma meklētāju, kas uz to pārsūtīti saskaņā ar Dublinas procedūru, vajadzības saistībā ar aizsardzību. Tiks nostiprinātas tiesības uz brīvību un pārvietošanās brīvību , paredzot to, ka personu, uz kurām attiecas Dublinas procedūra, aizturēšana ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumā, kas paredzēts saskaņā ar regulu, un tikai tad, ja tas atbilst nepieciešamības un proporcionalitātes principiem. Pienācīgi jāņem vērā nepilngadīgo situācija, kuru aizturēšana ir pieļaujama vienīgi viņu interesēs, savukārt nepilngadīgos bez pavadības nedrīkst aizturēt.

Ievērojami tiks nostiprinātas tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos , jo īpaši paplašinot regulas darbības jomu un attiecinot to uz alternatīvās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem un saņēmējiem, padarot obligātu apgādājamu radinieku atkalapvienošanos un aizliedzot, ja ir ievēroti noteikti nosacījumi, atpakaļnosūtīt pieteikuma iesniedzēju, kuram viņa nesenākā pieteikuma iesniegšanas laikā var piemērot vienu no ģimenes vienotības kritērijiem. Šīs garantijas ne vien nodrošinās augstākus aizsardzības standartus patvēruma meklētājiem, bet arī palīdzēs samazināt tālākas pārvietošanās apjomus, jo atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesā labāk tiks ņemta vērā katra patvēruma meklētāja personiskā situācija.

Visbeidzot, pienācīgāk tiks risinātas mazāk aizsargāto grupu specifiskās situācijas, jo īpaši nostiprinot nepilngadīgo bez pavadības tiesības , inter alia labāk definējot bērna interešu principu un izveidojot mehānismu atbilstošas informācijas apmaiņai, jo īpaši par pārsūtāmās personas veselības stāvokli, lai galvenokārt nodrošinātu šai personai sniegtās aizsardzības un tiesību nepārtrauktību.

Dalībvalstu pienākums ir piemērot visus šīs regulas noteikumus, pilnībā ievērojot pamattiesības. Šajā regulā ir paredzēta prasība veikt uzraudzību un novērtēšanu. Šī uzraudzība arī attieksies uz noteikumiem, kas ietekmē pamattiesības.

⎢343/2003/EK

?jauns

2008/0243 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa ð vai bezvalstnieka ï patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 63. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[21],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[22],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[23],

tā kā:

∫jauns

1. Padomes 2003. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm[24], ir jāizdara vairākas būtiskas izmaiņas. Skaidrības labad minētā regula ir jāpārstrādā.

ê343/2003/EK 1. apsvērums

2. Kopējas patvēruma politikas, tostarp kopējas Eiropas patvēruma sistēmas, izveide ir daļa no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski radīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri, apstākļu spiesti, likumīgi meklē aizsardzību Kopienā.

ê343/2003/EK 2. apsvērums

3. Eiropadome 1999. gada 15. un 16. oktobrī Tamperē īpašā sanāksmē vienojās izveidot kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, kuras pamatā būtu 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, kas papildināta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu, pilnīga un visietveroša piemērošana, tādējādi nodrošinot, ka nevienu personu neizdod atpakaļ vajāšanai, t.i., saglabājot neizraidīšanas principu. Šajā ziņā un, neietekmējot šajā regulā noteiktos atbildības kritērijus, visas dalībvalstis ievēro neizraidīšanas principu, un tās uzskata par drošām valstīm trešo valstu pilsoņiem.

ê343/2003/EK 3. apsvērums

4. Tamperes sanāksmes secinājumos arī ir noteikts, ka šajā sistēmā īsā laikā jāiekļauj skaidra un praktiski realizējama metode, lai noteiktu dalībvalsti, kas ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu.

ê343/2003/EK 4. apsvērums

?jauns

5. Šādai metodei jābalstās uz objektīviem un taisnīgiem kritērijiem gan attiecībā uz dalībvalstīm, gan konkrētajām personām. Tai jo īpaši jāparedz iespēja ātri noteikt atbildīgo dalībvalsti, lai garantētu bēgļa ð starptautiskās aizsardzības ï statusa noteikšanas procedūru faktisku pieejamību un nekavētu sasniegt patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu ātras izskatīšanas mērķi.

ê343/2003/EK 5. apsvērums

Attiecībā uz kopējas Eiropas patvēruma sistēmas, kurai ilgākā laikposmā jānoved pie visā Eiropas Savienībā spēkā esošas kopējas procedūras un vienota statusa attiecībā uz personām, kam piešķirts patvērums, secīgu stadiju ieviešanu, šajā stadijā, veicot vajadzīgos pilnveidojumus atbilstoši gūtajai pieredzei, ir lietderīgi apstiprināt principus, uz kuriem pamatojas 1990. gada 15. jūnijā Dublinā parakstītā Konvencija, ar ko nosaka dalībvalsti, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no Eiropas Kopienu dalībvalstīm[4] (še turpmāk - "Dublinas Konvencija"), kuras īstenošana ir veicinājusi patvēruma politiku saskaņošanas gaitu.

∫jauns

6. Tagad ir pabeigta pirmā fāze kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveidei, kurai ilgākā laikposmā jānoved pie visā Eiropas Savienībā spēkā esošas kopējas procedūras un vienota statusa attiecībā uz personām, kam piešķirts patvērums. Eiropadome 2004. gada 4. novembrī pieņēma Hāgas programmu, kurā ir noteikti mērķi, kas jāsasniedz brīvības, drošības un taisnīguma telpā laikposmā no 2005. gada līdz 2010. gadam. Šajā sakarībā Hāgas programmā ir izteikts aicinājums Eiropas Komisijai pabeigt pirmās fāzes juridisko instrumentu novērtējumu un iesniegt Padomei un Eiropas Parlamentam otrās fāzes instrumentus un pasākumus, lai tos varētu pieņemt līdz 2010. gadam.

7. Ņemot vērā veikto novērtējumu rezultātus, šajā posmā ir lietderīgi apstiprināt Regulas (EK) Nr. 343/2003 pamatā esošos principus, vienlaicīgi veicot vajadzīgos uzlabojumus atbilstoši pieredzei, lai uzlabotu sistēmas efektivitāti un starptautiskās aizsardzības pieprasītājiem sniegto aizsardzību saskaņā ar šo procedūru.

8. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem un tās saņēmējiem, kā arī lai nodrošinātu atbilstību pašreizējam ES patvēruma acquis , jo īpaši Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvai 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu[25], ir lietderīgi paplašināt šīs regulas darbības jomu, lai attiecinātu to uz alternatīvās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem un alternatīvās aizsardzības saņēmējiem.

9. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem patvēruma meklētājiem, … Direktīva […/…/EK], ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai dalībvalstīs[26], būtu jāpiemēro procedūrai attiecībā uz atbildīgās dalībvalsts noteikšanu, kā noteikts saskaņā ar šo regulu.

10. Saskaņā ar 1989. gadā pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērna tiesību aizsardzības konvenciju un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu dalībvalstu galvenajam apsvērumam, piemērojot šo regulu, ir jābūt bērna interesēm. Turklāt būtu jānosaka īpašas procesuālās garantijas nepilngadīgajiem bez pavadības, ņemot vērā viņu īpašo neaizsargātības situāciju.

ê343/2003/EK 6. apsvērums

Ģimenes vienotība jāsaglabā, ciktāl tā ir savienojama ar pārējiem mērķiem, kas sasniedzami, ieviešot kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu.

∫jauns

11. Saskaņā ar Eiropas Konvenciju par cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzību un Eiropas Savienības pamattiesību hartu dalībvalstīm, piemērojot šo regulu, ir pirmkārt jāievēro ģimenes vienotība.

ê343/2003/EK (7. apsvērums)

?jauns

12. Vienas ģimenes locekļu patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu kopīga izskatīšana vienā dalībvalstī rada iespēju nodrošināt pieteikumu rūpīgu izskatīšanu un saskaņotu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz tiem ð , kā arī vienas ģimenes locekļu neizšķiršanu ï.

∫jauns

13. Lai pilnībā nodrošinātu ģimenes vienotības principa un bērna interešu ievērošanu, par saistošu atbildības kritēriju ir jākļūst atkarības attiecībām starp pieteikuma iesniedzēju un viņa/viņas paplašināto ģimeni, ņemot vērā grūtniecību vai maternitāti, ģimenes locekļu veselības stāvokli vai lielo vecumu. Ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgais bez pavadības, par saistošu atbildības kritēriju ir jākļūst arī radinieka, kas var par viņu rūpēties, klātbūtnei citas dalībvalsts teritorijā.

ê343/2003/EK (7. apsvērums)

?jauns

14. Jebkurai dalībvalstīmij jābūt iespējai noteikt izņēmumus attiecībā uz atbildības kritērijiem, lai varētu apvienot ģimenes locekļus, ja tas vajadzīgs humānu apsvērumu dēļ, ð jo īpaši humānu iemeslu un līdzcietības dēļ, un izskatīt tajā vai citā dalībvalstī iesniegtu starptautiskās aizsardzības pieteikumu, pat tad, ja šāda izskatīšana nav tās pienākums saskaņā ar regulā noteiktajiem saistošajiem kritērijiem, ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts un pieteikuma iesniedzējs tam piekrīt. ï

∫jauns

15. Lai atvieglotu par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu atbildīgās dalībvalsts noteikšanu, ir jārīko personiska saruna un vajadzības gadījumā mutiski jāinformē pieteikuma iesniedzēji par šīs regulas piemērošanu.

16. Jo īpaši saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu ir jānosaka juridiskās garantijas un tiesības uz efektīviem aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz lēmumiem par pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti, lai nodrošinātu attiecīgo personu tiesību efektīvu aizsardzību.

17. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi efektīvie aizsardzības līdzekļi ir jāattiecina gan uz šīs regulas piemērošanas, gan juridiskās un faktiskās situācijas pārbaudi dalībvalstī, uz kuru pārsūta pieteikuma iesniedzēju, lai nodrošinātu starptautisko tiesību ievērošanu.

18. Patvēruma meklētāju aizturēšana ir jāpiemēro atbilstoši pamatprincipam, ka persona nav jāaiztur tikai tā iemesla dēļ, ka tā pieprasa starptautisko aizsardzību. Patvēruma meklētāju aizturēšana ir jo īpaši jāpiemēro atbilstoši Ženēvas Konvencijas 31. pantam un skaidri definētos ārkārtas apstākļos un atbilstoši garantijām, kas paredzētas Direktīvā […/…/EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai]. Turklāt ir jāierobežo aizturēšanas pielietošana, lai pārsūtītu personu uz atbildīgo dalībvalsti, un tai jāpiemēro proporcionalitātes princips attiecībā uz izmantotajiem līdzekļiem un sasniedzamajiem mērķiem.

19. Saskaņā ar Komisijas 2003. gada 2. septembra Regulu (EK) Nr. 1560/2003, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003[27], pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti drīkst veikt uz brīvprātības pamata, ar uzraudzītu aizbraukšanu vai ar eskortu. Dalībvalstīm ir jāveicina brīvprātīga pārsūtīšana un jānodrošina, ka uzraudzīta pārsūtīšana vai pārsūtīšana ar eskortu notiek humāni, pilnībā ievērojot pamattiesības un cilvēka cieņu.

ê343/2003/EK 8. apsvērums

20. Lai pakāpeniski izveidotu telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu ir garantēta personu brīva pārvietošanās, un noteiktu Kopienas politikas attiecībā uz ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu pilsoņiem, ieskaitot kopīgus pasākumus ārējo robežu pārvaldības izveidei, solidaritātes garā jāpanāk atbildības kritēriju līdzsvars.

∫jauns

21. Šīs regulas piemērošana noteiktos apstākļos var radīt papildu slogu dalībvalstīm, kuras sastopas ar īpaši neatliekamu situāciju, kas ārkārtīgi noslogo to uzņemšanas spēju, patvēruma sistēmu vai infrastruktūru. Šādos apstākļos ir jāparedz efektīva procedūra, lai ļautu uz laiku apturēt pārsūtīšanas uz attiecīgo dalībvalsti un nodrošinātu finansiālu palīdzību saskaņā ar esošajiem ES finanšu instrumentiem. Tādējādi Dublinas pārsūtīšanu apturēšana uz laiku var palīdzēt panākt lielāku solidaritāti ar tām dalībvalstīm, kas saskaras ar īpašu patvēruma sistēmu noslogojumu to ģeogrāfiskās vai demogrāfiskās situācijas dēļ.

22. Pārsūtīšanu apturēšanas mehānisms ir jāpiemēro arī tad, ja Komisija uzskata, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju aizsardzības līmenis attiecīgajā dalībvalstī neatbilst Kopienas tiesību aktiem par patvērumu, jo īpaši saistībā ar uzņemšanas nosacījumiem un piekļuvi patvēruma procedūrai, lai nodrošinātu, ka visi starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji saņem pienācīgu aizsardzību visās dalībvalstīs.

23. Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[28], attiecas uz dalībvalstu veiktu personas datu apstrādi, piemērojot šo regulu.

24. Apmainoties ar pieteikuma iesniedzēja personas datiem, tostarp sensitīviem datiem par veselību, kas jānosūta pirms personas pārsūtīšanas, tiks nodrošināts, ka kompetentās patvēruma iestādes spēj sniegt pieteikuma iesniedzējiem pietiekamu palīdzību un ka tiek nodrošināta tiem paredzētās aizsardzības un tiesību nepārtrauktība. Ir jāpieņem īpašs noteikums, lai nodrošinātu ar šajā situācijā iesaistītajiem pieteikuma iesniedzējiem saistīto datu aizsardzību atbilstoši Direktīvai 95/46/EK.

ê343/2003/EK 9. apsvērums

25. Šīs regulas piemērošanu var sekmēt un tās efektivitāti paaugstināt ar dalībvalstu divpusējām vienošanām par kompetento struktūrvienību sakaru uzlabošanu, procedūru termiņu saīsināšanu vai lūgumu par uzņemšanu vai atpakaļuzņemšanu izskatīšanas vienkāršošanu, vai par kārtību, kādā veicama personu pārsūtīšana.

ê343/2003/EK 10. apsvērums (pielāgots)

26. Jānodrošina ar Dublinas Konvenciju √ Regulu (EK) Nr. 343/2003 ∏ paredzētās sistēmas atbildīgās dalībvalsts noteikšanai un ar šo regulu noteiktās sistēmas nepārtrauktība. Tāpat jānodrošina šīs regulas atbilstība Padomes Regulai (EK) Nr. 2725/2000 (2000. gada 11. decembris)[…/…] [par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju[29] √ Regulu ∏].

