52008DC0241

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 13.5.2008

COM(2008) 241 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Energoefektivitātes paaugstināšana ar informācijas un sakaru tehnoloģijām

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Energoefektivitātes paaugstināšana ar informācijas un sakaru tehnoloģijām(Dokuments attiecas uz EEZ)

Eiropadomes 2007. gada pavasara sanāksmē valstu un valdību vadītāji uzsvēra, cik svarīgi ir izstrādāt ilgtspējīgu integrētu Eiropas klimata un enerģētikas politiku, un pieņēma enerģētikas un klimata dokumentu paketi, lai virzītu ES uz konkurētspējīgu un drošu energoekonomiku, vienlaikus veicinot energoefektivitāti un klimatam nekaitīgus enerģijas resursus[1]. Šajā jomā Eiropas trīs galvenie uzdevumi ir cīnīties ar klimata pārmaiņām, garantēt drošu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģiju un veidot Eiropas ekonomiku par 21. gadsimta ilgtspējīgas attīstības paraugu.

Eiropadomes apņemšanās pārvērst Eiropu par zemu oglekļa emisiju un augstas energoefektivitātes tautsaimniecību nozīmē, ka Eiropas ekonomikas izaugsme, kas ir svarīgs faktors pilnīgas nodarbinātības un iekļaušanas panākšanai, jānodala no enerģijas patēriņa. Pašreizējās tendences nav ilgtspējīgas. Ja neko nemainīsim, sagaidāms, ka ES enerģijas galapatēriņš līdz 2012. gadam pieaugs par 25%, būtiski palielinot siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST)[2] var būtiski samazināt ekonomikas energointensitāti[3] un palielināt energoefektivitāti[4] jeb samazināt emisijas un veicināt ilgtspējīgu izaugsmi. Lai sasniegtu vērienīgos mērķus un tiktu galā ar paredzamajiem uzdevumiem, Eiropai jānodrošina IST risinājumu pieejamība un pilnvērtīga izmantošana.

Jaunās tendences ļauj Eiropai modernizēt savu ekonomiku, pieskaņojot to nākotnes situācijai, kurā tehnoloģija un sabiedrība pielāgosies jaunām vajadzībām un inovācijas piedāvās jaunas iespējas. IST ne vien paaugstinās energoefektivitāti un palīdzēs cīnīties pret klimata pārmaiņām, bet arī stimulēs uz IST balstītu energoefektivitātes tehnoloģiju tirgus palielināšanos un izvirzīšanos vadībā, tādējādi veicinot Eiropas rūpniecības konkurētspēju un radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, šī paziņojuma mērķis ir informēt par IST pašreizējo un potenciālo ietekmi uz energoefektivitātes paaugstināšanu, veicinot atklātas diskusijas starp interesentiem vairākās izraudzītās nozarēs. Pirmais posms energoefektivitātes paaugstināšanā ar IST ir izveidot sadarbību starp IST un enerģētikas nozares interesentiem, lai panāktu sinerģiju. Tad iesaistīties jaunā sadarbības formā un inovatīvā līderībā tiks aicināti uzņēmēji, valsts iestādes un plašāka sabiedrība.

SITUāCIJAS APRAKSTS

2007. gadā tika izkristalizējās nepieciešamība par ES politiskās programmas centrālo elementu izvirzīt apvienoto klimata un enerģētikas politiku, kas ir būtiska gan Lisabonas stratēģijai, gan atjaunotajām ilgtspējīgas attīstības stratēģijām, kā arī ģeopolitiskajā ziņā, ņemot vērā naftas rezerves un cenas. Eiropadome noteica precīzus un juridiski saistošus mērķus, kas kalpo kā Eiropas apņēmības simbols.

Vēlāk, 2008. gada 23. janvārī, Eiropas Komisija pieņēma tālejošu konkrētu pasākumu paketi[5], parādot, ka saskaņotie klimata pārmaiņu mērķi ir tehniski un ekonomiski iespējami un piedāvā unikālu uzņēmējdarbības iespēju tūkstošiem Eiropas uzņēmumu.

