29.10.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 259/14

---

EIB 2006. gada pārskats

P6_TA(2008)0132

Eiropas Parlamenta 2008. gada 22. aprīļa rezolūcija par EIB 2006. gada pārskatu (2007/2251(INI))

(2009/C 259 E/03)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā EK līguma 266. un 267. pantu par Eiropas Investīciju banku (EIB), kā arī Protokolu (Nr. 11) par Eiropas Investīciju bankas statūtiem (1),

—	ņemot vērā EK līguma 248. pantu par Revīzijas palātas funkcijām,

—	ņemot vērā Lisabonas līgumu, ko 2007. gada 13. decembrī parakstīja Eiropas Savienības dalībvalstu un valdību vadītāji,

—	ņemot vērā 2007. gada 15. februāra rezolūciju par Eiropas Investīciju bankas 2005. gada pārskatu (2),

—	ņemot vērā Padomes 2007. gada 19. aprīļa Lēmumu 2007/247/EK par Kopienas dalību Eiropas Investīciju fonda (EIF) kapitāla palielināšanā (3),

—	ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 2003. gada 10. jūlija spriedumu par Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) pārbaužu kompetenci saistībā ar EIB (4),

—	ņemot vērā Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmumu 2006/1016/EK (5), ar ko EIB piešķir jaunas pilnvaras aizdevumiem līdz EUR 12,4 miljardiem Eiropas Savienības kaimiņattiecību un partnerattiecību valstīm,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā (6), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (7) (attiecībā uz riska dalīšanas finanšu mehānismu),

—	ņemot vērā EIB un Komisijas 2008. gada 11. janvārī noslēgto sadarbības nolīgumu, ar ko izveido aizdevumu garantiju instrumentu Eiropas Transporta tīklu projektu finansēšanai (LGTT),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumu 1639/2006/EK, ar kuru izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (8),

—	ņemot vērā EIB 49. gada pārskatu (2006) un tās 2006. gada 28. martā pieņemto izziņošanas politiku,

—	ņemot vērā Eiropas principus attiecībā uz vidi, ko EIB izstrādāja 2006. gadā,

—	ņemot vērā Bankas darbības plānu 2007.—2009. gadam, kas tika apstiprināts 2006. gada 12. decembra Direktoru padomē,

—	ņemot vērā EIB prezidenta Philippe Maystadt runu Budžeta kontroles komitejā 2007. gada 11. septembrī,

—	ņemot vērā 2006. saimnieciskā gada finanšu pārskatu un labvēlīgo neatkarīgā revidenta un EIB Revīzijas komitejas viedokli,

—	ņemot vērā pētījumu par jaunajiem finanšu instrumentiem Eiropas transporta infrastruktūrām un pakalpojumiem (9),

—	ņemot vērā 2007. gada 14. decembrī Klermonā-Ferānā (Francija) notikušā kolokvija darbus un secinājumus par tematu: “Investīciju uzdevumi Eiropas Savienībā un to finansēšana — Eiropas Investīciju bankas loma”,

—	ņemot vērā EIB sasniegumus krāpšanas apkarošanas politikas un pašreiz piemērojamo procedūru pārskatīšanā,

—	ņemot vērā Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitāti, kas pieņemta 2005. gada 2. martā, kā arī Eiropas Konsensu attīstības jomā (10),

—	ņemot vērā Reglamenta 45. pantu un 112. panta 2. punktu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A6-0079/2008),

A.	tā kā EIB uzdevums ir, iesaistot gan finanšu tirgus, gan pašu līdzekļus, veicināt līdzsvarotu un vienmērīgu iekšējā tirgus attīstību;

B.	tā kā EIB ir nozīme visas Eiropas Savienības harmoniskā attīstībā un dažādo, tostarp attālāko, reģionu attīstības atšķirību likvidācijā;

C.	tā kā EIB parakstītā kapitāla apmēru, kas 2006. gada 31. decembrī sasniedza EUR 163,7 miljardus, no kuriem dalībvalstis apmaksājušas EUR 8,2 miljardus;

D.	tā kā EIB statūtos paredzēts, ka tās piešķirto aizdevumu un garantiju summa nedrīkst pārsniegt 250 % no tās parakstītā kapitāla summas;

E.	tā kā EIB nav pakļauta “Bāzeles II” prasībām, taču tā nolēma labprātīgi ievērot šos noteikumus, ciktāl tie piemērojami tās darbībai;

