52008DC0570

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 19.9.2008

COM(2008) 570 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

par žāvētās rupjās lopbarības nozari

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

par žāvētās rupjās lopbarības nozari

IEVADS

Saskaņā ar 184. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (kurā paredzēts tas pats pienākums, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1786/2003 par žāvētās rupjās lopbarības tirgus kopīgo organizāciju 23. pantā) Komisijai līdz 2008. gada 30. septembrim, ņemot vērā žāvētās rupjās lopbarības kopīgo organizāciju novērtējumu, ir jāiesniedz Padomei ziņojums par šo nozari. Ziņojumā īpaši jāizvērtē attīstība jomās, kas saistītas ar pākšaugiem un citu rupjo lopbarību zaļmasā, žāvētas rupjās lopbarības ražošanu un degizrakteņu kurināmā ietaupījumu, kā arī, ja nepieciešams, ziņojumam jāpievieno attiecīgie priekšlikumi.

Šajā ziņojumā Komisija ņēma vērā ārējā novērtējuma ziņojumu par žāvētās rupjās lopbarības nozari[1].

ATBALSTA SHēMAS APRAKSTS

Vispārīga informācija

Ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1067/74 1974. gada 1. aprīlī izveidoja kopīgo tirgus organizāciju (KTO) žāvētai rupjajai lopbarībai ar mērķi palielināt proteīniem bagātas dzīvnieku barības vietējo piegādi. Tiks ieviests vienots atbalsta līmenis, nosakot, ka tirdzniecības gads sākas ik gadu 1. aprīlī un beidzas nākamā gada 31. martā. Lai pretendētu uz atbalsta saņemšanu, žāvētai rupjajai lopbarībai ir jāatbilst kvalitātes standartiem attiecībā uz mitruma un proteīnu saturu.

Pēc pārskatīšanas 1978. gadā tika pieņemta Padomes Regula (EEK) Nr. 1117/78. Šajā regulā ir noteikta orientējoša cena, lai garantētu ražotājiem godīgu peļņu. Tā kā arī saulē žāvēta rupjā lopbarība konkurē ar dzīvnieku barību no trešām valstīm, tika ieviests atbalsts saulē žāvētai rupjajai lopbarībai, taču mazāks nekā dehidrētai rupjajai lopbarībai.

Ražošana nepārtraukti pieauga 20. gadsimta astoņdesmitajos gados. Līdz ar to pieauga kopējie izdevumi, kurus nevarēja kontrolēt, jo nebija noteikts ierobežojums, cik lieliem daudzumiem var piešķirt atbalstu. Tāpēc, lai ierobežotu izmaksas un ietekmētu ražošanu ES, 1995. gadā pieņēma Padomes Regulu (EK) Nr. 603/95. Ar to noteica maksimālo garantēto daudzumu (MGD) 4 412 400 tonnu apmērā dehidrētai un 443 500 tonnu apmērā saulē žāvētai rupjajai lopbarībai.

Turpmākus pielāgojumus shēmā veica ar 2003. gada reformu, kā izklāstīts Padomes Regulā (EK) Nr. 1786/2003.

Esošā atbalsta shēma

Kopš 2008. gada 1. aprīļa esošā KTO žāvētajai rupjajai lopbarībai ir noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem („Vienotā TKO regula”). Regula (EK) Nr. 1234/2007 aizstāja bijušo Padomes Regulu (EK) Nr. 1786/2003, ar ko izveidoja žāvētas rupjās lopbarības KTO pēc 2003. gada reformas un kas tika īstenota, sākot ar 2005. gadu. Gan dehidrētās, gan saulē žāvētās rupjās lopbarības pārstrādātājiem ir garantēts atbalsts 33 euro apmērā par tonnu. Lai varētu kontrolēt izdevumus, dehidrētai un/vai saulē žāvētai rupjajai lopbarībai ir noteikts MGD 4 960 723 tonnu apmērā vienam tirdzniecības gadam; šis daudzums ir sadalīts starp dalībvalstīm. Ja MGD tiek pārsniegts, attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm) atbalsts tiek samazināts atbilstoši pārsniegtajam daudzumam.

Lai varētu pretendēt uz atbalstu, žāvētai rupjajai lopbarībai ir jāatbilst kvalitātes kritērijiem attiecībā uz mitruma un proteīnu saturu.

Pēc 2003. gada reformas žāvētas rupjās lopbarības pārstrādes atbalstam paredzētais gada budžets samazinājās līdz 163 miljoniem euro [33 euro x 4,96 miljoni tonnu (MGD)], salīdzinot ar pirmsreformas līmeni – aptuveni 300 miljoniem euro. Faktiskie izdevumi 2005./2006. tirdzniecības gadā bija 152 miljoni euro, un 2006./2007. tirdzniecības gadā tie bija 143 miljoni euro. Šādu mazāku budžeta izmantojumu var saistīt ar atbalsta samazinājumu līdz 33 euro par tonnu, kā rezultātā tika saražots mazāks daudzums.

