52008PC0815

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 3.12.2008

COM(2008) 815 galīgā redakcija

2008/0244 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai

(Pārstrādāta versija)

{SEC(2008) 2944}{SEC(2008) 2945}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Priekšlikuma konteksts

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums ir pārstrādāta Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai[1] (turpmāk tekstā – Uzņemšanas nosacījumu direktīva).

Komisijas novērtējuma ziņojums par Uzņemšanas nosacījumu direktīvas piemērošanu dalībvalstīs tika publicēts 2007. gada 26. novembrī[2], kā arī no dažādām ieinteresētām personām saņemtajos iesniegumos saistībā ar Zaļās grāmatas konsultāciju procesu[3] ir norādīti vairāki trūkumi attiecībā uz patvēruma meklētāju uzņemšanas nosacījumu līmeni, kas galvenokārt ir rezultāts tam, ka direktīva šobrīd ļauj dalībvalstīm plašu rīcības brīvību uzņemšanas nosacījumu noteikšanā valsts līmenī.

Kā tika paziņots Patvēruma politikas plānā[4], šis priekšlikums ir daļa no pirmās priekšlikumu paketes, kuru mērķis ir nodrošināt lielāku saskaņotības pakāpi un labākus aizsardzības standartus kopējai Eiropas patvēruma sistēmai (KEPS). Tas tiek pieņemts vienlaicīgi ar Dublinas[5] un Eurodac [6] regulu pārstrādāšanu. Komisija 2009. gadā ierosinās grozīt Kvalifikācijas direktīvu[7] un Patvēruma procedūru direktīvu[8]. Turklāt 2009. gada pirmajā ceturksnī Komisija ierosinās izveidot Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, kura mērķis būs sniegt praktisku palīdzību dalībvalstīm, pieņemot lēmumus par patvēruma pieprasījumiem. Atbalsta birojs, nodrošinot ekspertu zināšanas un praktisko atbalstu, sniegs arī palīdzību dalībvalstīm, kas saskaras ar īpašu spiedienu uz valsts patvēruma sistēmu, īpaši šo valstu ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, lai ievērotu Kopienas tiesību aktu prasības.

- Vispārējais konteksts

Darbs pie KEPS izveides sākās tūlīt pēc Amsterdamas līguma stāšanās spēkā 1999. gada maijā, pamatojoties uz Tamperes Eiropadomes dotajām vadlīnijām. KEPS pirmajā posmā (1999.–2005. gads) mērķis bija saskaņot dalībvalstu tiesisko regulējumu, pamatojoties uz vienotiem obligātajiem standartiem. Uzņemšanas nosacījumu direktīva bija pirmā no pieciem ES tiesību aktiem patvēruma jomā, kas izrietēja no Tamperes sanāksmes secinājumiem. Tās mērķis ir noteikt uzņemšanas nosacījumus, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu patvēruma meklētājiem "cilvēka cienīgu dzīves līmeni un salīdzināmus dzīves apstākļus visās dalībvalstīs".

Hāgas programmā Komisija tika aicināta pabeigt novērtēšanu pirmā posma juridiskajiem instrumentiem un iesniegt Padomei un Eiropas Parlamentam priekšlikumus par otrā posma instrumentiem un pasākumiem, lai tos varētu pieņemt līdz 2010. gada beigām. Šis priekšlikums ir atbilde šim aicinājumam.; tā mērķis ir atbilstoši pievērsties trūkumiem, kas tika konstatēti patvēruma tiesību aktu izstrādes pirmajā posmā.

Sīka analīze par problēmām, kas konstatētas saistībā ar šo direktīvu, un par tās pieņemšanai veiktajiem sagatavošanas darbiem, politikas risinājumu noteikšana un novērtējums, kā arī vēlamā politikas risinājuma noteikšana un novērtējums ir iekļauts ietekmes novērtējumā, kas pievienots šim priekšlikumam.

- Saskaņotība ar citām Eiropas Savienības politikas jomām un mērķiem

Šis priekšlikums pilnībā atbilst 1999. gada Tamperes Eiropadomes secinājumiem un 2004. gada Hāgas programmai attiecībā uz KEPS izveidi.

Apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm

Pirms ierosināt jebkādu jaunu iniciatīvu, Komisija uzskatīja, ka ir vajadzīga padziļināta analīze un debates ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām par KEPS turpmāko uzbūvi. Tādējādi Komisija 2007. gada jūnijā iesniedza Zaļo grāmatu, kuras mērķis bija noteikt iespējamos risinājumus KEPS otrā posma veidošanai. Sabiedriskās apspriešanas rezultātā tika saņemti 89 viedokļu izklāsti no visdažādākajām ieinteresēto personu aprindām[9]. Apspriešanas laikā aktualizētie jautājumi un ierosinājumi deva pamatu politikas plānam, kurā noteikts plāns turpmākajiem gadiem un uzskaitīti pasākumi, ko Komisija ir paredzējusi ierosināt, lai pabeigtu KEPS otro posmu, tostarp priekšlikums grozīt Uzņemšanas nosacījumu direktīvu. Politikas plānā noteikti arī vairāki mērķi, kas jāsasniedz patvēruma tiesību aktu izstrādes otrajā posmā attiecībā uz patvēruma meklētāju uzņemšanu.

Komisijas novērtējuma ziņojums tika sagatavots, pamatojoties uz diviem pētījumiem par situāciju direktīvas piemērošanā[10]. Šie pētījumi sniedza Komisijai vērtīgu informāciju par tām jomām, kurām jāpievēršas šajā priekšlikumā par grozījumiem.

Komisija 2008. gada 5. martā Imigrācijas un patvēruma komitejā ( CIA ) ar dalībvalstīm neoficiāli apsprieda šā priekšlikuma vispārīgu uzmetumu. Laikā no 2007. gada decembra līdz 2008. gada martam tika rīkotas arī sanāksmes ar akadēmiskiem ekspertiem, dalībvalstīm, NVO, Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu jautājumos un Eiropas Parlamenta locekļiem, lai uzklausītu viņu viedokļus par uzņemšanas nosacījumu standartu turpmākiem uzlabojumiem. Visbeidzot, 2008. gada 29. aprīlī notika UNHCR un NVO sanāksme, lai risinātu konkrētus jautājumus saistībā ar attieksmi pret personām ar īpašām vajadzībām.

Personas, ar kurām notika apspriešanās, pauda vispārēju vienprātību attiecībā uz lielākas saskaņotības panākšanu uzņemšanas nosacījumos patvēruma tiesību aktu izstrādes otrajā posmā. Tomēr dažas dalībvalstis uzsvēra nepieciešamību saglabāt zināmu elastības pakāpi attiecībā uz piekļuvi darba tirgum un uzņemšanas materiālajiem nosacījumiem, kamēr citas dalībvalstis deva priekšroku risināt trūkumus saistībā ar attieksmi pret neaizsargātiem patvēruma meklētājiem, izmantojot praktiskas sadarbības pasākumus, nevis leģislatīvus risinājumus.

Komisijas priekšlikumā pēc iespējas ņemti vērā šie apsvērumi, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi darba tirgum un modalitātēm, kas noteiktas valsts līmenī, lai nodrošinātu pienācīgus uzņemšanas materiālos nosacījumus patvēruma meklētājiem. Tomēr, ņemot vērā būtiskās atšķirības, kas konstatētas attiecībā uz īpašo vajadzību noteikšanu un piekļuvi veselības aprūpei, Komisija nolēma šā priekšlikuma ietvaros risināt arī šo jautājumu.

Priekšlikuma juridiskie elementi

- Ierosinātās rīcības kopsavilkums

Šā priekšlikuma galvenais mērķis patvēruma tiesību aktu izstrādes otrā posma ietvaros ir atbilstīgi starptautiskajām tiesībām nodrošināt augstākus standartus attieksmei pret patvēruma meklētājiem uzņemšanas nosacījumu jomā, kas garantētu cilvēka cienīgu dzīves līmeni. Ir vajadzīga arī turpmāka valsts noteikumu par uzņemšanas nosacījumiem saskaņošana, lai ierobežotu patvēruma meklētāju otrreizēju plūsmu starp dalībvalstīm, ciktāl šādu plūsmu cēlonis ir atšķirības valstu uzņemšanas politikā.

Šajā saistībā priekšlikumā aplūkoti šādi jautājumi.

1. Direktīvas darbības joma

Priekšlikums paplašina direktīvas darbības jomu, lai iekļautu alternatīvās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus. Šis labojums tiek uzskatīts par vajadzīgu nolūkā nodrošināt saskaņotību ar pašreizējo ES acquis , proti, ar Kvalifikācijas direktīvu, kas ievieš juridisko jēdzienu "alternatīvā aizsardzība". Turklāt nolūkā pienācīgi precizēt direktīvas rationae materiae priekšlikumā paredzēts, ka tas ir piemērojams visu veidu patvēruma procedūrām un visās ģeogrāfiskajās teritorijās un telpās, kur uzņem patvēruma meklētājus.

2. Piekļuve darba tirgum

Piekļuve nodarbinātībai nāk par labu gan patvēruma meklētājam, gan uzņēmējai dalībvalstij. Patvēruma meklētājiem atvieglota piekļuve nodarbinātībai varētu novērst izstumtību no uzņēmējvalsts sabiedrības un tādējādi veicināt integrāciju. Tas veicinātu arī pašpietiekamību patvēruma meklētāju vidū. Piespiedu bezdarbs, no otras puses, valstij rada izmaksas, jo ir jāmaksā papildu sociālās labklājības maksājumi. Šajā saistībā jāatzīmē, ka darba tirgus ierobežojumi var veicināt nelegālu nodarbinātību[11]. Ar to īpaši jārēķinās tām dalībvalstīm, kuras rada šķēršļus piekļuvei darba tirgum un vienlaikus patvēruma meklētājiem piešķir ļoti mazu sociālo palīdzību.

Tādējādi priekšlikuma mērķis ir atvieglot piekļuvi darba tirgum. Konkrēti, ir paredzēti divi pasākumi. Pirmkārt, priekšlikums paredz, ka patvēruma meklētājiem būs pieeja nodarbinātībai ne vēlāk kā pēc 6 mēnešiem pēc starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas; Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz dalībvalstu pašreizējo praksi[12] un ņemot vērā ieinteresēto personu viedokļus Zaļās grāmatas apspriešanā, šis ir atbilstošs laika posms.

Otrkārt, priekšlikumā noteikts, ka valsts darba tirgus nosacījumu piemērošana nedrīkst nepamatoti ierobežot patvēruma meklētāju piekļuvi nodarbinātībai. Šā grozījuma pamatojums ir vēlme labāk uzsvērt pašreizējā panta mērķi – nodrošināt, ka patvēruma meklētājiem tiek dotas taisnīgas iespējas piekļūt nodarbinātībai dalībvalstīs.

3. Piekļuve uzņemšanas materiālajiem nosacījumiem

Nolūkā garantēt, ka piekļuve uzņemšanas materiālajiem nosacījumiem nodrošina "patvēruma meklētāja veselības stāvoklim atbilstošu dzīves līmeni, kurš spētu nodrošināt viņu iztiku", priekšlikumā dalībvalstīm uzlikts pienākums, piešķirot patvēruma meklētājiem atbalstu, ņemt vērā pilsoņiem sniegtās sociālās palīdzības apmēru. Turklāt, lai nodrošinātu atbilstošu mītni konkrētām patvēruma meklētāju kategorijām, direktīva ievieš dalībvalstīm pienākumu, piešķirot mājokli, ņemt vērā dzimuma un vecuma apsvērumus, kā arī to personu situāciju, kurām ir īpašas vajadzības.

