52008DC0654

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē,

COM(2008) XXX

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Eiropas Savienība, Āfrika un Ķīna: virzība uz trīspusēju dialogu un sadarbību

EN

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Eiropas Savienība, Āfrika un Ķīna: virzība uz trīspusēju dialogu un sadarbību

SATURS

1. Ievads 3

2. ES politikas iniciatīva trīspusējās sadarbības jomā 4

2.1. Trīspusējās sadarbības pamatprincipi 5

2.2. Trīspusējās sadarbības konkrētie mērķi 5

2.3. Dialogs par attīstības politiku un partnerattiecības attīstības jomā 6

3. Secinājumi 7

IEVADS

Ģeopolitiskā situācija 21. gadsimta sākumā rada gan problēmas, gan iespējas visiem dalībniekiem. Jo īpaši tas attiecas uz Āfriku, kuras vēsturē ir sākusies jauna ēra. Āfrika strauji attīstās, tā kļūst demokrātiskāka, dinamiskāka, un tai ir lielākas iespējas izmantot globalizācijas radītās priekšrocības.

Āfrikas Savienības (AS) izveidošana, Āfrikas reģionālo ekonomikas kopienu (REK) lomas nostiprināšanās, Āfrikas ekonomiskās attīstības modeļi ( NEPAD – Jaunā partnerība Āfrikas attīstībai) un demokrātiska pārvaldība (Āfrikas salīdzinošās pārskatīšanas mehānisms) kopā ar Āfrikas Savienības stratēģisko plānu (2004.–2007. gads) iezīmēja fundamentālu pārmaiņu Āfrikas skatījumā uz sevi un tās attiecībās ar ārējiem partneriem. Āfrika tagad ir apņēmusies apliecināt savu starptautisko statusu un aktīvi iesaistās tādu globālu jautājumu risināšanā kā nodrošinātība ar pārtiku, enerģētika, klimata pārmaiņas un mainīga ekonomiskā vide.

Āfrika ir izveidojusi partnerattiecību tīklu, uzņemoties vairāk atbildības par savu attīstību un meklējot Āfrikas risinājumus Āfrikas problēmām. Āfrikas kontinenta stratēģiskā nozīme ekonomiskajos, drošības un politiskajos jautājumos ir atjaunojusi interesi par to. Tas dod patiesu un apsveicamu iespēju Āfrikas attīstībai un tās cīņai pret nabadzību.

Gan Eiropas Savienība, gan Ķīna ir Āfrikas valstu ilggadīgas partneres. ES ir pirmā, un Ķīna – trešā Āfrikas tirdzniecības partnere un ieguldītāja. Pēdējo gadu laikā tās reaģēja uz Āfrikas pārveidi, būtiski pārskatot savas stratēģijas.

Āfrika un ES ir izveidojušas jaunu un visaptverošu sadarbību, par ko tās vienojās otrajā Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksmē 2007. gada decembrī Lisabonā[1]. Āfrikas un ES kopējā stratēģijā un tās pirmajā rīcības plānā, ko pieņēma Lisabonā, ir identificētas kopējās problēmas, kopējās intereses un konkrētas nozaru partnerības, lai izskaustu nabadzību, sasniegtu tūkstošgades attīstības mērķus un veicinātu centienus tādās jomās kā drošība, cilvēktiesības, demokrātiska pārvaldība, ilgtspējīga attīstība, reģionālā attīstība un integrācija pasaules ekonomikā. Saskaņā ar šiem mērķiem un principiem ES, kas kopā ir lielākā oficiālās attīstības palīdzības (OAP) sniedzēja, ir piekritusi palielināt savu palīdzību, jo īpaši Āfrikai, un padarīt to efektīvāku[2], tā ir apņēmusies saskaņot savu Āfrikas politiku ar ĀS prioritātēm („līdzatbildība”). Galvenie finanšu instrumenti ir nesaistīti piešķīrumi un aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Kopš deviņdesmitajiem gadiem Ķīna ir apliecinājusi lielvaras statusu un paplašinājusi sadarbību ar Āfriku. Tā kā 2000. gada Ķīnas un Āfrikas tirdzniecības apjoms ir strauji palielinājies, ir krasi palielinājušies Ķīnas ieguldījumi Āfrikā, un Ķīna ir piedāvājusi Āfrikas valstīm paplašinātu sadarbību attīstības jomā. Tā ietver arī pašas Ķīnas pieredzi saistībā ar nabadzības mazināšanu. Jaunā pieeja Āfrikai tika izklāstīta 2006. gadā Ķīnas iesniegtajā baltajā grāmatā par tās politiku saistībā ar Āfriku, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta miera un stabilitātes, attīstības un kopīgas labklājības veicināšanai[3]. Ķīnas oficiālās attīstības politikas mērķis ir sadarbība, kuras uzmanības centrā ir tādi pamatprincipi kā suverenitāte, solidaritāte, miers un attīstība, neiejaukšanās iekšējās lietās un savstarpējs izdevīgums. Galvenie instrumenti ir tirdzniecība, ieguldījumi, darbgatavi infrastruktūras projekti un mācības Ķīnā (stipendijas), ko atbalsta galvenokārt ar aizdevumiem un ieguldījumiem natūrā[4].

