52007PC0329

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 14.6.2007

COM(2007) 329 galīgā redakcija

2007/0116 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Kopienas piedalīšanos pētniecības un attīstības programmā, kuras mērķis ir uzlabot vecāku cilvēku dzīves kvalitāti, izmantojot jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), un kuru īsteno vairākas dalībvalstis

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma mērķi

Šā priekšlikuma mērķis ir, pamatojoties uz EK līguma 169. pantu, pieņemt Padomes un Parlamenta lēmumu par Kopienas līdzdalību interaktīvas automatizētas dzīves vides ( Ambient Assisted Living ) pētniecības un attīstības kopīgajā programmā, ko īsteno vairākas dalībvalstis (turpmāk tekstā — „ AAL kopīgā programma”).

AAL kopīgās programmas vispārējais mērķis ir uzlabot vecāku cilvēku dzīves kvalitāti un nostiprināt uzņēmumu bāzi Eiropā, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (turpmāk tekstā — „IKT”). AAL kopīgās programmas īpašie mērķi ir šādi:

- veicināt novatoriskus, uz IKT balstītus produktus, pakalpojumus un sistēmas pilnvērtīgām vecumdienām mājās, sabiedrībā un darbā, tādējādi paaugstinot vecāku cilvēku dzīves kvalitāti, sekmējot iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē, uzlabojot prasmes un nodarbinātības iespējas un samazinot veselības un sociālās aprūpes izmaksas;

- radīt kritisko masu pētniecībai, attīstībai un jauninājumiem ES mērogā tehnoloģiju un pakalpojumu jomā pilnvērtīgām vecumdienām informācijas sabiedrībā , kā arī radīt labvēlīgu vidi mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk tekstā — „MVU”) līdzdalībai;

- uzlabot pētniecības rezultātu rūpnieciskas izmantošanas apstākļus , ieviešot saskaņotu Eiropas regulējumu kopīgu pieeju izstrādei un veicinot tādu kopīgu risinājumu lokalizāciju un adaptāciju, kas ir saskaņā ar dažādām sabiedrības prioritātēm un regulējuma aspektiem valsts un reģionālā mērogā visā Eiropā.

1.2. Priekšlikuma pamatojums

Paziņojumā „i2010 — Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” tika ierosināts uzsākt vadošo iniciatīvu, lai rūpētos par cilvēkiem novecojošā sabiedrībā. Atbilstīgu rīcības plānu pilnvērtīgām vecumdienām informācijas sabiedrībā pieņēma XX/X/2007.

Rīgas 2006. gada e-iekļautības ministru deklarācijā[1] noteica pamatprincipus attiecībā uz visaptverošu politiku e-iekļautības jomā un ieteica uzsākt kopīgu pētniecības iniciatīvu vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu IKT jomā.

Komisija 2006. gada Paziņojumā „Eiropas demogrāfiskā nākotne — kā pārvērst problēmu par iespēju”[2] uzsvēra faktu, ka novecošana ir viena no svarīgākajām problēmām visās ES valstīs un ka jaunas tehnoloģijas jomas varētu palīdzēt kontrolēt izmaksas un uzlabot vecāku cilvēku labklājību un aktīvu iesaistīšanos sabiedrībā, vienlaikus uzlabojot arī konkurētspēju, tādējādi atbalstot pārskatīto Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai.

Lūgumi risināt demogrāfisko problēmu, arī attiecībā uz Septīto pamatprogrammu, ir pausti Padomes 2007. gada 22. februāra Rezolūcijā „Demogrāfisko pārmaiņu radītās iespējas un izaicinājumi Eiropā — vecāku cilvēku ieguldījums ekonomiskajā un sociālajā attīstībā”.

Septītajā pamatprogrammā (turpmāk tekstā — „Septītā pamatprogramma”) ir īpaši uzsvērta valstu pētniecības programmu koordinācija. Viens no galvenajiem mehānismiem, kas ierosināti šajā nolūkā, ir Kopienas līdzdalība kopīgi īstenotās valstu pētniecības programmās (Līguma 169. pants). Lēmumos par īpašajām programmām ir noteiktas četras jomas, tostarp „interaktīva automatizēta dzīves vide ( AAL )” īpašajā programmā „Sadarbība”, kas pieņemta 2006. gada 19. decembrī. Visbeidzot, programmas „Sadarbība” IKT darba programmā ir skaidri minēta AAL iniciatīva un norādīta sinerģija un papildināmība ar Septīto pamatprogrammu.

1.3. Vispārīgais konteksts

Sabiedrības novecošana un IKT nozīme Eiropas sabiedrība noveco; vidējais paredzamais dzīves ilgums ir palielinājies no 55 gadiem 1920. gadā līdz vairāk nekā 80 gadiem mūsdienās. „Demogrāfiskā sprādziena” laikā dzimušajai paaudzei aizejot pensijā, laikā no 2010. līdz 2030. gadam gandrīz par 40 % palielināsies to cilvēku skaits, kuru vecums ir no 65 līdz 80 gadiem. Šādas demogrāfiskās pārmaiņas rada būtiskas problēmas Eiropas sabiedrībai un ekonomikai. Šo problēmu risināšanā svarīga nozīme var būt IKT. IKT var palīdzēt vecāka gadagājuma personām uzlabot dzīves kvalitāti, būt veselākām un dzīvot neatkarīgi ilgāku laiku. Tiek izgudroti novatoriski risinājumi, kas palīdz pārvarēt problēmas, ar kurām vairāk saskaras vecumā. IKT arī sniedz iespēju vecāka gadagājuma cilvēkiem turpināt strādāt vai aktīvi iesaistīties vietējā sabiedrībā. IKT rada arī iespēju nodrošināt efektīvāku veselības un sociālo aprūpi (kas sabiedrības novecošanas dēļ kļūs daudz pieprasītāka), labāku sabiedrības veselības pārvaldību, kā arī iespējas ieviest jauninājumus sabiedrības aprūpes, pašaprūpes un pakalpojumu jomā. Kopumā vecākai sabiedrībai ir liela pirktspēja, un, novecošanai kļūstot par vispārēju parādību, spēcīga uz IKT balstītu risinājumu bāze Eiropā varētu būt pamats eksporta iespējām visā pasaulē. Ir arī skaidrs, ka tirgus konjunktūra vien nenodrošina vajadzīgo uz IKT balstīto risinājumu savlaicīgu pieejamību un ieviešanu. Papildus augstajām izstrādes un apstiprināšanas izmaksām kā iemeslus var minēt zemo informētības līmeni par iespējām un lietotāju vajadzībām, nepietiekamu pieredzes apmaiņu, izdevumu atlīdzināšanas un sertifikācijas sistēmu nepilnības un sadarbspējas trūkumu. Valstu pētniecības un attīstības programmu koordinācija Vairāk nekā 80 % no publiski finansētiem pētniecības pasākumiem Eiropā veic valsts mērogā — galvenokārt saskaņā ar valsts vai reģionālām pētniecības programmām. Valsts programmu koordinēta īstenošana ļoti labvēlīgi ietekmētu pētniecības iedarbību un rezultātus, galvenokārt pateicoties mobilizēto finanšu resursu un cilvēkresursu kritiskajai masai, valsts programmu dažādības un savstarpējas papildināmības aspektiem, drīzai rezultātu sasniegšanai, pašreizējo iniciatīvu un kompetences apvienošanai visā Eiropā un pasākumu sadrumstalotības un pārklāšanās likvidēšanai. Tā arī nodrošina iespējas ieviest Eiropas pētniecības politiku kopējo ekonomisko un sociālo prioritāšu jomās, t. i., sabiedrības novecošanas jomā. Septītās pamatprogrammas „ietekmes novērtējumā un provizoriskajā novērtējumā” kā būtisks strukturāls ES pētniecības un attīstības sistēmas trūkums ir konstatēta nepietiekama atsevišķu valstu pētniecības politikas koordinēšana. Iepriekšējā darbība un pieredze Iepriekšējās pamatprogrammās ir finansēti vairāki pētniecības un attīstības projekti, kas saistīti ar IKT nodrošināšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī ar e-veselību, radot zināšanu un tehnoloģiju bāzi turpmākai lietišķajai pētniecībai, kas pielāgota valstu apstākļiem. Galvenā mācība, kas gūta, īstenojot iepriekšējo saskaņā ar 169. pantu uzsākto iniciatīvu (iniciatīva klīniskajiem pētījumiem Āfrikā, EDCTP), ir tāda, ka šādas iniciatīvas ietver trīs elementus — valstu programmu zinātnisko aspektu, pārvaldības un finansiālo integrāciju, un attiecībā uz pēdējo minēto ir vajadzīgas konkrētas iesaistīto valstu daudzgadu finanšu saistības. |

