52008DC0328

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 30.5.2008

COM(2008) 328 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par nobeiguma ziņojumu attiecībā uz Kopienas veicināšanas pasākumiem nodarbinātības jomā (NVP programma 2002.–2006. gadam) {SEC(2008)1939}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par nobeiguma ziņojumu attiecībā uz Kopienas veicināšanas pasākumiem nodarbinātības jomā (NVP programma 2002.–2006. gadam)

SKAIDROJUMU SARAKSTS

ADTPV | Aktīvas darba tirgus politikas virzieni |

AIS programma | Kopienas darbības attiecībā uz analīzi, izpēti un sadarbību nodarbinātības un darba tirgus jomā |

AKM | Atklāta koordinācijas metode |

CEEC-12 | 12 Viduseiropas un Austrumeiropas valstis |

DV | Dalībvalstis |

DTP | Darba tirgus politika |

DT | Darba tirgus |

EEZ | Eiropas Ekonomikas zona |

EMCO | Nodarbinātības komiteja |

ENO | Eiropas nodarbinātības observatorija |

ENS | Eiropas nodarbinātības stratēģija |

EPVP | Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes |

ESF | Eiropas Sociālais fonds |

ESMG | 2006. – Eiropas strādājošo mobilitātes gads |

IB | Ilgstošs bezdarbs |

IDELE | Paraugprakses noteikšana, izplatīšana un apmaiņa VNA jomā un labākas pārvaldības veicināšana |

JAP | Kopējā vērtējuma dokumenti par nodarbinātības politikas prioritātēm |

KNZ | Kopīgais nodarbinātības ziņojums |

KV | Kandidātvalstis |

LEED | ESAO programma: vietējās nodarbinātības un ekonomiskas attīstības programma |

MI | Mūžizglītība |

MISEP | Abpusējas informācijas sistēma nodarbinātības politikas jautājumos |

MVU | Mazie un vidējie uzņēmumi |

NP | Nodarbinātības pamatnostādnes |

NVP | Kopienas veicināšanas pasākumu programma nodarbinātības jomā |

PV | Pievienošanās valstis |

SIP | Savstarpējas izglītošanās programma |

SYSDEM | Kopienas nodarbinātības dokumentācijas sistēma |

VNA | Vietējās nodarbinātības attīstība |

VND | Valsts nodarbinātības dienesti |

VRP | Valsts rīcības plāns |

VRP | Valsts reformu programmas |

1. Ievads

Ar Eiropas Parlamenta (EP) un Padomes 2002. gada 10. jūnija Lēmumu 1145/2002/EK[1] tika izveidota Kopienas programma 2002.-2006. gadam, lai atbalstītu veicināšanas pasākumus nodarbinātības jomā , un tā labāk ir pazīstama kā nodarbinātības veicināšanas pasākumu jeb NVP programma.

Saskaņā ar NVP lēmuma 13. pantu Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai 2005. gada 19. maijā tika iesniegts starpziņojums[2] par veiktajām darbībām, kas saskaņā ar šo programmu veiktas no 2002. līdz 2004. gadam[3]. Minētais pants paredz, ka par programmas darbību rezultātiem tiek sniegts nobeiguma ziņojums, kurā iekļauj „ informāciju par minētajām darbībām paredzēto Kopienas finansējumu un konsekvenci un papildināmību ar citām attiecīgām programmām, rīcības pasākumiem un iniciatīvām, kā arī būtiskos novērtēšanas rezultātus ”.

NVP programmas mērķis ir noteikt ilgumu un turpmāku attīstību tām darbībām, kuras sāktas agrāk saskaņā ar programmu attiecībā uz analīzi, pētniecību un sadarbību starp dalībvalstīm (DV) nodarbinātības un darba tirgus (DT) jomā (AIS 1998.-2000.), kas izveidota ar Padomes 1998. gada 23. februāra Lēmumu 98/171/EK[4]. Turklāt tai ir bijušas priekšvēstneša funkcijas attiecībā uz sadaļu „Nodarbinātība” programmā PROGRESS [5], kas ilgs no 2007. līdz 2013. gadam. Iepriekšminētajām trīs programmām/sadaļām ir vai būs vispārējais mērķis – atbalstīt Eiropas nodarbinātības stratēģijas (ENS)[6] pilnveidošanu un tās īstenošanu. Turklāt ar programmas darbībām jāsekmē stratēģiskā mērķa sasniegšana, kuru Eiropadome ir noteikusi Lisabonas sanāksmē, proti, veicināt to, ka Kopiena atjauno pilnīgas nodarbinātības nosacījumus.

2. Darbības

Visā periodā ir finansēti vairāk nekā 150 projekti, konkrētais rādītājs ir atkarīgs no tā, kā sniegts pārskats par tiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kuriem tika piešķirti vairāki projekti, un par darbībām, kuras pieder pie programmām, piemēram, Savstarpējas izglītošanās programma (SIP) un programma IDELE [7], kurās katru gadu tika organizētas vairākas salīdzinošās pārskatīšanas sanāksmes un tematiski semināri.

Darbības var grupēt iedaļās, kas galvenokārt atspoguļo NVP lēmumā noteiktos mērķus.