Pašreizējā direktīvā paredzētie noteikumi, saskaņā ar kuriem pasliktina vai atsaka piekļuvi uzņemšanas nosacījumiem, ir paredzēti tam, lai nodrošinātu, ka uzņemšanas sistēma netiek ļaunprātīgi izmantota. Tomēr, tā kā uzņemšanas nosacījumu pasliktināšana vai atteikšana var lielā mērā ietekmēt pieteikuma iesniedzēju dzīves līmeni, Komisija uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai patvēruma meklētāji šādos apstākļos nekad nepaliek bez līdzekļiem un tiek ievērotas viņu pamattiesības. Šajā saistībā, ņemot vērā arī pašreizējo tiesu praksi, priekšlikums ierobežo apstākļus, saskaņā ar kuriem uzņemšanas nosacījumus var pilnībā atteikt, un nodrošina, ka attiecīgos gadījumos patvēruma meklētāji turpina saņemt slimību vai garīgo traucējumu nepieciešamo ārstēšanu. Komisija tāpat uzskata par ļoti svarīgu to, ka lēmumus šajos jautājumos var pārskatīt valsts tiesā.

Visbeidzot, priekšlikumā ierobežoti apstākļi, kas pašreiz ir paredzēti direktīvā, kādos dalībvalstis var izņēmuma kārtā noteikt modalitātes uzņemšanas materiālajiem nosacījumiem, kas atšķiras no direktīvā paredzētajiem.

4. Aizturēšana

Ņemot vērā dalībvalstīs plaši pielietoto aizturēšanu patvēruma jomā un tiesu prakses veidošanos Eiropas Cilvēktiesību Tiesā (turpmāk – ECT), Komisija uzskata, ka šajā direktīvā ir vajadzīga kompleksa pieeja šim jautājumam, lai nodrošinātu, ka aizturēšana nav patvaļīga un visos gadījumos tiek ievērotas pamattiesības. Priekšlikuma pamatā ir princips, saskaņā ar kuru personu nedrīkst aizturēt tikai tāpēc, ka tā cenšas iegūt starptautisku aizsardzību. Šis princips apstiprina ES acquis aizturēšanas jomā, jo īpaši Patvēruma procedūru direktīvu, un atbilst Pamattiesību hartai un starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un ANO Konvencijai pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību un sodīšanu.

Priekšlikums nodrošina, ka aizturēšana ir atļauta tikai izņēmuma gadījumos, kas paredzēti direktīvā, pamatojoties uz Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumu "par patvēruma meklētāju aizturēšanas pasākumiem" un 1999. gada februāra UNHCR Pamatnostādnēm par piemērojamiem kritērijiem un standartiem saistībā ar patvēruma meklētāju aizturēšanu. Turklāt ir paredzēts, ka aizturēšana atbilst nepieciešamības un proporcionalitātes principiem. Tiek paredzēts arī tas, ka aizturēšanu piemēro, izvērtējot katru lietu atsevišķi.

Priekšlikumā arī garantēts, ka pret aizturētiem patvēruma meklētājiem izturas humāni un ar cieņu, ievērojot viņu pamattiesības un starptautiskos un valsts tiesību aktus. Īpaša uzmanība šajā saistībā ir pievērsta gadījumiem, kad tiek aizturēti neaizsargāti patvēruma meklētāji; attiecībā uz bērniem priekšlikums atbilst 1989. gada ANO Konvencijai par bērna tiesībām. Attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem ir paredzēts, ka viņus nekad neaiztur. Turklāt ir paredzētas vairākas juridiskas un procesuālas garantijas nolūkā nodrošināt to, ka aizturēšana ir likumīga.

5. Personas ar īpašām vajadzībām

Komisija ir konstatējusi trūkumus attiecībā uz īpašām vajadzībām, kas ir visnopietnākā problēma patvēruma meklētāju uzņemšanas jomā. Īpašo vajadzību noteikšana ietekmē ne tikai piekļuvi atbilstošai veselības aprūpei, bet var ietekmēt arī lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti saistībā ar patvēruma pieteikumu, īpaši attiecībā uz traumu pārcietušām personām. Šajā saistībā priekšlikums nodrošina, ka tiek veikti valsts pasākumi, lai nekavējoties noteiktu šādas vajadzības.

Turklāt priekšlikumā ir iekļautas vairākas garantijas, lai nodrošinātu, ka uzņemšanas nosacījumi ir īpaši izstrādāti, lai atbilstu patvēruma meklētāju īpašajām vajadzībām. Šie grozījumi atspoguļo vairākus uzņemšanas nosacījumu aspektus, piemēram, piekļuvi veselības aprūpei, mājokli un nepilngadīgo izglītību.

6. Valstu sistēmu īstenošana un uzlabošana

Uzņemšanas nosacījumu direktīvas pašreizējā redakcija ietver vairākus noteikumus, lai nodrošinātu valstu sistēmu pilnīgu īstenošanu, kā arī to uzlabošanu. Lai sasniegtu jaunās direktīvas galīgos mērķus, ir būtiski nodrošināt šādas uzraudzības nepārtrauktību un stiprināt Komisijas kā ES tiesību aktu sargātājas lomu. Šajā saistībā Kopienas līmenī jāsaglabā tā ziņošanas sistēma, kas jau ir paredzēta direktīvā. Valstu līmenī ir būtiski garantēt, ka tiek ieviesti valstu mehānismi, kas paredzēti valsts uzņemšanas sistēmas adekvātai uzraudzībai un kontrolei. Turklāt priekšlikums paplašina dalībvalstīm noteikto pašreizējo ziņošanas prasību, lai iekļautu tos noteikumus, attiecībā uz kuriem Komisijas novērtējuma ziņojumā tika uzsvērti vairāki trūkumi to īstenošanā.

- Juridiskais pamats

Ar šo priekšlikumu groza Direktīvu 2003/9/EK, un tajā izmantots tas pats juridiskais pamats, kas minētajā direktīvā, proti, EK līguma 63. panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunkts.

1. pantā Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, noteikts, ka Īrija un Apvienotā Karaliste var "piedalīties" pasākumos, ar kuriem izveido kopēju Eiropas patvēruma sistēmu.

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste 2001. gada 18. augusta vēstulē ir paziņojusi, ka tā vēlas piedalīties pašreizējās direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.

Saskaņā ar minētā protokola 1. pantu Īrija izlēma nepiedalīties pašreizējās direktīvas pieņemšanā. Tādēļ, neskarot iepriekšminētā protokola 4. pantu, pašreizējās direktīvas noteikumi neattiecas uz Īriju.

Iepriekš minēto dalībvalstu nostāja attiecībā uz pašreizējo direktīvu neietekmē viņu iespējamo līdzdalību saistībā ar jauno direktīvu, kad tā stāsies spēkā.

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, direktīva Dānijai nav saistoša un nav tā jāpiemēro.

- Subsidiaritātes princips

EK līguma (EKL) IV sadaļa par vīzu politiku, patvēruma politiku, imigrācijas politiku un citu politiku, kas saistīta ar personu brīvu pārvietošanos, Eiropas Kopienai piešķir konkrētas pilnvaras šajos jautājumos. Šīs pilnvaras jāizmanto saskaņā ar EKL 5. pantu, t.i., ja un ciktāl dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt ierosinātās rīcības mērķus, un tādējādi ierosinātās rīcības apmēra vai ietekmes dēļ tos var sasniegt Kopiena.

Pašreizējais juridiskais pamatojums Kopienas rīcībai patvēruma meklētāju uzņemšanas jomā ir noteikts EKL 63. panta 1. punktā. Šis noteikums nosaka, ka Padome pieņem "pasākumus par patvērumu saskaņā ar 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencija par bēgļu statusu un 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļu statusu, kā arī ar citiem ar to saistītiem līgumiem" tādās jomās kā obligātie standarti patvēruma meklētāju uzņemšanai dalībvalstīs.

Ar patvērumu un bēgļu aizsardzību saistīto problēmu starptautiskā rakstura dēļ ES ir laba iespēja ierosināt risinājumus kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) ietvaros, jo īpaši attiecībā uz jautājumiem par patvēruma meklētāju uzņemšanu. Lai gan, 2003. gadā pieņemot direktīvu, tika panākta būtiska saskaņotības pakāpe, vēl ir iespējas izmantot ES rīcību nolūkā nodrošināt augstākus un saskaņotākus attieksmes standartus saistībā ar patvēruma meklētāju uzņemšanu.

- Proporcionalitātes princips

Ietekmes novērtējumā par grozījumiem Uzņemšanas nosacījumu direktīvā tika novērtēts katrs risinājums konstatētajām problēmām, lai dotu ideālu samēru starp praktisko vērtību un vajadzīgajām pūlēm, un secināts, ka izvēle par labu ES rīcībai nesniedzas tālāk par to, kas ir nepieciešams mērķa – šo problēmu atrisināšanas – sasniegšanai.

- Ietekme uz pamattiesībām

Šis priekšlikums tika padziļināti izpētīts, lai pārliecinātos, ka tā noteikumi pilnībā atbilst pamattiesībām, kas ir Kopienas tiesību vispārējie principi, kā tas paredzēts ES Pamattiesību hartā, kā arī pienākumiem, kas izriet no starptautiskajām tiesībām. Rezultātā īpašs uzsvars tika likts uz noteikumiem par aizturēšanu un procesuālajām garantijām, attieksmi pret personām ar īpašām vajadzībām, jo īpaši nepilngadīgajiem, nepilngadīgajiem bez pavadības un spīdzināšanas upuriem, un piekļuvi uzņemšanas materiālajiem nosacījumiem.

Augstāku un vienlīdzīgāku uzņemšanas standartu nodrošināšana, raugoties no pamattiesību viedokļa, kopumā būtiski pozitīvi ietekmēs patvēruma meklētājus. Jo īpaši tiks stiprinātas tiesības uz brīvību un pārvietošanās brīvība, uzsverot, ka personu nedrīkst aizturēt tikai tā iemesla dēļ, ka tā ir reģistrējusies kā starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja; līdzīgi, priekšlikumā paredzēts arī tas, ka aizturēšana ir atļauta tikai izņēmuma gadījumos, kas paredzēti direktīvā, un tikai tad, ja tā atbilst nepieciešamības un proporcionalitātes principiem.