F.	tā kā Luksemburgas Finanšu sektora uzraudzības komitejas, lai gan tikai kā neformālas un padomdevējas struktūras, piekrišana cieši sekot EIB risku pārvaldības politikai, atstājot EIB ziņā “Bāzeles II” sistēmas piemērošanas pamata noteikšanu atbilstīgi tās vajadzībām;

G.

tā kā EIB par vienu no savām prioritātēm ir noteikusi drošu un ilgtspējīgu enerģijas piegādi papildus šādām prioritātēm — ekonomikas un sociālā kohēzija, atbalsts pētniecībai, tehnoloģijām un jauninājumiem, Eiropas transporta un enerģijas (TEN) tīkli, vides dzīvotspēja ilgtermiņā, cīņa pret klimata pārmaiņām un atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);

H.	tā kā Eiropas Savienības vajadzības infrastruktūru finansējuma jomā ir apjomīgas un tiek lēstas EUR 600 miljardi apmērā (9);

I.	tā kā EIB ir ļoti svarīga loma TEN tīklu attīstībā, paredzot šim nolūkam dažādus instrumentus un mehānismus;

J.	tā kā ES ir grūtības Eiropas mēroga projektu finansēšanā, piemēram, Galileo projekta finansēšanā;

K.	tā kā EIB cilvēkresursi ir kvalitatīvi, jo īpaši finanšu inženierijas jomā un projektu īstenošanas jomā;

L.	tā kā EIB ir izcila loma projektu finansēšanā jaunattīstības valstīs;

Vispārīgi jautājumi

1.   pauž gandarījumu par EIB 2006. gada darba pārskatu un mudina to turpināt darbību Eiropas tautsaimniecības attīstībai, lai nodrošinātu izaugsmi, darba vietu radīšanu, reģionu un sociālo kohēziju;

2.   pauž gandarījumu par EIB darba pārredzamību un pilnīgu sadarbību ar Parlamentu;

3.   aicina vienlaicīgi ar EAF budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru vismaz reizi gadā rīkot EIB un Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas informācijas sesiju par Eiropas Attīstības Fonda (EAF) ieguldījumu mehānismu;

Budžeta kontrole un vadība

4.   aicina EIB darīt visu, lai saglabātu kredītvērtējumu AAA, kas ir bankas darbības un aizdevumu labāko likmju garants, piemērot savu piesardzīgo politiku šādai nostājai, tomēr neatstājot novārtā ilgtermiņa ieguldījumus;

5.   uzsver, ka EIB piekopj “nulles līmeņa iecietības” politiku attiecībā uz krāpšanos un korupciju, pauž gandarījumu par izmeklēšanu skaita palielināšanos, kā arī par pastiprināto sadarbību ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF); aicina EIB, pieņemot krāpšanas novēršanas politiku un procedūras, iekļaut pasākumus, lai:

i)	izveidotu administratīvu izslēgšanas mehānismu uzņēmumiem, kurus Banka vai citas daudzpusējas attīstības bankas atzinušas par vainīgām korupcijā,

ii)	izveidotu ziņotāju aizsardzības politiku un

iii)	pārskatītu spēkā esošās iepirkumu vadlīnijas;

6.   pauž gandarījumu par to, ka ir sūdzību birojs, kurā tiek saņemtas un apstrādātas sūdzības no ārpuses, kā arī pārsūdzības mehānisms attiecībā uz sūdzībām, kas iesniegtas, izmantojot Eiropas ombuda starpniecību; atzinīgi vērtē un aktīvi atbalsta Eiropas ombuda un EIB dialogu; tāpēc aicina EIB pārskatīt iekšējo sūdzību mehānismu un pieņemt jauna pārsūdzības mehānisma vadlīnijas, kas attiektos uz visām EIB finansētajām darbībām;

7.   atzinīgi vērtē EIB vēlmi strādāt pārskatāmi saistībā ar tās izziņošanas politiku, kā arī to, ka sabiedrības rīcībā tiek nodota plaša informācija, tostarp ik gadus finansēto projektu saraksti un šo projektu īsu apraksti; mudina EIB attīstīt tās operāciju novērtēšanas dienesta darbību, kas veic projektu un programmu reprezentatīva parauga ex post izvērtēšanu;

