52007SC1482

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 9.11.2007

SEC(2007) 1482

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

pavaddokumentsPriekšlikumsPADOMES REGULA,ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, attiecībā uz atbalsta shēmu kokvilnaiIetekmes novērtējuma kopsavilkums {COM(2007) 701 galīgā redakcija} {SEC(2007) 1481}

PROBLēMAS IZKLāSTS

Sagatavojot šo ietekmes novērtējumu, uzdevums bija rast pienācīgu līdzsvaru starp diviem faktoriem ― to, ka jāievēro protokoli, kurus pieņēma līdz ar kokvilnas ražotāju valstu pievienošanos Eiropas Savienībai, un pāreju uz atsaistītu atbalstu, ko uzsāka ar kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) 2003. gada reformu.

Protokolos norādīts, ka Kopiena atbalsta kokvilnas ražošanu reģionos, kur tā ir svarīga lauksaimniecības ekonomikai. Atbalsta sistēmai jāsniedz attiecīgajiem ražotājiem iespēja gūt atbilstīgus ienākumus, tostarp atbalsts ražošanai.

Pirmo atbalsta režīmu kokvilnas ražošanai izveidoja 1980. gadā, kad Eiropas Savienībai pievienojās Grieķija; no 1986. gada to sāka attiecināt arī uz Spāniju un Portugāli. Režīma pamatā bija „kompensācijas maksājumi” pārstrādātājiem, kas maksāja minimālo cenu lauksaimniekiem, kuri piegādāja tiem neattīrītu kokvilnu. Atbalsta un minimālās cenas pamatā bija starpība starp mērķa cenu iekšējā tirgū un pasaules tirgus cenu.

Režīms veicināja būtisku ES kokvilnas nozares izaugsmi.

Patlaban notiekošās KLP reformas pamatprincips ir pāreja no cenu un ražošanas atbalsta uz ienākumu atbalstu, kas nav saistīts ar ražošanu.

Lai panāktu kokvilnas nozares lielāku atbilstību reformētajai KLP, Padome 2004. gada aprīlī pieņēma jaunu atbalsta režīmu kokvilnai, kura pamatā ir atsaistīts ienākumu atbalsts un kultūratkarīgie (platīb-)maksājumi. Abu veidu atbalstu piešķir tieši kokvilnas ražotājiem. Šis režīms stājās spēkā 2006. gada janvārī.

Pēc tam, kad Spānija bija apstrīdējusi minēto atbalsta režīmu, Eiropas Kopienu Tiesa 2006. gada 7. septembrī reformu atcēla.

Tiesas lēmums bija pamatots ar proporcionalitātes principa pārkāpšanu, jo:

- EK nebija veikusi ietekmes pētījumu;

- novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesā EK nebija ņēmusi vērā ģimenes locekļu darbaspēka izmaksas;

- EK nebija ņēmusi vērā jaunā režīma ietekmi uz kokvilnas attīrīšanas nozari, kas ir tieši saistīta ar kokvilnas ražošanu, lai arī nav iekļauta Protokolā.

Īpaša uzmanība ietekmes novērtējumā ir veltīta diviem pēdējiem punktiem.

MēRķI

Ņemot vērā šos dažādos faktorus, jaunajam kokvilnas atbalsta režīmam ir jāveicina kokvilnas nozares konkurētspēja, ilgtspējība un orientēšanās uz tirgu, vienlaikus ievērojot Protokolā noteiktās saistības. Jo īpaši tā mērķis ir:

- nodrošināt lauksaimnieciskās darbības turpināšanu, kas ir viens no noteicošajiem faktoriem kokvilnas ražošanas reģionu ilgtspējīgai attīstībai,

- nodrošināt kokvilnas ražotājiem piešķirtā atbalsta saderību ar reformētās KLP principiem,

- nodrošināt kokvilnas ražotājiem piešķirtā atbalsta atbilstību Eiropas Savienības saistībām pret PTO un jebkādas jaunattīstības valstīm nelabvēlīgas ietekmes mazināšanu,

- nodrošināt ES budžeta stabilitāti un kontroli,

- nodrošināt kokvilnas nozares konkurētspēju un tās orientēšanos uz tirgu,

- samazināt kokvilnas ražošanas ietekmi uz vidi,

- vienkāršot atbalsta režīmu kokvilnas ražotājiem.