Pekinas augstākā līmeņa sanāksmē 2006. gada novembrī Ķīna noslēdza jaunu stratēģisku partnerību, kuras satvaru veido Ķīnas un Āfrikas sadarbības forums ( FOCAC [5]). Daudzi novērotāji šajā procesā ir atzīmējuši vairākus kopīgus mērķus un intereses attiecībā uz Āfrikas ekonomisko izaugsmi un integrāciju pasaules ekonomikā, tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu un centienus konfliktu pārvaldībā un miera uzturēšanā.

Turklāt gan ES, gan Ķīnai ir nopietnas kopējas intereses veicināt stabilu un ilgtspējīgu attīstību Āfrikā. Šo faktu labi apzinās gan ES, gan Ķīna. Ķīnas un ES desmitajā augstākā līmeņa sanāksmē 2007. gada 28. novembrī Pekinā ES un Ķīnas līderi „apsveica abu pušu praktiskāku sadarbību, izmantojot attiecīgos sadarbības mehānismus ar Āfriku, lai veicinātu mieru, stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību Āfrikā, pamatojoties uz vienlīdzību un savstarpēju izdevīgumu. Abas puses vienojās turpināt dialogu par Āfrikas jautājumiem un aktīvi meklēt efektīvus veidus un ceļus Ķīnas, ES un Āfrikas sadarbībai attiecīgajās jomā."

Saskaņā ar Āfrikas un ES kopējo stratēģiju ir atbalstāmi arī citu partneru ieguldījumi, un šī stratēģija ir atvērta sadarbībai ar trešām valstīm partnerības kopējo mērķu sasniegšanai. Tāpēc to var uzskatīt par iespēju stratēģiski saistīt un savstarpēji nostiprināt ES sadarbību gan ar Āfriku, gan ar Ķīnu.

Ir jānoskaidro, vai ES, Āfrika un Ķīna var veikt vairāk, lai nostiprinātu savstarpējo politisko dialogu un sadarbību, izmantojot trīspusējas sadarbības veidus[6], lai papildinātu divpusējās partnerattiecības[7]. Šajā paziņojumā ir argumentēts, ka mums uz konsensa pamata pakāpeniski, tomēr pastāvīgi ir jāsāk veidot trīspusējas sadarbības programma ar Āfrikas partneriem un Ķīnu tajās jomās, kurās ir iespējams palielināt sinerģiju un savstarpējo izdevīgumu.

ES POLITIKAS INICIATīVA TRīSPUSēJāS SADARBīBAS JOMā

Komisija ierosina veidot Āfrikas, Ķīnas un ES elastīgu un pragmatisku sadarbību, lai noteiktu darbības jomas, kurās ir iespējama trīspusēja sadarbība, un saistītu šo sadarbību, ja iespējams, ar pastāvošajām saistībām daudzpusējos forumos, jo īpaši ANO. Tas jādara pakāpeniski.

Trīspusējās sadarbības pamatprincipi

- Pragmatiska un progresīva pieeja . Tā paredz praktisku sadarbību uz vietas. Tai būtu jāpievēršas konkrētiem projektiem un nozarēm. Uz rezultātiem orientēta stratēģija palīdzēs formulēt kopējos mērķus.

