52008PC0424

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 3.7.2008

COM(2008) 424 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES IETEIKUMS

par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropā {SEC(2008) 2174} {SEC(2008) 2175}

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šīs iniciatīvas mērķis ir veicināt brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropā, un tas iekļauts ES atjauninātajā sociālajā programmā “Iespējas, pieejamība un solidaritāte 21. gadsimta Eiropā”. Tā mērķis ir radīt brīvprātīgajiem jauniešiem jaunas mobilitātes iespējas dalībvalstīs un sniegt ieguldījumu jauniešu izglītības pilnveidošanā un pieejamībā, ņemot vērā, ka brīvprātīgs darbs ir svarīgs neformālās izglītības veids. Tas palīdzēs arī veidot solidaritāti starp indivīdiem un kopienām.

Jauniešu mobilitāti veicinās, aicinot dalībvalstis turpmāk pilnveidot savietojamību starp brīvprātīgo darbību valsts sistēmām (neatkarīgi no tā, vai tās organizē pilsoniskā sabiedrība vai valsts iestādes) un novērst atlikušos šķēršļus saistībā ar pārrobežu brīvprātīgo darbu. Brīvprātīgo starpvalstu mobilitāte uzlabo iedzīvotāju zināšanas par citām ES valstīm un darba tirgiem un veicina sociālo integrāciju un nodarbinātības iespējas. Brīvprātīgo jauniešu pārrobežu mobilitāte var ievērojami sekmēt Eiropas konkurētspēju un solidaritāti un it īpaši stiprināt Eiropas pilsonības apziņu.

Šķēršļi brīvprātīgo jauniešu starpvalstu mobilitātei nozīmē cilvēkresursu izšķiešanu. Ar neformālās izglītības starpniecību pārrobežu brīvprātīgais darbs var palīdzēt uzlabot prasmes un kompetenci, kas savukārt palielinās jauniešu nodarbinātības iespējas. Ņemot vērā augsto jauniešu bezdarba līmeni daudzos ES reģionos, brīvprātīgs darbs ir veids, kā savienot skolas izglītību ar nodarbinātību. Mūsdienu globalizētajā tirgū ir priekšrocība daudzvalodīgiem cilvēkiem ar multikulturālu pieredzi. Lai nodrošinātu labākus priekšnoteikumus radošumam un inovācijām, ES ir jāsniedz jauniešiem visplašākais iespēju klāsts, lai tie varētu paplašināt redzesloku un īstenot savu potenciālu. Pārrobežu brīvprātīgā darba lielāku iespēju radīšana jauniešiem visā Eiropā veicinātu Eiropas Jaunatnes pakta īstenošanu un palīdzētu sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus.

Jauniešu brīvprātīgais darbs var palīdzēt stiprināt Eiropas sociālo solidaritāti, bet šīs darbības varētu arī izmantot citu kopīgās politikas mērķu sasniegšanai, piemēram, civilajai aizsardzībai, sociālajai integrācijai, kultūras saglabāšanai, reģionālai attīstībai un videi. Eiropas Savienībai arī jāveicina Eiropas jauniešu izpratne par brīvprātīgā darba vērtību, lai tālāk virzītu Eiropas projektu kopumā. ES iesaistīšanās šajā iniciatīvā palīdzētu novērst tehniskos un administratīvos šķēršļus, kas neļauj iedzīvotajiem pašiem sniegt ieguldījumu solidaritātes jautājumā, kurš daudziem jauniešiem ir ļoti svarīgs, vienlaikus aizsargājot un ceļot dažādo pastāvošo sistēmu un tradīciju vērtību un turpinot pilnveidoties Eiropā.

Vispārīgais konteksts

Pēdējos gados jauniešu brīvprātīgās darbības kļuvušas svarīgākas valsts un Eiropas mērogā. Pastāv vispārēja vienprātība par to, ka brīvprātīgajam darbam ir būtiska nozīme jauniešu sociālajā, profesionālajā un ekonomiskajā integrācijā (it īpaši jauniem cilvēkiem, kam ir mazāk iespēju) un tas arī rada priekšrocības kopienām, kurās tie strādā.

Šīs priekšrocības ir vēl lielākas pārrobežu brīvprātīgā darba gadījumā. Pieredze liecina, ka brīvprātīgais darbs citā valstī spēcīgi ietekmē jaunu cilvēku personīgo un profesionālo izaugsmi. Patiesībā pārrobežu brīvprātīgā darba priekšrocības ir skaidras tiem, kuri tajā iesaistīti: 62 % no bijušajiem Eiropas brīvprātīgo dienesta (EBD) darbiniekiem, kas piedalījās programmā “Jaunatne darbībā”[1], uzskata, ka šī pieredze ir uzlabojusi viņu karjeras veidošanas iespējas. Pārrobežu kopienu, kurā iesaistās brīvprātīgie jaunieši, gan kultūras, gan ekonomiskā ziņā bagātina arī brīvprātīgo jauniešu dalība konkrētās kopienas darbībās.

