52008DC0760

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 26.11.2008

COM(2008) 760 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Vidusposma progresa ziņojums par ceļvedi sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006-2010

1. IEVADS

Pateicoties Kopienas politikas darbībām līdztiesības labā, piecdesmit gados ir uzlabojusies sieviešu situācija. Tomēr vēl joprojām pastāv nevienlīdzība vairākās jomās, un norises globalizācijas un demogrāfisko pārmaiņu kontekstā jo īpaši ir radījušas jaunus uzdevumus, kas jārisina, lai panāktu dzimumu līdztiesību.

Eiropas Savienībai un dalībvalstīm saskaņoti rīkojoties, ir jāpanāk progress līdztiesībā. Ceļvedī, ko pieņēma 2006. gada martā[1], ir izklāstītas saistības, ko Komisija ir uzņēmusies dzimumu līdztiesības jomā no 2006. līdz 2010. gadam. Tāpat 2006. gada martā Eiropadome ar Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu[2] aicināja dalībvalstis pastiprināti ņemt vērā līdztiesību un atbalstīt ceļvedī noteiktos mērķus.

Ceļvedī Komisija ir noteikusi darbības, ko tā plāno veikt sešās politikas jomās: vienlīdzīga ekonomiskā neatkarība sievietēm un vīriešiem, privātās un darba dzīves saskaņošana, līdztiesīga pārstāvība lēmumu pieņemšanā, jebkādas varmācības dzimuma dēļ iznīdēšana, dzimumu stereotipu izskaušana, dzimumu līdztiesības veicināšana ārpolitikā un attīstības politikā. Tāpat tā apņemas nodrošināt ceļveža uzraudzību un novērtējumu. Kopš ceļveža pieņemšanas ir izstrādātas divas darba programmas[3]. Šajā ziņojumā ir izklāstīts, kā kopš 2006. gada marta veiktās darbības ir palīdzējušas īstenot ceļvedī noteiktos mērķus. Ceļveža beigu novērtējumu paredzēts veikt 2010. gadā.

2. CEļVEžA MēRķU īSTENOšANA

2.1. Vienlīdzīgas ekonomiskās neatkarības panākšana sievietēm un vīriešiem

Ceļvedī ir atkārtoti apstiprināts, ka sieviešu un vīriešu ekonomisko vienlīdzību var panākt tikai tad, ja palielinās sieviešu nodarbinātība. Sieviešu nodarbinātība Eiropas Savienībā, ļoti iespējams, sasniegs 60 % 2010. gadā. Tomēr sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirība vēl joprojām ir augsta (15 %). Paziņojumā “ Likvidēt atšķirības sieviešu un vīriešu darba samaksā ”[4] ir uzsvērtas Komisijas saistības likvidēt šo atšķirību, un ir ierosinātas konkrētas darbības. Proti, Komisija ir apņēmusies analizēt spēkā esošos tiesību aktus, lai noteiktu, vai ir nepieciešams tos pārskatīt nolūkā uzlabot to efektivitāti. Tomēr ar tiesību aktiem vien nepietiks, lai izskaustu šo sarežģīto fenomenu, kura pamatā jo īpaši ir lielāka sieviešu līdzdalība vissliktāk apmaksātajās nozarēs vai visnestabilākajās darbavietās. Būs arī jāuzlabo sieviešu nodarbinātības kvalitāte; šis uzdevums ir uzsvērts 2008. gada ziņojumā par sieviešu un vīriešu līdztiesību[5].

Ir īstenotas daudzas ceļvedī noteiktās iniciatīvas, lai labāk ievērotu līdztiesības jautājumus izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas jaunajā posmā no 2008. līdz 2010. gadam. Analīze, kas veikta par tiem valstu pasākumiem, kuri pieņemti, lai īstenotu līdztiesības politiku Lisabonas stratēģijā, liecina par to, ka šai politikai bija pievērsts pārāk maz uzmanības. Šajā sakarā dalībvalstis ļoti atzinīgi novērtēja rokasgrāmatas publikāciju, kurā stāstīts par sieviešu un vīriešu līdztiesības integrāciju nodarbinātības politikā[6].