1. Darbs statistikas jomā un atbalsts rādītāju pilnveidošanai

2. Analīze un pētniecība

2.1. Tendenču analīze un uzdevumi, ieskaitot prognozēšanas jautājumus

2.2. Politikas izvērtēšana un novērtējums

3. Paraugprakses apmaiņa un sadarbība visos līmeņos dalībvalstu starpā, un izpratnes veicināšana3.1. Paraugprakses apmaiņa un sadarbība starp dalībvalstīm3.2. Informēšana un izpratnes veicināšana

4. 2006. – Eiropas strādājošo mobilitātes gads

5. Vietējās nodarbinātības attīstība (VNA)

6. NVP programmas novērtēšana

Komisija ir nodrošinājusi, ka, veicot šīs darbības:

– tajās ir iekļauti pasākumi, kas vērsti uz dzimumu līdztiesības principa integrēšanu;

– tajās ir ņemts vērā starptautiskās organizācijās veiktais darbs;

– īpaša uzmanība ir pievērsta cilvēkiem, kam ir neizdevīgs stāvoklis DT.

Darbību pamatā ir bijis mērķis nodrošināt to, ka visos līmeņos ir pareiza izpratne par Eiropas nodarbinātības stratēģiju (ENS). Raugoties uz ENS galvenajiem aspektiem, pēdējos gados programma ir sniegusi ENS labu atbalstu, izmantojot darbības, kuras attiecās uz nodarbinātības politikas programmu, kā arī ir bijušas saistītas ar to. Tas nodrošināts, izmantojot programmas vispārējās pamatnostādnes, kurās izklāstītas daudzgadu pamatievirzes, kas 2003. gadā[8] un 2005. gadā[9] tika atjaunotas, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes. Turklāt programma ir sniegusi atbalstu, novērtējot ENS un katru gadu pārskatot nodarbinātības pamatnostādnes (NP).

Sākot no 2004. gada, lielākā daļa darbību bija saistīta ar savstarpējas izglītošanas un citiem projektiem, kuri veicina sadarbību dalībvalstu starpā un paraugprakses apmaiņu starp tām. Minētās darbības tika apkopotas savstarpējas izglītošanās programmā (NIP)[10], lai labāk sasniegtu NVP programmas mērķus. Nodarbinātības komitejas ( EMCO ) apspriežu rezultātā ir radies vispārējs priekšstats par to, ka savstarpējas izglītošanās programma ir veicinājusi efektīvu paraugprakses nodošanu un ka īpaši atzīstama ir jauno dalībvalstu (DV) un kandidātvalstu (KV) līdzdalība. Līdzīgi darbības vietējās attīstības stratēģiju jomā un novatoriski pasākumi, kas vērsti uz valstu nodarbinātības dienestu (VND) modernizāciju, ir palīdzējušas DV starpā izplatīt labu darba tirgus praksi. Kopumā vērtējot, beidzamajos gados NVP darbībās vēl redzamāka ir kļuvusi paplašināšanās dimensija.

Turklāt Padomes programmās iekļautie politikas jautājumi ir pienācīgi atspoguļoti pētījumu un apsekojumu tematikā. Tieša NVP pētījumu saistība ar politiku ir atspoguļota, cita starpā, daudzajās analītisko un politikas dokumentu atsaucēs, valstu rīcības plānos (VRP) (kas patlaban ir integrēti Lisabonas reformu valsts līmeņa programmās). Šie pētījumi īpaši attiecībā uz jaunajām DV ir pierādījuši, ka tām ir potenciāls, lai iedvesmotu veikt politikas reformas.

Turklāt programma ir devusi iespēju VND starpā padziļināt sadarbību attiecībā uz kopējiem uzdevumiem un instrumentiem, piemēram, Eiropas VND piedāvāto vakanču pārraudzība. Tomēr viens atsevišķs piemērs neatspoguļo, cik vērienīga ir VND sadarbība, kura turklāt ir guvusi labumu no NVP izpētes, piemēram, attiecība uz ieguvumiem un aktīvas darba tirgus politikas (ADTPV) galvenajiem virzieniem, kā arī no VND dalības Eiropas nodarbinātības observatorijā (ENO).

Iespēja DV ekspertiem sazināties un sadarboties ne tikai saistībā ar savstarpējas izglītošanās programmu, bet arī prezidentūras konferenču, ENO, MISEP [11] un VND kontekstā, ir vēl viena sadarbības dimensija, kura ir sekmējusi VNP.

Īstenojot programmu, Komisija ir veikusi plaša spektra darbības[12], un pārskats par tām ir iekļauts Komisijas dienestu darba dokumentā[13], kas pievienots šim paziņojumam „Pārskats par galvenajām darbībām, kuras veiktas saistībā ar NVP”.

2.1. Darbs statistikas jomā un rādītāju pilnveidošana

ENS izmantojamie statistikas instrumenti tika attīstīti visā programmas periodā. Šis apstāklis ir īpaši veicinājis ENS uzraudzību saistībā ar Lisabonas programmu, kurā ir noteikti kvantitatīvie mērķi. Saistībā ar DT statistikas jomu lielāko daļu darba ir veicis Eurostat . Finansiāls atbalsts ir sniegts valstu statistikas birojiem un citām iestādēm ES valstīs, kā arī EBTZ un EEZ valstīs, kuras ir veicinājušas attiecīgās darbības, pievienošanās valstīs un kandidātvalstīs.

Tādējādi bija iespējams sasniegt divus galvenos mērķus: pilnveidojot pašreizējās datu bāzes un apsekojumus, uzlabot DT statistikas kvalitāti un padarīt pieejamus datus tādas jomās, kurās līdz šim statistiskā informācija nav bijusi. Ir izstrādāta jauna ar nodarbinātību saistīta statistika, piemēram, par brīvajām darba vietām, un tā ir paredzēta, lai uzraudzītu pieprasījuma pārmaiņas darba tirgū un no darba gūtā ienākuma nodokļa likmi[14].