Pieaug arī pieprasījums pēc brīvprātīgā darba iespējām: Brīvprātīgo dienestu organizāciju asociācija (BDOA), kurā ir 138 brīvprātīgā darba organizācijas, 2008. gadā veica aptauju, kuras rezultātā lēš, ka tajās iesaistīto brīvprātīgo darbinieku skaits 2008. gadā palielinājies, salīdzinot ar 2007. gadu[2]. 2007. gadā aptuveni 4000 pārrobežu brīvprātīgo jauniešu darbu finansēja EBD, kas atbilst 74 % pieprasījumu. Tieši šajā gadā nācās palielināt EBD budžetu uz citu programmas “Jaunatne darbībā” pasākumu rēķina. Līdz šim šogad EBD saņemto pieprasījumu skaits palielinājies vēl par 17 %.

Attiecībā uz iespējamu pieprasījumu 2007. gada Eurobarometer [3] aptauja par jauniešiem dalībvalstīs liecina, ka, lai gan tikai 16 % aptaujāto jauniešu piedalās brīvprātīgās darbībās, 74 % būtu ieinteresēti gūt brīvprātīgā darba pieredzi, ja būtu pieejamas vairākas to veicinošas programmas. Eiropas Savienībā patlaban ir 96 miljoni jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Pat ja tikai 1 % no visiem jauniešiem šajā vecuma grupā vēlētos piedalīties pārrobežu brīvprātīgā darba projektā, tas nozīmētu 64 000 ārzemēs strādājošu brīvprātīgo jauniešu gadā.

Galvenais aspekts, kas ierobežo pārrobežu brīvprātīgo darbu ES dalībvalstīs

Neskatoties uz plašo ieinteresētību, pastāv būtisks iespēju trūkums Eiropas brīvprātīgā darba jomā, un valsts sistēmas vien nevar apmierināt šo konkrēto pieprasījumu (ne pilsoniskā sabiedrība, nedz arī valsts iestādes). Dažādās valsts sistēmas nav savstarpēji savietojamas , un pieejamā informācija nav pietiekama (izņemot ierobežotās iespējas, ko piedāvā EBD), tāpēc nereti ir vieglāk uz neilgu laiku iesaistīties brīvprātīgā darbā attīstības palīdzības projektos ārpus Eiropas, nekā strādāt brīvprātīgi citā ES valstī.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Ierosinātais ieteikums pieder pie Eiropas mēroga iniciatīvu kopuma, kura mērķis ir uzlabot mobilitāti. Divas svarīgas atsauces ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. un 2006. gada ieteikumi par pārnozaru mobilitāti[4], bet tajos uzmanība galvenokārt vērsta uz studentiem un skolotājiem un daudz mazākā mērā uz brīvprātīgajiem darbiniekiem. Tajos apskatīti tādi vispārīgi jautājumi kā mobilitātes atzīšana, šķēršļi un nosacījumi, bet nav iekļauti specifiski priekšlikumi, kā atbilstošā veidā risināt konkrētās brīvprātīgo jauniešu vajadzības.

Eiropas Parlaments atzina, ka jauniešu brīvprātīgā darba valsts sistēmas nav savietojamas Eiropas mērogā, kas rada grūtības, un ierosināja dažus sagatavošanas pasākumus 2008. gada budžetā, lai uzlabotu situāciju, izmantojot projektu “Amicus”. 2008. gada aprīlī Eiropas Parlaments pieņēma Eiropas Parlamenta locekles Marianas Hārkinas iesniegto ziņojumu par “Brīvprātīgā darba nozīmi ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšanā”[5]. Ziņojumā dalībvalstis un reģionāla un vietēja mēroga iestādes ir aicinātas atzīt brīvprātīga darba nozīmi sociālās un ekonomiskās kohēzijas veicināšanā, un tajā ir ieteikums sekmēt pārrobežu brīvprātīga darba projektus.

Nosacījumi attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā ir izklāstīti Padomes Direktīvā 2004/114/EK[6], kas paredz iespēju izsniegt īpašas uzturēšanās atļaujas trešo valstu pilsoņiem, kas iesniedz pieteikumu par atļauju iebraukt dalībvalsts teritorijā, lai veiktu brīvprātīgu darbu.