Lai palielinātu līdzdalību darba tirgū, ir pilnībā jāizmanto sieviešu darbaspēka potenciāls un jāpalielina visu ekonomikas dalībnieku iesaistīšanās. Komisija analizēja grūtības, ar kurām sastopas sievietes ceļā uz uzņēmuma vadītāja amatu, un jo īpaši atbalstīja sieviešu uzņēmēju tīklu. Komisija nesen pieņēma regulu, ar kuru principā valsts atbalsta piešķiršana tiek jo īpaši attiecināta uz jaunajiem uzņēmumiem, kuru dibinātājas ir sievietes[7]. Darbības ar mērķi sekmēt lielāku sieviešu un vīriešu līdztiesību tika atbalstītas arī uzņēmumu sociālās atbildības kontekstā.

Sakarā ar sabiedrības novecošanu, kas jo īpaši ietekmē sociālās aizsardzības sistēmu ilgtspēju, ir nepieciešama modernizācija, ņemot vērā sieviešu un vīriešu situāciju. Šajā nolūkā Komisija analizēja to, kā dzimumu līdztiesības mērķis ir ievērots valstu atvērtās koordinācijas metodes (AKM) programmās sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā[8], un izstrādāja rokasgrāmatu, lai uzlabotu dalībnieku spējas veicināt līdztiesību šajos politikas virzienos[9].

Sieviešu un vīriešu vajadzības veselības jomā un piekļuvē aprūpei ir ņemtas vērā AKM kontekstā veselības un ilgtermiņa aprūpes nozarē. Kopīgais ziņojums par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu[10] atgādināja par atšķirībām starp dzimumiem veselības vispārējas uzlabošanas jomā un aprūpes pieejamībā atkarībā no sociālās piederības. Ar Eiropas Savienības stratēģiju veselībai (2008. – 2013. gads)[11] Komisija tika aicināta ievērot sieviešu un vīriešu veselības īpašo dimensiju. Rīcības programmā par sabiedrības veselības aizsardzību[12] ir paredzēts uzlabot zināšanas par sieviešu un vīriešu vajadzībām sabiedrības veselības jomā un ir paredzēts atbalstīt iniciatīvas, lai mazinātu sieviešu un vīriešu nevienlīdzību.

Sievietēm ir daudz lielāks risks piedzīvot nabadzību nekā vīriešiem. Tādēļ sievietes ir izvēlētas par mērķa grupu Eiropas gadā cīņai pret nabadzību (2010. gads). Sievietes ietilpst mazāk aizsargātajās sabiedrības grupās, un tās bieži vien piedzīvo daudzējādu diskrimināciju. Pārdomas par turpmāko politiku cīņai pret diskrimināciju[13] balstījās uz pieredzi, kas gūta Eiropas gadā par iespēju vienlīdzību visiem (2007. gadā) , un noteica nepieciešamību cīnīties pret visiem diskriminācijas veidiem. Arī romu kopienu atbalstošas darbības apliecināja, ka ir nozīmīgi integrēt līdztiesības jautājumus visos īstenotajos instrumentos.

Nevienlīdzība galvenokārt skar sievietes, kas pieder pie etniskajām minoritātēm, un imigrējušās sievietes , kas veido lielāko daļu no migrantu skaita Eiropas Savienībā[14]. Nosakot stratēģiju attiecībā uz imigrācijas politiku[15], ir ņemta vērā šī situācija, jo īpaši attiecībā uz sieviešu līdzdalību darba tirgū un no cilvēku tirdzniecības cietušu sieviešu aizsardzību. Komisija ir ņēmusi vērā sieviešu situāciju, uzraugot, kā tiek transponēta direktīva[16] par uzturēšanās atļaujām, kas Eiropas Savienībā izdotas trešo valstu valstspiederīgajiem, kā arī, strādājot pie pamatdirektīvas[17] par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos ES augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos.

Lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību, jāizmanto visi līdzekļi. Eiropas fondi 2007. līdz 2013. gadam kohēzijas politikā[18] [19] [20], lauku attīstībā[21] un zivsaimniecībā[22] ir būtiski instrumenti, lai īstenotu līdztiesības politiku vairākās jomās. Veicot sarunas par programmām, Komisija aicināja dalībvalstis integrēt līdztiesības mērķus, lai atvieglinātu piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai un apmācībai, veicinātu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un atbalstītu privātās un darba dzīves saskaņošanu.