- Vienota pieeja . Praktisku sadarbību īstenos, katrā posmā pilnībā iesaistot ieinteresētos Āfrikas partnerus (valstu vai reģionālā līmenī) un vienojoties ar tiem.

- Efektīva palīdzība. Ierosinātās pieejas mērķi ir a) izvairīties no divkārša darba, b) nodrošināt ciešāku koordināciju tiem ES un Ķīnas pasākumiem valstu līmenī, kas saistīti ar Āfrikas valstu attīstības stratēģijām, un veicināt pieredzes apmaiņu, tostarp pašas Ķīnas attīstības pieredzi, un labāko praksi un c) uzlabot palīdzības efektivitāti un jo īpaši apmainīties ar pieredzi par OAP, ārvalstu tiešo ieguldījumu un citu līdzekļu nozīmi.

Ar trīspusējo sadarbību, tiks dots ieguldījums, lai palielinātu mūsu kopējo atbildību par globālo pārvaldību un attīstību.

Trīspusējās sadarbības konkrētie mērķi

Trīspusējās sadarbības uzmanību sākotnējā fāzē ir ierosināts pievērst turpmāk minētajām nozarēm, kuras ir būtiski svarīgas Āfrikas stabilitātei un attīstībai un attiecībā uz kurām ir paredzams, ka trīspusējai sadarbībai būs vislielākā pievienotā vērtība.

1. Miers un drošība Āfrikā. Tie ir attīstības priekšnoteikumi. Tāpēc Āfrikas interesēs ir ES un Ķīnas sadarbība, lai veicinātu stabilitāti un labklājību Āfrikas valstīs un tautsaimniecībā, un sadarbība ar Āfrikas Savienību un darbs Apvienoto Nāciju Organizācijā kopā ar Ķīnu, lai nostiprinātu Āfrikas Miera un drošības arhitektūras attīstību, kā arī atbalsts ĀS miera uzturēšanas operācijām, kapacitātes veidošanai un mācībām.

2. Atbalsts Āfrikas infrastruktūrai . Infrastruktūra ir attīstības, tirdzniecības un ieguldījumu stūrakmens. Kopējās stratēģijas attīstīšana un Āfrikas, ES un Ķīnas sinerģijas uzlabošana palīdzēs apmierināt Āfrikas infrastruktūras milzīgās vajadzības un sasniegt kopīgos mērķus. Veicinot trīspusēju sadarbību, tiks sekmēta pieejama un ilgtspējīga infrastruktūra Āfrikā, paplašināta savienojamība un reģionālā integrācija, uzlaboti nosacījumi ilgtspējīgai attīstībai un ekonomikas izaugsmei (vairākveidu transporta koridori, telekomunikācijas, enerģētika, tostarp atjaunojamie enerģijas avoti, nozaru pieeja). Āfrikas infrastruktūras konsorcijam ir jābūt kontaktpunktam, ar kura palīdzību Āfrika, ES un Ķīna kopā ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām koordinēs pasākumus un veiks pieredzes apmaiņu. Āfrikas noteikto prioritāšu koordināciju (Īstermiņa rīcības plāns ( STAP ) un NEPAD Infrastruktūras projektu sagatavošanas instruments ( NEPAD-IPPF ), 2003. gads) varētu uzlabot arī, izmantojot ES un Āfrikas partnerību infrastruktūrai.

