Ceturtdiena, 2008. gada 5. jūnijs
P6_TC1-COD(2007)0097

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 5. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2008 par kopējiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi autobusu pārvadājumu tirgum, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 561/2006 (pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ║,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Virkne būtisku izmaiņu jāizdara Padomes 1992. gada 16. marta Regulā (EEK) Nr. 684/92 par kopējiem noteikumiem attiecībā uz starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (4) un Padomes 1997. gada 11. decembra Regulā (EK) Nr. 12/98 par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji var veikt pasažieru iekšzemes autopārvadājumus dalībvalstī (5). Skaidrības un vienkāršošanas dēļ, šīs regulas būtu jāpārstrādā un jāapvieno vienā regulā.

(2)	Kopējās transporta politikas izveide cita starpā ir saistīta ar kopējo noteikumu pieņemšanu, ko piemēro starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autotransportu, kā arī paredzot noteikumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji drīkst veikt iekšzemes autopārvadājumus dalībvalsts teritorijā.

(3)

Lai nodrošinātu saskaņotu sistēmu attiecībā uz Kopienā īstenotiem starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusu, šī regula būtu jāpiemēro visiem starptautiskajiem pārvadājumiem Kopienas teritorijā. Uz pārvadājumu no dalībvalstīm uz trešām valstīm joprojām lielā mērā attiecas divpusēji nolīgumi starp dalībvalstīm un minētajām trešām valstīm. Tāpēc šo regulu tās dalībvalsts teritorijā esošai brauciena daļai, kur notiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana, nebūtu jāpiemēro tik ilgi, kamēr starp Kopienu un attiecīgajām trešām valstīm nav noslēgti nepieciešamie nolīgumi. Tomēr tā būtu jāpiemēro tranzītā šķērsotas dalībvalsts teritorijā.

(4)	Pakalpojumu sniegšanas brīvība ir kopējās transporta politikas pamatprincips, kas prasa, lai pārvadātājiem no visām dalībvalstīm būtu nodrošināta piekļūšana starptautiskā transporta tirgum bez diskriminācijas — neatkarīgi no valstspiederības vai reģistrācijas vietas.

(5)

Starptautiskos pasažieru pārvadājumus ar autobusu būtu jāvar veikt tikai ar Kopienas licenci. Pārvadātājiem būtu jāievēro prasība, ka visos transportlīdzekļos jāatrodas notariāli apliecinātai Kopienas licences kopijai, lai vienkāršotu efektīvas pārbaudes, ko veic tiesībaizsardzības iestādes, jo īpaši tādas, kas atrodas ārpus dalībvalsts, kurā reģistrēts pārvadātājs. Būtu jāparedz nosacījumi attiecībā uz Kopienas licenču izsniegšanu un to derīguma termiņu, kā arī sīki izstrādāti to izmantošanas noteikumi. Jāizveido sīki izstrādāti norādījumi par Kopienas licences un notariāli apsliecinātu kopiju izkārtojumu un citiem parametriem.

(6)	Lai apmierinātu tirgus pieprasījumu, būtu jāparedz elastīgs režīms, kas pakļauts zināmiem nosacījumiem un attiecas uz speciāliem regulāriem reisiem un dažiem neregulāriem reisiem.

(7)	Šo regulu nepiemēro ne pārvadātājiem, kuri veic tikai iekšzemes pārvadājumus ar autobusu, ne licencēm, kuras šiem pārvadātājiem izdod viņu reģistrācijas dalībvalsts.

(8)	Saglabājot spēkā atļauju izsniegšanas režīmu regulāriem reisiem, dažos noteikumos būtu jāizdara grozījumi, īpaši attiecībā uz atļauju izsniegšanas procedūrām.

(9)

Turpmāk būtu jāpiešķir atļauja veikt regulārus reisus, izņemot gadījumus, kad ir skaidri noteikti uz atļaujas prasītāju attiecināmi atteikuma iemesli. Būtu jāpaliek tikai vienam ar konkrēto tirgu saistītam atteikuma iemeslam, proti, reiss, kuram pieprasīta atļauja, attiecīgos tiešās satiksmes iecirkņos varētu būtiski ietekmēt tāda līdzvērtīga reisa dzīvotspēju, kas izveidots, īstenojot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības.

(10)	Ārvalstu pārvadātājiem būtu jāļauj veikt noteiktus pasažieru iekšzemes autopārvadājumus, paturot prātā katra pakalpojuma veida īpatnības.

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju nosūtīšanu saistībā ar pakalpojumu sniegšanu (6) piemēro tajos gadījumos, kad pārvadātāji, lai nodrošinātu speciālos regulāros reisus, norīko darbiniekus, kuriem ir darba attiecības ar šiem pārvadātājiem, no tās dalībvalsts, kurā tie parasti strādā.

(12)

Attiecībā uz regulāriem reisiem vienīgi tiem regulāriem reisiem, kas ir daļa no regulārajiem starptautiskajiem reisiem, neņemot vērā pilsētas un piepilsētas reisus, vajadzētu būt pieejamiem ārvalstu pārvadātājiem, pakļaujoties noteiktiem nosacījumiem un it īpaši tiesību aktiem, kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī.

(13)	Būtu vēlams, lai dalībvalstis cita citai sniegtu savstarpēju palīdzību nolūkā nodrošināt šīs regulas pareizu piemērošanu.

(14)

Administratīvās formalitātes būtu jāvienkāršo, ciktāl tas ir iespējams, neatceļot kontroles līdzekļus un sodus, kas nodrošina šīs regulas pareizu piemērošanu un efektīvu ieviešanu. Tāpēc būtu jāprecizē un jāpastiprina pašreizējie noteikumi par Kopienas licences atcelšanu. Pašreizējie noteikumi būtu jāpielāgo, lai atļautu efektīvi sodīt arī par nopietniem ▐ pārkāpumiem, kas veikti nevis reģistrācijas, bet gan citās dalībvalstīs . Sodiem būtu jābūt nediskriminējošiem un proporcionāliem pārkāpumu smagumam. Būtu jāparedz iespēja pārsūdzēt jebkuru uzlikto sodu.

(15)	Dalībvalstīm būtu jāievada savas valsts autotransporta uzņēmumu reģistrā informācija par visiem pārvadātāju nopietniem pārkāpumiem ▐, kā rezultātā ir piemērots sods.

(16)

Lai stiprinātu un atvieglotu informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm, dalībvalstīm attiecīgās informācijas apmaiņa jāveic, izmantojot atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. …/2008 [ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanai] (7) izveidotos valsts kontaktpunktus.