2.2. Darba, privātās un ģimenes dzīves labāka saskaņošana

Lai gan sievietes arvien vairāk iesaistās nodarbinātībā, viņas turpina uzņemties lielāko daļu ģimenes un mājsaimniecības pienākumu. Lai īstenotu nodarbinātības mērķus, ir jāpastiprina darba, privātās un ģimenes dzīves saskaņošanas politika nolūkā izmantot Eiropas Savienības darbaspēka potenciālu. Komisija ir ierosinājusi kopīgus elastdrošības[23] principus, lai veicinātu atvērtākus, elastīgākus un visiem pieejamus darba tirgus, kuros nodrošināta sieviešu un vīriešu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvām darba vietām un kuri ļauj saskaņot darba un ģimenes dzīvi.

Pārdomās par jaunajiem demogrāfiskajiem izaicinājumiem uzsvars bija likts uz sieviešu un vīriešu līdztiesības palielināšanu un ģimenes politikas modernizāciju, lai veicinātu paaudžu solidaritāti[24]. Komisija arī atbalstīja Eiropas ģimeņu alianses[25] īstenoto viedokļu apmaiņu.

Visbeidzot, Komisija iepazīstināja ar jaunām politikas nostādnēm, kuru mērķis ir “ divkāršot pūles, lai labāk saskaņotu darba, privāto un ģimenes dzīvi, ”[26] un sasniegt Eiropas Savienības izaugsmes un nodarbinātības mērķus.

Ir pieņemti tiesību aktu priekšlikumi[27] nolūkā, no vienas puses, pastiprināt strādājošo sieviešu tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu[28] un, no otras puses, nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pašnodarbinātām personām un līdzstrādājošiem dzīvesbiedriem[29]. Komisija ir apsekojusi progresu, ko dalībvalstis īstenojušas attiecībā uz mērķi uzlabot bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamību (aprūpes iespējas 90 % bērnu no trīs gadu vecuma līdz obligātajam skolas vecumam un 33 % bērnu vecumā līdz trīs gadiem)[30]. Komisijas ziņojumā[31] ir konstatēts, ka tikai nedaudzas dalībvalstis ir sasniegušas šo mērķi. Ir ierosināti pasākumi, lai attīstītu aprūpes struktūras, un tie ir iekļauti kohēzijas politikā. Turklāt ir veikta apspriešanās ar sociālajiem partneriem par nepieciešamību uzlabot tiesību aktus attiecībā uz vairākiem atvaļinājumu veidiem, un ir uzsāktas sarunas par bērna kopšanas atvaļinājumu.

2.3. Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas līdzdalības veicināšana lēmumu pieņemšanā

Visu pilsoņu piedalīšanās politikas un lēmumu pieņemšanas procesos ir demokrātisks un ekonomisks priekšnoteikums un prioritārs kritērijs līdzdalībai Eiropas Savienībā. Sieviešu lielāka iesaistīšanās demokrātijas procesos ir viena no prioritātēm, kas noteiktas programmā Eiropa pilsoņiem[32]. Ir pieņemtas iniciatīvas[33], lai atbalstītu debates par Eiropas jautājumiem un jauniešu un sieviešu iesaistīšanos nolūkā uzzināt, ko viņi sagaida no Eiropas.

Pamatojoties uz jaunākajiem datiem, ziņojums par “sieviešu un vīriešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā 2007. gadā” liecina, ka, lai gan neapšaubāmi ir panākts progress, sievietes vēl joprojām ir maz pārstāvētas visās lēmumu pieņemšanas sfērās lielākajā daļā dalībvalstu, kā arī Eiropas Savienības iestādēs. Komisija atbalstīja dalībvalstu rīcību šajā jomā: tā apkopoja, analizēja un izplatīja salīdzināmus datus, un atbalstīja tīklu izveidi starp iesaistītajām personām. Šajā nolūkā ir izveidots Eiropas tīkls sieviešu atbalstīšanai vadošajos amatos politikā un ekonomikā. Šajā tīklā pirmo reizi ir apvienojušies attiecīgās jomas Eiropas tīklu pārstāvji, lai darbotos sinerģijā.