Eiropas brīvprātīgo dienests (EBD) ir bijis Eiropas Savienības jaunatnes programmu neatņemama daļa kopš 1996. gada, un to nepārtraukti pilnveido. Tādējādi tas var būt par piemēru pārrobežu brīvprātīgā darba jomā. Tomēr EBD vēl nav guvis tik plašu atzinību kā, piemēram, “ERASMUS” programma, un tas joprojām ir (un būs arī turpmāk) kvantitatīvi ierobežots.

Atklātās koordinācijas metodes ieviešana jaunatnes politikas jomā 2002. gadā ir būtiski sekmējusi jauniešu brīvprātīgā darba jautājuma aktualitāti politiskajā programmā, un tās rezultātā 2004. gadā pieņemti kopīgi mērķi un 2007. gadā – Padomes rezolūcija. Šajās iniciatīvās brīvprātīgais darbs arvien biežāk tiek uzskatīts par vērtīgu personiskās izaugsmes un jauniešu nodarbinātības iespēju, un tas ir iedarbīgs un konkrēts veids, kā novecojošā sabiedrībā “ieguldīt jaunatnē”.

Neskatoties uz šiem labvēlīgajiem rezultātiem, jauniešu brīvprātīgā darba starptautiskā dimensija Eiropā joprojām ir ierobežota, un joprojām daudz ko var uzlabot.

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Šā ieteikuma mērķi saskan ar mērķiem, kas ir Eiropas darbību izglītības un apmācības jomā, mūžizglītības principu un Eiropas nodarbinātības stratēģijas pamatā. Tie pilnībā atbilst arī ES sociālās integrācijas stratēģijai un veicinās Eiropas pilsonības apziņu. Labvēlīga blakusiedarbība gaidāma arī ārējo attiecību jomā, jo labāka valsts sistēmu savietojamība un plašāka informācija rosinātu Eiropas jauniešus lielākā mēra pieteikties brīvprātīgam darbam trešās valstīs un darītu iespējamu vērienīgāku apmaiņu ar trešām valstīm. Tas savukārt stiprinātu ES nozīmi pasaules mērogā.

Apspriedes ar ieinteresētajām personām

Apspriedes ar ieinteresētajām personām Eiropas mēroga jaunatnes un brīvprātīgā darba jumtorganizācijās un valsts jaunatnes un brīvprātīga darba organizācijās notika 2008. gada februārī. Šajā sanāksmē noskaidrojās, ka pilsoniskā sabiedrība gaida, ka Komisija pieņems pasākumus, lai vienkāršotu un uzlabotu brīvprātīgo jauniešu situāciju. Jaunatnes un brīvprātīgā darba organizācijas atbalsta Kopienas Eiropas mēroga pieeju un labvēlīgi uztver nodomu uzlabot mobilitāti. Tās arī ir vienisprātis ar Komisiju par konstatētajām problēmām. Pēc šīs sanāksmes dažas no organizācijām, kas tajā piedalījās (piemēram, Brīvprātīgo dienestu organizāciju asociācija (BDOA) un Eiropas brīvprātīgo centrs (EBC)), iesniedza Komisijai rakstiskus apsvērumus. Abas nevalstiskās organizācijas stingri atbalstīja brīvprātīgā darba atzīšanu ar ES instrumentu palīdzību. Arī Eiropas Jaunatnes forums (EJF) atbalsta Komisijas priekšlikumu pievienot Eiropas vērtību jauniešu brīvprātīgajām darbībām. Viņi uzstāja, ka jaunā iniciatīva jāattiecina uz visām valsts sistēmām (bet ne valsts civildienestiem) un tai jānodrošina brīvprātīgo darbinieku tiesību pamatprincipi. Viņi arī ierosināja, ka kvalitātes garantēšanai varētu ieviest pašnovērtējuma līdzekļus.