IESPēJAMIE POLITISKIE RISINāJUMI

Tika izvērtētas trīs iespējas, t.i., trīs atsevišķi politiskie risinājumi. Ikviena alternatīva vai novirze atbilst vienai no šīm risinājumu „kategorijām”.

Risinājums „ ražošanas atbalsts ” (pirmsreformas scenārijs) atbilst atbalsta režīmam, kas bija spēkā pirms 2004. gada reformas. Saskaņā ar šo risinājumu pārstrādātājiem (kokvilnas attīrīšanas uzņēmumiem) piešķir „kompensācijas maksājumus” ar nosacījumu, ka kokvilnas audzētājiem par neattīrītu kokvilnu maksā minimālo cenu.

Risinājums „ pārsvarā atsaistīts atbalsts “ (2004. gada reformas scenārijs) atbilst atbalsta režīmam, kas ir spēkā kopš 2006. gada 1. janvāra.

Iepriekšēju kompensācijas maksājumu sadala šādā proporcionālā attiecībā: 65 % atsaistītais atbalsts un 35 % kultūratkarīgais platībmaksājums. Abu veidu atbalstu izmaksā tieši kokvilnas audzētājam. Atlikušos budžeta līdzekļus piešķir lauku attīstības pasākumiem, piemēram, nozares pārstrukturēšanai un noieta uzlabošanai reģionos, uz kuriem attiecas reforma.

Tiek veikta izpēte par iespējamo ietekmi, ja saistītā atbalsta maksājumus piešķirtu citās proporcionālās attiecībās.

Saskaņā ar šo risinājumu ir paredzēta arī iespēja noteikt ražas novākšanas pienākumu un minimālo kvalitātes standartu.

Saskaņā ar risinājumu „ pilnībā atsaistīts atbalsts ” tiktu atcelti visi saistītie maksājumi kokvilnai, tostarp patlaban spēkā esošie kultūratkarīgie platībmaksājumi.

Piemērojot šo risinājumu, daļa no agrākā saistītā atbalsta tiktu piešķirta lauku attīstības, tostarp nozares pārstrukturēšanas, dažādošanas un jauninājumu pasākumiem.

IETEKMES ANALīZE

Ietekme uz ekonomiku

Lauksaimnieka lēmums par to, vai turpināt audzēt kokvilnu, pamatā būs atkarīgs no kokvilnas audzēšanas rentabilitātes salīdzinājumā ar alternatīvo kultūru audzēšanu. Svarīgākais rentabilitātes rādītājs šajā analīzē ir bruto segums.

Tika veikta analīze par bruto segumu dažādām kokvilnas ražošanas metodēm un atbalsta režīmiem (t.i., trīs iespējamiem risinājumiem) un citām kultūrām, ko iespējams audzēt attiecīgajos reģionos.

Tā kā, nosakot bruto segumu, neņem vērā neapmaksātā ģimenes locekļu darba izmaksas, šo pirmo posmu papildināja ar sīkāku analīzi par trīs iespējamo risinājumu ietekmi uz ģimenes lauku saimniecības ienākumiem, kas atbilst ģimenes locekļu darba atalgojumam.

Agrovides atbalsta maksājumu pieejamība var būtiski ietekmēt lauksaimnieka lēmumus par kokvilnas audzēšanu. Tāpēc tiek ņemts vēra, vai lauksaimnieks piedalās vai nepiedalās agrovides atbalsta shēmās, lai arī tās nav daļa no kokvilnas režīma.