1.4. Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Šis priekšlikums pilnībā papildina citus noteikumus saistībā ar vecāka gadagājuma cilvēkiem domātām IKT Septītajā pamatprogrammā un Konkurētspējas un jauninājumu programmā. Pētniecība, ko veic Septītās pamatprogrammas IKT prioritārajā jomā attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem domātām IKT, ir vērsta uz standarta platformas un atbalsta tehnikas ilgtermiņa pētniecību un izstrādi (īstenošanas laiks: 5+ gadi) saistībā ar jauniem produktiem un pakalpojumiem. AAL kopīgā programma to papildina ar pētniecības virzieniem, kas orientēti uz tirgu un ir īpaši piemēroti Eiropas MVU sadarbībai tieši vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu, uz IKT balstītu produktu, pakalpojumu un sistēmu jomā (īstenošanas laiks: 2+ gadi). Uz tirgu orientētā pētniecība AAL kopīgajā programmā rada pamatu tādiem pasākumiem saskaņā ar Konkurences un jauninājumu programmu, kuru mērķis ir jauninājumu radīšana un jau esošo risinājumu tirgus apzināšana, nodrošinot ciešu saikni ar valstu inovāciju vidi. Tas palīdzēs noslēgt ciklu no pētniecības un jauninājumiem līdz ieviešanai tirgū. |

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

2.1. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Ir notikusi apspriešanās ar daudzām ieinteresētajām personām, tostarp valsts pārvaldes iestādēm, pētniecības institūtiem, universitātēm, lieliem uzņēmumiem, MVU, apvienībām, starptautiskajām organizācijām un ieinteresētiem indivīdiem, kā arī dalībvalstīm. Ļoti lielais atbilžu skaits (1727) Septītās pamatprogrammas apspriedēs ar ieinteresētajām personām ir labs zinātniskās sabiedrības un pētījuma izmantotāju uzskatu rādītājs. Tika uzdoti atsevišķi jautājumi par 169. panta piemērošanu, lai nostiprinātu pētniecības integrāciju un saskaņotību Eiropā un mazinātu centienu sadrumstalotību. Pēc Padomes lūguma ir notikušas regulāras apspriešanās ar CREST (Zinātnes un tehnisko pētījumu komiteja) valstu locekļiem, jo īpaši par integrācijas aspektiem (zinātniskajiem, pārvaldības un finansiālajiem). Papildu apspriešanās notika 2006. gadā ar IST programmas padomdevēju komiteju ISTAG, i2010 apakšgrupas augsta ranga valsts amatpersonām par e-iekļautību un ar nacionālo IKT direktoru grupu. Kā papildinājums iepriekšējiem ekspertu semināriem 2006. gada novembrī notika atklāts seminārs, kurā piedalījās vairāk nekā 100 ieinteresēto personu no akadēmiskajām aprindām un nozares un kurā tika izskatīti nozaru pārstāvju uzskati, izvērtēta radniecīga valsts mēroga programma un valsts stratēģija AAL iniciatīvas atbalstam. |

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Septītās pamatprogrammas sabiedriskajā apspriešanā tika pausts stingrs atbalsts 169. panta piemērošanai, koordinējot valstu pētniecības programmas. Ņemot vērā apspriedes ar CREST, kā arī saskaņā ar 169. pantu izveidotās ECDTP[3] gaitā gūto pieredzi, zinātnisko aspektu, pārvaldības un finansiālā integrācija ir svarīgi veiksmīgu iniciatīvu pamatnosacījumi. Eiropas Komisija ir uzstājusi, ka šie kritēriji ir pilnībā jāievēro attiecībā uz 169. panta iniciatīvām. Apspriedēs ar dalībvalstu augsta ranga amatpersonām ir noteikta kopīgās programmas nozīme saistībā ar Septīto pamatprogrammu un Konkurences un jauninājumu programmu, apstiprināts EK finansiālā atbalsta nozīmīgums un izstrādāti ieteikumi, kā nodrošināt pēc iespējas mazāk šķēršļu līdzdalībai, jo īpaši MVU. Ar pētniecību un attīstību saistīto ieinteresēto personu atklātajā apspriedē tika pausts stingrs atbalsts izvēlētajai jomai, un tā tika apstiprināta kā ļoti svarīga attiecībā uz sociālo un ekonomisko vidi, galveno nozīmi piešķirot IKT un Kopienas atbalstam. Tajā arī tika atkārtoti apstiprināta pievēršanās lietišķajai pētniecībai un attīstībai, kurā ievērojama loma ir MVU. Tādējādi galvenā uzmanība tika pievērsta iespējami lielai birokrātijas mazināšanai, lai veicinātu MVU iesaistīšanos. |

2.2. Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

Divu darbsemināru laikā 2005. gadā, kuros vairāk nekā 40 ekspertu pārstāvēja galvenās ieinteresētās aprindas, tostarp pētniekus, piegādātājus, MVU, lietotāju organizācijas (piemēram, AGE platformu un Eiropas Invaliditātes forumu) un politikas veidotājus (piemēram, zinātnes ministrijas un pašvaldības), tika izstrādātas Kopienas atbalsta politikas iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu IKT jomā. ERA-NET atbalsta darbībā 2005.–2006. gadā tika veikta visaptveroša analīze, tostarp apspriešanās ar valstu pārstāvjiem, saistībā ar līdzdalības noteikumiem un pašreizējo valstu programmu juridisko pamatu, iespējamo organizatorisko struktūru, darbības kārtību un kopīgas programmas saturu. Rezultāti ir tieši izmantoti ierosinātajā AAL kopīgās programmas priekšlikumā. Tirgus pētījumos (Walter studies, Seniorwatch, EU@inclusion) ir gūti pārliecinoši pierādījumi gan par „novecojošā” tirgus iespējām, ja ir iespējams izstrādāt vecāka gadagājuma lietotājiem piemērotas IKT, gan par nepieciešamību rast risinājumus, lai pielāgotos atsevišķu lietotāju vajadzībām un dažādiem sociālajiem modeļiem visā Eiropā. Tas ir apstiprināts (starp)reģionālos pētījumos, piemēram, tā dēvētā „sudraba ekonomikas tīkla” (Silver Economy network) pētījumos. Izteikts konkrēts priekšlikums sniegt lielāku atbalstu īsāka termiņa pētījumiem, lai izstrādātu un demonstrētu risinājumus, kuru pamatā ir pieejamā tehnoloģija (papildinot ilgāka termiņa pētījumus Septītajā pamatprogrammā), iesaistot dalībniekus visas vērtību ķēdes garumā, un uzlabot ES, valstu un reģionālās pētniecības un tehnoloģiju attīstības koordināciju, lai novērstu pašreizējo sadrumstalotību. Tāpēc ierosinātajā kopīgajā programmā pievērsīsies lietišķai un uz tirgu orientētai pētniecībai un attīstībai, aktīvi iesaistot ieinteresētās personas un lietotājus, kas nepieder pie zinātnieku aprindām. Tika ņemts vērā arī ieteikums pienācīgu uzmanību veltīt ētikas jautājumiem. |

2.3. Ietekmes novērtējums Pamatscenārijs: netiek īstenota ne kopīga programma, ne pamatprogramma Kā parasti, tika izvērtēts pamatscenārijs, šajā gadījumā — (hipotētiska) situācija, kad zinātniekiem jāpaļaujas tikai uz pieejamām valsts programmām. Kaut gan daudzas valsts programmas atbalsta pētniecību un attīstību vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu IKT jomā, to lielākā daļa nevar atbalstīt Eiropas mēroga sadarbību visā vērtību ķēdes garumā. Nav arī mehānisma, lai izveidotu kopīgu pieeju un redzējumu. Šī scenārija sekas būtu pētniecības centienu lielāka sadrumstalotība un mazāk efektīvs publiskā finansējuma izlietojums pētniecībā un attīstībā nevajadzīgas pārklāšanās un saskaņotas pieejas trūkuma dēļ. 1. iespēja: netiek īstenota kopīga programma, īsteno tikai Septīto pamatprogrammu Šajā gadījumā veiktu tikai Septītajā pamatprogrammā paredzētos pētījumus saistībā ar vecāka gadagājuma cilvēkiem domātām IKT, pievēršot uzmanību standarta platformas un atbalsta tehnoloģijas pētniecībai un izstrādei ilgākā laikposmā (īstenošanas laiks: 5+ gadi). Tomēr šāda īpaši novatoriska un tālejoša pētniecība radītu lielu plaisu, jo Eiropā netiktu veikta uz tirgu orientēta pētniecība un attīstība, kuras mērķis ir izstrādāt vecāka gadagājuma cilvēkiem domātas IKT, ko iespējams ieviest tirgū pēc 2–3 gadiem, un kurā iesaistīti visas vērtību ķēdes pārstāvji valstu, reģionālā un vietējā mērogā. Daudziem MVU, kas darbojas vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu IKT jomā, pamatprogrammā nav paredzēti vislabākie nosacījumi uz tirgu orientētai pētniecībai, turklāt līdzdalība tajā saistīta arī ar ievērojamu mācīšanās apjomu. Septītās pamatprogrammas ERA-NET un ERA-NET+ koordinācijas shēmas nenodrošina vajadzīgo sviras efektu valsts programmu koordinēšanā. Tāpēc Septītās pamatprogrammas mehānismus nevar uzskatīt par pietiekamiem. 2. iespēja: AAL kopīgā programma Kopienas līdzdalība AAL kopīgajā programmā ir iespēja, kas visvairāk atbilst nepieciešamībai rast ilgtermiņa risinājumu pētniecībai un attīstībai vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu IKT jomā, apvienojot to ar saskaņotu pieeju, kritisko masu un efektīvu atbalstu visiem attiecīgajiem dalībniekiem visā vērtību ķēdē. Vienlaikus programma palīdzēs īstenot Septītās pamatprogrammas mērķus, jo tā saistīta ar lietišķās pētniecības un jauninājumu galvenajiem aspektiem, turklāt tajā paredzēta aktīva MVU iesaistīšanās, ko nav viegli panākt, izmantojot Septītās pamatprogrammas instrumentus. Piemērojot 169. pantu, arī ES finansējuma sviras efekts būs lielāks, nekā tas ir Septītajā pamatprogrammā, jo tiks piesaistītas attiecīgas valstu investīcijas un līdzvērtīgs nozares/pētniecības iestāžu līdzfinansējums. Publiskais līdzfinansējums projektos būs 50 %, un paredz, ka ES ieguldījums 150 miljonu euro apmērā (2008–2013) piesaistīs valstu un pētniecības dalībnieku kopējo ieguldījumu vismaz 600 miljonu euro apmērā, tādējādi divkāršojot sviras efektu salīdzinājumā ar Septīto pamatprogrammu. |