Apspriedes ar dalībvalstīm

Izstrādājot ieteikumu, Komisija lielā mēra izmantoja dalībvalstu ziņojumus par jauniešu brīvprātīgo darbu 2006./2007. gadā. Ziņojumi liecina, ka daudzās dalībvalstīs Eiropas brīvprātīgo dienests ir galvenā (vai vienīgā) jauniešu brīvprātīgā pārrobežu darba iespēja. Dalībvalstis cildina EBD, bet vienlaikus apzinās tā ierobežotās iespējas un budžeta un organizatoriskos ierobežojumus, jo ir daudz vairāk jauniešu nekā EBD piedāvāto brīvprātīgā darba iespēju. Tādēļ tikai dažas dalībvalstis ir izveidojošas efektīvas pārrobežu brīvprātīga darba iespējas. Papildus iepriekšminētajam Komisija 2008. gada martā rīkoja konsultatīvu sanāksmi ar dalībvalstu augsta līmeņa pārstāvjiem, un valdīja vienprātība par to, cik svarīga ir mobilitāte starp dalībvalstīm un Komisijas piedāvātais savietojamības princips. Dažas sākotnējas idejas apsprieda arī ar dalībvalstu ģenerāldirektoriem jaunatnes jautājumos 2008. gada aprīlī. Ideja par labākas valsts brīvprātīgā darba sistēmu savietojamības radīšanu un uzlabotu brīvprātīgo jauniešu mobilitāti lielā mēra interesēja dalībvalstis. Apstiprinājās arī, ka ir svarīgi risināt ar jauniešu brīvprātīgā darba sociālajiem un administratīvajiem šķēršļiem saistītos jautājumus.

Dalībvalstis ir informējušas Komisiju par vairākiem konkrētiem šķēršļiem[7]. Tie ir šādi.

– Zināšanu, informācijas, atbalsta un pieejamības trūkums. Ir jāpadziļina un jāpaplašina zināšanas par brīvprātīgo darbu, jādara pieejamākas iespējas un jāuzlabo informācijas apmaiņa starp ieinteresētajām personām.

– Sociālekonomiskie šķēršļi. Nepilnīgs veselības aprūpes nodrošinājums un iespējams bezdarba un citu sociālā nodrošinājuma pabalstu zaudējums brīvprātīgā darba laikā ir būtisks kavēklis. Jaunieši, kuriem ir mazāk iespēju, īpaši saskaras ar papildu problēmām, izmantojot brīvprātīga darba sistēmas, un tiem vajadzīgi specifiski, konkrēti un pielāgoti veicināšanas pasākumi.

– Atzīšanas trūkums. Pienācīga brīvprātīgā darba apliecināšana un atzīšana veicinātu pāriešanu no izglītības uz nodarbinātību un rosinātu jauniešus lielākā mērā iesaistīties šajās darbībās. Reizēm nelabvēlīga attieksme pret brīvprātīgo darbu, pamatojoties uz to, ka iespējami nākotnes darba devēji neatzīst brīvprātīgu pārrobežu darbu, attur jauniešus no pieteikšanās šādām darbībām.

Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā uzsvērta pievienotā vērtība, ko radītu šis ieteikums, veicinot brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropā. Tajā formulēts aktuālais jautājums, kā arī ES mēroga politisku pasākumu pamatojums. Ietekmes novērtējumā apskatīti iniciatīvas vispārīgie un konkrētie mērķi, analizēti iespējamie veidi, kā nodrošināt ierosināto mērķu sasniegšanu, kā arī ieteikts piemērotākais risinājums un juridiskais instruments.

Ja netiktu veikti nekādi pasākumi, pašreizējā neapmierinošā situācija turpinātos. Šķēršļi, kas kavē brīvprātīgo jauniešu starpvalstu mobilitāti paliktu nemainīgi, un tiktu pieviltas ieinteresēto personu, tostarp daudzu jauniešu, cerības.

EBD paplašināšana, padarot to visaptverošu, nozīmētu, ka varētu piedāvāt kvalitatīva brīvprātīgā darba iespēju katram Eiropā dzīvojošam jaunietim, kurš to vēlas, taču tas nav iespējams gan praktisku, gan finansiālu apsvērumu dēļ: tam būtu vajadzīga milzīga organizatoriska un administratīva ES mēroga struktūra un ievērojami lielāks budžets, nekā to atļauj finansiālie resursi un 2007. līdz 2013. gada budžets. Cits būtisks trūkums būtu risks samazināt patlaban Eiropā esošo sistēmu daudzveidību, kas ir viena no galvenajām brīvprātīgā darba jomas iezīmēm un ir jāsaglabā un jānovērtē.

Šīs jomas valsts sistēmu saskaņošana nav paredzēta Līgumā.

Komisija dod priekšroku risinājumam, kas nozīmē, ka tiek uzlabota savietojamība starp dalībvalstīs esošajām sistēmām, kuras pārvalda pilsoniskā sabiedrība un valsts iestādes. Padomes ieteikums saskaņā ar Līguma 149. panta 4. punktu nozīmētu spēcīgu politisku vēstījumu, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu un ņemot vērā dalībvalstu situāciju daudzveidību. Izvēloties šo risinājumu, EBD arī turpmāk būtu pārrobežu brīvprātīgo darbu veicinoša programma un palīdzētu pārbaudīt kvalitāti, atzīšanu un atbalstītu uzlabojumus.