ê343/2003/EK 11. apsvērums (pielāgots)

?jauns

27. Eurodac EURODAC sistēmas darbībai, kas noteikta ar Regulu (EK) Nr. 2725/2000 […/…] √ [par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Regulu] ∏, un jo īpaši minētās regulas 4. 6. un 8. 10. panta īstenošanai ir jāvienkāršo šīs regulas īstenošana√ piemērošana ∏.

∫jauns

28. Vīzu informācijas sistēmas darbībai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 767/2007 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām[30], un jo īpaši tajā iekļautā 21. un 22. panta īstenošanai ir jāsekmē šīs regulas piemērošana.

ê343/2003/EK 12. apsvērums

29. Attieksmē pret personām, uz kurām attiecas šī regula, dalībvalstīm ir saistības atbilstīgi starptautisko tiesību dokumentiem, kuros tās ir līgumslēdzējas puses.

ê343/2003/EK 13. apsvērums

30. Pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[31].

ê1103/2008/EK pielikuma 3. punkta pirmā daļa (pielāgots)

?jauns

31. Attiecībā uz Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003 √ Jo īpaši ∏ Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt nosacījumus un procedūras humānās klauzulas ð noteikumu par nepilngadīgajiem bez pavadības un apgādājamu radinieku atkalapvienošanu ï īstenošanai un pieņemt kritērijus, kas nepieciešami pārsūtīšanas izpildei. √ Tā kā ∏ šŠie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru √ to ∏ mērķis ir grozīt √ šīs ∏ Rreguluas (EK) Nr. 343/2003 nebūtiskos elementus, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, √ tie ∏ jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

∫jauns

32. Regulas (EK) Nr. 343/2003 īstenošanai vajadzīgie pasākumi ir pieņemti ar Regulu (EK) Nr. 1560/2003. Skaidrības labad vai tādēļ, ka tie var palīdzēt sasniegt vispārēju mērķi, šajā regulā ir jāiekļauj noteikti Regulas (EK) Nr. 1560/2003 noteikumi. Gan attiecīgajām dalībvalstīm, gan patvēruma meklētājiem ir īpaši svarīgi, lai būtu vispārējs mehānisms risinājuma meklēšanai gadījumos, kad dalībvalstis dažādi piemēro kādu no šīs regulas noteikumiem. Tādēļ ir pamatota Regulā (EK) Nr. 1560/2003 paredzētā mehānisma ar humāno klauzulu saistītu strīdu risināšanai iekļaušana šajā regulā un tā darbības jomas paplašināšana, attiecinot uz visu šo regulu.

ê343/2003/EK 14. apsvērums (pielāgots)

?jauns

33. ð Lai efektīvi uzraudzītu ï √ Ššīs regulas piemērošanau ∏ , ir nepieciešams to √ regulāri jāizvērtēt ∏.

ê343/2003/EK 15. apsvērums (pielāgots)

?jauns

34. Šajā regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi[32]. Jo īpaši √ šīs regulas ∏ tās mērķis ir pilnībā nodrošināt 18. pantā garantētās patvēruma tiesības ð un sekmēt minētās hartas 1., 4., 7., 24. un 47. panta piemērošanu, un tā jāpiemēro atbilstīgi šim mērķim ï .

ê343/2003/EK 16. apsvērums

?jauns

35. Tā kā dalībvalstis nespēj sasniegt ierosinātā pasākuma, proti, tādu kritēriju un mehānismu izveides mērķi, lai noteiktu dalībvalsti, kura atbildīga par trešās valsts pilsoņa ð vai bezvalstnieka ï patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un šis mērķis, ņemot vērā tā mērogu un sekas, tādēļ labāk ir sasniedzams Kopienas mērogā, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā norādīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

ê343/2003/EK 17. apsvērums (pielāgots)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste un Īrija 2001. gada 30. oktobra vēstulēs ir paziņojušas, ka tās vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

ê343/2003/EK 18. apsvērums (pielāgots)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tādējādi šī regula Dānijai nav saistoša un nav tai piemērojama.

ê343/2003/EK 19. apsvērums (pielāgots)

Dublinas Konvencija paliek spēkā, un to turpina savstarpēji piemērot Dānija un dalībvalstis, kurām šī regula ir saistoša, līdz brīdim, kad būs noslēgts nolīgums, kas pieļauj Dānijas līdzdalību šajā regulā,

ê343/2003/EK (pielāgots)

?jauns

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

√ Priekšmets ∏

Šajā regulā ir paredzēti kritēriji un mehānismi, lai noteiktu dalībvalsti, kas ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa ð vai bezvalstnieka ï patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu, kurš iesniegts kādā no dalībvalstīm.

2. pants

√ Definīcijas ∏

Šajā regulā:

a) "trešās valsts pilsonis" ir jebkura persona, kas nav Eiropas Savienības pilsonis Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 17. panta 1. punkta nozīmē ð un kas nav persona, kura izmanto Kopienas tiesības uz pārvietošanās brīvību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/2006[33] 2. panta 5) apakšpunktā doto definīciju ï;

b) "Ženēvas Konvencija" ir 1951. gada 28. jūlija Konvencija par bēgļu statusu, kas grozīta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu;

c) "patvēruma pieteikums" ir pieteikums, ko iesniedzis trešās valsts pilsonis un kuru var saprast kā lūgumu dalībvalstij par starptautiskas aizsardzības piešķiršanu saskaņā ar Ženēvas Konvenciju. Visus pieteikumus par starptautiskas aizsardzības piešķiršanu uzskata par patvēruma pieteikumiem, ja vien trešās valsts pilsonis nav nepārprotami lūdzis cita veida aizsardzību, kuras pieteikumu var iesniegt atsevišķi;

∫jauns

b) „starptautiskās aizsardzības pieteikums” ir starptautiskās aizsardzības pieteikums saskaņā ar Direktīvas 2004/83/EK 2. panta g) apakšpunktā doto definīciju;

ê343/2003/EK (pielāgots)

?jauns

c)d) "pieteikuma iesniedzējs" vai "patvēruma meklētājs" ir trešās valsts pilsonis ð vai bezvalstnieks ï , kas iesniedzis patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu, par kuru vēl nav pieņemts galīgais lēmums;

d)e) "patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšana" ir jebkura pārbaude, lēmums vai nolēmums, ko attiecībā uz patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu izdara vai pieņem kompetentās iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts tiesībām ð Padomes Direktīvu 2005/85/EK[34] ï, izņemot saskaņā ar šo regulu un ð Direktīvu 2004/83/EK ï paredzētās procedūras atbildīgās dalībvalsts noteikšanai;

e)f) "patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma atsaukšana" ir rīcība, ar ko patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma iesniedzējs, noteikti vai klusējot, aptur procedūras, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ð Direktīvu 2005/85/EK ï uzsāktas, saņemot attiecīgo ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu;

f)g) "bēglis ð persona, kam piešķirta starptautiskā aizsardzība, ï" ir jebkurš trešās valsts pilsonis ð vai bezvalstnieks, kas tiek atzīts par personu, kurai vajadzīga starptautiska aizsardzība saskaņā ar Direktīvas 2004/83/EK 2. panta a) apakšpunktā doto definīciju ï, kas atbilst Ženēvas Konvencijā noteiktajam statusam un kam piešķirta atļauja uzturēties dalībvalsts teritorijā;

∫jauns

g) „nepilngadīgais” ir trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, kas jaunāks par 18 gadiem;

ê343/2003/EK (pielāgots)

?jauns

h) "nepilngadīgais bez pavadības" ir persona, kas nav precējusies un ir jaunāka par astoņpadsmit gadiem ð nepilngadīgais, kurš ï un kura ieradusies dalībvalstu teritorijā bez tāda pieaugušā pavadības, kas ir atbildīgs par šo nepilngadīgo saskaņā ar likumu vai paražām, kamēr šāds pieaugušais nav uzņēmies faktisku gādību par viņu. Tas attiecas arī uz nepilngadīgajiem, kas palikuši bez pavadības pēc ierašanās dalībvalstu teritorijā;

i) "ģimenes locekļi", ja attiecīgā ģimene pastāvējusi jau izcelsmes valstī, ir šādi pieteikuma iesniedzēja ģimenes locekļi, kas atrodas dalībvalstu teritorijā:

i) patvēruma meklētāja laulātais vai viņa/viņas neprecējies partneris, ar kuru viņam/viņai ir stabilas attiecības, ja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, kas attiecināmi uz ārvalstniekiem, vai atbilstoši praksei attiecīgajā dalībvalstī neprecētus pārus uzskata par pielīdzināmiem precētiem pāriem;

ii) pieteikuma iesniedzēja vai i) apakšpunktā minētā pāra nepilngadīgie bērni ar noteikumu, ka viņi ir neprecējušies un apgādājami, un neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos;

∫jauns

iii) pāru, kas minēti i) apakšpunktā, vai pieteikuma iesniedzēja precētie nepilngadīgie bērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā, vai ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos, ja viņu interesēs ir uzturēties kopā ar pieteikuma iesniedzēju;

ê343/2003/EK (pielāgots)

?jauns

iv)iii) √ pieteikuma iesniedzēja ∏ tēvs, māte vai aizbildnis, ja pieteikuma iesniedzējs vai bēglis ir nepilngadīgais un nav precējies ð vai ja viņš ir nepilngadīgais un ir precējies, bet viņa interesēs ir uzturēties kopā ar tēvu, māti vai aizbildni ï;

∫jauns

v) pieteikuma iesniedzēja nepilngadīgie neprecējušies brāļi vai māsas, ja tie ir nepilngadīgi un neprecējušies vai ja pieteikuma iesniedzējs un viņa brāļi vai māsas ir nepilngadīgi un precējušies, bet viena vai vairāku no viņiem interesēs ir uzturēties kopā;

⎢343/2003/EK

?jauns

j) "uzturēšanās atļauja" ir jebkura atļauja, ko izdevušas iestādes dalībvalstī, kura atļāvusi trešās valsts pilsonim ð vai bezvalstniekam ï uzturēties tās teritorijā, ieskaitot dokumentus, kas apliecina atļauju palikt attiecīgajā teritorijā saskaņā ar pagaidu aizsardzības režīmu vai līdz brīdim, kad vairs nebūs spēkā apstākļi, kuri kavē izpildīt rīkojumu par izraidīšanu, izņemot vīzas un uzturēšanās atļaujas, kuras izdotas laikposmā, kāds vajadzīgs, lai noteiktu atbildīgo dalībvalsti, kā paredzēts šajā regulā, vai arī patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma vai uzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanas laikā;

k) "vīza" ir dalībvalsts izdota atļauja vai lēmums, kas vajadzīgs tranzītam vai ieceļošanai minētajā dalībvalstī vai vairākās dalībvalstīs uz paredzēto uzturēšanās laiku. Vīzas veidu nosaka atbilstoši šādām definīcijām:

i) "ilgtermiņa vīza" ir dalībvalsts izdota atļauja vai lēmums, kas vajadzīgs ieceļošanai minētajā dalībvalstī uz paredzēto uzturēšanās laiku, kurš ir ilgāks par trim mēnešiem;

ii) "īstermiņa vīza" ir dalībvalsts izdota atļauja vai lēmums, kas vajadzīgs ieceļošanai minētajā dalībvalstī vai vairākās dalībvalstīs uz paredzēto uzturēšanās laiku, kura kopējais ilgums nepārsniedz trīs mēnešus;

iii) "tranzītvīza" ir dalībvalsts izdota atļauja vai lēmums ieceļošanai, lai tranzītā šķērsotu minētās dalībvalsts teritoriju vai vairāku dalībvalstu teritorijas, izņemot tranzītu lidostā;

iv) "lidostas tranzītvīza" ir atļauja vai lēmums, kas ļauj trešās valsts pilsonim, uz kuru konkrēti attiecas šī prasība, iziet cauri lidostas tranzīta zonai, nepiekļūstot attiecīgās dalībvalsts teritorijai, starpnolaišanās laikā vai pārsēšanās laikā no starptautiska lidojuma viena posma uz citu;

∫jauns

l) „bēgšanas risks” ir tādu iemeslu esība atsevišķā gadījumā, kuru pamatā ir objektīvi tiesību aktos noteikti kritēriji, uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzējs vai trešās valsts pilsonis, vai bezvalstnieks, kuram piemēro lēmumu par pārsūtīšanu, var aizbēgt.

ê343/2003/EK (pielāgots)

?jauns

II NODAĻA

VISPĀRĪGI PRINCIPI √ UN GARANTIJAS ∏

3. pants

√ Piekļuve starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas procedūrai ∏

1. Dalībvalstis izskata visus patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumus, ko kādai no šīm valstīm √ tās teritorijā, tostarp ∏ pie robežas, vai to teritorijā ð tranzīta zonās ï iesniedz trešoās valstus pilsoņinis ð vai bezvalstnieks ï. Pieteikumu izskata viena dalībvalsts, kas saskaņā ar √ šīs regulas ∏ III nodaļā izklāstītajiem kritērijiem ir noteikta par atbildīgo.

⎢343/2003/EK 13. pants

?jauns

2. Ja, pamatojoties uz šajā regulā uzskaitītajiem kritērijiem, nav iespējams izraudzīties par ð starptautiskās aizsardzības ï patvēruma pieteikuma izskatīšanu atbildīgo dalībvalsti, tad par pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurai pirmajai iesniegts minētais ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikums.

⎢343/2003/EK

?jauns

3. Visas dalībvalstis patur tiesības saskaņā ar saviem tiesību aktiem nosūtīt patvēruma meklētāju uz kādu ð drošu ï trešo valsti atbilstoši Ženēvas Konvencijas noteikumiem ð , ievērojot Direktīvā 2005/85/EK paredzētos noteikumus un aizsardzības pasākumus ï.

ê343/2003/EK 3. panta 4. punkts (pielāgots)

?jauns

4. pants

√ Tiesības uz informāciju ∏

41. ðTiklīdz ir iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums, dalībvalstu kompetentās iestādes informē ï Ppatvēruma meklētāju rakstiski informē par šīs regulas piemērošanu, tās termiņiem un darbību, tādā valodā, kura viņam, pamatoti spriežot, būtu jāsaprot. ð un jo īpaši par ï

∫jauns

a) šīs regulas mērķiem un sekām, ko radītu vēl viena pieteikuma iesniegšana citā dalībvalstī;

b) atbildības piešķiršanas kritērijiem un to hierarhiju;

c) vispārīgo procedūru un termiņiem, kas jāievēro dalībvalstīm;

d) procedūras iespējamiem iznākumiem un to sekām;

e) iespēju apstrīdēt lēmumu par pārsūtīšanu;

f) to, ka kompetentās iestādes var apmainīties ar datiem par viņu tikai nolūkā īstenot no šīs regulas izrietošās saistības;

(g) to, ka pastāv tiesības piekļūt ar viņu saistītiem datiem un tiesības pieprasīt izlabot nepareizus ar viņu saistītus datus vai izdzēst nelikumīgi apstrādātus ar viņu saistītus datus, tostarp tiesības saņemt informāciju par šo tiesību īstenošanas procedūrām un valsts datu aizsardzības iestāžu, kas izskata ar personas datu aizsardzību saistītas prasības, kontaktinformāciju.