Sākot ar 2005. gadu, 133 miljoni euro no žāvētās rupjās lopbarības pārstrādes atbalsta budžeta tika atsaistīti un iekļauti vienreizējo maksājumu shēmā, piešķirot ražotājiem tiesības uz atbalstu proporcionāli to rupjās lopbarības piegādēm pārstrādātājiem 2000.–2002. gada atskaites periodā.

Tā kā vidējā tirgus vērtība ir 110 euro par tonnu, ES saražoto 4,5 miljonu tonnu kopējā tirgus vērtība ir 495 miljoni euro. Atbalsta līmenis (143 miljoni euro 2006./2007. gadā) veidoja aptuveni 30 % no pārdotā daudzuma vērtības (495 miljoni euro).

Raugoties uz izdevumu sadalījumu starp dalībvalstīm, atbalsts visvairāk tiek izmantots Spānijā, Francijā un Itālijā. Šīs trīs dalībvalstis saņēma 86 % no 2006./2007. gada budžeta. Starp Vāciju, Nīderlandi, Dāniju un Apvienoto Karalisti tika sadalīti 10,5 % budžeta. Jaunajās dalībvalstīs žāvētās rupjās lopbarības nozare ir neliela – 2006. gadā ES-10 valstis izmantoja tikai 1,6 % budžeta.

Žāvētās rupjās lopbarības atbalsta shēmas sarežģītība rada ievērojamu administratīvo slogu dalībvalstu valsts un privātajiem sektoriem. Pārvaldes aptuvenās finansiālās izmaksas dalībvalstīs ir atšķirīgas – no 0,63 euro par tonnu Francijā līdz 4,42 euro par tonnu Itālijā.

Atbilstības kritēriju novērtējums

Laikā no 1974. gada līdz 1999. gadam ar secīgiem Komisijas īstenošanas noteikumiem ir paredzēts, ka temperatūra žāvētavas ieejas punktā ir 93°C.

Komisijas Regulā (EK) Nr. 676/1999, ar kuru groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 785/95, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 603/95 par žāvētas rupjās lopbarības KTO, noteikta minimālā temperatūra žāvētavas ieejas punktā 350° C, lai garantētu produktu rūpniecisko būtību. Šī augstās temperatūras prasība ir efektīvs tehnisks šķērslis (un šķērslis jaunajiem pārstrādātājiem). Tā ir palēninājusi arī iepriekšējas žāvēšanas paņēmienu izstrādi un biomasas izmantojumu žāvētavu darbināšanā.

Pēc 2003. gada reformas Komisijas Regula (EK) Nr. 382/2005, ar ko nosaka piemērošanas kārtību Padomes Regulai (EK) Nr. 1786/2003, samazināja žāvētavu minimālo temperatūru līdz 250°C, lai veicinātu mazāk energoietilpīgu metožu izmantošanu un lai atbalstītu mazāk slapjas zaļmasas izmantošanu. Zemākas temperatūras noteikšana pastiprināja iepriekšējas žāvēšanas tehnikas izmantošanu un atļāva izmantot biomasu, kuras siltumspēja neļauj sasniegt 350°C.

Pavisam nesen, lai paplašinātu jauno komerciālo pielietojumu mērogu un atvieglotu efektīvāku un videi draudzīgāku ražošanas metožu izstrādi, Komisijas Regula (EK) Nr. 382/2005, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1388/2007, atcēla tehniskās prasības žāvētavām attiecībā uz svaigas rupjās lopbarības dehidrēšanu (gaisa temperatūra ieejas punktā, atrašanās laiks un katra slāņa dziļums).

ŽāVēTāS RUPJāS LOPBARīBAS NOZARES STRUKTūRA

Teritorija

ES rupjā lopbarība zaļmasā veido aptuveni pusi no visas patērētās dzīvnieku barības. Tā tiek izbarota vai nu tieši ganībās, vai arī iegūta, nopļaujot un pastāvīgi vai uz laiku saglabājot pļavas, ganības un viengadīgas vai daudzgadīgas kultūras (lucernu, āboliņu, skābbarības kukurūzu utt.).