Priekšlikuma pievienotā vērība

Ierosinātā ieteikuma mērķis nav aizstāt esošās valsts sistēmas. Gluži pretēji, ieteikumā ierosināto darbību principu un virzienu mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm stiprināt savas valsts sistēmas, apmainoties ar labu praksi un nodrošinot pamatu, uz kura dalībvalstis var labāk veidot divpusējus un daudzpusējus nolīgumus un partnerības.

2. Ierosinātās darbības juridiskie aspekti

Ierosinātās darbības kopsavilkums

Ierosinātajā ieteikumā dalībvalstis ir aicinātas uzlabot jauniešu brīvprātīgā darba valsts sistēmu savietojamību, lai brīvprātīgie darbinieki no vienas valsts vieglāk varētu piedalīties brīvprātīga darba programmās citā valstī.

Dalībvalstis ir aicinātas veikt uzlabojumus šādās jomās: apkopot zināšanas par sistēmām, kas tajās jau ir; izplatīt informāciju par pieejamām iespējām; palielināt pārrobežu brīvprātīgā darba iespējas dažādās valsts sistēmās; nodrošināt atbilstošas kvalitātes garantijas brīvprātīgajiem jauniešiem; nodrošināt pienācīgu jauniešu brīvprātīgā darbā iegūtās kvalifikācijas atzīšanu; un nodrošināt konkrētu atbalstu gan darbaudzinātājiem, kas specializējas darbā ar jauniešiem (“jaunieši – darba ņēmēji”), gan jauniešiem ar mazākām iespējām.

Komisija arī darbosies, lai uzlabotu brīvprātīgā darba iespējas, turpinot pilnveidot Eiropas brīvprātīgo jauniešu portālu (jau esošajā Jaunatnes portālā) un izmantojot instrumentus, kas sekmē prasmju un kompetences atzīšanu, piemēram, Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras, “Europass” un “Youthpass”.

Juridiskais pamats

Juridisko pamatu nodrošina Līguma 149. pants.

Subsidiaritātes princips

Priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam, jo dalībvalstis nevar pienācīgā mēra sasniegt priekšlikuma mērķus, tāpēc šā ieteikuma mēroga un seku dēļ tos labāk var sasniegt Kopienas līmenī. Jauniešu brīvprātīgā darba starpvalstu dimensijas uzlabošana ir grūts uzdevums jebkurai brīvprātīgā darba valsts sistēmai. Ņemot vērā Eiropas Savienības izpratni par problēmu un visu dalībvalstu kopīgajām vajadzībām, tai ir vislabākās iespējas piedāvāt ieteikumu kopumu, lai uzlabotu valsts sistēmu savietojamību.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tas neaizstāj un nenosaka brīvprātīgā darba valsts sistēmas. Tas arī nesaskaņo valsts sistēmas un atstāj priekšlikuma īstenošanu dalībvalstu ziņā. Turklāt tajā ņemta vērā brīvprātīga darba iespēju daudzveidība Eiropā.

Juridisko instrumentu izvēle

Padomes ieteikums

3. Ietekme uz budžetu

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

Priekšlikums

PADOMES IETEIKUMS

par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 149. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[8],

tā kā:

1. Brīvprātīgās darbības nozīmē bagātīgu neformālās izglītības pieredzi, kas stiprina jauniešu profesionālās spējas un kompetenci, uzlabo viņu nodarbinātības iespējas un solidaritātes apziņu, pilnveido sociālās spējas un sekmē integrāciju sabiedrībā, kā arī veicina aktīvu pilsoniskumu.

2. Starpvalstu mobilitātei Eiropā ir vērā ņemamas priekšrocības, jo tas ir būtisks veids, kā veicināt izglītību, nodarbinātību un reģionālu un sociālu kohēziju un palīdzēt uzlabot savstarpēju izpratni un aktīvi piedalīties sabiedrībā. Tas īpaši attiecas un jauniešiem darba tirgū, kurā arvien lielāka mērā tiek novērtēta spēja pielāgoties un elastīgums.

3. Brīvprātīgie darbinieki pieminēti Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumā Nr. 2001/613/EK par studentu, apmācībās iesaistītu personu, brīvprātīgo darbinieku, skolotāju un instruktoru mobilitāti Kopienā[9] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikumā Nr. 2006/961/EK par pārrobežu mobilitāti Kopienā izglītības un apmācības nolūkā: Eiropas Mobilitātes kvalitātes harta[10].