2. Informāciju, kas minēta 1. punktā, sniedz rakstiski valodā, kura pieteikuma iesniedzējam, pamatoti spriežot, būtu jāsaprot. Dalībvalstis izmanto kopēju brošūru, kas saskaņā ar 3. punktu izveidota minētajam nolūkam.

Vajadzības gadījumā, lai pieteikuma iesniedzējs pienācīgi saprastu sniegto informāciju, to sniedz mutiski pārrunās, ko rīko saskaņā ar 5. pantu.

Dalībvalstis sniedz informāciju veidā, kas ir piemērots pieteikuma iesniedzēja vecumam.

3. Saskaņā ar 40. panta 2. punktā minēto procedūru izstrādā kopēju brošūru, kas satur vismaz 1. punktā minēto informāciju.

5. pants

Personiska saruna

1. Dalībvalsts, kas īsteno atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesu saskaņā ar šo regulu, dod pieteikuma iesniedzējiem iespēju personiskai sarunai ar personu, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kvalificēta šādu sarunu vadīt.

2. Personiskās sarunas mērķis būs atvieglot atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesu, jo īpaši lai pieteikuma iesniedzējam dotu iespēju sniegt attiecīgo informāciju, kas vajadzīga atbildīgās dalībvalsts pareizai noteikšanai, un lai mutiski informētu pieteikuma iesniedzēju par šīs regulas piemērošanu.

3. Personiskā saruna notiek savlaicīgi pēc starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas un, jebkurā gadījumā, pirms tiek pieņemts jebkāds lēmums par pieteikuma iesniedzēja pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti saskaņā ar 25. panta 1. punktu.

4. Personiskā saruna notiek valodā, kas pieteikuma iesniedzējam, pamatoti spriežot, būtu jāsaprot un kurā viņš spēj sazināties. Ja vajadzīgs, dalībvalstis izraugās tulku, kas spēj nodrošināt pienācīgu saziņu starp pieteikuma iesniedzēju un personu, kas vada personisko sarunu.

5. Personiskā saruna notiek apstākļos, kas nodrošina pienācīgu konfidencialitāti.

6. Dalībvalsts, kas vada personisko sarunu, sastāda īsu rakstisku ziņojumu, kurā iekļauta galvenā informācija, ko pieteikuma iesniedzējs sniedzis sarunas laikā, un minētā ziņojuma kopiju dara pieejamu pieteikuma iesniedzējam. Ziņojumu pievieno jebkādam ziņojumam par pārsūtīšanu saskaņā ar 25. panta 1. punktu.

6. pants

Garantijas nepilngadīgajiem

1. Bērna intereses ir dalībvalstu galvenais apsvērums attiecībā uz visām šajā regulā paredzētajām procedūrām.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar visām šajā regulā paredzētajām procedūrām nepilngadīgo bez pavadības pārstāv un/vai viņam palīdz pārstāvis. Šis pārstāvis drīkst būt arī pārstāvis, kas minēts Direktīvas […/…/EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai] 23. pantā.

3. Bērna interešu izvērtēšanā dalībvalstis cieši sadarbojas savā starpā un jo īpaši ņem vērā šādus faktorus:

a) ģimenes atkalapvienošanās iespējas;

b) nepilngadīgā labklājība un sociālā attīstība, jo īpaši ņemot vērā nepilngadīgā etnisko, reliģisko, kultūras un valodas pamatu;

c) drošības apsvērumi, jo īpaši tad, ja pastāv risks, ka bērns varētu būt cilvēku tirdzniecības upuris;

d) nepilngadīgā viedoklis atbilstoši viņa vecumam un briedumam.

4. Dalībvalstis valstu tiesību aktos nosaka procedūras, lai nepilngadīgajiem bez pavadības atrastu ģimenes locekļus vai citus radiniekus, kuri atrodas dalībvalstīs. Tās uzsāk nepilngadīgā bez pavadības ģimenes locekļu vai citu radinieku atrašanu iespējami drīz pēc starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas, vienlaicīgi aizsargājot viņa intereses.

5. Regulas 33. pantā minētās kompetentās iestādes, kas izskata pieprasījumus saistībā ar nepilngadīgajiem bez pavadības, tiek pienācīgi apmācīti, ņemot vērā nepilngadīgo īpašās vajadzības.

ê343/2003/EK (pielāgots)

?jauns

III NODAĻA

KRITĒRIJU HIERARHIJA

√ KRITĒRIJI ATBILDĪGĀS DALĪBVALSTS NOTEIKŠANAI ∏

5. 7. pants

√ Kritēriju hierarhija ∏

1. Kritērijus atbildīgās dalībvalsts noteikšanai piemēro tādā kārtībā, kādā tie izklāstīti šajā nodaļā.

2. Atbilstoši šiem √ šajā nodaļā izklāstītajiem ∏ kritērijiem atbildīgo dalībvalsti nosaka, pamatojoties uz stāvokli, kāds bija, patvēruma meklētājam pirmo reizi iesniedzot ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu dalībvalstij.

∫jauns

3. Atkāpjoties no 2. punkta, lai nodrošinātu ģimenes vienotības principa un bērna interešu ievērošanu, atbildīgo dalībvalsti saskaņā ar 8. – 12. pantā noteiktajiem kritērijiem nosaka, pamatojoties uz situāciju, kas radusies, kad patvēruma meklētājs iesniedza visnesenāko starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Šo punktu piemēro ar nosacījumu, ka par patvēruma meklētāja iepriekšējiem pieteikumiem vēl nav pieņemts lēmums pēc būtības.

ê343/2003/EK (pielāgots)

?jauns

6. 8. pants

√ Nepilngadīgie bez pavadības ∏

1. Ja patvēruma meklētājs √ pieteikuma iesniedzējs ∏ ir nepilngadīgais bez pavadības, tad dalībvalsts, kas atbildīga par ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu, ir tā dalībvalsts, kurā likumīgi atrodas kāds nepilngadīgā ģimenes loceklis, ja vien tas ir nepilngadīgā interesēs.

ê343/2003/EK 15. panta 3. punkts (pielāgots)

?jauns

23. Ja ð pieteikuma iesniedzējs ï patvēruma meklētājs ir nepilngadīgais bez pavadības, kuram citā dalībvalstī ð likumīgi atrodas ï ir radinieks vai radinieki, kuriš var rūpēties par viņu, tad √ minētā ∏ dalībvalstis pēc iespējas apvieno nepilngadīgo ar viņa radinieku vai radiniekiem ð ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu ï , ja vien tas nav pretrunā √ ir ∏ nepilngadīgā interesēms.

∫jauns

3. Ja pieteikuma iesniedzēja ģimenes locekļi vai citi radinieki likumīgi atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī, tad par dalībvalsti, kas ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu, nolemj, ņemot vērā nepilngadīgā intereses.

⎢343/2003/EK

?jauns

4. Ja nepilngadīgajam nav ģimenes locekļu ð vai citu radinieku ï , dalībvalsts, kas atbild par pieteikuma izskatīšanu, ir tā dalībvalsts, kurā nepilngadīgais iesniedzis ð visnesenāko ï patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu, ð ja tas ir nepilngadīgā interesēs. ï

⎢1103/2008/EK pielikuma 3. punkta 1. apakšpunkts

?jauns

5. Nosacījumus un procedūras šā panta 2. ð un 3. ï punkta īstenošanai, attiecīgā gadījumā ieskaitot samierināšanas mehānismus dalībvalstu domstarpību izšķiršanai attiecībā uz konkrēto personu apvienošanas nepieciešamību vai vietu, kur tas būtu darāms, nosaka Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 2740. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

ê343/2003/EK (pielāgots)

?jauns

79. pants

√ Ģimenes locekļi, kas ir personas, kurām piešķirta starptautiskā aizsardzība ∏

Ja patvēruma meklētājam ir kāds ģimenes loceklis, kuram ir atļauts uzturēties dalībvalstī kā bēglim ð personai, kurai piešķirta starptautiskā aizsardzība ï, neatkarīgi no tā, vai šī ģimene ir bijusi izveidota iepriekš izcelsmes valstī, tad minētā dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu, ja vien to vēlas attiecīgās personas √ ir rakstiski paudušas savu vēlēšanos ∏.

810. pants

√ Ģimenes locekļi, kas ir personas, kuras lūdz starptautisko aizsardzību ∏

Ja patvēruma meklētājam ir kāds ģimenes loceklis dalībvalstī un par šā ģimenes locekļa ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu √ attiecīgajā dalībvalstī ∏ vēl nav pieņemts pirmais lēmums pēc būtības, tad minētā dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu, ja vien to vēlas attiecīgās personas √ ir rakstiski paudušas savu vēlēšanos ∏ .

1511. pants

√ Apgādājami radinieki ∏

21. Ja attiecīgā persona √ patvēruma meklētājs ∏ ir atkarīgas no citu √ radinieka ∏ palīdzības grūtniecības, jaundzimuša bērna, nopietnas saslimšanas, smagas invaliditātes vai vecuma dēļ √ , vai ja radinieks ir atkarīgs no patvēruma meklētāja ∏ ð to pašu iemeslu dēļ, par pieteikuma izskatīšanu atbildīgā dalībvalsts ir tā, kuru uzskata par vispiemērotāko viņu paturēšanā kopā vai apvienošanā, ï dalībvalstis parasti patur patvēruma meklētāju kopā ar citiem radiniekiem vai apvieno ar tiem kādā no dalībvalstu teritorijām, ja vien ģimenes saites ir pastāvējušas jau izcelsmes valstī ð un attiecīgās personas ir rakstiski paudušas savu vēlēšanos. Nosakot vispiemērotāko dalībvalsti, ņem vērā attiecīgo personu intereses, piemēram apgādājamās personas iespējas ceļot. ï

ê1560/2003/EK 11. panta 1. punkts (pielāgots)

Regulas (EK) Nr. 343/2003 15. panta 2. punktu piemēro gadījumos, kad patvēruma meklētājam ir vajadzīga tāda radinieka palīdzība, kas atrodas citā dalībvalstī, vai arī radiniekam, kas atrodas citā dalībvalstī, ir vajadzīga patvēruma meklētāja palīdzība.

⎢1103/2008/EK pielikuma 3. punkta 1. apakšpunkts

2.5 Nosacījumus un procedūras šā panta 1. punkta īstenošanai, attiecīgā gadījumā ieskaitot samierināšanas mehānismus dalībvalstu domstarpību izšķiršanai attiecībā uz konkrēto personu apvienošanas nepieciešamību vai vietu, kur tas būtu darāms, nosaka Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 2740. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

ê343/2003/EK (pielāgots)

?jauns

1412. pants

√ Ģimenes procedūra ∏

Ja vairāki ģimenes locekļi iesniedz patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumus vienā dalībvalstī vienlaicīgi vai ar pietiekami īsu starplaiku, lai procedūras atbildīgās dalībvalsts noteikšanai veiktu kopā, un ja šajā regulā izklāstīto kritēriju piemērošana novestu pie šo ģimenes locekļu izšķiršanas, tad atbildīgo dalībvalsti nosaka, pamatojoties uz šādiem noteikumiem:

a) par visu ģimenes locekļu patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kura atbilstoši kritērijiem ir atbildīga par ģimenes locekļu vairākuma uzņemšanu;

b) ja tas nav iespējams, tad atbildīga ir dalībvalsts, kas atbilstoši kritērijiem ir atbildīga par vecākā ģimenes locekļa patvēruma pieteikuma izskatīšanu.

913. pants

√ Uzturēšanās atļauju vai vīzu izdošana ∏

1. Ja patvēruma meklētājam ir derīga uzturēšanās atļauja, par patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kas izdevusi šo atļauju.

2. Ja patvēruma meklētājam ir derīga vīza, par patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kas izdevusi šo vīzu, ja vien minētā vīza nav izdota citas dalībvalsts uzdevumā vai ar tās rakstisku atļauju. Tādā gadījumā par ð starptautiskās aizsardzības ï patvēruma pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga pēdējā no minētajām dalībvalstīm. Ja dalībvalsts vispirms, jo īpaši drošības apsvērumu dēļ, lūdz informāciju kādas citas dalībvalsts centrālajai iestādei, tad šīs iestādes sniegtā atbilde nav rakstiska atļauja šā noteikuma nozīmē.

3. Ja patvēruma meklētājam ir vairākas derīgas uzturēšanās atļaujas vai vīzas, ko izdevušas dažādas dalībvalstis, tad atbildību par patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu dalībvalstis uzņemas šādā secībā:

a) dalībvalsts, kas ir izdevusi uzturēšanās atļauju, piešķirot tiesības uz ilgāko uzturēšanās periodu, vai arī, ja visu atļauju derīguma termiņi ir vienādi, dalībvalsts, kura ir izdevusi uzturēšanās atļauju ar visvēlāko derīguma termiņu;

b) dalībvalsts, kas ir izdevusi vīzu ar visvēlāko derīguma termiņu, ja dažādās vīzas ir viena veida;

c) ja vīzas ir dažāda veida, dalībvalsts, kas ir izdevusi vīzu ar visilgāko derīguma termiņu, vai, ja derīguma termiņi ir vienādi, dalībvalsts, kura ir izdevusi vīzu ar visvēlāko derīguma termiņu.

4. Ja patvēruma meklētājam ir tikai viena vai vairākas tādas uzturēšanās atļaujas, kuru derīguma termiņš ir beidzies pirms mazāk nekā diviem gadiem, vai viena vai vairākas vīzas, kuru derīguma termiņš ir beidzies pirms mazāk nekā sešiem mēnešiem, un kuras ir ļāvušas viņam faktiski ieceļot kādā dalībvalstī, šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro tik ilgi, kamēr patvēruma meklētājs nav atstājis dalībvalstu teritoriju.

Ja patvēruma meklētājam ir viena vai vairākas uzturēšanās atļaujas, kuru derīguma termiņš ir beidzies pirms vairāk nekā diviem gadiem, vai viena vai vairākas vīzas, kuru derīguma termiņš ir beidzies pirms vairāk nekā sešiem mēnešiem un kuras ir ļāvušas viņam faktiski ieceļot kādā dalībvalstī, un ja patvēruma meklētājs nav atstājis dalībvalstu teritoriju, atbildīga ir dalībvalsts, kurā iesniegts ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikums.

5. Fakts, ka uzturēšanās atļauja vai vīza izdota, pamatojoties uz fiktīvu vai nelikumīgi pieņemtu identitāti vai, saņemot falsificētus, viltotus vai nederīgus dokumentus, nekavē uzlikt atbildību dalībvalstij, kas izdevusi minēto atļauju vai vīzu. Dalībvalsts, kas izdevusi uzturēšanās atļauju vai vīzu, tomēr nav atbildīga, ja tā spēj konstatēt, ka krāpšana notikusi pēc atļaujas vai vīzas izdošanas.

