52008PC0401

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 16.7.2008

COM(2008) 401 galīgā redakcija

2008/0152 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Kopienas ekomarķējuma sistēmu

(iesniegusi Komisija) {SEC(2008) 2118} {SEC(2008) 2119}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA SATURS

1.1. Mērķis

Šīs regulas vispārējais mērķis ir veicināt ilgtspējīgu produktu ražošanu un patēriņu un ilgtspējīgu pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu, produktu un pakalpojumu jomā nosakot tādus vides standartus, kuri balstās uz labāko tirgus dalībnieku sasniegtajiem rezultātiem. Pievēršot tiem patērētāju uzmanību, ekomarķējumam jāsekmē to produktu un pakalpojumu popularitāte, kuri pretstatā citiem tās pašas grupas produktiem un pakalpojumiem atbilst minētajiem standartiem.

Šie standarti tiks izmantoti arī citu vides politikas mehānismu izstrādē un ieviešanā tad, ja kopējā tirgū vēlams panākt konsekvenci, piemēram, nodrošinot vides kritērijus, kurus izmantotu publisko iepirkumu organizētāji, un sniedzot ieteikumus par produktu atbilstības standartu minimuma iespējamu noteikšanu.

1.2. Vispārīgais konteksts

Saskaņā ar Ekomarķējuma regulas[1] 20. pantu ES Ekomarķējuma sistēma, kas darbojas kopš 1992. gada, ir jāpārskata, un Komisijai jāsniedz priekšlikumi par atbilstīgu grozījumu veikšanu. Kā uzsvērts dažādos Eiropas Vides aģentūras un citu organizāciju publicētajos ziņojumos, vides stāvoklis ir pamats pieaugošām bažām. Globālā sasilšana šajā kontekstā ir tikai viens no jautājumiem, kas šobrīd guvis lielāko ievērību, taču pastāv arī daudzi citi, piemēram, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, gaisa un ūdens piesārņojums, ozona slāņa samazināšanās.

Detalizētāks politikas priekšvēstures apraksts un juridiskā instrumenta izvēles pamatojums sniegts ietekmes novērtējumā.

1.3. Spēkā esoši Kopienas noteikumi

Priekšlikums izstrādāts, lai aizstātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1980/2000 par pārskatīto Kopienas ekoetiķetes piešķiršanas programmu.

1.4. Atbilstība pārējiem politikas virzieniem un noteikumiem

Šis ekomarķējuma sistēmas priekšlikums ir cieši saistīts ar plašāku Eiropas Komisijas īstenoto ilgtspējīga patēriņa un ražošanas politiku un ir tajā integrēts. Ir jāsamazina ražošanas un patēriņa modeļa negatīvā ietekme uz vidi, veselību un dabas resursiem. Komisija par nozīmīgu prioritāti uzskata vispārēja pamata izveidi integrētai tādu daudzveidīgu instrumentu ieviešanai, kuru mērķis būtu samazināt šo negatīvo ietekmi uz vidi, veselību un dabas resursiem. Kā minēts ietekmes novērtējumā, daudzveidīgiem kritērijiem atbilstošs, neatkarīgas organizācijas akreditēts ekomarķējums, kura pamatā ir "aprites cikla domāšana"[2] var kļūt par nopietnu šāda IPR politikas instrumentu kopuma elementu, un ekomarķējuma sistēmas svarīgums jau ir uzsvērts agrāk pieņemtos politikas dokumentos, piemēram, Komisijas paziņojumā par integrētu produkcijas politiku[3] un Sestajā vides rīcības programmā[4].

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMA REZULTāTI

2.1. Apspriešanās

Ekomarķējuma sistēmas pārskatīšanas un ietekmes novērtējuma process sākās 2002. gada februārī ar ekomarķējuma sistēmas plaša mēroga novērtējuma pētījumu[5]. Papildus šim pētījumam notika apspriešanās ar ieinteresētajām personām, kura noslēdzās 2007. gada sākumā ar publisku apspriešanos internetā.

Šīs apspriešanās rezultāti tika iekļauti ietekmes novērtējumā un ir apkopoti turpmāk tekstā.

2.2. Ietekmes novērtējums

Potenciālie ieguvumi no ekomarķējuma sistēmas

Kopējā tirgus apstākļos vienots noteikumu kopums, kas nosaka kritērijus produktu atbilstībai vides drošuma prasībām, ir loģisks ceļš pretstatā atšķirīgu kritēriju noteikšanai katrā dalībvalstī. ES mēroga programma vienkāršo procesu tiem uzņēmējiem, kas ES vēlas izplatīt "videi nekaitīgākus" produktus, kas nozīmē, ka patērētāji jebkur var iegādāties tā sauktos "zaļos" produktus, droši zinot, ka tie atbilst vienotām prasībām attiecībā uz vidi. ES ekomarķējuma sistēma ir vienīgā oficiālā programma, kas darbojas visā iekšējā tirgū; esošās valstu vai reģionālās ekomarķējuma programmas to aptver tikai daļēji.

Ja patērētāji, kā arī privāto un publisko iepirkumu veicēji, izvēloties tirgū sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, ņem vērā vides atbilstības kritērijus, ir svarīgi, lai viņi spētu atrast vienkārši saprotamu un ticamu kritēriju, kas dotu tiem iespēju atšķirt patiesi "zaļus" produktus no to konkurentiem. Ekomarķējumam var būt liela nozīme ikvienā pasākumu kompleksā, kura mērķis ir "zaļāku" produktu izstrādes un pārdošanas apjomu palielināšanas veicināšana; tas nosaka skaidrus tirgū piemērojamus kritērijus un, piemēram, ekomarķējuma kritērijus var iekļaut arī uzaicinājumos piedalīties "zaļos" publiskā iepirkuma konkursos.

Esošās programmas īstenošanas sekmes

Ekomarķējuma sistēmas novērtējums un apspriešanās apliecināja, ka mikrolīmenī programma ir guvusi panākumus, jo palīdz uzlabot organizāciju, kuras tajā piedalās, ievērotos vides raksturlielumus. Apspriešanās apliecināja arī to, ka sākotnējā programmas pamatā ieliktā ideja ES politikas kontekstā joprojām ir aktuāla un vēlama. Tā sniedz ES patērētājiem uzticamu vides atbilstības apliecinājumu un var nodrošināt uzņēmumiem iespēju izmantot vienotu marķējumu preču izplatīšanai Eiropas vai pasaules mērogā.

Bez tam ES ekomarķējuma sistēma piedāvā noderīgus kritērijus vides atbilstības novērtējumam citos veidos.

- EVER veiktais pētījums[6] apliecina, ka ES ekomarķējuma sistēmas kritērijus izmanto pat tie uzņēmumi, kuri programmā nepiedalās, jo vairāk nekā puse no tiem intervijās atzina, ka izmanto ekomarķējuma sistēmu, lai novērtētu savu vides aizsardzības pasākumu atbilstību, lai arī šie uzņēmumi nav pieteikušies paša ekomarķējuma izmantošanai.

- Saskaņā ar Ekodizaina direktīvu enerģiju patērējošiem produktiem[7] jebkurš produkts, kuram piešķirts ekomarķējums, automātiski uzskatāms par atbilstošu īstenošanas pasākumiem.

- ES ekomarķējuma sistēmas kritēriji tiek izmantoti arī citās ekomarķējuma programmās, piemēram, Austrian Ecolabel vai Nordic Swan . Abos gadījumos ir nolemts burtiski pārcelt ES kritērijus attiecībā uz dažām viņu pašu produktu grupām.

Tomēr, lai arī pēdējā laikā programmas ietvaros ir palielinājies licencēto uzņēmumu skaits, joprojām noteiktas tikai 26 produktu grupas un tikai aptuveni 500 uzņēmumu ražo ekomarķētus produktus. Kaut arī ekomarķēto produktu pārdošanas kopapjoms gadā pārsniedz 1 miljardu euro, tā ir tikai neliela daļa no potenciālā ES tirgus.

Piedāvātā pieeja

Ietekmes novērtējums apliecina, ka esošā programma nesasniedz tai izvirzītos mērķus, jo marķējuma atpazīstamība un ražotāju dalības līmenis ir zems, kam par cēloni ir pārlieku birokrātiskās procedūras un vadība.