Tekstā tiks labāk atspoguļotas nepilngadīgo tiesības, nodrošinot, ka viņus nevar aizturēt, ja vien tas nav viņu interesēs, bet nepavadītu nepilngadīgo aizturēšana ir aizliegta jebkādā gadījumā. Turklāt neaizsargāto grupu īpašā situācija tiks pienācīgāk risināta, nodrošinot, ka viņu vajadzības tiek savlaicīgi noteiktas un ir pieejama atbilstoša veselības aprūpe. Piekļuves atvieglošana darba tirgum varētu palīdzēt patvēruma meklētājiem kļūt pašpietiekamākiem un veicinās viņu integrāciju uzņēmējā dalībvalstī. Turklāt nediskriminācijas princips tiks stiprināts, uzliekot dalībvalstīm par pienākumu nodrošināt, ka pret patvēruma meklētājiem neattiecas netaisnīgi salīdzinājumā ar pilsoņiem saistībā ar uzņemšanas materiālo nosacījumu apmēru, kas jānodrošina saskaņā ar direktīvu. Visbeidzot, ziņošanas prasības noteikšana attiecībā uz direktīvas galvenajiem noteikumiem, kas ir saistīti ar pamattiesību principiem, nodrošinās to īstenošanas labāku uzraudzību Kopienas līmenī. Šajā saistībā jāuzsver, ka dalībvalstīm ir pienākums īstenot un piemērot šīs direktīvas noteikumus, ievērojot pamattiesības.

ê 2003/9/EK

2008/0244 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 63. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[13],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[14],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru[15],

tā kā:

ò jauns

1. Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvā 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai[16], tiks veiktas vairākas būtiskas izmaiņas. Skaidrības labad minētā direktīva ir jāpārstrādā.

ê 2003/9/EK 1. apsvērums

2. Kopējas patvēruma politikas, tostarp kopējas Eiropas patvēruma sistēmas, izveide ir daļa no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski radīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri, apstākļu spiesti, likumīgi meklē aizsardzību Kopienā.

ê 2003/9/EK 2. apsvērums

3. Eiropadome 1999. gada 15. un 16. oktobrī Tamperē īpašā sanāksmē vienojās radīt kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, kuras pamatā būtu 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencija par bēgļu statusu, kas papildināta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu, pilnīga un ietveroša piemērošana, tādējādi saglabājot neizraidīšanas principu.

ê 2003/9/EK 3. apsvērums

4. Tamperes sanāksmes secinājumi paredz, ka kopējā Eiropas patvēruma sistēmā jau tuvākajā laikā būtu jāietver kopēji minimālie nosacījumi patvēruma meklētāju uzņemšanai.

ê 2003/9/EK 4. apsvērums

5. Minimālo standartu noteikšana patvēruma meklētāju uzņemšanai ir turpmākais pasākums Eiropas patvēruma politikā.

ò jauns

6. Pirmais posms kopējas Eiropas patvēruma sistēmas izveidē, kura rezultātā ilgtermiņā būtu jāizveido visā Savienībā derīga kopēja procedūra un vienots statuss tiem, kam piešķirts patvērums, tagad ir sasniegts. 2004. gada 4. novembra Eiropadome pieņēma Hāgas programmu, kurā noteikti mērķi, kas jāīsteno brīvības, drošības un tiesiskuma jomā laika posmā no 2005. līdz 2010. gadam. Šajā saistībā Hāgas programmā Eiropas Komisija tika aicināta pabeigt novērtēšanu pirmā posma juridiskajiem instrumentiem un iesniegt Padomei un Eiropas Parlamentam otrā posma instrumentus un pasākumus, lai tos varētu pieņemt līdz 2010. gadam.

7. Ņemot vērā veikto novērtējumu rezultātus, ir pareizi šajā posmā apstiprināt principus, kas ir Direktīvas 2003/9/EK pamatā, lai nodrošinātu patvēruma meklētājiem uzlabotus uzņemšanas nosacījumus.

8. Lai visā Savienībā nodrošinātu vienādu attieksmi pret patvēruma meklētājiem, šī direktīva jāpiemēro visos procedūru posmos un visu veidu procedūrās saistībā ar starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, kā arī visās tajās vietās un telpās, kur uzņem patvēruma meklētājus.

9. Dalībvalstīm, piemērojot šo direktīvu, jātiecas nodrošināt pilnīgu atbilstību principiem par bērna interesēm un ģimenes vienotības nozīmību saskaņā ar attiecīgi 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.

ê 2003/9/EK 6. apsvērums

10. Attieksmē pret personām, uz kurām attiecas šī direktīva, dalībvalstīm ir saistības atbilstīgi to pieņemtiem starptautisko tiesību aktiem, kuri aizliedz diskrimināciju.

ê 2003/9/EK 7. apsvērums

ð jauns

11. Nepieciešams noteikt minimālos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu viņiem cilvēka cienīgu dzīves līmeni un salīdzināmus dzīves apstākļus visās dalībvalstīs, ð ņemot vērā sociālās palīdzības līmeni, kas pieejams uzņēmējas dalībvalsts pilsoņiem ï.

ê 2003/9/EK 8. apsvērums

12. Patvēruma meklētāju uzņemšanas nosacījumu saskaņošanai būtu jāpalīdz ierobežot patvēruma meklētāju otrreizēju plūsmu dažādo uzņemšanas nosacījumu dēļ.

ò jauns

13. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, kā arī lai garantētu saskaņotību ar spēkā esošo ES acquis patvēruma jomā, jo īpaši ar Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu[17], ir jāpaplašina šīs direktīvas darbības joma, lai iekļautu alternatīvās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus.

ò jauns

14. Lai sekmētu patvēruma meklētāju pašpietiekamību un ierobežotu lielās atšķirības dalībvalstu starpā, ir būtiski sniegt skaidrus noteikumus par patvēruma meklētāju piekļuvi darba tirgum.

ê 2003/9/EK 9. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

15. ð Tūlītējai to personu identifikācijai un uzraudzībai ï Uzņemot tādu grupu personas, kurām ir īpašas vajadzības, ð jābūt valsts iestāžu galvenajām rūpēm, lai nodrošinātu, ka viņu uzņemšana ï šādai uzņemšana jābūt ir izstrādātai tā, lai apmierinātu šīs √ viņu īpašās ∏ vajadzības

ò jauns

16. Patvēruma meklētāju aizturēšana jāpiemēro saskaņā ar pamatprincipu, ka personu nedrīkst aizturēt tikai tāpēc, ka viņš / viņa vēlas iegūt starptautisku aizsardzību, īpaši atbilstoši 31. pantam 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijā par bēgļu statusu. Konkrēti, dalībvalstis nedrīkst patvēruma meklētājiem piemērot sodus, pamatojoties uz nelegālu ieceļošanu vai uzturēšanos, un pārvietošanās ierobežojumus jānosaka tikai vajadzības gadījumā. Šajā saistībā patvēruma meklētāju aizturēšanai jābūt iespējamai tikai ļoti skaidri definētos izņēmuma apstākļos, kas paredzēti šajā direktīvā, un atbilstoši vajadzības un proporcionalitātes principam gan attiecībā uz šādu aizturēšanas veidu, gan mērķi. Ja patvēruma meklētāju aiztur, viņam /viņai jābūt tiesībām uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem valsts tiesā.

ê 2003/9/EK 10. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

17. Pret apcietinājumā Ö aizturētiem Õ esoš uiem √ pieteikuma iesniedzējiem ∏ patvēruma meklētāju uzņemšanai ð jāizturas, pilnībā ievērojot cilvēka cieņu, un viņu uzņemšana jāveic tā, lai ï jāapmierinātu viņu vajadzības šādā situācijā. ð Dalībvalstīm jo īpaši jānodrošina, ka tiek piemērots 1989. gada ANO Konvencijas par bērna tiesībām 37. pants. ï

ê 2003/9/EK 11. apsvērums

18. Lai nodrošinātu minimālās procesuālās garantijas, kurās ir iespējas sazināties ar organizācijām vai personu grupām, kas nodrošina juridisko palīdzību, jāsniedz informācija par šādām organizācijām un personu grupām.

ê 2003/9/EK 12. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

19. Uzņemšanas sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas iespējas jāierobežo, nosakot gadījumus √ nosakot apstākļus ∏, kuros pasliktina vai atsakās no uzņemšanas nosacījumus patvēruma meklētājiem √ var pasliktināt vai šādu uzņemšanu atteikt ∏, ð vienlaikus nodrošinot cilvēka cienīgu dzīves līmeni visiem patvēruma meklētājiem ï.

ê 2003/9/EK 13. apsvērums

20. Jānodrošina valstu uzņemšanas sistēmu efektivitāte un sadarbība starp dalībvalstīm patvēruma meklētāju uzņemšanas jomā.

ê 2003/9/EK 14. apsvērums

21. Jārosina pienācīga saskaņotība starp kompetentām iestādēm attiecībā uz patvēruma meklētāju uzņemšanu, un šā iemesla dēļ jāsekmē saskaņotas attiecības starp vietējo kopienu un izmitināšanas centriem.

ê 2003/9/EK 15. apsvērums

22. Minimālie standarti pēc savas būtības neliedz dalībvalstīm pilnvaras ieviest vai uzturēt labvēlīgākus noteikumus trešo valstu pilsoņiem un bezvalstniekiem, kas prasa starptautisku aizsardzību dalībvalstī.

ê 2003/9/EK 16. apsvērums

ð jauns

23. Šādā garā dalībvalstis arī ir aicinātas piemērot minētās direktīvas noteikumus saistībā ar procedūrām, ar kurām pieņem lēmumus par pieteikumiem citādai trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku aizsardzībai nekā tā, kas izriet no Ženēvas Konvencijas ð Direktīvas 2004/83/EK ï.

ê 2003/9/EK 17. apsvērums

24. Šīs direktīvas piemērošana būtu pastāvīgi jāizvērtē.

ê 2003/9/EK 18. apsvērums

25. Tā kā piedāvātās rīcības mērķi, proti, izveidot minimālos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai dalībvalstīs, nav adekvāti sasniedzami dalībvalstu spēkiem un piedāvātās rīcības vēriena un seku dēļ šādu mērķi labāk var sasniegt Kopienā, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā paredzēts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī direktīva neparedz neko tādu, kas nebūtu samērīgs ar to, kas nepieciešams minēto mērķu sasniegšanai.

ê 2003/9/EK 19. apsvērums (pielāgots)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste 2001. gada 18. augusta vēstulē ir paziņojusi, ka tā vēlas piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.

ê 2003/9/EK 20. apsvērums (pielāgots)

Saskaņā ar minētā protokola 1. pantu Īrija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā. Tādēļ, neskarot iepriekšminētā protokola 4. pantu, šīs direktīvas noteikumi neattiecas uz Īriju.

ê 2003/9/EK 21. apsvērums (pielāgots)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un tādēļ tās noteikumi Dānijai nav saistoši un nav tur jāpiemēro,

ê 2003/9/EK 5. apsvērums

ð jauns

26. Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šī direktīva īpaši cenšas pilnībā respektēt cilvēka cieņu un veicināt minētās hartas 1. ð , 6., 7., ï un 18. ð , 24. un 47. ï panta piemērošanu ð , un tāpēc tā atbilstoši jāīsteno ï.

ò jauns

27. Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos jāattiecina uz tiem noteikumiem, kuri būtiski mainīti salīdzinājumā ar iepriekšējo direktīvu. Pienākums transponēt nemainītos noteikumus izriet no iepriekšējās direktīvas.

28. Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņu II pielikuma B daļā norādītās direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos.