Astoņās lielākajās ražotājvalstīs (Spānijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Dānijā, Čehijā, Apvienotajā Karalistē un Vācijā), kas kopā veido 96 % maksimālā garantētā daudzuma, platība, kas saskaņā ar līgumu paredzēta žāvētās rupjās lopbarības audzēšanai, 2005./2006. tirdzniecības gadā bija 430 400 ha jeb tikai 1 % kopējās ES platības, kas paredzēta rupjajai lopbarībai zaļmasā. No tiem 80 % jeb 344 400 hektāru ir apstādīti ar lucernu (jo īpaši Francijā, Spānijā un Itālijā) un 86 000 hektāri ir pļavas (lielākoties Vācijā, Dānijā un Nīderlandē). Tas atbilst attiecīgi 24 % ES kopējās ar lucernu apstādītās teritorijas un 0,24 % kopējās pļavu teritorijas.

Lai gan par pēdējiem gadiem nav pieejami ticami dati par platību, kas saskaņā ar līgumu paredzēta žāvētās rupjās lopbarības ražošanai, tiek lēsts, ka šī platība 2007./2008. gadā ir samazinājusies līdz 415 000 ha (par 3,5 %, salīdzinot ar 2005./2006. gadu). Savukārt lucernas (pākšaugu rupjā lopbarība) audzēšanai paredzētā platība ir palikusi nemainīga, bet kopējā pļavu platība 2006./2007. gadā ir pieaugusi par 2 %, salīdzinot ar 2005./2006. gadu.

Ražošana

Trīs lielākie ražotāji (Francija, Spānija un Itālija) ir atbildīgi par 85 % ES-27 valstu saražotā daudzuma, ko atbalsta KTO. Divas trešdaļas ES ražošanas ir koncentrētas trīs noteiktās dalībvalstu teritorijās: Šampaņā-Ardennā (80 % Francijas produkcijas), Aragonā un Katalonijā (75 % Spānijas produkcijas), un Emīlija Romaņjā un Venēcijā (75 % Itālijas produkcijas). Šajās lielākajās ražotājvalstīs platība, kas saskaņā ar līgumu paredzēta žāvētās rupjās lopbarības ražošanai, 2005./2006. tirdzniecības gadā lielākoties tika apstādīta ar lucernu (98 % Francijā, 97 % Spānijā un 75 % Itālijā). Savukārt ziemeļu valstīs platības, kas saskaņā ar līgumu ir paredzētas žāvētās rupjās lopbarības ražošanai, ir apsētas ar pļavām (93 % Vācijā, 80 % Dānijā un 64 % Nīderlandē). ES mērogā 80 % platības, kas saskaņā ar līgumu paredzēta žāvētai rupjajai lopbarībai, ir apstādīta ar lucernu.

Astoņās lielākajās ražotājvalstīs[2] aptuveni 60 000 zemnieku audzē rupjo lopbarību zaļmasā saskaņā ar līgumu par pārstrādes atbalstu. Ir arī 300 pārstrādes rūpnīcas, no kurām viena trešdaļa atrodas Spānijā.

Aplēstā tiešā nodarbinātība pārstrādes nozarē ES-27 valstīs ir 3000 pilnslodzes ekvivalentu, un netiešā nodarbinātība – 1500 pilnslodzes ekvivalentu.

Žāvētas rupjās lopbarības vieta barības ražošanas nozarē

4 439 000 tonnas žāvētas rupjās lopbarības, par kuru var pretendēt uz ES atbalstu 2007./2008. tirdzniecības gadā, ir ekvivalenta aptuveni 700 000 tonnu kopproteīna un veido aptuveni 1 % kopējā kopproteīna daudzuma, ko patērē ES mājlopi.

Aptuveni 30 % žāvētās rupjās lopbarības izmanto barības maisījumu ražošanai, un atlikušos 70 % tieši patērē dzīvnieki. Tiek lēsts, ka puse tieši patērētās barības ir granulās, bet otra puse ķīpās.

Aptuveni 20 % žāvētās rupjās lopbarības jāatbilst īpašām kvalitātes prasībām (piem., lopbarībai, kas paredzēta piena lopu un trušu nozarei), bet atlikušie 80 % ir proteīnu un šķiedrvielu avots, kuru varētu aizvietot ar citu proteīnu un šķiedrvielu avotu. Tāpēc žāvētā rupjā lopbarība ir jāpiedāvā par konkurētspējīgām cenām salīdzinājumā ar citiem proteīnu avotiem, piemēram, sojas pupiņu, saulespuķu sēklu vai rapšu sēklu barību.

Žāvēšanas tehnoloģijas (dehidrēšana/saulē žāvēta rupjā lopbarība)

Kopīgās tirgus organizācijas (KTO) atbalstu var saņemt divi rupjās lopbarības zaļmasā apstrādes veidi – dehidrēšana un žāvēšana saulē.

