19.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 279/1

—

ņemot vērā EK līguma 158. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (1),

—

ņemot vērā Padomes 1993. gada 20. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2081/93, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 2052/88 par struktūrfondu uzdevumiem un to efektivitāti, kā arī par to darbības iekšēju saskaņošanu un saskaņošanu ar Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finanšu instrumentu darbību (2),

—

ņemot vērā Padomes 1993. gada 20. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2082/93, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 4253/88, ar ko nosaka Regulas (EEK) Nr. 2052/88 piemērošanas noteikumus, attiecībā uz dažādu struktūrfondu darbības iekšēju saskaņošanu un saskaņošanu ar Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finanšu instrumentu darbību (3),

—

ņemot vērā Padomes 2000. gada 24. janvāra Regulu (EK) Nr. 214/2000 par Kopienas finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā (4),

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 2236/2002 par Kopienas finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā (2003.—2004.) (5),

—

ņemot vērā Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1105/2003, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (6),

—

ņemot vērā Padomes 2005. gada 24. janvāra Regulu (EK) Nr. 173/2005, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem, saistībā ar programmas PEACE darbības termiņa pagarināšanu un jaunu saistību apropriāciju piešķiršanu (7),

—

ņemot vērā Padomes 2005. gada 24. janvāra Regulu (EK) Nr. 177/2005 par Kopienas finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā (2005.—2006.) (8),

—

ņemot vērā Padomes 2006. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1968/2006 par Kopienas finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā (2007.—2010. gads) (9),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (10),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Īpaša atbalsta programma mieram un saskaņai Ziemeļīrijā” (COM(1994)0607),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ziņojums par Starptautisko Īrijas fondu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 177/2005 5. pantu” (COM(2006)0563),

—

ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 7/2000 par Starptautisko Īrijas fondu un Īpašo programmu mieram un saskaņai Ziemeļīrijā un Īrijas robežapgabalos (1995.—1999. gads), ar Komisijas atbildēm (58. punkts) (11),

—

ņemot vērā atklāto uzklausīšanu par programmas PEACE novērtējumu un nākotnes stratēģiju, ko Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komiteja organizēja 2007. gada 20. novembrī,

—

ņemot vērā darba grupu Ziemeļīrijas jautājumā (TFNI), kuru izveidoja pēc Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barosso Belfāstas apmeklējuma 2007. gada maijā,

—

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—

ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A6-0133/2008),

A.

tā kā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1105/2003 un Nr. 173/2005 finansēto ES programmu PEACE I un PEACE II mērķis bija nodrošināt mieru un tās ietvēra divus galvenos elementus, proti, miera radīto iespēju izmantošanu un konflikta un vardarbības seku novēršanu;

B.

tā kā ES dalībai programmās PEACE bija un ir liela pozitīva nozīme un ES iesaistīšanās šādos miera veicināšanas projektos ne tikai nodrošināja finanšu instrumentu, bet arī parādīja, cik liela nozīme ir ES kā neitrālai kompetentai instancei ar ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz programmas izstrādi;

C.

tā kā izlīguma process notiek dažādos līmeņos un tā kā tas ir jāveicina, bet to nevar uzspiest (12);

D.

tā kā miera veidošana un izlīguma veicināšana ir riskants uzdevums, bet tam ir būtiska nozīme politisko, ekonomisko un sociālo problēmu pārvarēšanā šajā reģionā, un tā kā uzticēšanās veicināšanas projektos darba uzsākšanas nolūkos jāpieļauj improvizācijas un jauninājumu iespējas;

E.

tā kā konflikts Ziemeļīrijā ir sašķēlis kopienas, radot dziļas sociālas, ekonomiskas un politiskas plaisas;

F.

tā kā kontakti un uzticības veicināšana var mainīt negatīvos viedokļus un tā kā savstarpējas izpratnes veicināšana jauniešu vidū nākotnē palīdzēs nākamajiem vadītājiem izprast abu kopienu vēsturi un kultūru;

G.

tā kā sadarbība ar vietējām kopienām var prasīt vairāk laika un tā ietver lielāku skaitu dalībnieku un procedūru, tomēr ir skaidrs, ka šādi panāktajam papildu ieguvumam ir būtiska nozīme — jo zemāk tiek deleģēta pārvaldība un jo lielāka līdzdalība, jo lielāka informētība gan par programmu, gan ES;

H.

tā kā iepriekš sociāli atstumtām grupām un konflikta un vardarbības būtiski ietekmētiem cilvēkiem programmas PEACE devušas iespēju aktīvi piedalīties miera veidošanā; tā kā programmu PEACE projekti paredzēti sociāli visvairāk atstumtajām sabiedrības daļām, nodrošinot pasākumus gan atsevišķiem cilvēkiem, gan grupām, piemēram, konfliktā cietušajiem, gados vecākiem un mazaizsargātiem cilvēkiem, invalīdiem, no vardarbības ģimenē cietušajiem, bijušajiem ieslodzītajiem un jauniešiem bezdarbniekiem (13);