ê 2003/9/EK

IR PIEŅĒMUŠAS ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

MĒRĶIS, DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Mērķis

Šīs direktīvas mērķis ir noteikt minimālos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai dalībvalstīs.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā ir šādas definīcijas:

(a) "Ženēvas Konvencija" ir 1951. gada 28. jūlija Konvencija par bēgļu statusu, kura grozīta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu;

(b) "patvēruma pieteikums" ir pieteikums, kuru iesniedzis trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks un kuru saskaņā ar Ženēvas Konvenciju var saprast kā prasību dalībvalstij pēc starptautiskas aizsardzības. Jebkurš starptautiskas aizsardzības pieteikums ir uzskatāms par patvēruma pieteikumu, ja vien trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks nav nepārprotami prasījis cita veida aizsardzību, kuras pieteikumu var iesniegt atsevišķi;

ò jauns

(a) "starptautiskās aizsardzības pieteikums" ir pieteikums starptautiskās aizsardzības saņemšanai saskaņā ar Direktīvas 2004/83/EK definīciju;

ê 2003/9/EK

ð jauns

(b) (c) "pieteikuma iesniedzējs" vai "patvēruma meklētājs" ir trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, kas iesniedzis patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu, par kuru vēl nav pieņemts galīgais lēmums;

(c)(d) "ģimenes locekļi", ciktāl šāda ģimene ir bijusi izcelsmes valstī, ir šādi pieteikuma iesniedzēja ģimenes locekļi, kas ir tajā pašā dalībvalstī saistībā ar patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu:

(i) patvēruma meklētāja laulātais vai viņa / viņas neprecējies partneris, ar kuru viņam / viņai ir stabilas attiecības, ja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, kas attiecināmi uz ārvalstniekiem, vai atbilstoši praksei attiecīgajā dalībvalstī neprecētus pārus uzskata par pielīdzināmiem precētiem pāriem;

(ii) pieteikuma iesniedzēja vai i) punktā minētāo pārau nepilngadīgie bērni ar nosacījumu, ka viņi ir neprecējušies un apgādājami, un neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā vai ir adoptēti, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos;

ò jauns

(iii) pāru, kas minēti i) apakšpunktā, vai pieteikuma iesniedzēja laulāti nepilngadīgie bērni, neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārpus tās, vai ir adoptēti atbilstoši valsts tiesību aktos noteiktajam, ja viņu interesēs ir dzīvot pie pieteikuma iesniedzēja;

(iv) pieteikuma iesniedzēja tēvs, māte vai aizbildnis, ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgs un neprecējies vai ja viņš / viņa ir nepilngadīgs(-a) un precējies(-usies), bet viņa / viņas interesēs ir dzīvot pie tēva, mātes vai aizbildņa;

(v) pieteikuma iesniedzēja neprecētie brāļi un māsas, ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgs un neprecējies vai ja pieteikuma iesniedzējs vai viņa / viņas brāļi un māsas ir nepilngadīgi un laulāti, bet vienas vai vairāku šo personu interesēs ir dzīvot kopā;

ê 2003/9/EK

(e) "bēglis" ir persona, kas atbilst Ženēvas Konvencijas 1. panta A punkta prasībām;

(f) "bēgļa statuss" ir statuss, kādu dalībvalsts piešķir personai, kura ir bēglis un kura kā tāda ir uzņemta attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

(d)(g) "procedūras" un "pārsūdzības" ir procedūras un pārsūdzības, ko dalībvalstis noteikušas savos tiesību aktos;

ò jauns

(e) "nepilngadīgais" ir trešās valsts pilsonis vai bezvalstnieks, kas jaunāks par 18 gadiem;

ê 2003/9/EK (pielāgots)

ð jauns

(f)(h) "nepilngadīgaisie bez pavadības" ir personas, kas ir jaunākas par astoņpadsmit gadiem ð nepilngadīga persona ï, kuras ieradusiesšās dalībvalstu teritorijā bez tādu pieaugušo pavadības, kas ir par viņuiem atbildīgi saskaņā ar tiesību aktu vai paražu, kamēr šāda persona nav par viņuiem uzņēmusies aizgādību; tas ietver nepilngadīgos, kas paliciskuši bez pavadītājiem pēc ierašanās dalībvalstīs;

(g)(i) "uzņemšanas nosacījumi" ir pasākumu kopums, ko dalībvalstis garantē patvēruma meklētājam saskaņā ar šo direktīvu;

(h)(j) "uzņemšanas materiālie nosacījumi" ir uzņemšanas nosacījumi, kas ietver mājokli, pārtiku un apģērbu, kurus nodrošina natūrā vai kā finansiālus pabalstus vai talonus, ð vai kā iepriekš minēto trīs iespēju kombināciju, ï un dienasnaudu;

(i)(k) "apcietinājums" Ö "aizturēšana" Õ ir dalībvalsts veikta patvēruma meklētāja ieslodzīšana noteiktā vietā, kur pieteikuma iesniedzējam vai iesniedzējai ir liegta pārvietošanās brīvība;

(j)(l) "izmitināšanas centrs" ir vieta, kura ir izmantota kā kopīgs mājoklis patvēruma meklētājiem.

3. pants

Darbības joma

29. Šī direktīva attiecas uz visiem trešo valstu pilsoņiem un bezvalstniekiem, kas iesnieguši patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu pie dalībvalsts robežas vai tās teritorijā, √ tostarp pie tās robežas ∏, ð vai tranzītzonā ï, kamēr viņiem atļauts uzturēties dalībvalsts teritorijā kā patvēruma meklētājiem, kā arī uz viņu ģimenes locekļiem, ja uz viņiem attiecināms šāds patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikums saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

30. Šo direktīvu nepiemēro, ja dalībvalstu pārstāvniecībās iesniegta prasība pēc diplomātiskā vai teritoriālā patvēruma.

31. Šo direktīvu nepiemēro, ja piemēro Padomes Direktīvu 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas[18].

ê 2003/9/EK

ð jauns

32. Dalībvalstis var izlemt par šīs direktīvas piemērošanu saistībā ar procedūrām, kuras tiek izmantotas, pieņemot lēmumus par citāda veida aizsardzības pieteikumiem nekā no Ženēvas Konvencijas ð Direktīvas 2004/83/EK ï izrietošā aizsardzība trešo valstu pilsoņiem vai bezvalstniekiem, kuri nav bēgļi.

ê 2003/9/EK

ð jauns

4. pants

Labvēlīgāki noteikumi

Dalībvalstis var ieviest vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus tādu patvēruma meklētāju un pieteikuma iesniedzēju tuvu radinieku uzņemšanas nosacījumu jomā, kas ir tajā pašā dalībvalstī, ja tie ir atkarīgi no pieteikuma iesniedzēja, vai arī humānu apsvērumu dēļ, ciktāl šādi noteikumi ir saderīgi ar šo direktīvu.

II NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR UZŅEMŠANAS NOSACĪJUMIEM

5. pants

Informācija

33. Dalībvalstis saprātīgā termiņā, kas nav ilgāks kā piecpadsmit dienas pēc patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikuma iesniegšanas kompetentai iestādei, informē patvēruma meklētājus par viņiem piešķirtajiem pabalstiem un saistībām, kādas viņiem jāievēro attiecībā uz uzņemšanas nosacījumiem.

Dalībvalstis nodrošina, lai patvēruma meklētājiem sniegtu informāciju par organizācijām vai personu grupām, kas nodrošina noteiktu juridisko palīdzību, un organizācijām, kas varētu palīdzēt vai informēt viņus par pieejamajiem uzņemšanas nosacījumiem, tostarp veselības aprūpi.

ê 2003/9/EK

ðjauns

34. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā noteiktā informācija ir sniegta rakstveidā un, cik iespējams, pieteikuma iesniedzējam saprotamā valodā. Ja nepieciešams, šo informāciju var sniegt arī mutiski.

ê 2003/9/EK

6. pants

Dokumentācija

35. Dalībvalstis nodrošina, ka trīs dienās pēc pieteikuma iesniegšanas kompetentajai iestādei patvēruma meklētājam ir izsniegts dokuments uz viņa vai viņas vārda, kas apliecina viņa vai viņas patvēruma meklētāja statusu vai liecina, ka viņam vai viņai atļauts uzturēties dalībvalsts teritorijā līdz viņa vai viņas pieteikuma izskatīšanai.

ò jauns

Dokumenta turētājam piešķir tiesības un pabalstus, ko saskaņā ar šo direktīvu piešķir patvēruma meklētājiem.

ê 2003/9/EK (pielāgots)

ð jauns

Ja personai, kam šāds dokuments izsniegts, nav atļauts pārvietoties visā vai daļā no dalībvalsts teritorijas, dokumentā apliecina arī šādu faktu.

36. Ja patvēruma meklētājs ir apcietinājumā Ö aizturēts Õ, kā arī kamēr izskata patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu, kas iesniegts uz robežas, vai saistībā ar procedūru, ar ko izlemj, vai pieteikuma iesniedzējam ir legālas tiesības ieceļot dalībvalsts teritorijā, dalībvalsts var izslēgt šā panta piemērošanu. Īpašos gadījumos dalībvalstis, izskatot patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu, var izsniegt pretendentiem cita veida liecības, kas ir līdzvērtīgas 1. punktā noteiktajam dokumentam.

37. Dokumentam, kas noteikts 1. punktā, nav jāapliecina patvēruma meklētāja persona.

38. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu patvēruma meklētājiem 1. punktā noteikto dokumentu, kam jābūt derīgam tik ilgi, kamēr viņiem atļauts uzturēties attiecīgajā dalībvalstī vai pie tās robežas.

39. Dalībvalstis var izsniegt patvēruma meklētājiem ceļojuma dokumentu, ja radušies nopietni humāni iemesli, kuru dēļ viņiem nepieciešams būt citā valstī.

7. pants

Dzīvesvieta un pārvietošanās brīvība

40. Patvēruma meklētāji var brīvi pārvietoties viņus uzņēmušās dalībvalsts teritorijā vai apgabalā, kādu šī dalībvalsts viņiem šādam nolūkam noteikusi. Noteiktais apgabals neietekmē neatņemamo privātās dzīves jomu un ir pietiekams, lai nodrošinātu pieeju visiem pabalstiem saskaņā ar šo direktīvu.

41. Sabiedrības interešu, sabiedriskās kārtības dēļ vai, ja tas nepieciešams, lai ātri apstrādātu un efektīvi uzraudzītu patvēruma meklētāja pieteikumu, dalībvalstis var izlemt jautājumu par patvēruma meklētāja dzīvesvietu.

3. Ja nepieciešams, piemēram, legālu iemeslu vai sabiedriskās kārtības dēļ, dalībvalstis var ieslodzīt pieteikuma iesniedzēju kādā noteiktā vietā saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

43. Dalībvalstis var nodrošināt uzņemšanas materiālos nosacījumus, paredzot pieteikuma iesniedzēja faktisko dzīvesvietu kādā īpašā vietā, kuru nosaka dalībvalstis. Šādu lēmumu, kam var būt vispārīgs raksturs, pieņem individuāli, un tas ir noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos.

54. Dalībvalstis nosaka iespēju piešķirt pieteikuma iesniedzējiem pagaidu atļauju atstāt 2. un 43. punktā minēto dzīvesvietu un/vai 1. punktā minēto noteikto apgabalu. Lēmumus pieņem individuāli, objektīvi un taisnīgi, paskaidrojot iemeslus, ja lēmums ir negatīvs.

