52007DC0826

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 19.12.2007

COM(2007) 826 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI

atbilstīgi Padomes Direktīvas 2003/96/EK 19. panta 1. punktam (atkritumeļļas)

1. IEVADS

Saskaņā ar 19. panta 1. punktu Padomes Direktīvā 2003/96/EK[1], kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, (turpmāk tekstā – „Enerģijas nodokļu direktīva” vai „direktīva”) un papildus direktīvas iepriekšējos pantos paredzētajiem noteikumiem (jo īpaši 5., 15. un 17. pantā), Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienbalsīgi pieņemtu lēmumu var atļaut ikvienai dalībvalstij īpašu politikas apsvērumu dēļ ieviest turpmākus nodokļu atbrīvojumus vai nodokļu samazinājumus.

Komisijai jāizskata saņemtie dalībvalstu pieprasījumi. Pēc tam Komisija vai nu iesniedz Padomei priekšlikumu, vai arī informē Padomi par iemesliem, kādēļ tā nav ierosinājusi atļaut šādu pasākumu.

Tā kā notiek plaša to atkāpju pārskatīšana, kam atbilstīgi Enerģijas nodokļu direktīvai līdz 2006. gada beigām piemērošanas termiņš, Itālija, Īrija, Austrija, Portugāle un Apvienotā Karaliste iesniedza īpašu pieprasījumu turpmāk, sākot ar 2007.gadu, atļaut piemērot atkāpes no direktīvas prasībām attiecībā uz atkritumeļļām, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc pārstrādes. Šos pieprasījumus reģistrēja Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorātā[2].

Ar 2006. gada 19. decembra vēstuli visas minētās dalībvalstis tika aicinātas pārskatīt pieprasījumus un, ja tie jāuztur spēkā, iesniegt pilnīgus ar vidi saistītos argumentus, ar ko pamatotu paredzēto pasākumu labumu videi. Īrija, Itālija, Austrija, Portugāle un Apvienotā Karaliste, atbildot uz šo aicinājumu, iesniedza papildu informāciju[3]. Itālija 2007. gada 3. oktobrī būtiski ierobežoja pieprasījuma jomu[4].

Šā paziņojuma mērķis ir informēt Padomi par iemesliem, kādēļ Komisija nav ierosinājusi piešķirt pieprasītās atļaujas.

2. PIEPRASīJUMA KOPSAVILKUMS

2.1. Itālijas pieprasījums

Itālijas iestāžu pieprasījums ir par labvēlīgu nodokļu režīmu minerāleļļām, ko izmanto par degvielu, ja tās iegūtas, reģenerējot atkritumeļļas; šādas izcelsmes minerāleļļām piemēro tikai ar 50 % no atbilstīgās nodokļa likmes.

Prasība ir pamatota ar vidi saistītu un saimniecisku iemeslu dēļ. Itālijas iestādes norādīja, ka pasākuma mērķis ir kompensēt papildu izdevumus par specifisku minēto minerāleļļu ražošanas procesu, tostarp izmaksas par atkritumeļļu savākšanu, izmaksas par reģenerāciju un tādu turpmāku blakusproduktu pārstrādi kā atsērošana (kas vajadzīga šādu blakusproduktu augstā sēra satura dēļ). Itālijas iestādes norādīja arī uz šā pasākuma svarīgumu saistībā ar augstajām iekasēšanas izmaksām Itālijas kalnainās teritorijas, iesaistīto uzņēmumu veida (MVU) un pieejamā diezgan vecā aprīkojuma dēļ.

Itālijas iestādes uzsvēra, ka pasākums atbilst Direktīvas 75/439/EEK[5] noteikumiem un ka prioritāte ir atvēlēta reģenerācijai, kas ir svarīgs integrētās politikas elements, lai mudinātu vākt un reģenerēt atkritumeļļas. Šajā ziņā Itālijas iestādes dara zināmu, ka Itālija panākusi ļoti augstus atkritumeļļu savākšanas rādītājus.

Pieprasījumā paredzēts, ka atkāpi piemēros līdz 2012. gada 31. decembrim.

2.2. Īrijas pieprasījums

Īrija gribētu piemērot atbrīvojumu no nodokļa par atkritumeļļām, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc pārstrādes.