Paziņojumā izmantots un atbalstīts Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskais plāns un vairāki citi Eiropas Komisijas pasākumi, kas pārstāv dažādas nozares, bet vienotu mērķi — mazināt klimata pārmaiņas.

Tāpēc, ja Eiropa vēlas sasniegt vērienīgos mērķus, tai pilnībā jāizpēta un jāizmanto IST ietekme uz energoefektivitāti visās ekonomikas nozarēs, tostarp veicinot iedzīvotāju paradumu maiņu un paaugstinot resursu izmantošanas efektivitāti, vienlaikus samazinot piesārņojumu un bīstamo atkritumu daudzumu.

Lai piešķirtu IST galveno lomu energoefektivitātes pasākumos un ļautu realizēties visam potenciālam, jāveic šādi uzdevumi:

- pirmkārt, jāveicina jaunu IST risinājumu pētniecība un to ienākšana tirgū — tā lai turpinātu samazināties ekonomikas energointensitāte , palielinoties komponentu, iekārtu un pakalpojumu intelektiskumam;

- otrkārt, vajadzīgi pasākumi, kas ļautu IST nozarei pašai kļūt par paraugu, samazinot patērēto enerģiju — IST nozare rada apmēram 2 % CO2 emisiju pasaulē[6], bet tā caurvij daudzas ekonomikas un sociālās jomas, un plašāka IST izmantošana radīs enerģijas ietaupījumus citās nozarēs;

- treškārt un galvenokārt ir svarīgi veicināt strukturālas pārmaiņas , lai realizētu IST potenciālu energoefektivitātes paaugstināšanā visā tautsaimniecībā, piemēram, izmantojot IST uzņēmējdarbības procesos, aizstājot fiziskus produktus ar tiešsaistes pakalpojumiem („dematerializācija”), pārceļot uzņēmējdarbību uz interneta vidi (piemēram, banku pakalpojumi, nekustamie īpašumi) vai izmantojot jaunas darba metodes (videokonferences, telekonferences).

Turpmākajās paziņojuma nodaļās izklāstīti galvenie aspekti, kas jāņem vērā trīs prioritārajās jomās.

PROBLēMAS RISINāJUMA MEKLēšANA. POLITIKAS VIRZIENI TURPMāKAI RīCIBAI.

Šī paziņojuma nolūkā tika organizētas plašas interesentu apspriedes[7], kurās tika atbalstīts viedoklis, ka vispiemērotākais veids, kā paaugstināt energoefektivitāti, izmantojot IST, ir izvēlēties dažus pasākumus jomās ar augstu potenciālo ietekmi.

Šī paziņojuma uzmanības centrā ir divas galvenās jomas:

- IST nozare , neliels, bet pamanāms enerģijas patērētājs — izmantojot pētniecību un tehnoloģiju attīstību un tehnoloģiju pārņemšanu tirgū, uzlabojot energoefektivitāti komponentu, sistēmu un lietojumu līmenī un izmantojot zaļo iepirkumu un aizstājējtehnoloģijas.

- IST kā energoefektivitātes paaugstināšanas metode visā tautsaimniecībā, izmantojot jaunus uzņēmējdarbības modeļus un visu procesu un darbību labāku pārraudzību un precīzāku kontroli. Ieguvēji būs visas ekonomikas nozares, kas arvien vairāk pamatojas uz IST, kaut arī dažādā mērā, bet sākotnēji lielākā vērība tiks veltīta elektrotīklam , energoviedām mājām un ēkām un viedam apgaismojumam .

Lai izmēģinātu jauninājumus šajās divās jomās, prioritāra ir pilsētu pašvaldību sadarbība un līdzdarbība. Pilsētās dzīvo gandrīz puse pasaules iedzīvotāju, tās patērē vairāk nekā 75 % pasaules enerģijas un rada 80 % siltumnīcefekta gāzu emisiju. Eiropā[8][9] un pasaulē[10]ir uzsāktas vairākas iniciatīvas, kuru uzmanības centrā ir pilsētas, un ir paredzēts izveidot sadarbību ar esošajiem tīkliem, ja iespējams, izstrādājot IST iniciatīvas kopā ar pilsētām un pilsētās.