(17)	Šīs regulas īstenošanai nepieciešamos pasākumus būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(18)

Jo īpaši Komisijai būtu jāpilnvaro izveidot formātu atsevišķiem dokumentiem, ko jāizmanto, lai piemērotu šo regulu, un I pielikumu pielāgot tehnikas attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

(19)	Efektivitātes labad regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi šo pasākumu pieņemšanai būtu jāsaīsina.

(20)	Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, īpaši attiecībā uz efektīviem, samērīgiem un preventīviem sodiem.

(21)

Tā kā veicamās darbības mērķus dalībvalstis pilnībā nevar sasniegt un tādēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, atbilstīgi Līguma 5. pantam. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

(22)

Lai veicinātu atvaļinājuma braucienus ar autobusu, kuri īpaši paredzēti tūristiem ar zemākiem ienākumiem, un tūrisma attīstību reģionos, ir atkārtoti jāievieš noteikums par 12 dienu braucieniem ar autobusu turp un atpakaļ, kā Eiropas Parlaments norāda tā 2007. gada 29. novembra rezolūcijas par atjaunināto ES tūrisma politiku — veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību (9) 78. punktā. Tādēļ ir atbilstīgi jāpaplašina Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (10),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem Kopienas teritorijā, ko veic pārvadātāji, izīrējot vai par samaksu, vai arī pārvadātāji, kas darbojas uz pašu rēķina, ir reģistrēti dalībvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem, izmantojot šajā dalībvalstī reģistrētus transportlīdzekļus, kuri pēc konstrukcijas un aprīkojuma ir derīgi vairāk nekā deviņu personu, vadītāju ieskaitot, pārvadāšanai, un kuri ir domāti šim nolūkam, kā arī šādu transportlīdzekļu tukšbraucieniem sakarā ar šādiem pārvadājumiem.

Transportlīdzekļa maiņa vai pārvadājuma pārtraukšana, lai dotu iespēju veikt brauciena daļu, izmantojot citu transporta veidu, neietekmē šīs regulas piemērošanu.

2.   Ja pārvadājums tiek veikts no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, šo regulu piemēro visu to dalībvalstu teritorijā esošai brauciena daļai, kuras šķērso tranzītā. Tās dalībvalsts teritorijā esošai brauciena daļai, kur notiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana, šo regulu nepiemēro tik ilgi, kamēr starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti nav noslēgts vajadzīgais nolīgums.

3.   Līdz 2. punktā minēto nolīgumu noslēgšanai starp Kopienu un attiecīgām trešajām valstīm šī regula neietekmē noteikumus, kas attiecas uz pārvadājumu no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi un iekļauti divpusējos nolīgumos, ko dalībvalstis noslēdz ar šīm trešajām valstīm. Tomēr dalībvalstis šos nolīgumus piemēro tā, ka tie atbilst diskriminācijas novēršanas principam starp Kopienas pārvadātājiem.

4.   Šo regulu piemēro pasažieru iekšzemes komercpārvadājumiem, ko pagaidu kārtā veic ārvalstu pārvadātājs, kā paredzēts V nodaļā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

a)	“regulāri reisi” ir tādi braucieni, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus noteiktos laika intervālos pa noteiktiem maršrutiem, pasažieriem iekāpjot un izkāpjot iepriekš noteiktās pieturvietās;

b)	“speciālie regulārie reisi” ir regulāri reisi neatkarīgi no tā, kas ir to organizētājs, kuri nodrošina noteiktu pasažieru kategoriju pārvadājumus, pārējos pasažierus atskaitot;

c)	“neregulāri reisi“ ir reisi, kas neatbilst regulāro reisu definīcijai, speciālos regulāros pārvadājumus ieskaitot, un kuru galvenā pazīme ir tas, ka tajos pārvadā pasažieru grupas, kuras izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas;

d)

“pašpārvadājumi” ir pārvadājumi, ko fiziska vai juridiska persona veic nekomerciālos un bezpeļņas nolūkos, kur: — attiecīgos pārvadājumus šī fiziskā vai juridiskā persona veic tikai kā palīgpakalpojumus, — izmantojamie transportlīdzekļi ir fiziskās vai juridiskās personas īpašums, vai tā ir tos iegādājusies uz nomaksu, vai arī tie ir ilgtermiņa nomas līguma priekšmets, un to vadītāji ir fiziskās vai juridiskās personas darbinieki vai pati fiziskā persona;

e)	“kabotāžas pārvadājumi” ir iekšzemes pasažieru komercpārvadājumi, ko pārvadātājs īslaicīgi veic uzņēmējā dalībvalstī;

f)	“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas nav tā dalībvalsts, kurā pārvadātājs reģistrēts;

g)	“Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietns▐ pārkāpums” ir pārkāpums, kas pēc tiesvedības var novest pie labas reputācijas zaudēšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. …/2008 [ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanai] 6. panta 1. un 2. punktu.

3. pants

Pakalpojumu sniegšanas brīvība

1.   Jebkuram 1. pantā minētajam pārvadātājam, pārvadātājam, kas darbojas izīrējot vai par samaksu, atļauts saskaņā ar šo regulu sniegt regulāros pasažieru pārvadājumus, to skaitā speciālos regulāros pārvadājumus, vai neregulāros pārvadājumus ar autobusu bez diskriminācijas — neatkarīgi no valstspiederības vai reģistrācijas vietas, ja:

a)	dalībvalstī, kurā viņš reģistrēts, viņam ir atļauts veikt regulāros pārvadājumus ar autobusu, to skaitā speciālos regulāros pārvadājumus, vai neregulāros pārvadājumus ar autobusu saskaņā ar šīs valsts tiesību aktos noteiktajiem tirgus pieejamības nosacījumiem;

b)	viņš atbilst nosacījumiem, kas pieņemti saskaņā ar Kopienas noteikumiem par pasažieru autotransporta vadītāja pielaišanu iekšzemes un starptautisko transporta operāciju veikšanai;

c)

viņš atbilst tiesību aktu prasībām attiecībā uz standartiem, ko piemēro vadītājiem un transportlīdzekļiem, kas noteikti jo īpaši Padomes 1992. gada 10. februāra Direktīvā 92/6/EEK par ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un izmantošanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos Kopienā  (11), Padomes 1996. gada 25. jūlija Direktīvā 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (12) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 15. jūlija Direktīvā 2003/59/EK par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību  (13)

2.   Jebkuram 1. pantā minētajam pārvadātājam, kas darbojas uz paša rēķina, atļauts sniegt 5. panta 5. punktā definētus transporta pakalpojumus bez diskriminācijas — neatkarīgi no valstspiederības vai reģistrācijas vietas, ja:

a)	reģistrācijas dalībvalstī, viņam ir atļauts veikt pārvadājumus ar autobusiem saskaņā ar šīs valsts tiesību aktos noteiktajiem tirgus pieejamības nosacījumiem:

b)	viņš atbilst tiesību aktu prasībām attiecībā uz standartiem, ko piemēro vadītājiem un transportlīdzekļiem, kas noteikti jo īpaši Direktīvā 92/6/EEK, 96/53/EK un 2003/59/EK.