Pasākuma mērķis ir samazināt izmaksas, kas saistītas ar degvielas utilizācijas iespējas nodrošināšanu, un tādējādi sekmēt atkritumeļļu savākšanu. Īrija uzskata, ka bez labvēlīga nodokļu režīma operatoriem pieaugtu savākšanas un atbilstības ievērošanas izmaksas. Turklāt Īrijas iestādes uzsvēra, ka atkritumeļļu reģenerācija ir neekonomiska un Īrijā to nevar uzskatīt par videi draudzīgu risinājumu, jo Īrijas tirgus ir mazs un tā ir ģeogrāfiski nošķirta no lielākām dalībvalstīm. Īrija norādīja, ka Īrijā ražotas reģenerētas bāzes eļļas būtu jāved citas valsts smēreļļu ražotājam, jo Īrijā nav šādu iekārtu. Papildu transporta izmaksas vēl vairāk mazinātu reģenerācijas ekonomisko dzīvotspēju un palielinātu atkritumeļļu kaitējumu videi.

Īrijas iestādes arī norādīja, ka politika, kas atbalstītu akritumeļļu utilizāciju degvielās, būtu vēl izdevīgāka, jo tad nebūtu tik lielas vajadzības pēc importa, lai apmierinātu Īrijas enerģijas pieprasījumu.

Visbeidzot Īrija arī uzskata, ka nenoteiktības, ko rada pašreizējā EK atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu pārskatīšana[6], dēļ šajā posmā būtu priekšlaicīgi grozīt valstu praksi, kas ar atkāpi tika atļauta iepriekš.

Pieprasījumā nav paredzēts konkrēts pasākuma beigu datums.

2.3. Austrijas pieprasījums

Austrijas iestādes gribētu piemērot atbrīvojumu no nodokļa par atkritumeļļām, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc pārstrādes. Šā pasākuma pamatojums ir vides politika. Tās mērķis ir atbalstīt atkritumeļļu savākšanu. Austrijas iestādes norāda, ka, apliekot ar nodokli atkritumeļļas, ko izmanto apkurei, vairāk šādu atkritumu nelegāli apglabātu vidē. Austrijas iestādes uzsver, ka ietekme uz vidi ir iespējami maza, ja oficiāli apstiprinātā iekārtā mineraloģiska procesa laikā notiek atkritumeļļu termiskā apstrāde. Turklāt par atkritumeļļu apglabāšanu jau piedzen īpašu maksu, un tādējādi Austrijas iestādes uzskata, ka ar akcīzes nodokli tiktu ieviesta nodokļu dubultā uzlikšana.

Austrijas iestādes arī uzsver, ka ES tiesību aktos par atkritumeļļu apsaimniekošanu šobrīd tiek izdarīti svarīgi grozījumi, un tādējādi šajā posmā ir priekšlaicīgi mainīt valsts instrumentu regulējumu.

Lūgumā nav paredzēts pasākuma beigu datums.

2.4. Portugāles pieprasījums

Portugāle gribētu piemērot atbrīvojumu no nodokļa par eļļas atkritumiem, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc pārstrādes, ja par šādu izmantošanu paredzēts iekasēt nodevu.

Pasākuma mērķis ir atbalstīt rūpniecības nozari, kas attīstās un vēl nav nostiprinājusi savas pozīcijas. Tādējādi pasākuma mērķis ir izveidot gan fiskālos, gan ekonomiskos priekšnoteikumus, lai panāktu, ka atkritumeļļu savākšanas, apstrādes, reģenerācijas un pārstrādes darbības kļūst ekonomiski dzīvotspējīgas.

Portugāles iestādes uzskata, ka līdz šim izmantotās atkāpes darbības termiņa beigšanās atturēs no minētās darbības, kas var negatīvi ietekmēt vidi.

Lūgumā paredzētais pasākuma beigu datums ir 2012. gada 31. decembris.

2.5. Apvienotās Karalistes pieprasījums

Apvienotās Karalistes gribētu piemērot atbrīvojumu no nodokļa par eļļas atkritumiem, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc pārstrādes, ja par šādu izmantošanu paredzēts iekasēt nodevu.

Apvienotā Karaliste apgalvo, ka pāreja uz nodokļu parasto piemērošanu dos minimālu ieguvumu salīdzinājumā ar tām izmaksām un citām sekām, kas saistītas ar izņēmuma darbības termiņa beigām.