Informatīvā nolūkā un lai strukturētu dialogu šajās divās jomās, tiks uzsākts apspriežu un partnerības process[11] par IST ietekmi uz energoefektivitātes paaugstināšanu. Šīs horizontālās darbības mērķis ir veicināt sadarbību un savstarpējo sapratni starp visiem enerģētikas un IST nozares dalībniekiem, tostarp reģioniem, pilsētām un pārvaldes iestādēm.

IKT radītās „oglekļa pēdas” samazināšana

Organizācijas „oglekļa pēda” ir tās radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzums. To aprēķina, ņemot vērā enerģijas patēriņu, komandējumus un visus organizācijas darbības komponentus, kas patērē enerģiju vai rada atkritumus un blakusproduktus. Organizācija ir oglekļa ziņā neitrāla, ja emitētā oglekļa daudzums un piesaistītā oglekļa daudzums (piemēram, stādot kokus) ir līdzsvarā.

IST nozare atrodas īpašā situācijā un var rādīt priekšzīmi oglekļa pēdas samazināšanā, izmantojot strukturālas pārmaiņas un inovācijas , kā arī rodot un izstrādājot efektīvus risinājumus, kurus var pārņemt citas sociālekonomiskās nozares.

IST nozare kā galvenais strukturālo pārmaiņu rosinātājs

Risināmā problēma

„Strukturālas pārmaiņas” nozīmē mainīt veidu, kādā organizācija darbojas. Tas notiek, piemēram, aizstājot produktus ar tiešsaistes pakalpojumiem (piemēram, uzņēmuma izplatītie biļeteni), pārvietojot uzņēmējdarbību uz interneta vidi (piemēram, klientu palīdzības dienestus), izmantojot jaunas darba metodes (tāldarbs un elastīgs darba režīms, ko sekmē videokonferenču un teleklātbūtnes rīki) un izpētot iespējas izmantot „zaļos” piegādātājus un enerģiju no atjaunojamiem resursiem.

Turpmākā rīcība

- Izmēģinājuma projekta veidā kopā ar IST nozari izpētīt iespēju uzveidot brīvprātīgu vienošanos par

- „zaļo” iepirkumu IST nozarē, lai panāktu to, ka šī nozare kļūst oglekļa ziņā neitrāla.

- Veicināt paraugprakses apmaiņu, pilnveidojot izpratni par attiecīgajiem procesiem un iemesliem, kāpēc konkrēta risinājuma ieviešana ir vai nav sekmīga.

Paraugprakses piemērs

British Telecom pēc Dow Jones Sustainability Index [12] septīto gadu pēc kārtas atzīts par pasaules vadošo telekomunikāciju uzņēmumu un par 60 % samazinājis oglekļa emisijas Apvienotajā Karalistē, salīdzinot ar 1996. gada rādītāju. Uzņēmums noteicis nākamo mērķi — līdz 2016. gadam samazināt emisijas par 80 %, salīdzinot ar 1996. gadu.

IST – lielākais inovāciju veicinātājs

Risināmā problēma

Pētniecība galvenokārt koncentrējas uz IST komponentu, apakšsistēmu un galasistēmu energointensitātes samazināšanu. Uz attīstību mikroelektronikā un nanoelektronikā joprojām attiecas Mūra likums[13], bet jaunās tehnoloģijas, piemēram, uz kvantiem un fotoniku balstītās, var nodrošināt ievērojamu jaudu par krietni mazāku enerģijas patēriņu, nekā tas vajadzīgs patlaban.

Milzīgas izmaiņas skārušas ekrānus. Veco katodstaru lampu (CRT) aizstāšana ar šķidro kristālu ekrānu (LCD) ievērojami paaugstināja energoefektivitāti[14], un šo attīstību turpinās ilgas ekspluatācijas organiskais gaismstarotājs (OLED).