Grāmatvedības kontrole, uzraudzības pārbaudes un rezultātu izmērīšanas mehānismi

8.   atzīmē ārējās revīzijas labvēlīgo viedokli un pārbaudes komitejas gada pārskata secinājumus; atkārtoti pauž vēlmi, lai EIB būtu pakļauta tādiem pašiem uzraudzības noteikumiem kā kredītiestādes, kā arī saprātīgai uzraudzības pārbaudei, tai pat laikā konstatējot, ka acīmredzot šādi noteikumi netiek piemēroti līdzīgām starptautiskām finanšu institūcijām;

9.   prasa izveidot neatkarīgu reglamentējošu misiju, lai pārraudzītu EIB finanšu situācijas kvalitāti, precīzu rezultātu izmērīšanu un profesijas rīcības kodeksa noteikumu ievērošanu, iesaka to īstenot, vienlaikus stiprinot EIB neatkarīgo Revīzijas komiteju;

10.   iesaka EIB vērsties Eiropas Banku uzraugu komitejā (CEBS), lai gūtu atzinumu par šo regulatīvo misiju, kurai jāprecizē, kas varētu to pildīt, kamēr tiek izveidots īsts Eiropas Banku regulators; izsaka priekšlikumu apsvērt visus risinājumus, piemēram, Eiropas Banku uzraugu komitejas līdzdalību, valsts regulatora līdzdalību, vairāku valstu regulatoru līdzdalību, ik gadus rotējot;

11.   atzinīgi vērtē EIB par veikto Starptautisko finanšu pārskatu standartu (IFRS) iekļaušanā konsolidētajos pārskatos, kā arī Eiropas Investīciju Fonda pārskatos, kuros 2006. saimnieciskajā gadā pirmo reizi tika piemēroti Starptautiskie finanšu pārskatu standarti;

12.   ar nosacījumu, ka visa informācija tiek sniegta trešām personām, piekrīt EIB šaubām par Starptautisko finanšu pārskatu standartu piemērošanas steidzināšanu attiecībā uz uzņēmuma gada pārskatiem, kamēr šajā jautājumā dalībvalstis nav panākušas konsensu, jo īpaši attiecībā uz uzkaiti pēc patiesās vērības, kas var izraisīt lielu nestabilitāti, nosakot EIB nekonsolidētos finanšu rezultātus;

13.   tomēr iesaka tehniski uzraudzīt šo jautājumu, kas kļūs būtiski svarīgi attiecībā uz uzskaites rezultātu iesniegšanu, pieņemšanu, veicot operācijas saistībā ar riska kapitālu, MVU finansēšanu, kā arī ar nepieciešamo finanšu inženieriju, ko ES nāksies ieviest savas infrastruktūras finansēšanai;

14.   pieņem zināšanai EIB pieņemtās metodes, lai izvērtētu aizdevumu risku, lai varētu izlabot trūkumus, kas radušies pieredzes trūkuma dēļ saistībā ar aizdevumu radītajiem zaudējumiem, vienlaikus pievēršot uzmanību vajadzībai veikt preventīvus pasākumus, minimizējot riskus attiecībā uz finanšu resursu maksimālu aizsardzību, lai nodrošinātu Eiropas politikas mērķu īstenošanu;

15.   pieņem zināšanai veiktos pasākumus, lai pārvarētu šīs grūtības, pamatojoties uz iekšējo un ārējo rādītāju transponēšanas tehniku, un vēlas saņemt informāciju par jaunajām metodēm, kas tika ieviestas, lai novērtētu EIB klientus un izvērtētu aizdevumu risku; atzīmē, runājot par operācijām pārvēršanai vērtspapīros, ka pašreiz izmantojamā vienkāršotā procedūra nākotnē var tikt pārskatīta;

16.   pauž vēlmi attiecībā uz “Bāzeles II” piemērošanu, ka EIB var parādīt savas spējas veikt uzdevumu attiecībā uz pašu kapitālu, proti, EUR 33,5 miljardiem, kā arī saglabāt labāko kredītvērtējumu AAA;

Stratēģija un mērķi

17.   atzinīgi vērtē jaunās 2007.—2009. gada stratēģijas virzienus, kurā iekļauta pievienotās vērtības nostiprināšana, pakāpeniska riska uzņemšanās, tostarp pasākumos MVU un vietējo pašvaldību labā, jaunu finanšu instrumentu izmantošana un sadarbības stiprināšana ar Komisiju; bez iebildumiem atbalsta bankas darbības plānu 2007.—2009. gadam;