Dehidrēta rupjā lopbarība

Dehidrēšana – žāvēšanas process, kas noris augstā temperatūrā – ir dominējošā rūpniecības metode, kuru izmanto uzņēmumi, kurus atbalsta KTO. Šī tehnika paredz 250–900°C karsta gaisa ievadīšanu žāvētavā, caur kuru tiek laista zaļmasa. Karstais gaiss nodrošina ļoti ātru žāvēšanu, kas ļauj saglabāt rupjās lopbarības proteīnus, enerģētisko vērtību un krāsu.

Sākotnējais augu mitruma rādītājs var būtiski atšķirties atkarībā no iepriekšējas apstrādes tehnikas pēc novākšanas un atkarībā no reģiona – tas var būt mazāks par 40 %, ja rupjā lopbarība pēc nopļaušanas dažas stundas paliek uz zemes (Spānijā, Itālijā), un var sasniegt arī vairāk nekā 75 % Eiropas ziemeļu reģionos, kur šāda iepriekšēja žāvēšana nav iespējama laika apstākļu dēļ (Dānijā, Zviedrijā).

Pirms 2003. gada reformas uz atbalstu tiesīgās dehidrētās rupjās lopbarības daudzums bija ierobežots līdz maksimālam garantētajam daudzumam – 4 517 223 tonnām tirdzniecības gadā.

Ražošanas tendences valstu līmenī ir ļoti atšķirīgas: Spānijā un Itālijā dehidrētās rupjās lopbarības ražošana ir ievērojami pieaugusi, savukārt citās dalībvalstīs, piemēram, Francijā, Nīderlandē un Vācijā, tā ir samazinājusies.

Saulē žāvēta rupjā lopbarība

Tradicionāli rupjā lopbarība tiek žāvēta laukā saulē. Šādā veidā radītais siens tiek konservēts un uzglabāts. Lai tā varētu saņemt atbalstu, saulē žāvētai rupjajai lopbarībai jābūt samaltai pārstrādes rūpnīcā. Šī tehnika nav alternatīva dehidrēšanas metodei, jo tās piemērošanas rezultāts, iespējams, ir galaprodukta kvalitātes samazinājums – zemāks proteīnu līmenis (lapu zudums laukā), mazāks vitamīnu un minerālvielu saturs un sliktāka sanitārā kvalitāte zemākas žāvēšanas temperatūras dēļ.

Pirms 2003. gada reformas uz atbalstu tiesīgās saulē žāvētās rupjās lopbarības daudzums bija ierobežots līdz maksimālam garantētajam daudzumam (MGD) – 443 500 tonnām tirdzniecības gadā. Tikai piecas dalībvalstis gūst labumu no valstij garantētā daudzuma attiecībā uz saulē žāvētu rupjo lopbarību. Itālija un Spānija ir vienīgās dalībvalstis, kurās joprojām ir ievērojams ražošanas līmenis. Citās dalībvalstīs ražošanas līmenis ir zems (Francijā un Portugālē), vai arī ražošana ir pārtraukta pavisam (Grieķijā).

PāRSTRāDES ATBALSTA IETEKME

Ietekme uz ražošanu

Žāvētās rupjās lopbarības ražošanas novērtējums ES–15 valstīs atklāj pakāpenisku pieaugumu par 2 % gadā laika posmā no 1995. līdz 2005. gadam. Saistībā ar 2003. gada reformu, kas īstenota 2005. gadā, dehidrētās rupjās lopbarības atbilstošā ražošana ES 2005./2006. tirdzniecības gadā nokritās aptuveni par 17 % un 2006./2007. tirdzniecības gadā aptuveni par 23 %, salīdzinot ar 2004./2005. tirdzniecības gadu (sk. pielikumu).

2006./2007. un 2007./2008. gadā žāvētās rupjās lopbarības ražošana nostabilizējās aptuveni ap 4,45 miljoniem tonnu, no kurām 3,9 miljoni tonnu ir dehidrēta un 0,55 miljoni tonnu – saulē žāvēta lopbarība.

2003. gada reforma nesekmēja būtisku pāreju no dehidrētas uz saulē žāvētas lopbarības ražošanu.

Ietekme uz zemniekiem

2003. gada reformas iespaidā ir novērota ienākumu palielināšanās, jo daļa no iepriekšējā pārstrādes atbalsta tika pārvērsta par atsaistītu maksājumu zemniekiem. Bet attiecībā uz ienesīgumu zaļmasas bruto segums ir krities, jo 2005./2006. tirdzniecības gadā samazinājās ražotāju pārdošanas cena, salīdzinot ar 2004./2005. tirdzniecības gadu.

Tomēr ir ļoti grūti noteikt vidējos rādītājus, kas precīzi atspoguļotu rupjās lopbarības zaļmasā ienesīgumu, jo tiek izmantotas dažādas ražošanas un tirdzniecības sistēmas.