Datu centru enerģijas patēriņš pieaug — patlaban 15–20 % no datu centru ekspluatācijas izdevumiem tiek maksāti par elektroenerģiju un dzesēšanu. 60W serveru izmantošana (tie patērē apmēram tikpat, cik parasta kvēlspuldze) kopā ar citām datortehnoloģijām var potenciāli radīt apmēram 20–70 % kopējo energoietaupījumu atkarībā no izmantojuma[15]. Tā kā visām IST un patērētāju elektronikas iekārtām vajadzīga enerģijas pārveide, joprojām aktuāls jautājums ir energoelektronika.

Turpmākā rīcība[16]

- Sekmēt jaunu augsta energopotenciāla IST tehnoloģiju un lietojumu pētniecību un tehnoloģiju attīstību (PTA). Šajā aspektā jāizmanto ES Septītās pamatprogrammas IST temats, kā arī valsts un reģionālās pētniecības programmas.

- PTA tehnoloģiju un komponentu jomā, paaugstinot energoefektivitāti, tostarp aptverot skaitļošanu, ekrānus un energoelektroniku;

- PTA energoefektīvu lietojumu un pakalpojumu jomā.

- Atbalstīt energoefektīvu IST pētniecības rezultātu ieviešanu, izmantojot valsts un reģionālās programmas, ES Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammu un attiecīgās kohēzijas politikas darba programmas.

- Liela mēroga eksperimentālie projekti IST pēdas noteikšanai.

Paraugprakses piemērs

Agrāk datora darbības rādītāju uzlabošana notika ar arvien ātrākiem procesoriem, kas patērēja aizvien vairāk enerģijas. HiPEAC un citi Sestās pamatprogrammas pētniecības projekti pierādīja, ka darbības rādītājus var uzlabot ar vairākiem paralēliem „lēniem” procesoriem vienā mikroshēmā, tādējādi atsaistot darbības rādītājus no enerģijas patēriņa.

2.2. IST — energoefektivitātes veicinātājas visās ekonomikas nozarēs

IST potenciāls enerģijas patēriņa samazināšanā būtiski ietekmēs energoefektivitātes paaugstināšanu visās ekonomikas nozarēs. Tīklā saslēgti iegulti komponenti paaugstina sistēmu intelektiskumu (piemēram, automašīnās, ražotnēs), ļaujot optimizēt darbību dažādās vidēs.

Tiek ierosināts sākotnēji koncentrēties uz elektrotīklu , energoviedām mājām un ēkām un viedu apgaismojumu (to relatīvā nozīmīguma un uzlabojumu potenciāla dēļ). No citām nozarēm ievērojams enerģijas taupīšanas potenciāls ir rūpniecībai un transportam[17] (aplēses paredz līdz 2020. gadam ap 25 % un 26 % lielu ietaupījumu no kopējā primārā enerģijas patēriņa).

2.2.1. Elektrotīkla uzlabošana — no ražošanas līdz sadalei

Risināmā problēma

Nepieciešamība modernizēt elektrotīklu sīki aprakstīta Energoefektivitātes rīcības plānā. Enerģijas pārveides nozare, kur dominē elektroenerģijas ražošana, patērē apmēram vienu trešdaļu visas primārās enerģijas. Ņemot vērā potenciālu elektroenerģijas ražošanā (pēc aplēsēm tas varētu būt 30–40 %) un ievērojamos zudumus transportēšanas (2 %) un sadales (8 %) procesā, ir ļoti svarīgi paaugstināt pārveides efektivitāti, samazināt zudumus un noteikt visas potenciālās problēmas, pirms tās apdraud piegādes[18].

IST ir viens no galvenajiem instrumentiem ne vien zudumu samazināšanā un efektivitātes paaugstināšanā, bet arī arvien sadalītāka elektrotīkla pārvaldībā un kontrolē, lai panāktu stabilitāti un paaugstinātu drošību, kā arī palīdzētu izveidot sekmīgi funkcionējošu elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgu . Elektrotīkls strauji mainās. Eiropas enerģijas tirgus liberalizācijas, vietējo energotīklu skaita pieauguma, atjaunojamo enerģijas resursu integrācijas, koģenerācijas un mikroražošanas izplatības (mikrotīkli, virtuālās elektroenerģijas ražotnes) un jaunu lietotāju pieprasījuma dēļ nepieciešamas modernākās monitoringa un kontroles, kā arī elektroniskas elektroenerģijas tirdzniecības tehnoloģijas.