Apvienotā Karaliste ir norūpējusies, ka tās politika, kas paredz iespējami vairāk savākt un izmantot atkritumeļļas, var izrādīties nepareiza, ja labvēlīgu nodokļu režīmu vairs nepiemērotu. Apvienotā Karaliste uzskata, ka, nosakot akcīzes nodokli par atkritumeļļām, ko izmanto sadedzināšanai, var ietekmēt pieprasījumu pēc degvielām, kuras iegūtas no atkritumiem, un cenu, kas tirgū vēl ir pieņemama. Turklāt Apvienotā Karaliste ir pārliecināta, ka nozarei palielinātos arī atbilstības ievērošanas izmaksas. Tā uzskata, ka ir risks, ka savācēji būs spiesti prasīt maksu par atkritumeļļu savākšanu, lai turpinātu gūt peļņu, un tādējādi palielinātos nelegāla šādu produktu apglabāšana, kas negatīvi ietekmētu savākšanas rādītāju un vidi.

Turklāt Apvienotā Karaliste uzsver, ka jo īpaši maziem atkritumeļļas sadedzināšanas uzņēmumiem, uz ko attiecas atkāpes piemērošanas termiņa beigšanās, palielināsies administratīvās un savākšanas izmaksas.

Apvienotā Karaliste uzskata, ka būtu grūti aprēķināt nodevu par degvielu, kas iegūta no atkritumiem, jo tajā būtu piedevas un citas minerāleļļas, par kurām akcīzes nodoklis jau ir iekasēts. Apvienotā Karaliste uzskata, ka būs jāizveido nodokļu atmaksāšanas sistēma, lai izvairītos no nodokļu dubultās uzlikšanas.

Turklāt Apvienotā Karaliste ir norūpējusies par ietekmi, kāda būs atkritumeļļu fiskālā režīma pārskatīšanai laikā, kad atkritumeļļu tirgus nākotne ir tik nenoteikta. Kamēr nozare vēl pielāgojas EK Direktīvas par atkritumu sadedzināšanu[7] ieviešanai, Direktīvas par EK atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktiem pārskatīšana, kas notiek pašlaik, var ietekmēt stratēģisku lēmumu pieņemšanu par atkritumeļļām.

Visbeidzot Apvienotā Karaliste uzskata, ka atkāpe būtiski ietekmē iekšējā tirgus darbību.

Pieprasījumā paredzētais pasākuma beigu datums ir 2011. gada 31. decembris.

3. PIEPRASīJUMU PRIEKšVēSTURE

Atbilstīgi Enerģijas nodokļu direktīvas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktam atkritumeļļas (un citas minerāleļļas) minētajā direktīvā ir “energoprodukti” un tādēļ apliekami ar nodokļiem, ja tos izmanto par degvielu dzinējiem vai apkurei. Šis principu sākotnēji ieviesa 1993. gadā ar Minerāleļļu direktīvu[8]. Tomēr pēc tam vairākām dalībvalstīm atļāva atkāpties no šī vispārējā noteikuma un atbrīvot no akcīzes nodokļa par atkritumeļļām, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc pārstrādes.

Atkāpju piemērošanas termiņu pēdējo reizi pagarināja līdz 2006.gada 31. decembrī, un šo datumu pēc tam iekļāva Enerģijas nodokļu direktīvā (18.pants un II pielikums).

2006. gada paziņojumā „Pārskats par izņēmumiem Padomes Direktīvas 2003/96/EK II un III pielikumā, kuri ir spēkā līdz 2006. gada beigām” (še turpmāk — „2006. gada paziņojums”)[9], Komisija pauda uzskatu, ka labvēlīgs nodokļu režīms atkritumeļļām neatbilstu Kopienas fiskālajai un vides politikai, jo dotu priekšroku atkritumeļļām salīdzinājumā ar citiem tieši konkurējošiem energoproduktiem un tajā pašā laikā radītu labvēlīgākus apstākļus vienam no atkritumeļļu vispārējas apstrādes veidiem.

Tai pašā laikā Komisija aicināja dalībvalstis atbilstīgi direktīvas 19. pantam iesniegt pienācīgi pamatotus pieprasījumus, ja tās uzskata, ka īpašu politiskas apsvērumu dēļ atkāpe vēl ir vajadzīga.