1014. pants

√ Ieceļošana un/vai uzturēšanās ∏

1. Ja, pamatojoties uz tiešiem vai netiešiem pierādījumiem, kas raksturoti abos 2218. panta 3. punktā minētajos sarakstos, ieskaitot Regulas (EK) Nr. […/...]2725/2000 √ [par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas regulu] ∏ III nodaļā norādīto informāciju, konstatē, ka patvēruma meklētājs nelikumīgi šķērsojis dalībvalsts sauszemes, jūras vai gaisa robežu, ieceļojot šajā dalībvalstī no trešās valsts, tad par patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurā patvēruma meklētājs šādā veidā ieceļojis. Šī atbildība izbeidzas divpadsmit mēnešus pēc nelikumīgās robežas šķērsošanas dienas.

2. Ja dalībvalsti saskaņā ar 1. punktu nevar uzskatīt vai vairs nevar uzskatīt par atbildīgu un ja, pamatojoties uz tiešiem vai netiešiem pierādījumiem, kas raksturoti abos 2218. panta 3. punktā minētajos sarakstos, ir konstatēts, ka patvēruma meklētājs (kurš ieceļojis dalībvalstu teritorijā nelikumīgi vai kura ieceļošanas apstākļus nav iespējams noskaidrot) pieteikuma iesniegšanas brīdī iepriekš pastāvīgi dzīvojis kādā dalībvalstī vismaz piecus mēnešus √ pirms starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas ∏, tad par patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurā viņš dzīvojis.

Ja patvēruma meklētājs vismaz piecu mēnešu laikposmus dzīvojis vairākās dalībvalstīs, par patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurā patvēruma meklētājs dzīvojis pēdējā laikā.

1115. pants

√ Ieceļošana vīzu atcelšanas gadījumā ∏

1. Ja trešās valsts pilsonis ð vai bezvalstnieks ï ieceļo tādas dalībvalsts teritorijā, kurā attiecībā uz viņu ir atcelta prasība par vīzas nepieciešamību, tad par patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga minētā dalībvalsts.

2. Ja trešās valsts pilsonis ð vai bezvalstnieks ï iesniedz patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu citā dalībvalstī, kurā attiecībā uz viņa ieceļošanu tās teritorijā arī ir atcelta prasība par vīzas nepieciešamību, tad 1. punktā izklāstīto principu nepiemēro. Šajā gadījumā par patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga minētā dalībvalsts.

1216. pants

√ Pieteikuma iesniegšana lidostas starptautiskajā tranzīta zonā ∏

Ja trešās valsts pilsonis ð vai bezvalstnieks ï iesniedz ð starptautiskās aizsardzības ï patvēruma pieteikumu dalībvalsts lidostas starptautiskajā tranzīta zonā, par patvēruma pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga minētā dalībvalsts.

IV NODAĻA

HUMĀNĀ KLAUZULA

√ DISKRECIONĀRĀS KLAUZULAS ∏

1517. pants

√ Diskrecionārās klauzulas ∏

ê343/2003/EK 3. panta 2. punkts (pielāgots)

?jauns

1. Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta, katra dalībvalsts var ð jo īpaši humānu vai līdzcietības apsvērumu dēļ ï √ nolemt ∏ izskatīt patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu, ko tai iesniedzis trešās valsts pilsonis ð vai bezvalstnieks ï , pat ja saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem kritērijiem šāda izskatīšana nav attiecīgās dalībvalsts pienākums ð , ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs tam piekrīt ï.

Tādā gadījumā minētā dalībvalsts kļūst par atbildīgo dalībvalsti šās regulas nozīmē un uzņemas ar šo atbildību saistītos pienākumus. Attiecīgā √ Vajadzības ∏ gadījumā tā informē pirms tam atbildīgo dalībvalsti, dalībvalsti, kas veic procedūru, lai noteiktu atbildīgo dalībvalsti, vai dalībvalsti, kura saņēmusi pieprasījumu par pieteikuma iesniedzēja uzņemšanu vai par viņa atpakaļuzņemšanu ð , izmantojot elektroniskās komunikācijas tīklu DubliNet , kas izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1560/2003 18. pantu ï.

Dalībvalsts, kas kļūst par atbildīgo dalībvalsti saskaņā ar šo punktu, tūlīt arī norāda EURODAC , ka tā ir uzņēmusies atbildību saskaņā ar 17. panta 6. punktu Regulā (EK) Nr. […/…] [par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas regulu].

ê343/2003/EK (pielāgots)

?jauns

2. 1. Ikviena dalībvalsts, pat ja tā nav atbildīga saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem kritērijiem, √ Dalībvalsts, kurā ir iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums un kura veic atbildīgās dalībvalsts vai atbildīgo dalībvalstu noteikšanas procesu, ∏ var ð jebkurā laikā lūgt citu dalībvalsti uzņemt pieteikuma iesniedzēju, lai ï sapulcinātu ģimenes locekļus, kā arī citus apgādājamus radiniekus, pamatojoties uz humāniem un, jo īpaši, ģimenes vai kultūras apsvērumiem ð , pat ja šī pēdējā dalībvalsts nav atbildīga saskaņā ar šīs regulas 8. – 12. pantā noteiktajiem kritērijiem ï. Tādā gadījumā minētā dalībvalsts pēc citas dalībvalsts lūguma izskata attiecīgās personas patvēruma pieteikumu. Attiecīgās dalībvalstis dod √ pauž ∏ savu piekrišanu √ rakstiski ∏.

⎢1560/2003 13. panta 2. punkts

Atbildības uzņemšanās pieteikumā ir visi pieprasījumu iesniegušās dalībvalsts rīcībā esošie materiāli, kas pieprasījumu saņēmušajai dalībvalstij ļauj novērtēt situāciju.

ê1560/2003 (pielāgots) 13. panta 3. punkts

?jauns

√Dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, veic ∏ vajadzīgās jebkādas vajadzīgās pārbaudes, lai attiecīgā gadījumā noteiktu humānos iemeslus, jo īpaši ģimenes apstākļus, ar kultūru saistītos apstākļus, attiecīgās personas atkarības pakāpi vai otras personas iespējas un apņēmību sniegt vajadzīgo palīdzību, ð lai pamatotu minētos humānos iemeslus, un pieņem lēmumu par pieprasījumu divu mēnešu laikā no dienas, kad pieprasījums tika saņemts. Lēmumā par pieprasījuma noraidīšanu norāda iemeslus, kas ir tā pamatā ï.

ê343/2003/EK (pielāgots)

?jauns

4. Ja √ pieprasījumu saņēmusī ∏ dalībvalsts, kurai izteikts šāds lūgums, tam piekrīt, √ pieņem šo pieprasījumu ∏ , atbildību par pieteikuma izskatīšanu uztic tai.

ê343/2003/EK (pielāgots)

?jauns

V NODAĻA

UZŅEMŠANA UN ATPAKAĻUZŅEMŠANA

√ ATBILDĪGĀS DALĪBVALSTS PIENĀKUMI ∏

1618. pants

√ Atbildīgās dalībvalsts pienākumi ∏

1. Dalībvalstij, kas saskaņā ar šo regulu ir atbildīga par patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu, ir pienākums:

a) saskaņā ar 2117. līdz 19., 22. un 28. pantā izklāstītajiem nosacījumiem uzņemt pieteikuma iesniedzēju, kas iesniedzis patvēruma pieteikumu citā dalībvalstī;

b)c)saskaņā ar 23., 24. un 28. 20. pantā izklāstītajiem nosacījumiem uzņemt atpakaļ pieteikuma iesniedzēju, kura pieteikums tiek izskatīts un kurš ð ir iesniedzis pieteikumu citā dalībvalstī, vai kurš ï atrodas citas dalībvalsts teritorijā bez atļaujas ð uzturēšanās atļaujas ï ;

c)d) saskaņā ar 23., 24. un 28. 20. pantā izklāstītajiem nosacījumiem uzņemt atpakaļ pieteikuma iesniedzēju, kurš ir atsaucis pieteikumu tā izskatīšanas laikā un ir iesniedzis pieteikumu citā dalībvalstī;

d)e) saskaņā ar 23., 24. un 28. 20. pantā izklāstītajiem nosacījumiem uzņemt atpakaļ trešās valsts pilsoni ð vai bezvalstnieku ï , kura pieteikumu tā ir noraidījusi un kurš ð ir iesniedzis pieteikumu citā dalībvalstī, vai kurš ï atrodas citas dalībvalsts teritorijā bez atļaujas ð uzturēšanās atļaujas ï .

√ 2. Atbildīgā dalībvalsts ∏ ð visos 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajos apstākļos izskata vai ï b) pabeigtdz izskatīt patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumau izskatīšanu ð , ko iesniedzis pieteikuma iesniedzējs 2. panta d) apakšpunkta nozīmē. Kad atbildīgā dalībvalsts ir beigusi pieteikuma izskatīšanu pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējs to ir atsaucis, tā atceļ šo lēmumu un pabeidz pieteikuma izskatīšanu 2. panta d) apakšpunkta nozīmē ï.

19. pants

√ Atbildības izbeigšanās ∏

1. 2.Ja dalībvalsts izdod patvēruma meklētājam uzturēšanās atļauju, tad minētā dalībvalsts pārņem 18. panta 1. punktā noteiktās saistības.

2. 3.Šā18. panta 1. punktā noteiktās saistības izbeidzas, ja ð par pieteikuma izskatīšanu atbildīgā dalībvalsts, kad tai pieprasa uzņemt vai atpakaļuzņemt pieteikuma iesniedzēju vai citu personu, kas minēta 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā, var konstatēt, ka ï trešās valsts pilsonis √ attiecīgā persona ∏ ir atstājisusi dalībvalstu teritoriju vismaz uz trim mēnešiem, ja vien attiecīgajami trešās valsts pilsonim √ personai ∏ nav derīgas uzturēšanās atļaujas, ko izdevusi atbildīgā dalībvalsts.

∫jauns

Pieteikumu, kas iesniegts pēc šādas prombūtnes, uzskata par jaunu pieteikumu, kas ir pamatā jaunai procedūrai, lai noteiktu atbildīgo dalībvalsti.

ê343/2003/EK

?jauns

3. 4.Šā18. panta 1. punkta c)d) un d)e) apakšpunktā noteiktās saistības izbeidzas, ja dalībvalsts, kas atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, ð kad tai pieprasa atpakaļuzņemt pieteikuma iesniedzēju vai citu personu, kas minēta 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā, var konstatēt, ka ï pēc pieteikuma atsaukšanas vai noraidīšanas ir pieņēmusi un faktiski ieviesusi noteikumus, kas vajadzīgi, lai trešās valsts pilsonis varētu doties uz savu izcelsmes valsti vai kādu citu valsti, uz kuru viņš var likumīgi ceļot ð attiecīgā persona ir atstājusi dalībvalstu teritoriju atbilstoši atpakaļatgriešanas lēmumam vai izraidīšanas rīkojumam, ko tā izdevusi pēc pieteikuma atsaukšanas vai noraidījuma ï.

∫jauns

Pieteikumu, kas iesniegts pēc efektīvas izraidīšanas, uzskata par jaunu pieteikumu, kas ir pamatā jaunai procedūrai, lai noteiktu atbildīgo dalībvalsti.

ê343/2003/EK (pielāgots)

?jauns

VI NODAĻA

√ UZŅEMŠANAS UN ATPAKAĻUZŅEMŠANAS PROCEDŪRAS ∏

√ I IEDAĻA. Procedūras uzsākšana ∏

420. pants

√ Procedūras uzsākšana ∏

1. Process, kurā nosaka saskaņā ar šo regulu atbildīgo dalībvalsti, sākas, tiklīdz kādā no dalībvalstīm pirmo reizi tiek iesniegts patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikums.

2. Patvēruma ð Starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu uzskata par iesniegtu, ja attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes ir saņēmušas patvēruma meklētāja pieteikuma iesniedzēja iesniegtu veidlapu vai attiecīgo iestāžu sagatavotu ziņojumu. Ja pieteikumu neiesniedz rakstiski, laikposms no nodoma paziņošanas līdz ziņojuma iesniegšanai ir cik vien iespējams īss.

3. Šajā regulā nepilngadīgais, kas ir kopā ar patvēruma meklētāju un atbilst 2. panta i) punktā izklāstītajai ģimenes locekļa definīcijai, nav nošķirams no vecāka vai aizbildņa un viņa stāvoklis ir tās dalībvalsts ziņā, kura atbildīga par minētā vecāka vai aizbildņa patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu, pat ja pats nepilngadīgais nav patvēruma meklētājs ð , ja tas ir viņa interesēs ï. Tāda pati attieksme piemērojama bērniem, kas dzimuši pēc patvēruma meklētāja ierašanās dalībvalstu teritorijā, neuzsākot jaunu procedūru attiecībā uz šo bērnu uzņemšanu.

4. Ja patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir iesniedzis patvēruma meklētājs, kas atrodas citas dalībvalsts teritorijā, tad atbildīgo dalībvalsti nosaka tā dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas pieteikuma iesniedzējs. Dalībvalsts, kas saņēmusi pieteikumu, nekavējoties informē dalībvalsti, kuras teritorijā atrodas pieteikuma iesniedzējs, un šīs regulas piemērošanas nolūkā to uzskata par dalībvalsti, kurai ir iesniegts patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikums.

Pieteikuma iesniedzēju rakstiski informē par šo pieteikuma pārsūtīšanu un tās datumu.

5. Patvēruma meklētāju, kas atrodas citā dalībvalstī un tur iesniedz patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu pēc sava √ pirmā ∏ pieteikuma √ , kas bijis iesniegts citā dalībvalstī, ∏ atsaukšanas atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procedūras laikā, saskaņā ar 20.23., 24. un 28. pantā izklāstītajiem nosacījumiem uzņem atpakaļ dalībvalsts, kurā √ pirmoreiz ∏ iesniegts minētais patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikums, lai pabeigtu procedūru dalībvalsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu.

Šī saistība izbeidzas, ð ja dalībvalsts, kurai pieprasīts pabeigt atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesu, var konstatēt, ka ï ja patvēruma meklētājs pa to laiku ir atstājis dalībvalstu teritoriju vismaz uz trim mēnešiem vai arī √ citā ∏ kādā dalībvalstī ir saņēmis uzturēšanās atļauju.

∫jauns

Pieteikumu, kas iesniegts pēc šādas prombūtnes, uzskata par jaunu pieteikumu, kas ir pamatā jaunai procedūrai, lai noteiktu atbildīgo dalībvalsti.