3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

3.1. Ierosināto pasākumu kopsavilkums AAL kopīgā programma nodrošina tiesisko un organizatorisko regulējumu plaša mēroga Eiropas programmai, kurā piedalās Austrija, Beļģija, Kipra, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Ungārija, Nīderlande, Polija, Portugāle un Spānija un Izraēla, Norvēģija un Šveice un kura vērsta uz lietišķo pētniecību un jauninājumiem tādu IKT jomā, kas atbalsta pilnvērtīgas vecumdienas informācijas sabiedrībā. Šīs valstis ir vienojušās koordinēt un kopīgi īstenot iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt AAL kopīgās programmas izpildi. To līdzdalības aptuvenā kopējā vērtība laikā no 2008. līdz 2013. gadam ir vismaz 150 miljoni euro. Lai palielinātu AAL kopīgās programmas ietekmi un kritisko masu, Kopienai ir jāpiedalās šajā programmā, sniedzot finanšu ieguldījumu līdz 150 miljoniem euro, ar nosacījumu, ka dalībvalstis faktiski īsteno programmu un uzņemas finanšu saistības atbilstoši lēmuma priekšlikumā izklāstītajiem kritērijiem. Neatkarīgi eksperti veiks termiņa vidusposma un nobeiguma novērtējumu, lai izvērtētu, cik lietderīgs un iedarbīgs ir Kopienas ieguldījums iniciatīvā. Komisija un Revīzijas palāta var veikt visas pārbaudes un inspekcijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu atbilstošu pārvaldību un aizsargātu Kopienas finansiālās intereses pret krāpšanu vai nelikumībām. |

3.2. Juridiskais pamats Priekšlikums par AAL kopīgo programmu pamatojas uz Līguma XVIII sadaļas 169. pantu par Kopienas līdzdalību pētniecības programmās, kuras kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis, tostarp līdzdalību struktūrās, kas izveidotas šo programmu izpildes nolūkā. Šis priekšlikums atbilst netiešai centralizētajai pārvaldībai saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu. |

3.3. Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro, ja priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Subsidiaritāti nodrošina: priekšlikumu izstrādājot, pamatojoties uz 169. pantu, kurā skaidri paredzēta Kopienas līdzdalība vairāku dalībvalstu kopīgi īstenotā programmā; visus darbības aspektus, ja vien iespējams, īstenojot valsts mērogā, vienlaikus nodrošinot kopīgajai programmai saskaņotu pieeju Eiropas mērogā. Dalībvalstis vienas nevar sekmīgi sasniegt priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ: |

īpašās zināšanas un izcilība, kas vajadzīga vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu, uz IKT balstītu produktu un pakalpojumu pētniecībā un attīstībā, ir izkliedēta dažādās valstīs un tāpēc nav apvienojama atsevišķu valstu mērogā; ja Eiropā nav saskaņotas pieejas ar kritisko masu, ir liels pasākumu pārklāšanās risks, tāpēc palielinās izmaksas; ir maz ticams, ka var izveidot reālu iekšējo tirgu vecāka gadagājuma cilvēkiem domātiem, sadarbspējīgiem IKT risinājumiem, ja nav kopīgas Eiropas mēroga programmas. |

Kopienas iesaistīšanās pievienotā vērtība ir ievērojama šādu iemeslu dēļ: Kopienas iesaistīšanās nodrošinās lielāka valsts un privātā sektora finansējuma piesaistīšanu (piesaistot četras reizes, nevis divas reizes lielāku finansējumu kā Septītajā pamatprogrammā); ierosinātā shēma radīs stimulu palielināt valstu un nozaru investīcijas pētniecībā, attīstībā un jauninājumos vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu IKT jomā, tādējādi veicinot Barselonas mērķa sasniegšanu, proti, 3 % no Eiropas IKP pētniecībai un attīstībai. |

Tāpēc priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu. |

3.4. Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. |

Īstenojot vienkāršu pieeju, kam ir liela veicinoša ietekme, Kopienas uzdevums ir tikai nodrošināt stimulu sekmīgai koordinācijai, kā arī sinerģiju ar atbilstīgiem papildu pasākumiem Septītajā pamatprogrammā un Konkurences un jauninājumu programmā. Dalībvalstis būs atbildīgas par kopīgas darba programmas izstrādi un visiem darbības aspektiem. |

Konkrēti, ierosinātā organizatoriskā struktūra nodrošina minimālu administratīvo slogu, galveno administratīvo darbu veicot ar valstu aģentūru starpniecību šim nolūkam izveidotās kopējās juridiskās struktūras pārraudzībā un pilnā atbildībā. |

3.5. Juridisko instrumentu izvēle |

Ierosinātais juridiskais instruments ir Eiropas Parlamenta un Padomes koplēmums, kas ir EK līguma 169. panta īstenošanas līdzeklis. |

4. IETEKME UZ BUDžETU |

Šā lēmuma ietekme uz budžetu jau ir ņemta vērā Septītās pamatprogrammas (2006. gada 18. decembra Lēmums Nr. 1982/2006/EK, OV L 412, 2006. gada 30. decembris) un Septītās pamatprogrammas īpašās programmas „Sadarbība” (2006. gada 19. decembra Lēmums Nr. 2006/971/EK, OV L 400, 2006. gada 30. decembris) juridiskajā pamatā. |

5. PAPILDU INFORMāCIJA |

5.1. Vienkāršošana |

Šajā priekšlikumā paredzēta administratīvo procedūru vienkāršošana privāto tiesību subjektiem. Jo īpaši pētnieciskā finansējuma saņēmēji no jaunās kopīgās programmas gūs labumu tādējādi, ka viņiem būs jāievēro tikai zināmi valstu tiesību akti bez vajadzības atsevišķi ziņot par Kopienas ieguldījumu. |

5.2. Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība |

Šis priekšlikums ietver pārbaudes klauzulu, paredzot termiņa vidusposma pārbaudi pēc diviem gadiem. Kopējais ilgums nepārsniegs sešus gadus. |

5.3. Eiropas Ekonomikas zona Ierosinātais dokuments attiecas uz EEZ jautājumu, tāpēc tas ir jāpaplašina, to attiecinot arī uz Eiropas Ekonomikas zonu. |

2007/0116 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Kopienas piedalīšanos pētniecības un attīstības programmā, kuras mērķis ir uzlabot vecāku cilvēku dzīves kvalitāti, izmantojot jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), un kuru īsteno vairākas dalībvalstis

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 169. pantu un 172. panta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[4],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[5],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[6],

tā kā:

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumā Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013. gads) (turpmāk tekstā – „Septītā pamatprogramma”)[7] paredzēta Kopienas līdzdalība pētniecības un attīstības programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis, tostarp līdzdalība šo programmu izpildei izveidotajās struktūrās, Līguma 169. panta nozīmē.

(2) Septītajā pamatprogrammā ir paredzēti vairāki kritēriji šādu 169. panta iniciatīvu jomu noteikšanai: atbilstība Kopienas mērķiem, skaidri noteikts sasniedzamais mērķis un tā saskanība ar Pamatprogrammas mērķiem, iepriekš izveidots pamats (spēkā esošas vai paredzētas valstu pētniecības programmas), Eiropas pievienotā vērtība, kritiskā masa attiecībā uz iesaistīto programmu apjomu un skaitu un to aptverto pasākumu līdzība, kā arī 169. panta kā visatbilstošākā mērķu sasniegšanas līdzekļa efektivitāte.

(3) Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmumā Nr. 2006/971/EK par īpašo programmu „Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.),[8] (turpmāk tekstā — „īpašā programma „Sadarbība”) „169. panta iniciatīva interaktīvas automatizētas dzīves vides jomā” ir atzīta par vienu no jomām, kas ir piemērotas Kopienas līdzdalībai valsts pētniecības programmās, kuras kopīgi īsteno, pamatojoties uz Līguma 169. pantu.