Turklāt jānorāda, ka ilgtermiņa attīstībā ES ir kļuvusi par vadošo datu sniedzēju.

2.2. Analīze un izpēte

2.2.1. Tendenču analīze un uzdevumi, ieskaitot prognozēšanas jautājumus

Veicot analīzi, galvenā uzmanība bija pievērsta vairāk un labāku darba vietu izveides nosacījumiem un Eiropas Savienības nodarbinātības potenciāla novērtēšanai. Lai uzlabotu izpratni par Eiropas DT darbības principiem, un lai radītu pamatu ENS ilgtermiņa pilnveidošanai, iepriekš nosakot potenciāli jaunus jautājumus un problēmas, tika veikta uz nākotni vērsta analīze un pētījumi. Minētie jautājumi bija šādi: aktīvas darba tirgus politikas (ADTPV) virzieni un darba samaksa; arodveselība un nodarbinātības kvalitāte; prasmes un cilvēkkapitāls; tādu cilvēku grupas, kuri atrodas nelabvēlīgā situācijā; paplašināšanās; reorganizācija; migrācija un uzņēmuma attīstības dinamika un nodarbinātības rādītāji.

Ziņojumā „Nodarbinātība Eiropā”, kurš ir galvenais atsauces dokuments, ko Komisija ir sagatavojusi, pamatojoties uz ikgadējiem datiem, ir sniegta DT tendenču un ES nodarbinātības politikas virzienu analīze. Tajā ir sniegta arī svarīga informācija, lai pamatotu kopīgo nodarbinātības ziņojumu (KNZ) un ENS starpposmu pārskatus, un turklāt noteikts pamats darbībām saistībā ar analītiskiem jautājumiem un rādītāju pilnveidošanu[15].

2.2.2. Politikas izvērtēšana un novērtējums

No 2002. gada ir sākti vairāki projekti, kuri veicina ENS izvērtēšanu, pārskatīšanu, un no 2005. gada – nodarbinātības pamatnostādņu un valstu reformu programmu (VRP) vidusposma novērtēšana. Projektu atlase norisinājās pēc tam, kad tika izsludināti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus par to nodarbinātības politikas virzienu ietekmi, kuri ir veicināti, izmantojot ENS, un par dalībvalstīs gūtās pieredzes pilnveidošanu novērtēšanas jomā. Piemēram, šajā periodā Beļģijā, Francijā un Portugālē tika veiktas nodarbinātības politikas virzienu visaptverošas novērtēšanas. Minētās novērtēšanas bieži vien notika starpvalstu kontekstā, kas liecina par to, ka NVP programma ir darbojusies atbilstīgi mērķim – ES līmenī sekmēt koordinētus kvalitatīvas nodarbinātības politikas virzienus.

ENS pilnveidošanu ir veicinājuši arī abi ENO[16] tīkli, MISEP un SYSDEM [17], nodrošinot ar informāciju un salīdzinošiem pētījumiem par nodarbinātības un DT tendencēm valstīs, kuras ir ENO dalībnieces; ES DV, KV un EBTZ un EEZ valstīs. Saistībā ar ENS ir veikta arī šādu politikas virzienu novērtēšana. ENO pārskatā par pusgada rezultātiem joprojām aplūkoti tādi galvenie temati, kā, piemēram, gados vecāki darba ņēmēji, imigranti, darba kvalitāte, nereģistrēta nodarbinātība, jauniešu darbs un elastdrošība. Ar SYSDEM ir veikts arī būtisks ieguldījums, novērtējot valsts rīcības plānus (patlaban – valsts reformu programmas, skatīt iepriekš tekstā).

2.3. Paraugprakses apmaiņa un sadarbība visos līmeņos dalībvalstu starpā, un izpratnes veicināšana

2.3.1. Paraugprakses apmaiņa un sadarbība starp dalībvalstīm

Lai labāk izmantotu paraugprakses apmaiņas pieredzi un pamatojoties uz 1999. gada salīdzinošās pārskatīšanas programmu, 2004. gadā tika sākta savstarpējā izglītošanās programma, kurā uzmanība bija pievērsta galvenajiem tematiem, kā arī tās organizācijai un līdzdalībai tajā, paredzot mērķi – efektīvāka un plašāka pieredzes izplatīšana. Tas ir saistīts ar sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības lielāku līdzdalību. Ar savstarpējās izglītošanās programmu ir radīta iespēja ieinteresētajām pusēm DV, KV un EBTZ un EEZ valstīs savā valstī gūtās paraugprakses piemērus parādīt ES līmenī.

2.3.1.1. Ar valstu nodarbinātības dienestiem (VND) saistīti projekti[18]

Saskaņā ar NVP EEZ un kandidātvalstis NVD starpā tika noteikta un veicināta paraugprakse, kā arī notika tās apmaiņa, tādējādi uzlabojot to attiecīgo dienestu kvalitāti, kuros vēršas darba meklētāji un darba ņēmēji, un risinot jautājumus par vājajām vietām Eiropas DT. Saistībā ar šo tika publicēti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, lai modernizētu VND, tādējādi pienācīgi izpildītu uzdevumus, kas šīm iestādēm paredzētas ENS. Turklāt jauno DV pievienošanās radīja iespēju VND izstrādāt savstarpējus sinerģiskus projektus, un 2004., 2005. un 2006. gadā tika publicēti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, lai atbalstītu novatoriskas iniciatīvas dalībvalstu starpā.