Attiecībā uz zemnieku saimniecību pārvaldi novērtējums atklāj arī to, ka zemnieki aizvien vairāk sējas, ražas novākšanas un citu ražošanas darbību veikšanai izmanto pārstrādātāju pakalpojumus. Jāpiebilst, ka AND International novērtējumā redzams, ka kultūras, ko pārmaiņus sēj pēc lucernas, gūst peļņu tās pozitīvo agronomisko īpašību dēļ, kas ļauj šīm kultūrām nodrošināt lielākus ienākumus.

Ietekme uz pārstrādātājiem

Izejvielu piegāde šai nozarei ir atkarīga no tā, vai pārstrādātāji spēj piedāvāt ražotājiem par izejmateriālu tādu cenu, kas piedāvā konkurētspējīgu bruto segumu, salīdzinot ar citām kultūrām (graudaugiem un eļļas sēklām). Ņemot vērā galaprodukta tirgus cenu, kā arī pārstrādes izmaksas, izejmateriālu (lucernas, zāles) konkurētspējīgās cenas lielā mērā ir atkarīgas no Kopienas atbalsta.

Žāvētās rupjās lopbarības konkurētspējīgā pozīcija attiecībā pret citiem proteīnu avotiem lielā mērā ir atkarīga no enerģijas izmaksām. Tāpēc situācija ievērojami atšķiras starp ES ziemeļu reģioniem, kur pārstrādātājiem ir jāsaskaras ar lielām žāvēšanas izmaksām, un dienvidu reģioniem, kur lucernu var iepriekš žāvēt saulē, lai samazinātu žāvēšanas izmaksas.

Ņemot vērā to, cik svarīga nozares kopējiem ieņēmumiem ir atbalsta saņemšana, ja shēmu atceltu, lielākā daļa pārstrādātāju uzņēmumu, jo īpaši ziemeļu reģionos, tiktu slēgti un tiktu zaudētas ar tiem saistītās darba vietas.

Ietekme uz vidi

Augsne un ūdens

Lucerna ir īpaši iecienīta augsekā, lai izvairītos no labības monokultūras, un tā ir uzskatāma par labvēlīgāku videi nekā alternatīvas kultūras (galvenokārt kukurūza, mazākā mērā kvieši), jo tai ir labvēlīga ietekme uz augsni, bioloģisko daudzveidību un ainavu.

Lucerna uzlabo augsnes struktūru, attīsta dziļu sakņu sistēmu, ir daudzgadīgs zemes pārsegs, nosmacē nezāles, ierobežo eluviāciju un samazina pesticīdu lietošanu. Pākšaugu spēja saistīt slāpekli no gaisa ļauj mazāk izmantot slāpekļa mēslojumu. Augsnes zaudējumi erozijas dēļ ir daudz mazāki nekā kukurūzas gadījumā.

Rupjā lopbarība zaļmasā uzsūc ūdeni efektīvāk nekā alternatīvās kultūras; lietus ūdens notece ir daudz mazāka, un augsnei ir labāka ūdens uzsūkšanas spēja. Ņemot vērā zemo pievadi un nepārtrauktu pārsegumu, lucernai ir pozitīva ietekme uz ūdens kvalitāti. Apūdeņošanas gadījumā lucernai gadā ir vajadzīgs par 17 % vairāk ūdens nekā kukurūzai, taču šī vajadzība ir vienmērīgāk sadalīta gada laikā, tādā veidā izvairoties no pārmērīga pieprasījuma vasarā.

Uzskata, ka daudzgadīga apstādīšana, monokultūras samazināšana un dabiskās vides dažādošana pozitīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību un ainavu.

Degizrakteņu kurināmā patēriņš

Žāvēšanas laikā izmanto lielu daudzumu degizrakteņu kurināmā. KTO atļauj augstu enerģijas patēriņu šajā nozarē, jo īpaši no degizrakteņu kurināmā dedzināšanas, kas rada lielas siltumnīcefekta gāzu emisijas.

2004./2005. tirdzniecības gadā, kas bija pēdējais tirdzniecības gads pirms 2003. gada reformas īstenošanas, pārstrādātāju enerģijas patēriņš astoņās lielākajās ražotājvalstīs bija aptuveni 526 000 nte (naftas tonnu ekvivalents) jeb 90 % degizrakteņu kurināmā.

Kopš 2005./2006. tirdzniecības gada dehidrētās rupjās lopbarības ražošana ir samazinājusies, tāpēc ir samazinājies arī kurināmā patēriņš. No 2004./2005. līdz 2006./2007. tirdzniecības gadam šis samazinājums ir aprēķināts vairāk nekā 127 000 nte, no tiem degizrakteņu kurināmajam – 114 500 nte.