(4) Komisija 2005. gada 1. jūnija Paziņojumā „i2010 — Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai”[9] ierosināja uzsākt vadošo iniciatīvu, lai rūpētos par cilvēkiem novecojošā sabiedrībā.

(5) Komisija 2006. gada 12. oktobra Paziņojumā „Eiropas demogrāfiskā nākotne — kā pārvērst problēmu par iespēju”[10] uzsvēra faktu, ka novecošana ir viena no svarīgākajām problēmām visās Eiropas Savienības valstīs un ka jaunu tehnoloģiju izvērsta izmantošana varētu palīdzēt kontrolēt izmaksas un uzlabot vecāku cilvēku labklājību un aktīvu iesaistīšanos sabiedrībā, kā arī uzlabot Eiropas ekonomikas konkurētspēju, atbalstot pārskatīto Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai.

(6) Pamatojoties uz aktīvu novecošanu kā galveno elementu atjaunotajās nodarbinātības pamatnostādnēs, ES pieeja novecošanai ir vērsta uz visu vecumu cilvēku vispārējā potenciāla mobilizēšanu, un tās mērķis ir pāriet no sadrumstalotas stratēģijas vecumdienām uz visaptverošu stratēģiju, kuras pamatā ir pilna dzīves cikla pieeja.

(7) Pašlaik vairākas pētniecības un attīstības programmas vai pasākumi, ko individuāli vai valsts mērogā īsteno dalībvalstis vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu IKT jomā, nav pietiekami koordinētas Eiropas mērogā un neļauj Eiropā īstenot saskaņotu pieeju pilnvērtīgām vecumdienām paredzētu, novatorisku, uz IKT balstītu produktu un pakalpojumu pētniecībai un attīstībai.

(8) Vēloties izveidot saskaņotu pieeju Eiropas mērogā vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu IKT jomā un efektīvi darboties, vairākas dalībvalstis ir uzsākušas iniciatīvu izstrādāt kopīgu pētniecības un attīstības programmu integrētai automatizētai dzīves videi (turpmāk tekstā — „ AAL kopīgā programma”) tādu IKT jomā, kas atbalsta pilnvērtīgas vecumdienas informācijas sabiedrībā, lai panāktu pārvaldības un finanšu resursu sinerģiju un apvienotu dažādās Eiropas valstīs pieejamās speciālās zināšanas un resursus.

(9) AAL kopīgās programmas mērķis ir risināt sabiedrības novecošanas problēmu, nodrošinot Eiropā vajadzīgo tiesisko un organizatorisko regulējumu plaša mēroga sadarbībai starp dalībvalstīm attiecībā uz lietišķo pētniecību un attīstību vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā novecojošā sabiedrībā. Austrija, Beļģija, Kipra, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Ungārija, Nīderlande, Polija, Portugāle un Spānija (turpmāk tekstā — „iesaistītās dalībvalstis”) un Izraēla, Norvēģija un Šveice ir vienojušās koordinēt un kopīgi īstenot pasākumus, kuru mērķis ir veicināt AAL kopīgās programmas izpildi. To līdzdalības aptuvenā kopējā vērtība Septītās pamatprogrammas darbības laikā ir vismaz 150 miljoni euro.

(10) Lai palielinātu AAL kopīgās programmas ietekmi, iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice ir piekritušas Kopienas līdzdalībai AAL kopīgajā programmā. Kopienai ir jāpiedalās tajā, veicot finanšu ieguldījumu līdz 150 miljoniem euro. Ņemot vērā to, ka AAL kopīgā programma atbilst Septītās pamatprogrammas zinātniskajiem mērķiem un ka AAL kopīgās programmas pētniecības joma ir ietverta Septītās pamatprogrammas īpašās programmas „Sadarbība” informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) tēmā, Kopienas finanšu ieguldījums ir jāveic no šai tēmai piešķirtās budžeta apropriācijas.

(11) Kopienas finansiālais atbalsts ir jāsniedz saskaņā finansēšanas plānā noteikto, pamatojoties uz kompetento valstu iestāžu oficiālām saistībām kopīgi īstenot pētniecības un attīstības programmas un pasākumus, kas uzsākti valsts mērogā, un piedalīties AAL kopīgās programmas kopīgas īstenošanas finansēšanā.

(12) Lai kopīgi īstenotu valstu pētniecības programmas, ir jāizraugās vai jāizveido īpaša īstenošanas struktūra, kā tas paredzēts īpašajā programmā „Sadarbība”.

(13) Iesaistītās dalībvalstis ir vienojušās par šādu īpaši izveidotu īstenošanas struktūru AAL kopīgās programmas īstenošanai.

(14) Īpaši izveidotajai īstenošanas struktūrai jābūt Kopienas finanšu ieguldījuma saņēmējai, un tās pienākums ir nodrošināt AAL kopīgās programmas faktisku izpildi.

(15) Lai faktiski īstenotu AAL kopīgo programmu, īpaši izveidotajai īstenošanas struktūrai ir jāsniedz finansiāls atbalsts trešām personām, kas iesaistās AAL kopīgajā programmā un kas ir izvēlētas pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

(16) Kopienas līdzdalība ir atkarīga no iesaistīto dalībvalstu, Izraēlas, Norvēģijas un Šveices saistībām nodrošināt resursus un no to faktiski veiktā finanšu ieguldījuma.

(17) Ja AAL kopīgā programma tiek īstenota neatbilstoši, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice ieguldījumu AAL kopīgās programmas finansēšanā neveic vai veic daļēji vai novēloti, Komisijai jābūt tiesīgai samazināt savu finanšu ieguldījumu atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti nolīgumā, kurš jānoslēdz starp Kopienu un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru un kurā jānosaka sīki izstrādāti Kopienas ieguldījuma sniegšanas noteikumi.

(18) Ikvienai dalībvalstij jābūt iespējai pievienoties AAL kopīgajai programmai.

(19) Saskaņā ar Septīto pamatprogrammu Kopiena jābūt tiesībām uz šajā lēmumā un tā īstenošanas noteikumos un kārtībā izklāstīto noteikumu pamata vienoties par nosacījumiem, ar kādiem veic Kopienas finanšu ieguldījumu attiecībā uz Septītās pamatprogrammas asociēto valsts līdzdalību AAL kopīgajā programmā vai, ja tas ir svarīgi AAL kopīgās programmas īstenošanā, jebkuras citas valsts līdzdalību minētajā programmā.

(20) Jāveic atbilstoši pasākumi, lai novērstu nelikumības un krāpšanu, un jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai atgūtu zaudētos, kļūdaini izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus, saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[11], 1996. gada 11. novembra Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[12], un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF )[13].

(21) Saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[14] (turpmāk tekstā — „Finanšu regula”), un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, kuru piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[15] (turpmāk tekstā — „Īstenošanas noteikumi”), Kopienas ieguldījumu pārvalda netiešā centralizētā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunkta un 56. panta un Īstenošanas noteikumu 35. un 41. panta prasībām.

(22) Ir svarīgi, lai pētniecības pasākumi, ko veic saskaņā ar AAL kopīgo programmu, atbilstu ētikas pamatprincipiem, tostarp tiem, kas paredzēti 6. pantā Līgumā par Eiropas Savienību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī vienādu iespēju nodrošināšanas un dzimumu līdztiesības principiem.

(23) Komisijai jāveic starpposma novērtējums, izvērtējot AAL kopīgās programmas īstenošanas kvalitāti un efektivitāti un panākumus izvirzīto mērķu sasniegšanā, kā arī nobeiguma novērtējums,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Īstenojot Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (2007–2013) (turpmāk tekstā — „Septītā pamatprogramma”), kas pieņemta ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK, Kopiena veic finanšu ieguldījumu Interaktīvas automatizētas dzīves vides pētniecības un attīstības programmā (turpmāk tekstā — „ AAL kopīgā programma”), ko kopīgi īsteno Austrija, Beļģija, Kipra, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Ungārija, Nīderlande, Polija, Portugāle un Spānija (turpmāk tekstā — „iesaistītās dalībvalstis”) un Izraēla, Norvēģija un Šveice.

2. Kopiena Septītās pamatprogrammas darbības laikā veic finanšu ieguldījumu AAL kopīgās programmas īstenošanā ne vairāk kā 150 miljonu euro apmērā saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem.