Turpmākā rīcība

- Sekmēt informētību un informācijas un paraugprakses apmaiņu saistībā ar jauniem decentralizētas ražošanas uzņēmējdarbības modeļiem .

- Nostiprināt starpdisciplināru PTA elektrotīklu IST jomā, iesaistot gan IST, gan enerģētikas nozares zinātniekus. Šajā aspektā jāizmanto ES Septītā pamatprogramma, kā arī valsts un reģionālās pētniecības programmas.

- Atbalsts PTA darbībām, kas attiecas uz vairākām nozarēm un tematiem un ir saistītas ar energoefektivitāti. Iespējamie temati ir šādi: aparatūras komponenti, monitorings un kontrole, kompleksu elektrosistēmu pārvaldība, intelektiskas uzskaites sistēmas un decentralizēta ražošana.

- Sekmēt valsts un reģionālo programmu, attiecīgo kohēzijas politikas darba programmu un ES Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas izmantošanu, lai izplatītu IST vadīta monitoringa un kontroles pētniecības rezultātus saistībā ar decentralizētu elektroenerģijas ražošanu.

- Liela mēroga eksperimentālie projekti par IST vadītām decentralizētas ražošanas sistēmām, integrējot koģenerācijas/ virtuālas ražotnes pieeju.

Paraugprakses piemērs

Dānijā patlaban puse saražotās elektroenerģija nāk no decentralizētiem tīkliem, koģenerācija veido 80 % vietēja mēroga siltumapgādes un vēja enerģija — ap 20 % kopējās elektroenerģijas. Rezultātā oglekļa dioksīda emisijas samazinājušās no 937 gramiem uz kilovatstundu 1990. gadā līdz 517 gramiem uz kilovatstundu 2005. gadā.

2.2.2. Energoviedas mājas un ēkas

Risināmā problēma

Vairāk nekā 40 % enerģijas patēriņa Eiropā ir saistīti ar ēkām (dzīvojamām, sabiedriskām, komerciāli izmantotām un ražošanas ēkām)[19]. Energoefektivitātes rīcības plānā lēsts, ka lielākais rentablu enerģijas ietaupījumu potenciāls ir dzīvojamo ēku (ap 27 %) un komerciālo ēku sektorā (ap 30 %)[20].

Modernas, elastīgas un integrētas, uz IST balstītas energovadības sistēmas gan jaunām, gan vecām ēkām kopā ar plašu dabiskā apgaismojuma un ventilācijas kontroli, kā arī labāku izolāciju (logiem, grīdām un griestiem) ne vien samazinās enerģijas patēriņu, bet arī palielinās drošību un drošumu, sekmēs labklājību un automatizētu dzīves vidi.

Šādas sistēmas, tostarp vieda uzskaite un moderna vizualizēšana, var pastāvīgi reģistrēt datus par to, kas ēkā notiek un kā darbojas iekārtas, un ievadīt šos datus (kognitīvā) kontroles sistēmā, lai optimizētu enerģijas patēriņa rādītājus. Vienlaikus jāpaaugstina izpratne par enerģijas patēriņu, lai stimulētu paradumu maiņu gan mājsaimniecībās, gan uzņēmumos.

Turpmākā rīcība

- Veicināt starpdisciplināru PTA, iesaistot gan IST, gan būvniecības nozares zinātniekus. Šajā aspektā jāizmanto ES Septītā pamatprogramma, kā arī valsts un reģionālās pētniecības programmas.

- Atbalstīt PAT darbības, kas attiecas uz vairākām nozarēm un tematiem. Iespējamie temati ir šādi: Enerģijas vizualizācija, energovadības sistēmas ēkām un ēku grupām.

- Sekmēt valsts un reģionālo programmu, attiecīgo kohēzijas politikas darba programmu un ES Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas izmantošanu, lai izplatītu IST pētniecības rezultātus.

