52008DC0130

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 5.3.2008

COM(2008) 130 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos

KOMISIJAS PAZIŅOJUMSEIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos

IEVADS

Šī paziņojuma mērķis ir izteikt priekšlikumus par ES reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos, papildinot jau pašlaik sasniegto. Šie priekšlikumi ir pirmais solis ceļā uz visaptverošām un integrētām ES reaģēšanas spējām un to mērķis ir esošo instrumentu uzlabošana, sinerģijas radīšana un savstarpējās koordinācijas stiprināšana.

Šajā paziņojumā jēdziens „katastrofa” izmantots plašā nozīmē, lai aptvertu ne tikai dabas vai cilvēka izraisītās katastrofas, bet arī sarežģītas, ar konfliktiem saistītas ārkārtas situācijas, kas norisinās ES un/vai ārpus tās teritorijas. Atbildot uz Padomes un Parlamenta lūgumu, šim dokumentam ir pievienots īpašs pielikums par meža ugunsgrēkiem, lai uzskatāmi parādītu, kā turpmāk varētu apvienot preventīvos, sagatavotības, reaģēšanas un seku novēršanas pasākumus, lai stātos pretī tādām milzīga apjoma katastrofām kā Eiropu pagājušajā vasarā pārsteigusī.

Komisija kopā ar Padomi, dalībvalstīm un citiem interesentiem strādās, lai spertu šajā paziņojumā ierosinātos pirmos soļus, un regulāri pētīs sasniegto, lai varētu turpināt virzīties pretī saskaņotākai reaģēšanas sistēmai katastrofu gadījumos visā ES.

NEPIECIEšAMīBA UZLABOT ES POTENCIāLU

Lielākās nākotnes problēmas – ES un ārpus tās. Ņemot vērā lielās katastrofas – dabas, cilvēka izraisītās vai abējādi radušās – 2004. gada cunami Indijas okeānā, 2006. gada karu Libānā, jūras piesārņošanas gadījumus trešās valstīs vai nesenos meža ugunsgrēkus un plūdus Eiropā 2007. gada vasarā, ir palielinājusies vajadzība uzlabot ES reaģēšanas spēju efektivitāti katastrofu gadījumos. Turklāt aizvien biežākas kļūst ar klimata pārmaiņām saistītās katastrofas. Tas skars arī Eiropas Savienības kaimiņus.

Īpaša vajadzība. Eiropas pilsoņi sagaida, ka Savienība aizsargās viņu dzīvību un īpašumus Eiropas Savienībā un tajā pašā laikā sniegs efektīvu palīdzību arī citās pasaules malās, kā svarīgu Eiropas solidaritātes izpausmi. Dažādas organizācijas, sākot ar ANO un beidzot ar nevalstiskajām organizācijām, kā arī ES trešo valstu partneri, sagaida, ka ES spēlēs nozīmīgu lomu katastrofu seku novēršanā. Eiropas Parlaments un 2007. gada decembra Eiropadome aicināja Padomi un Komisiju pēc iespējas labāk izmantot Kopienas civilās aizsardzības mehānismu un civilās aizsardzības finanšu instrumentu, lai palīdzētu risināt lielākās ārkārtas situācijas nākotnē un turpmāk stiprinātu sadarbību ar dalībvalstīm un dalībvalstu starpā. Turklāt Eiropas Parlaments un Eiropadome 2007. gada decembrī parakstīja Eiropas Konsensu par humanitāro palīdzību – visaptverošu shēmu humanitārās palīdzības piegādes uzlabošanai ES līmenī. Rezolūcijā par ES Konsensu par humanitāro palīdzību, Eiropas Parlaments ir aicinājis ES uzņemties lielākas saistības attiecībā uz humanitārās palīdzības atbilstošu sniegšanu, kas jāapvieno ar atbilstošu finansējuma prognozējamību un elastību, izmantojot atbilstošus ikgadējos tūlītējā budžeta noteikumus.

Problēmas ES un ārpus tās bieži ir līdzīgas. Mūsdienu katastrofām bieži ir pārrobežu raksturs, un tāpēc ir nepieciešama daudzpusēja un koordinēta reakcija uz tām. Tajā pašā laikā iekšēju un ārēju katastrofu norobežošana kļūst aizvien grūtāka: cunami Indijas okeānā ietekmēja gan Eiropas tūristus, gan vietējos iedzīvotājus, plūdi un ugunsgrēki ietekmē gan ES dalībvalstis, gan kaimiņvalstis, epidēmijas var izplatīties no viena kontinenta uz otru, Eiropas pilsoņus ir jāevakuē no krīžu reģioniem utt. Bieži Kopiena un dalībvalstis izmanto vienus un tos pašus instrumentus, jo īpaši civilās aizsardzības līdzekļus, lai reaģētu uz tām pašām vajadzībām Eiropas Savienībā un ārpus ES robežām vai nu kā vienreizēju ieguldījumu katastrofas seku novēršanā, vai kā papildinājumu humanitārajai palīdzībai. ES, reaģējot uz jebkuru katastrofu, ir jāizmanto vispiemērotākie pieejamie komponenti, pamatojoties uz vajadzībām. Turklāt ir jāņem vērā tādi aspekti kā ātrums, efektivitāte un rentabilitāte.

Risinot vispārējās katastrofu novēršanas, seku mazināšanas un reaģēšanas problēmas. Šo daudzšķautņaino problēmu sarežģītā rakstura un apjoma dēļ ir nepieciešama saskaņota ES pieeja nepārtrauktai katastrofu rika novērtēšanai, prognozēšanai, novēršanai, sagatavotībai un seku mazināšanai (pirms un pēc katastrofas), kurā būtu apvienoti dažādi politikas virzieni, instrumenti un dienesti, kas pieejami Kopienai un dalībvalstīm, darbojoties vienotā komandā. Tas palīdzētu līdzsvarot valstu atbildību un Eiropas solidaritāti. Lai pilnībā izmantotu preventīvos pasākumus, kas ietverti vides nozares tiesību aktos, un nodrošinātu saskaņotu ES pieeju katastrofu novēršanai un seku mazināšanai, ir jāstiprina pastāvošās saiknes starp civilo aizsardzību un vides politikas jautājumiem. Turklāt bažas par izmaksu efektivitāti un ierobežotie resursi rada vajadzību pēc pārvaldītas, koordinētas un saskaņotas reakcijas. Sniedzot palīdzību katastrofu skartajiem cilvēkiem ārpus ES robežām, ES reakcijai ir jābūt vispārējās starptautiskās reakcijas saskaņotai sastāvdaļai.