3. Kopienas finanšu ieguldījumu veic no budžeta apropriācijām, kas piešķirtas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) tēmai īpašajā programmā „Sadarbība”, ar ko īsteno Septīto pamatprogrammu.2. pants

Kopienas finanšu ieguldījumu veic saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

1. iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice pierāda, ka ir faktiski izstrādāta šā lēmuma I pielikumā raksturotā AAL kopīgā programma;

2. iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice vai iesaistīto dalībvalstu, Izraēlas, Norvēģijas un Šveices izraudzītas organizācijas ir oficiāli izveidojušas struktūru, kam ir juridiskas personas statuss (turpmāk šajā lēmumā — „īpaši izveidota īstenošanas struktūra”) un kas ir atbildīga par AAL kopīgās programmas īstenošanu un Kopienas finanšu ieguldījuma saņemšanu, piešķiršanu un uzraudzību saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu;

3. ir izveidots atbilstošs un efektīvs pārvaldes modelis AAL kopīgās programmas vajadzībām atbilstoši šā lēmuma II pielikumā izklāstītajām pamatnostādnēm;

4. īpaši izveidotā īstenošanas struktūra faktiski veic pasākumus saskaņā ar šā lēmuma I pielikumā izklāstīto AAL kopīgo programmu, tātad arī izsludina uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus piešķīrumu saņemšanai;

5. iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice ir apņēmušās iesaistīties AAL kopīgās programmas finansēšanā un faktiski veikt finanšu ieguldījumus, jo īpaši finansējot dalībniekus projektos, kas izvēlēti saskaņā ar programmu izsludinātos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus;

6. ir ievēroti Kopienas noteikumi par valsts atbalstu, jo īpaši noteikumi, kas izklāstīti Kopienas nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai[16];

7. ir nodrošināts augsts zinātnes izcilības līmenis un ievēroti ētikas principi saskaņā ar Septītās pamatprogrammas vispārējiem principiem;

8. ir formulēti noteikumi, kas reglamentē tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radīts AAL kopīgajā programmā veiktos pasākumos un to pētniecības un attīstības programmu un pasākumu īstenošanā un koordinēšanā, ko valsts mērogā veic iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice, ar mērķi veicināt šādu zināšanu radīšanu un atbalstīt radīto zināšanu plašu izmantošanu un izplatīšanu.

3. pants

Attiecībā uz īpaši izveidotās īstenošanas struktūras finansiālo atbalstu trešām personām AAL kopīgās programmas īstenošanā un jo īpaši finansiālo atbalstu, kas sniegts dalībniekiem projektos, kuri izvēlēti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus piešķīrumu saņemšanai, piemēro vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principus. Finansiālo atbalstu trešām personām sniedz, pamatojoties uz zinātnes izcilību un saskaņā ar šā lēmuma I pielikumā izklāstītajiem principiem un procedūrām.

4. pants

Kārtību attiecībā uz Kopienas finanšu ieguldījumu un noteikumus par finansiālo atbildību un intelektuālā īpašuma tiesībām, kā arī sīki izstrādātos noteikumus par finansiālo atbalstu, ko īpaši izveidotā īstenošanas struktūra sniedz trešām personām, paredz, noslēdzot vispārēju nolīgumu starp Komisiju, kas rīkojas Kopienas vārdā, un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru, kā arī gada finansēšanas līgumus.

5. pants

Ja AAL kopīgā programma netiek īstenota vai tiek īstenota neatbilstoši, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice neveic ieguldījumu AAL kopīgās programmas finansēšanā vai veic to daļēji vai novēloti, Kopiena saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti nolīgumā, kurš jānoslēdz starp Komisiju un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru, var samazināt savu finanšu ieguldījumu atbilstoši AAL kopīgās programmas faktiskajai īstenošanai un publiskā finansējuma summai, ko iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice piešķīrušas AAL kopīgās programmas īstenošanai.

6. pants

Īstenojot AAL kopīgo programmu, iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice veic visus likumdošanas, reglamentējošos, administratīvos un citus pasākumus, kas vajadzīgi Kopienas finansiālo interešu aizsardzībai. Jo īpaši iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice sniedz atbilstošas garantijas attiecībā uz jebkādu Kopienai piekritīgo summu pilnīgu atgūšanu no īpaši izveidotās īstenošanas struktūras.

7. pants

Komisija un Revīzijas palāta ar savu amatpersonu vai pārstāvju starpniecību var veikt visas pārbaudes un inspekcijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu atbilstošu pārvaldību un aizsargātu Kopienas finansiālās intereses pret krāpšanu vai nelikumībām. Tālab iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice un/vai īpaši izveidotā īstenošanas struktūra pienācīgi nodrošina visu attiecīgo dokumentu pieejamību Komisijai un Revīzijas palātai.

8. pants

Komisija paziņo visu attiecīgo informāciju Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai. Iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice ir aicinātas ar īpaši izveidotās īstenošanas struktūras starpniecību sniegt Komisijai jebkādu Eiropas Parlamenta, Padomes un Revīzijas palātas pieprasītu papildu informāciju par īpaši izveidotās īstenošanas struktūras veikto finanšu pārvaldību.

9. pants

Ikviena dalībvalsts var pievienoties AAL kopīgajai programmai uz šajā lēmumā izklāstīto noteikumu pamata.

10. pants

Ikviena trešā valsts drīkst pievienoties AAL kopīgajai programmai uz šajā lēmumā izklāstīto noteikumu pamata, ar nosacījumu, ka šāda līdzdalība ir paredzēta attiecīgajos starptautiskos nolīgumos un ka tam piekrīt gan Komisija, gan iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice.

11. pants

Kopiena uz šajā lēmumā un tā īstenošanas noteikumos un kārtībā izklāstīto noteikumu pamata var vienoties par nosacījumiem, ar kādiem sniedz Kopienas finanšu ieguldījumu attiecībā uz jebkuras Septītās pamatprogrammas asociētās valsts līdzdalību AAL kopīgajā programmā vai, ja tas ir svarīgi AAL kopīgās programmas īstenošanā, jebkuras citas valsts līdzdalību minētajā programmā.

12. pants

1. Gada ziņojumā par Septīto pamatprogrammu, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Līguma 173. pantu, ietver kopsavilkumu par AAL kopīgās programmas pasākumiem.

2. Komisija divus gadus pēc programmas uzsākšanas, bet ne vēlāk kā 2010. gadā, veic AAL kopīgās programmas starpposma novērtējumu. Šādā novērtējumā ņem vērā AAL kopīgās programmas kvalitāti un faktisko īstenošanu, tostarp zinātnisko, pārvaldības un finansiālo integrāciju, un panākumus izvirzīto mērķu sasniegšanā, sniedzot arī ieteikumus par vispiemērotākajiem integrācijas turpmākas veicināšanas veidiem. Novērtējuma secinājumus Komisija kopā ar saviem apsvērumiem un — vajadzības gadījumā — priekšlikumiem par šā lēmuma pielāgošanu paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Komisija 2013. gada beigās veic AAL kopīgās programmas nobeiguma novērtējumu. Nobeiguma novērtējuma rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

13. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

14. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

AAL kopīgās programmas mērķu, pasākumu un īstenošanas izklāsts

I. Īpašie mērķi

AAL kopīgās programmas īpašie mērķi ir šādi:

- veicināt novatoriskus, uz IKT balstītus produktus, pakalpojumus un sistēmas pilnvērtīgām vecumdienām mājās, sabiedrībā un darbā, tādējādi paaugstinot vecāku cilvēku dzīves kvalitāti, sekmējot iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē, uzlabojot prasmes un nodarbinātības iespējas un samazinot veselības un sociālās aprūpes izmaksas. Tā pamatā var būt, piemēram, IKT tehnoloģijas novatoriska izmantošana, jauni veidi darbam ar klientiem vai jauni vērtību ķēdes veidi dienestiem, kas nodrošina neatkarīgas dzīves apstākļus;

- radīt kritisko masu pētniecībai, attīstībai un jauninājumiem ES mērogā tehnoloģiju un pakalpojumu jomā pilnvērtīgām vecumdienām informācijas sabiedrībā , kā arī radīt labvēlīgu vidi mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) līdzdalībai;

- uzlabot pētniecības rezultātu rūpnieciskas izmantošanas apstākļus , ieviešot saskaņotu Eiropas regulējumu kopīgu pieeju izstrādei un veicinot tādu kopīgu risinājumu lokalizāciju un adaptāciju, kas ir saskaņā ar dažādām sabiedrības prioritātēm un regulējuma aspektiem valsts un reģionālā mērogā visā Eiropā.

Pievēršoties lietišķajai pētniecībai, AAL kopīgā programma papildinās saistītos ilgtermiņa pētniecības pasākumus, kas paredzēti Septītajā pamatprogrammā, kā arī demonstrējumu pasākumus, kas ir daļa no Konkurētspējas un jauninājumu programmas (2007–2013), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumu Nr. 1639/2006/EK[17] un ir vērsta uz pašreizējo risinājumu plašu ieviešanu.

Atbilstoši starptautiskām pamatnostādnēm tiks pienācīgi ņemti vērā iespējamie ētikas un privātuma jautājumi.

II. Pasākumi

AAL kopīgajā programmā ir divu veidu pasākumi.

Pētniecības, attīstības un jauninājumu pasākumi , ko īsteno ar dalītu izmaksu starpniecību starpvalstu projektos, kuros ir iesaistīti partneri no vismaz trim dažādām iesaistītajām dalībvalstīm vai citām iesaistītajām valstīm un kuri ir saistīti ar pētniecības, tehnoloģiju attīstības, demonstrējumu un izplatīšanas pasākumiem. To mērķim jābūt uz tirgu orientētai pētniecībai, tiem jābūt īstermiņa vai vidēja termiņa pasākumiem, un tajos jāpierāda spēja izmantot projektu rezultātus reālā termiņā.