Tāpēc programmas modificēšanai un vienkāršošanai tika piedāvāti šādi pasākumi:

- pielāgot regulas struktūru citiem ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu veicinošiem pasākumiem,

- paplašināt marķējuma piemērojamību,

- ieviest pasākumus harmonizācijas ar citām ekomarķēšanas programmām veicināšanai,

- izstrādāt lielāku skaitu produktu grupu/ paātrināt kritēriju izstrādi,

- attiecībā uz kritērijiem ieviest standarta dokumentāciju, lai lietotājiem būtu vieglāk to izmantot,

- kritēriju izstrādē ņemt vērā "zaļo" publisko iepirkumu vadlīnijas,

- atcelt ikgadējos maksājumus un vienkāršot novērtēšanas procedūras,

- ieviest radniecīgu iestāžu veiktu kompetento iestāžu darba novērtējumu,

- sekmēt sistēmas izplatību,

- ierosināt obligātus produktu vides raksturlielumu standartus,

- vienkāršot kritēriju dokumentāciju, vairāk koncentrējoties uz svarīgākajiem vidi ietekmējošajiem produktu faktoriem un saglabājot augstu prasību līmeni.

Sagaidāmie rezultāti/mērķi

Ekomarķējuma sistēmas pārskatīšanas mērķis ir piešķirt ES ekomarķējuma sistēmai šādas īpašības.

- Augsta atpazīstamība, izpratne un cieņa 27 ES valstīs un visā pasaulē. Vidējā termiņā panākumus apliecinās tas, ka ekomarķējumu atpazīs patērētāji un uzņēmumi visā ES.

- Kritēriju izstrāde tiem produktiem un pakalpojumiem, saistībā ar kuriem ekomarķējuma sistēma var nodrošināt būtiskākos ieguvumus, īpaši tām produktu grupām, kuru ietekme uz vidi ir būtiska un tāpēc ir lielākas iespējas to uzlabot. (virzība no 25 produktu grupām uz 40-50 līdz 2015. gadam).

- Daudz vairāk ekomarķētu produktu veikalu plauktos, lai patērētāji varētu izvēlēties. (Sasniegt 10% lielu tirgus daļu produktu grupās, kurām tiek piemērots šis marķējums.)

- Kritēriju dokumentāciju var vienkārši izmantot publisko iepirkumu organizētāji.

- Ekomarķējums ir labi saskaņots ar citiem marķējuma veidiem pasaules un valstu mērogā.

- Uzņēmumi var iegūt ekomarķējumu bez liekām izmaksām un pūlēm, taču vienlaikus prasību līmenis ir augsts, lai nodrošinātu patērētāju un vides aktīvistu paļāvību uz šo marķējumu.

3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1. Juridiskais pamats

Šī dokumenta pamatā ir vides politikas apsvērumi, kas izklāstīti EK līguma 175. pantā. Tāds pats juridiskais pamats bija Regulai (EK) Nr. 1980/2000 par pārskatīto Kopienas ekoetiķetes piešķiršanas programmu.

3.2. Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Šis priekšlikums par Ekomarķējuma regulu nosaka pamatu produktu vides atbilstības kritēriju noteikšanai ES līmenī, pamatojoties uz tehniskiem rādītājiem. Tālāk priekšlikums nosaka, kādā veidā uzņēmumi, kas vēlas demonstrēt atbilstību ekomarķējuma kritērijiem, var pierādīt to dalībvalstu uzraudzībā.

3.3. Juridisko instrumentu izvēle

Eiropas Parlamenta un Padomes regula šķiet nepārprotama izvēle, ņemot vērā nepieciešamību ieviest skaidrus un visaptverošus programmas darbības noteikumus visā Kopienā. Arī iepriekš Eiropas ekomarķējuma sistēmas pamatā bijušas regulas (Nr. 880/1992 un Nr. 1980/2000). Programmas darbības pamatnosacījumos nav notikušas izmaiņas, kas attaisnotu juridiskā instrumenta maiņu.

4. IETEKME UZ BUDžETU

Skatīt tiesību akta finanšu pārskatu.

5. PAPILDU INFORMāCIJA

5.1. Vienkāršošana

Šis priekšlikums atbilst Komisijas izstrādātās Pastāvīgās vienkāršošanas programmas mērķim, sk. COM (2008)33.

Nav iespējams aprēķināt programmas vadības administratīvo izdevumu kopsummu, tai skaitā valsts iestāžu izmaksas, jo runa ir par brīvprātīgu instrumentu, un izmaksas lielā mērā atkarīgas no ražotāju iesaistīšanās un ar to saistītajām tirgus uzraudzības izmaksām attiecībā uz marķējuma izmantotājiem.

Iespējams arī apskatīt izvēlēto mikroiespēju ietekmi uz atsevišķu procedūru administratīvajām izmaksām. Jāuzsver, ka saskaņā ar Komisijas administratīvo izdevumu definīciju ekomarķējuma sistēmas ietvaros uzņēmumiem netiek uzspiestas administratīvās izmaksas, jo programma ir brīvprātīga un uzņēmumi var izvēlēties, vai tajā piedalīties.

Pielāgot regulas struktūru citiem ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu veicinošiem pasākumiem. Ir iespējams veicināt sinerģijas veidošanos starp dažādiem ar produktiem saistītiem politikas instrumentiem un tādējādi saskaņot kritēriju izstrādē izmantotos principus. Tas samazinās uzņēmumu administratīvo slogu.

Ieviest pasākumus harmonizācijas ar citām ekomarķēšanas programmām veicināšanai. Uzņēmumiem, kuri vēlēsies pieteikties vairāk nekā vienam ekomarķējumam, saskaņotie pasākumi var tikai samazināt administratīvo slogu. Ja viens marķējuma veids jau ir piešķirts, pārbaužu izmaksas iespējams samazināt par 100%, jo papildu pārbaužu veikšana nebūs vajadzīga. Šī iespēja samazināt finansiālās izmaksas var īpaši interesēt mazos un vidējos uzņēmumus.

Izstrādāt lielāku skaitu produktu grupu/ paātrināt kritēriju izstrādi. Vienkāršota kritēriju izstrādes procedūra samazinās visu iesaistīto pušu izmaksas (mazāk sapulču, kurās jāpiedalās), taču lielāka produktu grupu skaita izstrāde acīmredzami saistīta ar papildu izmaksām.

Viens no "programmas pārveides" iespējas aspektiem ir citviet paveiktā darba vienkāršāka izmantošana ekomarķējuma sistēmā, piemēram, dalībvalstu mērogā izstrādāta marķējuma, Globālā ekomarķējuma tīkla vai tādu Komisijas pasākumu kontekstā paveiktais, kā, piemēram, Enerģiju patērējošo produktu direktīva vai jaunais Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas pasākumu plāns. Tas ļaus ietaupīt laiku un naudu, jo tiks novērsta izolētu ekomarķējuma kritēriju izstrāde.

Attiecībā uz kritērijiem ieviest standarta dokumentāciju, lai lietotājiem būtu vieglāk to izmantot. Standartizējot kritēriju dokumentāciju un padarot to vieglāk izmantojamu lietotājiem, tiks panākta administratīvā sloga samazināšana uzņēmumiem un iepirkumu organizācijām, kas izmanto kritērijus tehniskajās specifikācijās.

Kritēriju izstrādē ņemt vērā "zaļo" publisko iepirkumu vadlīnijas. Kā jau minēts iepriekšējā punktā, iepirkumu organizētājiem būs vienkāršāk piekļūt ES mērogā saskaņotiem kritērijiem, un uzņēmumiem būs nodrošināti vienādi spēles noteikumi, ja visā Eiropā līgumu tehniskajās specifikācijās tiks izmantoti vieni un tie paši kritēriji. Arī dalībvalstis ietaupīs naudu, jo vienādus kritērijus būs iespējams izmantot gan ekomarķējumam, gan publiskajiem iepirkumiem.

Atcelt ikgadējos maksājumus . Šobrīd kompetento iestāžu tiešie ieņēmumi no maksājumiem 27 ES valstīs ir aptuveni 1 miljons euro gadā. Ja maksājumi tiks atcelti, šie ienākumi netiks gūti, taču uzņēmumu administratīvais slogs tiks samazināts. Ar administrēšanu saistītie ietaupījumi tiek lēsti aptuveni puses cilvēkdienas apmērā katrā uzņēmumā vienā gadā, un jāpieskaita ieguvums no ikgadējā maksājuma atcelšanas. Dalībvalstīm programmas vadības administratīvais slogs saglabāsies nemainīgs, jo šobrīd veicamā darba apjoms saistībā ar programmas administrēšanu un novērtējuma un pārbaudes veikšanu atbilst darba apjomam, kas paredzēts jaunajos priekšlikumos saistībā ar tirgus pārraudzības nodrošināšanu. Tomēr vienkāršāki kritēriji varētu palīdzēt samazināt nepieciešamo administratīvā darba apjomu.