TIECOTIES PēC SPēCīGāKAS ES REAKCIJAS KATASTROFU GADīJUMOS

Pakāpeniska saskaņotākas koordinācijas izveide

Iesaistīto personu un politikas virzienu dažādība Eiropā. Jautājumos, kas saistīti ar reaģēšanu uz katastrofām, lēmumu pieņemšanas procedūras atšķiras atkarībā no politikas virziena un reaģēšanas instrumenta, un tās nosaka, vai šīs reaģēšanas iespējas var izmantot ES vai ārpus tās teritorijas.

Eiropas Komisija ir atbildīga par plaša mēroga reaģēšanas instrumentiem, kā arī par brīdināšanas un koordinācijas mehānismiem.

- Tā pārvalda vairākas ātrās brīdināšanas sistēmas ( RAS ) ātrai un efektīvai reaģēšanai uz īpašām nozaru katastrofām, sākot ar bioķīmiskiem uzbrukumiem līdz pat infekcijas epidēmijām un dzīvnieku slimībām, naftas noplūdēm, jūras piesārņošanai vai pat svarīgāko infrastruktūras objektu aizsardzībai[1].

- Tā lemj par Kopienas humanitāro palīdzību (ar Humanitārās palīdzības departamenta ECHO ĢD palīdzību). Komisija sniedz humanitāro palīdzību, atbalstu un aizsardzību konfliktu vai katastrofu upuriem trešās valstīs un ir nopietni iesaistījusies darbā saistībā ar sagatavotību katastrofām.

- Turklāt tā atvieglo un koordinē dalībvalstu civilās aizsardzības līdzekļu izmantošanu ar Kopienas Civilas aizsardzības mehānisma palīdzību, kas izveidots 2001. gadā reaģēšanai uz ES teritorijā un ārpus tas notiekošām katastrofām.

- Stabilitātes instruments paredz „ārkārtas palīdzības pasākumus” savlaicīgai reaģēšanai katastrofu gadījumos papildu politiskām krīzēm.

- Ārkārtas rezerves ir arī dažādu ārējās palīdzības ģeogrāfisko instrumentu rīcībā, tās iespējams konkrētos apstākļos mobilizēt īstermiņa vai vidēja termiņa reaģēšanas pasākumiem katastrofu gadījumos, ievērojot īpašas lēmumu pieņemšanas procedūras.

- Citi ES un dalībvalstīm pieejami instrumenti ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), ES Solidaritātes fonds (ESSF), fondi, kas pieejami lauku attīstībai, Civilās aizsardzības finanšu instruments ( CPFI ) un LIFE+. ESSF var palīdzēt atvieglot finanšu slogu dalībvalstīm vai valstīm, kas risina sarunas par pievienošanos ar ES, kuras skārušas ievērojamas dabas katastrofas, atmaksājot ārkārtas operāciju izmaksas, kas radušās valsts iestādēm. ERAF var līdzfinansēt pasākumu sagatavošanu un īstenošanu, kas paredzēti dabas katastrofu risku novēršanai un risināšanai, kā arī atjaunošanas pasākumus pēc dabas katastrofām. Lauku attīstības fondi, CPFI un LIFE+ dalībvalstis var izmantot katastrofu novēršanas pasākumu finansēšanai.

- Kopš 2006. gada jūnija Komisija ir izstrādājusi iekšēju koordinācijas mehānismu (pazīstams kā ARGUS ), lai palīdzētu efektīvi reaģēt uz tās pārziņā esošām daudzdimensiālām katastrofām un krīzēm, kā arī lai aktīvi līdzdarbotos Krīžu koordinācijas pasākumos ( CCA ).

- RELEX krīžu platforma, ko izveidoja pēc 2004. gada cunami, sekmē politisko koordināciju starp Komisiju un dalībvalstīm ārējo krīzes situāciju laikā.

Ir nepārtraukti jānodrošina cieša sadarbība un koordinācija starp Padomes prezidējošo valsti, dalībvalstīm un Padomes ģenerālsekretāru, jo īpaši attiecībā uz konsulāro sadarbību un ES dalībvalstu militāro līdzekļu un iespēju izmantošanu reaģēšanai uz katastrofām. Prezidējošās valsts pienākums ir 1) novērtēt, pirms Komisija iedarbina ES Civilās aizsardzības mehānismu, vai uz ES civilās aizsardzības operācijām ārpus ES attiecas līgumu noteikumi par krīžu pārvaldību un 2) nodrošināt Eiropas civilās aizsardzības operāciju koordinēšanu trešās valstīs.

Nesenākie centieni uzlabot reaģēšanas instrumentu koordināciju katastrofu gadījumos

- Pēc Komisijas 2005. gadā iesniegtā priekšlikuma un 2006. gada maija Barnjē ziņojuma par Eiropas Civilās aizsardzības spēku izveidi Padome pārskatīja tiesisko regulējumu un uzticēja Komisijai jaunus uzdevumus civilās aizsardzības jomā. Turklāt Komisija pārskatīja tās iekšējos koordinācijas mehānismus.

- Dalībvalstu, Eiropas Parlamenta un Komisijas 2007. gada decembrī pieņemtais Eiropas Konsenss par humanitāro palīdzību ir pirmais dokuments, kurā ES skaidri deklarē kopīgos mērķus un principus, kas caurauž ES humanitāro palīdzību. Tajā pasvītrota nepieciešamība stiprināt koordināciju starp Kopienas un dalībvalstu reaģēšanas pasākumiem ievērojamāko katastrofu gadījumos un humanitāras palīdzības politikas jomā.