II   nodaļa

Kopienas licence un tirgus pieejamība

4. pants

Kopienas licence

1.   Starptautiskos pasažieru pārvadājumus ar autobusu veic saskaņā ar Kopienas licenci, ko izsniedz tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs reģistrēts.

2.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs reģistrēts, izsniedz Kopienas licences oriģinālu, kas paliek pie pārvadātāja, un izsniedz arī tādu tās apliecinātu kopiju skaitu, kas atbilst transportlīdzekļu skaitam, ko izmanto starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem un kas atrodas Kopienas licences turētāja rīcībā vai nu kā viņa īpašums, vai citā veidā, jo īpaši saskaņā ar līgumu par pirkšanu uz nomaksu, nomas līgumu vai līzinga līgumu.

Kopienas licences un notariāli apliecinātu kopiju formāts atbilst I pielikumā norādītajam.

Uz tām jābūt attēlotam izdevējas iestādes reljefa zīmoga vai spiedoga nospiedumam, kā arī parakstam un sērijas numuram. Kopienas licences sērijas numuru kā daļu no pārvadātāja datu kopuma reģistrē valsts elektroniskajā autotransporta uzņēmumu reģistrā, kā to paredz Regulas (EK) Nr. …/2008, [ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanai] 15. pants.

Komisija pielāgo I pielikumu tehnikas attīstībai. Tā kā šo pasākumu mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, tos pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Kopienas licenci noformē uz pārvadātāja vārda, un to nedrīkst nodot trešām personām. Kopienas licences notariāli apliecinātā kopija paliek transportlīdzeklī, un to uzrāda pārbaudei pēc attiecīgi pilnvarotas amatpersonas pieprasījuma.

4.   Kopienas licenci izsniedz uz pieciem gadiem, un to var atjaunot.

Pirms šīs regulas piemērošanas dienas izsniegtās licences un notariāli apliecinātās kopijas ir derīgas līdz to derīguma termiņa beigām.

5.   Saņemot licences pieteikumu, bet pēc tam ne retāk kā ik pēc pieciem gadiem, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs reģistrēts, pārbauda, vai pārvadātājs atbilst 3. panta 1. punkta nosacījumiem.

6.   Ja pārvadātājs neatbilst 3. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā viņš reģistrēts, ar pamatotu lēmumu noraida Kopienas licences izsniegšanu vai atjaunošanu vai anulē licenci.

7.   Dalībvalstis garantē Kopienas licences pieteicēja vai turētāja tiesības iesniegt sūdzību pret tās dalībvalsts kompetento iestāžu lēmumu, kurā viņš reģistrēts, par šīs licences noraidīšanu vai anulēšanu.

8.   Dalībvalstis var nolemt, ka Kopienas licence der arī iekšzemes transporta pakalpojumu veikšanai.

5. pants

Tirgus pieejamība

1.   Regulārie reisi ir pieejami visiem, izņemot, kad vajadzības gadījumā tas ir atkarīgs no obligātas rezervācijas.

Tiem vajadzīga atļauja saskaņā ar III nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.

Pārvadājuma regulāro raksturu neietekmē izmaiņas pārvadājuma veikšanas nosacījumos.

Uz paralēlu vai pagaidu reisu organizēšanu, kas apkalpo tos pašus pasažierus kā esošie regulārie reisi, neapstāšanos atsevišķās pieturvietās vai apturēšanu papildu pieturvietās esošo regulāro reisu maršrutos attiecas tie paši noteikumi, ko piemēro esošajiem regulārajiem reisiem.

2.   Speciālus regulāros reisus veic saskaņā ar 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem. Tie ietver:

a)	strādnieku pārvadājumus starp mājām un darbu,

b)	skolnieku un studentu pārvadājumus uz mācību iestādi un atpakaļ.

Tas, ka speciālos reisus var dažādot saskaņā ar lietotāju vajadzībām, neietekmē to klasificēšanu kā regulāros reisus.

Speciāliem regulāriem reisiem atļauja nav vajadzīga, ja tos veic saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp organizētāju un pārvadātāju.

3.   Neregulāriem reisiem atļauja nav vajadzīga.

Tomēr paralēlo vai pagaidu reisu organizēšanai, kas ir līdzīgi pastāvošiem regulāriem reisiem un apkalpo tos pašus pasažierus, jāsaņem atļauja saskaņā ar III nodaļu.

Neregulāri braucieni nepārstāj būt neregulāri braucieni tikai un vienīgi tāpēc, ka tos veic ar zināmiem intervāliem.

Neregulārus reisus var veikt pārvadātāju grupa, kas darbojas vienas un tās pašas līgumslēdzējas puses vārdā, un ceļotāji var ceļā kādas dalībvalsts teritorijā pārsēsties cita tās pašas grupas pārvadātāja transportlīdzeklī.

Komisija nosaka procedūras par šādu pārvadātāju nosaukumu un ceļā pārsēšanas punktu paziņošanu attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Tā kā šo pasākumu, kas paredz regulu papildināt, mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, tos pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Tāpat 2. punkta trešajā daļā un 3. punktā minētajiem transporta pakalpojumiem atļauja nav vajadzīga transportlīdzekļu tukšbraucieniem.

5.   Uz pašu rēķina sniegtie transporta pakalpojumi ir atbrīvoti no jebkāda veida atļaujām, bet tiem piemēro sertifikātu sistēmu.

Sertifikātus izsniedz tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā transportlīdzeklis reģistrēts, un tie ir derīgi visam reisam, tranzītu ieskaitot.

Komisijas nosaka sertifikātu formātu. Tā kā šo pasākumu, kas paredz regulu papildināt, mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, tos pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

III   nodaļa

Regulāri reisi, kuriem vajadzīga atļauja

6. pants

Atļaujas raksturojums

1.   Atļaujas izsniedz uz pārvadātāja vārda. Šis pārvadātājs tās nenodod trešajām personām. Tomēr pārvadātājs, kas ir saņēmis atļauju, ar 7. panta 1. punktā minētās iestādes piekrišanu var veikt transporta pakalpojumus ar apakšuzņēmēja starpniecību. Šādā gadījumā pēdējā nosaukumu un tā veikto apakšuzņēmēja lomu norāda atļaujā. Apakšuzņēmējam jāatbilst 3. panta 1. punkta nosacījumiem.

Ja regulāro pārvadājumu veikšanai uzņēmumi apvienojas, atļauju izsniedz uz visu šo uzņēmumu nosaukumiem. To saņem uzņēmums, kas pārvalda operāciju veikšanu, bet pārējiem uzņēmumiem izsniedz kopijas. Atļaujā norāda visu pārvadātāju nosaukumus.