Starpniecības, programmu veicināšanas un tīklu izveides pasākumi , ko var īstenot īpaši organizētos pasākumos vai apvienojumā ar pašreizējiem pasākumiem. Tie ietver darbsemināru organizēšanu un sakaru nodibināšanu ar citām ieinteresētajām personām vērtību ķēdē.

AAL kopīgajā programmā ir ietvertas apspriešanās ar attiecīgajām Eiropas ieinteresētajām personām (piemēram, lēmumu pieņēmējiem no ministrijām un publiskajām iestādēm, privātā sektora pakalpojumu un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī nozaru, MVU un lietotāju pārstāvjiem) par izvērtējamām pētniecības prioritātēm un programmas īstenošanu.

III. Programmas īstenošana

AAL kopīgo programmu īsteno, pamatojoties uz gada darba programmām, kurās noteikti temati uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kas jāsaskaņo ar Komisiju un kas ir pamats Kopienas finanšu ieguldījumam.

AAL kopīgajā programmā regulāri izsludina uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus atbilstoši saskaņotajai darba programmai. Priekšlikumus centralizēti iesniedz īpaši izveidotajai īstenošanas struktūrai (viena pieņemšanas vieta).

Projektu priekšlikumus novērtē un atlasa centralizēti, pamatojoties uz pārredzamiem un vienotiem atbilstības un novērtēšanas kritērijiem, kas noteikti darba programmā, kura ir saistoša iesaistītajām dalībvalstīm, Izraēlai, Norvēģijai un Šveicei, izņemot ierobežotu skaitu skaidri noteiktu gadījumu, kas sīkāk jāprecizē programmas īstenošanas gaitā.

Īpaši izveidotā īstenošanas struktūra ir atbildīga par projektu uzraudzību un ievieš kopīgas darbības procedūras pilna projekta cikla pārvaldībai.

Tā kā administratīvos jautājumus par valstu projektu partneriem AAL projektos risina to attiecīgās programmu pārvaldības aģentūras, piemēro arī valsts finansējuma principus. Katra valsts savus dalībniekus, kuru priekšlikumi ir sekmīgi, finansē ar valsts aģentūru starpniecību, kuras novirza arī no īpaši izveidotās īstenošanas struktūras saņemto centralizēto finansējumu, pamatojoties uz nolīgumu, kurš par katru projektu jānoslēdz starp attiecīgajām valstu aģentūrām un to dalībniekiem.

AAL kopīgā programma nodrošina iesaistīto valstu programmu zinātnisko integrāciju, izstrādājot kopīgas darba programmas un uzaicinājumu tematus visās valstu programmās.

Valstu programmu pārvaldības integrāciju nodrošina tiesību subjekts, ko izveidojušas iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice. AAL kopīgās programmas pārvaldība ietver:

- uzaicinājumu iesniegt priekšlikumu centralizētu organizēšanu;

- centralizētu, neatkarīgu un pārredzamu novērtējumu, ko eksperti veic Eiropas mērogā, pamatojoties uz kopīgiem noteikumiem un kritērijiem priekšlikumu novērtēšanai un atlasei, ņemot vērā zinātnes izcilību;

- vienu iesniegšanas adresi (paredzēta iesniegšana elektroniski).

AAL kopīgā programma nostiprina finansiālo integrāciju:

- nodrošinot vispārējas valsts finanšu saistības visā iniciatīvas darbības laikā, kā arī ikgadējas saistības attiecībā uz katru ierosināto darba programmu;

- nodrošinot to, ka priekšlikumu galīgais sarindojums, par ko vienojas, pamatojoties uz novērtējumu, būs saistošs partnervalstīm, izņemot attiecīgi noteiktus gadījumus, piemēram, juridiskas problēmas vai finansiālā dzīvotspēja;

- veicinot iespējami lielu elastīgumu valsts budžeta sadalē, lai rīkotos izņēmumu gadījumā, piemēram, palielinot valsts ieguldījumus vai starpnozaru finansējumu.

Iesaistītās dalībvalstis dara visu iespējamo, lai nostiprinātu integrāciju un likvidētu pašreizējos valstu tiesiskā regulējuma šķēršļus starptautiskai sadarbībai, kas ir daļa no iniciatīvas.

IV. Finansēšanas principi

Kopienas ieguldījums ir nemainīga procentuālā daļa no kopējā publiskā finansējuma, ko nodrošina no iesaistīto valstu programmām, taču tas nekādā ziņā nav lielāks par 50 % no kopējā publiskā finansējuma, ko kāds dalībnieks nodrošina projektā, kurš izvēlēts pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saskaņā ar AAL kopīgo programmu. Šo nemainīgo procentuālo daļu nosaka nolīgumā starp īpaši izveidoto īstenošanas struktūru un Komisiju, un tās pamatā ir iesaistīto dalībvalstu, Izraēlas, Norvēģijas un Šveices daudzgadu saistības un Kopienas ieguldījums.

Projektus līdzfinansē projektu dalībnieki.

V. AAL kopīgās programmas īstenošanas paredzamie rezultāti

Īpaši izveidotā īstenošanas struktūra sagatavo gada ziņojumu, kurā sniedz sīku pārskatu par AAL kopīgās programmas īstenošanu (iesniegto un finansējumam atlasīto projektu skaits, Kopienas finansējuma izlietojums, valsts līdzekļu sadalījums, dalībnieku veids, valsts statistika, starpniecības pasākumi, izplatīšanas pasākumi utt.) un panākumiem turpmākas integrācijas nodrošināšanā.

Paredzamos rezultātus sīkāk izklāsta nolīgumā, kas jānoslēdz starp Komisiju, kura rīkojas Kopienas vārdā, un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru.

II PIELIKUMS

AAL kopīgās programmas pārvaldības pamatnostādnes

Turpmāk izklāstīta AAL kopīgās programmas organizatoriskā struktūra.

AAL apvienība, kas ir saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem reģistrēta starptautiska bezpeļņas apvienība, ir īpaši izveidotā īstenošanas struktūra, ko izveidojušas iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice.

AAL apvienība ir atbildīga par visiem AAL kopīgās programmas pasākumiem. AAL apvienības uzdevumi ir līgumu un budžeta pārvaldība, gada darba programmu izstrāde, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus organizēšana, projektu novērtēšana un sarindošana prioritārā secībā. Turklāt tā kontrolē projektu uzraudzību un pārskaita saistītos Kopienas ieguldījuma maksājumus izraudzītajām valsts programmu aģentūrām. Tā organizē arī izplatīšanas pasākumus.

AAL apvienību vada Ģenerālā asambleja. Ģenerālā asambleja, kas ir AAL kopīgās programmas lēmumu pieņemšanas struktūrvienība, ieceļ Direktoru padomes locekļus un uzrauga AAL kopīgās programmas īstenošanu, kā arī apstiprina gada darba programmas, valsts finansējuma piešķiršanu projektiem un jaunus dalības pieteikumus. Tā darbojas, pamatojoties uz principu „viena valsts – viena balss”. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot lēmumus par dalībnieku funkciju pārņemšanu, pievienošanos vai izslēgšanu vai AAL apvienības likvidēšanu — attiecībā uz tiem apvienības statūtos var būt noteiktas īpašas balsošanas prasības. Komisijai Ģenerālās asamblejas sanāksmēs ir novērotājas statuss.

Ģenerālā asambleja ievēl AAL Direktoru padomi, kuras sastāvā ir direktors un divi direktora vietnieki (alternatīvi viens direktora vietnieks un viens kasieris), lai tā uzņemtos īpašus pārvaldības pienākumus, piemēram, budžeta plānošanu, personāla komplektēšanu un līgumu slēgšanu. Direktoru padome juridiski pārstāv AAL apvienību un sniedz pārskatu Ģenerālajai asamblejai.

Iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice pilnvaro valsts programmu pārvaldības aģentūras veikt darbu, kas saistīts ar projektu pārvaldību un administratīvajiem un juridiskajiem aspektiem valsts projektu partneru vajadzībām, kā arī sniegt atbalstu projektu priekšlikumu novērtēšanā un apspriešanā. Minētās aģentūras darbojas AAL apvienības pārraudzībā.

Konsultatīvā padome, kurā ir nozaru pārstāvji un citas ieinteresētās personas, sniedz ieteikumus par prioritātēm un jautājumiem, kas jāņem vērā AAL kopīgās programmas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Kopienas piedalīšanās pētniecības un attīstības programmā, kuras mērķis ir uzlabot vecāku cilvēku dzīves kvalitāti, izmantojot jaunas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), un kuru īsteno vairākas dalībvalstis

2. ABM / ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Attiecīgās politikas jomas un saistītās darbības:

Pētniecība un tehnoloģiju attīstība — Septītā pamatprogramma.

EK līguma 169. pants.

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (d arbības pozīcijas un atbilstīgā tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas ( ex BA pozīcijas)), norādot nosaukumu

09 04 01 „Atbalsts sadarbībai pētniecībā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā (IKT – sadarbība)”

09 01 05 „Politikas jomas „Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi” pētniecības pasākumu atbalsta izdevumi”

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Paredzams, ka Kopienas ieguldījums kopīgajā programmā tiks noteikts Padomes un Parlamenta koplēmumā 2007. gada decembrī sākotnējam periodam līdz 2013. gada 31. decembrim. Tā finansiālā ietekme uz ES budžetu beigsies pēc 2013. gada.