ê343/2003/EK (pielāgots)

?jauns

√ II iedaļa. Procedūras uzņemšanas pieprasījumiem ∏

1721. pants

√ Uzņemšanas pieprasījuma iesniegšana ∏

1. Ja dalībvalsts, kurai iesniegts patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikums, uzskata, ka par šā pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga cita dalībvalsts, tā iespējami īsā laikā un jebkurā gadījumā trīs mēnešos no pieteikuma iesniegšanas dienas 420. panta 2. punkta nozīmē var vērsties pie √ pieprasīt ∏ šīsai otrasjai dalībvalstsij ar pieprasījumu uzņemt attiecīgo patvēruma meklētāju.

Ja pieprasījums uzņemt patvēruma meklētāju nav iesniegts trīs mēnešu laikposmā, tad par patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurai ir iesniegts pieteikums.

2. Pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts var lūgt steidzamu atbildi gadījumos, ja patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikums ir iesniegts pēc ieceļošanas vai palikšanas atļaujas atteikuma, pēc apcietināšanas sakarā ar nelikumīgu uzturēšanos vai pēc izraidīšanas rīkojuma nodošanas vai izpildes, un/vai gadījumā, ja patvēruma meklētājs ir aizturēts.

Pieprasījumā norāda iemeslus, kas pamato atbildes steidzamību, un paredzamo atbildes saņemšanas termiņu. Šis termiņš ir vismaz viena nedēļa.

3. Abos gadījumos pieprasījumu citai dalībvalstij uzņemt personu, iesniedz, izmantojot standarta veidlapu un iekļaujot tiešus vai netiešus pierādījumus, kas raksturoti abos 1822. panta 3. punktā minētajos sarakstos, un/vai būtiskas ziņas no patvēruma meklētāja iesniegtās informācijas, lai iestādes dalībvalstī, kas saņem pieprasījumu, var pārbaudīt, vai, pamatojoties uz šajā regulā izklāstītajiem kritērijiem, šī dalībvalsts ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu.

Pieprasījumu sagatavošanas noteikumus un nosūtīšanas kārtību nosaka saskaņā ar 4027. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

1822. pants

√ Atbilde uz uzņemšanas pieprasījumu ∏

1. Dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, veic vajadzīgās pārbaudes un paziņo lēmumu attiecībā uz pieprasījumu par patvēruma meklētāja uzņemšanu divos mēnešos no pieprasījuma saņemšanas dienas.

2. Ar šo regulu paredzētajā procedūrā, lai noteiktu dalībvalsti, kas atbildīga par patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu, izmanto tiešos un netiešos pierādījumus.

3. Saskaņā ar 2740. panta 2. punktā norādīto procedūru izveido un regulāri pārskata divus sarakstus, norādot tiešos un netiešos pierādījumus atbilstoši šādiem kritērijiem:

a) tiešie pierādījumi:

i) formāli pierādījumi, kas saskaņā ar šo regulu nosaka atbildību, kamēr tie nav atspēkoti ar pierādījumiem par pretējo;

ii) dalībvalstis iesniedz ar 2740. pantu paredzētajai komitejai dažādu veidu administratīvu dokumentu paraugus saskaņā ar formālo pierādījumu sarakstā noteikto tipoloģiju;

b) netiešie pierādījumi:

i) indikatīvi elementi, kas, būdami apstrīdami, atsevišķos gadījumos var būt pietiekami atbilstoši tiem piešķirtajam pierādījuma spēkam;

ii) to pierādījuma spēku attiecībā uz atbildību par patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu izvērtē katrā atsevišķā gadījumā.

4. Prasībai par pierādījumiem nebūtu jāpārsniedz šās regulas pareizai piemērošanai vajadzīgais.

5. Ja nav formālu pierādījumu, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts atzīst savu atbildību, ja netiešie pierādījumi ir saskanīgi, pamatoti un pietiekami detalizēti, lai noteiktu atbildību.

6. Ja pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts saskaņā ar 1721. panta 2. punkta noteikumiem ir lūgusi ievērot jautājuma steidzamību, dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai iekļautos noteiktajā termiņā. Izņēmuma gadījumos, ja iespējams pierādīt, ka pieprasījuma, kas attiecas uz patvēruma meklētāja uzņemšanu, izskatīšana ir īpaši sarežģīta, dalībvalsts, kura saņēmusi pieprasījumu, var sniegt atbildi pēc noteiktā termiņa, taču jebkurā gadījumā viena mēneša laikā. Šādos gadījumos dalībvalstij, kas saņēmusi pieprasījumu, jāpaziņo pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij lēmums par atbildes sniegšanu pēc sākotnēji noteiktā termiņa.

7. Atbildes nesniegšana 1. punktā minētajā divu mēnešu termiņā un 6. punktā minētajā viena mēneša termiņā ir pielīdzināma pieprasījuma akceptam un ietver pienākumu uzņemt attiecīgo personu, tai skaitā veikt √ pienākumu nodrošināt ∏ atbilstošus pasākumus saistībā ar viņa ierašanos.

√ III iedaļa. Procedūras atpakaļuzņemšanas pieprasījumiem ∏

20. 23. pants

√ Atpakaļuzņemšanas pieprasījuma iesniegšana ∏

ê343/2003/EK (pielāgots)

?jauns

1. Patvēruma meklētāju ð Ja dalībvalsts, kurā ir iesniegts turpmāks starptautiskās aizsardzības pieteikums vai kuras teritorijā pieteikuma iesniedzējs vai cita persona, kā minēts 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā, atrodas bez uzturēšanās atļaujas, uzskata, ka cita dalībvalsts ir atbildīga ï saskaņā ar 420. panta 5. punktu un 1618. panta 1. punkta c)b), d)c) un e)d) apakšpunktu uzņem atpakaļ šādi: ð , tā var pieprasīt šai citai dalībvalstis atpakaļuzņemt minēto personu. ï

∫jauns

2. Turpmāka starptautiskās aizsardzības pieteikuma gadījumā pieprasījumu atpakaļuzņemt attiecīgo personu iesniedz iespējami drīz un jebkurā gadījumā divu mēnešu laikā no EURODAC pozitīva iznākuma saņemšanas atbilstoši 6. panta 5. apakšpunktam Regulā (EK) Nr. [.../.../] [par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas regulu].

Ja pieprasījuma atpakaļuzņemt pieteikuma iesniedzēju, kas iesniedzis turpmāku starptautiskās aizsardzības pieteikumu, pamatā ir pierādījumi, kas nav no EURODAC sistēmas iegūtie dati, to nosūta pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij triju mēnešu laikā no dienas, kad tika iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums 20. panta 2. punkta nozīmē.

3. Ja turpmāks starptautiskās aizsardzības pieteikums nav iesniegts un ja pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts nolemj veikt meklēšanu EURODAC sistēmā saskaņā ar 13. pantu Regulā (EK) Nr. [.../.../] [par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas regulu], pieprasījumu atpakaļuzņemt attiecīgo personu iesniedz iespējami drīz un jebkurā gadījumā divu mēnešu laikā no EURODAC pozitīva iznākuma saņemšanas atbilstoši minētās regulas 13. panta 4. apakšpunktam.

Ja pieprasījuma atpakaļuzņemt attiecīgo personu pamatā ir pierādījumi, kas nav no EURODAC sistēmas iegūtie dati, to nosūta pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij triju mēnešu laikā no dienas, kad pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts uzzina, ka par attiecīgo personu, iespējams, atbildīga ir cita dalībvalsts.

4. Ja pieprasījums atpakaļuzņemt pieteikuma iesniedzēju vai citu personu, kas minēta 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā, nav iesniegts 2. un 3. punktā noteiktajā termiņā, atbildību par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu uzņemas dalībvalsts, kurā ticis iesniegts turpmākais pieteikums vai kuras teritorijā persona atrodas bez uzturēšanās atļaujas.

ê343/2003/EK (pielāgots)

?jauns

5. a) Ppieprasījumāu par patvēruma meklētāja √ vai citas 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētas personas ∏ atpakaļuzņemšanu ð iesniedz, izmantojot standarta veidlapu un iekļaujot tiešus vai netiešus pierādījums un/vai personas apgalvojumu atbilstošus elementus ï iekļauj informāciju, kas ļaujot dalībvalstijs, kura saņem pieprasījumu, √ iestādēm ∏ pārbaudīt, vai tā ir atbildīga;.

3. Noteikumus par pierādījumiem un to interpretāciju, kā arī pārsūtījuma pieprasījumu sagatavošanas noteikumus un pārsūtīšanas kārtību nosaka saskaņā ar 2740. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

24. pants

√ Atbilde uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu ∏

(b)1. √ Pieprasījuma saņēmēja ∏ dalībvalstijs, kurai pieprasa uzņemt patvēruma meklētāju atpakaļ, ir pienākums veiktc vajadzīgās pārbaudes un sniegtdz √ lēmumu par ∏ atbildi uz tai adresēto pieprasījumu √ atpakaļuzņemt attiecīgo personu ∏ , cik vien iespējams drīz un nekādos apstākļos √ jebkurā gadījumā ∏ ne vēlāk kā vienu mēnesi no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja pieprasījums ir pamatots ar datiem, kas iegūti no Eurodac sistēmas, tad šo termiņu saīsina līdz divām nedēļām;.

(c)2. ja dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu, nepaziņo savu lēmumu √ Atbildes nesniegšana ∏ viena mēneša termiņā vai b)1. apakšpunktā minētajā divu nedēļu termiņā √ ir pielīdzināma pieprasījuma pieņemšanai ∏ ð un ietver pienākumu ï , tad ir uzskatāms, ka tā ir piekritusi uzņemt patvēruma meklētāju √ attiecīgo personu ∏ atpakaļ ð , tostarp pienākumu veikt atbilstošus pasākumus saistībā ar tās ierašanos ï .;

d) dalībvalstij, kas piekrīt uzņemt patvēruma meklētāju atpakaļ, ir pienākums atkal ielaist minēto personu savā teritorijā. Pārsūtīšanu veic saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem pēc attiecīgo dalībvalstu savstarpējas apspriešanās, cik vien iespējams īsā laikā un, vēlākais, sešos mēnešos no dienas, kad otra dalībvalsts ir akceptējusi pieprasījumu par uzņemšanu vai no dienas, kad pieņemts lēmums par pārsūdzību vai pārskatīšanu, ja tas aptur pārsūtīšanu;

e) pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts paziņo patvēruma meklētājam lēmumu par to, ka viņu uzņem atpakaļ atbildīgā dalībvalsts. Lēmumā izklāsta tā pamatojumu. Tajā ietver sīkākas ziņas par pārsūtīšanas termiņu un, vajadzības gadījumā, norāda vietu, kur patvēruma meklētājam jāierodas, kā arī ierašanās datumu, ja viņš dodas uz atbildīgo dalībvalsti patstāvīgi. Šis lēmums var būt pārsūdzams vai pārskatāms. Šā lēmuma pārsūdzēšana vai pārskatīšana neaptur pārsūtīšanas izpildi, ja vien tiesa vai kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā nenolemj citādi un ja to pieļauj attiecīgās valsts tiesību akti.

Vajadzības gadījumā pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts izdod patvēruma meklētājam saskaņā ar 27. panta 2. punktā norādīto procedūru pieņemta parauga caurlaidi.

Atbildīgā dalībvalsts attiecīgi informē pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti par patvēruma meklētāja sekmīgu ierašanos vai par to, ka viņš nav ieradies noteiktajā termiņā.

2. Ja patvēruma meklētāja pārsūtīšana nenotiek sešu mēnešu termiņā, tad atbildīga ir dalībvalsts, kurā iesniegts patvēruma pieteikums. Šo termiņu var pagarināt, ilgākais, līdz vienam gadam, ja pārsūtīšanu vai pieteikuma izskatīšanu nevar veikt patvēruma meklētāja ieslodzījuma dēļ, vai, ilgākais, līdz astoņpadsmit mēnešiem patvēruma meklētāja bēgšanas gadījumā.

3. Noteikumus par pierādījumiem un to interpretāciju, kā arī pārsūtījuma pieprasījumu sagatavošanas noteikumus un pārsūtīšanas kārtību nosaka saskaņā ar 27. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

4. Papildu noteikumus par pārsūtīšanu var pieņemt saskaņā ar 27. panta 2. punktā norādīto procedūru.

√ IV iedaļa. Procesuālās garantijas ∏

1925. pants

√ Pārsūtīšanas lēmuma paziņošana ∏

1. Ja dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu, akceptē √ piekrīt ∏ , ka tai jāuzņemt √ vai atpakaļuzņemt ∏ patvēruma meklētājsu √ vai citu 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētu personu ∏ , tad √ pieprasījuma iesniedzēja ∏ dalībvalsts, kurā ir iesniegts patvēruma pieteikums, paziņo patvēruma meklētājam √ attiecīgajai personai ∏ par lēmumu neizskatīt viņa pieteikumu un par pienākumu √ par lēmumu ∏ pārsūtīt √ viņu ∏ patvēruma meklētāju uz atbildīgo dalībvalsti √ un attiecīgi neizskatīt viņa starptautiskās aizsardzības pieteikumu ∏. ð Šādu paziņojumu sniedz rakstiski valodā, kura personai, pamatoti spriežot, ir jāsaprot, un ne vēlāk kā piecpadsmit darba dienās no dienas, kad saņemta atbilde no pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts ï.

2. Šā panta 1. punktā norādītajā lēmumā izklāsta tā pamatojumu., ð tostarp lēmuma pieņemšanas procedūras galveno posmu aprakstu. Tajā ietver informāciju par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un šādu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanai piemērojamajiem termiņiem, kā arī informāciju par personām vai struktūrām, kas šai personai var sniegt specifisku juridisko palīdzību un/vai nodrošināt pārstāvību ï. Tajā ietver sīkākas ziņas par pārsūtīšanas termiņu un, vajadzības gadījumā, norāda vietu, kur patvēruma meklētājam √ attiecīgajai personai ∏ jāierodas, kā arī ierašanās datumu, ja viņša dodas uz atbildīgo dalībvalsti patstāvīgi. ðTermiņus pārsūtīšanas veikšanai nosaka, lai dotu personai atbilstīgu laika posmu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantosanai saskaņā ar 26. pantu. ï Šis lēmums var būt pārsūdzams vai pārskatāms. Šā lēmuma pārsūdzēšana vai pārskatīšana neaptur pārsūtīšanas izpildi, ja vien tiesa vai kompetentās iestādes katrā atsevišķā gadījumā nenolemj citādi un ja to pieļauj attiecīgās valsts tiesību akti.

∫jauns

26. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1. Pieteikuma iesniedzējam vai citai personai, kas minēta 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ir tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli, proti, 25. pantā minētā pārsūtīšanas lēmuma faktisku un juridisku apelāciju vai pārskatīšanu tiesā vai tribunālā.