5.2. Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Spēkā esošā ekomarķējuma sistēmas Regula (EK) Nr. 1980/2000 tiks atcelta.

5.3. Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība

Paredzēta pārbaudes klauzula.

2008/0152 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Kopienas ekomarķējuma sistēmu (Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[8],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[9],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[10],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[11],

tā kā:

(1) Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1980/2000 par pārskatīto Kopienas ekoetiķetes piešķiršanas programmu[12] paredz izveidot brīvprātīgu Kopienas ekomarķējuma piešķiršanas sistēmu, lai popularizētu produktus, kuru ietekme uz vidi visā aprites ciklā ir iespējami maza, un lai sniegtu patērētājiem precīzu, nemaldinošu un zinātniski pamatotu informāciju par produktu ietekmi uz vidi.

(2) Regulas (EK) Nr. 1980/2000 īstenošanas pieredze liecina, ka Kopienas ekomarķējuma sistēma jāgroza, lai palielinātu tās efektivitāti un racionalizētu tās darbību.

(3) Lai izvairītos no vides marķējuma sistēmu savairošanās un veicinātu labāku vides raksturlielumu sasniegšanu visās ražošanas jomās, kuru radītā ietekme uz vidi savukārt ietekmē patērētāju izvēli, jāpaplašina Kopienas ekomarķējuma izmantošanas iespējas. Tomēr jānodrošina, ka šīs regulas un Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulas (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu[13] prasības būtu skaidri atšķiramas.

(4) Kopienas ekomarķējuma sistēma ir daļa no ilgtspējīga patēriņa un ražošanas jomā īstenotās Kopienas politikas, kuras mērķis ir samazināt patēriņa un ražošanas negatīvo ietekmi uz vidi, veselību un dabas resursiem. Minētā sistēma ir izstrādāta, lai, izmantojot ekomarķējumu, popularizētu produktus, kuri atbilst labiem vides raksturlielumiem. Tālab ir lietderīgi prasīt, lai ekomarķējuma piešķiršanas kritēriji būtu noteikti, pamatojoties uz labākajiem vides raksturlielumiem, kas sasniegti attiecībā uz šādiem produktiem Kopienas tirgū. Minētajiem kritērijiem jābūt vienkārši saprotamiem un izmantojamiem, un tāpēc tiem jāattiecas tikai uz svarīgākajiem produktu radītā vides ietekmējuma aspektiem.

(5) Ir vēlams, lai katrai ieinteresētajai pusei būtu iespējams vadīt ekomarķējuma kritēriju izstrādi vai pārskatīšanu, ja tiek ievēroti vispārpieņemti procedūras noteikumi un procesu koordinē Komisija. Lai nodrošinātu Kopienas pasākumu saskaņotību, ir lietderīgi prasīt, lai ekomarķējuma kritēriju izstrādē tiktu ievēroti Kopienas jaunākie stratēģiskie mērķi vides jomā, kas ietverti, piemēram, vides rīcības programmās, ilgtspējīgas attīstības stratēģijās un klimata pārmaiņu programmās.

(6) Lai vienkāršotu Kopienas ekomarķējuma sistēmu un samazinātu ar ekomarķējuma izmantošanu saistīto administratīvo slogu, novērtēšanas un pārbaudes procedūras jāaizstāj ar reģistrācijas sistēmu.

(7) Lai palielinātu ekomarķējuma izmantošanu un nesodītu pārējos tirgus dalībniekus, kuru produkcija atbilst ekomarķējuma kritērijiem, ir jāsamazina ekomarķējuma izmantošanas izmaksas.

(8) Ņemot vērā ekomarķējuma izmantošanas procedūras vienkāršošanu, ir lietderīgi paredzēt ekomarķējuma izmantošanas nosacījumus un, lai nodrošinātu to izpildi, uzdot kompetentajām iestādēm veikt pārbaudi un aizliegt ekomarķējuma izmantošanu, ja minētie nosacījumi nav ievēroti. Turklāt ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kuras piemēro par šīs regulas pārkāpšanu, un nodrošina šo noteikumu izpildi.

(9) Izmantojot veicināšanas pasākumus, ir jāpalielina sabiedrības informētība par Kopienas ekomarķējuma sistēmu, lai patērētāji izprastu marķējuma nozīmi un spētu izdarīt apzinātu izvēli.

(10) Lai atvieglotu ar vides marķējumu apzīmēto produktu virzīšanu tirgū valstu un Kopienas mērogā un nemulsinātu patērētājus, jāveicina arī Kopienas ekomarķējuma sistēmas un individuālu tās dalībvalstu ekomarķējuma sistēmu saskaņošana.

(11) Lai nodrošinātu saskanīgu reģistrācijas sistēmas un tirgus uzraudzības un ekomarķējuma izmantošanas kontroles piemērošanu Kopienā, kompetentajām iestādēm jāiesaistās radniecīgu iestāžu veiktas novērtēšanas sistēmā.

(12) Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[14].

(13) Īpaši svarīgi ir piešķirt Komisijai tiesības apstiprināt produktu atbilstības kritērijus ekomarķējuma izmantošanai un izdarīt grozījumus šīs regulas pielikumos. Tā kā minētajiem pasākumiem ir vispārējs raksturs un tie paredzēti nebūtisku šīs regulas elementu grozīšanai, cita starpā, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, tie jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kura paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.

(14) Skaidrības un juridiskās noteiktības labad Regula (EK) Nr. 1980/2000 ir jāaizstāj ar šo regulu.

(15) Ir jāparedz atbilstoši pārejas noteikumi, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no Regulas (EK) Nr. 1980/2000 piemērošanas uz šīs regulas piemērošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants Priekšmets

Šajā regulā ietverti Kopienas ekomarķējuma sistēmas izveides un piemērošanas noteikumi.

2 . pants Piemērošanas joma

Šo regulu piemēro visām precēm vai pakalpojumiem, kuri Kopienas tirgū par atlīdzību vai bez maksas tiek piegādāti izplatīšanai, patēriņam vai lietošanai (turpmāk "produkti").

Attiecībā uz pārtikas produktiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002[15] 2. pantā, to piemēro tikai apstrādātiem pārtikas produktiem un zivsaimniecības un akvakultūras produktiem.

3. pants Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas.

1. "Produktu grupa" ir preču vai pakalpojumu kopums, ko izmanto līdzīgiem mērķiem un kas ir līdzīgi no lietošanas un patērētāju uztveres viedokļa.

2. "Patērētājs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura tirgū iegādājas vai saņem produktu vai nu izmantošanai vai patēriņam, vai ražošanas vajadzībām vai tālākai izplatīšanai.

3. "Ietekme uz vidi" ir jebkādas izmaiņas vidē, kuras pilnā mērā vai daļēji izraisījis produkts sava aprites cikla laikā.

4. "Vides raksturlielumi" ir ražotāja panāktie rezultāti, strādājot pie tām produkta īpašībām, kuras izraisa ietekmi uz vidi.

4. pants Kompetentās iestādes

1. Katra dalībvalsts izraugās par šajā regulā paredzēto uzdevumu izpildi atbildīgo iestādi vai iestādes (turpmāk "atbildīgā iestāde" vai "atbildīgās iestādes") un nodrošina, ka tās spēj darboties. Ja izraugās vairāk nekā vienu kompetento iestādi, dalībvalsts nosaka atbilstošās šo iestāžu pilnvaras un tām piemērojamās koordinēšanas prasības.

2. Kompetento iestāžu struktūrai jāgarantē to neatkarība un neitralitāte, un to reglamentam jānodrošina veikto pasākumu pārredzamība, kā arī visu ieinteresēto personu iesaistīšanās.

5. pants Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteja

1. Komisija izveido Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteju (ESEK) un ieceļ tās locekļus no 4. pantā minēto kompetento iestāžu un citu ieinteresēto personu pārstāvju vidus. ESEK piedalās ekomarķējuma kritēriju izstrādē un pārskatīšanā, kā arī Kopienas ekomarķējuma sistēmas īstenošanas pārskatīšanā. Turklāt tā konsultē Komisiju šajos jautājumos un palīdz tai, jo īpaši sniedzot ieteikumus par obligātajām prasībām attiecībā uz vides raksturlielumiem.

2. Komisija nodrošina, ka ESEK darbībā tiek ievērota visu ar katru attiecīgo produktu grupu saistīto ieinteresēto personu samērīga līdzdalība, tostarp kompetento iestāžu, ražotāju, mazumtirgotāju, importētāju, vides aizsardzības grupu un patērētāju organizāciju līdzdalība.