Attiecībā uz 2. risinājumu jutīguma analīzes ietvaros tika pētīts, kā atšķiras dažādās proporcionālajās attiecībās piešķirta saistītā atbalsta ietekme uz kokvilnas ražošanu salīdzinājumā ar 35 % likmi, ko Padome apstiprināja 2004. gada aprīlī.

Risinājums „ražošanas atbalsts” (1. risinājums)

- Tā kā atbalsts ir saistīts ar ražošanu, kokvilnas audzēšana ir daudz rentablāka nekā jebkuras alternatīvas kultūras audzēšana.

- Spānijā jebkāda veida pāreja no kokvilnas uz labības audzēšanu radītu ienākumu zudumu, kura apmērs būtu vairāk nekā 1500 euro uz hektāru, bet Grieķijā — 700 līdz 1000 euro uz hektāru.

- Pastāv iespēja, ka valstīm garantētie daudzumi tiks pārsniegti un atbalsta summas par tonnu tiks samazinātas, nelabvēlīgi ietekmējot visvairāk riskam pakļautos lauksaimniekus un veicinot tendenci, ka atbalstu saņem galvenokārt konkurētspējīgākie uzņēmumi.

- Lielais stimuls audzēt kokvilnu nodrošina, ka tā attiecīgajos reģionos turpināsies.

- Kokvilnas atbalsta saistīto maksājumu režīms neatbilst vispārējai praksei, jo atbalsts konkurējošo kultūru audzēšanai mūsdienās pārsvarā ir atsaistīts.

- Šis risinājums nepalīdz novērst pārprodukciju kokvilnas attīrīšanas nozarē un kavē pārstrukturēšanu. 2003.-2005. gadā, kad spēkā bija cits, līdzīgs režīms, Spānijas ražošanas jaudu izmantošanas rādītājs bija 41 %, bet Grieķijas ― 70 %.

Risinājums „pārsvarā atsaistīts atbalsts” (2. risinājums)

- 2006. gadā Spānijas kokvilnas audzēšanas platību teritorija samazinājās līdz pirmspievienošanās laika situācijai, bet ražas apjomi saruka aptuveni par vienu trešdaļu. Grieķijā kokvilnas audzēšanas platību teritorija nemainījās, un ražas apjomi samazinājās tikai par vienu piektdaļu.

- Kamēr vien ir pieejamas agrovides programmas, kokvilna joprojām ir visrentablākā kultūra.

- Spānijā kokvilnas audzēšana ir rentablāka par alternatīvo kultūru audzēšanu pat bez agrovides maksājumiem. Ja tiktu atcelti atlikušie saistītie maksājumi alternatīvajām kultūrām, šī situācija kļūtu vēl saasinātos.

- Grieķijā pastāv lielākas iespējas samazināt kokvilnas audzēšanas platības un aizstāt tās ar kukurūzas un zināmā mērā arī ar kviešu audzēšanas platībām.

- Iespēja, ka kokvilnas audzēšanas platību teritorija varētu kļūt izteikti mazāka nekā pirmspievienošanās laikā, abās minētajās valstīs ir niecīga.

- Kokvilnas audzētāji var izvēlēties alternatīvas, nezaudējot savas tiesības uz atsaistītiem atbalsta maksājumiem.

- Jutīguma analīzes rezultāti liecina, ka, lai saglabātu saprātīgu ražošanas līmeni kokvilnas nozarē, nav nepieciešams palielināt saistīto maksājumu procentuālo daļu līdz 40 %. Šīs procentuālās daļas samazināšana līdz 30 % vai pat 25 % varētu radīt krasu kokvilnas ražošanas līmeņa pazemināšanos.

- Augstāku kvalitāti varētu panākt, nosakot ražas novākšanas pienākumu (aizstājot ar to līdz šim spēkā esošo noteikumu par kokvilnas pogaļu atvēršanu) kombinācijā ar minimālo kvalitātes standartu.