3.3. Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksas | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

09 04 01 | Fakult. | Dif. | JĀ | JĀ | JĀ | Nr. [1A] |

09 01 05 | Fakult. | Nedif. | JĀ | JĀ | JĀ | Nr. [1A] |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2007. gads | 2008. gads | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. un turpmākie gadi | Kopā |

Darbības izdevumi[18] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 0 | 25 | 25 | 25 | 25 | 50 | 150 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 0 | 10 | 25 | 25 | 25 | 65 | 150 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[19] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c | 0 | 0,320 | 0,345 | 0,345 | 0,345 | 0,715 | 2,070 |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6. | e |

Kopējās orientējošās izmaksas |

Kopā – cilvēkresursi | 1 | 2,5 | 2,5 | 2,5 | 2,5 | 5 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. ĪSTERMIņA VAI ILGTERMIņA VAJADZīBAS

Kopienas ieguldījums interaktīvas automatizētas dzīves vides ( AAL ) partnervalstu kopīgās programmas izstrādē un darbībā, lai maksājumi segtu programmas darbības izmaksas un izmaksas saistībā ar nacionālu dalībnieku iesaistīšanos pētniecības un attīstības projektos, kas atlasīti pēc atklātiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

AAL kopīgā pētniecības, attīstības un jauninājumu programma apvienos Kopienas, valstu un privātos resursus, lai rastu novatoriskus IKT risinājumus, ļaujot Eiropas pilsoņiem novecot neatkarīgi un labklājībā, vienlaikus veicinot viņu aprūpes vispārējo ilgtspējību un radot jaunas ekonomiskās iespējas Eiropas nozarēm.

Kopienas iesaistīšanās pievienotā vērtība ir ievērojama, jo:

- Kopienas iesaistīšanās dos iespēju radīt jaunu tiesisko regulējumu, kuru izmantojot, Kopienas un valstu finansējumu var apvienot kopējai stratēģijai, lai veicinātu starptautiskus kopīgus pētniecības, attīstības un jauninājumu projektus, jo īpaši iesaistot MVU. Izmantojot pašreizējās struktūras, tas nebūtu iespējams;

- jaunā kopīgā programma palīdzēs risināt sabiedrības novecošanas problēmu, veicināt novatoriskus, uz IKT balstītus produktus, pakalpojumus un sistēmas pilnvērtīgām vecumdienām mājās, sabiedrībā un darbā, tādējādi paaugstinot vecāku cilvēku dzīves kvalitāti, sekmējot iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē, prasmes un nodarbinātības iespējas un samazinot veselības un sociālās aprūpes izmaksas. Šis mērķis tiks sasniegts saskaņoti un nesadrumstaloti, izmantojot lielāku kritisko masu, tādējādi rodot rentablus un sadarbspējīgus risinājumus;

- tiks efektīvāk atbalstīta nozare un jo īpaši MVU, nodrošinot kritisko masu un saskaņotu Eiropas pieeju sadarbspējīgu risinājumu izstrādei. Turklāt AAL risinājumus būs iespējams pielāgot valstu/reģionu sociālajām prioritātēm un noteikumiem; tas ir svarīgs komerciālās izmantošanas un tirgus attīstības priekšnosacījums un nodrošina lielas MVU iesaistīšanas iespējas;

- visbeidzot, ierosinātā shēma radīs stimulu palielināt valstu un nozares ieguldījumu pētniecībā, attīstībā un jauninājumos vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu IKT jomā, tādējādi veicinot Barselonas mērķa sasniegšanu, proti, 3 % no Eiropas IKP pētniecībai un attīstībai;

- šajā finanšu pārskatā nav izklāstīta makroekonomikas līmeņa pievienotā vērtība, kas Eiropas ekonomikai un sabiedrībai radīsies, izmantojot AAL kopīgās programmas rezultātus.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Šā tiesību akta projekta galvenais darbības mērķis , proti, Kopienas piedalīšanās kopīgajā pētniecības, attīstības un jauninājumu programmā, ko vairākas dalībvalstis īsteno interaktīvas automatizētās dzīves vides jomā, jau ir izklāstīts Septītajā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammā un tās īpašajā programmā „Sadarbība”.

Ar šo darbības mērķi saistītie politikas mērķi

- Risināt demogrāfiskās novecošanas problēmu, veicinot ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un jauninājumos uz IKT balstītu, vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu risinājumu rašanā visā Eiropā.

- radīt kritisko masu pētniecībai, attīstībai un jauninājumiem ES mērogā tehnoloģiju un pakalpojumu jomā pilnvērtīgām vecumdienām informācijas sabiedrībā , kā arī radīt labvēlīgu vidi mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) līdzdalībai

Tehnoloģiskie un ekonomiskie mērķi

- veicināt novatoriskus, uz IKT balstītus produktus, pakalpojumus un sistēmas pilnvērtīgām vecumdienām mājās, sabiedrībā un darbā, tādējādi paaugstinot vecāku cilvēku dzīves kvalitāti, sekmējot iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē, uzlabojot prasmes un nodarbinātības iespējas un samazinot veselības un sociālās aprūpes izmaksas. Tā pamatā var būt, piemēram, IKT tehnoloģijas novatoriska izmantošana, jauni veidi darbam ar klientiem vai jauni vērtību ķēdes veidi dienestiem, kas nodrošina neatkarīgas dzīves apstākļus

- uzlabot pētniecības rezultātu rūpnieciskas izmantošanas apstākļus , ieviešot saskaņotu Eiropas regulējumu kopīgu pieeju izstrādei un veicinot tādu kopīgu risinājumu lokalizāciju un adaptāciju, kas ir saskaņā ar dažādām sabiedrības prioritātēm un regulējuma aspektiem valsts un reģionālā mērogā visā Eiropā

Komisijas ieguldījums ir 4.1. iedaļā minētie resursi.

Rezultāti ir a) kopīgās programmas izveide un b) pētniecības, attīstības un jauninājumu projekti, kas atlasīti un uzsākti pēc atklātiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saskaņā ar kopīgo programmu.

Izmantojot saistītus rādītājus, tiks izmērīti šādi paredzamie rezultāti (2008. gads):

- investīciju un valstu centienu palielināšana , nodrošinot stimulus investīcijām kopīgā stratēģijā un pasākumu īstenošanā;

- rādītāji: i) iesaistīto valstu skaits, ii) saistības un maksājumi saskaņā ar 4.1.1. iedaļas noteikumiem; iii) valstu finansējums, kas ieguldīts un izmantots kopīgās programmas projektos; iv) resursi, ko ieguldījusi nozare un citas ieinteresētās personas, piedaloties projektos un tos līdzfinansējot;

- pētniecības, attīstības un jauninājumu saskaņotības uzlabošana vecāka gadagājuma cilvēkiem domātu IKT jomā visā Eiropā , likvidējot centienu pašreizējo sadrumstalotību, izstrādājot kopīgas stratēģijas un kopīgus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus ar kritisko masu;

- rādītāji: šis rezultāts faktiski tiks sasniegts tad, kad kopīgā programma pilnībā uzsāks darbību, tajā piedaloties ievērojamam valstu skaitam;

- programmas efektivitāte , radot noteiktību par valstu budžetu pieejamību, ieviešot centralizētu priekšlikumu iesniegšanas, novērtēšanas un atlases shēmu un izveidojot lietotājiem draudzīgu shēmu kopīgai lietišķai un uz tirgu orientētai pētniecībai un jauninājumiem Eiropā, pamatojoties uz zināmiem valsts tiesību aktiem. Tā rezultātam jāizpaužas kā jaunam un efektīvākam atbalstam dalībniekiem, jo īpaši MVU, tādējādi panākot lielāku nozares investīciju apjomu un saīsinot laiku līdz rezultātu nonākšanai tirgū un ieviešanai;

- rādītāji: v) laika intervāls starp priekšlikuma iesniegšanu un projekta uzsākšanu; vi) iesaistīto MVU skaits; vii) kopīgās programmas darbības pieskaitāmās izmaksas;

- būtiski ekonomiski un sociāli ieguvumi un ieguldījums politikas pamatmērķos ; to novērtēs papildus pārējiem minētajiem rādītājiem plānotajā neatkarīgajā termiņa vidusposma un nobeiguma novērtējumā.

5.4 Īstenošanas metode (orientējoši)

X Pārvalda centralizēti

( Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

X Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

( izpildaģentūrām

( Kopienu izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

X dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu

( Pārvalda dalīti vai decentralizēti

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Piezīmes

Kopienas finanšu ieguldījumu izmaksās partnervalstu īpaši izveidotajai kopīgās programmas īstenošanas struktūrai, kas pārvaldīs Kopienas ieguldījumu saskaņā ar Finanšu regulas 54. un 56. pantu. Kopienas ieguldījumu veiks ar nosacījumu, ka būs apstiprināta darba programma un attiecīgas saistības valstu budžetā.