Enerģijas patēriņš (8 lielākajās valstīs) |

Dalībvalsts | 2004./2005. g.(1) | 2005./2006. g.(1) | 2006./2007. g.(2) |

Žāvēta rupjā lopbarība (miljoni t) | nte | Žāvēta rupjā lopbarība (miljoni t) | nte | Žāvēta rupjā lopbarība (miljoni t) | nte |

Vācija | 0,327 | 84 086 | 0,272 | 68 648 | 0,239 | 54 186 |

Dānija | 0,143 | 31 324 | 0,097 | 21 248 | 0,077 | 11 928 |

Spānija | 2,166 | 90 766 | 1,793 | 62 755 | 1,793 | 60 440 |

Francija | 1,175 | 195 833 | 1,163 | 193 833 | 1,004 | 205 669 |

Itālija | 0,779 | 64 175 | 0,500 | 41 310 | 0,418 | 21 985 |

Nīderlande | 0,194 | 45 267 | 0,182 | 42 467 | 0,138 | 33 591 |

Apvienotā Karaliste | 0,047 | 9 182 | 0,048 | 9 383 | 0,041 | 7 655 |

Čehija | 0,033 | 5 186 | 0,021 | 5 250 | 0,027 | 3 139 |

Kopā | 4,864 | 525 819 | 4,076 | 444 894 | 3,737 | 398 593 |

nte/t žāvētas rupjās lopbarības | 0,1081 | 0,1091 | 0,1067 |

Avots: (1) AND International, (2) AGRI ĢD. |

„Nte/t žāvētas lopbarības” koeficients laika posmā no 2004./2005. līdz 2006./2007. gadam ir palicis nemainīgs. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā tehnoloģiskos uzlabojumus, uz tonnu žāvētās rupjās lopbarības nav gūts nekāds ievērojams enerģijas ietaupījums. Šķiet, ka arī minimālās žāvēšanas temperatūras pazemināšana nav ietekmējusi enerģijas patēriņu uz tonnu žāvētās rupjās lopbarības. Kurināmā kopējā patēriņa samazinājums ir tieši saistīts ar dehidrētās rupjās lopbarības ražošanas samazināšanos. Spānijā un Itālijā koeficients ir vislabākais, jo tās izmanto labvēlīgos laika apstākļus. Nīderlande, Vācija un Francija izmanto vairāk kurināmā uz vienu tonnu žāvētās rupjās lopbarības, jo tajās nav tik labvēlīgi laika apstākļi. Visbeidzot, Apvienotā Karaliste un Dānija žāvētās rupjās lopbarības ražošanai, šķiet, izmanto ilgtspējīgākas tehnoloģijas.

Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas

Enerģijas patēriņam žāvēšanas nozarē ir liela ietekme uz degizrakteņu kurināmā resursu patēriņu un SEG emisijām. Papildus neatjaunojamo resursu izmantošanas ietekmei uz vidi šā kurināmā degšana atbrīvo dažādas piesārņojošas gāzes un putekļus. 2004./2005. tirdzniecības gadā ES žāvēšanas uzņēmumu izlietotā degizrakteņu kurināmā degšanas rezultātā kopējais atbrīvotais SEG daudzums bija 1 622 000 tonnas CO2 ekvivalenta.

Žāvētās rupjās lopbarības ražošanas samazinājums pēc KTO 2003. gada reformas ir ietaupījis vairāk nekā 80 000 tonnu kurināmā. 2005./2006. tirdzniecības gadā samazinājums bija vienāds ar 250 000 tonnām CO2 ekvivalenta SEG emisiju, kas atbilda aptuveni 15 % no kopējā emisiju daudzuma iepriekšējā tirdzniecības gadā.

Ietekme uz dzīvnieku barības tirgu

Žāvētās rupjās lopbarības atbalstam ir ierobežota ietekme uz proteīnu ražošanu ES dzīvnieku barībai. 2005./2006. tirdzniecības gadā tas veidoja aptuveni 1 % no kopējā kopproteīna daudzuma, ko patērē mājlopi ES. Jāatgādina, ka rupjās lopbarības žāvēšana ir tikai veids, kā saglabāt proteīnu saturu.

Tā kā saskaņā ar līgumu tikai 25 % saražotās lucernas ir paredzēti žāvētas rupjās lopbarības ražošanai, shēmas atcelšana neizraisītu pilnīgu kultūras izzušanu.

Sojas pupu milti joprojām ir primārais proteīnu avots ES dzīvnieku barības tirgū un tie veido vairāk nekā 60 % dārzeņu proteīnu. Sojas pupu miltos proteīnu saturs ir augstāks (no 40 % līdz 45 %) nekā alternatīvos produktos. Attiecībā uz sojas pupu miltiem ES lielākoties ir atkarīga no importa – patiesībā vietējā sojas pupu ražošana atbilst tikai 2 % ES patēriņa.