I.

tā kā daudzi, kas strādājuši miera un izlīguma veicināšanas projektos, to ir darījuši kā brīvprātīgie;

J.

tā kā arī pēc tam, kad PEACE paredzētais finansējums būs izlietots, ir ļoti svarīgi turpināt finansiāli atbalstīt miera veidošanas programmas, it īpaši tās, kurās iesaistītas sabiedriskās apvienības un brīvprātīgo grupas;

K.

tā kā brīvprātīgo un sabiedriskais sektors ir plaši pazīstami ar saviem panākumiem sociālās lejupslīdes un tās seku novēršanas darbā, kā arī atrodas izdevīgā pozīcijā, lai attīstītu un uz vietas nodrošinātu vismazāk aizsargātākajai sabiedrības daļai paredzētus pakalpojumus, un tā kā sievietēm ir ļoti pozitīva nozīme miera veidošanā;

L.

tā kā programma PEACE ir palīdzējusi projektu veidošanā ekonomikas jomā, dibinot jaunus uzņēmumus atpalikušos rajonos;

M.

tā kā daudzas no PEACE II finansētas sabiedriskās un brīvprātīgo iniciatīvas darbojas pastāvīgi, nodrošinot būtiskākos sabiedriskos pakalpojumus, it īpaši sociāli atstumtajām grupām, un gaida apstiprinājumu par finansējuma turpmāku saņemšanu, lai varētu turpināt sniegt šos pakalpojumus;

N.

tā kā saskaņā ar programmām PEACE sniegtā atbalsta izraisītās ekonomikas attīstības viens no aspektiem bija pozitīva ietekme gan uz pilsētu, gan lauku rajoniem;

O.

tā kā Starptautiskā Īrijas fonda (IFI) finansējums bieži tiek piešķirts kā papildu finansējums un abas programmas — IFI un PEACE — nodrošināja projektiem iespēju piekļūt citam ES finansējumam, piemēram, Interreg;

P.

tā kā daudzas PEACE apakšprogrammu, IFI programmu, kā arī Kopienas iniciatīvas Interreg darbības tomēr ir izrādījušās ļoti līdzīgas un atsevišķos gadījumos ievērojami pārklājās;

Q.

tā kā atbildība un pārredzamība, līdzdalība, visu cilvēku savstarpējās saistības atzīšana, veiksmīga nevienlīdzības novēršana, daudzveidības veicināšana un uzmanības pievēršana mazāk aizsargātām grupām un iespēju vienlīdzībai ir būtiski miera un izlīguma veicināšanas elementi;

R.

tā kā ziņojumā, ko sagatavoja pagaidu komisārs cietušo un izdzīvojušo jautājumos (14), bija konstatēts, ka atbalsta grupas cietušajiem un izdzīvojušajiem ir atkarīgas no vienreizēja PEACE finansējuma un ka nav skaidrs, kā tiks turpināti ar cietušajiem un izdzīvojušajiem saistītie projekti, kad PEACE finansējums vairs nebūs pieejams, un tā kā Ziemeļīrijas premjerministrs un premjerministra vietnieks nesen ir iecēluši četrus jaunus komisārus cietušo jautājumos;

S.

tā kā cilvēktiesību aizsardzība un veicināšana ir neatņemama daļa miera veidošanas procesā un konfliktos cietušas sabiedrības atjaunošanā,

1.

uzsver, ka būtisks miera veidošanas aspekts ir līdzlemšanas tiesību nodrošināšana vietējā līmenī un ka pilsoniskās sabiedrības līdzdalība uzlabo politikas veidošanu un sabiedrības pārvaldes veidu;

2.

norāda, ka dažādu īstenošanas mehānismu izveide kopā ar brīvprātīgo sektoru, nevalstiskajām organizācijām un vietējām varasiestādēm ir sniegusi plašu pieredzi darbā ar ES finansējumu; cer, ka šādus augšupējas finansēšanas mehānismus varēs izmantot citu finansēšanas programmu īstenošanā;

3.

atzinīgi vērtē programmu PEACE un IFI ieguldījumu ekonomikas un sociālajā attīstībā; norāda, ka pirms IFI īstenošanas viens trūcīgā rajonā izveidots uzņēmējdarbības centrs ar IFI un vietējās rajona padomes atbalstu ir pārtapis 32 uzņēmējdarbības centru tīklā, palīdzot veicināt iesaistīto dalībnieku uzticēšanos un cerību;

4.

uzsver, ka to dalībnieku sadarbībai, kuri piedalās PEACE un IFI finansētās programmās, nevajadzētu beigties, beidzoties programmām; aicina valsts pārvaldes iestādes turpināt efektīvo darbu, lai nodrošinātu šim nenovērtējamajam darbam finansējuma piešķiršanu arī pēc PEACE finansējuma beigām;