Publiskajā pētniecības nozarē Eiropas Savienība ir noteikusi mērķi – sievietēm jāieņem 25 % atbildīgo amatu[34]. Šā mērķa īstenošanai pieņemta virkne pasākumu. Izglītības un apmācības programmās[35] ietverti pasākumi līdzsvara palielināšanai izglītībā un zinātniskajā un tehniskajā karjerā. Septītajā pamatprogrammā par pētniecību[36] ir ņemta vērā sieviešu un vīriešu līdztiesība. Lai atbalstītu sievietes publiskajās pētniecības iestādēs, ir veikta sieviešu karjeras attīstības analīze, jo īpaši izmantojot ekspertu pētījumus par lēmumu pieņemšanu pētniecības jomā[37].

Ir uzsvērts dominējošais vīriešu skaits jauno saziņas un informācijas tehnoloģiju jomas darbinieku vidū[38], un ir ierosināta stratēģija, lai iedrošinātu sievietes izvēlēties karjeru jauno saziņas un informācijas tehnoloģiju jomā. Komisija arī sadarbojās ar dalībniekiem valstu līmenī, lai ar kampaņas palīdzību aicinātu jaunietes izvēlēties zinātnieka vai inženiera karjeru.

2.4. Ar dzimumu saistītas varmācības un cilvēku tirdzniecības iznīdēšana

Komisija ir ļoti norūpējusies par to sieviešu skaitu, kuras cieš no vardarbības ģimenē, par cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas apmēriem, kā arī par to, ka vēl joprojām pastāv tradīciju un reliģiskās pārliecības dēļ veikti kriminālnoziegumi.

Saskaņā ar programmu Daphne III [39] turpināsies pasākumu īstenošana, lai novērstu un apkarotu visa veida vardarbību jo īpaši pret sievietēm; šī programma atbalsta dalībvalstu un NVO pūles vērsties pie upuriem un varmākām. Saistībā ar vardarbības gadījumu lielo skaitu jauniešu vidū Komisija programmā Jaunatne darbībā[40] iekļāva arī projektu cīņai pret vardarbību pret sievietēm.

Eiropas Savienības rīcības plāns cīņai pret cilvēku tirdzniecību aicina izmantot visus instrumentus. Lai labāk apzinātu patieso situāciju, ir izstrādāta kopēja sistēma, kuras mērķis ir noteikt rādītājus un savākt datus par cilvēku tirdzniecību[41]. Turklāt Komisija ir iepazīstinājusi ar ieteikumiem par cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanu un palīdzības sniegšanu tiem un ir atbalstījusi galvenos dalībniekus un pasākumus, piemēram, ES dienu pret cilvēku tirdzniecību.

2.5. Dzimumu stereotipu izskaušana

Nosakot cīņu pret stereotipiem par prioritāro jomu, ceļvedī ir atgādināts, ka stereotipi par sievietēm un vīriešiem ir daudzu nevienlīdzību iemesls. Komisija vēl nesen atkārtoti atgādināja, ka ir svarīgi jaunatnes politikā iekļaut sieviešu un vīriešu līdztiesību[42]. Skolas izglītības programmā, kura vērsta uz skolu sadarbību, ir iekļauts mērķis mazināt sieviešu un vīriešu nevienlīdzību.

Dzimumu diskriminējoši stereotipi ietekmē izglītības nozares izvēli, un Komisija[43] ir uzsvērusi, ka sievietes tādēļ ir daudz plašāk pārstāvētas sliktāk apmaksātajās profesijās. Eiropadome ir noteikusi mērķi par 15 % palielināt diplomu skaitu matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju nozarē, vienlaicīgi uzlabojot sieviešu un vīriešu līdzsvaru[44]. Lai sasniegtu šos mērķus un mazinātu stereotipus kopumā, sieviešu un vīriešu līdztiesība ir noteikta kā īpaša prioritāte Kopienas izglītības un apmācības programmās[45].

Sakarā ar stereotipiskiem uzskatiem jo īpaši par sieviešu spēju ieņemt konkrētus amatus uzņēmumos Komisija ir uzsākusi izpratnes veicināšanas kampaņas uzņēmumos.

2.6. Dzimumu līdztiesības veicināšana ārpus ES.

Ceļvedī no jauna apliecināta Komisijas apņemšanās īstenot dzimumu līdztiesības principus, kas ir starptautiski atzīti Tūkstošgades attīstības deklarācijā un Pekinas Rīcības platformā .

Sadarbībā attīstības jomā un ES ārējās attiecībās dzimumu līdztiesību jo īpaši uzlaboja attīstības politikas Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības stratēģija[46], kurai sekos rīcības plāns. Valstu stratēģijās, kas izstrādātas 10. Eiropas Attīstības fonda [47] sakarā, līdztiesības veicināšanu atbalstīja, izstrādājot programmas vadlīnijas un risinot līdztiesības jautājumu valsts plānos.