6. pants Vispārīgas prasības ekomarķējuma kritērijiem

1. Ekomarķējuma kritēriju pamatā ir produktiem piemērojamie vides raksturlielumi un Kopienas jaunākie stratēģiskie mērķi vides jomā.

2. Produktiem piemērojamos vides raksturlielumus nosaka, pamatojoties uz labākajiem vides raksturlielumiem, kas sasniegti attiecībā uz šādiem produktiem Kopienas tirgū. Tālab tiek novērtēti būtiskākie vidi ietekmējošie faktori produkta aprites ciklā, jo īpaši tā ietekme uz klimata pārmaiņām, iespaids uz dabu un bioloģisko daudzveidību, enerģijas un resursu patēriņš, radītais atkritumu apjoms, visu veidu emisijas vidē un tiešais un netiešais piesārņojums ar kaitīgām vielām.

3. Ekomarķējuma kritērijos ietver vides prasības, atbilstoši kurām produktu vērtē, lai izlemtu, vai piešķirt ekomarķējumu.

4. Nosakot vides prasības, ņem vērā neto starpību starp videi radītajiem ieguvumiem un apgrūtinājumiem, tai skaitā veselības un drošības aspektiem, dažādos konkrēto produktu aprites posmos.

5. Šajos kritērijos ietver prasības, kuru mērķis ir nodrošināt, lai ekomarķētie produkti pienācīgi funkcionētu atbilstoši tiem paredzētajam izmantošanas veidam.

6. Ekomarķējuma kritērijos ņem vērā cita veida vides marķējumam noteiktos kritērijus, ja attiecīgajai produktu grupai tādi ir.

7. pants Ekomarķējuma kritēriju izstrāde un pārskatīšana

1. Pēc apspriešanās ar ESEK Komisija uzsāk un vada ekomarķējuma kritēriju izstrādi vai pārskatīšanu.

Pēc apspriešanās ar ESEK dalībvalstis, kompetentās iestādes un citas iesaistītās personas arī drīkst ierosināt un vadīt ekomarķējuma kritēriju izstrādi vai pārskatīšanu.

Persona, kura uzsāk un vada ekomarķējuma kritēriju izstrādi vai pārskatīšanu, saskaņā ar IA pielikumā noteikto procedūru sagatavo šādus dokumentus:

1. sākotnējais ziņojums;

2. kritēriju priekšlikuma projekts;

3. tehniskais ziņojums, kurš pamato kritēriju priekšlikuma projektu;

4. noslēguma ziņojums;

5. rokasgrāmata potenciālajiem ekomarķējuma izmantotājiem un kompetentajām iestādēm;

6. rokasgrāmata valsts iestādēm, kuras slēdz līgumus par publiskajiem iepirkumiem.

2. Ja citas ekomarķējuma sistēmas ietvaros jau ir izstrādāti kritēriji tādai produktu grupai, kurai Kopienas ekomarķējuma kritēriji nav noteikti, jebkura dalībvalsts, kura atzīst šo citu ekomarķējuma sistēmu, pēc apspriešanās ar Komisiju un ESEK ir tiesīga ierosināt šo kritēriju iestrādāšanu Kopienas ekomarķējuma sistēmā.

Šajā gadījumā, ja piedāvātie kritēriji izstrādāti saskaņā ar IA pielikuma prasībām, kritēriju izstrādei var izmantot IB pielikumā izklāstīto saīsināto procedūru.

3. Ja kritērijus izstrādā apstrādātiem pārtikas produktiem, kas nav akvakultūras produkti, šie kritēriji attiecas vienīgi uz apstrādāšanu, transportēšanu un iepakošanu.

8. pants Ekomarķējuma kritēriju noteikšana

1. Pēc apspriešanās ar ESEK Komisija pieņem pasākumus ekomarķējuma kritēriju noteikšanai katrā produktu grupā.

Šos pasākumus, kas paredzēti nebūtisku šīs regulas elementu grozīšanai, tos papildinot, pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem Komisija:

7. nosaka prasības, kas jāizpilda, novērtējot konkrētu produktu atbilstību ekomarķējuma kritērijiem;

8. attiecīgā gadījumā nosauc trīs būtiskākos vides faktorus, kurus norāda ekomarķējumā;

9. norāda kritēriju un novērtējuma prasību spēkā esības laiku.

3. Kritēriju un novērtējuma prasību spēkā esības laiku norāda katrai ekomarķējuma kritēriju kopai katrā produktu grupā.

9. pants Reģistrēšanās ekomarķējuma izmantošanai

1. Lai varētu izmantot ekomarķējumu, ražotāji, importētāji, pakalpojumu sniedzēji, vairumtirgotāji vai mazumtirgotāji, kuri vēlas izmantot ekomarķējumu, reģistrējas vienā no 4. pantā minētajām kompetentajām iestādēm, un to dara saskaņā ar šādiem noteikumiem:

10. ja produkta izcelsme ir tikai vienā dalībvalstī, reģistrējas attiecīgās dalībvalsts kompetentajā iestādē;

11. ja produkta izcelsme vienā un tajā pašā veidolā ir vairākās dalībvalstīs, drīkst reģistrēties vienas šādas dalībvalsts kompetentajā iestādē;

12. ja produkta izcelsme ir ārpus Kopienas, reģistrējas jebkuras tādas dalībvalsts kompetentajā iestādē, kurā produktu paredzēts laist tirgū vai kurā tas jau ir laists tirgū.

Ekomarķējuma forma atbilst vienai no II pielikumā norādītajām formām.

Ekomarķējumu drīkst izmantot vienīgi saistībā ar reģistrētajiem produktiem, ievērojot attiecīgajiem produktiem piemērojamos ekomarķējuma kritērijus.

2. Reģistrācijas pieteikumā norāda tirgotāja nosaukumu un adresi, kā arī attiecīgo produktu grupu, un pievieno pilnīgu produkta aprakstu.

Reģistrācijas pieteikumā iekļauj visus dokumentus, kas vajadzīgi saskaņā ar atbilstošo Kopienas pasākumu, ar kuru nosaka ekomarķējuma kritērijus attiecīgajai produktu grupai.

3. Reģistrācijas pieteikumu saņēmusī kompetentā iestāde par reģistrācijas veikšanu ir tiesīga iekasēt maksu, kuras apjoms nepārsniedz 200 euro. Ja iekasē maksu, ekomarķējumu izmantot drīkst tikai ar nosacījumu, ka maksājums ir veikts laikus.

4. Attiecīgā kompetentā iestāde divu mēnešu laikā pēc reģistrācijas pieteikuma saņemšanas izskata 2. punktā minētos dokumentus.

Ja visi vajadzīgie dokumenti ir iesniegti, kompetentā iestāde katram produktam piešķir reģistrācijas numuru.

5. Pēc reģistrācijas numura saņemšanas tirgotājs drīkst veikt konkrētā produkta ekomarķēšanu. Šādā gadījumā tirgotājs uz produkta norāda arī reģistrācijas numuru.

6. Produktu reģistrējusī kompetentā iestāde par katras reģistrācijas veikšanu paziņo Komisijai. Komisija izveido kopēju reģistru un regulāri to atjaunina. Šis reģistrs ir publiski pieejams.

7. Ekomarķējumu drīkst izmantot uz reģistrētajiem produktiem un ar tiem saistītajos reklāmas materiālos.

8. Reģistrācija neietekmē Kopienas vai valstu tiesību aktos noteikto vides prasību vai citus aspektus reglamentējošo prasību ievērošanu dažādos produkta aprites posmos.

9. Ekomarķējuma izmantošanas tiesības neietver ekomarķējuma izmantošanu par preču zīmes sastāvdaļu.

10. Ja ekomarķējumu izmanto apstrādātiem pārtikas produktiem, kas nav akvakultūras produkti un kas neatbilst Regulas (EK) Nr. 834/2007 prasībām, to tajā pašā redzes laukā papildina ar norādi par to, ka marķējums attiecas vienīgi uz produkta apstrādāšanas, transportēšanas un iepakošanas procesa ietekmi uz vidi.

Pirmā daļa attiecas arī uz apstrādātiem pārtikas produktiem, kas marķēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 24. pantu.

10. pants Tirgus uzraudzība un Kopienas ekomarķējuma izmantošanas kontrole

1. Aizliegts nepatiesā vai maldinošā veidā reklamēt vai izmantot apzīmējumus vai logotipus, kurus iespējams sajaukt ar Kopienas ekomarķējumu.