4. KOMISIJAS NOVēRTēJUMS

Vispirms būtu jāatgādina, ka var būt vajadzīga Enerģijas nodokļu direktīvas 19. pantā minētā atļauja, lai noteiktu nodokļu režīmu dažiem energoproduktu izmantošanas veidiem. Tomēr šāda vajadzība var rasties vienīgi attiecībā uz izmantošanu, kas ietilpst minētās direktīvas darbības jomā. Tas neattiecas uz mineraloģiskiem procesiem, ka definēti šīs direktīvas 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta pēdējā ievilkumā. Tādējādi, ciktāl Austrija vai citas dalībvalstis atsaucas uz šādu izmantošanu, to pieprasījumi nav pamatoti.

Ciktāl pieprasījumi attiecas uz atkritumeļļu izmantošanu par degvielu apkurei vai dzinējiem, kura ietilpst Enerģijas nodokļu direktīvas darbības jomā, lielākā daļā dalībvalstu argumentu ir tieši tādi paši kā 2006. gada paziņojumā izskatītie argumenti. Ne minētie argumenti, ne konkrētākie prasītāju dalībvalstu argumenti nav pamatojums atkāpes piešķiršanai. Sīkāks informācijas izklāsts ir iekļauts turpmāk.

Vispirms Komisija vēlas uzsvērt, ka nav pieņemami argumenti, kas sagatavoti, ņemot vērā tikai tādas sekas, kādas ir, pārejot no atkāpes piemērošanas uz nodokļu parasto piemērošanas kārtību, kā administratīvais slogs vai atbilstības ievērošanas izmaksas. Direktīvā 2003/96/EK nav vispārēja noteikuma par labvēlīgu režīms atkritumeļļām, ko izmanto par degvielu apkurei vai dzinēju degvielu, salīdzinājumā ar parasto šādu degvielu aplikšanu ar nodokļiem. Gluži otrādi, atkāpēm par labu šādai akritumeļļu izmantošanai ir speciāli noteikts laika ierobežojums (direktīvas 30. apsvērums, 18. pants un II pielikums). Tādēļ tādus argumentus kā iepriekš minētie nevar uzskatīt īpašiem politikas apsvērumiem, uz kuriem attiecas Enerģijas nodokļu direktīvas 19. pants.

Turklāt, ja ņem vērā 19. panta 1. punkta trešajā daļā minētās intereses un politikas virzienus, atļauju nevar piešķirt.

Kā jau iepriekš minēts, labvēlīgu nodokļu režīmu attiecīgā gadījumā var pamatot ar vides politiku . Attiecībā uz atkritumeļļu izmantošanu par degvielu Komisija uzskata, ka šāds pamatojums šobrīd vairs neeksistē[10]. Attiecībā uz vides aspektiem, svarīgi ir pilnīgi savākt atkritumeļļas un pēc tam tās apstrādāt atbilstīgi piemērojamajiem noteikumiem un jo īpaši Kopienas tiesību aktiem (sal. Direktīvas 75/439/EEK 2. un 3. pants un Tematiskā stratēģija atkritumu rašanās novēršanai un atkritumu pārstrādei, ko Komisija pieņēma 2005. gada decembrī[11] un Padome apstiprināja[12]. Vadoties pēc šiem kritērijiem, nevar pamatot nodokļu režīmu, kas atšķiras no saskaņotā režīma, ja to piemēro izmantošanai par degvielu. Sekas parastā nodokļu režīma atcelšanai vai labvēlīga nodokļu režīma noteikšanai atbilstīgi Enerģijas nodokļu direktīvai tiešām nav tikai atbilstīgas savākšanas sekmēšana. Rezultātā nevar (pilnībā) noteikt ietekmi uz vidi, kas raksturīga izmantošanai par degvielu, saskaņā ar minētās direktīvas kritērijiem. Iespējamās akritumeļļu savākšanas problēmas jārisina ar pasākumiem, kuru mērķis ir tiešs minēto problēmu risinājums, nevis piešķirot tādās īpašas priekšrocības saistībā ar izmantošanu par degvielu, kas neiekļaujas Enerģijas nodokļu direktīvas kopējā sistēmā. Lai kāds arī būtu nodokļu režīms neizmantošanai par degvielu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un jo īpaši smērvielu un hidraulisko eļļu neizmantošanai par degvielu, degvielas nodokļu režīma atcelšana vai labvēlīga nodokļu režīma noteikšana būtu neatbilstīgs atbalsts izmantošanai par degvielu.