3. Vides un dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība ir pamats ilgtspējīgai izaugsmei, cīņai ar klimata pārmaiņām un tā kalpo savstarpējās tirdzniecības interesēm. Trīspusējā sadarbība, saistīta ar tādām iniciatīvām kā Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīva ( EITI ), Mežu tiesībaizsardzības, pārvaldes un tirdzniecības shēma ( FLEGT ) un Kimberli process, varētu palīdzēt Āfrikas valstīm palielināt vietējo kapacitāti atklātai un pārredzamai resursu, tirdzniecības un konkurences pārvaldībai, lai maksimāli palielinātu ieguldījumu un attīstības ilgtspējīgus rezultātus, jo īpaši tādās nozarēs kā mežsaimniecība, atjaunojamā enerģija, energoefektivitāte, atkritumu apsaimniekošana, zivsaimniecība un kalnrūpniecība. Ņemot vērā, cik svarīga ir valsts ilgtermiņa pielāgošanās kapacitātes izveidošana, jo īpaši valstīs, ko visvairāk skar klimata pārmaiņas, Komisija ierosina izpētīt iespēju uzsākt sadarbību ar Āfrikas Savienības Komisiju (ĀSK) un Ķīnu, lai veidotu šādu kapacitāti attiecībā uz klimata pārmaiņām un atjaunojamo enerģiju; iespējams, ka šajā sadarbībā varētu iekļaut tehnoloģiju nodošanu un kapacitātes palielināšanu Tīras attīstības mehānisma ( CDM ) ieguldījumiem, šos jautājumus varētu skatīt arī saistībā ar globālo klimata pārmaiņu nolīgumu, ko izstrādās periodam pēc 2012. gada. Aktīva vides jautājumu risināšana palīdzēs nodrošināt ar iztikas līdzekļiem pašus nabadzīgākos un uzturēt ilgtspējīgu mieru. Kopēja kapacitātes veidošana būs saderīga ar divpusējiem dialogiem par vides jautājumiem starp Eiropas Komisiju un Ķīnu un starp Eiropas Savienību un Āfrikas Savienību.

4. Lauksaimniecība un nodrošinātība ar pārtiku. Produktivitātes palielināšana lauksaimniecības nozarē ir būtiska, lai sasniegtu tūkstošgades attīstības mērķus, jo īpaši 1. TAM – nabadzības un bada novēršanu. Trīspusēja sadarbība varētu palielināt Āfrikas lauksaimniecības produktivitāti un ražošanas līmeņus un ilgtspējīgi veicināt labāku nodrošinātību ar pārtiku, pievēršot arī pienācīgu uzmanību pārtikas ražošanas sociāli ekonomiskajiem, vides un veselības aspektiem. Komisija ierosina izpētīt sinerģijas, ko varētu panākt ar trīspusēju sadarbību, šādās nozarēs: lauksaimniecības pētījumi un inovācijas, īpaši pievēršoties galvenajiem pārtikas produktiem; dzīvnieku saslimšanu kontrole; nodrošinātība ar pārtiku, īpaši pievēršoties sanitāro un fitosanitāru normu noteikšanai un to ievērošanai. Trīspusējā sadarbība ir jāietver Visaptverošā Āfrikas Lauksaimniecības attīstības programmas ( CAADP ) kontekstā; šī programma ir Āfrikas lauksaimniecības attīstības ilgtermiņa rīcības plāns.

Dialogs par attīstības politiku un partnerattiecības attīstības jomā

Lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus, ir jāpaplašina centrālā līmeņa un vietējā līmeņa dialogs, izmantojot pastāvošos dialogus starp ES un Āfriku un starp ES un Ķīnu un papildinot ANO pasākumus. Svarīgi ir veicināt pieredzes apmaiņas tradīcijas un konsultācijas visos līmeņos. Paralēli dialogi ideju laboratorijās palīdzētu politikas veidotājiem uzlabot savstarpējo sapratni par attiecīgajām politikas jomām un pieejām un atrast sadarbības iespējas, vienlaikus dodot ieguldījumu pētniecības kapacitātes veidošanā un sekmējot viedokļu apmaiņu starp cilvēkiem.

Dialogs jāorganizē un jānostiprina vairākos līmeņos, balstoties uz pastāvošajām struktūrām un forumiem:

- kontinenta līmenī: mēs uzskatām, ka ĀSK ir jāspēlē galvenā loma šajā dialogā, lai veicinātu Āfrikas kontinentālo un reģionālo integrāciju; ES delegācijas vadītājs Āfrikas Savienībā Adisabebā, Etiopijā, varētu būt kontaktpersona, kura organizē ĀS, ES un Ķīnas regulāras un ad hoc konsultācijas, jo īpaši miera un drošības jomā;