Dzimumu līdztiesība ir aktualizēta arī Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecībās , un Stambulas Rīcības plānā pieņemta virkne saistību, kā arī mobilizēti resursi sieviešu tiesību uzlabošanai un viņu pilnīgai dalībai pilsoniskajā, politiskajā, sociālajā, ekonomikas un kultūras jomā.

Jaunais Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments [48] paredz atbalstīt sieviešu līdztiesību un tiesības vairākās jomās un jo īpaši sieviešu dalību politikā, cīņu pret vardarbību ģimenē un sieviešu apgraizīšanu.

“ Iniciatīvas miera veidošanai ” un EK un ANO partnerattiecības attīstībai un mieram ļāva atbalstīt dažādus pasākumus saistībā ar sieviešu situāciju un nozīmi bruņotos konfliktos un pēc tiem un piemērot ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325. Jo īpaši konkrētu politisko atbalstu šajās jomās pauda Komisijas organizētā starptautiskā konference “Sievietes – stabilizējot nedrošu pasauli”.

Viens no tematiskās programmas “ Ieguldīt cilvēkos ”[49] pamatvirzieniem ir veltīts līdztiesībai, piemēram, lai īstenotu projektus attiecībā uz sieviešu dalību lēmumu pieņemšanā vai integrētu dzimumu līdztiesību. Arī sadarbības programmas ar trešām valstīm atbalstīja sieviešu nozīmi sabiedrībā vai jauniešu mobilitātes projektus[50].

Eiropas Savienība Eiropas konsensā par humāno palīdzību [51] vēlreiz apstiprināja principus attiecībā uz dzimumu līdztiesību un rīcības plānā[52] apņēmās ārkārtas palīdzībā veicināt sieviešu dalību un viņu aizsardzību pret seksuālu un dzimumu diskriminējošu vardarbību.

ES tirdzniecības politikā dzimumu līdztiesība ir iekļauta vispārējā ilgtspējīgā attīstībā un veicina darba pamatstandartu piemērošanu tirdzniecības sarunās un sadarbībā ar Starptautisko Darba organizāciju jautājumā par pienācīgas kvalitātes darbu jaunattīstības valstīs.

Paplašināšanās politikas rezultātā kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis tiesību aktus ir saskaņojušas ar acquis communautaire un Eiropas standartiem līdztiesības jomā un ir izveidojušas attiecīgās institucionālās un administratīvās struktūras.

3. UZLABOTA PāRVALDīBA

Līdztiesības mērķus nav iespējams īstenot bez visu ieinteresēto personu iesaistīšanās . Komisija sadarbojās ar dalībvalstīm augsta līmeņa darba grupā par līdztiesības jautājumiem saistībā ar Padomes darbu (jo īpaši prezidentvalstu trijotni), organizējot prezidentvalsts konferences, kā arī padomdevēja komitejā. Eiropas līmeņa sociālie partneri sagatavoja ziņojumu par rīcības dzimumu līdztiesības jomā īstenošanu[53]. Pilsonisko sabiedrību pārstāvošas organizācijas saņēma finansējumu dialoga uzturēšanai un dzimumu līdztiesības veicināšanas rīcības atbalstam.

Veikti daudz pasākumi, lai nostiprinātu instrumentus līdztiesības jomā. Lai šajā jomā nodrošinātu Eiropas tiesību aktu vienādu piemērošanu, ir izveidots Kopienas dzimumu līdztiesības organizāciju tīkls[54]. Juridiskie eksperti katru gadu veica analīzi par paveikto Kopienas tiesību aktu jomā un tiesību aktu efektivitāti vienlīdzīgas attieksmes jomā[55]. Turklāt līdztiesības jautājumā pilsoņiem tiek sniegta informācija un ieteikumi.

Komisija ir guvusi panākumus labākā dzimumu līdztiesības integrācijā visās Eiropas Savienības politikās un programmās, ņemot vērā ietekmi uz sievietēm un vīriešiem un pētot iespējas dzimumu līdztiesības integrācijai budžeta procesā .

Tāpat Komisija ar 4. rīcības programmu dzimumu līdztiesības jomā[56] nodrošināja dzimumu līdztiesības veicināšanu savā administrācijā.