2.   Atļaujas derīguma termiņš nepārsniedz piecus gadus. Šo termiņu var noteikt arī īsāku vai nu pēc pieteicēja prasības, vai pēc to dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējas piekrišanas, kuru teritorijā notiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana.

3.   Atļaujās uzrāda šādus datus:

a)	reisa tipu;

b)	brauciena maršrutu, konkrēti norādot izbraukšanas vietu un brauciena galamērķi;

c)	atļaujas derīguma termiņu;

d)	pieturvietas un kustības grafiku.

4.   Komisija nosaka atļauju formātu. Tā kā šo pasākumu, kas paredz regulu papildināt, mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, tos pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

5.   Atļaujas dod to turētājam (turētājiem) tiesības veikt regulāros pārvadājumus visu to dalībvalstu teritorijās, kur sniedzas šo pārvadājumu maršruti.

6.   Regulāro pārvadājumu veicējs var izmantot papildu transportlīdzekļus, lai atrisinātu pagaidu un ārkārtas situācijas. Tas arī informē dalībvalsti, no kuras uzsākts pārvadājums, par šīs pagaidu un ārkārtas situācijas iemesliem.

Šādā gadījumā pārvadātājs nodrošina, ka transportlīdzeklī atrodas šādi dokumenti:

a)	regulārā pārvadājuma atļaujas kopija;

b)	līguma kopija, kas noslēgts starp regulārā pārvadājuma veicēju un uzņēmumu, kas piegādā papildu transportlīdzekļus, vai līdzvērtīgs dokuments;

c)	regulārā pārvadājuma veicējam izsniegtās Kopienas licences apliecināta kopija.

7.     Dalībvalstis var nepiemērot atļauju procedūru regulāriem pārrobežu transporta pakalpojumiem, kurus veic ne tālāk kā 50 km aiz robežas. Dalībvalstis par to informē Komisiju un kaimiņvalstis.

7. pants

Atļaujas pieteikumu iesniegšana

1.   Regulārā pārvadājuma atļaujas pieteikumus iesniedz tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kuras teritorijā atrodas izbraukšanas vieta.

2.   Komisija nosaka pieteikumu formātu. Tā kā šo pasākumu, kas paredz regulu papildināt, mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, tos, pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Personas, kas lūdz izsniegt atļauju, sniedz visu papildu informāciju, ko tās uzskata par lietderīgu vai ko pieprasa atļaujas izdevējiestāde, īpaši braukšanas grafiku, kas dod iespēju kontrolēt atbilstību Kopienas tiesību aktiem par autovadītāja darba un atpūtas režīmu, kā arī 4. pantā paredzētās Kopienas licences kopiju starptautiskiem pasažieru komercpārvadājumiem pa autoceļiem.

8. pants

Atļaujas piešķiršanas procedūra

1.   Atļaujas izsniedz, saskaņojot ar visu to dalībvalstu iestādēm, kuru teritorijās notiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana. Atļaujas izdevējiestāde nosūta šīm iestādēm, kā arī to dalībvalstu kompetentām iestādēm, kuru teritorijas tiek šķērsotas bez pasažieru iekāpšanas vai izkāpšanas, pieteikuma kopiju, tai pievienojot visu citu pie lietas piederošo dokumentu kopijas un savu novērtējumu.

2.   To dalībvalstu kompetentās iestādes, kuru piekrišana ir lūgta, divu mēnešu laikā paziņo atļaujas izdevējiestādei savu lēmumu attiecībā uz pieteikumu. Šo termiņu aprēķina, skaitot no dienas, kurā saņemts lūgums izteikt piekrišanu un kura norādīta saņemšanas apstiprinājuma kvītī. Ja atļaujas izdevējiestāde divu mēnešu laikā nesaņem atbildi, uzskata, ka iestādes, ar kurām notikusi apspriešanās, ir devušas piekrišanu, un atļaujas izdevējiestāde var piešķirt atļauju.

3.   Atļaujas izdevējiestāde pieņem lēmumu par pieteikumu trijos mēnešos , skaitot no dienas, kad pārvadātājs iesniedzis šo pieteikumu.

4.   Atļaujas piešķir tikai tad, ja:

a)	pieteicējs ir spējīgs sniegt pakalpojumu, kas ir pieteikuma priekšmets, izmantojot viņam tieši pieejamo aprīkojumu;

b)

pieteicējs iepriekš ir pārkāpis savas valsts vai starptautiskos tiesību aktus par autotransportu, jo īpaši noteikumus un prasības attiecībā uz atļaujām veikt starptautiskus pasažieru autopārvadājumus, vai izdarījis nopietnu pārkāpumu ▐ attiecībā uz ceļu satiksmes drošību, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro transportlīdzekļiem un darba un atpūtas režīmam, un attiecīgais pārkāpums ir novedis pie labas reputācijas zaudēšanas Regulas (EK) Nr. …/2008 [ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanai] izpratnē ;

c)	attiecībā uz atļaujas atjaunošanas pieteikumu — ir ievēroti atļaujas nosacījumi;

d)

dalībvalsts, pamatojoties uz sīkas analīzes datiem, nenolemj, ka attiecīgais pakalpojums varētu nopietni apdraudēt līdzīgu pakalpojumu, ko sniedz saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, kurš veicina sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildi, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulā (EK) Nr. 1370/2007 ║par pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļus un autoceļus║ (14), izdzīvošanas iespējas attiecīgos tiešās satiksmes iecirkņos.

▐

Tas, ka pārvadātājs piedāvā zemākas cenas nekā tās, ko piedāvā citi autopārvadātāji, vai tas, ka attiecīgajā satiksmes līnijā jau darbojas citi autopārvadātāji, pats par sevi nav par pamatojumu pieteikuma noraidīšanai.

5.   Atļaujas izdevējiestāde, kā arī visu to dalībvalstu kompetentās iestādes, kas piedalās 1. punktā paredzētajā vienošanās procedūrā, var noraidīt pieteikumus, vienīgi pamatojot to ar iemesliem, kas paredzēti šajā regulā.

6.   Pabeidzot 1. līdz 5. punktā noteikto procedūru, atļaujas izdevējiestāde piešķir atļauju vai oficiāli noraida pieteikumu.

Lēmumos par pieteikuma noraidīšanu izklāsta iemeslus, kas ir tā pamatā. Dalībvalstis nodrošina, ka transporta uzņēmumiem tiek dota iespēja iesniegt protestu, ja to pieteikums ir noraidīts.

Atļaujas izdevējiestāde visas 1. punktā minētās iestādes informē par tās lēmumu, nosūtot visu atļauju kopijas.