VND sanāksmju vadītāji (prezidentūras pasākumi un divas sanāksmes gadā) turpināja pirms 10 gadiem izveidoto praksi, kas kalpoja tam, lai koordinētu un modernizētu nodarbinātības dienestus. Sanāksmes bija organizētas tā, lai pārrunātu un īstenotu būtiskas VND darbības, piemēram, paraugpakalpojumu izstrāde, lai izskaustu ilgstošu bezdarbu un atrisinātu īpašus jautājumus, kas skar DT pieprasījuma aspektu.

Tajās kandidātvalstīs, kuras 2004. gadā kļuva par 10 jaunajām dalībvalstīm, 2002. un 2003. gadā un Rumānijā, Bulgārijā, Horvātijā un Turcijā – 2006. gadā tika organizēti vairāki mācību semināri, kas bija paredzēti VND vadošajam personālam.

2.3.2. Informācija un izpratnes veicināšana

Salīdzinot ar AIS programmu, vairāk bija uzsvērta nepieciešamība īstenot aktīvu un pārredzamu informācijas politiku, lai visā Eiropas Savienībā veicinātu pilsoņu izpratni par ENS un to, kā šī stratēģija varētu skart tās iedzīvotājus. Lielā mērā ir atzīts, ka ENS paredzētajām saistībām visos līmeņos un visām ieinteresētajām personām (sociālajiem partneriem, pilsoniskajai sabiedrībai) jābūt caurskatāmām un ka sabiedrībai jābūt informācijai par tām.

Visā programmas periodā uzlabojās NVP atbalstīto iniciatīvu, ieskaitot pētījumus, redzamība. Rezultātu publicēšanai tika izmantotas dažādas metodes, piemēram, publikācijas par Nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības ĢD papīra formā un/vai elektroniski tīmekļa vietnē EUROPA , semināri un konferences, saziņas līdzekļi utt. Galvenie politikas secinājumi tika iekļauti lielākajos politikas dokumentos, ieskaitot KNZ un pārskatā.

No 2003. gada sāka publicēt ikgadējos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, lai, atbalstot informācijas izplatīšanu un veicinot izpratni par ENS, sekmētu kopīgas darbības informācijas jomā. Šādu iniciatīvu mērķis bija sniegt vispārīgu informāciju par ENS (tās mērķiem un loģisko pamatojumu, sasniegtajiem rezultātiem, īstenošanu un pārraudzību, iesaistīto iestāžu attiecīgajām atbilstības jomām), vienlaikus skaidri norādīt to, ka starp Eiropas līmeņa nodarbinātības politiku un tās virzieniem valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī ir savstarpēja mijiedarbība. Īpašas mērķgrupas (piemēram, reģionālo un pašvaldību iestāžu sanāksmju dalībnieki, sociālie partneri, pilsoniskā sabiedrība) vai īpaši temati (piemēram, iespēju vienlīdzība, ilgstoša bezdarba novēršana un atgriešanās darba tirgū, mobilitāte un mūžizglītība, nodarbinātības kvalitāte, aktīvas vecumdienas, iekļaujošs darba tirgus, imigrācija, iesaistīšanās darba tirgū un pienācīga darba samaksa) tika skarti, lai sekmētu labākas zināšanas un izpratni un lai veicinātu potenciālo ieinteresēto peronu iesaistīšanos. Turklāt minētās iniciatīvas ir veicinājušas to, ka ir palielinājusies izpratne par ENS galvenajiem mērķiem un politikas prioritātēm un par nodarbinātības politikas koordinēšanas pievienoto vērtību Eiropas līmenī.

Galvenie secinājumi, kas gūti analītiskajā darbā, tika sniegti ziņojumā „Nodarbinātība Eiropā”, kurā no 2006. gada ir iekļauti ikgadējā konferencē izplatītie materiāli un ENO publikācijas. Abas minētās publikācijas tiek plaši izplatītas ES un ārpus tās.

Tika organizēti vairāki semināri, konferences un citi lielāka mēroga pasākumi, lai izplatītu informāciju par NVP darbību rezultātiem. Piemēram, tas sakāms par pētījumiem, ko veica saistībā ar prioritāriem tematiem.

Informācijas jomā veiktās darbības vērienīguma ziņā skāra EP, NVP komitejas un EMCO locekļus, un tās darba grupas, un novērotājus, citus subjektus, piemēram, sociālos partnerus, ekspertus un personas, kuras ir iesaistītas citu Kopienas rīcības programmu īstenošanā, tādējādi palīdzot nodrošināt konsekvenci un papildināmību ar citām attiecīgām programmām, darbībām un iniciatīvām.

2.4. 2006. – Eiropas strādājošo mobilitātes gads

Plaša spektra darbības tika sāktas saistībā ar 2006. – Eiropas strādājošo mobilitātes gadu, kas palīdzēja sasniegt galvenos Eiropas gada mērķus, piemēram, šādus:

– veicināt izpratni par darba ņēmēju tiesībām (darba ņēmēju pārvietošanās brīvība) un par piedāvātajām iespējām, kā arī par instrumentiem, īpaši EURES , kuri pieejami, lai veicinātu mobilitāti, un par VND nozīmi saistībā ar to, utt.;

– īstenot ar mobilitātes jautājumiem saistītas pieredzes un paraugprakses apmaiņu;

–nostiprināt pamatu ES līmeņa zināšanām gan par darbaspēka, gan par ģeogrāfisko mobilitāti, sniedzot statistiskos datus par mobilitātes plūsmu gan ES, gan ārpus tās.