Kopumā darbs pie rādītājiem atbilst dalībvalstu starptautiskajām saistībām. Komisija sadarbojās ar dalībvalstīm, lai izstrādātu rādītājus saistībā ar Pekinas Rīcības platformu.

Lai uzlabotu Kopienas līmenī saskaņotu datu pieejamību un papildinātu pašreizējos rādītājus[57], darbs veikts jo īpaši attiecībā uz laika izmantošanu, atšķirībām darba samaksā un Eiropas dzimumu līdztiesības rādītāja izstrādi.

Vairākus ceļvedī paredzētos pasākumus finansēja no programmas PROGRESS [58], proti, līdztiesības mērķu koordināciju un transversālo īstenošanu, tostarp, lai nostiprinātu saziņu par līdztiesības politiku.

Visbeidzot, pašlaik notiek Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta [59] izveide.

4. SECINāJUMI

Ceļvedis ir vērienīgs politiskais pamats dzimumu līdztiesības veicināšanai visās Eiropas Savienības politikās un darbībās. Tas ir ļāvis nodrošināt Komisijas īstenoto darbību saskaņotību un redzamību, kā arī ir kalpojis par atsauci dalībvalstīm, kuras ir veikušas darbu saistībā ar kopīgajiem mērķiem, kas ir noteikti ceļvedī, Dzimumu līdztiesības paktā un Pekinas platformā.

Visās ceļvedī minētajās politikās ir gūti ievērojami panākumi un daudz konkrētāk ņemti vērā līdztiesības mērķi. Šķiet, ka vislielākie sasniegumi ir saistīti ar Eiropas Savienības politikas saistībām, kad Kopienas darbību vada kopīgi aprēķināti mērķi.

Ceļveža uzraudzība liecina, ka gandrīz visās ceļvedī ierakstītajās darbībās ir notikusi virzība uz priekšu. Taču šī virzība ir nevienmērīga un izceļ vajadzību turpināt rīcību līdz 2010. gadam. Līdztiesības politikas īstenošanu kavē grūtības likt izprast tās uzdevumus. Jāuzlabo ieinteresētība par līdztiesības mērķu sociālajiem un ekonomiskajiem uzdevumiem, kā arī to atbalsts, un tam ir nepieciešama stingra politiskā griba.

Piemēram, jāatbalsta dzimumu līdztiesības un jo īpaši saskaņošanas politikas integrācija Lisabonas stratēģijas ciklā (2008.-2010.) un AKM sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas jomā un jāizvērtē, vai kohēzijas, izglītības un pētniecības politiku programmās tiek ievērotas līdztiesības saistības. Ārpolitikā jāturpina būtiski uzlabojumi līdztiesības jomā. Eiropas Savienības līmenī un Komisijas pakļautības struktūrās jāveicina sabalansētāka sieviešu dalība visās lēmējiestādēs, gan ekonomikas, gan politikas jomā. Jāuzlabo arī modrība cīņā ar dzimumu diskriminācijas stereotipiem, jo īpaši, izmantojot dialogu ar plašsaziņas līdzekļiem un pilsoņiem. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam jāsāk darboties, līdzko tas ir iespējams. Visbeidzot, ir jāpieliek papildu pūles komunikācijas jautājumā, lai labāk skaidrotu dzimumu līdztiesības politikas uzdevumus. Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009. gada jūnijā informatīvie pasākumi jo īpaši būs paredzēti sievietēm.

Komisija ar atjaunināto sociālo programmu[60], kuras neatņemama daļa ir dzimumu līdztiesība, vēlējās dot jaunu impulsu Eiropas Savienības sociālajai dimensijai. Atjauninātajā sociālajā programmā paredzēts, ka Komisija savā politikā un darbībā palielina dzimumu līdztiesības integrāciju.

Politikai, kad tā attiecas uz pilsoņiem, ekonomiku un sabiedrību, vienmēr ir ietekme uz sievietēm uz vīriešiem. Taču bieži vien šī ietekme atsevišķās Kopienas politikas jomās tiek ņemta vērā pārāk maz. Ir jābūt īpaši modriem un jāpalielina iesaistīto personu interese tieši tajās jomās, kurās līdztiesības jautājumiem parasti ir veltīta mazāka uzmanība. Politiskajos un budžeta lēmumos jāņem vērā vīriešu un sieviešu vajadzības, sistemātiskāk apsverot to ietekmi uz visām personām.