Pieteikuma iesniedzējs neprasa atļauju, lai iepriekš noteiktos laikos apmeklētu iestādes un tiesas, ja viņa vai viņas ierašanās ir nepieciešama.

65. Dalībvalstis pieprasa, lai pieteikuma iesniedzēji informē kompetentās iestādes par savu pašreizējo adresi un, cik drīz vien iespējams, paziņo šādām iestādēm par jebkurām izmaiņām adresē.

ò jauns

8. pants

Aizturēšana

42. Dalībvalstis personu neaiztur tikai tā iemesla dēļ, ka tā ir starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja saskaņā ar Padomes Direktīvu 2005/85/EK[19].

43. Vajadzības gadījumā, pamatojoties uz katras lietas individuālu izvērtējumu, dalībvalstis var pieteikuma iesniedzēju aizturēt konkrētā vietā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja citus, mazākus piespiedu līdzekļus nav iespējams efektīvi piemērot. Pieteikuma iesniedzēju var aizturēt konkrētā vietā tikai,

44. lai noteiktu, pārliecinātos par vai pārbaudītu viņa identitāti vai pilsonību;

45. lai noteiktu elementus, uz kuriem ir pamatots viņa patvēruma pieteikums, kuri citos apstākļos varētu zust;

46. lai procedūras kontekstā izlemtu par viņa tiesībām ieceļot valsts teritorijā;

47. ja tas nepieciešams valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai.

Šis punkts neskar 11. panta noteikumus.

48. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts tiesību aktos tiek paredzēti noteikumi attiecībā uz aizturēšanas alternatīvām, piemēram, regulāru reģistrēšanos attiecīgās iestādēs, finansiālas garantijas iemaksu vai pienākumu uzturēties noteiktā vietā.

9. pants

Garantijas aizturētiem patvēruma meklētājiem

49. Aizturēšanu nosaka uz iespējami īsāku laiku. Konkrēti, aizturēšana saskaņā ar 8. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu nepārsniedz saprātīgu laika posmu, kas nepieciešams vajadzīgo administratīvo procedūru veikšanai, lai iegūtu informāciju par patvēruma meklētāja pilsonību vai par elementiem, kas ir pamatā viņa pieteikumam, vai veikt attiecīgo procedūru nolūkā izlemt par viņa / viņas tiesībām ieceļot valstī.

Administratīvās procedūras kavēšanās, ko nevar piedēvēt patvēruma meklētājam, nav pamatojums aizturēšanas turpināšanai.

50. Aizturēšanu nosaka tiesu iestādes. Steidzamās lietās aizturēšanu var noteikt administratīvās iestādes, un šādā gadījumā aizturēšanas orderi 72 stundu laikā no aizturēšanas sākuma apstiprina tiesu iestādes. Ja tiesu iestāde konstatē, ka aizturēšana ir nelikumīga, vai ja 72 stundu laikā nav pieņemts lēmums, attiecīgo patvēruma meklētāju nekavējoties atbrīvo.

51. Aizturēšanu nosaka rakstiski. Aizturēšanas orderī norāda faktisko un juridisko pamatojumu un norāda aizturēšanas maksimālo laika posmu.

52. Aizturētos patvēruma meklētājus nekavējoties informē par aizturēšanas iemesliem, aizturēšanas maksimālo ilgumu un valsts tiesību aktos paredzētajām procedūrām aizturēšanas ordera apstrīdēšanai pieteikuma iesniedzējam saprotamā valodā.

53. Tiesu iestāde ik pēc saprātīga laika posma pārskata ilgstošu aizturēšanu vai nu pēc patvēruma meklētāja pieprasījuma, vai arī ex officio .

Aizturēšanu nekad nepamatoti nepagarina.

54. Dalībvalstis aizturēšanas gadījumos nodrošina piekļuvi bezmaksas juridiskajai palīdzībai un/vai pārstāvībai, ja patvēruma meklētājs nevar atļauties segt saistītās izmaksas.

Procedūras par juridiskās palīdzības un/vai pārstāvības pieejamību šādās lietās nosaka attiecīgās valsts tiesību aktos.

10. pants

Aizturēšanas apstākļi

55. Dalībvalstis patvēruma meklētājus neaiztur cietuma telpās. Aizturēšanu īsteno tikai īpašās aizturēšanas telpās.

Aizturētus patvēruma meklētājus izvieto atsevišķi no citiem trešo valstu pilsoņiem, kas nav iesnieguši starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ja vien nav nepieciešams nodrošināt ģimenes vienotību un ja pieteikuma iesniedzējs tam piekrīt.

56. Dalībvalstis nodrošina, ka aizturētiem patvēruma meklētājiem ir iespēja nodibināt kontaktus, tostarp apmeklējuma tiesības, ar juridiskajiem pārstāvjiem un ģimenes locekļiem. UNHCR un citām attiecīgām un kompetentām valsts, starptautiskām un nevalstiskām organizācijām un struktūrām arī ir iespēja sazināties ar pieteikuma iesniedzējiem aizturēšanas vietās un apmeklēt viņus.

57. Dalībvalstis nodrošina, ka aizturētiem patvēruma meklētājiem nekavējoties tiek sniegta atjaunināta informācija par noteikumiem, kas tiek piemēroti aizturēšanas vietā, un izklāstītas viņu tiesības un pienākumi viņiem saprotamā valodā.

11. pants

Neaizsargāto grupu un personu ar īpašām vajadzībām aizturēšana

58. Nepilngadīgos neaiztur, ja vien tas nav viņu interesēs, kā paredzēts 22. panta 2. punktā, un tikai pēc tam, kad ņemti vērā fakti, kas iegūti atbilstoši 11. panta 5. punktam, individuāli izskatot šo personu situāciju.

Nepilngadīgos bez pavadības nekad neaiztur.

59. Ja nepilngadīgos aiztur, viņiem ir iespēja iesaistīties brīvā laika pavadīšanas pasākumos, tostarp rotaļās un atpūtas pasākumos, kas atbilst viņu vecumam.

60. Aizturētām ģimenēm nodrošina atsevišķu mītni, kas nodrošina pienācīgu privātumu.

61. Ja tiek aizturētas patvēruma meklētājas sievietes, dalībvalstis nodrošina, ka viņas izmitina atsevišķi no patvēruma meklētājiem vīriešiem, ja vien viņi nav ģimenes locekļi un ja visas attiecīgās personas tam piekrīt.

62. Personas ar īpašām vajadzībām neaiztur, ja vien, kvalificētam speciālistam individuāli izskatot viņu situāciju, netiek apliecināts, ka šo personu veselība, tostarp viņu garīgā veselība, un labklājība būtiski nepasliktināsies aizturēšanas rezultātā.

Ja personas ar īpašām vajadzībām aiztur, dalībvalstis nodrošina regulāru uzraudzību un atbilstošu atbalstu.

ê 2003/9/EK

ð jauns

812. pants

Ģimenes

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai pēc iespējas saglabātu to teritorijā esošās ģimenes vienotību, ja attiecīgā dalībvalsts apgādā pieteikuma iesniedzēju ar mājokli. Šādus pasākumus īsteno ar patvēruma meklētāja piekrišanu.

913. pants

Medicīniskā pārbaude

Dalībvalstis var pieprasīt veikt pieteikuma iesniedzēju medicīnisko pārbaudi, pamatojot to ar sabiedrības veselības interesēm.

1014. pants

Nepilngadīgo skološana un izglītošana

63. Dalībvalstis garantē patvēruma meklētāju nepilngadīgajiem bērniem vai nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem izglītības iespējas, ievērojot līdzīgus nosacījumus kā uzņēmējas dalībvalsts pilsoņiem, kamēr viņi vai viņu vecāki faktiski nav izraidīti. Šādu izglītību var nodrošināt izmitināšanas centros.

Attiecīgā dalībvalsts var paredzēt, ka šādas izglītības iespēja jāattiecina tikai uz valsts izglītības sistēmu.

Nepilngadīgie ir personas, kas ir jaunākas par tajā dalībvalstī tiesību aktā noteikto pilngadības vecumu, kurā iesniegts vai ir izskatīts patvēruma pieteikums. Dalībvalstis neliedz iespēju iegūt vidējo izglītību tikai tā iemesla dēļ, ka nepilngadīgais kļuvis pilngadīgs.

64. Iespēju izglītoties neatliek ilgāk par trim mēnešiem pēc datuma, kad nepilngadīgais vai viņa vecāki iesnieguši patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumu. Ja sniedz speciālu izglītību, minēto termiņu, lai nodrošinātu izglītības iespējas, var pagarināt līdz vienam gadam.

ò jauns

Vajadzības gadījumā tiek nodrošināti sagatavošanas kursi, tostarp valodas kursi, kuru mērķis ir atvieglot nepilngadīgajiem piekļuvi valsts izglītības sistēmai, un / vai īpaša izglītība, kas izstrādāta tā, lai palīdzētu viņiem integrēties šajā sistēmā.

ê 2003/9/EK

ð jauns

65. Ja 1. punktā noteiktās izglītības iespējas nav iespējams nodrošināt nepilngadīgā īpašās situācijas dēļ, dalībvalsts var piedāvāt citas izglītības iespējas ð saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi ï.

1115. pants

Nodarbinātība

1.Dalībvalstis nosaka laika posmu pēc patvēruma pieteikuma iesniegšanas datuma, kurā pieteikuma iesniedzējam ir liegts iesaistīties darba tirgū.

ò jauns

66. Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējiem ir piekļuve darba tirgum ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc dienas, kad ticis iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums.

ê 2003/9/EK

ð jauns

67. Ja lēmums pirmajā instancē nav pieņemts vienu gadu pēc patvēruma pieteikuma iesniegšanas un ja šī novēlošanās nav notikusi pieteikuma iesniedzēja vainas dēļ, Ddalībvalstis ð saskaņā ar saviem tiesību aktiem, nepamatoti neierobežojot patvēruma meklētāju piekļuvi darba tirgum, ï dod atļauju pretendentam iesaistīties darba tirgū saskaņā ar dalībvalstu paredzētiem nosacījumiem.

68. Ja parasti procesā negatīva lēmuma pārsūdzībai ir atliekošais efekts, atļauju iesaistīties darba tirgū pārsūdzības procedūru laikā neatceļ, kamēr ir paziņots negatīvs pārsūdzības lēmums.

4. Sakarā ar darba tirgus politiku dalībvalstis var paredzēt priekšrocības ES pilsoņiem un tādu valstu pilsoņiem, kuras ir Nolīguma par Eiropas Ekonomikas zonu dalībnieces, kā arī trešo valstu pilsoņiem, kas ir legāli apmetušies uz dzīvesvietu.

1216. pants

Profesionālās apmācības

Dalībvalstis var dot patvēruma meklētājiem iespējas uz profesionālo apmācību neatkarīgi no tā, vai viņiem ir atļauts iesaistīties darba tirgū.

Profesionālo apmācību iespējas, kas saistītas ar darba līgumu, atkarīgas no apjoma, kādā pieteikuma iesniedzējam atļauts iesaistīties darba tirgū saskaņā ar 1115. pantu.