Otrs proteīnu avots ir rapšu sēklu milti, kuros ir nedaudz zemāks proteīnu saturs (no 30 % līdz 35 %), un tie lielākoties tiek ražoti Eiropā.

Tā kā 80 % žāvētās rupjās lopbarības pieprasījuma var aizvietot ar citiem proteīnu avotiem, lielākoties importētiem, ES atbalsta shēma nav uzskatāma par efektīvu.

NOSLēGUMA PIEZīMES

Esošās shēmas priekšrocības | Esošās shēmas trūkumi |

Ražotājs | Konkurētspējīgas izejmateriālu cenas | Izejmateriālu cenas ir atkarīgas no Kopienas atbalsta |

Nozare | Nodarbinātības saglabāšana (aptuveni 4500 darba vietu) Atbalsts = 22 % no kopējiem ieņēmumiem | Lielākoties nozares dzīvotspēja ir atkarīga no ES atbalsta |

Patērētājs (mājlopu īpašnieks) | Konkurētspējīgas žāvētās rupjās lopbarības cenas | 80 % žāvētās rupjās lopbarības pieprasījuma var aizvietot ar citiem proteīnu avotiem |

Vide | Zemnieku saimniecību līmenī: pozitīvi ietekmē – augsni – ūdens kvalitāti – bioloģisko daudzveidību. | Pasaules līmenī: negatīvi ietekmē – degizrakteņu kurināmā tīro bilanci (526 000 nte/gadā 2004./2005. gadā) – SEG emisiju tīro bilanci (1 622 000 CO2 tonnas 2004./2005. gadā). |

Barības tirgū žāvētā rupjā lopbarība vairs nav tik svarīgs augu proteīnu avots. Barības tirgus attīstība, pieaugot barības efektivitātei un palēninoties gaļas ražošanas pieaugumam, kā arī lētu proteīniem bagātu blakusproduktu pieejamība no biodegvielas ražošanas vēl vairāk veicina žāvētās rupjās lopbarības marginalizāciju.

Nozares ienesīgums lielā mērā ir atkarīgs no atbalsta. Žāvētās rupjās lopbarības nozares pievienotā vērtība ir 22 % no kopējiem ieņēmumiem, kas ir aptuveni tikpat, cik ES atbalsta budžets.

Attiecībā uz jautājumu par apkārtējo vidi, degizrakteņu kurināmā patēriņš žāvētās rupjās lopbarības ražošanai ir ievērojams, tāpēc tas rada lielu daudzumu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

2008. gada 20. maijā Komisija pieņēma tiesību akta projektu par KLP vidēja termiņa pārbaudi [COM(2008) 306 galīgā versija], citu jautājumu starpā paredzot pilnīgu atbalsta atsaistīšanu žāvētas rupjās lopbarības nozarei, sākot ar 2011. gada 1. aprīli [8. panta c) punkts priekšlikumā Padomes Regulai par izmaiņām kopējā lauksaimniecības politikā, veicot grozījumus Regulā (EK) Nr. 320/2006, (EK) Nr. 1234/2007, (EK) Nr. 3/2008 un (EK) Nr. […]/2008]. Kā ir minēts tā 15. apsvērumā „ atbalsts ir jāatsaista, paredzot īsu (divu gadu) pārejas posmu, lai ļautu nozarei pielāgoties ”.

Tāpēc nav vajadzīgs šim ziņojumam pievietot jebkādus atsevišķus priekšlikumus.