7.   Ja 1. punktā minētā procedūra vienošanās panākšanai nedod atļaujas sniedzējai iestādei iespēju lemt par pieteikumu, jautājumu var nodot izskatīšanai Komisijā vēlākais viena mēneša laikā, skaitot no dienas, kad paziņots par vienas vai vairāku dalībvalstu, ar kurām saskaņā ar 1. punktu notikusi apspriešanās, pieņemto negatīvo lēmumu.

8.   Pēc apspriešanās ar attiecīgām dalībvalstīm Komisija 10 nedēļu laikā kopš paziņojuma saņemšanas no atļaujas izdevējiestādes pieņem lēmumu, kas stājas spēkā pēc 30 dienām kopš tā izziņošanas šīm dalībvalstīm.

9.   Komisijas lēmumu piemēro līdz laikam, ko paredz starp attiecīgām dalībvalstīm panāktā vienošanās.

9. pants

Atļaujas atjaunošana un izmaiņas

Šīs direktīvas 8. pantu mutatis mutandis piemēro pieteikumiem par atļauju atjaunošanu vai par noteikumu maiņu, ar kuriem jāveic pakalpojumi, par ko saņemta atļauja.

Ja darbības noteikumos izdara maznozīmīgas izmaiņas, proti, koriģējot 1 intervālus, braukšanas maksu un kustības grafikus, atļaujas izdevējiestādei vienīgi jāpaziņo ar izmaiņām saistītā informācija parējām attiecīgām dalībvalstīm.

Attiecīgās dalībvalstis var arī piekrist tam, ka atļaujas izdevējiestāde vienpusēji lemj par izmaiņām pakalpojuma sniegšanas noteikumos.

10. pants

Atļaujas darbības pārtraukšana

1.   Neskarot Regulā (EK) Nr. 1370/2007 ietvertos noteikumus, regulāro reisu veikšanas atļaujas darbība izbeidzas tās derīguma termiņa beigās vai trīs mēnešus pēc tam, kad atļaujas izdevējiestāde saņem no atļaujas turētāja paziņojumu par viņa nodomu izbeigt pakalpojuma. Šādā paziņojumā iekļauj pienācīgu iemeslu pamatojumam.

2.   Ja pieprasījums pēc pakalpojuma vairs nepastāv, 1. punktā paredzētais paziņošanas periods ir viens mēnesis.

3.   Atļaujas izdevējiestāde paziņo pārējo attiecīgo dalībvalstu kompetentām iestādēm par atļaujas darbības pārtraukšanu.

4.   Atļaujas turētājs informē attiecīgā pakalpojuma izmantotājus par tā sniegšanas izbeigšanu vienu mēnesi iepriekš, izmantojot attiecīgus masu informācijas līdzekļus.

11. pants

Pārvadātāju pienākumi

1.   Izņemot force majeure gadījumus, pārvadātājs regulārajā satiksmē līdz viņam piešķirtās atļaujas derīguma termiņa beigām veic visus pasākumus, lai garantētu transporta pakalpojumus, kas atbilst nepārtrauktības, regularitātes un kapacitātes standartiem, kā arī citiem noteikumiem, ko kompetenta iestāde nosaka saskaņā ar 6. panta 3. punktu.

2.   Pārvadātājs norāda reisa maršrutu, autobusu pieturvietas, kustības grafiku, braukšanas maksas apmērus un pārvadājuma noteikumus tādā veidā, lai nodrošinātu šīs informācijas brīvu pieejamību visiem lietotājiem.

3.   Neskarot Regulu (EK) Nr. 1370/2007 ietvertos noteikumus, attiecīgām dalībvalstīm ir iespējams, vienojoties savā starpā vai ar atļaujas turētāju, izdarīt izmaiņas darbības noteikumos, kas attiecas uz regulāro satiksmi.

IV   nodaļa

Neregulāri pārvadājumi un citi pārvadājumi, kuriem nav vajadzīga atļauja

12. pants

Kontroles dokumenti

1.   Neregulārus pārvadājumus, izņemot 5. panta 3. punkta otrajā daļā minētos pārvadājumus veic saskaņā ar brauciena formulāru.

2.   Pārvadātājs, kas veic neregulārus pārvadājumus, aizpilda brauciena formulāru pirms katra brauciena.

3.   Brauciena formulārā jābūt vismaz šādai informācijai:

a)	pārvadājuma veids;

b)	pamatmaršruts;

c)	pārvadātājs (pārvadātāji), kas iesaistīti pārvadājuma veikšanā.

4.   Komisija nosaka brauciena formulāru un tā lietošanas veidu. Tā kā šo pasākumu, kas paredz regulu papildināt, mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, tos pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

Komisija un dalībvalstis apņemas pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai ne vēlāk kā līdz 2010. gada 1. janvārim šīs regulas noteikumus par brauciena formulāru grāmatiņām saskaņotu ar noteikumiem, kuri izriet no citiem nolīgumiem ar trešām valstīm.

5.   Brauciena formulāru grāmatiņas efektīvi un lietotājiem draudzīgā veidā piegādā tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kur transporta uzņēmums ir reģistrēts, vai šo iestāžu izraudzītās struktūras.

6.   Komisija nosaka brauciena formulāru grāmatiņās un to lietošanas veidu. Tā kā šo pasākumu, kas paredz regulu papildināt, mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, tos pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

7.   Speciāliem regulāriem pārvadājumiem, kas minēti 5. panta 2. punkta trešajā daļā, par kontroles dokumentu kalpo līgums vai tā notariāli apstiprināta kopija.

13. pants

Vietējas ekskursijas

Veicot starptautiskus neregulāros reisus, pārvadātājs var veikt neregulāros reisus (vietējas ekskursijas) dalībvalstī, kas nav viņa reģistrācijas vieta.

Šādus reisus paredz pasažieriem, kas ▐ pirms tam ir tā paša pārvadātāja pārvesti vienā no pirmajā punktā minētajiem starptautiskiem braucieniem, un kas jāaizved ar to pašu transportlīdzekli vai ar citu tā paša pārvadātāja vai pārvadātāju grupas transportlīdzekli.

V   nodaļa

Kabotāža

14. pants

Princips

1.   Jebkuram pārvadātājam, kurš veic pasažieru komercpārvadājumus ar autotransportu un kuram ir Kopienas licence ir atļauts ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā nodaļā, un bez jebkādas diskriminācijas attiecībā uz pārvadātāja valstspiederību vai reģistrācijas vietu veikt kabotāžas pārvadājumus, kā noteikts 15. pantā.

2.   Apliecinātai Kopienas licences kopijai jāatrodas autotransporta līdzeklī, un tā jāuzrāda, kad to prasa pilnvarots kontroles darbinieks.