1317. pants

Vispārīgie uzņemšanas materiālie nosacījumi un veselības aprūpe

69. Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējiem, ja viņi iesniedz patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumus, ir pieejami materiālie uzņemšanas nosacījumi.

ê 2003/9/EK (pielāgots)

ð jauns

70. Dalībvalstis pieņem noteikumus par √ nodrošina ∏, ka uzņemšanas materiālieajiem nosacījumiem, lai nodrošinātu √ starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiemu nodrošina pienācīgu dzīves līmeni, kas garantē viņu uzturu un aizsargā viņu fizisko un garīgo veselību ∏. veselības stāvoklim atbilstošu dzīves līmeni, kurš spētu nodrošināt viņu uzturēšanos

ê 2003/9/EK (pielāgots)

Dalībvalstis nodrošina, ka personām ar īpašām vajadzībām saskaņā ar 1721. pantu, kā arī attiecībā uz minēto personu situāciju, kuras ir apcietinājumā Ö aizturētas Õ , ir nodrošināts nepieciešamais dzīves līmenis īpašajā situācijā.

71. Dalībvalstis var nodrošināt visus vai daļu no uzņemšanas materiālajiem nosacījumiem un veselības aprūpi ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējiem pašiem nav pietiekamu līdzekļu, lai nodrošinātu savam veselības stāvoklim atbilstošu dzīves līmeni un savu uzturēšanos.

72. Dalībvalstis var prasīt pieteikuma iesniedzējiem apmaksāt vai daļēji apmaksāt šajā direktīvā noteikto materiālo uzņemšanas nosacījumu un veselības aprūpes izmaksas saskaņā ar 3. punkta noteikumiem, ja pieteikuma iesniedzējiem ir pietiekami līdzekļi, piemēram, ja viņi zināmu laiku ir strādājuši.

Ja atklājas, ka pieteikuma iesniedzējam laikā, kad tika nodrošinātas pamatvajadzības, ir bijuši pietiekami līdzekļi, lai apmaksātu uzņemšanas materiālo nosacījumu un veselības aprūpes izmaksas, dalībvalstis var prasīt, lai patvēruma meklētājs tās atmaksā.

5. Uzņemšanas materiālos nosacījumus var nodrošināt, sniedzot tos natūrā vai kā finansiālus pabalstus, vai talonus, vai arī šādu veidu kombinācijas.

Ja dalībvalstis nodrošina uzņemšanas materiālos nosacījumus finansiālu pabalstu vai talonu veidā, to apmēru nosaka saskaņā ar šajā pantā noteiktajiem principiem.

ò jauns

73. Aprēķinot palīdzības apmēru, kas piešķirama patvēruma meklētājiem, dalībvalstis nodrošina, ka uzņemšanas materiālo nosacījumu kopējā vērtība, kas tiks darīta pieejama patvēruma meklētājiem, ir līdzvērtīga tam sociālās palīdzības apmēram, ko piešķir pilsoņiem, kuriem vajadzīga šāda palīdzība. Jebkādas atšķirības šajā saistībā ir atbilstoši jāpamato.

ê2003/9/EK

ð jauns

1418. pants

Uzņemšanas materiālo nosacījumu veidi

74. Ja mājokli nodrošina natūrā, tam jābūt vienā no turpmāk minētajiem veidiem vai to kombinācijām:

75. telpas, ko izmanto pieteikuma iesniedzēju izmitināšanai, izskatot patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikumus, kas iesniegti uz robežas;

76. izmitināšanas centri, kas garantē atbilstošu dzīves līmeni;

77. privātmājas, dzīvokļi, viesnīcas vai citas telpas, kas pielāgotas pieteikuma iesniedzēju izmitināšanai.

78. Pieteikuma iesniedzējiem, kas apgādāti ar mājokli saskaņā ar 1. punkta a), b) un c) apakšpunktiem, dalībvalstis nodrošina:

79. ģimenes dzīves aizsardzību;

80. iespēju sazināties ar radiniekiem, juriskonsultiem, kā arī ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu lietās ( UNCHR ) pārstāvjiem un dalībvalstīs atzītu nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem.

ò jauns

Dalībvalstis ņem vērā ar dzimumu un vecumu saistītus konkrētus apsvērumus un personu ar īpašām vajadzībām situāciju attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajās telpās un izmitināšanas centros.

ê 2003/9/EK (pielāgots)

ð jauns

Dalībvalstis pievērš īpašu uzmanību tam √ veic attiecīgus pasākumus ∏, lai novērstu vardarbību ð un uz dzimuma pamata veiktu vardarbību, tostarp seksuālus uzbrukumus, ï 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajās telpās un izmitināšanas centros.

ê 2003/9/EK (pielāgots)

ð jauns

81. Dalībvalstis nepieciešamības gadījumā nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēju nepilngadīgos bērnus vai nepilngadīgos pieteikuma iesniedzējus izmitina kopā ar vecākiem vai pieaugušu ģimenes locekli, kurš par viņiem ir atbildīgs saskaņā ar tiesību aktu vai paražu ð , ja tas ir attiecīgo nepilngadīgo interesēs ï.

82. Dalībvalstis nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējus pārvieto no viena mājokļa uz citu vienīgi nepieciešamības gadījumā. Dalībvalstis nodrošina pieteikuma iesniedzējiem iespēju paziņot saviem juriskonsultiem par šādu pārvietošanu un viņu jauno adresi.

83. Izmitināšanas centru darbinieki ir atbilstoši apmācīti un attiecībā uz informāciju, ko viņi iegūst darba gaitā, ir saistīti ar slepenības principu, kā tas noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos.

84. Dalībvalstis var iesaistīt pieteikuma iesniedzējus centra materiālo resursu un nemateriālo dzīves aspektu pārvaldīšanā ar iemītniekus pārstāvošas padomdevējas valdes vai padomes starpniecību.

85. Patvēruma meklētāju juriskonsultiem vai advokātiem un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu lietās pārstāvjiem vai to izraudzītām un attiecīgā dalībvalstī atzītām nevalstiskām organizācijām atļauj apmeklēt centrus un citas izmitināšanas vietas, lai sniegtu palīdzību minētajiem patvēruma meklētājiem. Šādus apmeklējumus var ierobežot vienīgi, ņemot vērā centra un izmitināšanas vietu, un patvēruma meklētāju drošības apsvērumus.

86. ð Attiecīgi pamatotos gadījumos ï dalībvalstis izņēmuma kārtā var noteikt izmaiņas uzņemšanas materiālajos nosacījumos, kas atšķiras no šajā pantā paredzētajiem, uz saprātīgu laika posmu, kas ir iespējami īss, ja:

(a) -nepieciešams pieteikuma iesniedzēja īpašo vajadzību sākotnējs novērtējums,

- šajā pantā noteiktie materiālie nosacījumi nav pieejami noteiktā ģeogrāfiskā apvidū,

(b) -parasti pieejamās izvietošanas iespējas uz laiku ir izsmeltas,

(c) -patvēruma meklētājs ir apcietinājumā Ö aizturēts Õ vai ir ieslodzījumā robežpostenī.

Šie atšķirīgie nosacījumi jebkurā gadījumā nodrošina pamatvajadzības.

1519. pants

Veselības aprūpe

87. Dalībvalstis nodrošina, lai pieteikuma iesniedzēji saņem nepieciešamo veselības aprūpi, kas ietver vismaz neatliekamo medicīnisko palīdzību un slimību ð vai garīgo traucējumu ï primāro ārstēšanu.

88. Dalībvalstis sniedz nepieciešamo medicīnisko vai citu palīdzību pieteikuma iesniedzējiem ar īpašām vajadzībām, ð tostarp vajadzības gadījumā atbilstošu garīgās veselības aprūpi, saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pilsoņiem ï.

ê 2003/9/EK (pielāgots)

III NODAĻA

UZŅEMŠANAS √ MATERIĀLO ∏ NOSACĪJUMU PASLIKTINĀŠANA VAI ATTEIKŠANA

1620. pants

Uzņemšanas √ materiālo ∏ nosacījumu pasliktināšana vai atteikšana

89. Dalībvalstis var pasliktināt vai atteikt uzņemšanas √ materiālos ∏ nosacījumus, šādos gadījumos

(a)ja patvēruma meklētājs:

ê 2003/9/EK

(a) -atstāj dzīvesvietu, ko viņam noteikusi kompetentā iestāde, par to nepaziņojot šādai iestādei vai, ja tas ir prasīts, bez atļaujas, vai

(b) -nepilda pienākumus par deklarēšanu vai informācijas sniegšanu vai saprātīgā termiņā, kas noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos, neierodas uz personīgām intervijām attiecībā uz patvēruma procedūru, vai

(c) -jau ir iesniedzis patvēruma pieteikumu tajā pašā dalībvalstī.

ê 2003/9/EK (pielāgots)

ð jauns

Kad pieteikuma iesniedzējs atrasts vai pats brīvprātīgi piesakās kompetentajai iestādei, ņemot vērā pazušanas iemeslus, pieņem attiecīgi pamatotu lēmumu par dažu vai visu uzņemšanas √ materiālo ∏ nosacījumu atjaunošanu vai √ pasliktināšanu ∏. ;

(b) ja pieteikuma iesniedzējs slēpis finansiālus līdzekļus un tādēļ nelikumīgi saņēmis pabalstu saistībā ar uzņemšanas materiālajiem nosacījumiem.

ò jauns

90. Dalībvalstis var pasliktināt vai atteikt uzņemšanas materiālos nosacījumus, ja pieteikuma iesniedzējs ir slēpis finanšu līdzekļus un tādējādi ir nepamatoti guvis labumu no uzņemšanas materiālajiem nosacījumiem.

ê 2003/9/EK

Ja atklājas, ka pieteikuma iesniedzējam laikā, kad tika nodrošinātas pamatvajadzības, ir bijuši pietiekami līdzekļi, lai apmaksātu uzņemšanas materiālo nosacījumu un veselības aprūpes izmaksas, dalībvalstis var prasīt, lai patvēruma meklētājs tās atmaksā.

2. Dalībvalstis var atteikt nosacījumu ievērošanu gadījumos, ja patvēruma meklētājs nav pierādījis, ka patvēruma pieteikums iesniegts praktiski iespējami īsākajā laikā pēc ierašanās minētajā dalībvalstī.

ê 2003/9/EK

91. Dalībvalstis var noteikt sankcijas par nopietniem izmitināšanas centru noteikumu pārkāpumiem, kā arī par vardarbīgu uzvedību.

ê 2003/9/EK (pielāgots)

ð jauns

92. Lēmumus par uzņemšanas √ materiālo ∏ nosacījumu pasliktināšanu √ vai ∏ atteikšanu vai 1., 2. un 3. punktā noteiktajām sankcijām pieņem individuāli, objektīvi un taisnīgi, paskaidrojot iemeslus. Lēmumu pamatā ir attiecīgās personas īpašā situācija, jo sevišķi attiecībā uz 1721. pantā noteiktajām personām, ņemot vērā proporcionalitātes principu. Dalībvalstis jebkurā gadījumā nodrošina ð iztiku, ï neatliekamo medicīnisko palīdzību ð un slimību vai garīgo traucējumu primāro ārstēšanu ï.

ê 2003/9/EK

93. Dalībvalstis nodrošina, lai uzņemšanas materiālos nosacījumus nepasliktina vai neatsakateic līdz negatīva lēmuma pieņemšanai.