4. Brīvprātīgo jauniešu mobilitāte ietilpst personu pārvietošanās brīvībā, ko aizsargā EK Līguma 18. pants.

5. Vietējas kopienas, kuras uzņem brīvprātīgos jauniešus gūst lielas priekšrocības no viņu darbībām, kuras var veikt daudzās jomās, piemēram, sociālās integrācijas veicināšanā, kultūras mantojuma saglabāšanā, solidaritātes stiprināšanā starp paaudzēm un vides aizsardzībā, vienlaikus bagātinot uzņēmējkopienas kultūras daudzveidību.

6. Eiropas Parlaments 2008. gada aprīlī pieņēma ziņojumu par “Brīvprātīgā darba nozīmi ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšanā”[11], kurā dalībvalstis un reģionāla un vietēja mēroga iestādes ir aicinātas atzīt brīvprātīga darba nozīmi sociālās un ekonomiskās kohēzijas veicināšanā, un tajā ir ieteikums sekmēt pārrobežu brīvprātīga darba projektus.

7. Eiropā ir plašs brīvprātīgo darbību klāsts, kuras organizē pilsoniskā sabiedrība un valsts iestādes, un šīs darbības ir jāsaglabā, jāpilnveido un jādara savietojamas.

8. Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā[12], un saistīti noteikumi attiecas tikai uz tiem brīvprātīgajiem darbiniekiem, kuri ir apdrošināti saskaņā ar valsts tiesību aktiem par aizsardzību, tādēļ ar sociālo aizsardzību saistīti jautājumi reizēm var kavēt iesaistīšanos brīvprātīgās darbībās citā dalībvalstī.

9. Ieteikumā Nr. 2001/613/EK dalībvalstis ir aicinātas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un atbilstīgi valsts tiesību aktiem pieņemt pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai brīvprātīgos darbiniekus un viņu ģimenes nediskriminētu mobilitātes dēļ, ievērojot attiecīgo sociālo aizsardzību, piemēram, veselības aprūpes un sociālās labklājības politiku.

10. Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju sanāksmes Padomē 2004. gada 15. novembra rezolūcijā par kopīgiem mērķiem jauniešu brīvprātīgā darba jomā un attiecīgi Padomes un dalībvalstu pārstāvju sanāksmes Padomē 2007. gada 19. novembra rezolūcijā par kopīgo mērķu īstenošanu jauniešu brīvprātīgo darbību jomā ir izklāstīti kopīgie mērķi jauniešu brīvprātīgā darba jomā un ierosināta labas prakses apmaiņa un savstarpējas mācīšanās pasākumi, lai stiprinātu to īstenošanu, un dalībvalstis ir aicinātas apsvērt progresa mērīšanas praktiskās iespējas. Pēdējā rezolūcijā arī Komisija ir aicināta iesniegt turpmākus priekšlikumus jauniešu brīvprātīgo darbību veicināšanai un atzīšanai.

11. Atklātajā koordinācijas metodē jaunatnes jomā brīvprātīgās darbības ir uzskatītas par prioritāti, un tajā jau ir noteiktas daudzas labas prakses. Šajā kontekstā Eiropas brīvprātīgo dienests (EBD) (ES Jaunatnes programmas darbība kopš 1996. gada) ir devis jauniešiem iespēju iesaistīties brīvprātīgā dienestā daudzās jomās. Pašreizējā programma “Jaunatne darbībā” papildina minēto darbību.

12. Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvā 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā[13] ir paredzēta iespēja izsniegt īpašas uzturēšanās atļaujas trešo valstu pilsoņiem, kas iesniedz pieteikumu par atļauju iebraukt dalībvalsts teritorijā, lai veiktu brīvprātīgu darbu.

13. Neskatoties uz minētajiem pūliņiem, joprojām pastāv šķēršļi, kas kavē brīvprātīgo jauniešu pārrobežu mobilitāti Eiropā, tāpēc šā ieteikuma mērķis pirmām kārtām ir nodrošināt dalībvalstīm pamatu pastiprinātai sadarbībai, neskarot to valsts sistēmu daudzveidību.

14. Šajā ieteikumā pārrobežu brīvprātīgās darbības jādefinē kā brīvprātīgas saistības, kas nozīmē, ka brīvprātīgais jaunietis piedalās bezpeļņas nealgotā darbībā sabiedrības labā valstī, kas nav viņa mītnes valsts. Šo darbību raksturo šādi aspekti: tā ir pieejama visiem jauniešiem, kas jaunāki par 30 gadiem, iesaistīšanās ir brīvprātīga, uz noteiktu laiku, ar skaidriem mērķiem, struktūru un principiem, nealgota, bet ar kabatas naudu un apmaksātiem izdevumiem.