- Ietekme uz kokvilnas attīrīšanas nozari abās minētajās valstīs radīs nepieciešamību pēc apjomīgiem pārstrukturēšanas un konsolidācijas pasākumiem. Kokvilnas attīrīšanas jaudu izmantojums Spānijā 2006. gadā samazinājās līdz 17 %, bet Grieķijā — līdz 56 %. Daļa kokvilnas attīrīšanas uzņēmumu beigs darboties, bet pārējiem nāksies paaugstināt savu ražošanas jaudu izmantošanas līmeni, lai palielinātu rentabilitāti.

- Papildu līdzekļi lauku attīstībai varētu veicināt kokvilnas audzēšanas reģionu pielāgošanos un diversifikāciju.

Risinājums „pilnībā atsaistīts atbalsts” (3. risinājums)

- Grieķijā kokvilnas ražošanas apjomi samazinātos līdz ekstensīvai ražošanai saskaņā ar agrovides programmām, līdz ar to ietekme būtu labvēlīga videi.

- Spānijā kokvilnas ražošana vairs nebūtu ekonomiski dzīvotspējīga un, iespējams, tiktu izbeigta pilnībā.

- Kokvilnas audzēšanas aizstāšanai ar kviešu audzēšanu būtu labvēlīga ietekme uz vidi, bet pāreja uz kukurūzas audzēšanu no vides aizsardzības viedokļa būtisku labumu nedotu, turklāt palielinātos ūdens patēriņš.

- Vairumu kokvilnas attīrīšanas uzņēmumu nāktos slēgt.

- Kokvilnas atbalsta pilnīga atsaistīšana gan ir saskaņā ar KLP reformu, bet tā nenodrošina kokvilnas ražošanas turpināšanu attiecīgajos reģionos. Tā kā šā risinājuma piemērošanas gadījumā atbalsts īpaši kokvilnas audzēšanai netiktu piešķirts, šis risinājums neatbilst Protokolā noteiktajām saistībām.

Ietekme uz vidi

Kokvilnas ražošana ir saistīta ar vairākiem videi nelabvēlīgiem aspektiem.

Ūdens daudzums. Gandrīz visa ES kokvilnas audzēšanai izmantotā teritorija tiek apūdeņota. Kokvilnu audzē teritorijās ar ierobežotiem ūdens resursiem.

Ūdens kvalitāte. Kokvilnas audzēšanai izmanto lielu daudzumu pesticīdu, herbicīdu, augu augšanas inhibitoru un defoliantu, kuru nelabvēlīgā ietekme monokultūras gadījumā ir vēl lielāka.

Augsne. Intensīva ražošanas līdzekļu izmantošana, apūdeņošana un monokultūra rada augsnes kvalitātes pasliktināšanos.

Bioloģiskā daudzveidība un biotopi. Intensīva ražošanas līdzekļu izmantošana un monokultūra nelabvēlīgi ietekmē bioloģisko daudzveidību, biotopu esību un bioloģisko stabilitāti.

Šo risku nozīmīgums atšķiras atkarībā no piemērotās lauksaimniecības metodes, kokvilnas audzēšanas intensivitātes un konkrētās vietas pakļautības riskiem.

Salīdzinot ar alternatīvām kultūrām, redzams, ka pāreja uz ziemāju, saulespuķu vai rupjās lopbarības kultūru audzēšanu būtu videi labvēlīga, savukārt pāreja uz kukurūzas un dārzeņu audzēšanu nekādu uzlabojumu nesniegtu.

Risinājums „ražošanas atbalsts” (1. risinājums)

- Tā kā cenu atbalsts veicina intensifikāciju, ar šo risinājumu saistītā nelabvēlīgā ietekme uz vidi ir īpaši izteikta.