IV NODAĻA

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PERSONĀM AR ĪPAŠĀM VAJADZĪBĀM

ê 2003/9/EK (pielāgots)

ð jauns

1721. pants

Vispārīgais princips

94. Dalībvalstis, ð īstenojot šo direktīvu, valsts tiesību aktos ï ņem vērā ð personu ar īpašām vajadzībām ï īpašo situāciju.Dalībvalstis savos tiesību aktos, ar kuriem īsteno II nodaļas noteikumus attiecībā uz uzņemšanas materiālajiem nosacījumiem un veselības aprūpi, Tšāduas mazāk aizsargātasu personasu īpašās vajadzības –kā nepilngadīgie, nepilngadīgie bez pavadības, invalīdi, veci cilvēki, grūtnieces, vientuļi vecāki ar mazgadīgiem bērniem ð , cilvēku tirdzniecības upuri, personas ar garīgās veselības problēmām ï un personas, kas pārcietušas spīdzināšanu, izvarošanu vai cita veida nopietnu psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību ð , vienmēr uzskata par personām ar īpašām vajadzībām ï.

ò jauns

95. Dalībvalstis valsts tiesību aktos paredz procedūras, ar kurām tūlīt pēc starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas nosaka, vai pieteikuma iesniedzējam ir īpašas vajadzības un norādītu šādu vajadzību būtību. Dalībvalstis nodrošina atbalstu personām ar īpašām vajadzībām visas patvēruma procedūras laikā un nodrošina atbilstošu viņu situācijas uzraudzību.

ê 2003/9/EK

ð jauns

2.Šā panta 1. punkts attiecas tikai uz personām, kuru īpašās vajadzības noteiktas pēc viņu stāvokļa individuāla izvērtējuma.

1822. pants

Nepilngadīgie

96. Īstenojot šīs direktīvas noteikumus attiecībā uz nepilngadīgajiem, dalībvalstis pirmām kārtām ņem vērā bērna intereses. ð Dalībvalstis nodrošina bērna fiziskajai, garīgajai, morālajai un sociālajai attīstībai atbilstošu dzīves līmeni. ï

ò jauns

97. Novērtējot bērna intereses, dalībvalstis īpaši ņem vērā šādus faktorus:

98. ģimenes apvienošanas iespējas;

99. nepilngadīgā labklājību un sociālo attīstību, īpaši ņemot vērā nepilngadīgā etnisko, reliģisko, kultūras un valodas izcelsmi;

100. drošuma un drošības apsvērumus, jo īpaši, ja iespējams, ka bērns ir cilvēku tirdzniecības upuris;

101. nepilngadīgā viedokli atbilstoši viņa / viņas vecumam un brieduma pakāpei.

102. Dalībvalstis nodrošina, ka 18. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajās telpās un izmitināšanas centros nepilngadīgajiem ir iespēja iesaistīties brīvā laika pavadīšanas pasākumos, tostarp rotaļās un atpūtas pasākumos, kas atbilst viņu vecumam.

ê 2003/9/EK

ð jauns

4.2 Dalībvalstis nodrošina iespēju saņemt rehabilitācijas pakalpojumus nepilngadīgajiem, kas cietuši no jebkāda veida ļaunprātīgas izmantošanas, nevērības, ekspluatācijas, spīdzināšanas vai cietsirdīgas, necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās vai kas cietuši bruņotos konfliktos, un nodrošina, ka nepieciešamības gadījumā ir paredzēta atbilstoša garīgās veselības aprūpe un kvalificēta konsultācija.

1923. pants

Nepilngadīgie bez pavadības

103. Dalībvalstis pēc iespējas ātrāk veic pasākumus, lai nepavadītiem nepilngadīgajiem nodrošinātu nepieciešamo pārstāvību, nodibinot likumīgu aizbildnību vai, ja vajadzīgs, tādas organizācijas pārstāvību, kura ir atbildīga par nepilngadīgo aprūpi un labklājību, vai jebkādu citu atbilstošu pārstāvību. Atbilstošas iestādes pastāvīgi veic situācijas novērtējumu.

104. Nepavadītus nepilngadīgos, kas iesniedz patvēruma starptautiskās ð aizsardzības pieteikumu ï , no brīža, kad viņi uzņemti teritorijā, līdz brīdim, kad viņiem jāatstāj uzņēmēja dalībvalsts, kurā iesniegts patvēruma ð starptautiskās aizsardzības ï pieteikums vai kur to izskata, izmitina:

105. kopā ar pieaugušiem radiniekiem;

106. kopā ar audžuģimeni;

107. izmitināšanas centros, kur ir īpaši apstākļi nepilngadīgajiem;

108. citās izmitināšanas vietās, kas piemērotas nepilngadīgajiem.

Dalībvalstis var ievietot nepavadītus nepilngadīgos, kas sasnieguši 16 vai vairāk gadus, pieaugušo patvēruma meklētāju izmitināšanas centros.

Vienu vecāku bērnus, cik iespējams, atstāj kopā, ņemot vērā attiecīgā bērna intereses un sevišķi viņa vai viņas vecumu un brieduma pakāpi. Nepavadītu nepilngadīgo dzīvesvietas maiņas ierobežo līdz minimumam.

ê 2003/9/EK (pielāgots)

ð jauns

109. ð Dalībvalstis valsts tiesību aktos paredz procedūras nepavadīta nepilngadīgā ģimenes locekļu atrašanai. ï Aizsargājot nepavadīta nepilngadīgā intereses, dalībvalstis cenšas Tās pēc iespējas ātrāk ð uzsāk ï meklēt √ nepavadīta nepilngadīgā ∏ ģimenes locekļus ð pēc starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas, vienlaikus aizsargājot viņa / viņas intereses ï. Ja ir apdraudēta nepilngadīgā vai arī viņa vai viņas tuvu radinieku dzīvība vai veselība, sevišķi, ja viņi palikuši izcelsmes zemē, jārūpējas, lai informācijua par šādām personām savāktu, apstrādātu un pārsūtītu kā konfidenciālu, lai izvairītos no apdraudējuma viņu drošībai.

ê 2003/9/EK

ð jauns

110. Darbinieki, kas strādā ar nepavadītiem nepilngadīgajiem, ir vai ð un arī turpmāk tiek ï atbilstoši apmācīti attiecībā uz viņu vajadzībām un attiecībā uz informāciju, ko viņi iegūst darba gaitā, ir saistīti ar slepenības principu, kā tas noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos.

2024. pants

Spīdzināšanas un vardarbības upuri

1. Dalībvalstis nodrošina, lai nepieciešamības gadījumā personām, kas pārcietušas spīdzināšanu, izvarošanu vai citu nopietnu vardarbību, sniedz nepieciešamo veselības traucējumu ārstēšanu, kas radušies minēto darbību dēļ ð , jo īpaši piekļuvi rehabilitācijas dienestiem, kas ļauj iegūt medicīnisko un psiholoģisko ārstēšanu ï.

ò jauns

2. Darbinieki, kas strādā ar spīdzināšanas upuriem, ir un arī turpmāk tiek atbilstoši apmācīti par viņu vajadzībām un attiecībā uz informāciju, ko viņi iegūst darba gaitā, ievēro slepenības noteikumus, kas paredzēti attiecīgās valsts tiesību aktos.

ê 2003/9/EK (pielāgots)

ð jauns

V NODAĻA

PĀRSŪDZĒŠANA

2125. pants

Pārsūdzības

111. Dalībvalstis nodrošina, ka negatīvus lēmumus par pabalstu piešķiršanu, ð atcelšanu vai samazināšanu ï saskaņā ar šo direktīvu vai lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 7. pantu, kuri individuāli ietekmē patvēruma meklētājus, var pārsūdzēt saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktos noteikto procedūru. Vismaz pēdējā instancē nodrošina pārsūdzības iespēju vai lietas pārskatīšanu ð faktiski un juridiski ï tiesas iestādē.

ò jauns

112. Dalībvalstis 1. punktā minētajās lietās nodrošina piekļuvi juridiskajai palīdzībai un/vai pārstāvībai. Šāda juridiskā palīdzība un/vai pārstāvība ir bezmaksas, ja patvēruma meklētājs nevar atļauties segt saistītās izmaksas.

ê 2003/9/EK

ð jauns

2.Procedūras par juridiskās palīdzības ð un/vai pārstāvības ï pieejamību šādās lietās nosaka attiecīgās valsts tiesību aktos.

VI NODAĻA

DARBĪBAS UZŅEMŠANAS SISTĒMAS EFEKTIVITĀTES UZLABOŠANAI

22. pants

Sadarbība

Dalībvalstis regulāri sniedz Komisijai informāciju par datiem attiecībā uz tādu personu skaitu, kam nodrošina uzņemšanas nosacījumus, sadalījumā pa dzimumiem un vecumiem, un sniedz pilnu informāciju par 6. pantā noteikto dokumentu veidu, nosaukumu un formātu.

ò jauns

26. pants

Kompetentās iestādes

Katra dalībvalsts paziņo Komisijai par tām iestādēm, kuras ir atbildīgas par pienākumu izpildi, kas izriet no šīs direktīvas. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām izmaiņām attiecībā uz šīm iestādēm.

ê 2003/9/EK

ð jauns

2327. pants

Vadība, uzraudzība un kontroles sistēma

1. Dalībvalstis, ņemot vērā to konstitucionālo iekārtu, ð ievieš attiecīgus mehānismus, lai ï nodrošinaātu, ka ir noteikta pienācīga uzņemšanas nosacījumu līmeņa vadība, uzraudzība un kontrole.

ò jauns

2. Dalībvalstis no [..] katru gadu iesniedz attiecīgo informāciju Komisijai I pielikumā izklāstītajā veidlapā.

ê 2003/9/EK

ð jauns

2428. pants

Darbinieki un līdzekļi

113. Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka iestādes un citas organizācijas, kas īsteno šo direktīvu, saņemtu nepieciešamās pamatapmācības attiecībā uz abu dzimumu pieteikumu iesniedzēju vajadzībām.

114. Dalībvalstis piešķir nepieciešamos līdzekļus attiecībā uz tiesību aktiem, kas ieviesti, lai īstenotu šo direktīvu.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

2529. pants

Ziņojumi

Komisija līdz 2006. gada 6. augustam ð vēlākais līdz [..] ï ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu un ierosina nepieciešamos grozījumus.

Dalībvalstis līdz 2006. gada 6. februārim ð [..] ï nosūta Komisijai visu nepieciešamo informāciju ziņojuma sagatavošanai, tostarp 2227. pantaā 2. punktā paredzētos statistikas datus.

Pēc ziņojuma iesniegšanas vismaz reizi piecos gados Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu.