2. Produktu reģistrējusī kompetentā iestāde regulāri vai pēc sūdzību saņemšanas veic ar šo reģistrāciju saistītas pārbaudes. Minētās pārbaudes var veikt izlases veidā.

Produktu reģistrējusī kompetentā iestāde informē ekomarķējuma izmantotāju par visām sūdzībām, kuras saņemtas par ekomarķētajiem produktiem, un tā var pieprasīt, lai izmantotājs reaģē uz šīm sūdzībām. Kompetentā iestāde ir tiesīga neatklāt izmantotājam sūdzības iesniedzēja identitāti.

3. Ekomarķējuma izmantotājs atļauj produktu reģistrējušajai kompetentajai iestādei veikt vajadzīgo izmeklēšanu, lai uzraudzītu, kā izmantotājs nodrošina produktu grupai noteikto kritēriju un 9. panta prasību pastāvīgu ievērošanu.

4. Ekomarķējuma izmantotājs pēc produktu reģistrējušās kompetentās iestādes pieprasījuma nodrošina piekļuvi telpām, kurās attiecīgais produkts tiek ražots.

Šādu pieprasījumu var izdarīt jebkurā pieņemamā laikā un bez iepriekšēja paziņojuma.

5. Ja produktu reģistrējusī kompetentā iestāde pēc tam, kad tā ir devusi ekomarķējuma izmantotājam iespēju iesniegt savus apsvērumus, konstatē, ka ekomarķētie produkti neatbilst attiecīgajai produktu grupai noteiktajiem kritērijiem vai ka ekomarķējums netiek izmantots saskaņā ar 9. pantu, tā aizliedz izmantot ekomarķējumu šiem produktiem. Šīs regulas 9. panta 3. punktā paredzēto maksu ekomarķējuma izmantotājam neatlīdzina ne pilnībā, ne daļēji.

Kompetentā iestāde par šādu aizliegumu tūlīt informē visas pārējās kompetentās iestādes un Komisiju.

6. Produktu reģistrējusī kompetentā iestāde neizpauž un neizmanto ar ekomarķējuma izmantošanas reģistrēšanu nesaistītiem mērķiem tādu informāciju, kura tai kļuvusi pieejama laikā, kad veikts novērtējums par to, kā izmantotājs ievēro 9. pantā paredzētos ekomarķējuma izmantošanas noteikumus.

Tā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu iesniegto dokumentu aizsardzību pret viltošanu un nelikumīgu piesavināšanos.

7. Ja kompetentajai iestādei kļūst zināms, ka tirgū laists ekomarķēts produkts varētu neatbilst attiecīgajai produktu grupai noteiktajiem kritērijiem un 9. panta prasībām, tā nekavējoties par to informē Komisiju un produktu reģistrējušo kompetento iestādi.

Produktu reģistrējusī kompetentā iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai noskaidrotu, kāda ir produkta atbilstība attiecīgajai produktu grupai noteiktajiem kritērijiem un 9. panta prasībām. Piemēro 5. punktā paredzēto kārtību.

11. pants Dalībvalstu ekomarķējuma sistēmas

Ja ir publicēti Kopienas ekomarķējuma kritēriji konkrētai produktu grupai, citas, valsts līmenī atzītas ekomarķējuma sistēmas, kas publikācijas laikā neaptver minēto produktu grupu, uz šo produktu grupu var tikt attiecinātas vienīgi tad, ja minēto sistēmu paredzētie kritēriji ir tikpat stingri kā Kopienas ekomarķējuma kritēriji vai stingrāki.

12. pants Ekomarķējuma popularizēšana

Dalībvalstis un Komisija sadarbībā ar ESEK popularizē Kopienas ekomarķējuma lietošanu, rīkojot izpratnes veidošanas un informācijas kampaņas patērētājiem, ražotājiem, publisko iepirkumu organizētājiem, tirgus dalībniekiem, mazumtirgotājiem un plašai sabiedrībai un tādējādi atbalstot ekomarķējuma sistēmas attīstību.

13. pants Radniecīgu iestāžu veikts novērtējums

Lai nodrošinātu saskaņotu 9. un 10. panta piemērošanu, kompetento iestāžu darbu novērtē citas, radniecīgas iestādes. Radniecīgu iestāžu veiktā novērtējuma pamatā ir pārdomāti un pārskatāmi novērtēšanas kritēriji un noteikumi.

Komisija pārrauga radniecīgo iestāžu veiktā kompetento iestāžu darba novērtējuma noteikumus un pareizu darbību. Kompetentās iestādes iesniedz Komisijai ziņojumu par radniecīgu iestāžu veikto novērtējumu, un Komisija to nosūta ESEK zināšanai un nodrošina tā publisku pieejamību.

14. pants Ziņojums

Ne vēlāk kā līdz [konkrēts datums – pieci gadi no publicēšanas dienas] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par Kopienas ekomarķējuma sistēmas īstenošanu. Ziņojumā ietver arī norādes par sistēmas elementu iespējamo pārskatīšanu.

15. pants Pielikumu grozīšana

Komisijai ir tiesības palielināt 9. panta 3. punktā paredzētās maksas maksimālo apjomu un veikt grozījumus pielikumos.

Šos pasākumus, kas paredzēti nebūtisku šīs regulas elementu grozīšanai, pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

16. pants Komiteja

Komisijai palīdz komiteja.

Ja izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

17. pants Sankcijas

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu izpildi. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Ne vēlāk kā līdz […] dalībvalstis informē Komisiju par pieņemtajiem noteikumiem un nekavējoties ziņo par visiem turpmākajiem tajos izdarītajiem grozījumiem.

18. pants Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1980/2000 atceļ.

19. pants Pārejas noteikumi

Regulu (EK) Nr. 1980/2000 turpina piemērot līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar tās 9. pantu, un to dara līdz šajos līgumos noteiktā darbības termiņa beigām.

20. pants Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS Ekomarķējuma kritēriju izstrādes un pārskatīšanas procedūra

A. STANDARTA PROCEDūRA

Jāsagatavo šādi dokumenti.

1. Sākotnējais ziņojums

Sākotnējā ziņojumā iekļauj šādus elementus:

- skaitļos izteikts ar produktu grupu saistītā videi radītā potenciālā ieguvuma novērtējums, iekļaujot salīdzinājumu ar ieguvumu, ko videi rada līdzīgas produktu grupas, kuras marķē ar citu Eiropas vai valsts mēroga ekomarķējumu,

- produktu grupas izvēles un sastāva pamatojums,

- apsvērumi par jebkādiem iespējamiem tirdzniecības jautājumiem,

- cita veida vides marķējuma kritēriju analīze,

- produktu grupas jomā spēkā esošie tiesību akti un pašreizējās likumdošanas iniciatīvas,

- Kopienas iekšējā tirgus dati par attiecīgo jomu, tostarp par apjomiem un apgrozījumu,

- ekomarķēto produktu pašreizējās un nākotnes iespējas ieiešanai tirgū,

- ar produktu grupu saistītās ietekmes uz vidi līmenis un būtiskums kopumā, kas novērtēts, pamatojoties uz jauniem vai jau veiktiem aprites cikla pētījumiem. Var izmantot arī citus zinātniskus pierādījumus. Būtiskie un pretrunīgie jautājumi jāizklāsta detalizēti un jānovērtē,

- atsauces par savāktajiem un ziņojuma sagatavošanā izmantotajiem datiem un informāciju.

Kritēriju izstrādes laikā sākotnējo ziņojumu ievieto ekomarķējuma jautājumiem veltītajā Komisijas tīmekļa vietnē komentēšanai un atsauksmēm.

2. Kritēriju priekšlikuma projekts un ar to saistītais tehniskais ziņojums

Pēc sākotnējā ziņojuma publicēšanas sagatavo kritēriju priekšlikuma projektu un to pamatojošu tehnisko ziņojumu.

Piedāvātie kritēriji atbilst šādām prasībām:

- visā produkta aprites ciklā to pamatā ir vides raksturlielumi, kas raksturo šajā ziņā labākos tirgū esošos produktus, un tie atbilst, ciktāl iespējams, 10 % tirgū pieejamo produktu ar vislabākajiem vides raksturlielumiem,

- tie izriet no būtiskākajiem produkta radītās ietekmes uz vidi aspektiem, ir izteikti, ciktāl iespējams, kā svarīgākie produkta vides raksturlielumu tehniskie rādītāji un ir novērtējami saskaņā ar šīs regulas noteikumiem,

- tie balstīti uz pamatotiem datiem un informāciju, kas, ciktāl iespējams, ir reprezentatīva attiecībā uz Kopienas tirgu,

- tie balstīti uz aprites cikla datiem un kvantitatīvu ietekmi uz vidi, ja iespējams, saskaņā ar Eiropas standartsistēmām par aprites ciklu datiem ( European Reference Life Cycle Data Systems, ELCD ),

- tos nosakot, ņem vērā visu ieinteresēto personu viedokļus, kuras piedalījās apspriešanas procesā,

- attiecībā uz definīcijām, testēšanas metodēm un tehniskajiem un administratīvajiem dokumentiem tie ir saskanīgi ar produktu grupai spēkā esošajiem tiesību aktiem,

- tajos ņem vērā atbilstošo Kopienas politiku un citās, saistītu produktu grupu jomās paveikto darbu.

