(10)

Patlaban ir uzsākta jutīgu jūras ekosistēmu apzināšana apgabalos, kuri nav nevienas reģionālas zivsaimniecības pārvaldības organizācijas pārvaldībā, un pagaidām šajā jomā ir pieejama relatīvi ierobežota zinātniskā informācija. Dziļuma ierobežojums grunts zvejas rīku izmantošanai ir veids, kā saskaņā ar piesardzības principu ūdens vertikālajā slānī noteikt robežu dziļūdens koraļļu un sūkļu aizsardzībai. 1 000 m dziļums ir saprātīga izvēle, jo tas sniedz pienācīgu aizsardzības pakāpi, vienlaikus dodot iespēju turpināt zvejot bentisko sugu īpatņus, kas parasti mitinās mazākā dziļumā, piemēram, heku un kalmāru. Turklāt šāda dziļuma ierobežojuma noteikšana ir saderīga ar platībpamatotu pasākumu pakāpenisku izstrādi saskaņā ar šo regulu, lai pilnībā aizsargātu vietas, kurās ir vai varētu būt sastopamas jutīgas ekosistēmas.

(10)

Patlaban ir uzsākta jutīgu jūras ekosistēmu apzināšana apgabalos, kuri nav nevienas reģionālas zivsaimniecības pārvaldības organizācijas pārvaldībā, un pagaidām šajā jomā ir pieejama relatīvi ierobežota zinātniskā informācija.

(12a)

1.

Šo regulu piemēro Kopienas zvejas kuģiem, kuri ar grunts zvejas rīkiem veic zvejas darbības tāljūrā.

1.

Šo regulu piemēro Kopienas zvejas kuģiem, kuri ar grunts zvejas rīkiem veic zvejas darbības tāljūrā, kad šie rīki nonāk saskarē ar jūras grunti ierasto zvejas darbību laikā.

(a)

apgabals, kuram nav izveidota reģionāla zivsaimniecības pārvaldības organizācija vai režīms šādu zvejas darbību regulēšanai;

(a)

apgabals, kas ir tādas reģionālas zivsaimniecības pārvaldības organizācijas pārziņā, kurai ir juridiskas pilnvaras regulēt šādas zvejas darbības;

(b)

“jutīga jūras ekosistēma” ir jūras ekosistēma, kuras specifisko struktūru un funkcijas — saskaņā ar pilnīgāko pieejamo zinātnisko informāciju un piesardzības principu — var ietekmēt kaitējums, ko izraisa fiziska saskare ar grunts zvejas rīkiem zvejas darbību laikā; šādas ekosistēmas ir, piemēram, rifi, jūras pacēlumi, hidrotermālie avoti, aukstūdens koraļļi un aukstūdens sūkļu kolonijas ;

(b)

“jutīga jūras ekosistēma” ir jūras ekosistēma, kuras specifiskajai struktūrai un/vai funkcijām var nodarīt kaitējumu kāds ārējais faktors ;

(c)

“grunts zvejas rīki” ir grunts traļi, dragas, pie grunts nostiprināti žaunu tīkli, pie grunts nostiprinātas āķu jedas, murdi un krātiņveida lamatas.

(c)

“grunts zvejas rīki” ir izmantojamie zvejas rīki, kas nonāk saskarē ar jūras grunti, piemēram, grunts traļi, dragas, pie grunts nostiprināti žaunu tīkli, pie grunts nostiprinātas āķu jedas, murdi un krātiņveida lamatas.

(b)

mērķa sugas;

(b)

(c)

dziļumu, kādā izvietos zvejas rīkus ;

(c)

izmantojamos zvejas rīkus un dziļumu, kādā tos izvietos ;

(d)

jūras gultnes batimetriskā profila konfigurāciju paredzētajā zvejas vietā.

(d)

jūras gultnes batimetriskā profila konfigurāciju paredzētajā zvejas vietā, ja šī informācija vēl nav pieejama kuģu karoga valsts kompetentajām iestādēm .

(da)

2.

Kompetentās iestādes izdod īpašu zvejas atļauju pēc tam, kad tās ir veikušas paredzēto kuģa zvejas darbību iespējamās ietekmes novērtējumu un secinājušas, ka šādas darbības, visticamāk, neizraisīs ievērojamu negatīvu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām.

2.

Kompetentās iestādes izdod īpašu zvejas atļauju pēc tam, kad tās ir veikušas paredzēto kuģa zvejas darbību iespējamās ietekmes novērtējumu un secinājušas, ka šādas darbības, visticamāk, neizraisīs ievērojamu negatīvu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām. Īpašās zvejas atļaujas derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt zvejas plāna izpildes laiku.

4.

Veicot 2. punktā minēto novērtējumu, kompetentā iestāde piemēro piesardzības kritērijus. Ja rodas šaubas par to, vai negatīvā ietekme ir būtiska, iestādes pieņem, ka iespējamā negatīvā ietekme, kas norādīta zinātniskajā ieteikumā, ir būtiska.