2. Dalībvalstis nodrošina atbilstīgu laika posmu, kurā attiecīgā persona var īstenot savas tiesības uz efektīvu tiesisku aizsardzības līdzekli saskaņā ar 1. punktu.

3. Apelācijas vai pārskatīšanas gadījumā attiecībā uz 25. pantā minēto pārsūtīšanas lēmumu šā panta 1. punktā minētā iestāde, rīkojoties ex officio , iespējami drīz un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā septiņas darba dienas no apelācijas iesniegšanas vai pārskatīšanas nolemj, vai attiecīgā persona drīkst vai nedrīkst palikt attiecīgās dalībvalsts teritorijā, līdz zināms apelācijas vai pārskatīšanas rezultāts.

4. Pārsūtīšana nenotiek, pirms nav pieņemts 3. punktā minētais lēmums. Lēmumā neatļaut attiecīgajai personai palikt attiecīgās dalībvalsts teritorijā, līdz zināms apelācijas vai pārskatīšanas rezultāts, norāda tā pamatā esošos iemeslus.

5. Dalībvalstis nodrošina, lai attiecīgajai personai būtu pieejama juridiska palīdzība un/vai pārstāvība un vajadzības gadījumā lingvistiska palīdzība.

6. Dalībvalstis nodrošina, lai juridiskā palīdzība un/vai pārstāvība tiktu piešķirta bez maksas, ja attiecīgā persona nevar atļauties segt ar to saistītās izmaksas.

Procedūras attiecībā uz juridisku palīdzību un/vai pārstāvību nosaka valstu tiesību aktos.

V iedaļa. Aizturēšana pārsūtīšanas nolūkā

27. pants

Aizturēšana

1. Dalībvalstis neaiztur personu vienīgi tādēļ, ka tā ir starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja saskaņā ar Direktīvu 2005/85/EK.

2. Neskarot 8. panta 2. punktu Direktīvā [.../.../EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai], ja tas ir nepieciešams, pamatojoties uz katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu, un ja efektīvi nevar piemērot citus pasākumus ar mazāku piespiedu raksturu, dalībvalstis drīkst aizturēt patvēruma meklētāju vai citu personu, kas minēta 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kurai tiek piemērots lēmums par pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti, tikai tad, ja pastāv ievērojams bēgšanas risks.

3. Izvērtējot citu pasākumu ar mazāku piespiedu raksturu piemērošanu 2. punkta nolūkā, dalībvalstis apsver aizturēšanai alternatīvus pasākumus, piemēram, regulāru reģistrēšanos iestādēs, finansiālas garantijas depozītu, pienākumu uzturēties noteiktā vietā vai citus pasākumus, lai novērstu bēgšanas risku.

4. Aizturēšanu saskaņā ar 2. punktu drīkst piemērot tikai no brīža, kad attiecīgajai personai paziņots lēmums par pārsūtīšanu uz atbildīgo dalībvalsti saskaņā ar 25. pantu, līdz minētās personas pārsūtīšanai uz atbildīgo dalībvalsti.

5. Aizturēšanu saskaņā ar 2. punktu piemēro uz iespējami visīsāko laika posmu. Tās ilgums nepārsniedz laiku, kas pamatoti nepieciešams, lai izpildītu vajadzīgās administratīvās procedūras pārsūtīšanas īstenošanai.

6. Rīkojumu par aizturēšanu saskaņā ar 2. punktu izdod tiesu iestādes. Steidzamos gadījumos šādu rīkojumu drīkst izdot administratīvās iestādes, un šādā gadījumā aizturēšanas rīkojumu 72 stundu laikā no aizturēšanas sākuma apstiprina tiesu iestādes. Ja tiesu iestāde uzskata aizturēšanu par nelikumīgu, attiecīgo personu tūlīt atbrīvo.

7. Rīkojumu par aizturēšanu saskaņā ar 2. punktu izdod rakstiski, norādot tajā faktiskos un likumīgos iemeslus, jo īpaši precizējot iemeslus, kuri ir pamatā apsvērumam, ka pastāv ievērojams attiecīgās personas bēgšanas risks, kā arī norādot tās ilgumu.

Aizturētās personas valodā, ko tām, pamatoti spriežot, vajadzētu saprast, tūlīt informē par aizturēšanas iemesliem, paredzēto aizturēšanas ilgumu un valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām aizturēšanas rīkojuma apstrīdēšanai.

8. Katrā gadījumā, kad persona aizturēta saskaņā ar 2. punktu, tiesu iestāde atbilstošos starplaikos pārskata turpmāku aizturēšanu vai nu pēc attiecīgās personas lūguma, vai ex-officio . Aizturēšanas ilgumu nekad nepagarina nepamatoti.

9. Dalībvalstis nodrošina bezmaksas piekļuvi juridiskai palīdzībai un/vai pārstāvībai aizturēšanas lietās saskaņā ar 2. punktu, ja attiecīgā persona nevar atļauties segt ar to saistītās izmaksas.

Procedūras attiecībā uz piekļuvi juridiskai palīdzībai un/vai pārstāvībai šādās lietās nosaka valstu tiesību aktos.

10. Nepilngadīgos nekad neaiztur, ja vien tas nav viņu interesēs, kā noteikts šīs regulas 7. pantā, un atbilstoši viņu situācijas atsevišķam izvērtējumam saskaņā ar 11. panta 5. punktu Direktīvā [.../.../EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai].

11. Nepilngadīgos bez pavadības nekad neaiztur.

12. Dalībvalstis nodrošina, ka patvēruma meklētājiem, kas aizturēti saskaņā ar šo pantu, piemēro tāda paša līmeņa uzņemšanas nosacījumus aizturētiem pieteikuma iesniedzējiem, kā nosacījumi, kas jo īpaši paredzēti 10. un 11. pantā Direktīvā [.../.../EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai].

ê343/2003/EK (pielāgots)

?jauns

√ VI iedaļa. Pārsūtīšanas ∏

1928. pants

√ Kārtība un termiņi ∏

13. Patvēruma meklētāja √ Pieteikuma iesniedzēja vai citas 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētas personas ∏ pārsūtīšanu no √ pieprasījuma iesniedzējas ∏ dalībvalsts, kurā ir iesniegts patvēruma pieteikums, uz atbildīgo dalībvalsti veic saskaņā ar √ pieprasījuma iesniedzējas ∏ pirmās minētās dalībvalsts tiesību aktiem pēc abu attiecīgo dalībvalstu savstarpējas apspriešanās, cik vien iespējams īsā laikā, un, vēlākais, sešus mēnešus no dienas, kad akceptēts √ citas dalībvalsts ∏ pieprasījums par uzņemšanu √ uzņemt vai atpakaļuzņemt attiecīgo personu ∏, vai no dienas, kad pieņemts ð galīgais ï lēmums par pārsūdzību vai pārskatīšanu, ja tas aptur pārsūtīšanu ð saskaņā ar 26. panta 3. punktu ï.

Vajadzības gadījumā pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts izdod patvēruma meklētājam saskaņā ar 4027. panta 2. punktā norādīto procedūru pieņemta parauga caurlaidi.

Atbildīgā dalībvalsts attiecīgi informē pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti par patvēruma meklētāja √ attiecīgās personas ∏ sekmīgu ierašanos vai par to, ka viņš tā nav ieradusies noteiktajā termiņā.

24. Ja patvēruma meklētāja pārsūtīšana nenotiek sešu mēnešu termiņā, tad ð atbildīgā dalībvalsts tiek atbrīvota no pienākuma uzņemt vai atpakaļuzņemt attiecīgo personu un atbildība tiek nodota pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij ï atbildīga ir dalībvalsts, kurā iesniegts patvēruma pieteikums. Šo termiņu var pagarināt, ilgākais, līdz vienam gadam, ja pārsūtīšanu nevar veikt patvēruma meklētāja √ attiecīgās personas ∏ ieslodzījuma dēļ, vai, ilgākais, līdz astoņpadsmit mēnešiem patvēruma meklētāja √ attiecīgās personas ∏ bēgšanas gadījumā.

∫jauns

3. Ja persona ir pārsūtīta kļūdas dēļ vai lēmums par pārsūtīšanu apelācijas rezultātā ir atcelts pēc tam, kad pārsūtīšana ir notikusi, dalībvalsts, kas veica pārsūtīšanu, tūlīt pieņem šo personu atpakaļ.

⎢1103/2008/EK pielikuma 3. punkta 2. un 3. apakšpunkts

45. Papildu noteikumus par pārsūtīšanas izpildi var pieņemt Komisija. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 2740. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

∫jauns

29. pants

Pārsūtīšanas izmaksas

1. Nepieciešamās izmaksas pieteikuma iesniedzēja vai citas personas, kas minēta 18. panta 1. punkta d) apakšpunktā, pārsūtīšanai uz atbildīgo dalībvalsti, sedz pārsūtītāja dalībvalsts.

2. Ja attiecīgā persona ir jānosūta atpakaļ uz dalībvalsti tādēļ, ka notikusi kļūdaina pārsūtīšana vai apelācijas rezultātā ir atcelts pārsūtīšanas lēmums pēc tam, kad pārsūtīšana jau ir veikta, dalībvalsts, kas sākotnēji veica pārsūtīšanu, ir atbildīga par izmaksām saistībā ar attiecīgās personas pārsūtīšanu atpakaļ uz savu teritoriju.

3. Personām, kas pārsūtāmas atbilstoši šai regulai, netiek prasīts segt šādu pārsūtīšanu izmaksas.

4. Saskaņā ar 40. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt papildu noteikumus saistībā ar nosūtītājas dalībvalsts pienākumu segt pārsūtīšanu izmaksas.

30. pants

Attiecīgās informācijas apmaiņa, pirms veic pārsūtīšanas

1. Visos pārsūtīšanas gadījumos pārsūtītāja dalībvalsts informē saņēmēju dalībvalsti, vai attiecīgā persona ir piemērota pārsūtīšanai. Pārsūta tikai tādas personas, kas ir piemērotas pārsūtīšanai.

2. Dalībvalsts, kas veic pārsūtīšanu, paziņo atbildīgajai dalībvalstij tos personas datus attiecībā uz pārsūtāmo pieteikuma iesniedzēju, kas ir pieņemami, atbilstoši un samērīgā apjomā tikai nolūkā nodrošināt to, ka kompetentās patvēruma iestādes atbildīgajā dalībvalstī var sniegt pieteikuma iesniedzējam pienācīgu palīdzību, tostarp nepieciešamo medicīnisko palīdzību, un nodrošināt šajā regulā un Direktīvā [.../.../EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai] paredzētās aizsardzības un tiesību nepārtrauktību. Minēto informāciju paziņo agrīnā posmā un vēlākais septiņas darba dienas, pirms notiek pārsūtīšana, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts to uzzina vēlākā posmā.

3. Dalībvalstis jo īpaši apmainās ar šādu informāciju:

a) vajadzības gadījumā ģimenes locekļu vai citu radinieku kontaktinformācija uzņēmējā dalībvalstī,

b) attiecībā uz nepilngadīgajiem informācija par viņu izglītības līmeni,

c) informācija par pieteikuma iesniedzēja vecumu,

d) jebkura cita informācija, ko nosūtītāja dalībvalsts uzskata par būtisku, lai nodrošinātu attiecīgā pieteikuma iesniedzēja tiesības un īpašās vajadzības.

4. Vienīgi lai nodrošinātu aprūpi vai ārstēšanu, jo īpaši attiecībā uz personām ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem, grūtniecēm, nepilngadīgiem un personām, kas pārcietušas spīdzināšanu, izvarošanu vai cita veida nopietnu psiholoģisku, fizisku un seksuālu vardarbību, pārsūtītāja dalībvalsts nosūta informāciju par jebkādām pārsūtāmā pieteikuma iesniedzēja īpašām vajadzībām, kas konkrētos gadījumos var ietvert informāciju par pārsūtāmā pieteikuma iesniedzēja fiziskās un garīgās veselības stāvokli. Atbildīgā dalībvalsts nodrošina, lai šīs īpašās vajadzības tiktu pienācīgi apmierinātas, tostarp jo īpaši sniegta jebkāda nepieciešamā pamata medicīniskā aprūpe.

5. Pārsūtītāja dalībvalsts nosūta atbildīgajai dalībvalstij jebkādu 4. punktā minēto informāciju tikai tad, ja saņemta pieteikuma iesniedzēja vai viņa pārstāvja nepārprotama piekrišana vai ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu attiecīgā indivīda vai citas personas būtiskas intereses, ja tā ir fiziski vai tiesiski nespējīga dot savu piekrišanu. Tiklīdz pārsūtīšana ir pabeigta, pārsūtītāja dalībvalsts šo informāciju tūlīt dzēš.

6. Datus par personas veselību apstrādā tikai veselības aprūpes darbinieks, uz kuru attiecas valsts tiesību akti vai valsts kompetento struktūru pieņemti noteikumi par dienesta noslēpumu, vai cita persona, kurai jāievēro līdzvērtīgs pienākums glabāt noslēpumu. Šie veselības aprūpes darbinieki un personas, kas saņem un apstrādā šo informāciju, saņem atbilstošu medicīnisku izglītību, kā arī apmācību par to, kā pienācīgi apstrādāt sensitīvus ar veselību saistītus personas datus.

7. Informācijas apmaiņa saskaņā ar šo pantu notiek tikai starp iestādēm, kas Komisijai paziņotas saskaņā ar 33. pantu, izmantojot elektroniskās komunikācijas tīklu DubliNet , kas izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1560/2003 18. pantu. Iestādes, kas informētas saskaņā ar šīs regulas 33. pantu, precizē arī veselības aprūpes darbiniekus, kas pilnvaroti apstrādāt 4. punktā minēto informāciju. Savstarpēji paziņoto informāciju izmanto vienīgi šā panta 2. un 4. punktā paredzētajiem mērķiem.

8. Lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, saskaņā ar 40. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem standarta veidlapu atbilstoši šim pantam prasīto datu pārsūtīšanai.

9. Noteikumi, kas paredzēti 32. panta 8. – 12. punktā, attiecas uz informācijas apmaiņu saskaņā ar šo pantu.

VII iedaļa. Pārsūtīšanas pagaidu apturēšana

31. pants

1. Ja atbildīgā dalībvalsts saskaras ar ārkārtas situāciju, kas uzliek ārkārtīgi lielu slogu tās uzņemšanas spējām, patvēruma sistēmai vai infrastruktūrai, un ja starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju pārsūtīšana uz minēto dalībvalsti, ko veic saskaņā ar šo regulu, varētu palielināt šo slogu, attiecīgā dalībvalsts drīkst pieprasīt apturēt šādu pārsūtīšanu.