Tajā pašā laikā nevar apstrīdēt, ka šāds atbalsts sekmēs ES vai kādas atsevišķas dalībvalsts piegādes pasūtījumu drošumu. Izmantojot atkritumeļļas sadedzināšanai vai reģenerācijai (pretējā gadījumā smēreļļas un hidrauliskās eļļas iegūst no jēlnaftas), tiek taupīti primārie enerģijas resursi.

Iekšējā tirgus un taisnīgas konkurences ziņā, jānorāda ka viens no Enerģijas nodokļu direktīvas galvenajiem mērķiem ir vienāda attieksme pret dažādiem konkurējošiem energoproduktiem, lai nodrošinātu, ka iekšējā tirgū nerodas traucējumi. Labvēlīgāku fiskālo režīmu atsevišķiem energoproduktiem var piemērot tikai, ja tam ir pamatojums, piemēram, atsaucoties uz vides aizsardzības prasībām, kas šajā gadījumā nav piemērojamas (sal. ar iepriekš minēto). Turklāt attiecībā uz Apvienotās Karalistes argumentu, ka atkāpe būtiski neietekmē iekšējā tirgus darbību, Komisija savukārt norādīja par pretējo, t.i., ka būtiska ietekme ir ļoti iespējama. Apvienotās Karalistes pieprasītās nodokļu atcelšanas rezultātā tiešām var veidoties mākslīgi radītu tirdzniecība, kas kaitētu dalībvalstīm, kurās reģenerācijas iespējas ir lielākas. Aktīvas tirdzniecības piemērs šajā jomā ir minēts analīzes dokumentā, kas iekļauts jaunākajā ziņojumā par Kopienas atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu īstenošanu[13].

Īpašais pieprasījumu iesniegušo dalībvalstu arguments jāizskata šādā kontekstā.

Komisija nevar pieņemt dažu dalībvalstu argumentu, ka atbrīvojums no nodokļiem par atkritumeļļām, ko izmanto par degvielu, sekmē atkritumeļļu savākšanu, jo palielinās ieņēmumi, kurus rada to izmantošana. Komisijai pieejamie dati neļauj secināt, ka zems savākšanas radītājs dalībvalstī būtu saistīts ar akcīzes nodokli, kas uzlikts atkritumeļļām, kuras izmanto par degvielu. Tas liecina, ka noteicošie ir savākšanas nosacījumi kā tādi, ja jānodrošina ļoti labi savākšanas radītāji.

Attiecībā uz Īrijas argumentu par mazo valsts tirgu un tā ģeogrāfisko nošķirtību no lielākām dalībvalstīm jānorāda, ka minētais var ietekmēt savākšanas izmaksas, tomēr nav saistīts ar utilizēto atkritumeļļu galīgo izmantošanu.

Attiecībā uz Apvienotās Karalistes grūtībām jo īpaši saistībā ar saskaņoto nodokli, kas jau iekasēts par atkritumeļļām, Komisija uzskata, ka arī šis aspekts neiespaido analīzes rezultātus. Atkritumeļļas raksturo tas, ka tās vienmēr tiek piesārņotas, dzinējā sadedzinot dzinēja degvielu, ko izmanto par motordegvielu, kopā ar smērvielu. Tomēr akcīzes nodokļa daļa, kas šādi tiek iekļauta atkritumeļļas cenā, ir niecīga. Turklāt Komisijai jānoraida arī Austrijas argumenti par valsts nodokli par atkritumiem. Šajā ziņā ar noteikumiem par valsts nodokli nevar pamatot atkāpi no saskaņoto energoproduktu nodokļu sistēmas.

Komisija nevar pieņemt arī Apvienotās Karalistes un Īrijas argumentus saistībā ar EK atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu pārskatīšanu un iespējamo ietekmi uz stratēģiskiem lēmumiem par atkritumeļļām. Ne pašreizējos Kopienas tiesību aktos atkritumeļļu jomā[14], ne pēdējā Komisijas priekšlikumā šajā jomā[15] nav norādīts, ka īpaši jāatbalsta atkritumeļļu sadedzināšana.