15. Īpaša uzmanība jāpievērš jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, jo brīvprātīgs darbs ir īpaši vērtīga mobilitātes iespēja tiem jauniešiem, kas parasti nevar tik lielā mērā (vai nemaz) izmantot mobilitātes sistēmu priekšrocības. Šiem jauniešiem ir īpašas apmācības un konsultēšanās vajadzības, kas jāņem vērā. Šajā kontekstā ļoti noderīgs būs apmācību un mobilitātes atbalsts darbaudzinātājiem, kas specializējas darbā ar jauniešiem un jaunatnes vadītājiem.

16. Labāka valsts sistēmu savietojamība un plašāka dalīšanās informācijā var rosināt visus Eiropas jauniešus (neatkarīgi no tautības) lielākā mērā iesaistīties brīvprātīgā darbā trešās valstīs.

17. Tā kā dalībvalstis nevar pienācīgā mērā sasniegt šā ieteikuma mērķus un tādēļ, ka šā ieteikuma mēroga un seku dēļ tos labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus, lai veicinātu brīvprātīgo jauniešu mobilitāti ar valsts sistēmu savietojamības starpniecību saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis ieteikums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai,

AR ŠO IESAKA:

A. Dalībvalstīm jāveicina brīvprātīgo jauniešu mobilitāte Eiropā, uzlabojot gan pilsoniskās sabiedrības, gan valsts iestāžu organizētā brīvprātīgā darba valsts sistēmu savietojamību, lai katram jaunietim būtu iespēja iesaistīties brīvprātīgā darbā Eiropā, ja viņš vai viņa to vēlas.

B. Dalībvalstīm šā mērķa sasniegšanai pilnveidot šādas darbības jomas:

(1) uzlabot zināšanas par brīvprātīgā darba sistēmām valsts teritorijā un darīt zināmu šo informāciju Eiropas Komisijai tālākai izplatīšanai;

(2) darīt informāciju par brīvprātīga darba iespējām ārzemēs viegli pieejamu jauniešiem, darbaudzinātājiem, kas specializējas darbā ar jauniešiem un jaunatnes vadītājiem;

(3) izplatīt informāciju par tiesībām un iespējām, kas izriet no Eiropas un valsts mērogā spēkā esošiem noteikumiem par starpvalstu brīvprātīgo darbu, visiem, uz ko tā attiecas (valsts iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, iespējamiem darba devējiem un jauniešiem, tostarp trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi uzturas ES);

(4) dalīties informācijā par brīvprātīgā darba iespējām ar citām dalībvalstīm un iespējami vienkāršot piemērošanas procesu, lai vienas dalībvalsts brīvprātīgie jaunieši varētu vieglāk piekļūt un pieteikties citas dalībvalsts sistēmā;

(5) izmantojot elastīgu pieeju, pilnveidot Eiropas starpvalstu brīvprātīgā darba iespējas; izveidot vajadzīgo atbalstu valstī Eiropas brīvprātīgo darbinieku uzņemšanas iespējām; izveidot kontaktpunktus Eiropas brīvprātīgajiem darbiniekiem saskaņā ar centralizētu pieeju, vajadzības gadījumā piesaistot tos programmas „Jaunatne rīcībā” valsts aģentūrām; kā arī veicināt tādu esošu Eiropas mehānismu izmantošanu, kas var uzlabot jauniešu mobilitāti, piemēram, mobilitātes kartes;

(6) mazināt pārrobežu mobilitātes valodas barjeras brīvprātīgajiem jauniešiem, rosinot brīvprātīgos darbiniekus apgūt valodas;

(7) izveidot kvalitātes pamatstandartus, lai panāktu pienācīgas kvalitātes garantijas, kas pārliecinātu un aizsargātu brīvprātīgos pārrobežu darbiniekus un veidotu uzticību, un sekmētu dalību pārrobežu sistēmās; tie varētu būt saistīti ar brīvprātīgo darbinieku un personāla kompetences līmeni, darbību sagatavošanu, konsultēšanu, uzraudzību un turpmākiem pasākumiem;

(8) Izplatīt informāciju par minētajiem kvalitātes standartiem uzņēmēj- un sūtītājorganizācijām, kā arī brīvprātīgajiem darbiniekiem, lai nodrošinātu, ka organizācijas ievēro šos standartus;