2630. pants

Transponēšana

ê 2003/9/EK (pielāgots)

115. Dalībvalstīs līdz 2005. gada 6. februārim √ vēlākais līdz [..] ∏ stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas √ [..]. pantu [panti, kuru saturs ir mainīts salīdzinājumā ar iepriekšējo direktīvu] un I pielikuma prasības ∏. Dalībvalstis tūlīt dara √ paziņo ∏ Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis nosaka šādus noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces. √ Tās iekļauj arī norādi, ka atsauces uz direktīvuām, kurus atceļ ar šo direktīvu, spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējama minētā norāde. ∏

116. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai √ galveno ∏ tiesību aktu redakcijas, ko tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

⎢

31. pants

Atcelšana

Direktīvu 2003/9/EK atceļ no [dienas pēc datuma, kas paredzēts šīs direktīvas 30. panta 1. punkta pirmajā apakšpunktā], neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz II pielikuma B daļā noteikto termiņu direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

ê 2003/9/EK (pielāgots)

2732. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā √ divdesmitajā ∏ dienā √ pēc tās publicēšanas dienas ∏ Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

√ [..]. pantus [ panti, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo direktīvu nav mainīti ] un I pielikumu piemēro no [diena pēc 30. panta 1. punkta pirmajā daļā minētā datuma]. ∏

2833. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Briselē, [..]

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs […]

Padomes vārdā

priekšsēdētājs […]

ò jauns

I PIELIKUMS

Ziņošanas veidlapa informācijai, kas dalībvalstīm katru gadu jāiesniedz atbilstoši Direktīvas [../../EK] 27. panta 2. punkta prasībām

1. Norādiet to personu kopskaitu jūsu dalībvalstī, uz kurām pašreiz attiecas uzņemšanas nosacījumi, kā tas paredzēts Direktīvas [../../EK] 3. panta 1. punktā, sagrupējot tās pēc dzimuma un vecuma. Attiecībā uz katru šādu personu norādiet, vai viņš vai viņa ir patvēruma pieteikuma iesniedzējs vai ģimenes loceklis atbilstoši Direktīvas [../../EK] 2. panta c) apakšpunkta definīcijai.

2. Pamatojoties uz Direktīvas [../../EK] 21. pantu, lūdzam sniegt statistikas datus par to patvēruma meklētāju skaitu, kuriem ir noteiktas īpašas vajadzības, sadalot personas ar īpašām vajadzībām šādās grupās:

- nepilngadīgie bez pavadības

- invalīdi

- veci cilvēki

- grūtnieces

- vientuļi vecāki ar mazgadīgiem bērniem

- personas, kas pārcietušas spīdzināšanu, izvarošanu vai cita veida nopietnu psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību

- cilvēku tirdzniecības upuri

- personas ar garīgās veselības problēmām

- citi (lūdzu, paskaidrojiet)

3. Sniedziet sīku informāciju par dokumentiem, kas paredzēti Direktīvas [../../EK] 6. pantā, tostarp jo īpaši par šo dokumentu veidu, nosaukumu un formātu.

4. Atsaucoties uz Direktīvas [../../EK] 15. pantu, norādiet to patvēruma pieteikuma iesniedzēju kopskaitu jūsu dalībvalstī, kuriem ir piekļuve darba tirgum, kā arī to patvēruma meklētāju kopskaitu, kas pašreiz ir nodarbināti, sadalot pa tautsaimniecības nozarēm. Ja attiecībā uz patvēruma meklētāju piekļuvi darba tirgum ir noteikti jebkādi īpaši nosacījumi, aprakstiet sīkāk šādus ierobežojumus.

5. Atsaucoties uz Direktīvas [../../EK] 17. panta 5. punktu, sīki aprakstiet uzņemšanas materiālo nosacījumu būtību, tostarp to vērtību naudas izteiksmē, un kā tie tiek nodrošināti (t.i., kuri uzņemšanas materiālie nosacījumi tiek nodrošināti natūrā, naudas izteiksmē, talonos vai šo elementu kombinācijā), kā arī norādiet patvēruma meklētājiem izsniegtās dienasnaudas apmēru.

6. Atsaucoties uz Direktīvas [../../EK] 17. panta 5. punktu, norādiet sociālās palīdzības veidus un summas, kas ir pieejama patvēruma meklētājiem; savās atbildēs iekļaujiet atskaites punktus ar sociālās palīdzības minimālo summu, kas ir pieejama dalībvalstīs to pilsoņiem, kam nepieciešama šāda palīdzība. Ja patvēruma meklētājiem pieejamā sociālā palīdzība atšķiras no tās, kas ir pieejama pilsoņiem, paskaidrojiet šo atšķirību iemeslus.

⎢

II PIELIKUMS

A daļa

Atceltā direktīva(minēta 31. pantā)

Padomes Direktīva 2003/9/EK | (OV L 31, 6.2.2003., 18. lpp.) |

B daļa

Termiņš transponēšanai valsts tiesību aktos(minēts 30. pantā)

Direktīva | Transponēšanas termiņš |

2003/9/EK | 2005. gada 6. februāris |

_____________

III PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 2003/9/EK | Šī direktīva |

1. pants | 1. pants |

2. pants, ievaddaļa | 2. pants, ievaddaļa |

2. panta a) līdz c) punkts | 2. panta a) līdz c) punkts |

2. panta d) punkta ievadvārdi, i) un ii) apakšpunkts | 2. panta d) punkta ievadvārdi, i) un ii) apakšpunkts |

- | 2. panta c) punkta iii), iv) un v) apakšpunkts |

2. panta e) un f) punkts | - |

2. panta g) punkts | 2. panta g) punkts |

- | 2. panta h) punkts |

2. panta h) punkts | 2. panta i) punkts |

2. panta i) punkts | 2. panta j) punkts |

2. panta j) punkts | 2. panta k) punkts |

2. panta k) punkts | 2. panta l) punkts |

2. panta l) punkts | 2. panta m) punkts |

3. pants | 3. pants |

4. pants | 4. pants |

5. pants | 5. pants |

6. panta 1. punkta pirmā daļa | 6. panta 1. punkta pirmā daļa |

6. panta 1. punkta otrā daļa | 6. panta 1. punkta trešā daļa |

6. panta 2. līdz 5. punkts | 6. panta 2. līdz 5. punkts |

7. panta 1. un 2. punkts | 7. panta 1. un 2. punkts |

7. panta 3. punkts | - |

7. panta 4. līdz 6. punkts | 7. panta 3. līdz 5. punkts |

- | 8. pants |

- | 9. pants |

- | 10. pants |

- | 11. pants |

8. pants | 12. pants |

9. pants | 13. pants |

10. panta 1. punkts | 14. panta 1. punkts |

10. panta 2. punkts | 14. panta 2. punkta pirmā daļa |

- | 14. panta 2. punkta otrā daļa |

10. panta 3. punkts | 14. panta 3. punkts |

11. panta 1. punkts | - |

- | 15. panta 1. punkts |

11. panta 2. punkts | 15. panta 2. punkts |

11. panta 3. punkts | 15. panta 3. punkts |

11. panta 4. punkts | - |

12. pants | 16. pants |

13. panta 1. līdz 4. punkts | 17. panta 1. līdz 4. punkts |

13. panta 5. punkts | - |

- | 17. panta 5. punkts |

14. panta 1. punkts | 18. panta 1. punkts |

14. panta 2. punkta ievadvārdi un pirmā daļa | 18. panta 2. punkta ievadvārdi un pirmā daļa |

- | 18. panta 2. punkta otrā daļa |

14. panta 2. punkta otrā daļa | 18. panta 2. punkta trešā daļa |

14. panta 3. līdz 7. punkts | 18. panta 3. līdz 7. punkts |

14. panta 8. punkta ievadvārdi | 18. panta 8. punkta ievadvārdi |

14. panta 8. punkta pirmās daļas pirmais ievilkums | 18. panta 8. punkta pirmās daļas a) punkts |

14. panta 8. punkta pirmās daļas otrais ievilkums | - |

14. panta 8. punkta pirmās daļas trešais un ceturtais ievilkums | 18. panta 8. punkta pirmās daļas b) un c) punkts |

14. panta 8. punkta otrā daļa | 18. panta 8. punkta otrā daļa |

15. pants | 19. pants |

16. panta 1. punkta ievadvārdi | 20. panta 1. punkta ievadvārdi |

16. panta 1. punkta a) apakšpunkts | - |

16. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmais, otrais un trešais ievilkums | 20. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts |

16. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmā daļa | - |

- | 20. panta 2. punkta pirmā daļa |

16. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā daļa | 20. panta 2. punkta otrā daļa |

16. panta 2. punkts | - |

16. panta 3. līdz 5. punkts | 20. panta 3. līdz 5. punkts |

17. panta 1. punkts | 21. panta 1. punkta pirmā daļa |

21. panta 1. punkta otrā daļa |

17. panta 2. punkts | - |

- | 21. panta 2. punkts |

18. panta 1. punkts | 22. panta 1. punkts |

- | 22. panta 2. un 3. punkts |

18. panta 2. punkts | 22. panta 4. punkts |

19. pants | 23. pants |

20. pants | 24. panta 1. punkts |

- | 24. panta 2. punkts |

21. panta 1. punkts | 25. panta 1. punkts |

- | 25. panta 2. punkta pirmā daļa |

21. panta 2. punkts | 25. panta 2. punkta otrā daļa |

22. pants | - |

- | 26. pants |

23. pants | 27. panta 1. punkts |

- | 27. panta 2. punkts |

24. pants | 28. pants |

25. pants | 29. pants |

26. pants | 30. pants |

- | 31. pants |

27. pants | 32. panta pirmā daļa |

- | 32. panta otrā daļa |

28. pants | 33. pants |

– | I pielikums |

– | II pielikums |

- | III pielikums |

[1] OV L 31, 6.2.2003., 18. lpp.

[2] Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvas 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai, piemērošanu, COM (2007) 745.

[3] Zaļā grāmata par topošo kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, COM (2007) 301.

[4] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai - Patvēruma politikas plāns - Integrēta pieeja aizsardzībai visā ES teritorijā, 2008. gada 17. jūnijs, COM (2008) 360.

[5] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, COM (2008) 820.

[6] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas "Eurodac" izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. […/…] [, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm], COM (2008) 825.

[7] Padomes Direktīva 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp.

[8] Padomes Direktīva 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu, OV L 326, 13.12.2005., 13. lpp.

[9] Pieejams:

http://ec.europa.eu/justice_home/news/consulting_public/gp_asylum_system/news_contributions_asylum_systm_en.htm

[10] EMT „Uzņemšanas sistēmas, to spējas un patvēruma pieteikumu iesniedzēju sociālā situācija uzņemšanas sistēmas ietvaros ES dalībvalstīs", 2006. gada maijs – pētījums, ko pēc pasūtījuma veicis Eiropas imigrācijas un patvēruma tiesību studiju akadēmiskais tīkls „Odysseus”.

[11] Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai - Pētījums par saitēm starp legālo un nelegālo migrāciju, COM(2004) 412.

[12] Tūlītēja piekļuve nodarbinātībai ir atļauta Grieķijā, bet 20 dienu ierobežojuma laiks pastāv Portugālē, 3 mēnešu – Austrijā un Somijā, 4 mēnešu – Zviedrijā, 6 mēnešu – Itālijā, Spānijā, Nīderlandē, Kiprā, bet 9 mēnešu ierobežojums – Luksemburgā.

[13] OV C […]., […]., […]. lpp.

[14] OV C […]., […]., […]. lpp.

[15] OV C […]., […]., […]. lpp.

[16] OV L 31, 6.2.2003., 18. lpp.

[17] OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp.

[18] OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.

[19] OV L 326, 13.12.2005., 13. lpp.