Komisija 2010. gadā izvērtēs sasniegtos rezultātus un sagatavos stratēģiju ceļveža izvērtēšanai. 2009. gada pavasarī tiks organizēta konference, lai sagatavotu ceļveža īstenošanas pārskatu, mobilizētu politikas jomas un piesaistītu dalībnieku uzmanību dzimumu līdztiesības uzdevumiem.

[1] COM(2006) 92, galīgā redakcija.

[2] Eiropadome 2006. gada 23. un 24. martā.

[3] SEC(2007) 537; SEC(2008) 338.

[4] COM(2007) 424, galīgā redakcija.

[5] COM(2008) 10, galīgā redakcija.

[6] Rokasgrāmata par dzimumu līdztiesības integrēšanu nodarbinātības politikā ( Manual for gender mainstreaming of employment policies ), 2007. gads.

[7] Regula (EK) Nr. 800/2008.

[8] COM(2005) 706, galīgā redakcija.

[9] Rokasgrāmata par dzimumu līdztiesības integrēšanu sociālās integrācijas un sociālās aizsardzības politikā ( Manual for gender mainstreaming of social inclusion and social protection policies ), 2008. gads.

[10] COM(2008) 42, galīgā redakcija.

[11] COM(2007) 630, galīgā redakcija.

[12] Lēmums Nr. 1786/2002/EK.

[13] COM(2008) 420, galīgā redakcija.

[14] Reģionu komitejas atzinums par tematu “Sieviešu - migranšu stāvoklis Eiropas Savienībā”, 15.12.2007.

[15] COM(2008) 359, galīgā redakcija.

[16] Direktīva 2004/81/EK.

[17] COM(2007) 637, galīgā redakcija.

[18] Regula (EK) Nr. 1083/2006; struktūrfondi (ERAF un ESF) un Kohēzijas fonds.

[19] Regula (EK) Nr. 1081/2006; Eiropas sociālais fonds.

[20] Regula (EK) Nr. 1080/2006; Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

[21] Regula (EK) Nr. 1698/2005.

[22] Regula (EK) Nr. 1198/2006.

[23] COM(2007) 359, galīgā redakcija.

[24] COM(2007) 244, galīgā redakcija.

[25] Eiropadome 2007. gada 8. un 9. martā.

[26] COM(2008) 635, galīgā redakcija.

[27] COM(2008) 636 un 637.

[28] Direktīva 92/85/EK.

[29] Direktīva 86/613/EK.

[30] Eiropadome 2002. gada 15. un 16. martā.

[31] COM(2008) 638, galīgā redakcija.

[32] Lēmums Nr. 1904/2006/EK.

[33] COM(2005) 494.

[34] Eiropadome 2005. gada 18. aprīlī.

[35] Lēmums Nr. 1720/2006/EK.

[36] Lēmums Nr. 1982/2006/EK.

[37] Mapping the maze: getting more women to the top in research , 2008. gads.

[38] Women in ICT, status and the way ahead , 2008. gads.

[39] Lēmums Nr. 779/2007/EK.

[40] Lēmums Nr. 1719/2006/EK.

[41] COM(2006) 437, galīgā redakcija.

[42] Ieguldījums jaunatnē: stratēģija atbildības uzticēšanai, 2007. gads.

[43] COM(2007) 498, galīgā redakcija.

[44] Eiropadome 2003. gada 5. un 6. maijā.

[45] Lēmums Nr. 1720/2006/EK.

[46] COM(2007) 100, galīgā redakcija.

[47] Regula (EK) Nr. 1905/2006.

[48] Regula (EK) Nr. 1889/2006.

[49] COM(2006) 18, galīgā redakcija.

[50] Lēmums Nr. 1719/2006/EK

[51] OV C 25, 30.1.2008., 1. lpp.

[52] SEC(2008) 1991.

[53] Framework of actions on gender equality second follow-up report 2007 .

[54] Direktīva 2002/73/EK.

[55] Direktīva 2004/113/EK.

[56] SEC(2007) 1506/2.

[57] COM(2006) 92.

[58] Lēmums Nr. 1672/2006/EK.

[59] Regula (EK) Nr. 1922/2006.

[60] COM(2008) 412, galīgā redakcija.