Arī Itālijas nodoms netieši, šoreiz nosakot labvēlīgu nodokļu režīmu pārstrādājot saražotajai degvielai kā reģenerācijas blakusproduktam, atbalstīt reģenerācijas nozari nav pamatojums atšķirīgai analīzei. Reģenerācijas iekārtas ir pārveidojamas un var pielāgot produktus tirgus vajadzībām. Šāda ierosme, kas vērsta uz blakusproduktu, var palielināt destilēto degvielu ieguves apjomu uz bāzes eļļu ieguves rēķina. Tādējādi pasākums sekmē degvielu ražošanu, un tādēļ tā darbības joma ir plašāka par vajadzīgo, lai veicinātu atkritumeļļu reģenerāciju bāzes eļļās.

5. SECINāJUMS

Ciktāl pieprasījumi attiecas uz izmantošanu, kas iekļaujas Enerģijas nodokļu direktīvas darbības jomā, Komisija ir izskatījusi minēto dalībvalstu argumentus un jo īpaši ar vides aspektiem saistītos argumentus. Komisijas secināja, ka tie nav pamatojums pieprasītajai atkāpei no Enerģijas nodokļu direktīvas vispārējiem noteikumiem, ņemot vērā minētās direktīvas 19. pantā izklāstītos kritērijus.

Tādēļ Komisija secināja, ka, ciktāl pieprasījumi attiecas uz izmantošanu, kas ietilpst Direktīvas 2003/96/EC darbības jomā, nav ievērota atbilstība nosacījumiem, kuri izklāstīti minētās direktīvas 19. pantā. Līdz ar to Komisija neierosina piešķirt pieprasītās atļaujas .

[1] Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.; direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/74/EK un Direktīvu 2004/75/EK (OV L 157, 30.4.2004., 87. un 100. lpp.).

[2] Vēstules tika reģistrētas 2006. gada 18. septembrī (Austrija), 2006. gada 16. oktobrī (Apvienotā Karaliste un Portugāle). 2006. gada 17. oktobrī (Itālija) un 2006. gada 14. decembrī (Īrija).

[3] 2007. gada 14. martā (Īrija), 2007. gada 3. maijā un 29. maijā (Itālija), 2007. gada 27. jūnijā (Austrija), 2007. gada 2. aprīlī (Portugāle) un 2007. gada 24. janvārī un 22. jūnijā (Apvienotā Karaliste).

[4] Šis grozījums 2007. gada 5. oktobrī tika reģistrēts Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorātā.

[5] Padomes 1975. gada 16. jūnija Direktīva 75/439/EEK par atkritumeļļu apglabāšanu (OV L 194, 25.7.1975. 23. lpp.), kurā izdarīti grozījumi.

[6] Sal. priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par atkritumiem [COM(2005) 667 galīgā redakcija, 21.12.2005.].

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/76/EK (2000. gada 4. decembris) par atkritumu sadedzināšanu (OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.).

[8] Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva 92/81/EEK par akcīzes nodokļu struktūru saskaņošanu attiecībā uz minerāleļļām (OV L 316, 31.10.1992.); minēto direktīvu un Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/82/EEK par minerāleļļām uzlikto akcīzes nodokļu likmju tuvināšanu atcēla ar Padomes Direktīvu 2003/96/EK no 2003. gada 31. decembra.

[9] COM(2006) 342, 2006. gada 30. jūnijs. Pārskats par izņēmumiem Padomes Direktīvas 2003/96/EK II un III pielikumā, kuri ir spēkā līdz 2006. gada beigām.

[10] Komisija norāda, ka jau 2000. gadā tā ierosināja atcelt atkritumeļļām noteiktās atkāpes, jo tās neatbilst Kopienas vides politikai (COM(2000) 678, 2000. gada 15. novembris).

[11] COM(2005) 666, 2005. gada 21. decembris.

[12] Padomes 2006. gada 27. jūnija secinājumi (10876/1/06 REV1).

[13] SEC(2006) 972, 2006. gada 19. jūlijs, un jo īpaši tā 68. līdz 70. lpp. un 75. lpp.

[14] Sal.ar 5. zemsvītras piezīmi iepriekš.

[15] Sal.ar 6. zemsvītras piezīmi iepriekš.