Pieprasījumu adresē Komisijai. Tā norāda pieprasījuma pamatojumu un jo īpaši pievieno

a) sīku aprakstu ārkārtas situācijai, kas uzliek ārkārtīgi lielu slogu pieprasītājas dalībvalsts uzņemšanas spējām, patvēruma sistēmai vai infrastruktūrai, norādot attiecīgo statistiku un pamatojošus pierādījumus,

b) šīs situācijas drīzas attīstības pamatotu prognozi,

c) pamatotu skaidrojumu papildu slogam, ko starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji saskaņā ar šo regulu varētu uzlikt pieprasītājas dalībvalsts uzņemšanas spējām, patvēruma sistēmai vai infrastruktūrai, norādot attiecīgo statistiku un papildu pierādījumus.

2. Ja Komisija uzskata, ka apstākļi kādā citā dalībvalstī var radīt situāciju, kurā starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem sniegtās aizsardzības līmenis neatbilst Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši Direktīvai [.../.../EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai] un Direktīvai 2005/85/EK, tad tā var nolemt saskaņā ar 4. punktā noteikto procedūru, lai tiktu apturētas visas pieteikuma iesniedzēju pārsūtīšanas saskaņā ar šo regulu uz attiecīgo dalībvalsti.

3. Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka apstākļi kādā citā dalībvalstī var radīt situāciju, kurā starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem sniegtās aizsardzības līmenis neatbilst Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši Direktīvai [.../.../EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai] un Direktīvai 2005/85/EK, tad tā var pieprasīt, lai tiktu apturētas visas pieteikuma iesniedzēju pārsūtīšanas saskaņā ar šo regulu uz attiecīgo dalībvalsti.

Pieprasījumu adresē Komisijai. Tajā norāda pieprasījuma pamatojumu un jo īpaši pievieno sīku informāciju par situāciju attiecīgajā dalībvalstī, kas liecina par iespējamu neatbilstību Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši Direktīvai [.../.../EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai] un Direktīvai 2005/85/EK.

4. Pēc tam, kad saņemts pieprasījums atbilstoši 1. vai 3. punktam, vai pati pēc savas iniciatīvas saskaņā ar 2. punktu Komisija var nolemt apturēt visas pārsūtīšanas saskaņā ar šo regulu uz attiecīgo dalībvalsti. Šādu lēmumu pieņem iespējami drīz un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc pieprasījuma saņemšanas. Lēmumā apturēt pārsūtīšanas norāda iemeslus tā pamatā un jo īpaši iekļauj

a) pētījumu par visiem attiecīgajiem apstākļiem dalībvalstī, uz kuru paredzētās pārsūtīšanas varētu apturēt,

b) pētījumu par pārsūtīšanas apturēšanas iespējamo ietekmi uz citām dalībvalstīm,

c) ierosināto dienu, kad pārsūtīšanas apturēšana stājas spēkā,

d) jebkādus īpašus nosacījumus saistībā ar šādu apturēšanu.

5. Komisija paziņo Padomei un dalībvalstīm par lēmumu apturēt visas pieteikuma iesniedzēju pārsūtīšanas saskaņā ar šo regulu uz attiecīgo dalībvalsti. Jebkura dalībvalsts drīkst Komisijas lēmumu pārsūtīt Padomei viena mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas. Padome ar kvalificētu vairākumu drīkst pieņemt atšķirīgu lēmumu viena mēneša laikā no dienas, kad dalībvalsts to pārsūtījusi.

6. Pēc Komisijas lēmuma apturēt pārsūtīšanas uz kādu dalībvalsti pārējās dalībvalstis, kurās atrodas pieteikuma iesniedzēji, kuru pārsūtīšana ir tikusi apturēta, ir atbildīgas par šo personu starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu.

Pieņemot lēmumu apturēt pārsūtīšanas uz kādu dalībvalsti, pienācīgi ņem vērā nepieciešamību nodrošināt nepilngadīgo aizsardzību un ģimenes vienotību.

7. Lēmumā apturēt pārsūtīšanu uz kādu dalībvalsti atbilstoši 1. punktam pamato palīdzības piešķiršanu ārkārtas pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 573/2007/EK[35] 5. pantā pēc tam, kad saņemts palīdzības pieprasījums no attiecīgās dalībvalsts.

8. Pārsūtīšanas var apturēt uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Ja pasākumu pamatā esošie apstākļi pēc sešiem mēnešiem joprojām pastāv, Komisija pēc pieprasījuma, ko iesniegusi 1. punktā minētā attiecīgā dalībvalsts, vai pēc savas iniciatīvas, var nolemt pagarināt to darbību vēl par sešiem mēnešiem. Piemēro 5. punktu.

9. Neko šajā pantā neinterpretē kā iespēju dalībvalstīm atkāpties no sava vispārējā pienākuma veikt visus vajadzīgos vispārējos vai specifiskos pasākumus, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no Kopienas patvēruma tiesību aktiem, jo īpaši šīs regulas, Direktīvas […/…/EK], ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai, un Direktīvā 2005/85/EK.

ê343/2003/EK (pielāgots)

?jauns

VIVII NODAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

2132. pants

√ Informācijas apmaiņa ∏

1. Ikviena dalībvalsts paziņo katrai dalībvalstij, kas to pieprasa, tādus personas datus attiecībā uz patvēruma meklētāju, kuri ir pareizi, būtiski un samērīgi, lai:

a) noteiktu dalībvalsti, kas atbildīga par patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu,

b) izskatītu ð starptautiskās aizsardzības ï patvēruma pieteikumu,

c) izpildītu visas saistības, kas izriet no šīs regulas.

2. Informācija, kas minēta 1. punktā, var attiekties tikai uz:

a) patvēruma meklētāja un, attiecīgā gadījumā, viņa ģimenes locekļu personas datiem (vārds, uzvārds un, attiecīgā gadījumā, agrākais uzvārds; pavārdi vai pseidonīmi; pašreizējā un agrākā pilsonība; dzimšanas datums un vieta);

b) personu apliecinošiem dokumentiem un ceļošanas dokumentiem (numurs, derīguma termiņš, izdošanas datums, izdevējiestāde, izdošanas vieta utt.);

c) citu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu patvēruma meklētāja identitāti, to skaitā pirkstu nospiedumiem, kuri apstrādāti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2725/2000 […/...] √ [par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas regulu] ∏;

d) dzīvesvietām un ceļojumu maršrutiem;

e) uzturēšanās atļaujām vai vīzām, ko izdevusi kāda dalībvalsts;

f) vietu, kur iesniegts pieteikums;

g) datumu, kad ir iesniegts iepriekšējais patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikums, pašreizējā pieteikuma iesniegšanas datumu, izskatīšanas procedūras gaitu un pieņemtajiem lēmumiem, ja tādi ir.

3. Bez tam, ja tas vajadzīgs patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanas nolūkā, atbildīgā dalībvalsts var pieprasīt, lai otra dalībvalsts dara tai zināmu patvēruma meklētāja pieteikuma pamatojumu un, attiecīgā gadījumā, to lēmumu pamatojumu, kas pieņemti attiecībā uz šo patvēruma meklētāju. Dalībvalsts var atteikties atbildēt uz tai iesniegto pieprasījumu, ja šādas informācijas paziņošana varētu kaitēt dalībvalsts būtiskām interesēm vai attiecīgās personas vai citu personu brīvību un pamattiesību aizsardzībai. Jebkurā gadījumā pieprasīto informāciju nosūta tikai tad, ja patvēruma meklētājs ð starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs pieprasītājai dalībvalstij ï ir devis rakstisku piekrišanu. √Šajā gadījumā pieteikuma iesniedzējam ir jāzina, par kādu informāciju viņš dod savu piekrišanu. ∏

4. Katru informācijas pieprasījumu ð nosūta tikai atsevišķa starptautiskās aizsardzības pieteikuma kontekstā. Tajā ï pamato un, ja tā nolūks ir pārbaudīt kritērijus, kas varētu norādīt uz pieprasījumu saņēmušās dalībvalsts atbildību, norāda, uz kādiem pierādījumiem, ieskaitot būtisku informāciju no ticamiem avotiem par to, kādā veidā un ar kādiem līdzekļiem patvēruma meklētāji ieceļo dalībvalstu teritorijās, vai uz kādu konkrētu un pārbaudāmu patvēruma meklētāja apgalvojumu daļu šis pieprasījums ir pamatots. Saprotams, ka pati šāda būtiska informācija no ticamiem avotiem nav pietiekama, lai noteiktu dalībvalsts atbildību un kompetenci saskaņā ar šo regulu, bet tā var palīdzēt izvērtēt citas norādes saistībā ar konkrēto patvēruma meklētāju.

5. Dalībvalstij, kas saņem pieprasījumu, ir pienākums sniegt atbildi sešās ð četrās ï nedēļās. ð Jebkāda kavēšanās sniegt atbildi tiek pienācīgi pamatota. Ja pētījums, ko veic pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts, kura nav ievērojusi maksimālo termiņu, uzrāda informāciju, kas liecina, ka tā ir atbildīga, minētā dalībvalsts nedrīkst izmantot 21. un 23. pantā paredzētā termiņa izbeigšanos kā iemeslu atteikumam izpildīt uzņemšanas vai atpakaļuzņemšanas pieprasījumu. ï

6. Informācijas apmaiņu veic pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma un to savstarpēji var darīt tikai tādas iestādes, kuru izraudzīšana katrā dalībvalstī ir darīta zināma Komisijai ð saskaņā ar 33. panta 1. punktu ï , kas par to informē pārējās dalībvalstis.

7. Savstarpēji paziņoto informāciju var izmantot vienīgi 1. punktā paredzētajiem mērķiem. Katrā no dalībvalstīm šādu informāciju atkarībā no tās veida un saņēmējiestādes pilnvarām var sniegt tikai iestādēm, tiesām un tiesu iestādēm, kuru piekritībā ir:

a) dalībvalsts noteikšana, kas atbildīga par patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu,

b) ð starptautiskās aizsardzības ï patvēruma pieteikuma izskatīšana,

c) visu no šīs regulas izrietošo saistību izpilde.

8. Dalībvalsts, kas nosūta informāciju, nodrošina tās precizitāti un atbilstību jaunākajiem datiem. Ja izrādās, ka minētā dalībvalsts ir sniegusi neprecīzu informāciju vai tādu informāciju, kuru nevajadzēja sūtīt, par to nekavējoties paziņo saņēmējām dalībvalstīm. Tām ir jāizlabo šāda informācija vai jāgādā par to, lai tā tiktu izdzēsta.

9. Patvēruma meklētājam ir tiesības pēc pieprasījuma saņemt informāciju par visiem apstrādātajiem datiem, ko apstrādā saistībā ar viņu.

Ja patvēruma meklētājs uzskata, ka šīs informācijas apstrāde pārkāpj noteikumus, kas paredzēti šajā regulā vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[8], jo īpaši šīs informācijas nepilnīguma vai neprecizitātes gadījumā, viņš ir tiesīgs pieprasīt attiecīgās informācijas precizēšanu, √ vai ∏ dzēšanu vai bloķēšanu.

Iestāde, kas veic datu precizēšanu, √ vai ∏ dzēšanu vai bloķēšanu, attiecīgā gadījumā informē dalībvalsti, kura nosūta vai saņem konkrēto informāciju.

∫jauns

Patvēruma meklētājam ir tiesības uzsākt tiesvedību vai iesniegt sūdzību kompetentām iestādēm vai tiesām tajā dalībvalstī, kura ir atteikusies nodrošināt tiesības piekļūt ar viņu saistītiem datiem vai tiesības tos labot vai dzēst.

ê343/2003/EK (pielāgots)

?jauns

10. Katrā attiecīgajā dalībvalstī apmaiņas informācijas nosūtīšanu un saņemšanu reģistrē konkrētās personas personiskajā lietā un/vai reģistrā.

11. Apmaiņas datus saglabā ne ilgāk par to laikposmu, kāds vajadzīgs nolūkam, kādā informācijas apmaiņa veikta.

12. Ja datus neapstrādā automātiski vai tie nav iekļauti, vai nav paredzēti ievadīšanai kartotēkā, tad katrai dalībvalstijs jāveic ð veic ï pasākumius, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šā panta noteikumu ievērošanu, izdarot faktiskas pārbaudes.

2233. pants

√ Kompetentās iestādes un resursi ∏

1. √ Katra ∏ Ddalībvalstis ð bez kavēšanās ï dara Komisijai zināmas ð konkrētās ï iestādes, kas ir atbildīgas par to saistību izpildi, kuras izriet no šīs regulas ð un jebkādiem tās grozījumiem. ï , un √ Tās ∏ nodrošina minētajām iestādēm līdzekļus, kas vajadzīgi attiecīgo uzdevumu veikšanai un, jo īpaši, lai noteiktajos termiņos dotu atbildes uz informācijas pieprasījumiem, pieprasījumiem uzņemt patvēruma meklētājus un pieprasījumiem par patvēruma meklētāju atpakaļuzņemšanu.

∫jauns

2. Komisija publicē 1. punktā minēto iestāžu konsolidēto sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Ja tajā ir izdarīti grozījumi, Komisija reizi gadā publicē atjauninātu konsolidēto sarakstu.

3. Iestāžu, kas minētas 1. punktā, darbinieki saņem apmācību, kas vajadzīga saistībā ar šīs regulas piemērošanu.

ê343/2003/EK (pielāgots)

?jauns

24. Noteikumus attiecībā uz 1. punktā minēto iestāžu savstarpēju drošu elektroniskās datu pārraides kanālu izveidi, lai nosūtītu pieprasījumus ð , atbildes un visu saraksti ï un nodrošinātu, ka sūtītāji automātiski saņem elektronisku piegādes apstiprinājumu, paredz saskaņā ar 4027. panta 2. punktā norādīto procedūru.

2334. pants

√ Administratīvie pasākumi ∏

1. Dalībvalstis, divpusēji vienojoties, var noteikt savstarpējus administratīvus pasākumus attiecībā uz šīs regulas īstenošanas praktiskajiem jautājumiem, lai veicinātu tās piemērošanu un paaugstinātu tās efektivitāti. Šādi pasākumi var attiekties uz:

a) sadarbības koordinatoru apmaiņu,

b) procedūru vienkāršošanu un termiņu saīsināšanu attiecībā uz to pieprasījumu nosūtīšanu un izskatīšanu, kuros lūdz patvēruma meklētāju uzņemšanu vai atpakaļuzņemšanu.

2. Šā panta 1. punktā minētos pasākumus paziņo Komisijai. Komisija ð apstiprina ï pārliecinās, ka 1. punkta b) apakšpunktā minētieos pasākumius √ pēc tam, kad pārliecinājusies, ka tie ∏ nav pretrunā šīs regulas noteikumiem.