- reģionālā līmenī: Eiropas Komisijai ir bijusi unikāla loma Āfrikas reģionālo ekonomikas kopienu (REK) nostiprināšanā, un EAF ietvaros tās rīcībā ir labi sadarbības instrumenti. Kā sākumpunktu trīspusējās sadarbības veicināšanai visās ierosinātajās nozarēs varētu izmantot dažādas reģionālās stratēģijas un indikatīvās programmas, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūru, kurā apjomīgu enerģētikas un telekomunikāciju programmu vai vairākveidu transporta koridoru izvērtēšanai un īstenošanai iestāžu un vadības līmenī ir vajadzīga reģionālā dimensija valsts satvara atbalstīšanai[8];

- valsts (vēstnieku) līmenī vēlama regulāra un ad hoc apmaiņa ar informāciju un viedokļiem, kā arī jāizmanto atsevišķu valstu izveidotie daudzpusējie mehānismi;

- ES un Ķīnas divpusējais dialogs: ar Āfriku saistītos jautājumus regulāri iekļaut darba kārtībā ES un Ķīnas konsultācijās, stratēģiskajā dialogā, kopējā komitejā, Āfrikas trijotnē un ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmēs. Ja tas ir pamatoti, ir jāiesaista attiecīgie partneri no Āfrikas.

Lai veicinātu partnerattiecības attīstības jomā (8. TAM) un attīstības atbalsta efektivitāti (Parīzes deklarācija par atbalsta efektivitāti[9]), jo īpaši ir nepieciešams paplašināt informācijas un pieredzes apmaiņu ar Āfrikas partneriem par valstu stratēģijām un to, kā katra puse īsteno un izvērtē savu attīstības politiku, lai uzlabotu savstarpējo papildināmību un darba dalīšanu, valstu sistēmu izmantošanu, prognozējamību un uz rezultātiem balstītu pārvaldību, vienlaikus mazinot procedurālos šķēršļus atbalsta saņemšanai. To iespējams panākt ar mācību komandējumiem, mācību praksi ierēdņiem un regulārām konsultācijām organizāciju galveno biroju un valstu līmenī. „Līdzekļu devēju koordinācijas sanāksmes” varētu paplašināt, padarot tās par „attīstības partneru koordinācijas sanāksmēm, un šajā procesā varētu ņemt vērā arī Ķīnas pieredzi. Ķīnas Starptautiskais nabadzības mazināšanas centrs vēlas kļūt par šādas sadarbības platformu un šai nolūkā ir vērsies pie ESAO Attīstības palīdzības komitejas un tradicionālajiem līdzekļu devējiem, ES šādi centieni būtu jāatbalsta. Heiligendammes dialoga process, kurā piedalās Ķīna, varētu sekmēt šīs jaunās pieejas izveidi. Jaunas ierosmes var dot arī ESAO pastiprinātas sadarbības politika, kā arī Attīstības palīdzības komitejas darbs, sagatavojot APK jaunās pilnvaras turpmāko problēmu risināšanai. Trīspusēja sadarbība Āfrikā varētu šo procesu papildināt ar praktisku pieredzi un dot vērtīgu ieguldījumu pašreizējās debatēs par atbalsta un attīstības efektivitāti.

SECINāJUMI

Trīspusējai sadarbībai ir jābūt pakāpeniskai, un ir paredzams, ka jaunievedumu rezultātā, izmantojot efektīvu un daudzpusēju pieeju, globālo attīstības problēmu risināšanai būs labāki rezultāti. Trīs partneri var kopā īstenot savas kopīgās intereses un apspriest būtiskas globālās problēmas, vienlaikus īstenojot divpusējās attiecības. Šis process nostiprinās to attiecīgās divpusējās attiecības un uzlabos Āfrikas Savienības spējas kļūt par nozīmīgu dalībnieku Āfrikas attīstībā un starptautiskajā arēnā. Trīspusējās sadarbības rezultāti kopumā veicinās dalītu atbildību par globālo pārvaldību un attīstību.