- EK delegācijas trešās valstīs ir veikušas reorganizāciju, lai tās varētu pilnībā pildīt tām pienākošos lomu katastrofu gadījumos. Piemēram, izmēģinājuma stadijā sešas delegācijas specializēsies reaģēšanā uz katastrofām, un katrā no 130 delegācijām visā pasaulē ir „atbildīgais par krīzēm”, kas ir vietējais kontaktpunkts katastrofu un politisko krīžu gadījumos ar Komisijas galveno mītni, kaimiņvalstu EK delegācijām un vietējiem partneriem.

- Komisija 2007. gadā pieņēma rīcības plānu[2] par konsulāro aizsardzību, kura mērķis bija ieviest praksē EK līguma 20. pantā nostiprināto principu, saskaņā ar kuru ikvienam Eiropas Savienības pilsonim trešajā valstī, kurā nav pārstāvniecības tai dalībvalstij, kuras pilsonis viņš ir, ir tiesības uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem. Tajā ierosinātas vairākas darbības informētības paaugstināšanai, konsulārās aizsardzības apjoma stiprināšanai un konsulārās sadarbības starp dalībvalstīm uzlabošanai.

- Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm, ANO un citiem starptautiska līmeņa interesentiem strādā, lai uzlabotu savu sniegumu (piemēram, attīstot pēckrīžu postījumu un vajadzību novērtējuma metodes pēckatastrofu rīcības plāniem – PDNA ), un atbalsta galveno humanitārās palīdzības jomā iesaistīto personu, piemēram, ANO un Sarkanā krusta kustības, reaģēšanas spējas, lai jau iepriekš sagatavotu un izvietotu humanitārās palīdzības priekšmetus, ko katastrofu gadījumos iespējams ātri un izmaksu ziņā efektīvi izmantot.

Joprojām ir nepieciešama lielāka saskaņotība, efektivitāte un pamanāmība, lai sasniegtu mērķi, proti, saskaņotākas ES reaģēšanas spējas katastrofu gadījumos.

- Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un interesentiem starptautiskā, valstu un vietējā līmenī ir apņēmusies uzlabot savas rīcības efektivitāti, jo īpaši ar sinerģijas, kā arī ar mācību, vajadzību novērtējumu, plānošanas un operāciju labākas koordinācijas palīdzību.

- Jo īpaši attiecībā uz liela apmēra dabas katastrofām, kad krīzē iesaistīti gan Kopienas, gan KĀDP instrumenti, varētu turpmāk racionalizēt horizontālo koordināciju gan Briselē, gan uz vietas starp Komisiju, prezidējošo valsti, dalībvalstīm un Augsto pārstāvi/Ģenerālsekretāru. Visos posmos varētu uzlabot apmaiņu reālā laikā ar faktisko informāciju un analītiskiem ziņojumiem (plānošana, intervenču koordinācija, apmaiņa ar labākās prakses piemēriem, atbalstot šos pasākumus ar attiecīgu tehnisko infrastruktūru), iespējama būtu arī kopīgo plānošanas un darbības vienību izveide. Jau iepriekš jāizveido dažādus un daudzpusējus rīcības plānus, lai katrai no galvenajām katastrofu un ģeogrāfisko apgabalu kategorijām varētu izstrādāt pastāvīgas operatīvās procedūras un tādējādi veicinātu neparedzētu situāciju plānošanu ES līmenī. Uzlabota neparedzēto situāciju plānošana atvieglos ātru iesaistīšanos un ļaus veikt pielāgošanās pasākumus katastrofas akūtās fāzes laikā.

- Efektīvāk jāapvieno ES līmeņa un dalībvalstu instrumentu, kā arī ES/Kopienas instrumentu resursi. Ir nepieciešams uzlabot vertikālo koordināciju starp ES līmeni un dalībvalstīm. Šī koordinācija ir jāoptimizē, jo atšķirīgās dalībvalstu un humanitāro dienestu/aģentūru pilnvaras ietekmē Komisijas reaģēšanas spējas.

Kā daļu no sava ieguldījuma ES katastrofu reaģēšanas spēju uzlabošanai Komisija ir nolēmusi veikt turpmāk minētos uzlabojumus, ievērojami smeļoties ierosmi no Barnjē ziņojuma. Pilnīgai nospraustā mērķa, proti, saskaņotāku reaģēšanas spēju katastrofu gadījumos, sasniegšanai būs nepieciešami tālejoši Komisijas, ES un tās dalībvalstu centieni; šajā paziņojumā ieteiktie uzlabojumi ir nākamais solis pretī reaģēšanas instrumentu racionalizācijai katastrofu gadījumos. Daži attiecas uz jau pastāvošo instrumentu darbību (3.2. un 3.3.), savukārt vairākās nozarēs izmantojamu līdzekļu izstrāde ir jauns solis, kas nodrošinās efektīvāku koordināciju (3.4.).

Kopienas civilās aizsardzības mehānismu stiprināšana

Civilās aizsardzības jomā Komisija ierosina uzlabot ES un Komisijas spējas ar šādu pasākumu palīdzību.