- Liela mēroga eksperimentāli projekti sabiedriskām un komerciālām ēkām.

- Sekmēt informētību un informācijas un paraugprakses apmaiņu saistībā ar e-uzskaiti [21].

Paraugprakses piemērs

Somijas mājsaimniecībās reģistrēts 7 % ietaupījums pēc tam, kad patērētāji sāka saņemt reāllaika informāciju par patēriņu. Agrīnas stadijas izmēģinājumi liecina, ka uzņēmumos enerģijas ietaupījumi varētu sasniegt 10 %.

2.2.3. Vieds apgaismojums — telpu, āra un ielu apgaismojums

Risināmā problēma

Kā minēts Energoefektivitātes rīcības plānā, apmēram piektā daļa pasaules elektroenerģijas tiek patērēta apgaismojumam, tāpēc šajā jomā ir liels ietaupījumu potenciāls. Izmantojot energoefektīvās gaismas diodes (LED) tehnoloģiju, kas jau ir pieejama tirgū, līdz 2015. gadam varētu ietaupīt 30 % pašreizējā enerģijas patēriņa, un līdz 2025. gadam – 50 %. Kobinējot energoefektivitīvas spuldzes ar sensoru un ieslēgšanās funkciju, tā lai tās automātiski pielāgotos videi (piemēram, dabiskajam apgaismojumam, cilvēku kustībai), — jeb ieviešot viedo apgaismojumu — var panākt turpmākus uzlabojumus.

Organiskais gaismstarotājs (OLED) ir daudzsološa tehnoloģija, kas vēl tiek izstrādāta. OLED priekšrocība ir vienmērīgi izstarojoša virsma, augsta energoefektivitāte un nekaitīgums videi. Turklāt OLED nav noteikta forma un to var ražot no elastīgiem materiāliem, tāpēc šī tehnoloģija paver plašas iespējas.

Turpmākā rīcība

- Kopā ar apgaismojuma nozari un pašvaldībām veicināt brīvprātīgas vienošanās, lai

- ieviestu arvien viedāku energoefektīvu apgaismojumu sabiedriskajām ēkām un ārtelpām.

- [22]

- Sekmēt pētniecību un tehnoloģiju attīstību (PTA) jaunu apgaismojuma tehnoloģiju un lietojumu jomā. Šajā aspektā jāizmanto ES Septītās pamatprogrammas IST temats, kā arī valsts/ reģionālās pētniecības programmas.

- PTA apgaismojuma tehnoloģiju un vieda apgaismojuma lietojumu jomā (gan telpu, gan ārtelpu sistēmās).

- Izmantojot ES Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammu un attiecīgo darba programmu pārvaldes iestādes, sekmēt intelektisku apgaismojuma sistēmu izplatību.

Paraugprakses piemērs

2007. gada maijā FP6 (Sestās pamatprogrammas) IST projektā OLLA (organiskā LED tehnoloģija apgaismojumā) tika izstrādāts OLED ar efektivitāti 25 lm/W — divreiz lielāku nekā parastajai kvēlspuldzei.

2.3. IST ietekme uz energoefektivitāti — pamanāmības un izpratnes paaugstināšana

Risināmā problēma

Lai veicinātu to, ka IST pašreizējā un potenciālā ietekme uz energoefektivitāti tiek vairāk pamanīta un labāk izprasta, jāiesaistās un kopā jāstrādā visiem interesentiem, t.i., nozarei, akadēmiķiem un pētniecības institūtiem, patērētājiem, pārvaldes iestādēm un citiem. Tāpēc jāveicina sadarbība starp visiem interesentiem vietējā, reģionālajā, valsts un Eiropas līmenī. Apvienot tik atšķirīgas nozares kā IST un enerģētika ir grūts uzdevums, jo izmantotās pieejas un pat investīciju laika grafiki ir dažādi (īstermiņa IST un ilgtermiņa enerģētikā).