Jaunās stratēģiskās prioritātes un instrumenti

18.   atzinīgi vērtē drošas, konkurētspējīgas un ilgtspējīgas enerģētikas, tostarp alternatīvu un atjaunojamu enerģijas avotu, iekļaušanu kā vienu no galvenajiem EIB darbības virzieniem un aicina izstrādāt videi draudzīga finansējuma kritērijus saskaņā ar ES stratēģiskajiem mērķiem mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas;

19.   atzinīgi vērtē to, ka ilgtspējīga attīstība joprojām ir būtiska EIB prasība; it īpaši atzinīgi vērtē EIB par tās lieliskajiem rezultātiem attiecībā uz darbību aizdevumu jomā vides aizsardzībai, sociālajai un ekonomiskajai kohēzijai; mudina EIB stiprināt vides un sociālo politiku, turpmāk uzlabot un atjaunināt pašreizējos standartus, jo īpaši ārējo aizdevumu darbībās; prasa EIB precizēt novērtēšanas procesa mērķus un metodes, kā arī iekļaut vairāk dažādu sociālu un vides faktoru savās darbībās, kā arī nodrošināt darbības atbilstību Eiropas Konsensam attīstības jomā un ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem, jo īpaši attiecībā uz Āfriku; prasa EIB nodrošināt tās aktīvu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, jo īpaši, izmantojot apspriežu procedūru;

20.   atzinīgi vērtē EIB noslēgtos pamatnolīgumus ar Komisiju — Riska dalīšanas finanšu mehānismu (RDFM) un aizdevumu garantiju instrumentu Eiropas Transporta tīklu projektu finansēšanai (LGTT); mudina Komisiju un EIB veidot vairāk kopīgu instrumentu Eiropas Savienības politikas jomu atbalstam, vienlaikus cenšoties vairāk piesaistīt privāto kapitālu, lai pilnībā nodrošinātu EIB prioritāro mērķu īstenošanu;

Lielu infrastruktūras projektu finansēšana

21.   atgādina, ka EIB jāizvairās no jebkādas konkurences ar privāto sektoru, lai gan tās darbības papildina privātā sektora darbības, meklējot optimālo sviras efektu Eiropas projektu finansēšanai;

22.   atkārtoti mudina EIB prioritāti piešķirt Eiropas Transporta tīklu, jo īpaši pārrobežu infrastruktūru finansēšanai, kas padara iespējamu valstu tīklu savienojamību, kas ir būtisks tādas tirgus ekonomikas elements, kurā īpaša uzmanība pievērsta sociālajai kohēzijai; aicina EIB attiecībā uz Eiropas Transporta tīklu finansējumu piešķirt prioritāti tiem infrastruktūras un transporta projektiem, kuru ietekme uz ogļskābās gāzes emisiju ir mazāka vai negatīva;

23.   iesaka Komisijai, ņemot vērā EIB cilvēkresursu kvalitāti, tās neatkarību, kā arī pieredzi lielu infrastruktūru finansēšanā, tai uzticēt stratēģiskas analīzes uzdevumu attiecībā uz infrastruktūru finansēšanu, ņemot vērā līdzsvarotas reģionālās attīstības vajadzību un neizslēdzot nevienu hipotēzi — subsīdijas, dalībvalstu parakstītā kapitāla iemaksu EIB kapitālā, aizdevumus (tostarp EIB aizdevumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz speciālaizdevumiem dalībvalstīm (11)); inovatīvus instrumentus, piemēram LGTT un RSFM, finanšu inženieriju, kas pielāgota ilgtermiņa projektiem, kuru rentabilitāte nav tūlītēja, garantiju sistēmas izveidi, investīcijām paredzētas ES budžeta iedaļas izveidi, Eiropas, valsts un vietējo iestāžu finanšu konsorciju izveidi, valsts un privātā sektora partnerību u. c.;

Atbalsts MVU

24.   aicina EIB nodrošināt, ka pietiekams riska kapitāls tiek nodots MVU rīcībā, kuriem ir lielas grūtības riska kapitāla piesaistē, atzinīgi vērtē kopējās iniciatīvas (JEREMIE — Eiropas apvienotie resursi mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem), ko 2005. gadā izveidoja Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts un EIB, lai uzņēmumi varētu vieglāk piekļūt finanšu inženierijas mehānismiem, mudina veidot Konkurētspējas un inovāciju programmu saistībā ar Lisabonas darba kārtības prioritātēm;