- Monitoringa un informācijas centra paplašināšana, lai tas varētu pildīt Eiropas civilās aizsardzības intervenču operatīvā centra lomu. Tam ir nepieciešama kvalitatīva pārorientēšanās no informācijas izplatīšanas un reaģēšanas uz ārkārtas situācijām uz aktīvu iepriekšēju rīcību, ārkārtas situāciju novērošanu reālā laikā un operatīvu iesaistīšanos un koordināciju. Tas ietver arī agrīnās brīdināšanas sistēmas, vajadzību novērtējumu veikšanu, atbilstošo resursu noteikšanu un padomu sniegšanu dalībvalstīm tehniskos jautājumos par reaģēšanas resursiem; scenāriju izstrādi, standarta darbību procedūras un gūtās pieredzes novērtējumus; Komisijas pilnvaru īstenošanu, lai apkopotu pieejamos transporta līdzekļus un sniegtu līdzfinansējumu transportam; vairāk mācību un praktisko nodarbību pasākumus dalībvalstīm un citiem ekspertiem; palīdzību dalībvalstīm resursu apkopošanā. Tas nozīmē arī monitoringa izmantošanu, piemēram, Vides un drošības globālā monitoringa ( GMES ) iniciatīvas ietvaros pieejamo iespēju vai tādu instrumentu kā GALILEO (Eiropas radionavigācijas programma) izmantošanu.

- Eiropas civilās aizsardzības reaģēšanas spēju uzlabošana. Pēc katastrofām, kas pārsteidza dalībvalstis 2007. gada vasarā, Eiropas Parlaments ir aicinājis izveidot Eiropas civilās aizsardzības spēkus, un Padome ir lūgusi Komisiju iesniegt priekšlikumus par reaģēšanu uz katastrofām. Izņemot jūras piesārņojuma jomu, kuras ietvaros Eiropas Jūras drošības aģentūra uztur ES kuģus reaģēšanai piesārņojuma gadījumā, kas pēc piesārņojuma skartās valsts lūguma ir pieejami, lai papildinātu tās resursus, reaģēšana uz cita veida katastrofām, kā plūdi un meža ugunsgrēki, kas dalībvalstis skar visbiežāk, pašlaik ir iespējama tikai ar pašu valstu līdzekļiem. Ir jākonstatē reaģēšanas spēju trūkumi un jānovērtē to novēršanas iespējas, tostarp rezerves resursu izveide, kas būtu pieejami Eiropas civilās aizsardzības operācijām. Tos varētu veidot, ietverot divas galvenās sastāvdaļas: gatavības moduļus un Eiropas papildresursus, turklāt izvairoties no pārklāšanās ar jau esošām reaģēšanas iespējām. Līdzekļi, ko Eiropas Parlaments 2008. gada budžetā ir piešķīris izmēģinājuma projektam un sagatavošanās darbībām, tiks izmantoti, lai izmēģinātu šos pasākumus.

Uzlabojot Eiropas humanitāro palīdzību

Eiropas Konsenss par humanitāro palīdzību ir vispusīga shēma humanitārās palīdzības piegādes uzlabošanai. Humanitārās palīdzības jomā Komisija ierosina uzlabot ES un Komisijas spējas ar šādu pasākumu palīdzību.

- Konsenss cita starpā paredz ES un starptautiskā līmenī noteikt trūkumus piegādē ar loģistikas kapacitātes plānošanas izpētes palīdzību, tostarp arī attiecībā uz uzkrāšanu, iepirkumiem un transportu uz humanitāro preču galīgās izmantošanas apgabaliem, lai apzinātu potenciālās nepilnības. Otrajā posmā ir jāizvirza priekšlikumi potenciālo nepilnību likvidēšanai. Minētā izpēte sniegs skaidrus norādījumus, kuri no dažādajiem pieejamajiem līdzekļiem ir vispiemērotākie, visatbilstošākie un rentablākie, lai tos izmantotu attiecīgajā situācijā.

- Turpmāka ātrā novērtējuma un reaģēšanas spēju stiprināšana uz vietas ar ECHO reģionālo biroju un uz vietas esošo ekspertu palīdzību. ECHO 6 reģionālajos birojos tiek veidotas daudznozaru ekspertu komandas, kuras pēkšņi uzbrūkošas katastrofas gadījumā iespējams nekavējoties izmantot. Šie „papildspēki” var veikt ātru vajadzību novērtējumu uz vietas, lai sniegtu norādījumus humanitārās palīdzības ziedotājiem un veicinātu agrīnu dažādu palīdzības organizāciju savstarpējo koordināciju uz vietas.

- Sadarbība ar dažādām iesaistītajām pusēm. Ņemot vērā aizvien pieaugošo dažādību reaģēšanā uz pasaules krīzēm iesaistīto pušu starpā, lai, reaģējot uz katastrofām trešās valstīs, būtu iespējams izmantot visus pieejamos instrumentus, Komisija uzsāks dialogu ar šīm iesaistītajām pusēm par humanitārās palīdzības principiem.

- Stiprinot reaģēšanas spējas pasaules mērogā , Komisija turpinās atbalstīt galveno humanitārās palīdzības sniedzēju, kā ANO un Sarkanā krusta kustība, reaģēšanas spējas, lai tie jau iepriekš sagatavotu un izvietotu humanitārās palīdzības priekšmetus, ko katastrofu gadījumos iespējams ātri un izmaksu ziņā efektīvi izmantot.

- Citi priekšlikumi ietver vietējo humanitāro reaģēšanas spēju attīstību; atbalstu ANO vadībā uzsāktajai reformai un Starptautisko katastrofu reaģēšanas tiesību ( IHL ), kā arī humanitāro principu izstrādi un izplatīšanu ES institūciju un citu iesaistīto pušu vidū.

Kopienas politikas virzienu un instrumentu kapacitātes paplašināšana.

Papildu Kopienas Civilās aizsardzības mehānisma stiprināšanai un Eiropas Konsensa par humanitāro palīdzību īstenošanai, iespējams apsvērt arī vēl citu pasākumu kompleksu.