Kritēriju priekšlikuma projektu sagatavo tā, lai tas būtu viegli saprotams personām, kuras vēlas to izmantot. Tajā ietver katra kritērija pamatojumu un izskaidro ar katru kritēriju saistītos ieguvumus videi.

Tehniskajā ziņojumā ietver vismaz šādus elementus:

- katras prasības un kritērija zinātnisks izskaidrojums,

- vides raksturlielumu, kuri tiks sasniegti kritēriju kopuma piemērošanas rezultātā, skaitliskās vērtības, salīdzinot tās ar tirgū esošiem vidusmēra produktiem atbilstošajiem vides raksturlielumiem,

- paredzamās kritēriju kopuma ietekmes uz vidi un ekonomiskās un sociālās ietekmes novērtējums,

- atbilstošas testēšanas metodes dažādo kritēriju novērtēšanai,

- testēšanas izmaksu aplēse,

- par katru kritēriju – informācija par visiem testiem, ziņojumiem un citiem dokumentiem, kas ekomarķējuma izmantotājiem jānodrošina pēc kompetentās iestādes pieprasījuma saskaņā ar 10. panta 3. punktu.

Tehnisko ziņojumu un kritēriju priekšlikuma projektu nodod sabiedriskai apspriešanai, ievietojot tos ekomarķējuma jautājumiem veltītajā Komisijas tīmekļa vietnē komentēšanai. Persona, kura vada produktu grupas izstrādi, izplata ziņojumu un priekšlikumu visām ieinteresētajām personām.

Kritēriju projektu apspriež vismaz divās darba grupas sanāksmēs, uz kurām uzaicina visas ieinteresētās personas, tai skaitā kompetentās iestādes, nozares pārstāvjus (arī MVU), arodbiedrības, mazumtirgotājus, importētājus, vides aizsardzības un patērētāju organizācijas.

Kritēriju priekšlikuma projekts un tehniskais ziņojums ir pieejams vismaz vienu mēnesi pirms pirmās darba grupas sanāksmes. Arī visus turpmākos kritēriju priekšlikumu projektus iesniedz vismaz mēnesi pirms nākamajām sanāksmēm. Visus kritēriju maiņas priekšlikumus turpmākajos projektos pamato, un pamatojumu pilnībā izskaidro un dokumentē, atsaucoties uz diskusijām atklātajās darba grupu sanāksmēs un uz sabiedriskās apspriešanas gaitā saņemtajiem komentāriem.

Uz visiem kritēriju izstrādes procesā saņemtajiem komentāriem sniedz atbildes, norādot, vai komentārus pieņems vai noraidīs un kādēļ.

3. Galīgais ziņojums un kritēriji

Galīgajā ziņojumā iekļauj šādus elementus.

Skaidras atbildes uz visiem komentāriem un priekšlikumiem, norādot, vai tie ir pieņemti vai noraidīti un kādēļ. Attieksmei pret ieinteresētajām personām no Eiropas Savienības un no citām valstīm jābūt vienlīdzīgai.

Turklāt iekļauj šādus elementus:

- kopsavilkums uz vienas lappuses par to, cik liels ir kompetento iestāžu atbalsts kritēriju projektam,

- kopsavilkuma saraksts par visiem kritēriju izstrādes darba gaitā apritē bijušajiem dokumentiem, norādot katra dokumenta nosūtīšanas datumu un adresātu un pievienojot attiecīgo dokumentu kopijas,

- darbā vai apspriešanā iesaistīto vai atzinumu sniegušo ieinteresēto personu saraksts un šo personu kontaktinformācija,

- ziņojuma kopsavilkums,

- mārketinga un saziņas stratēģijas priekšlikums par konkrēto produktu grupu.

Visus par galīgo ziņojumu saņemtos apsvērumus ņem vērā, un pēc pieprasījuma sniedz informāciju par turpmākajiem pasākumiem, kas veikti pēc komentāru saņemšanas.

4. Rokasgrāmata potenciālajiem ekomarķējuma izmantotājiem un kompetentajām iestādēm

Lietotāja rokasgrāmatu sagatavo, lai palīdzētu potenciālajiem ekomarķējuma izmantotājiem un kompetentajām iestādēm novērtēt produktu atbilstību kritērijiem.

5. Rokasgrāmata iestādēm, kas organizē publiskos iepirkums

Sagatavo rokasgrāmatu ar norādījumiem par ekomarķējuma kritēriju izmantošanu iestādēm, kuras slēdz līgumus par publiskajiem iepirkumiem.

Piezīme. Komisija nodrošinās pieteikumu iesniedzējiem un kompetentajām iestādēm paredzētās lietotāja rokasgrāmatas paraugu un iestādēm, kas slēdz līgumus par publiskajiem iepirkumiem, paredzētās lietotāja rokasgrāmatas paraugu.

B. SAīSINāTā PROCEDūRA, JA KRITēRIJI IZSTRāDāTI CITU EKOMARķēJUMA PROGRAMMU IETVAROS

Komisijai iesniedz vienotu ziņojumu. Šajā ziņojumā ietver nodaļu, kurā pierāda, ka IA pielikumā paredzētās tehniskās un attiecībā uz apspriešanu izvirzītās prasības ir izpildītas, un pievieno arī kritēriju priekšlikuma projektu, lietotāja rokasgrāmatu potenciālajiem ekomarķējuma izmantotājiem un kompetentajām iestādēm un lietotāja rokasgrāmatu iestādēm, kas slēdz līgumus par publiskajiem iepirkumiem.

Ja Komisiju apmierina ziņojums un kritēriji atbilst IA pielikumā minētajām prasībām, ziņojumu un kritēriju priekšlikuma projektu nodod sabiedriskai apspriešanai, uz diviem mēnešiem ievietojot to komentēšanai ekomarķējuma jautājumiem veltītajā Komisijas tīmekļa vietnē.

Uz visiem kritēriju sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtajiem komentāriem sniedz atbildi, norādot, vai tos pieņems vai noraidīs un kādēļ. Ņēmusi vērā sabiedriskās apspriešanas laikā veiktās izmaiņas un ja neviena dalībvalsts nepieprasa noturēt atklātu darba grupas sanāksmi, Komisija drīkst apstiprināt kritērijus.

Pēc jebkuras dalībvalsts pieprasījuma par kritēriju projektu sasauc atklātu darba grupas sanāksmi, kurā piedalās visas ieinteresētās personas, tai skaitā kompetentās iestādes, nozares pārstāvji (arī MVU), arodbiedrības, mazumtirgotāji, importētāji, vides aizsardzības un patērētāju organizācijas. Arī Komisija piedalās šajās sanāksmēs.

Ņēmusi vērā sabiedriskās apspriešanas laikā vai darba grupas sanāksmes gaitā veiktās izmaiņas, Komisija drīkst apstiprināt kritērijus.

II PIELIKUMS Ekomarķējuma forma

Kopienas ekomarķējumam ir viena no šīm formām:

1.[pic]2.[pic]

1. modelis jāizmanto, ja Komisija saskaņā ar 7. pantu noteikusi trīs būtiskākos vides faktorus, kuri jānorāda ekomarķējumā.

Uz produkta norāda arī ekomarķējuma reģistrācijas numuru. Tam ir šāda forma:

[pic]

Šeit XX apzīmē reģistrācijas valsti un YYYYY – kompetentās iestādes piešķirto reģistrācijas numuru.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Kopienas ekomarķējuma sistēmu

2. ABM / ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Attiecīgās politikas jomas un saistītās darbības:

0703 – Vides politikas īstenošana

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgā tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas ( ex BA pozīcijas)), norādot nosaukumu

07 01 04 01: LIFE+ (Finanšu instruments vides vajadzībām — no 2007. līdz 2013. gadam) — Izdevumi administratīvajai vadībai

07 03 07: LIFE+ (Finanšu instruments vides vajadzībām — no 2007. līdz 2013. gadam)

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Ir paredzēts, ka pasākums (Ekomarķējuma regula) stāsies spēkā 2009. gadā. Laikā no 2009. līdz 2013. gadam darbības izdevumi tiks segti no LIFE + Finanšu instrumenta līdzekļiem.