25.   atgādina, ka Parlaments ir apstiprinājis ES līdzdalību EIF kapitāla palielināšanā, lai EIF rīcībā nodotu tā uzdevumu veikšanai un ekonomiskās un sociālās kohēzijas politikas īstenošanai nepieciešamos līdzekļus;

26.   apstiprina nepieciešamību labāk reaģēt uz tirgus nepilnībām attiecībā uz MVU finansēšanu un aicina Komisiju, EIB un EIF turpināt augšupēji (piemēram, tehnoloģiju nodošana) un pakārtoti (starpfinansējums) dažādot Kopienas riska kapitāla finanšu instrumentus, kā arī veicināt mikrokredītu attīstību Eiropā saistībā ar jauno Eiropas Iniciatīvu mikrokredītu attīstībai nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību (COM(2007)0708);

Atbalsts projektu īstenošanai

27.   uzsver EIB kompetences lomu projektu izveidē, tostarp pateicoties programmai JASPERS (Kopējā palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos); atgādina ka nozīmīga EIB darba pievienotā vērtība ir tās inženierijas kapacitāte, izstrādājot projektu finansējumu un valsts un privātā sektora partnerību arī saistībā ar Eiropas valsts un privātā sektora partnerības konsultāciju centru (EPEC), un prasa EIB uzlabot saziņu ar tiem, kas atbildīgi par projektiem vietējā līmenī par to tehnisko palīdzību, ko tā var sniegt;

28.   atzinīgi vērtē to, ka EIB atver jaunus birojus dalībvalstīs, kas ļaus padarīt EIB redzamāku, kā arī ļaus tai būt tuvāk tiem, kas ir atbildīgi par projektiem, lai atvieglotu to īstenošanu, un palīdzēs EIB izveidot ciešāku saikni ar organizācijām, institūcijām un vietējām iestādēm, veicinot ES līdzsvarotas reģionālās attīstības politiku un to valstu ātrāku iesaistīšanu, kuras ir ES kopš 2004. gada;

Darbības ārpus Eiropas Savienības

29.   ar gandarījumu atzīmē labvēlīgos atzinumus par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ieguldījumu un partnerības instrumenta (FEMIP) darbu; pamatojoties uz šo pārskatu, pauž gandarījumu par Padomes aicinājumu vēl vairāk izvērst FEMIP, lai stiprinātu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerību; šai sakarā pauž cerību, ka EIB uzticētās aizdevumu pilnvaras 2007.—2013. gadam, ko papildina atbilstoši budžeta finanšu resursi, ļaus paātrināt reģionu tautsaimniecības integrācijas procesu;

30.   aicina EIB jaunattīstības reģionos darbību veikt saskaņā ar Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitāti, kas pieņemta, kā arī nodrošināt atbilstību Eiropas Konsensam attīstības jomā, it īpaši attiecībā uz efektīva atbalsta sniegšanu, savstarpējas atbildības palielināšanu un izmērāmu attīstības rādītāju izmantošanu;

31.   uzskata, ka FEMIP joprojām jābūt tam pamatam, uz kura balstās visas Eiropas iniciatīvas vērienīgā uzdevuma — Vidusjūras baseina turpmākās attīstības — izpildei;

32.   mudina EIB turpināt savu dažādo pasaules valūtu emisiju politiku, tostarp jauno tirgus ekonomikas valstu valūtu emisiju, vienlaicīgi nodrošinoties pret maiņas riskiem;

*

* *

33.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un EIB, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

---

(1)  Protokoli, kas pievienoti Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam.

(2)  OV C 287 E, 29.11.2007., 544. lpp.

(3)  OV L 107, 25.4.2007., 5. lpp.

(4)  Lieta C-15/00, Komisija/EIC, Krājums 2003, I-07281.

(5)  OV L 414, 30.12.2006., 95. lpp.

(6)  OV L 162, 22.6.2007., 1. lpp.

(7)  OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

(8)  OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.

(9)  PE 379 207, IP/B/TRAN/IC/2006-184.

(10)  Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgais ziņojums par Eiropas Savienības attīstības politiku: “Eiropas Konsenss” — Eiropas konsenss attīstības jomā (OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.).

(11)  EIB reglamenta 6. pants.

---