- Lielākā ar to saistītā problēma ir ūdens piesārņojums, jo kokvilnu audzē galvenokārt teritorijās, kas saskaņā ar Nitrātu direktīvas kritērijiem ir jutīgas.

- Savstarpējas atbilstības noteikumu piemērošana saimniecībās, kas audzē vienīgi kokvilnu, nav īstenojama.

- Dažos reģionos kokvilnas audzētājiem pievilcīgākas šobrīd var izrādīties agrovides programmas.

Risinājums „pārsvarā atsaistīts atbalsts” (2. risinājums)

- Grieķijā reakcija uz režīma maiņu bija lēna, tāpēc kokvilnas audzēšanas platību palielināšanās bija niecīga.

- Spānijā samazinājās gan kokvilnas audzēšanas platības un raža, gan ražošanas līdzekļu izmantošanas apjomi. Palielinājās līdzdalība agrovides programmās.

- Uz saistītajiem un atsaistītajiem maksājumiem attiecas savstarpējas atbilstības noteikumi.

Risinājums „pilnībā atsaistīts atbalsts” (3. risinājums)

- Grieķijā kokvilnas audzēšana, domājams, samazinātos līdz ekstensīvai ražošanai saskaņā ar agrovides programmām.

- Spānijā kokvilnas ražošana, iespējams, tiktu izbeigta vispār.

- Tās aizstāšana ar kviešu audzēšanu būtu videi labvēlīga pretēji pārejai uz kukurūzas audzēšanu.

Kokvilnas attīrīšanas nozare

Kokvilnas attīrīšanas nozare nav īpaši saistīta ar vides problēmām.

Sociālā ietekme

Grieķijā ir 79 700, bet Spānijā apmērām 9500 kokvilnas audzētāju.

Tā kā kokvilnas audzēšana ir salīdzinoši darbietilpīga nozare, pārejot uz citu kultūru audzēšanu, samazinātos uz vienu hektāru vajadzīgais darba stundu skaits. Raugoties no šāda aspekta, vislielākā ietekme būtu 3. risinājuma piemērošanas gadījumā.

2005. un 2006. gadā kokvilnas attīrīšanas nozarē nodarbināto personu skaits Grieķijā bija aptuveni 3200, bet Spānijā — 1350; viena trešā līdz viena ceturtā daļa no tām ir sezonas strādnieki.

Ņemot vērā jaudas pārpalikumu, jebkurš no minētajiem risinājumiem nenovēršami ir saistīts ar darbvietu skaita samazināšanos. 2. risinājuma gadījumā šī samazināšanās būtu mērena, savukārt 3. risinājuma gadījumā Spānijā tiktu zaudētas visas darbvietas, bet Grieķijā ― 2600 darba vienības.

Ietekme uz starptautiskajām attiecībām

ES kokvilnas ražošanas apjoms veido tikai 2 % no pasaules kokvilnas patēriņa. ES kokvilnas tirdzniecība ir pilnīgi brīva — tai nepiemēro ne ievedmuitu, ne kvantitatīvos ierobežojumus, ne eksporta kompensācijas. Eiropas Savienība ir kokvilnas neto importētāja.

Risinājums „ražošanas atbalsts” (1. risinājums): atgriešanās pie kompensācijas maksājumiem būtu pretrunā ar ES sarunu pozīciju „Dohas raundā” un tiktu vērtēta negatīvi.

Risinājums „pārsvarā atsaistīts atbalsts” (2. risinājums): 2004. gada reforma samazināja ES subsīdiju kropļojošo ietekmi uz tirgu, tāpēc tās vērtējums ir diezgan pozitīvs.

Risinājums „pilnībā atsaistīts atbalsts” (3. risinājums): uz maksājumu pilnīgu atsaistīšanu balstīts atbalsta režīms būtu saderīgs ar ES sarunu pozīciju „Dohas raundā” un tiktu vērtēts ļoti labvēlīgi.