- Eiropas mācību tīkla izveide reaģēšanai katastrofu gadījumos. Lai sasniegtu augstas sagatavotības standartus, pašnodrošinātību un sadarbspēju, ir nepieciešams rīkot vairāk Eiropas līmeņa mācības. Vislabāk tas būtu īstenojams, izveidojot strukturētu tīklu, kas pamatotos uz dalībvalstu pieredzi un valstu un Eiropas līmeņa zinātnes atziņām, kas gūtas Pamatprogrammas ietvaros realizētajos projektos saistībā ar dabas apdraudējumu un katastrofu jautājumiem. Mācību tīkls reaģēšanai katastrofu gadījumos savienotu jau esošos dalībvalstu izcilības centrus un piedāvātu plašu darbību klāstu, tostarp mācību kursus, praktiskās nodarbības un ekspertu apmaiņu. Mācību tīkls izstrādātu saskaņotu mācību programmu, ko īstenotu izmeklētu izcilības centru tīkls, nospraustu kvalitātes standartus un pētītu dažādu mācību programmu sinerģijas iespējas. Izmantojot civilās aizsardzības un humanitārās palīdzības jomu savstarpējo papildināmību, jo īpaši mācību tīklu, varētu papildināt pieredzi tādās nozarēs kā loģistika, komunikācija krīzes situācijās, ūdens, pārtika, veselības aprūpe, sabiedrības veselība, aizsardzība un patvēruma došana, papildinot NOHA , dalībvalstu akadēmisko humanitāro programmu un citu mācību tīklu, kā Eiropas mācību grupa ( EGT ), piedāvātās iespējas.

- Uzlaboti katastrofu novēršanas pasākumi, agrīnās brīdināšanas sistēmas un vienotā Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numura „112” izmantošana. Komisija gatavo priekšlikumus katastrofu novēršanai ES un trešās valstīs. Vairumam lielāko dabas katastrofu Eiropā ir izveidotas agrīnās brīdināšanas sistēmas, tomēr šāda veida sistēmas nepastāv Vidusjūrā attiecībā uz cunami, kas ir nopietns trūkums. Agrīnās brīdināšanas sistēmas var gūt labumu arī no tās informācijas, ko pilsoņi paziņo ar neatliekamās palīdzības zvanu palīdzību, jo īpaši jānorāda uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numuru „112”. Turklāt pieredzes apmaiņa Eiropā par to, kā tiek organizēta un veikta reaģēšana uz ārkārtas situācijām, sekmēs 112 zvanu apstrādes uzlabošanos. Nopietnas bažas izraisa arī vienotu brīdinājuma signālu un protokolu trūkums, ņemot vērā pilsoņu pieaugošo pārvietošanos Eiropā un trešās valstīs. Ir jāizpēta iespēja uzlabot platjoslas un mobilo komunikāciju tīklu izmantošanu sabiedrības aizsardzības un katastrofu seku novēršanas dienestu vajadzībām, kā arī iespējamā ES mēroga sadarbspēja.

- Gatavība katastrofām trešās valstīs. Lielākā daļa dabas katastrofu neizraisa starptautiska līmeņa reakciju. Starptautiskās reakcijas gadījumos bieži paiet 12 – 72 stundas līdz palīdzība no ārienes sasniedz katastrofas vietu. Šo iemeslu dēļ ir svarīgi, lai eksperti būtu pieejami uz vietas, kā arī ir svarīgi nodrošināt, ka neaizsargātās kopienas un vietējās iestādes katastrofu varbūtībai pakļautās valstīs ir spējīgas reaģēt nekavējoties. Gatavība katastrofām ir ārkārtīgi svarīga, jo klimata pārmaiņas turpinās ietekmēt laika apstākļus un palielinās dabas katastrofu skaitu, jo īpaši pēkšņi uzbrūkošās katastrofas, kas ietekmē neaizsargātos iedzīvotājus. Komisija ierosinās ES stratēģiju katastrofu riska samazināšanai jaunattīstības valstīs, kas cita starpā piedāvās stratēģisku shēmu, kā palielināt atbalstu sagatavotībai katastrofu gadījumos trešās valstīs, pievēršoties augsta līmeņa riskiem. Ir jācenšas panākt ciešākas attiecības ar kandidātvalstīm, potenciālajām kandidātvalstīm un valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika.

RīCīBAS PLāNS

Saskaņā ar iepriekšminētajiem soļiem, ko Komisija plāno spert, tā ierosina līdz 2008. gada beigām (ja vien nav norādīts cits termiņš) apsvērt un/vai īstenot šādas darbības.

Labāka iestāžu sadarbība

Ir ierosināts, ka Komisija, Padome un dalībvalstis attiecīgi savu kompetenču ietvaros:

- paredzēs daudzveidīgus rīcības plānus katastrofu seku novēršanas darbībām ES un ārpus tās teritorijas katrai galvenajai katastrofu kategorijai un galvenajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem;

- sāks globālās loģistikas kapacitātes izpēti attiecībā uz reaģēšanu katastrofu gadījumos, nodrošinot ciešu saikni ar darbu starptautiskās humanitārās palīdzības jomā un darbu pie trūkumu apzināšanas attiecībā uz reaģēšanu katastrofu gadījumos Eiropas civilās aizsardzības jomā. Nepieciešamības gadījumā tiks veikti pasākumi trūkumu novēršanai, lai izstrādātu protokolus ārkārtas rīcības plānošanai ES līmenī, izmantojot vispiemērotākos līdzekļus un izveidojot standarta darbības procedūras Komisijas reaģēšanas pasākumiem katastrofu gadījumos ES un ārpus tās teritorijas. Šāda veida uzlabota plānošana atvieglotu ātru iesaistīšanos un ļautu veikt pielāgošanās pasākumus katastrofas akūtās fāzes laikā;

- nodrošinās ciešu saikni starp loģistikas kapacitātes plānošanu starptautiskās humanitārās palīdzības jomā un katastrofu reaģēšanas resursu trūkumu apzināšanas procesu, kas jāuzsāk Eiropas civilās aizsardzības jomā. Nepieciešamības gadījumā trūkumi tiks risināti.