Tika organizēti 2000 informatīvi pasākumi, kuros iesaistījās personas, kuras darbojas mobilitātes jomā. Viens no veiksmīgāko pasākumu veidiem bija Eiropas darba biržas, kurās iesaistījās apmēram 200 000 dalībnieku, un tādējādi 230 Eiropas pilsētās darba devēji, darba ņēmēji un darba meklētāji savstarpēji varēja būt tiešā saiknē.

2.5. Vietējās nodarbinātības attīstība (VNA)

Tika atbalstīts darbavietu radīšanas potenciāls vietējā līmenī, ietverot sociālo ekonomiku, un veicinātas partnerības starp visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Lai uzlabotu zināšanas par veiksmīgām vietējās attīstības iniciatīvām un lai sekmētu jauninājumus, kā arī lai pilnveidotu analītiskus un metodiskus instrumentus Kopienas un valsts līmeņa nodarbinātības politikas vietējā elementa stiprināšanai, tika veikta VNA analīze.

2.6. NVP novērtēšana

Saskaņā ar VNP lēmuma 13. pantu tika veikta neatkarīga novērtēšana. Darbuzņēmējs 2005. gada maijā iesniedza vidusposma ziņojumu, kurā galvenā uzmanība bija pievērsta tāda līmeņa projektiem, kas finansēti saistībā ar VNP. Atjaunināts vidusposma ziņojums tika iesniegts 2005. gada decembrī, un tajā bija aplūkots programmas un politikas līmenis un apsvērts, kāda būtu pārskatītā Lisabonas procesa iespējamā ietekme uz NVP programmu. Nobeiguma ziņojumā novērtēti programmas kopējie rezultāti un sniegti ieteikumi attiecībā uz turpmākajām Kopienas programmām. Visbeidzot ex-post ziņojumā apkopoti secinājumi par visiem iepriekšējiem novērtēšanas ziņojumiem.

Novērtēšanas galvenie mērķi bija šādi:

– veicināt VNP, lai pilnveidotu un īstenotu ENS;

– panākt programmas konsekvenci un efektivitāti un

– novērtēt, cik lielā mērā ir sasniegti mērķi un kādi šķēršļi ir bijuši īstenošanas procesā.

Neatkarīgi no kopumā pozitīviem secinājumiem, kas sniegti par iepriekšminēto, savos ieteikumos novērtētāji uzsver nepieciešamību vienkāršot finanšu vadību un procedūras attiecībā uz projekta īstenošanu un aicina nodrošināt uzticamāku projektu uzraudzību, izmantojot jaunas informācijas tehnoloģijas, piemēram, datu bāzes. Turklāt tika secināts, ka jābūt aktīvākai informācijas politikai, ieskaitot projektu rezultātu labāku izplatīšanu un veiktās izpētes, apsekojumu un pētījumu kontroli. To varētu veikt, piemēram, projektos palielinot centienus un deleģējot atbildību projektu koordinatoriem, lai veicinātu DV sadarbību, informācijas izplatīšanu un izpildes kontroli. Visbeidzot ieteikumos ir iekļauts norādījums, ka aktīvāk jāiesaista programmas komiteja.

3. To valstu līdzdalība, kuras nav ES dalībvalstis

Atbilstīgi NVP lēmuma 7. pantam programma un tās darbības tika atvērtas EBTZ un EEZ valstīm (Īslandei, Norvēģijai un Lihtenšteinai) un pievienošanās valstīm, un kandidātvalstīm, kuras 2004. gada 1. maijā kļuva par Eiropas Savienības 10 jaunajām dalībvalstīm. Programmai 2003. gadā pievienojās arī kandidātvalstis Bulgārija, Rumānija, kā arī Turcija, un 2006. gadā – Horvātija.

Lai sagatavotos vispiemērotākajam jauno dalībvalstu pievienošanās veidam, Komisija pastiprināti sāka sakopot centienus, lai palīdzētu KV panākt politikas virzienu saskanību ar Lisabonas stratēģiju. Ziņojumā „Nodarbinātība Eiropā” regulāri tika analizētas darba tirgus tendences KV, tika izveidots politikas dialogs un, pamatojoties uz kopēji saskaņotiem standartiem, tika sagatavoti kopējā vērtējuma dokumenti par nodarbinātības politikas prioritātēm ( JAP ) attiecībā uz politikas norisēm. No 2003. gada turpmāk ir norisinājusies pakāpeniska visu KV līdzdalība NVP darbībās, ieskaitot NVP komitejas sapulcēs un informācijas sanāksmēs, semināros un konferencēs. Šo valstu iesaistīšanās NVP ir veicinājusi mācīšanos no dalībvalstīs veiktajām darbībām un ENS novērtēšanu, un Lisabonas programmā tā ir atbalstījusi ENS īstenošanas sagatavošanu. Tas ir ļāvis jaunajām DV paātrināt pilnīgu integrāciju ENS.

4. NVP komitejas loma, saiknes ar citām komitejām, programmām un organizācijām

NVP programmas komiteja, kurai bija gan vadības, gan padomdevēja funkcijas, tikās divreiz gadā. Tā pieņēma vispārējās pamatnostādnes darbību īstenošanai, ikgadējās darba programmas, noteica finansējuma sadalījumu starp pasākumiem, kā arī atlases kritērijus finansiāla atbalsta sniegšanai.