15. pants

Atļauti kabotāžas pārvadājumi

Ar kabotāžas pārvadājumiem ir atļauti šādi pakalpojumi:

a)	speciālie regulārie reisi, ja tie ietverti līgumā, kas noslēgts starp organizētāju un pārvadātāju;

b)	neregulārie reisi;

c)

regulārie reisi, ko kā regulārus starptautiskus reisus saskaņā ar šo regulu veic pārvadātājs, kurš nav uzņēmējas dalībvalsts rezidents, izņemot pārvadājumu pakalpojumus, kas apmierina pilsētu aglomerāta un konurbācijas vajadzības un vajadzības pēc pārvadājumiem starp tām un apkārtējām teritorijām. Kabotāžas pārvadājumus neveic neatkarīgi no šādiem starptautiskiem reisiem.

16. pants

Kabotāžas pārvadājumiem piemērojami noteikumi

1.   Kabotāžas pārvadājumu, kas minēti 15. pantā, veikšana, ja Kopienas tiesību aktos nav noteikts citādi, pakļauta normatīviem un administratīviem aktiem, kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī attiecībā uz šādām jomām:

a)	nosacījumi, kam pakļauts pārvadājuma līgums;

b)	autotransporta līdzekļu svars un gabarīti;

c)	prasības attiecībā uz noteiktu pasažieru kategoriju pārvadāšanu, proti, skolēnu, bērnu un personu ar ierobežotu kustībspēju;

d)	▐ transportlīdzekļa vadīšanas laiks un atpūtas periodi;

e)	transporta pakalpojumu PVN (pievienotās vērtības nodoklis);

f)	darba ņēmēju norīkošana darbā kā noteikts Direktīvā 96/71/EK.

Svars un gabarīti, kas minēti b) apakšpunktā, attiecīgā gadījumā var pārsniegt tos, kas piemērojami pārvadātāja reģistrācijas dalībvalstī, bet tie nekādos apstākļos nedrīkst pārsniegt uzņēmējas dalībvalsts noteiktos ierobežojumus iekšzemes satiksmē vai Direktīvas 96/53/EK 6. panta 1. punktā minētajos pierādījumos norādītos tehniskos parametrus.

2.   Ja Kopienas tiesību aktos nav noteikts citādi, kabotāžas pārvadājumi, kuri veido 15. panta c) punktā paredzēto pārvadājumu daļu, ir pakļauti normatīviem un administratīviem aktiem, kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī attiecībā uz atļaujām, konkursa procedūrām, apkalpojamām līnijām, pārvadājumu regularitāti, nepārtrauktību un biežumu, kā arī maršrutiem.

3.   Uzbūves un aprīkojuma tehniskām prasībām, kas jāievēro autotransporta līdzekļiem, kurus lieto kabotāžas pārvadājumu veikšanai, jābūt tādām, kādas noteiktas autotransporta līdzekļiem, kuri ir starptautiskā transporta apritē.

4.   Dalībvalstīm 1. un 2. punktā minētie attiecīgās valsts likumi, noteikumi un administratīvie noteikumi jāpiemēro attiecībā uz ārvalstu pārvadātājiem saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kas izvirzīti attiecībā uz pašu valsts pārvadātājiem, lai efektīvi novērstu jebkādu diskrimināciju attiecībā uz valstspiederības vai reģistrācijas vietu.

17. pants

Kabotāžas pārvadājumu kontroles dokumenti

1.   Kabotāžas pārvadājumus neregulāro reisu veidā veic saskaņā ar 12. pantā minēto brauciena formulāru, kam jāatrodas autotransporta līdzeklī un kas jāuzrāda, kad to pieprasa pilnvarots kontroles darbinieks.

2.   Brauciena formulārā norāda šādas ziņas:

a)	reisa izbraukšanas punkts un galapunkts;

b)	izbraukšanas datums un datums, kurā beidzas reiss.

3.   Brauciena formulāri, kā norādīts 12. pantā, tiek piegādāti brauciena formulāru grāmatiņās, ko sertificējusi kompetenta iestāde vai aģentūra pārvadātāja reģistrācijas dalībvalstī.

4.   Speciālo regulāro reisu gadījumā kontroles dokuments ir starp pārvadātāju un pārvadājuma organizētāju noslēgtais līgums vai tā apliecināta kopija.

Tomēr brauciena formulāru aizpilda ikmēneša pārskata veidā.

5.   Izlietotos brauciena formulārus nodod atpakaļ kompetentajai iestādei vai aģentūra pārvadātāja reģistrācijas dalībvalstī, saskaņā ar procedūrām, ko izstrādājusi šī iestāde vai aģentūra.

18. pants

Drošības pasākumi

1.     Ja kādā ģeogrāfiskajā apgabalā kabotāžas dēļ saasinājušies vai radušies nopietni iekšzemes pārvadājumu tirgus traucējumi, dalībvalsts var iesniegt šo jautājumu izskatīšanai Komisijā, lai tā pieņemtu aizsargpasākumus, un šī dalībvalsts sniedz Komisijai nepieciešamo informāciju un paziņo tai par pasākumiem, ko iecerēts veikt attiecībā uz dalībvalsts teritorijā rezidējošiem pārvadātājiem.

2.     Šā panta 1. punktā:

—

“nopietni iekšzemes pārvadājumu tirgus traucējumi kādā ģeogrāfiskajā apgabalā” ir šim tirgum raksturīgas problēmas, kuras var izraisīt ievērojamu un, iespējams, ilgstošu piedāvājuma pārsvaru pār pieprasījumu un tādējādi apdraudēt daudzu pārvadātāju, kuri piedāvā pasažieru pārvadāšanas pakalpojumus, finansiālo stabilitāti un pastāvēšanu;

—	“ģeogrāfiskais apgabals” ir apgabals, kas aptver visu kādas dalībvalsts teritoriju vai tās daļu, vai aptver citu dalībvalstu teritoriju vai tās daļu.

3.     Komisija izskata situāciju un, apspriedusies ar 27. pantā minēto komiteju, viena mēneša laikā pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma saņemšanas nolemj, vai ir nepieciešami aizsargpasākumi, un vajadzības gadījumā tos pieņem. Pasākumi, kurus ievieš saskaņā ar šo pantu, ir spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus, un to piemērošanas termiņu iespējams vienu reizi pagarināt. Komisija nekavējoties paziņo dalībvalstīm un Padomei par ikvienu lēmumu, ko tā pieņēmusi saskaņā ar šo punktu.

4.     Ja Komisija nolemj veikt aizsargpasākumus attiecībā uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, kompetentajām iestādēm jāveic atbilstoši pasākumi attiecībā uz dalībvalsts teritorijā rezidējošiem pārvadātājiem, un tās informē Komisiju par šiem pasākumiem. Minētos pasākumus piemēro, vēlākais, no dienas, kad sāk piemērot Komisijas pieņemtos aizsargpasākumus.