3.3. Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

07010401 | Fakult. | Nedif.[16] | NĒ | NĒ | JĀ | Nr. 2 |

070307 | Fakult. | Dif. | NĒ | NĒ | JĀ | Nr. 2 |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. FINAN šu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa nr. | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014. un turpmākie gadi | Kopā 2009-2013 |

Darbības izdevumi [17] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 0,990 | 4,710 | 3,210 | 3,210 | 0,710 | - | 12,830 |

Saistību apropriācijas (SA) | b | 0,660 | 3,338 | 3,214 | 3,410 | 1,543 | 0,665 | 12,830 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi [18] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c | - | - | - | - | - | - | - |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas (SA) | a+c | 0,990 | 4,710 | 3,210 | 3,210 | 0,710 | - | 12,830 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b+c | 0,660 | 3,338 | 3,214 | 3,410 | 1,543 | 0,665 | 12,830 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi [19] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d | 0,424 | 0,940 | 1,156 | 1,156 | 1,156 | - | 4,832 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6. | e | 0,200 | 0,200 | 0,200 | 0,200 | 0,200 | - | 1,000 |

Kopējās orientējošās izmaksas |

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 1,614 | 5,850 | 4,566 | 4,566 | 2,066 | 18,662 |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 1,284 | 4,478 | 4,570 | 4,766 | 2,899 | 0,665 | 18,662 |

Ziņas par līdzfinansējumu

Ja priekšlikumā paredzēts dalībvalstu vai cits līdzfinansējums (norādīt finansētāju), līdzfinansējuma apjoms jānorāda šajā tabulā (ja finansētāji ir vairāki, var pievienot papildu rindas).

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Līdzfinansētājs | Gads n | n + 1 | n + 2 | n + 3 | n + 4 | n + 5 un turpmākie gadi | Kopā |

…………………… | f |

KOPĀ — SA, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

( Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[20] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu)

4.1.3. Finan siālā ietekme uz ieņēmumiem

( Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

miljonos EUR (1 zīme aiz komata)

Pirms darbības [Gads n-1] | Pēc darbības |

Kopā — cilvēkresursi | 5 | 13 | 15 | 15 | 15 | 15 |

Šobrīd Vides ģenerāldirektorātā ekomarķējuma programmai atvēlētas 3,5 AD amata vietas un 1 AST amata vieta.

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Šīs pārskatītās regulas vispārīgais mērķis ir efektīvāk veicināt ilgtspējīgu produktu ražošanu un patēriņu un ilgtspējīgu pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu, attiecībā uz produktiem un pakalpojumiem nosakot labu vides raksturlielumu standartus. Pievēršot tiem patērētāju uzmanību, ekomarķējumam jāpopularizē tie produkti un pakalpojumi, kuri atbilst minētajiem standartiem salīdzinājumā ar citiem tās pašas kategorijas produktiem un pakalpojumiem.

Ekomarķējuma sistēma labāk definēs šos labu vides raksturlielumu standartus, balstoties uz kritēriju noteikšanas laikā labāko tirgus dalībnieku sasniegtajiem rezultātiem.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Kopējā tirgus apstākļos vienots noteikumu kopums, kas nosaka kritērijus produktu atbilstībai vides drošuma prasībām, ir loģisks ceļš pretstatā atšķirīgu kritēriju noteikšanai katrā dalībvalstī. ES mēroga programma vienkāršo procesu tiem uzņēmējiem, kas ES vēlas izplatīt "videi nekaitīgākus" produktus, un tas nozīmē, ka patērētāji jebkur var iegādāties tā sauktos "zaļos" produktus, droši zinot, ka šie produkti atbilst vienotām prasībām attiecībā uz vidi. ES ekomarķējums ir vienīgais atbilstošais marķējums, kas darbojas visā iekšējā tirgū; esošās valstu vai reģionālās ekomarķējuma programmas to aptver tikai daļēji.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

1. Veicināt ilgtspējīgu produktu ražošanu un patēriņu un ilgtspējīgu pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu, nosakot kritērijus produktu un pakalpojumu labvēlīgai ietekmei uz vidi. Pievēršot tiem patērētāju uzmanību, ekomarķējumam jāpopularizē produkti un pakalpojumi, kuri (atšķirībā no citiem tās pašas grupas produktiem un pakalpojumiem) atbilst minētajiem kritērijiem.

2. Pārskatītā ekomarķējuma sistēma jāizstrādā tā, lai nodrošinātu tās izmantošanu plašākas Eiropas Komisijas īstenotās ilgtspējīga patēriņa un ražošanas politikas ietvaros, kļūstot par tās neatņemamu un reālu sastāvdaļu. Jaunajai regulai jānodrošina elastība, lai viegli pievienotos citiem instrumentiem, piemēram, GPP , EMAS , Eco-design , ETAP u.c.

3. Daudz ietekmīgāks ekomarķējums citu IPR politikas pasākumu papildināšanai un labu vides raksturlielumu standartu noteikšanai, lai tos izmantotu politikas veidošanā un uzņēmējdarbībā vai sabiedrības izglītošanā.

Darbības mērķi

- Augsts atpazīstamības līmenis, izpratne un cieņa 27 ES valstīs un visā pasaulē. Vidējā termiņā par panākumu apliecinājumu jākļūst tam, ka ekomarķējumu atzīst patērētāji un uzņēmumi visā ES un ka tas notiek līdzīgi kā attiecīgajās izmantošanas valstīs pazīst marķējumu Blue Angel vai Nordic Swan .

Rādītāji:

- % iedzīvotāju pazīst ekomarķējumu un zina tā nozīmi; desmit gadu laikā

- % uzņēmumu pazīst ekomarķējumu; desmit gadu laikā

- Jāveido uzticēšanās marķējumam un jāsaglabā tā uzticamība. Marķējumam jākļūst par augsti atzītu standartu, kas apliecina noteiktu vides raksturlielumu ievērošanu.

Rādītājs:

- Uzticamības līmenis salīdzinājumā ar citiem vides marķējumiem

- Visiem produktiem un pakalpojumiem, kuriem ekomarķējums var nest labumu, jānosaka kritēriji, īpaši produktu grupām, kuru ietekme uz vidi ir būtiska, un tāpēc ir plašas iespējas to uzlabot.

Rādītājs:

- Produktu grupu skaits; uzņēmumu skaits katrā produktu grupā; produktu grupai atbilstošo pārdoto vienību skaits; pārdošanas apjomi katrā produktu grupā

- Daudz vairāk ekomarķētu produktu veikalu plauktos, lai patērētāji varētu izvēlēties.

Rādītājs:

- Ekomarķētu produktu mazumtirdzniecības apjoms procentos no kopējā mazumtirdzniecības apjoma attiecīgajā produktu grupā

- Kritēriju dokumentus var viegli izmantot publiskā iepirkuma organizētāji un politikas veidotāji.

Rādītāji:

- To, cik lielā mērā publiskā iepirkuma organizētāji izmanto un atzīst ekomarķējuma kritērijus, pārrauga, aptaujājot dalībvalstis, kā arī ņemot vērā GPP tīmekļa vietnes apmeklējumu skaitu un ekomarķējuma kritēriju dokumentu skatīšanas reižu skaitu

- Politikas dokumentu skaits, kuru izstrādē izmantots ekomarķējuma produktu informācijas darbs

- Ekomarķējuma sistēma ļoti labi saskaņota ar citiem marķējuma veidiem gan globālā, gan valstu mērogā.

Rādītājs:

- Tas, cik bieži valstu marķējumu programmās tieši pārņemti ekomarķējuma kritēriji

- Ekomarķējums, kuru uzņēmumi var iegūt, neuzņemoties liekas izmaksas vai pūles, taču vienlaikus tiek saglabātas augstas prasības, lai nodrošinātu patērētāju un vides aizsardzības grupu uzticēšanos šim marķējumam.

Rādītājs:

- Reģistrācijas gadījumu skaits

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

( Pārvalda centralizēti

( Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

( Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

( izpildaģentūrām

( Kopienu izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

( dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu

( Pārvalda dalīti vai decentralizēti

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām ( precizēt )

Piezīmes:

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Vairāku pasākumu veikšana dos iespēju pārraudzīt un īstenot programmu un novērtēt ekomarķējuma regulas gūtos panākumus.