PIELIKUMS

ŽĀVĒTĀS RUPJĀS LOPBARĪBAS, PAR KURU VAR PRETENDĒT UZ ATBALSTU, RAŽOŠANAS ATTĪSTĪBA (tonnās) |

Dehidrēta | Valstij garantētais daudzums | 1995./96. g. |1996./97. g. |1997./98. g. |1998./99. g. |1999./00. g. |2000./01. g. |2001./02. g. |2002./03. g. |2003./04. g. |2004./05. g. |2005./06. g. |2006./07. g. | | Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienība |8 000 |4 043 |4 329 |4252 |2786 |1 941 |1 740 |1 088 |1 596 |2 743 |3 551 |0 |0 | |Dānija |334 000 |270 695 |206 784 |224 637 |266 204 |186 339 |168 062 |147 136 |147 337 |124 316 |142 690 |91 580 |76 862 | |Vācija |421 000 |342 663 |300 088 |307 729 |320 637 |333 899 |356 535 |334 324 |348 011 |250 821 |327 449 |274 287 |239 365 | |Grieķija |32 000 |46 288 |30 026 |38 345 |46 195 |51 550 |43 637 |51 160 |57 833 |48 823 |49 611 |49 475 |34 668 | |Spānija |1 224 000 |1 261 548 |1 413 616 |1 571 256 |1 667 746 |1 769 309 |1 954 585 |1 812 214 |1 882 314 |2 058 269 |2 165 614 |1 793 801 |1 792 986 | |Francija |1 455 000 |1 307 201 |1 090 997 |1 263 874 |1 346 364 |1 303 912 |1 224 880 |1 166 802 |1 093 974 |1 193 269 |1 175 125 |1 156 929 |1 003 591 | |Īrija |5 000 |4 677 |5 859 |6 288 |5 458 |4 941 |4 737 |4 908 |4 338 |4 953 |4 546 |3 974 |4 002 | |Itālija |523 000 |526 344 |498 540 |561 078 |637 826 |674 152 |676 847 |658 562 |715 757 |661 845 |778 513 |474 112 |418 327 | |Nīderlande |285 000 |220 783 |176 387 |209 514 |223 312 |193 883 |214 347 |181 067 |203 311 |169 889 |194 215 |177 697 |137 576 | |Austrija |4 400 |2 221 |1 959 |2 132 |1 847 |1 978 |2 057 |1 997 |2 688 |1 292 |1 794 |2 087 |1 783 | |Portugāle |5 000 |800 |1 936 |3 555 |2 507 |935 |2 209 |3 691 |104 |43 |263 |0 |0 | |Somija |3 000 |1 785 |1 325 |1 056 |1 209 |495 |572 |518 |635 |964 |527 |463 |124 | |Zviedrija |11 000 |9 493 |7 146 |5 286 |6 615 |6 476 |6 004 |7 506 |8 659 |8 075 |6 196 |4 440 |6 443 | |Apvienotā Karaliste |102 000 |71 810 |78 902 |83 572 |81 378 |69 527 |63 309 |50 035 |48 377 |45 262 |47 232 |48 936 |40 616 | | KOPĀ ES-15 | 4 412 400 |4 070 351 |3 817 894 |4 282 574 |4 610 084 |4 599 337 |4 719 521 |4 421 008 |4 514 934 |4 570 564 |4 897 326 |4 077 782 |3 756 342 | | Čehija |27 942 | | | | | | | | | |27 |32 522 |27 264 | |Lietuva |650 | | | | | | | | | |1 |509 |856 | |Ungārija |49 593 | | | | | | | | | |57 |49 724 |36 405 | |Polija |13 538 | | | | | | | | | |5 |4 715 |4 168 | |Slovākija |13 100 | | | | | | | | | |3 |3 026 |2 512 | | KOPĀ ES-12 | 104 823 | | | | | | | | | | 92 |90 495 |71 204 | |KOPĀ ES-27 | 4 517 223 | | | | | | | | | | 4 897 418 |4 168 277 |3 827 547 | | | | | | | | | | | | | | | | | Saulē žāvēta | Valstij garantētais daudzums | 1995./96. g. |1996./97. g. |1997./98. g. |1998./99. g. |1999./00. g. |2000./01. g. |2001./02. g. |2002./03. g. |2003./04. g. |2004./05. g. |2005./06. g. |2006./07. g. | | Grieķija |5 500 |2 550 |1 630 |114 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |205 | |Spānija |101 000 |40 716 |36 628 |52 582 |92 814 |84 726 |108 250 |226 792 |104 955 |117 837 |95 197 |119 465 |119 256 | |Francija |150 000 |165 830 |86 048 |14 478 |3 725 |2 513 |2 742 |4 368 |2 585 |2 212 |2 675 |3 157 |3 087 | |Itālija |162 000 |190 146 |124 520 |86 724 |53 462 |72 920 |90 018 |74 187 |107 352 |91 733 |66 787 |325 130 |395 741 | |Portugāle |25 000 |3 144 |3 996 |2 526 |1 365 |1 622 |1 555 |565 |934 |1 784 |1 742 |2 441 |1 717 | | KOPĀ ES-27 | 443 500 |402 386 |252 823 |156 424 |151 366 |161 781 |202 565 |305 912 |215 826 |213 566 |166 401 |450 193 |520 006 | |

[1] "Etude d’évaluation des mesures communautaires dans le secteur des fourrages séchés", ANDI, COGEA , Leidas Univ., DACS , 2007. gada septembrishttp://ec.europa.eu/agriculture/eval/reports/fourrage/index_fr.htm

[2] Spānijā, Francijā, Itālijā, Vācijā, Nīderlandē, Dānijā, Apvienotajā Karalistē un Čehijā.