5.     Jebkura dalībvalsts 30 dienu laikā pēc 3. punktā minētā Komisijas lēmuma izziņošanas var iesniegt šo lēmumu izskatīšanai Padomē. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt atšķirīgu lēmumu 30 dienu laikā pēc dienas, kad dalībvalsts iesniegusi jautājumu izskatīšanai, vai, ja jautājumu izskatīšanai iesniegušas vairākas dalībvalstis, pēc dienas, kad pie tās vērsusies pirmā no tām.

Uz Padomes lēmumu attiecas 3. punktā minētie termiņi. Attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāveic līdzvērtīgi pasākumi attiecībā uz dalībvalsts teritorijā rezidējošiem pārvadātājiem, un tās informē Komisiju par šiem pasākumiem. Ja Padome nepieņem lēmumu 1. apakšpunktā noteiktajā termiņā, Komisijas lēmums kļūst galīgs.

6.     Ja Komisija uzskata, ka saskaņā ar 3. punktu pieņemtie pasākumi ir jāpagarina, tā iesniedz priekšlikumu Padomei, kura pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

VI   nodaļa

Kontroles līdzekļi un sodi

19. pants

Transporta biļetes

1.   Pārvadātāji, kas sniedz regulāro reisu pakalpojumus, izņemot speciālus regulārus reisus, izsniedz transporta biļetes — vai nu individuālās vai kolektīvās, kuras parāda:

a)	izbraukšanas vietu un brauciena galamērķi, kā arī attiecīgā gadījumā tiesības uz atpakaļbraucienu;

b)	biļetes derīguma termiņu;

c)	maksu par braucienu.

2.   Transporta biļeti, kas minēta 1. punktā, uzrāda pēc pilnvarota inspekcijas darbinieka pieprasījuma.

20. pants

Pārbaudes ceļā un uzņēmumos

1.   Atļauja vai kontroles dokuments atrodas transportlīdzeklī, un to uzrāda pēc pilnvarotā inspekcijas darbinieka pieprasījuma.

2.   Pārvadātāji, kas starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem izmanto autobusus, dod iespēju veikt visas pārbaudes, kuru nolūks ir nodrošināt, ka transporta pakalpojumi tiek veikti pareizi, īpaši attiecībā uz autobusu vadītāju darba un atpūtas periodiem. Saistībā ar šīs regulas īstenošanu pilnvarotiem inspekcijas darbiniekiem ir tiesības:

a)	pārbaudīt grāmatvedības un citu dokumentāciju, kas saistīta ar transporta uzņēmuma darbību;

b)	nokopēt uzņēmuma telpās esošas grāmatas un dokumentus vai veikt izrakstus no tiem;

c)	iekļūt visās transporta uzņēmuma telpās, visos objektos un transportlīdzekļos;

d)	pieprasīt jebkādas informācijas uzrādīšanu, ko satur grāmatas, dokumenti vai datu bāzes.

21. pants

Savstarpēja palīdzība

Dalībvalstis palīdz cita citai šīs regulas piemērošanā. Tās veic informācijas apmaiņu, izmantojot atbilstīgi Regulas (EK) Nr. …/2008 [ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanai] 17. pantam izveidotos valsts kontaktpunktus.

22. pants

Kopienas licenču un atļauju anulēšana

1.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs ir reģistrēts, anulē 4. pantā noteikto Kopienas licenci, ja tās turētājs:

a)	vairs neatbilst 3. panta 1. punkta nosacījumiem;

b)	sniedzis nepatiesu informāciju par datiem, kas bijuši vajadzīgi Kopienas licences izsniegšanai.

2.   Atļaujas izdevējiestāde anulē atļauju, ja tās turētājs vairs neatbilst nosacījumiem, uz kuru pamata atļauja izsniegta saskaņā ar šo regulu, īpaši ja to pieprasa dalībvalsts, kurā pārvadātājs ir reģistrēts. Iestāde tūlīt informē attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.

23. pants

Reģistrācijas dalībvalsts īstenotas sankcijas par pārkāpumiem

1.   Ja ir kādā no dalībvalstīm veikti vai atklāti nopietni ▐ pārkāpumi attiecībā uz Kopienas tiesību aktiem par autotransportu, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro transportlīdzekļiem un autovadītāju darba un atpūtas režīmam, kā arī ja 5. panta 1. punkta ceturtajā daļā minētos paralēlos vai pagaidu satiksmes pakalpojumus sniedz bez atļaujas, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs, kas izdarījis pārkāpumu, ir reģistrēts, brīdina un cita starpā var uzlikt šādus administratīvus sodus:

a)	uz laiku vai pastāvīgi anulēt dažas vai visas Kopienas licences apliecinātās kopijas;

b)	uz laiku vai pastāvīgi anulēt Kopienas licenci;

c)	soda nauda;

Šos sodus nosaka, ņemot vērā Kopienas licences turētāja izdarītā pārkāpuma smagumu un apliecināto kopiju kopskaitu, kas ir viņa rīcībā starptautiskajiem autopārvadājumiem.

2.   Saskaņā ar šo regulu dalībvalstu kompetentās iestādes pēc galīgā lēmuma pieņemšanas, kad pārvadātājam vairs nav juridisku iespēju to apstrīdēt , aizliedz pārvadātājam veikt starptautiskus pasažieru pārvadājumus to teritorijā, ja viņš nopietni pārkāpj Kopienas tiesību aktus par autotransportu, īpaši noteikumus, ko piemēro transportlīdzekļiem un autovadītāju darba un atpūtas režīmam Tās tūlīt informē attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes.

3.    Ja 24. panta 1. punktā minētajā gadījumā konstatē nopietnu pārkāpumu , tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs reģistrēts, lemj par to, kādus sodus piemērot attiecīgajam pārvadātājam. Tās pēc iespējas drīzāk, vēlākais trīs mēnešu laikā kopš brīža, kad uzzināts par pārkāpumu, paziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā atklāti pārkāpumi, kuri no šī panta 1. un 2. punktā paredzētajiem sodiem ir piemērotas. Ja šādus sodus nav varēts piemērot tām jānorāda to nepiemērošanas iemesli.

4.   Kompetentās iestādes ņem vērā visus sodus, kas uzlikti citā dalībvalstī, un nodrošina, ka attiecīgajam pārvadātājam piemērotie sodi kopumā ir samērīgi attiecībā uz pārkāpuma vai pārkāpumu smagumu, kas bija šo sodu uzlikšanas cēlonis.