Lai nodrošinātu NVP darbību konsekvenci un papildināmību ar citām Kopienas programmām un iniciatīvām, tika izveidota sadarbība ar citām attiecīgajām komitejām, īpaši ar EMCO , un veikta koordinēšana. Lai gan apjoma ziņā NVP ir plašāka, tās darbības bija lietderīgas EMCO , un ar tam tika atbalstīts komitejas darbs. Turklāt EMCO pārstāvjiem piedaloties konferencēs un semināros, tā regulāri tika informēta par projekta rezultātiem. Vienlaikus īstenojot NVP, vērā tika ņemas darbības, ko veica Ekonomikas politikas komiteja (EPK) un tās darba grupa darba tirgus jautājumos.

Saistībā ar šo ir vērtīgi norādīt, ka ar ES pētniecības pamatprogramma atbalsta papildu pētniecības projektus un tīklus attiecībā uz daudziem no 2. sadaļā „Darbības ”aplūkotajiem jautājumiem, tādējādi dodot būtisku ieguldījumu ES izaugsmē, nodarbinātībā un sociālās kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā.

Ir turpināta pastāvošā sadarbība ar ESAO, SDO un Pasaules banku, piemēram, veicot kopējus pētījumus, informācijas un pieredzes apmaiņu un organizējot kopējas konferences un seminārus par plaša spektra jautājumiem, tostarp, par cilvēkkapitālu, migrāciju un VNA. Sadarbība un kopfinansēšana ir turpinājusies ESAO programmā LEED [19]. Turklāt Komisija ir nodrošinājusi saikni ar decentralizētajām aģentūrām, īpaši ar Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu Dublinā.

5. Secinājumi

Visā programmas periodā (2002. –2006.) NVP ir veicinājusi Eiropadomes Lisabonas sanāksmē izvirzīto stratēģisko mērķu sasniegšanu, dodot iespēju Kopienai no jauna paredzēt nosacījumus attiecībā uz pilnīgu nodarbinātību, kā minēts NVP.

Programma tika īstenota atbilstīgi galvenajiem mērķiem. Īstenojot lēmuma 4. punktā minētos Kopienas pasākumus, katram no mērķiem bija pievērsta vislielākā uzmanība. VNP darbības šādi ir veicinājušas ENS pilnveidošanu, izpildes kontroli un novērtēšanu un ir bijušas pamatā ENS saskaņotai pieejai. Turklāt tajā darbības bija vērstas uz statistikas un rādītāju uzlabošanu, tika analizēti galvenie jautājumi attiecībā uz ES DT attīstību, izvērtēti un novērtēti politikas virzieni un veicināta paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstīm un veicināta izpratne ES pilsoņu vidū. Īpaša uzmanība tika pievērsta darbībām, kas sekmē VNA. Lai izraisītu būtiskas pārmaiņas, Komisija, īstenojot NVP, pievērsa uzmanību ne tikai reāliem īstermiņa rezultātiem, bet arī vidējā laikposmā un ilgtermiņā gūtiem rezultātiem. Uzsvērta tika arī laba pārvaldība, salīdzinošās pārskatīšanas, kā arī informācijas darbības.

ES 2004. gadā pievienojās 10 jaunās dalībvalstis. Šo valstu pakāpeniska līdzdalība NVP veicināja mācīšanos no ENS novērtēšanas ES-15 un palīdzēja tām būt labāk sagatavotām pilnīgai integrācijai ENS.

Darbību pamatā bija mērķis visā ES nodrošināt labu izpratni par ENS, tā lai plaša sabiedrība un interešu grupas, piemēram, politikas veidotāji, sociālie partneri, reģionālā un pašvaldību iestādes un citi subjekti, ieskaitot pilsonisko sabiedrību, apzinātos savu potenciālu attiecībā uz ekonomikas un sociālā uzplaukuma veicināšanu un būtu mudināti sekmēt tā sasniegšanu. Salīdzinot ar AIS programmu, vairāk tika uzsvērta nepieciešamība īstenot aktīvu un caurredzamu informācijas politiku, visā Eiropas Savienībā veicināt visu pilsoņu izpratni par ENS galvenajiem aspektiem to, kā tā varētu ietekmēt sabiedrību.