5.

aicina gan Apvienotās Karalistes, gan Īrijas valdību īpaši nodrošināt pagaidu finansējuma režīmu sabiedriskajām un brīvprātīgo grupām, lai nodrošinātu līdzekļu piešķiršanu laikā starp PEACE II finansēto programmu beigām un PEACE III finansēto programmu uzsākšanu;

6.

aicina Komisiju un Apvienotās Karalistes un Īrijas valdību saistīties ar komisāriem cietušo un izdzīvojušo jautājumos, lai izveidotu mehānismu cietušo un izdzīvojušo atbalsta grupām turpināt saņemt finansējumu pēc visa PEACE finansējuma beigām;

7.

aicina Komisiju saistībā ar TNFI turpmāku iniciatīvu izstrādē izmantot aktīvas pilsonības pieeju, kas bija iekļauta programmā PEACE I un PEACE II; atgādina, cik nozīmīga miera procesa stabilizēšanā ir līdzsvarota reģionālā attīstība, kurā jāpievērš uzmanība infrastruktūrai, kas ir samērā neattīstīta salīdzinājumā ar citiem ES reģioniem, un aicina TFNI vairāk atbalstīt infrastruktūras uzlabošanu;

8.

aicina turpināt attīstīt pārrobežu darbu, ņemot vērā, ka pārrobežu darbam ir bijusi galvenā nozīme pilsētu un lauku kopienu atjaunošanā pierobežā; mudina turpināt attīstīt vietējo tirdzniecības palātu un valsts sektora struktūrvienību sadarbību, kā arī brīvprātīgā un sabiedriskā sektora forumus robežas abās pusēs un to brīvprātīgo organizāciju forumus, kuru darbs jau noris pāri robežām;

9.

aicina Īrijas valdību nekavējoties īstenot Regulu (EK) Nr. 1082/2006;

10.

mudina finansēšanas programmās plaši izmantot konsultācijas, aptverot lielus un nelielus apjomus un ņemot vērā vietējos apstākļus, un uzsver, cik svarīgi ir nostiprināt sistēmu, kas ļauj apstiprināt nelielu dotāciju piešķiršanu, lai finansētu steidzamus darbus un tādus, kuru apjomu nav viegli kvantitatīvi novērtēt, kā arī programmas, kas nodrošina ilgtermiņa ilgtspējību un dod ieguldījumu vietējo kopienu attīstībā;

11.

aicina vienkāršot administratīvās procedūras, lai nodrošinātu, ka mazi projekti nav neizdevīgākā stāvoklī;

12.

atzīst, ka miera veidošana ir ilgtermiņa process, kas attīstās, un ka stabilai attīstībai miera un izlīguma virzienā vajadzīgs laiks; aicina individuālas dotācijas piešķirt uz ilgāku laiku, lai projektiem nodrošinātu iespēju dot rezultātus; atzīst, ka ne tikai ekonomiskas iniciatīvas, bet arī iniciatīvas kultūras un sporta jomā var dot ievērojamu ieguldījumu miera un izlīguma sekmēšanā, tādēļ tās jāturpina veicināt;

13.

norāda, ka sociālās ekonomikas sektors ir brīvprātīgo un sabiedriskā sektora apakšsektors un ka ir svarīgi konsultēties ar tā pārstāvjiem, lai izstrādātu vietējas stratēģijas un pasākumu jomas; uzskata, ka arī citi vietēji uzņēmumi ir nozīmīgi dalībnieki;

14.

uzsver, ka lauku rajonu attīstībai ir nepieciešama lielāka sinerģija starp lauksaimniecībai, laukiem un reģionālajai attīstībai paredzēto finansējumu, kā arī starp dabas resursu saglabāšanu, ekotūrismu un atjaunīgās enerģijas ražošanu un izmantošanu, nekā ir bijis līdz šim;

15.

uzsver, ka informācijai par PEACE I un PEACE II finansētu projektu, kā arī par IFI finansētu projektu panākumiem jābūt cilvēkiem viegli pieejamai; uzskata, ka šajos projektos gūtajā pieredzē jādalās ar citiem starptautiskā miera veidošanas darbā iesaistītajiem; šajā sakarā aicina izveidot datubāzi, kas būtu mācību līdzeklis miera un izlīguma veicināšanas darbā vietēji un ārzemēs; turklāt aicina iekļaut visu līmeņu dalībniekus, veidojot reģionālos un pilsētu sadarbības tīklus;

16.

iesaka izstrādāt visaptverošas stratēģijas, lai nodrošinātu ne tikai labas prakses piemēru pieejamību, bet arī to izmantošanu visos projekta cikla posmos, t. i., projekta izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā;

17.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.