- Komisija turpinās izmantot Eurobarometer pārskatus, lai iegūtu informāciju par sabiedrības informētību un uzticēšanos ekomarķējumam.

- Pakalpojumu līgums par statistiskās informācijas vākšanu "zaļo" publisko iepirkumu jomā, kuru šobrīd izstrādā Komisija, ietver atsauci uz visā ES piemērojamajiem ekomarķējuma kritērijiem. Šis darbs sniegs ieskatu par to, cik lielā mērā ekomarķējumu izmanto un atzīst publisko iepirkumu organizētāji.

- Ikgadējā statistikas datu vākšana turpināsies tāpat kā līdz šim, kompetentās iestādes tiks lūgtas sniegt informāciju par ekomarķētu produktu pārdošanas apjomiem, ekomarķētu produktu skaitu, no reģistrētajiem ekomarķējuma izmantotājiem saņemto maksājumu apjomu un šai sistēmai novirzītajiem (darbaspēka un naudas) resursiem.

- Kompetentās iestādes pastāvīgi informēs Komisiju par jauniem reģistrēšanas gadījumiem, un Komisija turpinās šīs ziņas publicēt tīmeklī, tā sauktajā "zaļajā veikalā" (www.eco-label.com).

- Regulāras tikšanās ar dalībvalstīm un iesaistītajām personām joprojām kalpos kā informācijas avots par sistēmas ieviešanas gaitu.

- Ierosinātais radniecīgu iestāžu veiktās novērtēšanas mehānisms, kura mērķis ir nodrošināt un pārraudzīt Ekomarķējuma regulas saskaņotu ieviešanu, padarīs caurskatāmāku procesu, kurā dažādās kompetentās iestādes veic uzņēmumu pieteikumu izvērtēšanu un pārbaudi.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Saistībā ar Ekomarķējuma regulu veiktais ietekmes novērtējums apliecina, ka esošā sistēma nespēj sasniegt tās mērķus, jo problēmas rada zemais marķējuma atpazīstamības līmenis un nelielā ražotāju ieinteresētība, kuras cēlonis ir pārlieku birokrātiskie procesi un vadība.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Priekšlikuma projekts ietvers pārbaudes klauzulu.

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Iekšējās kontroles standartu Nr. 14, 15, 16, 18, 19, 20, 21, kā arī Padomes Regulas (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, pilnīga piemērošana.

Komisijai jāpārliecinās, ka, ieviešot šī priekšlikuma ietvaros finansētos pasākumus, Kopienas finansiālās intereses ir aizsargātas, veicot preventīvus krāpšanas, korupcijas un citu pretlikumīgu darbību apkarošanas pasākumus, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepamatoti samaksātās summas, un, ja tiek konstatēti pārkāpumi, saskaņā ar Padomes Regulām (EK, Euratom ) Nr. 2988/95 un ( Euratom , EK) Nr. 2185/96 un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 tiek piemērotas efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Mērķi, darbības un rezultāti | Rezultāta veids | Vidējās izmaksas | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2009-2013 |

2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki (XX 01 01) | A*/AD | 1 | 2 | 3 | 3 | 3 |

B*, C*/AST | 2 | 3 | 4 | 4 | 4 |

Personāls, ko finansē atbilstoši XX 01 02. pantam | 2 | 8 | 8 | 8 | 8 |

Pārējais personāls, ko finansē atbilstoši XX 01 04/05. pantam |

KOPĀ | 5 | 13 | 15 | 15 | 15 |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

Vispārēja programmas vadība, kritēriju izstrāde un pārskatīšana produktu grupām, tirdzniecības vadība.

Lai ekomarķēšana attaisnotos, līdz ar jaunās regulas pieņemšanu būs nepieciešams vērienīgs tirdzniecības atbalsts. Tas tiks panākts, iekļaujoties plašākā Eiropas mēroga kampaņā par "zaļo" patēriņu un ražošanu, kuru īstenos sadarbībā ar dalībvalstīm, uzņēmējiem un NVO.

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 – administratīvās pārvaldes izdevumi)

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

— iekšējais (intra muros) |

— ārējais (extra muros) |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014. un turpmākie gadi |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | 0,351 | 0,585 | 0,819 | 0,819 | 0,819 | 0,819 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) | 0,10116 | 0,40464 | 0,40464 | 0,40464 | 0,40464 | 0,40464 |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0,45216 | 0,98964 | 1,22364 | 1,22364 | 1,22364 | 1,22364 |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki |

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu. |

8.2.1. punktā paredzētā pamatalga 1 ierēdnim vai pagaidu darbiniekam ir 0,117 miljoni euro. |

Aprēķins — personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam |

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu. |

8.2.1. punktā paredzētā pamatalga valsts norīkotam ekspertam ir 0,05058 miljoni euro. |

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) |

2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 un vēlāk | 2009 – 2013 |

XX 01 02 11 01 – Komandējumi | 0,020 | 0,020 | 0,020 | 0,020 | 0,020 | 0,100 |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences | 0,090 | 0,090 | 0,090 | 0,090 | 0,090 | 0,450 |

XX 01 02 11 03 – Komitejas [23] | 0,090 | 0,090 | 0,090 | 0,090 | 0,090 | 0,450 |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 - Informācijas sistēmas |

2. Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (XX 01 02 11) | 0,200 | 0,200 | 0,200 | 0,200 | 0,200 | 1,000 |

3. Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 0,200 | 0,200 | 0,200 | 0,200 | 0,200 | 1,000 |

Aprēķins — citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā |

Gadā ieplānoti 20 komandējumi saistībā ar produktu grupu izstrādi, dalību sanāksmēs ar dalībvalstu pārstāvjiem un saistībā ar citām ekomarķējuma programmām (Globālais ekomarķējuma tīkls), katra izmaksas ir 1000 euro. Gadā ieplānotas 6 regulatīvās komitejas sēdes un sanāksmes to sagatavošanai, katras izmaksas ir 30 000 euro. |

Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības sedz no līdzekļiem, kas vadošajam ģenerāldirektorātam piešķirti gada budžeta sadales procedūrā, ņemot vērā budžeta ierobežojumus.[pic][pic][pic]

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1980/2000 par pārskatīto Kopienas ekoetiķetes piešķiršanas programmu(http://ec.europa.eu/environment/ecolabel/pdf/regulation/001980_en.pdf).

[2] Aprites cikla domāšana (ACD) ir process, kura gaitā, ciktāl iespējams, tiek apsvērti visi patērētie resursi un ietekme uz vidi un veselību, kas saistīta ar produkta (preces vai pakalpojuma) aprites ciklu, ņemot vērā, piemēram, resursu ieguvi, ražošanu, lietošanu, transportēšanu, pārstrādi un atkritumu apstrādi un iznīcināšanu. Šis process palīdz izvairīties no "sloga uzvelšanas citam", t.i., no ietekmes vai resursu patēriņa novirzīšanas uz citu aprites cikla posmu, ģeogrāfisku apgabalu un vides un cilvēka veselības problēmu jomu, piemēram, klimata pārmaiņām, vasaras smogu, skābajiem lietiem, resursu noplicināšanu u.c. Aprites cikla novērtējums (ACN) ir standartizēta, kvantitatīva metode produktu sistēmas ienākošo un izejošo materiālu un ietekmes uz vidi apzināšanai un novērtēšanai visa aprites cikla laikā (ISO 14040 ff).

[3] ( IPP ) (COM (2003) 302, galīgā redakcija)

[4] (Lēmums Nr. 1600/2002/EK)

[5] http://ec.europa.eu/environment/ecolabel/revision_en.htm

[6] http://ec.europa.eu/environment/ecolabel/revision_en.htm

[7] Sk. http://ec.europa.eu/enterprise/eco_design/dir2005-32.htm

[8] OV C … lpp.

[9] OV C … lpp.

[10] OV C … lpp.

[11] OV C … lpp.

[12] OV L 237, 21.9.2000., 1. lpp.

[13] OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

[14] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[15] OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

[16] Nediferencētas apropriācijas (turpmāk "nedif.").

[17] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[18] Izdevumi, kas ietverti xx sadaļas xx 01 04. pantā.

[19] Izdevumi, kas ietverti xx 01 nodaļā, izņemot xx 01 04. vai xx 01 05. pantu.

[20] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[21] Vajadzības gadījumā (ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus) pievienot papildu slejas.

[22] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.

[23] C12000 — Komiteja jautājumos par pielāgošanos tehnikas attīstībai un par Kopienas ekomarķējuma sistēmas piemērošanu ( ECO-LABEL ).