BUDŽETA PIELIKUMS

Budžets, ko piešķīrusi Padome un Eiropas Parlaments € 55 milj.+ € 5 milj. saistībā ar paplašināšanos 2004. gadā Kopsummai € 60 milj. tika pieskaitīti ieguldījumi, kurus ir piešķīrušas kandidātvalstis un EBTZ/EEZ valstis, kas piedalījās programmā, un tie 2006. gadā pārskaitītie līdzekļi, kuri netika izmantoti 2004. un 2005. gadā, un visā programmas periodā pieejamais finansējums kopā bija € 64 590 390. Sadaļa ziņojumā Projekta veids 2002 2003 2004 2005 2006 BUDŽETS/LĪDZEKĻI – KOPĀ 5 000 000 10 486 434 14 804 096 16 337 600 17 962 260 2.1 Darbs statistikas jomā un rādītāju pilnveidošana Pastarpināta pilnvaru deleģēšana EUROSTAT 1 262 376 1 665 745 1 324 343 4 541 636 1 082 119 Pārējais darbs statistikas jomā 333 602 449 734 49 284 2.1. Darbs statistikas jomā un rādītāju pilnveidošana – KOPĀ 1 262 376 1 665 745 1 657 945 4 991 370 1 131 403 2.2 Analīze un pētniecība, t.sk., 2.2.1 Tendenču analīze un uzdevumi, ieskaitot prognozēšanas jautājumus Pētījumi un apsekojumi (ieskaitot konferences, seminārus, kas paredzēti rezultātu sniegšanai) 418 249 1 142 924 1 112 625 1 067 837 1 667 995 3 pētījumi saistībā ar 2006. – Eiropas strādājošo mobilitātes gadu (ieskaitot seminārus, kas paredzēti rezultātu sniegšanai) 124 453 458 610 2.2.1. Tendenču analīze un uzdevumi, ieskaitot prognozēšanas jautājumus – STARPSUMMA 418 249 1 142 924 1 112 625 1 192 290 2 126 605 2.2.2 Politikas izvērtēšana un novērtējums: Novērtēšanas pētījumi (ieskaitot VND novērtēšanas projektus un ALMP efektivitāti/ietekmi) 99 800 261 600 189 650 441 778 Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus. Novērtēšanas prakses pilnveidošana: 6 projekti 2003.–2005. gadā 557 398 Sadaļa ziņojumā Projekta veids 2002 2003 2004 2005 2006 Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus. Projekti, kas veicina ENS novērtēšanu(valsts līmeņa novērtēšanas prakse) 2002.–2003., 2005.–2007. un 2006.–2008. 190 000 519 620 610 414 2006. – Eiropas strādājošo mobilitātes gads (ieskaitot Eurobarometer apsekojumu par tiesību izpratni un instrumentiem darba ņēmēju mobilitātes jomā un 2006. – Eiropas gada novērtējumu) 316 552 2.2.2. Politikas izvērtēšana un novērtējums – STARPSUMMA 289 800 557 398 261 600 709 270 1 368 744 2.2. Analīze un pētniecība – KOPĀ 708 049 1 700 322 1 374 225 1 901 560 3 495 349 2.3 Paraugprakses apmaiņa, sadarbība dalībvalstu starpā un izpratnes veicināšana, t.sk., 2.3.1 Paraugprakses apmaiņa un sadarbība starp dalībvalstīm: Galvenās darbības Salīdzinošās novērtēšanas programma (ieskaitot pētījumus par ADTPV paraugpraksi) / savstarpējas izglītošanās programma (ieskaitot atbalsta dienestus, sanāksmes saistībā ar salīdzinošo pārskatīšanu un tematiskos pārskatus) 2002.–2006. 283 970 1 433 440 765 739 891 642 982 116 Eiropas nodarbinātības observatorija (tīkls) 2002.–2006. 1 018 480 1 797 182 1 160 545 988 208 938 208 Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus. Izpratnes veicināšana par ENS: kopīgas darbības informācijas jomā 2003.–2005. 430 974 Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus. Ietekmes novērtēšanas projektu izpildes kontrole un izpratnes veicināšana par ENS (kopīgas darbības informācijas jomā – izplatīšana) 2004.–2006. 1 228 181 Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus. Izpildes kontrole un izplatīšanas darbības attiecībā uz ENS savstarpējas izglītošanās programmu 2005.–2007. un 2006.–2008. 1 122 747 526 275 2006. – Eiropas strādājošo mobilitātes gads (konferences un semināri, ieskaitot nobeiguma konferenci) 863 291 Sadaļa ziņojumā Projekta veids 2002 2003 2004 2005 2006 2006. – Eiropas strādājošo mobilitātes gads (ieskaitot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus novatoriskām darbībām attiecībā uz paraugprakses apmaiņas iniciatīvām darba ņēmēju un sociālo partneru mobilitātes paraugprakses apmaiņas iniciatīvām, pēc kurām seko konference) 183 446 2 019 273 Pētījumi (ieskaitot paraugprakses noteikšanu, lai palielinātu nodarbinātības iespējas un lai gados vecāki darba ņēmēji ilgāk paliktu darba tirgū; novecošanās un nodarbinātība) 199 550 Galvenās darbības –starpsumma 1 302 450 3 661 596 3 354 015 3 186 043 5 329 163 VND projekti: Semināri (ieskaitot mācību seminārus VND vadībai, VND un PRES seminārs, profesionālo orientāciju VND un VND vadītāju 12.-19. sanāksmi) 117 503 499 781 395 674 80 275 663 558 Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus. Vadības un strukturālas izmaiņas saistībā ar IKT attīstību 2004. gadā Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus. Instrumentu aplūkošana saistībā ar tādu personu grupām, kuras ilgstoši ir bezdarbnieki, darba tirgus 2004. Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus. VND modernizācija (novatoriski starpvalstu projekti) 2004.–2008. 300 000 1 091 436 1 064 001 Pētījums (ieskaitot seminārus) (MVU – parauguzņēmumi darba ņēmēju mobilitātes jomā un VND). 250 000 VND projekti – starpsumma 117 503 499 781 695 674 1 171 711 1 977 559 2.3.1. Paraugprakses apmaiņa un sadarbība starp dalībvalstīm – STARPSUMMA 1 419 953 4 161 377 4 049 689 4 357 754 7 306 722 |

Grieķijas, Itālijas, Īrijas, Nīderlandes, Apvienotās Karalistes, Austrijas, Somijas un Vācijas prezidentūras laikā organizētās prezidendūras konferences | 799 152 | 569 753 | 476 238 | 736 856 | 872 400 |