Ietekme uz ES budžetu

Salīdzinājumā ar pašreizējiem izdevumiem ― aptuveni 800 miljoniem euro ― visu trīs risinājumu ietekme uz budžetu uzskatāma par neitrālu.

Risinājums „ražošanas atbalsts” (1. risinājums)

Tā kā šis risinājums ir balstīts uz kompensācijas maksājumiem, kas atkarīgi no pasaules cenu svārstībām, sagaidāms ļoti nepastāvīgs Kopienas izdevumu apmērs un ar pārbaudēm saistītas papildu izmaksas.

Risinājums „pārsvarā atsaistīts atbalsts” (2. risinājums)

Piemērojot šo risinājumu, izdevumu apmērs būtu daudz stabilāks, jo atbalsta atsaistītās daļas apjoms ir iepriekš noteikts. Saistīto platībmaksājumu apjoms ir ierobežots atbilstīgi maksimālajai garantētajai platībai, tāpēc tie var vienīgi samazināties.

Risinājums „pilnībā atsaistīts atbalsts” (3. risinājums)

Tā kā atbalsta atsaistītā daļa ir noteikta iepriekš, šā risinājuma ietekme no ES izdevumu viedokļa ir visstabilākā un iepriekš paredzamākā.

Ietekme uz administratīvajām izmaksām un pārvaldības vienkāršošanu

Risinājums „ražošanas atbalsts” (1. risinājums)

Tā kā šis risinājums būtu jāpiemēro līdztekus reformētās KLP režīmam (pārsvarā atsaistīti maksājumi), atbalsta saņēmējiem un iestādēm tas būtu sarežģīts un apgrūtinošs. Tā īstenošanai būtu nepieciešamas atsevišķas informācijas, kontroles un uzraudzības sistēmas. Izmaksas saistībā ar pielāgošanos jaunajai sistēmai būtu lielas gan Komisijas administrācijai, gan valsts un reģionālajām iestādēm un uzņēmumiem.

Risinājums „pārsvarā atsaistīts atbalsts” (2. risinājums)

Šis risinājums no administratīvā viedokļa ir vienkāršāks. Tā kā tas līdzinās režīmam pēc reformas, pielāgošanās izmaksas būtu nelielas. Uz visiem tiešajiem maksājumiem attiektos kopīgi noteikumi, ko piemēro tiešā atbalsta, jo īpaši vienreizējo saimniecības maksājumu piešķiršanai.

Risinājums „pilnībā atsaistīts atbalsts” (3. risinājums)

No pārvaldības viedokļa šis risinājums ir visvienkāršākais. Tā kā netiktu piešķirti kultūratkarīgie maksājumi, samazinātos ar pārbaudēm saistītās izmaksas un riski. Uz kokvilnas ražošanu attiektos kopīgie noteikumi, ko piemēro vienreizējiem saimniecības maksājumiem.

Pārvaldība un līdzdalība

No pārvaldības un līdzdalības viedokļa šie trīs risinājumi būtiski neatšķiras, lai arī 2. un 3. risinājums paredz lauksaimniecības uzņēmēju lielāku neatkarību.

SECINāJUMS

Salīdzinot šo trīs risinājumu piemērošanas paredzamo ietekmi dažādās jomās, secināms, ka 2. risinājums („pārsvarā atsaistīts atbalsts”) vērtējams kā dažādiem reformas mērķiem vislabāk atbilstošais risinājums. Tas atbilst Protokolu prasībām un ir saderīgs ar KLP reformas procesa mērķiem. Saistītā atbalsta procentu likmi gan varētu paaugstināt, tomēr rezultātā radītais administratīvais apgrūtinājums būtu lielāks nekā salīdzinoši nelielā pozitīvā ietekme. Patlaban spēkā esošajā režīmā ir vēlams veikt dažas izmaiņas, pirmkārt, lai nodrošinātu kvalitāti.