Ar sodiem, ko uzlikušas tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs reģistrēts, pēc apspriešanās ar uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm 24. panta 1. punktā minētajā gadījumā var anulēt atļauju profesionāli veikt pasažieru autopārvadājumus.

5.   Atbilstīgi spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs reģistrēts, attiecīgo pārvadātāju var arī saukt kompetentas valsts tiesas priekšā. Tās informē uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes par attiecīgi pieņemtajiem lēmumiem.

6.   Dalībvalstis nodrošina, lai pārvadātājiem būtu tiesības pārsūdzēt tiesā jebkuru administratīvo sodu, kas tiem piemērots saskaņā ar šo pantu.

24. pants

Uzņēmējas dalībvalsts īstenotas sankcijas par pārkāpumiem

1.   Ja dalībvalsts kompetentās iestādes konstatējušas, ka tās teritorijā noticis nopietns pārkāpums attiecībā uz šo regulu vai Kopienas tiesību aktiem par autotransportu, kas attiecināmi uz nerezidentu pārvadātāju, tad dalībvalsts, kuras teritorijā pārkāpums atklāts, pēc iespējas drīzāk (vēlākais viena mēneša laikā kopš brīža, kad uzzināts par pārkāpumu) nosūta šādu informāciju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā pārvadātājs reģistrēts:

a)	pārkāpuma aprakstu, datumu un laiku;

b)	pārkāpuma kategoriju, veidu un smagumu;

c)	uzliktos un izpildītos sodus.

Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs reģistrēts, uzliek administratīvās sankcijas saskaņā ar 23. pantu.

2.   Neierobežojot kriminālvajāšanu, dalībvalstis var piemērot sodus nerezidentiem pārvadātājiem, kas tās teritorijā ar kabotāžas pārvadājumiem pārkāpuši šo regulu vai Kopienas vai attiecīgās valsts pārvadājumu noteikumus. Sodus piemēro bez diskriminācijas, un tās var cita starpā sastāvēt no brīdinājuma un/vai, nopietnu ▐ pārkāpumu gadījumā, no īslaicīga aizlieguma veikt kabotāžas pārvadājumus tās uzņēmējas dalībvalsts teritorijā, kur noticis pārkāpums, un/vai soda naudas .

3.   Dalībvalstis nodrošina, lai pārvadātāji tiesā varētu pārsūdzēt jebkuru administratīvo sodu, kas tiem piemērots saskaņā ar šo pantu.

25. pants

Ierakstīšana valsts reģistrā

Dalībvalstis nodrošina, lai valsts ceļu transporta uzņēmumu reģistrā būtu ievadīti Kopienas tiesību aktu par autotransportu nopietni ▐ pārkāpumi, ko veikuši tās teritorijā reģistrēti pārvadātāji un kuru rezultātā uzlikti sodi, kā arī minētajā reģistrā ievadītu jau uzliktās sankcijas, kā tas noteikts ar Regulu (EK) Nr. …/2008 [ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanai]. Reģistrā ievadītie dati, kas attiecas uz Kopienas licences pagaidu vai pastāvīgu anulēšanu, datu bāzē jāglabā vismaz divus gadus.

VII   nodaļa

Īstenošana

26. pants

Nolīgumi starp dalībvalstīm

1.   Dalībvalstis var noslēgt divpusējus un daudzpusējus nolīgumus par to pārvadājumu turpmāku liberalizāciju, uz kuriem attiecas šī regula, īpaši attiecībā uz atļauju sistēmu un kontroles dokumentu vienkāršošanu vai atcelšanu.

2.   Dalībvalstis informē Komisiju par visiem nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar 1. punktu.

27. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes 1985. gada 20. decembra Regulas (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (15) 18. panta 1. punktu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, 5. punkta b) apakšpunktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantā izklāstītos noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. panta b) un e) apakšpunktā noteiktais termiņš ir viens mēnesis.

28. pants

Sodi

Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sodiem, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumos, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek īstenoti. Paredzētajiem sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem. Dalībvalstis par attiecīgajiem noteikumiem paziņo Komisijai … (16), un nekavējoties paziņo par visām turpmākām izmaiņām.

Tās nodrošina, ka visus šos pasākumus piemēro bez diskriminācijas — neatkarīgi no pārvadātāja valstspiederības vai reģistrācijas vietas.

29. pants

Ziņošana

1.   Dalībvalstis katru gadu 31. janvārī Komisijai paziņo, cik atļaujas iepriekšējā gadā izsniegtas regulāru pārvadājumu veikšanai un to regulāro pārvadājumu veikšanas atļauju kopējo skaitu, kas ir derīgas ziņojuma perioda beigās. Šo informāciju iesniedz atsevišķi par katru regulārā pārvadājuma galamērķa valsti. Dalībvalstis Komisijai paziņo arī datus par regulāriem un neregulāriem kabotāžas pārvadājumiem, ko ziņojuma periodā veikuši pārvadātāji, kas ir rezidenti.

2.   Uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes katru gadu 31. janvārī nosūta Komisijai statistikas datus par to atļauju skaitu, kas izsniegtas kabotāžas pārvadājumu veikšanai regulāro pārvadājumu veidā, kā minēts 15. panta c) punktā.

3.   Komisija nosaka tās tabulas formu, kas jālieto paziņojot 2. punktā minētos statistikas datus. Tā kā šo pasākumu mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, papildinot to, tos pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Ne vēlāk kā katra gada 31. janvārī dalībvalstis informē Komisiju par to pārvadātāju skaitu, kuriem iepriekšējā gada 31. decembrī ir Kopienas licence, kā arī par šo licenču apliecināto kopiju skaitu, kas atbilst šajā datumā apgrozībā esošo transportlīdzekļu skaitam.

30. pants

Grozījums Regulā (EK) Nr. 561/2006

Regulas (EK) Nr. 561/2006 8. pantā iekļauj šādu punktu:

VIII   nodaļa

Nobeiguma noteikumi

31. pants

Atcelšana

Regulu (EEK) Nr. 684/92 un Regulu (EK) Nr. 12/98 ir atceļ.

Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar II pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

30. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra .

---

(1)   OV C 10, 15.1.2008., 44. lpp .

(2)  OV C …

(3)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 5. jūnija Nostāja.

(4)  OV L 74, 20.3.1992., 1. lpp. ║.

(5)  OV L 4, 8.1.1998., 4. lpp.

(6)  OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.

(7)  OV L …

(8)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. .║

(9)   Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0575.

(10)   OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.

(11)  OV L 57, 2.3.1992., 27. lpp. ║.

(12)  OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.

(13)  OV L 226, 10.9.2003., 4. lpp. ║.

(14)   OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp .

(15)  OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.

(16)  12 mēnešu laikā no dienas, kad šī regula stājas spēkā.

(17)   OV L … ”