4.

Veicot 2. punktā minēto novērtējumu, kompetentā iestāde piemēro piesardzības kritērijus.

1.

Ja, veicot zvejas darbības , tiek pamanīta jutīga jūras ekosistēma, zvejas kuģis tūlīt pārtrauc zveju vai neuzsāk zveju attiecīgajā apgabalā. Tas atsāk darbības tikai tad, kad ir sasniegta alternatīva vieta vismaz 5 jūras jūdžu attālumā no vietas, kurā pamanīta minētā ekosistēma, apgabalā, kas noteikts 4. panta 1. punktā paredzētajā zvejas plānā.

1.

Ja, neraugoties uz 4. pantā noteiktajiem pasākumiem, zinātniskais novērotājs, kas atrodas uz kuģa saskaņā ar 12. pantu, gūst pietiekamus pierādījumus tam, ka zvejas darbību laikā, iespējams, ir pamanīta varbūtēji jutīga jūras ekosistēma, zvejas kuģis tūlīt pārtrauc zveju vai neuzsāk zveju attiecīgajā apgabalā Tas atsāk darbības tikai tad, kad ir sasniegta alternatīva vieta vismaz 5 jūras jūdžu attālumā no vietas, kurā pamanīta minētā ekosistēma, apgabalā, kas noteikts 4. panta 1. punktā paredzētajā zvejas plānā.

2a.

3.

Katru reizi, kad pamanīta šāda ekosistēma, zvejas kuģis par to nekavējoties ziņo kompetentajām iestādēm, sniedzot precīzu informāciju par pamanīšanas veidu, vietu, laiku un citiem būtiskiem apstākļiem.

3.

Katru reizi, kad pamanīta šāda ekosistēma, zvejas kuģis par to nekavējoties ziņo kompetentajām iestādēm, kuras savukārt, tiklīdz iespējams, ziņo Komisijai un dalībvalstīm , sniedzot precīzu informāciju par ekosistēmas veidu, atrašanās vietu, laiku un citiem būtiskiem apstākļiem.

3a.

1.

Apgabalus, kurus slēdz zvejai ar grunts zvejas rīkiem, dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz pilnīgāko pieejamo zinātnisko informāciju par to, vai jutīgas jūras ekosistēmas ir vai varētu būt sastopamas reģionā, kurā darbojas to zvejas kuģi. Dalībvalstis apgabalu slēgšanu nekavējoties piemēro attiecībā uz saviem kuģiem un iesniedz Komisijai ziņojumu saskaņā ar 13. pantu .

1.

Apgabalus, kurus slēdz zvejai ar grunts zvejas rīkiem, dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz pilnīgāko pieejamo zinātnisko informāciju par to, vai jutīgas jūras ekosistēmas ir vai varētu būt sastopamas reģionā, kurā darbojas to zvejas kuģi. Dalībvalstis apgabalu slēgšanu nekavējoties piemēro attiecībā uz saviem kuģiem un tūlīt ziņo Komisijai par attiecīgo aizliegumu. Komisija šo informāciju nekavējoties pārsūta pārējām dalībvalstīm.

1.

Katra dalībvalsts norīko zinātniskos novērotājus darbam uz kuģiem , kam ir izdota 3. panta 1. punktā minētā īpašā zvejas atļauja. Novērotāji novēro kuģa zvejas darbības visā 4. panta 1. punktā paredzētā zvejas plāna izpildes laikā.

1.

Katrs reprezentatīvas izlases kuģis, kam ir dalībvalstu izdota 3. panta 1. punktā minētā īpašā zvejas atļauja , uzņem vienu zinātnisko novērotāju. Zinātnisko novērotāju kopējo skaitu nosaka Komisija pēc Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas priekšlikuma, ņemot vērā zvejas apgabalu un veidu. Uzņemto zinātnisko novērotāju skaits ir proporcionāls to kuģu skaitam katrā dalībvalstī, kam ir izdota īpašā zvejas atļauja. Pēc katra zvejas gada Komisija nodrošina zinātnisko novērotāju pienācīgu rotāciju uz minētajiem kuģiem. Zinātniskie novērotāji pārrauga kuģa zvejas darbības visā 4. panta 1. punktā paredzētā zvejas plāna izpildes laikā un jo īpaši veic šā panta 2. punktā minētos uzdevumus.

3a.

(aa)

2.

Komisija 1. punktā minētajā ziņojumā iekļauto informāciju nekavējoties pārsūta attiecīgajām zinātniskajām struktūrām.

2.

Komisija 1. punktā minētajā ziņojumā iekļauto informāciju nekavējoties pārsūta attiecīgajām zinātniskajām struktūrām, kā arī dalībvalstīm, kas pieprasa šo informāciju .