Turpmākā rīcība

- Uzsākt apspriežu un partnerības procesu saistībā ar IST ietekmi uz energoefektivitāti, lai aktivizētu darbību un saskaņotu rīcību, izstrādājot un ieviešot lietotājiem draudzīgus IST risinājumus, ko izmanto citās ar enerģētiku saistītās politikas jomās. Procesā tiks iesaistīti atbilstīgi un aktīvi uzņēmējdarbības vides pārstāvji (no maziem līdz lieliem uzņēmumiem), kā arī zinātnieki un akadēmiskās vides pārstāvji, valsts, reģionālās un vietējām pārvaldes iestādes un konkrētas patērētāju grupas. Minētā procesa uzmanības centrā būs

- savstarpējās sadarbspējas veicināšana starp risinājumiem un standartizācija

- informācijas pasākumu un paraugprakses apmaiņas koordinēšana

- konsultācijas par operatīviem aspektiem, regulējuma ietekme un enerģijas tirgus liberalizācijas sekas

- PTA orientējošo plānu sagatavošanas un PTA prioritāšu noteikšanas veicināšana

- sinerģijas nodrošināšana ar attiecīgajām politikas nozarēm un iniciatīvām, piemēram, URBACT un Amsterdamas forumu [23].

- ieteikums ar pasākumiem šī paziņojuma īstenošanai

- Vākt informāciju un sākt analīzi par IST ietekmi uz energoefektivitāti.

3. Secinājumi

Kombinētā klimata un enerģētikas politika ir ES politiskās programmas centrālais elements. Tā piedāvā alternatīvu dzīvesveidu, kurā Eiropa var turpināt izaugsmes un nodarbinātības ceļu, vienlaikus saglabājot vadošo pozīciju cīņā pret klimata pārmaiņām un energoefektivitātē.

Šajā paziņojumā uzsvērts IST potenciāls energoefektivitātes paaugstināšanā (t.i., enerģijas produktivitātes palielināšanā) un mudinātas diskusijas prioritārajās jomās. Paziņojumā ierosināts koncentrēties uz daudzsološākajām jomām — t.i., elektrotīklu, viedām ēkām, viedu apgaismojumu un IST nozari —, lai palielinātu informētību un sekmētu paraugprakses apmaiņu, veicinātu PTA, stimulētu pieprasījuma diktētas inovācijas un tehnoloģiju ieviešanu. Lielāka vērība vajadzīga pilsētām, kas šajā ziņā ir īpašs uzdevums un ko var sekmīgi izmantot IST risinājumu testēšanai, validēšanai un ieviešanai.

Ar šo paziņojumu tiek uzsākts apspriežu un partnerības process, informācijas vākšana un analīze, kas kalpos par pamatu otra paziņojuma izstrādei, kurā tiks noteiktas galvenās rīcības jomas.

Paziņojuma mērķis ir veicināt ciešāku sadarbību starp visiem iesaistītajiem interesentiem, lai realizētu IST potenciālu energoefektivitātes paaugstināšanā un tādējādi vairotu Eiropas uzņēmēju konkurētspēju, piedāvātu iespējas, darbavietas un pakalpojumus, un aktivizētu nozari, lietotājus un sabiedrību, panākot, ka ieguvēji ir visi partneri.

Aicinām dalībvalstis uzsākt iniciatīvas, aktīvi atbalstīt un, ja tas ir iespējams, koordinēt savstarpēji papildinošās valsts un reģionālās iniciatīvas, tostarp tās, kas saņem kohēzijas politikas atbalstu. Eiropas Parlamentu aicinām izteikt atzinumu par IST ietekmi uz energoefektivitāti un plašākā mērā par pieejamas un ilgtspējīgas enerģijas nodrošināšanu Eiropā. Tiek gaidīta arī cieša Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas sadarbība.

[1] http://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/LV/ec/93155.pdf. 2020. gada mērķi paredz par 20 % samazināt emisijas, salīdzinot ar 1990. gada līmeni; panākt, lai atjaunojamās enerģijas daļa kopējā enerģijas patēriņā sasniedz 20 %; ietaupīt 20 % ES prognozētā enerģijas patēriņa.