(9) sīkāk izpētīt attiecīgos sociālās aizsardzības noteikumus, lai pilnībā izmantotu ES un valsts tiesību aktos paredzētās iespējas, un it īpaši izpētīt atlikušās situācijas, kurās brīvprātīgie darbinieki nav pienācīgi aizsargāti;

(10) veikt pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu jauniešu brīvprātīgā darbā iegūtās kvalifikācijas atzīšanu attiecīgajās valsts kvalifikācijas ietvarstruktūrās saskaņā ar Kopienas noteikumiem, ja tādi ir;

(11) veicināt tādu ES mēroga instrumentu izmantošanu, kuri var sekmēt pārrobežu brīvprātīgo darbu, nodrošinot kvalifikāciju caurskatāmību, piemēram, “Europass”, un nodrošināt pienācīgu brīvprātīgā darbā iegūtu prasmju un kvalifikāciju atzīšanu, vēlams, salīdzināmā un sertificētā veidā, pamatojoties uz “Youthpass” vai tās ekvivalentu;

(12) pastiprināt darbaudzinātāju, kas specializējas darbā ar pārrobežu brīvprātīgā darbā iesaistītiem jauniešiem un jaunatnes vadītājiem, mobilitāti Eiropā;

(13) pilnveidot ar Eiropas jauniešu brīvprātīgo darbu saistītu informāciju un apmācības darbaudzinātājiem, kas specializējas darbā ar jauniešiem un jaunatnes vadītājiem organizācijās, vietēja mēroga iestādēs, civildienestos;

(14) pievērst īpašu uzmanību un nodrošināt piemērotas pieejas jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, lai uzlabotu viņu piekļuvi brīvprātīgajām darbībām un jo īpaši brīvprātīgajām darbībām starp Eiropas valstīm, un ņemt vērā šo jauniešu īpašās apmācības un atbalsta vajadzības,

AR ŠO APSTIPRINA KOMISIJAS NODOMU:

(1) atbalstīt dalībvalstis iepriekšminēto uzdevumu īstenošanā, izmantojot ES sadarbību jaunatnes jomā un konkrēti – atklāto koordinācijas metodi un programmu “Jaunatne rīcībā”;

(2) rosināt un sadarbībā ar dalībvalstīm organizēt regulāru informācijas un pieredzes apmaiņu par pilsoniskās sabiedrības un valsts iestāžu organizēto brīvprātīgā darba valsts sistēmu savietojamību;

(3) izveidot Eiropas brīvprātīgo jauniešu portālu, pamatojoties uz brīvprātīgā darba valsts portāliem, datubāzēm un konkrētām tīmekļa vietnēm;

(4) sniegt ziņojumu Padomei četrus gadus pēc šā ieteikuma pieņemšanas, lai noteiktu, vai ierosinātie pasākumi ir efektīvi, un lai novērtētu, vai vajadzīgi turpmāki pasākumi.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmums Nr. 1719/2006/EK, ar ko izveido programmu Jaunatne darbībā laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam, OV L 327, 24.11.2006.,30. lpp.

[2] BDOA un Youthnetworks aptauja; NoBorders Foundation , Nīderlande, 2008. gada februāris; http://www.avso.org/.

[3] “ Looking Behind the Figures : The main results of the Eurobarometer 2007 survey on youth ”, Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, Luksemburga, 2007, ISBN 978-92-79-05540-9, http://ec.europa.eu/public_opinion/index_en.htm.

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 10. jūlija ieteikums par studentu, apmācībās iesaistītu personu, brīvprātīgo darbinieku, skolotāju un instruktoru mobilitāti Kopienā, OV L 215/30, 9.8.2001., 30. lpp., un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikums par pārrobežu mobilitāti Kopienā izglītības un apmācības nolūkā: Eiropas Mobilitātes kvalitātes harta, OV L 394, 30.12.2006., 5. lpp.

[5] REGI/6/50546, 2007/2149, 2008. gada 21. aprīlis.

[6] Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīva 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā, OV L 375, 23.12.2004., 12. lpp.

[7] Komisijas dienestu darba dokuments “Eiropas Savienības dalībvalstu ziņojumu analīze attiecībā uz kopīgo mērķu īstenošanu jauniešu brīvprātīgo darbību jomā”, SEC(2007)1084, 5.9.2007.

[8] OV C .., .., .. lpp.

[9] OV L 215, 9.8.2001., 30. lpp.

[10] OV L 394, 30.12.2006., 5. lpp.

[11] REGI/6/50546, 2007/2149, 2008. gada 21. aprīlis.

[12] OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.

[13] OV L 375, 23.12.2004., 12. lpp.