Eiropas Komisija aicina ES dalībvalstis, partnerus Āfrikā un Ķīnā apsvērt un atbalstīt minētos priekšlikumus un sadarboties, lai organizētu trīspusējas iniciatīvas šādos jautājumos:

- uzlabot koordināciju attiecīgajās starptautiskajās organizācijas un labāk koordinēt iniciatīvas, jo īpaši attiecībā uz Āfriku, un noteikt piemērotākos sadarbības veidus;

- palielināt savstarpējo apmeklējumu skaitu un visu pušu amatpersonu apmaiņu, lai mācītos no partneru pieredzes un veidotu tīklu, ar kuru tiktu atbalstīts trīspusējs dialogs un sadarbība starptautiskā līmenī, organizāciju galvenajos birojos un valstu līmenī un tiktu uzlabota informācijas plūsma;

- lai stratēģiski koordinētu dialogu un sadarbību, organizēt augsta līmeņa amatpersonu (ES, AS un Ķīnas) ikgadēju sanāksmi uz rotācijas pamatiem;

- lūgt ĀS trijotni pievienoties ES un Ķīnas ikgadējam dialogam par Āfriku;

- paplašināt pētījumus un zināšanu ģenerēšanu norādītajās nozarēs;

- noslēgt īpašus nolīgumus starp aģentūrām, iestādēm un apvienībām, lai sekmētu uz rezultātiem orientētas kopējās iniciatīvas;

- iesniegt šo paziņojumu Āfrikas un Ķīnas partneriem, lai apspriestu to augstākā līmeņa sanāksmē vai ministru līmenī.

Tāpēc Komisija lūdz Padomi un Eiropas Parlamentu apstiprināt iepriekš minētos priekšlikumus, lai tos turpmāk varētu apspriest ar Eiropas Savienības partneriem Āfrikā un Ķīnā.

[1] Plašāka informācija pieejama: http://www.africa-union.org/root/AU/Conferences/2007/December/eu-au/AU_EU.htm.

[2] Komisijas paziņojumā „ES – pasaules mēroga partnere attīstības jomā” ir ierosināti vairāki pasākumi, lai rosinātu dalībvalstis palielināt atbalsta apjomu un efektivitāti, kā norādītas vairākas jomas, kurās būtu nepieciešama ES politiku labāka koordinācija.

[3] ĶTR Ārlietu ministrija (2006. gads) „China’s African Policy”, 2006. gada janvāris.

[4] Precīzas summas noteikt ir grūti, jo grāmatvedības metodes ir ļoti atšķirīgas, un Ķīna nepublicē statistikas datus par atbalstu. Papildus valdības programmām ir iesaistītas daudzas provinces un uzņēmumi, veidojot aizvien ciešāku un daudzveidīgāku tīklu attiecībās ar Āfriku.

[5] Ķīnas un Āfrikas sadarbības forums ( FOCAC ) tika izveidots 2000. gadā ministru konferencē Pekinā. Trešais FOCAC notika kā augstākā līmeņa sanāksme 2006. gada 3.–5. novembrī Pekinā. Sīkāka informācija: http://english.focacsummit.org/.

[6] Saskaņā ar 19b. punktu Akras rīcības programmā, kurā ieteikts atbalstīt trīspusēju sadarbību.

[7] Ķīnas izaugsmes vispārējās sekas ir skatītas 2006. gada paziņojumā „ES un Ķīna: Ciešāki partneri, arvien lielāki pienākumi”. Šajā paziņojumā uzmanība ir vairāk pievērsta ES reakcijai uz attīstības iespējām un problēmām Āfrikā, kas rodas sakarā ar to, ka Ķīna kļūst par būtisku Āfrikas attīstības partneri.

[8] Šāda reģionāla intervence ir īstenojama tikai tad, ja ir ievēroti konkrēti nosacījumi (valdības, iestāžu un vadības resursi reģionālā līmenī, nozaru un reģionālo organizāciju efektīva darbība), kas rada labvēlīgu vidi paredzēto darbību īstenošanai.

[9] Ķīna ir parakstījusi Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitāti, kas pieņemta 2005. gada 2. martā. Ķīna ir aktīvi pievērsusies citu parakstītāju un ESAO Attīstības palīdzības komitejas darbības izpētei šajā jomā. Ķīna piedalās arī kontroles procesā (piemēram, Akras Augsta līmeņa forums par palīdzības efektivitāti 2008. gada septembrī).