[2] IST nozīmē mikroelektroniskos un nanoelektroniskos komponentus un sistēmas, kā arī nākotnes tehnoloģijas, piemēram, fotoniku, ar ko var panākt ievērojami lielāku datora jaudu, patērējot tikai nelielu daļu no patlaban šādai jaudai vajadzīgās elektroenerģijas, un spilgtas, viegli vadāmas un energoefektīvas apgaismojuma sistēmas.

[3] Enerģijas daudzums, kas vajadzīgs, lai saražotu vienu iekšzemes kopprodukta (IKP) vienību.

[4] Lai noteiktu produkta energoefektivitāti, jāņem vērā enerģija, ko patērē tā ražošanai, tirdzniecībai, izmantošanai un apstrādei pēc ekspluatācijas laika beigām.

[5] http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2008:0030:FIN:EN:PDF

[6] Gartner 2007. gada aprīļa pētījums http://www.gartner.com/it/page.jsp?id=503867.

[7] Ziņojumi atrodas tīmekļa vietnē http://cordis.europa.eu/ist/environment/workshop-210306.htm, http://ec.europa.eu/information_society/activities/sustainable_growth/docs/ee_report_draft.pdf. un http://cordis.europa.eu/fp7/ict/sustainable-growth/event-20080131-eusew_en.html .

[8] Piemēram, pilsētas mēru pakts (http://europa.eu/rapid/pressReleaseAction.do?reference=IP/08/103) un URBACT tīkls (see http://urbact.eu).

[9] Piemēram, pētījums „Megacity Challenges”, ko Siemens pasūtījis GlobeScan un MRC McLean Hazel .

[10] Piemēram, Klintona fonda klimata iniciatīva, saukta par C40-Cities Climate Leadership Group , www.c40cities.org.

[11] Saskaņā ar Padomes secinājumiem par atjaunotu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju (dokuments Nr. 10917/06, 2006. gada 26. jūnija Eiropadome) un saistībā ar i2010 augsta līmeņa grupu: http://ec.europa.eu/information_society/eeurope/i2010/high_level_group/index_en.htm.

[12] http://www.sustainability-index.com/.

[13] Mūra likums paredz, ka procesoru jauda ik pēc diviem gadiem dubultojas. Elektroenerģijas patēriņš noteiktas jaudas mikroshēmai samazinās aptuveni uz pusi 18 mēnešos.

[14] LCD vajadzīga apmēram trešā daļa CRT enerģijas patēriņa.

[15] Projekts Efficient Servers (http://efficient-servers.eu/), iniciatīva Green Grid (http://www.thegreengrid.org), iniciatīva Climate-Savers Computing Initiative (http://www.climatesaverscomputing.org) un Eiropas datu centru rīcības kodekss.

[16] Šīs darbības papildina Kopienas produktu energoefektivitātes politiku, jo īpaši ekodizainu (Direktīva 2005/32/EK), energomarķējumu (Direktīva 92/75/EEK) un Energy Star (Regula (EK) Nr. 106/2008).

[17] Attiecībā uz transportu jau notiek vairākas Eiropas iniciatīvas: a) Cilvēku un produktu mobilitāte http://ec.europa.eu/information_society/activities/esafety/index_en.htm, b) Zaļā grāmata par mobilitāti pilsētās http://ec.europa.eu/transport/clean/green_paper_urban_transport/followup_en.htm, c) CIVITAS iniciatīva http://www.civitas-initiative.org/.

[18] Skatīt arī SmartGrids European Technology Platform www.smartgrids.eu, kur redzamas tādas tehnoloģijas kā HVDC (augstsprieguma līdzstrāvas pārvade) un FACTS (elastīgas maiņstrāvas pārvade).

[19] Ēku energoefektivitātes direktīvas 2002/91/EK 6. apsvērums.

[20] Skatīt arī Eiropas celtniecības tehnoloģiju platformu — www.ectp.org.

[21] Saskaņā ar Direktīvu 2006/32/EK.

[22] Papildinot pasākumus, ko veic atbilstīgi Kopienas ekodizaina politikai.

[23] http://www.senternovem.nl/amsterdamforum/index.asp.