- atbilstošos gadījumos izmantos kopīgās plānošanas un rīcības vienības, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar īpašām katastrofām, kurām nepieciešami gan Komisijas instrumenti, gan Padomes rīcība, novērtējuma stadijā izmantojot vienoto ES, ANO un Pasaules bankas pēckatastrofu vajadzību novērtēšanas metodoloģiju;

- attīstīs apmainīšanos ar faktisko informāciju, analītiskajiem ziņojumiem (kurus atbalstīs ar attiecīgu tehnisko infrastruktūru) un situācijas apzināšanas līdzekļiem;

- turpinās ieguldīt informācijas un sakaru tehnoloģiju izpētē un izmēģinājuma projektos, kas uzlabo ārkārtas situāciju un katastrofu brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas.

Eiropas humanitārās palīdzības kapacitāte ir jāuzlabo

Šim nolūkam Komisija:

- uzsāks loģistikas kapacitātes plānošanas izpēti, tostarp arī attiecībā uz uzkrāšanu, iepirkumiem un transportu uz humanitāro preču galīgās izmantošanas apgabaliem, lai apzinātu potenciālās nepilnības. Otrajā posmā ir jāizvirza priekšlikumi potenciālo nepilnību likvidēšanai;

- iesniegs vispusīgu kapacitātes uzlabošanas programmu, lai turpinātu attīstīt ANO un Sarkanā krusta kustības rezerves kapacitātes;

- nekavējoties īstenos Konsensā izteikto aicinājumu attiecībā uz labāku ES humanitārās palīdzības darbību koordināciju, piemēram, laicīgi izplatot ECHO ĢD uz vietas esošo ekspertu ziņojumus koordinācijas centriem ES dalībvalstīs gan galvaspilsētās, gan ārpus tām.

- kopā ar citiem attīstībā iesaistītiem dalībniekiem izstrādās turpmāko stratēģiju ierosinājumiem katastrofu sagatavotības jomā ar mērķi stiprināt vietējās spējas katastrofu varbūtībai pakļautās valstīs.

Eiropas civilā aizsardzība ir jāuzlabo

Šim nolūkam Komisija:

- pārveidos Monitoringa un informācijas centru par Eiropas Civilās aizsardzības intervenču operatīvo centru;

- apzinās trūkumus reaģēšanas resursos katastrofu gadījumos, un ja tiks konstatēti trūkumi, iesniegs priekšlikumus Eiropas civilās aizsardzības reaģēšanas kapacitātes uzlabošanai, pamatojoties uz divām sastāvdaļām:

- brīvprātīgu galveno civilās aizsardzības gatavības moduļu apkopošanu, lai tie būtu jebkurā laikā izmantojami, un,

- papildu rezerves kapacitātēm, kas paredzētas valstu reaģēšanas spēju atbalstam lielu katastrofu, piemēram meža ugunsgrēku un plūdu, gadījumos.

Kopienas politikas virzienu un instrumentu kapacitātes stiprināšana

Šim nolūkam Komisija:

- iesniegs priekšlikumus par Eiropas mācību tīkla izveidi reaģēšanai katastrofu gadījumos līdz 2009. gada vidum, izmantojot pieredzi, kas gūta attiecībā uz Eiropas Civilās aizsardzības mehānismu, un sinerģijas starp esošajām mācību iniciatīvām;

- pabeigs izstrādāt priekšlikumus par Eiropas saskaņoto pieeju dabas katastrofu novēršanai un ES stratēģijai katastrofu riska samazināšanai jaunattīstības valstīs;

- palīdzēs dalībvalstīm izstrādāt vienotus agrīnās brīdināšanas signālus. Jo īpaši Komisija aicina dalībvalstis pastiprināt centienus izveidot cunami agrīnās brīdināšanas sistēmu;

- uzlabos informācijas sniegšanu, lai atbalstītu sagatavotību katastrofām, agrīnās brīdināšanas, reaģēšanas un seku novēršanas stadijas, tostarp ar GMES iniciatīvas palīdzību;

- apsvērs platjoslu frekvences rezervēšanu saziņai ārkārtas situācijās.

Paziņojumā iekļautie konkrētie priekšlikumi ir pirmais solis pretī Eiropas Savienības reaģēšanas spēju katastrofu gadījumos stiprināšanai. Tā tiks sasniegta, atbilstoši ņemot vērā nepieciešamību izpētīt racionalizācijas iespējas, kas ir daļa no pašlaik notiekošās Komisijas resursu pārbaudes.

PIELIKUMS

MEŽA UGUNSGRĒKI

2007. gada vasara piedzīvoja dramatiskus meža un citus savvaļas ugunsgrēkus Dienvideiropā, jo īpaši skarot Grieķiju. Plaši, spēcīga vēja uzpūsti ugunsgrēki iznīcināja simtiem tūkstošu hektāru zemes un prasīja daudzu civiliedzīvotāju un ugunsdzēsēju dzīvības.

Bulgārija, Kipra, Grieķija, Itālija, Albānija un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika Kopienas Civilās aizsardzības mehānismu 11 nedēļu laikā iedarbināja 12 reizes, kas ir piecas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados.

Dalībvalstis cik vien iespējams sniedza palīdzību, apkarojot ugunsgrēkus no gaisa, kā arī ugunsgrēku apkarošanas aprīkojuma, aizsargapģērba un pieredzes veidā. Tomēr sniegtās palīdzības apjoms bija ierobežots, jo ugunsgrēki plosījās vienlaicīgi vairākās dalībvalstīs un bija augsts ugunsgrēku risks citās dalībvalstīs. Tāpēc bija iespējams mobilizēt tikai ierobežotu daļu pieejamo līdzekļu, lai palīdzētu visvairāk skartajām dalībvalstīm, tādējādi jo īpaši ierobežota bija palīdzība, ko varēja sniegt Bulgārijai.