ê1560/2003 (pielāgots)

?jauns

√ VIII NODAĻA ∏

Samierināšana

14 35. pants

√ Samierināšana ∏

1. Ja dalībvalstis nevar izšķirt strīdu par pārsūtīšanas vajadzību vai par radinieku atkalapvienošanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 343/2003 15. pantu, vai arī par dalībvalsti, kurā konkrētajām personām būtu atkal jāapvienojas, ð par jebkādu jautājumu saistībā ar šīs regulas piemērošanu, ï tās var izmantot šā panta 2. punktā noteikto pušu samierināšanas procedūru.

2. Samierināšanas procedūru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 343/2003 2740. pantu izveidotās komitejas priekšsēdētājs var ierosināt ar vienas no strīdā iesaistītajām dalībvalstīm iesniegto pieprasījumu. Vienojoties izmantot samierināšanas procedūru, iesaistītās dalībvalstis rūpīgi iepazīstas ar piedāvāto atrisinājumu.

Komitejas priekšsēdētājs izraugās trīs komitejas locekļus no trijām izskatāmajā jautājumā neiesaistītām dalībvalstīm. Tie saņem pušu argumentus rakstiski vai mutiski, un pēc apspriešanās viena mēneša laikā piedāvā risinājumu, vajadzības gadījumā balsojot.

Apspriedi vada komitejas priekšsēdētājs vai tā vietnieks. Viņš var paust savu viedokli, bet viņam nav balsstiesību.

Piedāvātais atrisinājums ir galīgs un ir neatceļams neatkarīgi no tā, vai puses tam piekrīt.

⎢343/2003/EK

VIIIX NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

∫jauns

36. pants

Sodi

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par jebkādu saskaņā ar šo regulu apstrādāto datu nepareizu izmantošanu piemēro sodu, tostarp valstu tiesību aktos piemērotu administratīvu un/vai kriminālu sodu, kas ir efektīvs, proporcionāls un preventīvs.

ê343/2003/EK (pielāgots)

2437. pants

√ Pārejas pasākumi ∏

1. Šī regula aizstāj 1990. gada 15. jūnijā Dublinā parakstīto Konvenciju, ar ko nosaka dalībvalsti, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kurš iesniegts kādā no Eiropas Kopienu dalībvalstīm (Dublinas Konvenciju).

2. Lai nodrošinātu to pasākumu nepārtrauktību, ar ko nosaka dalībvalsti, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, jJa pieteikums iesniegts pēc 2944. panta otrajā daļā minētās dienas, tomēr jāņem vērā gadījumi, kas, iespējams, var radīt dalībvalsts atbildību saskaņā ar šo regulu, pat ja tie notikuši pirms minētās dienas; izņēmums ir 1410. panta 2. punktā minētie gadījumi.

3. Regulā (EK) Nr. 2725/2000 dotās norādes uz Dublinas Konvenciju uzskatāmas par norādēm uz šo regulu.

2538. pants

√ Termiņu aprēķināšana ∏

1. Visus šajā regulā noteiktos laikposmus aprēķina šādi:

a) ja dienās, nedēļās vai mēnešos izteikts termiņš jāsāk skaitīt no kāda notikuma vai darbības brīža, tad dienu, kad notiek attiecīgais notikums vai darbība, attiecīgajā termiņā neieskaita;

b) nedēļās vai mēnešos izteikts termiņš beidzas termiņa pēdējās nedēļas vai mēneša tajā pašā nedēļas dienā, vai arī tajā pašā datumā, kad ir noticis notikums vai darbība, no kuras sāk skaitīt attiecīgo termiņu. Ja mēnešos izteikta termiņa pēdējā mēnesī nav tā datuma, kurā termiņam būtu jābeidzas, tad termiņš beidzas minētā mēneša pēdējā dienā;

c) termiņš ietver sestdienas, svētdienas un visu attiecīgo dalībvalstu oficiālās brīvdienas.

Pieprasījumus un atbildes nosūta, izmantojot jebkuru paņēmienu, kas nodrošina saņemšanas apliecinājumu.

2639. pants

√ Teritoriālā piemērošanas joma ∏

Attiecībā uz Franciju šo regulu piemēro tikai tās Eiropas teritorijā.

2740. pants

√ Komiteja ∏

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

⎢1103/2008/EK pielikuma 3. punkta 4. apakšpunkts

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

ê343/2003/EK (pielāgots)

2841. pants

√ Uzraudzība un novērtēšana ∏

Vēlākais trīs gadus pēc 4429. panta pirmajā daļā minētās dienas Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šās regulas piemērošanu un, attiecīgā gadījumā, ierosina vajadzīgos grozījumus. Dalībvalstis nosūta Komisijai visu minētā ziņojuma sagatavošanai piemēroto informāciju, vēlākais, sešus mēnešus pirms minētā termiņa izbeigšanās dienas.

Pēc minētā ziņojuma iesniegšanas Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu vienlaicīgi ar ziņojumu iesniegšanu par Regulas (EK) Nr. 2725/2000 […/…] √ [par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas regulu] ∏ 4. panta 5. punktā 28. pantā paredzētās Eurodac sistēmas īstenošanu. .

∫jauns

42. pants

Statistika

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 862/2007[36] 4. panta 4. punktu dalībvalstis Komisijai (Statistikas birojam) dara zināmu statistiku par šīs regulas un Regulas (EK) Nr. 1560/2003 piemērošanu.

⎢

43. pantsAtcelšana

Regulu (EEK) Nr. 343/2003 atceļ.

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1560/2003 11. panta 1. punktu, 13., 14. un 17. pantu atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

ê343/2003/EK (pielāgots) (pielāgots)

?jauns

2944. pants

√ Stāšanās spēkā un piemērošana ∏

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumiem, kas iesniegti no sestā mēneša pēc regulas spēkā stāšanās pirmās dienas, un no minētās dienas to piemēro visiem pieprasījumiem uzņemt patvēruma meklētājus vai uzņemt tos atpakaļ neatkarīgi no datuma, kad iesniegts pieteikums. Dalībvalsti, kas atbildīga par tāda patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma izskatīšanu, kurš iesniegts pirms minētās dienas, nosaka saskaņā ar √ Regulā (EK) Nr. 343/2003 ∏ Dublinas Konvencijā izklāstītajiem kritērijiem.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

[…]

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs […]

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs […]

⎡

I PIELIKUMS

Atceltā regula (minēta 43. pantā)

Padomes Regula (EK) Nr. 343/2003

(OV L 50, 25.2.2003.)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1560/2003 atceļ tikai 11. panta 1. punktu, 13., 14. un 17. pantu.

(OV L 222, 5.9.2003.)

⎡

II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) 343/2003 | Šī regula |

1. pants | 1. pants |

2. panta a) punkts | 2. panta a) punkts |

2. panta b) punkts | svītrots |

2. panta c) punkts | 2. panta b) punkts |

2. panta d) punkts | 2. panta c) punkts |

2. panta e) punkts | 2. panta d) punkts |

2. panta f) punkts | 2. panta e) punkts |

2. panta g) punkts | 2. panta f) punkts |

- | 2. panta g) punkts |

2. panta h) līdz k) punkts | 2. panta h) līdz k) punkts |

- | 2. panta 1. punkts |

3. panta 1. punkts | 3. panta 1. punkts |

3. panta 2. punkts | 17. panta 1. punkts |

3. panta 3. punkts | 3. panta 3. punkts |

3. panta 4. punkts | 4. panta 1. punkts, ievadteksts |

- | 4. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunkts |

- | 4. panta 2. un 3. punkts |

4. panta 1. līdz 5. punkts | 20. panta 1. līdz 5. punkts |

- | 20. panta 5. punkta trešā daļa |

- | 5. pants |

- | 6. pants |

5. panta 1. punkts | 7. panta 1. punkts |

5. panta 2. punkts | 7. panta 2. punkts |

- | 7. panta 3. punkts |

6. panta pirmā daļa | 8. panta 1. punkts |

- | 8. panta 3. punkts |

6. panta otrā daļa | 8. panta 4. punkts |

7. pants | 9. pants |

8. pants | 10. pants |

9. pants | 13. pants |

10. pants | 14. pants |

11. pants | 15. pants |

12. pants | 16. pants |

13. pants | 3. panta 2. punkts |

14. pants | 12. pants |

15. panta 1. punkts | 17. panta 2. punkta pirmā daļa |

15. panta 2. punkts | 11. panta 1. punkts |

15. panta 3. punkts | 8. panta 2. punkts |

15. panta 4. punkts | 17. panta 2. punkta ceturtā daļa |

15. panta 5. punkts | 8. panta 5. punkts un 11. panta 2. punkts |

16. panta 1. punkta a) apakšpunkts | 18. panta 1. punkta a) apakšpunkts |

16. panta 1. punkta b) apakšpunkts | 18. panta 2. punkts |

16. panta 1. punkta c) apakšpunkts | 18. panta 1. punkta b) apakšpunkts |

16. panta 1. punkta d) apakšpunkts | 18. panta 1. punkta c) apakšpunkts |

16. panta 1. punkta e) apakšpunkts | 18. panta 1. punkta d) apakšpunkts |

16. panta 2. punkts | 19. panta 1. punkts |

16. panta 3. punkts | 19. panta 2. punkta pirmā daļa |

- | 19. panta 2. punkta otrā daļa |

16. panta 4. punkts | 19. panta 3. punkts |

19. panta 3. punkta otrā daļa |

17. pants | 21. pants |

18. pants | 22. pants |

19. panta 1. punkts | 25. panta 1. punkts |

19. panta 2. punkts | 25. panta 2. punkts un 26. panta 1. punkts |

- | 26. panta 2. līdz 6. punkts |

19. panta 3. punkts | 28. panta 1. punkts |

19. panta 4. punkts | 28. panta 2. punkts |

- | 28. panta 3. punkts |

19. panta 5. punkts | 28. panta 4. punkts |

20. panta 1. punkts, ievadteksts | 23. panta 1. punkts |

- | 23. panta 2. punkts |

- | 23. panta 3. punkts |

- | 23. panta 4. punkts |

20. panta 1. punkta a) apakšpunkts | 23. panta 5. punkta pirmā daļa |

20. panta 1. punkta b) apakšpunkts | 24. panta 1. punkts |

20. panta 1. punkta c) apakšpunkts | 24. panta 2. punkts |

20. panta 1. punkta d) apakšpunkts | 28. panta 1. punkta pirmā daļa |

20. panta 1. punkta e) apakšpunkts | 25. panta 1. un 2. punkts, 26. panta 1. punkts, 28. panta 1. punkta otrā un trešā daļa |

20. panta 2. punkts | 28. panta 2. punkts |

20. panta 3. punkts | 23. panta 5. punkta otrā daļa |

20. panta 4. punkts | 28. panta 4. punkts |

- | 27. pants |

- | 29. pants |

- | 30. pants |

- | 31. pants |

21. panta 1. līdz 9. punkts | 32. panta 1. punkts līdz 9. punkta pirmā līdz trešā daļa |

32. panta 9. punkta ceturtā daļa |

21. panta 10. līdz 12. punkts | 32. panta 10. līdz 12. punkts |

22. panta 1. punkts | 33. panta 1. punkts |

- | 33. panta 2. punkts |

- | 33. panta 3. punkts |

22. panta 2. punkts | 33. panta 4. punkts |

23. pants | 34. pants |

24. panta 1. punkts | svītrots |

24. panta 2. punkts | 37. pants |

24. panta 3. punkts | svītrots |

25. panta 1. punkts | 38. pants |

25. panta 2. punkts | svītrots |

26. pants | 39. pants |

27. panta 1. un 2. punkts | 40. panta 1. un 2. punkts |

27. panta 3. punkts | svītrots |

28. pants | 41. pants |

29. pants | 44. pants |

- | 35. pants |

- | 36. pants |

- | 42. pants |

- | 43. pants |

Regula (EK) 1560/2003 | Šī regula |

11. panta 1. punkts | 11. panta 1. punkts |

13. panta 1. punkts | 17. panta 2. punkta pirmā daļa |

13. panta 2. punkts | 17. panta 2. punkta otrā daļa |

13. panta 3. punkts | 17. panta 2. punkta trešā daļa |

13. panta 4. punkts | 17. panta 2. punkta pirmā daļa |

14. pants | 35. pants |

17. panta 1. punkts | 9. un 10. pants, 17. panta 2. punkta pirmā daļa |

17. panta 2. punkts | 32. panta 3. punkts |

[1] OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp.

[2] Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Dublinas sistēmas novērtējumu, COM (2007) 299 galīgā redakcija, SEC (2007) 742. „Dublinas sistēmas” mērķis ir noteikt, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma pieteikuma, ko kādas dalībvalsts teritorijā iesniedzis trešās valsts pilsonis, izskatīšanu. Tā ietver Dublinas regulu un Eurodac regulu.

[3] Zaļā grāmata par kopējās Eiropas patvēruma sistēmas nākotni, COM (2007) 301.

[4] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai „Patvēruma politikas plāns - Integrēta pieeja aizsardzībai visā ES teritorijā”, 2008. gada 17. jūnijs, COM (2008) 360, COM (2008) 360.

[5] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. […/…] [, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kurš iesniegts kādā no dalībvalstīm], COM (2008) 825.

[6] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai, COM (2008) 815.

[7] Padomes Direktīva 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp.

[8] Padomes Direktīva 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu, OV L 326, 13.12.2005., 13. lpp.

[9] OV L 254, 19.8.1997., 1. lpp. Konvencija stājās spēkā 1997. gada 1. septembrī divpadsmit sākotnējās parakstītājvalstīs, 1997. gada 1. oktobrī Austrijā un Zviedrijā un 1998. gada 1. janvārī Somijā.

[10] OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.

[11] OV L 31, 6.2.2003., 18. lpp.

[12] OV L 222, 5.9.2003., 3. lpp.

[13] OV L 62, 5.3.2002., 1. lpp.

[14] OV L 304, 14.11.2008., 80. lpp.

[15] P6_TA-PROV(2008)0385

[16] Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti Dānijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un par Eurodac sistēmu pirkstu nospiedumu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju, OV L 66, 8.3.2006., 38. lpp.

[17] Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā, OV L 93, 3.4.2001., 40. lpp.

[18] Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē, OV L 53, 27.2.2008., 5. lpp.

[19] Protokols starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu (COM (2006)754, vēl nav noslēgts).

[20] Protokols starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu (2006/0257 CNS, noslēgts 24.10.2008., vēl nav publicēts OV) un Protokols Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā (OV L 57, 28.2.2006., 16. lpp.).

[21] OV C […], […], […] lpp.

[22] OV C […], […], […] lpp.

[23] OV C […], […], […] lpp.

[24] OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp.

[25] OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp.

[26] OV L […], […], […] lpp.

[27] OV L 222, 5.9.2003., 3. lpp.

[28] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[29] OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.

[30] OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.

[31] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[32] OV L 364, 18.12.2000., 1. lpp.

[33] OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.

[34] OV L 326, 13.12.2005., 13. lpp.

[35] OV L 144, 6.6.2006., 1. lpp.

[36] OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.