Kopīgi semināri ar ESAO, Pasaules banku, Japānu un ASV | 84 405 | 308 464 |

MISEP sanāksmes 2005. un 2006. gadā | 56 711 | 188 530 |

Atbalsts EMCO semināriem (ekspertu sanāksmes) | 145 345 | 160 903 |

Konferences – starpsumma | 799 152 | 654 158 | 476 238 | 1 247 376 | 1 221 833 |

Informācijas, izpratnes veicināšanas un izplatīšanas projekti: |

Nodarbinātības nedēļa 2002.–2005. | 97 504 | 83 916 | 45 474 |

Publikāciju programma 2003.–2006. (ieskaitot 2003.–2006. gada ziņojumu „Nodarbinātība Eiropā” un ziņojuma izplatīšanas pirmo konferenci). | 105 801 | 309 792 | 196 419 | 338 317 | 485 543 |

Darba grupa nodarbinātības jautājumos; augsta līmeņa darba grupa (8 sanāksmes) 2003. | 54 500 |

2006. – Eiropas strādājošo mobilitātes gads (pasākumi, publikācijas, reklāmas un izpratnes veicināšanas materiāli) | 372 538 | 951 320 |

Eurobarometer apsekojums, lai novērtētu ENS un ESF 2006. un ESF iniciatīvas, atbalstot nodarbinātību turpmākajos 50 gados | 675 012 |

Ekspertu sanāksmes, lai izplatītu darbību un pētījumu rezultātus (neatkarīgu ekspertu un spīkeru iesaistīšana) | 187.322 |

Informācijas, izpratnes veicināšanas un izplatīšanas projekti – starpsumma | 203 305 | 364 292 | 280 335 | 756 329 | 2 299 197 |

2.3. Paraugprakses apmaiņa, sadarbība dalībvalstu starpā un izpratnes veicināšana – KOPĀ | 2 422 410 | 5 179 827 | 4 806 262 | 6 361 459 | 10 827 752 |

19 projektu priekšlikumu novērtēšana. Darbības vietēja līmeņa saistību izpildes veicināšanai nodarbinātības jomā | 192 800 |

ESAO / LEED konvencija. 2002.–2003., 2004.–2005. un 2006.–2007. | 266 500 | 500 000 | 660 000 |

IDELE (Paraugprakses noteikšana, izplatīšana un apmaiņa VNA jomā un labākas pārvaldības veicināšana) 2003.–2005. | 400 000 | 400 000 | 400 000 |

VNA brošūras. Rokasgrāmata par VNA stratēģiju pilnveidošanu 2004. un VNA rokasgrāmata jaunajām dalībvalstīm 2006. | 45 000 | 300 000 |

Vietējo dalībnieku vienošana (sadarbības tīkls) 2005.–2007. | 522 425 |

Kopīgs ES un ASV seminārs par savstarpējas sadarbības jautājumiem, kas skar VNA, 2005. | 76 537 |

2.5. Vietējās nodarbinātības attīstība – KOPĀ | 266 500 | 592 800 | 2 039 230 | 998 962 | 960 000 |

2.6. Programmas novērtēšana – KOPĀ | 638 604 |

LĪDZEKĻI KOPĀ – Padomes un EP Lēmums par NVP (ieskaitot ieguldījumus, kurus ir piešķīrušas kandidātvalstis un EBTZ/EEZ valstis, un programmas pēdējā – 2006. gadā pārskaitītie līdzekļi, kuri netika izmantoti 2004. un 2005. gadā. | 5 000 000 | 10 486 434 | 14 804 096 | 16 337 600 | 17 962 260 |

[1] OV L 170, 29.6.2002. – 2002. gada 10. jūnija Lēmums 1145/2002/EK.

[2] SEC (2005) 677.

[3] Starpziņojumā iekļautā informācija attiecas uz laikposmu līdz 2004. gada 30. novembrim.

[4] OV L 63, 4.3.1998., 26. lpp.

[5] http://ec.europa.eu/employment_social/progress/index_en.html.

[6] Kā secināts AIS programmas nobeiguma ziņojumā – COM (2004) 323, galīgā redakcija.

[7] Paraugprakses noteikšana, izplatīšana un apmaiņa LED jomā un labākas pārvaldības veicināšana. http://ec.europa.eu/employment_social/local_employment/project_idele_en.htm.

[8] OV L 197/13, 5.8.2003.

[9] OV L 205/21, 6.8.2005.

[10] http://ec.europa.eu/employment_social/employment_strategy/peer_en.htm.

[11] MISEP (Abpusējas informācijas sistēma Eiropas nodarbinātības politikas jautājumos), par darba tirgu atbildīgo ministriju un VND tīkls (2 locekļi no katras EEO valsts).

[12] Informācija par pabeigtajiem projektiem, arī par nobeiguma ziņojumu, atrodama šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/employment_social/incentive_measures/activities_en.htm.

[13] SEC (2008)…

[14] Komisija un ESAO 2005. gadā kopīgi sāka pētījumu, kas bija šā projekta turpinājums.

[15] Komisijā Ekonomikas un finanšu lietu ĢD veic pārējo analītisko darbu, un tā rezultāti ir publicēti ES ekonomikas ikgadējā pārskatā un Eiropas ekonomikas politikas dokumentos.

[16] http://europa.eu.int/comm/employment_social/employment_analysis/observatory_en.htm.

[17] SYSDEM (Kopienas nodarbinātības dokumentācijas sistēma), neatkarīgu DT ekspertu tīkls (viens loceklis no katras ENO valsts).

[18] http://ec.europa.eu/employment_social/employment_strategy/pub_empl_services_en.htm and http://ec.europa.eu/employment_social/incentive_measures/activities_en.htm.

[19] http://www.oecd.org/department/0,2688,en_2649_34417_1_1_1_1_1,00.html.