27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 256/86

1.1

Tā kā Regula attiecībā uz statistiku par augu aizsardzības līdzekļiem ir instruments, kas ļauj novērtēt dalībvalstu panākumus pamatdirektīvā (1) par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu izmantošanu izvirzīto mērķu sasniegšanā, EESK to atbalsta.

1.2

EESK pauž nožēlu, ka regulas par statistiku piemērošanas joma aprobežojas ar pesticīdu profesionālu izmantošanu lauksaimniecībā un tā nav attiecināma uz iespējamo kaitīgo ietekmi uz vidi, tos izmantojot uz cietām virsmām.

1.3

EESK uzsver, ka tā kā dati par pesticīdu izmantošanu un maksimāli pieļaujamo atlieku līmeni ir jāapkopo, relevants ir ne tikai izmatoto līdzekļu daudzums un apstrādātās kultūras platība, bet arī dati par iegūto ražu. Lai nodrošinātu datu par pesticīdu izmantošanu piesaisti ES kultūraugu statistikai un īpaši ražībai, regulā jāiekļauj tieša norāde izmantot minēto kultūraugu statistiku.

2.1

Ierosinātās regulas mērķis ir izveidot pamatu Kopienas statistikas datu vākšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un izmantošanu, visām dalībvalstīm uzliekot par pienākumu regulāri sniegt sīkus statistikas datus. Lai nodrošinātu tādu datu salīdzināmību dalībvalstu starpā un Kopienas līmenī, regulā noteikts statistikas aptvērums, to ierobežojot ar profesionālu izmantošanu lauksaimniecībā, kā arī definēti saskaņoti datu vākšanas un apkopošanas noteikumi.

2.2

Minētā statistika būs būtiska, lai novērtētu augu aizsardzības līdzekļu izraisīto risku cilvēka veselībai un videi un progresu to mērķu sasniegšanā, kas paredzēti pamatdirektīvā par pesticīdu ilgtspējīgas izmantošanu.

2.3

Minētās regulas lietderīgums jāvērtē, ņemot vērā pamatdirektīvu kopumā. Pamatdirektīvā noteikto pasākumu ieviešanas vispārējais mērķis ir panākt vides un veselības uzlabojumus vai citus sabiedriskus ieguvumus, tādus kā augu aizsardzības izmantošanas ārējo izdevumu samazināšana, pateicoties ilgtspējīgākai pesticīdu izmantošanai. Panākumus var novērtēt tikai, pamatojoties uz uzticamiem datiem un attiecīgiem rādītājiem. Tiešu labumu Kopienas un valstu līmenī no regulas var sagaidīt, pateicoties labākām zināšanām par pesticīdu izmantošanu, piemēram, uzlabotām pārraudzības sistēmām un konkrētākām un iedarbīgākām politikām. Turklāt oficiālas statistikas pieejamība visā Eiropā radīs pārredzamāku tirgu, kam vajadzētu uzlabot augu aizsardzības līdzekļu ražotāju konkurētspēju.

3.1

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK.

3.2

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu, īpaši I pielikuma A daļas 9. punkts, ar ko pārtikas uzņēmējdarbībā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas ražo vai novāc augu produktus, nosaka glabāt dokumentus par augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu jebkāda veida izmantošanu.

3.3

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.

3.4

Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū; pašlaik šī direktīva tiek pārskatīta.

4.1

Ar ierosināto regulu tiek radīts juridisks pamats un paredzēti saskaņoti noteikumi, lai vāktu un izplatītu datus attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un izmantošanu. Jo īpaši tajā sniegti norādījumi dalībvalstīm par to,

4.2

Turklāt ar regulu Komisijai tiek uzticēts veikt uzdevumus, lai pielāgotu dažus tehniskus aspektus un noteiktu kvalitātes novērtēšanas kritērijus un datu nosūtīšanas formātu.

5.1

Tā kā regula attiecībā uz statistiku par augu aizsardzības līdzekļiem ir instruments, kas ļauj novērtēt dalībvalstu panākumus pamatdirektīvā par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu izmantošanu izvirzīto mērķu sasniegšanā, EESK to atbalsta.

6.1.1

Nīderlandes dzeramā ūdens ražošanas uzņēmumu monitoringa dati liecina, ka vairāk nekā 50 % dzeramā ūdens normu pārkāpšanas gadījumu saistīti ar tādiem augu aizsardzības līdzekļiem, kas izmantoti uz cietām virsmām citur, nevis lauksaimniecībā.

6.1.2

Izmantojot regulu par statistiku, iespējams aptuveni noteikt kopējo pesticīdu izmantošanas apjomu nelauksaimnieciskā darbībā, atņemot no gada laikā tirgū laista līdzekļa kopējā daudzuma profesionālajā lauksaimniecībā izmantoto attiecīgā līdzekļa daudzumu.

6.1.3

EESK uzskata, ka šis netiešais nelauksaimnieciskās izmantošanas aprēķins ir pārāk neprecīzs, lai pareizi vērtētu no pamatdirektīvas izrietošo politiku.

6.1.4

Tādēļ EESK iestājas par to, lai regulu par statistiku piemērotu ne tikai datu vākšanā par augu aizsardzības līdzekļu profesionālu izmantošanu lauksaimniecībā, bet arī mežsaimniecībā un uz cietām virsmām, kā arī par izmantošanu neprofesionālā darbībā.

6.2.1

EESK uzsver, ka tā kā dati par izmantošanu un maksimāli pieļaujamo atlieku līmeni jāapkopo, relevants ir ne tikai izmantoto pesticīdu daudzums un apstrādātās kultūras platība, bet arī dati par iegūto ražu. Vienāda pesticīdu daudzuma pielietošana vienādā platībā mazākas ražas gadījumā nozīmē mazāku ekoefektivitāti un lielāku iespēju pārsniegt maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku līmeni.

6.2.2

Priekšlikuma II pielikumā ir dota norāde uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 par Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumu organizēšanu. Minētā norāde ir paredzēta, lai vienu un to pašu kultūraugu klasifikāciju izmantotu gan lauku saimniecību struktūru apsekošanā, gan datos par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Tādā veidā statistiku par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu var efektīvi saistīt ar augu ražības statistiku.

6.2.3

EESK atzīst, ka norāde uz Regulu Nr. 571/88 paver iespēju datus par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu saistīt ar attiecīgo augu ražības statistiku. Lai nodrošinātu šīs iespējas pielietošanu, regulā jāiekļauj tieša norāde, ka, analizējot datus par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, ir jāizmanto kultūraugu statistika un jo īpaši augu ražība.