Meža un citi savvaļas ugunsgrēki ir parādība, kas periodiski atkārtojas. Ir sagaidāms, ka karstas un sausas vasaras un ūdens nepietiekamība[3] dienvidaustrumu un dienvidrietumu Eiropā, neskatoties uz ES centieniem to novērst, kļūs par arvien biežāk sastopamu parādību un pieņemsies spēkā klimata pārmaiņu dēļ[4], tādējādi palielinot meža un citu savvaļas ugunsgrēku risku. Tomēr šādu ugunsgrēku skaits un ģeogrāfiskais izvietojums katru gadu ir atšķirīgs. Katru gadu vidēji izdeg no 450 līdz 600 000 hektāru, un dalībvalstis laiku pa laikam pārsteidz postoši ugunsgrēki, kuros izdeg līdz pat četrām reizēm lielākas platības nekā gada vidējie rādītāji. Pieredze rāda, ka šādi gadījumi vienā un tajā pašā gadā un laika periodā vasaras sezonas laikā neskar visas attiecīgās dalībvalstis. Vispostošākie ugunsgrēki 2003. gadā skāra ES dienvidrietumus; visvairāk cieta Portugāle, nodega aptuveni 5% no tās valsts teritorijas. 2007. gadā viena no visbriesmīgākajām meža ugunsgrēku sezonām skāra Eiropas dienvidaustrumus, nodegot vairāk nekā 810 000 hektāriem, no kuriem 68,2 % bija meži, 31 % lauksaimniecībā izmantojamā zeme un 0,8 % pilsētu un rūpnieciskās teritorijas[5]. 21,9 % no 465 000 hektāriem, kas nodega ES Vidusjūras zemēs bija Natura 2000 teritorijas[6].

Skartie reģioni bieži ir pret klimata pārmaiņām visneaizsargātākās teritorijas Eiropā, to izraisa gaisa temperatūras ievērojamā paaugstināšanās apvienojumā ar nokrišņu samazināšanos apgabalos, kas jau tā cieš no ūdens nepietiekamības. Klimatam mainoties, arvien lielāka nozīme būs Eiropas mežiem kā vides un ekosistēmu pakalpojumu sniedzējiem.. Meži pilda ievērojamu lomu ūdens efektīvā saglabāšanā sausajos reģionos, aizsargājot ūdenstilpnes pret pārmērīgu mēslošanas līdzekļu ieplūdi, uzlabojot plūdu pārvaldību un saglabājot un atjaunojot daudzfunkcionālas ainavas. Meža ekosistēmu aizsardzība pret meža ugunsgrēkiem un klimatam atbilstošas mežu apsaimniekošanas veicināšana Eiropā ir ļoti nozīmīgi pasākumi, kas palielina šo apgabalu spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.

Meža un citu savvaļas ugunsgrēku izcelšanos ietekmē dažādu faktoru kopums, tostarp:

- lauksaimniecības zemes un mežu pārvaldības prakse;

- klimatiskie apstākļi: karsts, vējains un sauss laiks, kā arī zibens;

- noteikumu īstenošanas mehānisma trūkums attiecībā uz veģetācijas ierobežošanu apdzīvotu vietu un ēku tuvumā;

- cilvēka nolaidīga vai tīša rīcība, tostarp ļaunprātīga dedzināšana;

- ekonomiskie virzītājspēki un neatbilstošs tiesiskais regulējums, kas var ietekmēt ieguvumus no ļaunprātīgās dedzināšanas un/vai samazināt stimulu efektīvi aizsargāt mežus.

Saskaņā ar Padomes un Parlamenta lūgumu, risinot jautājumus, kas saistīti ar meža un citiem savvaļas ugunsgrēkiem, tādējādi ir nepieciešamas vispusīgas zināšanas un rīcības plāni, kas ietver preventīvos, sagatavotības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus.

- Prevencija. Viens no galvenajiem dalībvalstu uzdevumiem ir īstenot mežu ugunsgrēku prevencijas politiku un Komisija rosina dalībvalstis izpētīt to tiesisko regulējumu, lai apzinātu regulējuma nepilnības attiecībā uz ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumiem. Šajā sakarībā Komisija atbalstītu tās priekšlikuma par vides noziegumiem paplašināšanu, ietverot tajā arī meža iznīcināšanu lielā apjomā[7]. Kopienas rīcībā ir vairāki finanšu instrumenti, lai atbalstītu dalībvalstu centienus uzlabot valsts politiku prevencijas jomā. Šie instrumenti ir izmantojami valstu programmām. Lai meža ugunsgrēku preventīvos pasākumus būtu vieglāk iekļaut valstu programmās, Komisija iesniegs dalībvalstīm sarakstu ar attiecīgajiem instrumentiem. Turklāt Komisija izvērtē nepieciešamību pēc saskaņotas Eiropas pieejas dabas katastrofu prevencijai. Pašlaik tiek veikti divi pētījumi par: 1) situāciju Kopienā, iespējamo trūkumu apzināšanu un nepieciešamību pēc Kopienas rīcības un 2) dalībvalstu labākās prakses piemēru apzināšanu. Tas sniegs pamatojumu priekšlikumiem, kas jāizstrādā līdz 2008. gada beigām. Turklāt pētījumu, ko pašlaik veic par mežu stāvokļa pasliktināšanos rosinošiem faktoriem, izmantos, izstrādājot Kopienas pamatnostādnes par meža ugunsgrēku prevencijas pasākumiem, pamatojoties uz dalībvalstu labākās prakses piemēriem.

- Sagatavotība. Kopiena atbalsta rīcību, kas paredzēta, lai paaugstinātu dalībvalstu civilās aizsardzības sagatavotību, jo īpaši ar finanšu atbalsta palīdzību (ekspertu apmaiņai, praktiskajām mācībām un sagatavotības projektiem), piedāvājot mācību kursus valstu ekspertiem, attīstot Eiropas Mežu ugunsgrēku informācijas sistēmu (EMUIF) Kopīgā pētniecības centra ietvaros un finansējot projektus. Piemēram, FIRE 4 ir izmēģinājuma projekts par reaģēšanu uz meža ugunsgrēkiem un zemestrīcēm, kura mērķis ir attīstīt koordināciju starp četrām dalībvalstīm (Franciju, Itāliju, Spāniju un Portugāli). Citas sešas dalībvalstis (Kipra, Grieķija, Ungārija, Malta, Slovākija un Čehija) ir cieši iesaistījušās minētā projekta pasākumos (darba grupās, praktiskajās mācībās un lauka izmēģinājumos); Grieķija nesen ir paziņojusi par pilnīgu iesaistīšanos projektā. Komisija ierosina izveidot Mācību tīklu reaģēšanai katastrofu gadījumos, savienojot esošos dalībvalstu izcilības centrus, lai turpmāk paaugstinātu ne tikai civilās aizsardzības dienestu sagatavotību, bet arī dažādu dalībvalstu vienību un moduļu spēju strādāt kopā.