Turpmāk izklāstīta AAL kopīgās programmas organizatoriskā struktūra.

AAL apvienība, kas ir saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem reģistrēta starptautiska bezpeļņas apvienība, ir īpaši izveidotā īstenošanas struktūra, ko izveidojušas iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice.

AAL apvienība ir atbildīga par visiem AAL kopīgās programmas pasākumiem. AAL apvienības uzdevumi ir līgumu un budžeta pārvaldība, gada darba programmu izstrāde, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus organizēšana, projektu novērtēšana un sarindošana prioritārā secībā. Turklāt tā kontrolē projektu uzraudzību un pārskaita saistītos Kopienas ieguldījuma maksājumus izraudzītajām valsts programmu aģentūrām. Tā organizē arī izplatīšanas pasākumus.

AAL apvienību vada Ģenerālā asambleja. Ģenerālā asambleja, kas ir AAL kopīgās programmas lēmumu pieņemšanas struktūrvienība, ieceļ Direktoru padomes locekļus un uzrauga AAL kopīgās programmas īstenošanu, kā arī apstiprina gada darba programmas, valsts finansējuma piešķiršanu projektiem un jaunus dalības pieteikumus. Tā darbojas, pamatojoties uz principu „viena valsts – viena balss”. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot lēmumus par dalībnieku funkciju pārņemšanu, pievienošanos vai izslēgšanu vai AAL apvienības likvidēšanu — attiecībā uz tiem apvienības statūtos var būt noteiktas īpašas balsošanas prasības. Komisijai Ģenerālās asamblejas sanāksmēs ir novērotājas statuss.

Ģenerālā asambleja ievēl AAL Direktoru padomi, kuras sastāvā ir direktors un divi direktora vietnieki (alternatīvi viens direktora vietnieks un viens kasieris), lai tā uzņemtos īpašus pārvaldības pienākumus, piemēram, budžeta plānošanu, personāla komplektēšanu un līgumu slēgšanu. Direktoru padome juridiski pārstāv AAL apvienību un sniedz pārskatu Ģenerālajai asamblejai.

Iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice pilnvaro valsts programmu pārvaldības aģentūras veikt darbu, kas saistīts ar projektu pārvaldību un administratīvajiem un juridiskajiem aspektiem valsts projektu partneru vajadzībām, kā arī sniegt atbalstu projektu priekšlikumu novērtēšanā un apspriešanā. Minētās aģentūras darbojas AAL apvienības pārraudzībā.

Konsultatīvā padome, kurā ir nozaru pārstāvji un citas ieinteresētās personas, sniedz ieteikumus par prioritātēm un jautājumiem, kas jāņem vērā AAL kopīgās programmas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Kopīgo programmu pēc tās izveides uzraudzīs, sagatavojot gada ziņojumus, ko iesniegs īpaši izveidotajai īstenošanas struktūrai. Tajos būs sniegts sīks pārskats par kopīgās programmas īstenošanu saskaņā ar 5.3. iedaļā minētajiem rādītājiem.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Ierosinātās iniciatīvas novērtējums ir iekļauts Septītās pamatprogrammas priekšlikuma provizoriskajā novērtējumā.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Ierosinātais pārvaldības modelis ir izstrādāts, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta pirmajā saskaņā ar 169. pantu uzsāktajā iniciatīvā, kuru īstenoja Sestās pamatprogrammas laikā, proti, EDCTP iniciatīvā klīniskajiem pētījumiem Āfrikā.

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Pēc divu gadu darbības ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veiks termiņa vidusposma novērtējumu un tajā izvērtēs: 1) programmas īstenošanu no turpmākas zinātniskās, pārvaldības un finansiālās integrācijas viedokļa; 2) programmas pievienoto vērtību un efektivitāti tās mērķu sasniegšanā. Programmas darbības beigās ārēji eksperti veiks retrospektīvu novērtēšanu.

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Lēmuma par AAL kopīgo programmu 6. pantā paredzēts, ka Īstenojot AAL kopīgo programmu, iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice veic visus likumdošanas, reglamentējošos, administratīvos un citus pasākumus, kas vajadzīgi Kopienas finansiālo interešu aizsardzībai. Jo īpaši iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice sniedz atbilstošas garantijas attiecībā uz jebkādu Kopienai piekritīgo summu pilnīgu atgūšanu no īpaši izveidotās īstenošanas struktūras.

Lēmuma par AAL kopīgo programmu 7. pantā paredzēts, ka Komisija un Revīzijas palāta ar savu amatpersonu vai pārstāvju starpniecību var veikt visas pārbaudes un inspekcijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu atbilstošu pārvaldību un aizsargātu Kopienas finansiālās intereses pret krāpšanu vai nelikumībām. Tālab iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Norvēģija un Šveice un/vai īpaši izveidotā īstenošanas struktūra pienācīgi nodrošina visu attiecīgo dokumentu pieejamību Komisijai un Revīzijas palātai.

Turpmākie krāpšanas apkarošanas pasākumi tiks īstenoti kā daļa no sīki izstrādātā nolīguma starp Komisiju un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Personāls, ko finansē[25] atbilstoši XX 01 02. pantam |

Pārējais personāls[26], ko finansē atbilstoši XX 01 04/05. pantam | A*/AD | 0,50 | 1,5 | 1,5 | 1,5 | 1,5 | 1,5 |

B*, C*/AST | 0,50 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 |

KOPĀ | 1,0 | 2,5 | 2,5 | 2,5 | 2,5 | 2,5 |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

No darbības izrietošie galvenie uzdevumi būs šādi:

- piedalīšanās AAL apvienības Ģenerālās asamblejas sanāksmēs kā Komisijas novērotājam; 4 divu dienu sanāksmes gadā (direktoru līmenī);

- piedalīšanās darbsemināros un izplatīšanas pasākumos 3 reizes gadā (nodaļas vadītāju līmenī);

- piešķīruma līgumu apspriešana un sagatavošana ar īpaši izveidoto īstenošanas struktūru (projekta koordinatora līmenī + B/C asistentu līmenī);

- īstenošanas uzraudzība + palīdzība termiņa vidusposma un retrospektīvos novērtējumos (projekta koordinatora līmenī);

- kopīgās programmas īstenošanas finanšu un juridiskā revīzija (finanšu direktora līmenī).

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

X Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 – administratīvās pārvaldes izdevumi)

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

- iekšējais (intra muros) |

- ārējais (ekstra muros) | 0 | 0 | 0,025 | 0,025 | 0,025 | 0,075 | 0,150 |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) | 0 | 0,320 | 0,345 | 0,345 | 0,345 | 0,715 | 2,070 |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) |

Aprēķins – ierēdņi un pagaidu darbinieki

8.2.1. iedaļā paredzētos cilvēkresursus izmanto, paredzot vidēji 117 000 euro vienam pilna laika ekvivalentam.

Komandējumi: izmaksu pamatā ir vidējās izmaksas 1250 euro vienam komandējumam, paredzot 2 komandējumus gadā 2 ierēdņiem Ģenerālās asamblejas sanāksmju apmeklēšanai, 3 komandējumi gadā vienam ierēdnim Direktoru padomes sanāksmju apmeklēšanai, un 3 komandējumi gadā vienam ierēdnim darbsemināru un priekšlikumu ierosinātāju organizētu pasākumu apmeklēšanai. Vēl 12 papildu komandējumi gadā ir paredzēti revīzijām.

Ārējā palīdzība: izmaksu aprēķini par ārējo atbalstu ikgadējai pārbaudei un starpposma/nobeiguma novērtēšanai ir veikti, pieņemot, ka veic vienu ikgadējo pārbaudi/novērtēšanu gadā (ar 3 ārējiem ekspertiem, paredzot 485 euro dienā uz trim dienām + komandējuma izdevumi 1250 euro vienam ekspertam) sešus gadus + vienu nobeiguma novērtējumu 2013. gadā.

Aprēķins – personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 – Komitejas[28] |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

2. Citi pārvaldības izdevumi kopā (XX 01 02 11) |

3. Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) |

Aprēķins – citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

[1] Rīgas Ministru konference par IKT integrējošai sabiedrībai un Rīgas Ministru deklarācija, 2006. gada jūnijs.

[2] COM(2006) 571.

[3] Eiropas platforma klīniskajiem pētījumiem jaunattīstības valstīs.

[4] OV C , , . lpp.

[5] OV C , , . lpp.

[6] OV C , , . lpp.

[7] OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

[8] OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.

[9] COM(2005).

[10] COM(2006).

[11] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[12] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[13] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[14] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp; Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom ) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp).

[15] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp; Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom ) Nr. XXXX/2007 (OV L …).

[16] OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.

[17] OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.

[18] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[19] Izdevumi, kas ietverti xx sadaļas xx 01 04. pantā..

[20] Izdevumi, kas ietverti xx 01 nodaļā, izņemot xx 01 04. vai xx 01 05. pantu.

[21] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[22] Vajadzības gadījumā (ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus) pievienot papildu slejas.

[23] Saskaņā ar aprakstu 5.3. punktā.

[24] Kuru izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[25] Kuru izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[26] Kuru izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[27] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.

[28] Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.