- Reaģēšana. Šovasar ugunsgrēki vienlaicīgi plosījās vairākās dalībvalstīs, citās dalībvalstīs saglabājoties augstam ugunsgrēku riskam. Šādā situācijā dalībvalstis sniedza tikai ierobežotu palīdzību ugunsgrēku apkarošanai no gaisa, un ugunsgrēku skartajām valstīm sniegtā palīdzība bija nevienlīdzīga. Tas parādīja, ka spējas palīdzēt lielu katastrofu skartajām dalībvalstīm varētu būt nepietiekamas, un citas dalībvalstis nespēj palīdzēt, jo tās pašas cīnās ar ugunsgrēkiem vai ir pakļautas augstam ugunsgrēku riskam. Ja šo šķietamo trūkumu apstiprinās vispusīgs novērtējums, Komisija var apsvērt iespēju ierosināt aprīkojuma finansēšanu ES līmenī, lai papildinātu valstu resursus. ES jau ir pieejamas reaģēšanas iespējas jūras piesārņojuma jomā[8]. Eiropas rezerves resursiem jābūt gataviem cīņai ar lielajiem ugunsgrēkiem, kas visai reti izceļas tikai vienā dalībvalstī un nav nekāds retums visā reģionā. Iespējams nākotnē ES rezerves resursi varētu ietvert jaudīgus gaisa kuģus ugunsgrēku dzēšanai, kas piemēroti dažādiem ģeogrāfiskajiem apstākļiem, kā arī iespējams citu aprīkojumu.

- Seku likvidēšana. Komisija turpinās pēc pieprasījuma iespējami efektīvi izmantot Solidaritātes fondu, lai palīdzētu izpostītajiem reģioniem, un aicina Padomi atsākt sarunas par Solidaritātes fonda regulas pārskatīšanu, lai padarītu tā izmantošanu efektīvāku. Dalībvalstis tiek aicinātas izmantot pieejamos Kopienas instrumentus, lai atbalstītu postošo ugunsgrēku seku likvidēšanu, tostarp Eiropas Savienības Solidaritātes fondu un Lauku attīstības regulu. Lai palīdzētu dalībvalstīm valstu programmu izstrādē šo instrumentu izmantošanai, Komisija iesniegs sarakstu ar to dažādo Kopienas instrumentu uzskaitījumu, kas var sniegt šādu atbalstu. Komisija uzskata, ka Kopienas atbalstam mežu atjaunošanai būtu jāattiecas arī uz preventīvajiem pasākumiem, kurus veic dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, un uz pasākumiem, kas ir iekļauti seku likvidēšanas programmās, lai palielinātu jauno mežu spējas pielāgoties klimata pārmaiņām. Šajā sakarībā Komisija turpinās pētīt, kā iespējams uzlabot esošos finanšu instrumentus, piemēram, ieviešot nosacījumus, kas saistīti ar efektīvu preventīvo pasākumu veikšanu, kā arī vai Kopienai vajadzētu uzņemties lielāku lomu mežu atjaunošanas finansēšanā.

[1] Piemēram, ECURIE (Kopienas noteikumi par operatīvu informācijas apmaiņu radiācijas avāriju gadījumos), ADNS (Dzīvnieku slimību izziņošanas sistēma), RAS BICHAT (Agrīnās brīdināšanas sistēma bioloģisko un ķīmisko uzbrukumu un apdraudējuma gadījumā ), EWRS (Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēma, lai brīdinātu sabiedrības veselības aizsardzības iestādes un Komisiju par infekcijas slimību uzliesmojumiem), HEOF (Operāciju mehānisms ārkārtas situācijām veselības aizsardzībā), RAPEX (Ātrās ziņošanas sistēma, sistēma ātrai informācijas apmaiņai par pasākumiem, kas saistīti ar nopietnu un tūlītēju risku, ko rada nepārtikas patēriņa produkti), RASFF (Pārtikas un barības ātrās reaģēšanas sistēma, agrīnās brīdināšanas sistēma, kas paredzēta ziņošanai par draudiem cilvēku veselībai pārtikas un barības ražošanā), RAS-CHEM (Ķīmisko vielu agrīnās brīdināšanas sistēma – vēl tapšanas stadijā), CIWIN (Svarīgāko infrastruktūras objektu brīdinājuma informācijas tīkls).

[2] COM(2007) 767.

[3] COM(2007) 414.

[4] COM(2007) 354.

[5] Šajā vasarā meža ugunsgrēku skartajos rajonos kopumā atmosfērā izplūda 12,3 miljoni tonnu CO2, no tām 6,9 miljoni tonnu izplūda ES dalībvalstīs, kas sastāda aptuveni 0,4 % no to ikgadējām CO2 emisijām (avots: KPC)

[6] Minimālie aptuvenie aprēķini, kas pamatojas uz satelītu attēliem, ko sniedza EMUIS, Eiropas Mežu ugunsgrēku informācijas sistēma, ko uztur Kopīgais pētniecības centrs. Šī informācija aptver Bulgāriju, Kipru, Franciju, Itāliju, Portugāli un Spāniju, kā arī Horvātiju, Bosniju un Hercegovinu, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Serbiju.

[7] COM(2007) 51.

[8] Eiropas Jūras drošības aģentūra pēc pieprasījuma var atbalstīt dalībvalsts reaģēšanas mehānismus piesārņojuma gadījumā ar gatavībā esošiem Eiropas resursiem.